Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji atzinīgi novērtējuši Latvijas ik gada stabilo sniegumu Eiropas Sociālā fonda (ESF) apguvē, uzsverot fonda «nozīmīgo lomu Latvijas sociāli ekonomiskās situācijas uzlabošanā». Vienlaikus viņi aicina «pārvērtēt algoto pagaidu sabiedrisko darbu programmas efektivitāti, arvien samazinot šādas programmas pieejamību».

ES fondu vadošās iestādes vadītājs Armands Eberhards, tiekoties ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, akcentēja ESF lomu.

Tikšanās laikā EK Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļaušanas ģenerāldirektora ESF programmas nodaļas vadītājs Jiri Švarcs un ESF programmas vadītājs Zigo Rutkovskis ar FM pārstāvjiem pārrunāja arī ESF aktivitāšu ieviešanu 2007. - 2013. gada plānošanas periodā un 2014. - 2020. gada plānošanas perioda jautājumus.

EK pārstāvji uzsvēra, ka, sadarbojoties ar nozaru ministrijām, ir nepieciešams sasniegt augstāku projektu ieguldījumu atdevi, sevišķi risinot administratīvās efektivitātes jautājumus.

Latvijas izglītības iestādes pilnībā, 100% apmērā izmantojušas Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļus, liecina Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) provizoriskie aprēķini.

Periodā no 2004. līdz 2006. gadam izglītībai Latvijā tika piesaistīti 48,38 miljoni latu, ko veido ESF un Latvijas valsts publiskais finansējums. Valsts ir uzņēmusies papildu virssaistības vairāk nekā 5 miljonu latu apmērā.

Visa plānošanas perioda laikā tika noslēgti līgumi par 665 atklāto konkursu projektu īstenošanu un 18 nacionālo programmu projektu īstenošanu. Kopā administrēti 683 projekti. Tos izstrādājušas un īstenojušas dažādas mācību iestādes visā Latvijā: gan valsts, gan pašvaldību, gan privātas izglītības iestādes, t.sk. augstskolas, vispārējās un profesionālās izglītības mācību iestādes. Projektus īstenojušas arī sabiedriskas organizācijas, biedrības u.c. organizācijas. Projektu tematika bijusi daudzveidīga, taču pamatā tā vērsta uz izglītības satura un materiāli tehniskās bāzes modernizāciju un būtisku kvalitātes uzlabošanu, kā arī izglītības iestāžu prestiža celšanu.

Otrdien, 10. jūlijā, valdībā tika apstiprināts Ministru kabineta (MK) rīkojums par pamatbudžeta asignējumu pārdali, lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēto projektu īstenošanu. Korekcijas veiktas starp budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Ar rīkojumu asignējumi tiek pārdalīti Labklājības ministrijas un Vides ministrijas pamatbudžetu ietvaros.

Ar Finanšu ministrijas sagatavoto rīkojumu Labklājības ministrijas pamatbudžetā veiktas korekcijas apakšprogrammā "Eiropas Sociālā fonda (ESF) nacionālās programmas nodarbinātības veicināšanai", kas paredz ESF projekta "Labklājības ministrijas pētījumi" finansējumu 5378 latu apmērā novirzīt no atalgojumu sadaļas uz atlaišanas pabalstiem. Šādas izmaiņas veiktas, jo projektu plānots noslēgt.

Savukārt apakšprogrammas "ESF projektu īstenošana" ietvaros veikta līdzekļu pārdale, samazinot finansējumu kārtējiem izdevumiem par 47 872 latiem. Tas nepieciešams, lai palielinātu finansējumu subsīdijām un dotācijām 32 282 latu apmērā, kā arī 15 000 latu apmērā - mērķdotācijām pašvaldību budžetiem. Tādejādi tiks nodrošināta ESF projektu "Atbalsts aktīvo nodarbinātības pasākumu ieviešana", "Atbalsts kapacitātes stiprināšanai par darba tirgus un dzimumu līdztiesības politikas ieviešanu atbildīgajās institūcijās, informācijas izplatīšanai un izpratnes paaugstināšanai" īstenošana, kā arī tiks nodrošināta ESF atklāto projektu konkursos apstiprināto projektu realizēšana.

