Eksperti

Kuģa kursu nosaka kapteinis, nevis vējš

Miks Stūrītis, SIA Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs, 14.07.2015

Jaunākais izdevums

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Jāuzsver, ka ir dažāda veida uzņēmējdarbība – uz projektu īstenošanu balstīta vai, piemēram, ražošanas. Varētu teikt, ka uzņēmumā, kura darbība ir balstīta uz projektu īstenošanu, katrs projekts ir kā atsevišķs bizness. Projekts ir uzņēmums uzņēmumā.

Kā jau minēju, lai visu neatstātu pašplūsmā, ir jāparedz ļoti daudz lietu, kas saistītas ar projekta vadību - attiecību plānošana, laika plānošana, finanšu plānošana, kā arī resursu plānošana – konkrēta projekta īstenošanai nepieciešamās sastāvdaļas.

Ar ko sākt, ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti? Vispirms jāuzskaita uzņēmumā esošie projekti. Parasti visgrūtāk ir identificēt projektus uzņēmumos, kuru pamatdarbība nav tik acīmredzami saistīta ar kāda klienta projekta realizāciju. Taču arī šādos uzņēmumos ir dažādi iekšējie projekti, kuru veiksmīga realizācija ir priekšnoteikums uzņēmuma veiksmīgai darbībai, piemēram, uzņēmuma darbības efektivizēšana, inovāciju ieviešana, jaunu produktu vai pakalpojumu izstrāde, jaunu atbalsta IT sistēmu ieviešana, uzņēmuma procesu izmaiņas, uzņēmuma strukturālās pārmaiņas utt. Tomēr jāatceras, ka neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir vai nav balstīts uz projektu īstenošanu, projektu vadības pamatprincipi ir vieni un tie paši; atšķirties var atsevišķas vadlīnijas, kas nosaka kārtību, kādā veidā tiek īstenoti projekti. Tātad – kad ir identificēti uzņēmuma projekti, tālāk jāsaprot, kāda ir šo projektu ietekme uz pamatdarbību, kāda ir to saikne ar uzņēmuma pastāvēšanas jēgu, kādas ir prasības pret projektu realizāciju, kādas ir tirgus prasības, kādas ir uzņēmuma darbinieku vajadzības un kādas ir uzņēmumu vadības prasības. Te arī der pieminēt, ka, lietojot terminu «projektu vadības standarti», iesaistītie nereti saprot biezas mapes, kuras konsultanti par dārgu naudu ir pārkopējuši no interneta un it kā pielāgojuši uzņēmuma vajadzībām. Šādi standarti visbiežāk nestrādā un neviens tos nelasa. Tas, kas patiešām strādā, ir projektu vadības vadlīnijas, kuras darbinieki var noskaitīt no galvas, kaut nakts laikā pamodināti. Vislabāk to izstrādē būtu piedalīties pašiem projektu vadībā iesaistītajiem darbiniekiem.

Labi uzbūvēta projektu vadības struktūra ar attiecīgām komponentēm un augsti kvalificētiem projektu vadītājiem ļauj veikt precīzāku