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda kopējais finansējums labklājības nozarē būs 399,6 miljoni eiro, tai skaitā ESF finansējums – 351,1 miljons eiro un ERAF finansējums – 48,5 miljoni eiro, informē Labklājības ministrija.

ESF finansējumu Labklājības ministrija (LM) vērsīs uz pasākumiem personu atbalstam, savukārt ERAF finansējums veicinās sociālās infrastruktūras attīstību.

Tāpat kā līdz šim, arī turpmākajos gados LM īstenos jauniešu nodarbinātību (Jauniešu garantija), veicinot jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem iekļaušanos mūsdienu darba tirgū. Jaunieši varēs piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, saņemt karjeras konsultācijas, individuālās konsultācijas un grupu nodarbības, varēs apgūt neformālās izglītības programmas un iegūt pirmo darba pieredzi jaunietim u.c.

Atbalsta sniegšana jauniešiem ir paredzēta līdz 2018. gada trešajam ceturksnim. Pasākuma īstenošanai kopējais finansējums ir 33,98 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Savienības budžeta speciālais piešķīrums Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansēšanai – 15,52 miljoni eiro, ESF finansējums – 15,7 miljoni eiro, valsts budžeta līdzfinansējums – 1,6 miljoni eiro.

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Līdz 2013. gada janvāra vidum Eiropas Komisija Latvijas valsts budžetā atmaksājusi 325 milj. Ls jeb 79,3 % no kopējā Eiropas Sociālā fonda (ESF) piešķīruma, informē Finanšu ministrija.

Minētais atmaksu apjoms ļāvis Latvijai kļūt par sekmīgāko ESF līdzekļu apguvēju. Otrajā vietā ierindojusies Igaunija, kam Eiropas Komisija atmaksājusi gandrīz 73,5 %, bet trešajā Īrija, kam atmaksāti gandrīz 70 % no kopējā ESF piešķīruma.

Finanšu ministrija norāda, ka Latvijas panākumi ESF līdzekļu apguvē ir skaidrojami ar « ESF pienesumu sociālās spriedzes mazināšanā un nodarbinātības veicināšanā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā iepriekšējos gados» un mērķtiecīgu šo līdzekļu izmantošanu darba tirgus aktivizēšanai.

Ne tik veiksmīgi sokas ar citu ES fondu apgūšanu – Eiropas Komisijas atmaksas par jau īstenotiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektiem veido 49, 55 % no kopējā piešķīruma, savukārt Kohēzijas fonda finansējums atgūts mazliet vairāk nekā 46 % apmērā no kopējā piešķīruma.

Latvija joprojām turpina saglabāt stabilas līderpozīcijas starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma apguvē.

Tā liecina jaunākie Eiropas Komisijas (EK) dati jūlija beigās, Db.lv informēja Finanšu ministrijā. « Rezultāti skaidrojami arī ar Latvijas spēju ātri reaģēt uz vajadzībām un izmaiņām sociālajā jomā, pārdalot finansējumu no gausāk apgūstamām ES fondu aktivitātēm uz tādām, kurām finansējums ir prioritārāks,» uzsver valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs.

Piemēram, šā gada aprīlī ar grozījumiem tika pārdalīts finansējums 355 tūkstošu latu apmērā doktora studiju programmu īstenošanai, lai sekmētu doktora zinātniskā grāda ieguvēju skaita pieaugumu, bet šā gada jūnijā 7,2 miljoni latu tika novirzīti bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībai pēc darba devēju pieprasījuma Latvijas tautsaimniecības attīstībai prioritārās nozarēs.

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Darba drošības uzlabošanai, jo īpaši – bīstamo nozaru uzņēmumos - , no Eiropas Sociālā fonda (ESF) paredzēti vairāk nekā 10,7 miljoni eiro. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Valsts darba inspekcijai (VDI) sagatavot un iesniegt projekta iesniegumu ESF finansējuma saņemšanai, informē CFLA.

VDI, īstenojot ESF līdzfinansēto projektu, nodrošinās pasākumus darba drošības uzlabošanai. Līdzfinansējums paredzēts dažādu ar darba drošību saistītu pasākumu īstenošanai, piemēram, darba attiecību un darba aizsardzības tiesiskā regulējuma pilnveidei un praktiskās ieviešanas uzraudzības pasākumu īstenošanai, bīstamo nozaru uzņēmumu atbalstam, sniedzot konsultācijas un izstrādājot darba vides risku novērtēšanas moduļus un mācību metodiskos materiālus specializēto darba aizsardzības apmācību programmām, kā arī VDI profesionālo spēju pilnveidošanai un sabiedrības izglītošanai darba drošības jomā.

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) izsludina atklātas projektu iesniegumu atlases pirmo kārtu Eiropas Sociālā fonda (ESF) aktivitātē Cilvēkresursu piesaiste zinātnei (1.1.1.2.). Aktivitātes vispārējais mērķis ir nodrošināt zinātniskajā darbā nodarbināto skaita pieaugumu, sekmēt ārvalstīs strādājošo zinātnieku atgriešanos Latvijā un ārvalstu zinātnieku piesaisti, informē Valsts izglītības attīstības aģentūra.

ESF aktivitāte Cilvēkresursu piesaiste zinātnei paredz atbalstu jaunu darba vietu izveidei zinātniekiem, to atalgojumam un darba vietu uzturēšanas izdevumiem zinātniskajās institūcijās, jaunu zinātnisko grupu izveidošanai zinātnes projektu īstenošanai un pētījumiem eksakto, sociālo un humanitāro zinātņu virzienos, kā arī sadarbības pasākumiem ar augstskolām, pētniecības centriem un uzņēmumiem.

Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir 2009. gada 29. janvāris. Projektu var izstrādāt un iesniegt valsts zinātniskā institūcija – valsts zinātniskais institūts, valsts augstskola vai valsts augstskolas zinātniskais institūts. Projekta iesniedzējs projektu var īstenot individuāli vai sadarbībā ar citām valsts zinātniskajām institūcijām.

Saskaņā ar reģionos izstrādātajām sociālo pakalpojumu attīstības programmām, nevalstiskās organizācijas, komersanti, valsts un pašvaldības institūcijas varēs saņemt Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu alternatīvo sociālo pakalpojumu ieviešanai pilsētās un novados.

To šodien, 21.jūnijā, atbalstīja valdība, apstiprinot Labklājības ministrijas izstrādātos MK noteikumus ESF aktivitātei Sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība reģionos.

Lai ieviestu minētos pakalpojumus, paredzēts, ka jau šī gada rudenī Nodarbinātības valsts aģentūra izsludinās atklātu projektu iesniegumu konkursu, kurā piedalīties varēs valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī nevalstiskās organizācijas un komersanti, kas ir reģistrējušās sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Būtiski, ka projektu īstenotājiem nebūs jāiegulda līdzfinansējums, jo projekta īstenošanas izmaksas 100% apmērā segs ESF atbalsts.

Parakstīti līgumi par Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošanu sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstīšanai Rīgas plānošanas reģionā.

Rīgas plānošanas reģionā atbalstītie projekti tiks īstenoti par kopējo summu aptuveni 1,7 milj. Ls apmērā. Projektu īstenotājiem sociālo pakalpojumu attīstīšanā nebūs jāiegulda savs līdzfinansējums, jo visas projekta īstenošanas izmaksas 100% apmērā nodrošinās ESF atbalsts.

Nodarbinātības valsts aģentūra ir noslēgusi līgumus ar 18 projektu īstenotājiem, kas ar ESF atbalstu attīstīs sociālos pakalpojumus Rīgas plānošanas reģionā. Lielāko daļu no Rīgas plānošanas reģionā atbalstītajiem projektiem (11) iecerēts īstenot Rīgā un Jūrmalā. Pa diviem projektiem tiks īstenoti Lielvārdes un Siguldas novados, pa vienam – Ikšķilē, Salaspilī un Salas pagastā. Rīgas pilsētā īstenojamie projekti galvenokārt ir vērsti uz bērnu un ģimeņu sociālo rehabilitāciju un aprūpi – bērniem un jauniešiem ar uzvedības traucējumiem, ģimenēm ar bērniem ar kustību un attīstības traucējumiem, ģimenēm, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana u.c. Īpašu sociālās rehabilitācijas programmu iecerēts izstrādāt un īstenot Bērnu slimnīcas Vecāku mājas iemītniekiem. Jūrmalā tiks veidoti dienas centri bērniem un pieaugušajiem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī romu tautības iedzīvotājiem, darbu uzsāks Jauno māmiņu māja. Plānots ieviest pavadoņa pakalpojumu personām ar funkcionāliem traucējumiem un pensijas, pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem. Siguldas novadā tiks uzsākts jauns pakalpojums – aprūpe mājās, savukārt Ikšķiles novada Dienas centrā iecerēts veidot Mobilo brigādi. Divu Rīgas plānošanas reģionā atbalstīto projektu aktivitātes ietvers no ieslodzījuma vietām atbrīvotu personu sociālo rehabilitāciju.

Otrdien, 17. jūlijā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali aptuveni 9,8 miljonu latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, ko veic Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Satiksmes ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, kā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

MK rīkojums sagatavots, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

" 2 063 747 latu apmērā Izglītības un zinātnes ministrijai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošanai;

" 7 169 731 lata apmērā Satiksmes ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu īstenošanai;

" 264 207 latu apmērā Labklājības ministrijai ESF projektu īstenošanai;

" 126 467 latu apmērā Tieslietu ministrijai ESF projektu īstenošanai;

" 5 004 latu apmērā Veselības ministrijai ESF projektu īstenošanai;

" 10 639 latu apmērā Finanšu ministrijai ERAF projektu īstenošanai;

" 164 614 latu apmērā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai ERAF projektu īstenošanai;

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Ministru kabinets otrdien, 8.maijā, pieņēma divus rīkojumus par budžeta līdzekļu pārdali 7,5 miljonu latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Iekšlietu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Zemkopības ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kā arī Finanšu ministrijai ES fondu projektu īstenošanai, informē Finanšu ministrija

MK rīkojumi sagatavoti, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

• 39 620 latu apmērā Iekšlietu ministrijai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu līdzfinansēšanai;

• 3 174 753 latu apmērā Izglītības un zinātnes ministrijai Eiropas Kopienas iniciatīvas INTERREG un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), kā arī ESF projektu finansēšanai;

• 936 071 latu apmērā Zemkopības ministrijai Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda un ESF projektu īstenošanai;

• 2 244 751 latu apmērā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam ESF projektu īstenošanai;

• 97 682 latu apmērā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai Eiropas Kopienas INTERREG projektu īstenošanai;

Maija beigās ir noslēdzies projektu konkurss Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu finansētajā un Sabiedrības integrācijas fonda apsaimniekotajā grantu shēmā NVO fonds, un kopumā ir saņemti 265 projekti par kopējo summu 12 869 231 eiro, kas 5,8 reizes pārsniedz pirmajā konkursā pieejamo finansējumu.

NVO fonda ietvaros paredzētajās 3 programmās (NVO projektu programma, NVO darbības atbalsta programma un NVO kapacitātes stiprināšanas programma) projektus varēja iesniegt biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības.

Šīs ir pirmais no četriem NVO fonda ietvaros paredzētajiem konkursiem. Kopējais konkursā pieejamais finansējuma apjoms bija 2 211 582 eiro. Otro konkursu Sabiedrības integrācijas fonds plāno izsludināt jau šī gada rudenī, trešo - 2008.gadā un pēdējo - 2009.gada sākumā. Kopējais NVO fonda finansējums laika periodā no 2007. līdz 2011.gadam ir 5 850 744 eiro.

Visvairāk projektu tika iesniegti NVO fonda programmā NVO projektu programma, proti, 108 par kopējo summu 7 042 955 eiro, kas 11 reizes pārsniedz šajā konkursā pieejamo finansējumu. Savukārt NVO darbības atbalsta programmā tika iesniegti 88 projekti par kopējo summu 4 272 563 eiro, tādējādi 4,5 reizes pārsniedzot šajā konkursā pieejamo finansējumu. Vismazāk projekti tika iesniegti NVO kapacitātes stiprināšanas programmā, proti, 69 projekti par kopējo summu 1 553 713 eiro, kas 3,7 reizes pārsniedz šajā konkursā pieejamo finansējumu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) beigusi projektu iesniegumu vērtēšanu valsts atbalsta programmā Atbalsts ieguldījumiem sīko un mazo komersantu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās.

Aktivitātes pirmās kārtas ietvaros pieejamais finansējums bija LVL 9.4 milj. Atklāta konkursa projektu iesniegumus šajā aktivitātē varēja iesniegt no šī gada 14. janvāra līdz 22. februārim, Db.lv informē LIAA.

Šobrīd ir noslēgusies projektu iesniegumu izvērtēšana. Projektu iesniegumi tika vērtēti atbilstoši programmā noteiktajiem kritērijiem un izsludinātā finansējuma ietvaros. Projekti tika sarindoti atbilstoši saņemtajam punktu skaitam, tos savstarpēji salīdzinot ar citiem projektu iesniegumiem.

Projektu iesniegumu vērtēšanas komisija ir pieņēmusi lēmumu par 150 projektu iesniegumu apstiprināšanu par kopējo summu LVL 7.23 milj. un 123 projektu iesniegumu noraidīšanu, savukārt 1 projekta iesniegums tika atsaukts.

No 9.jūnija sāks projektu iesniegumu pieņemšanu pasākumiem Investīcijas akvakultūras uzņēmumos un Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde, informē Zemkopības ministrija.

Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludinājis atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšanas pirmo kārtu no 2008.gada 9.jūnija līdz 2008.gada 9.jūlijam atbalstam investīcijām un produktu apstrādei akvakultūras uzņēmumos.

Iesniegumu pieņemšana atbalstam Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda ieviešanai Latvijā 2007.-2013.gadam pasākumam Investīcijas akvakultūras uzņēmumos notiks saskaņā ar 2008.gada 21.aprīļa Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.298 Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursa veidā lauku un zivsaimniecības attīstībai un 2008.gada 1.aprīļa MK noteikumiem Nr.240 Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam Investīcijas akvakultūras uzņēmumos.

Turpmāk izglītības iestādes varēs daudz aktīvāk iesaistīties karjeras izglītības un profesionālās orientācijas pasākumu īstenošanā, nodrošinot jauniešiem karjeras izglītības atbalsta pasākumus - to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos par Eiropas Sociāla fonda (ESF) atbalstītā karjeras izglītības projekta īstenošanu.

Grozījumi šodien, 2017. gada 19. septembrī, apstiprināti valdībā.Līdz šim daudzas pašvaldības, tajā skaitā pašvaldību apvienības un republikas pilsētas nevarēja projektā piesaistīt atbilstošu pedagogu karjeras konsultantu skaitu, lai nodrošinātu pedagoga karjeras konsultanta darbu nepieciešamajā apmērā. Grozījumi ļaus daudz elastīgāk piemērot projekta nosacījumus un mazinās birokrātiskos šķēršļus vienas slodzes karjeras konsultanta izveidei izglītības iestādē.

ESF ieguldījumu mērķis ir uzlabot pieeju karjeras atbalstam jauniešiem, kuri mācās vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs. Šo pasākumu īstenošanai projektā kopumā pieejams finansējums 23 milj. eiro apjomā (no tiem ESF - 19,62 milj. eiro, bet valsts budžets - 3,46 milj. eiro). Projektu no 2016.gada gada nogales līdz 2020. gada beigām īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru (VISC). VISC nodrošina konsultatīvu atbalstu nacionālo profesionālās meistarības konkursu organizēšanā, kā arī atbalstu pašvaldībām, pašvaldību apvienībām un valsts dibinātajām profesionālās izglītības iestādēm, kurām piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss.

7. augustā, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta likumu. Likuma mērķis ir noteikt finanšu instrumentu vadības vispārējos pamatprincipus Latvijā. Ar to reglamentēs vadībā iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus, kā arī institūciju lēmumu pieņemšanas un to pārsūdzēšanas kārtību.

Finanšu ministrija ir vadošā iestāde Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta un EEZ finanšu instrumenta apguvei. Finanšu instrumentu izveides mērķis ir mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā.

Likums skaidro instrumentu vadību kā finanšu instrumentu īstenošanas organizēšanu, individuālo projektu un apakšprojektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrādi, programmu, grantu shēmu un individuālo projektu iesniegumu atlases nosūtīšanu uz Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu nodibināta institūciju, kas no donorvalstu puses nodrošina instrumentu darbību. Tāpat finanšu instrumentu vadības funkcijas ir apakšprojektu iesniegumu atlase un apstiprināšana, finanšu instrumentu programmu, grantu shēmu un individuālo projektu īstenošana, kontrole, auditu, maksājumu veikšana, kā arī ziņošana par konstatētajām neatbilstībām, uzraudzība un izvērtēšana.

Lai piedāvātu iespēju noteiktu laiku strādāt valsts subsidētā darba vietā tādiem bezdarbniekiem kā invalīdi, ilgstošie bezdarbnieki, jaunieši u.c., Labklājības ministrija (LM) ir uzsākusi projektu pieņemšanu Eiropas fondu programmā nodarbinātības jomā, Db.lv informēja sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Zvereva.

Tāpēc līdz 26.maijam LM aicina Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) iesniegt projektu Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu saņemšanai, lai turpmākos piecus gadus varētu līdzfinansēt aptuveni 500 darbavietas bezdarbnieku nodarbināšanai.

Iesniegtais NVA projekts tiks izvērtēts ne ilgāk kā triju mēnešu laikā, un LM ar NVA plāno līgumu noslēgt septembrī.

Strādājot valsts subsidētā darba vietā, bezdarbnieki pie darba devēja varēs apgūt attiecīgajam darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas, gūt darba pieredzi un, iespējams, arī saglabāt darba vietu pēc dalības projektā.

NVA izstrādātajā projektā ir jāparedz, ka nepieciešamības gadījumā darba vietā invalīdiem nodrošinās nodarbināšanai nepieciešamos speciālistus – pavadoņus, surdotulkus vai ergoterapeitus.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Sabiedrības integrācijas fondam sagatavot un iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma saņemšanai, lai īstenotu pasākumus diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju integrācijai sabiedrībā un darba tirgū.

Šim mērķim no ESF paredzēti vairāk nekā 5,7 miljoni eiro, informē CFLA.

Pasākuma mērķis ir mazināt nodarbinātības un pilnvērtīgas sociālekonomiskas iekļaušanas šķēršļus sociālās atstumtības un diskriminācijas riskiem pakļautajiem iedzīvotājiem, piemēram, pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, no vardarbības cietušas personām, cilvēkiem, kuri pakļauti diskriminācijas riskam vecuma, etniskās piederības, invaliditātes vai zema izglītības līmeņa dēļ, kā arī patvēruma meklētājiem un bēgļiem.

Projekta īstenošanas laikā līdz 2022. gada nogalei atbalstu plānots sniegt 3100 nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem. Paredzēts, ka 1800 no atbalstu saņēmušajiem sāks darba meklējumus, iesaistīsies izglītības paaugstināšanā vai kvalifikācijas ieguvē un nodarbinātībā.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumus pašvaldībām sagatavot un iesniegt projektu iesniegumus Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu atlases pirmās kārtas atlases ietvaros, lai īstenotu pasākumus vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei.

Paredzēts, ka ESF līdzfinansēto projektu ietvaros Latvijas pašvaldības izstrādās vietējo veselības veicināšanas un slimību profilakses plānu, kā arī īstenos dažādus slimību profilakses un vispārējos sabiedrības veselības veicināšanas pasākumus. Tāpat iespējams plānot nacionāla mēroga veselības veicināšanas pasākumus mērķa grupām un vietējai sabiedrībai, sabiedrības veselības pētījumus un nodrošināt veselības veicināšanas un slimību profilakses uzraudzību.

Šīs ESF programmas mērķis ir uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo īpaši teritoriālās, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, īstenojot vietēja mēroga pasākumus.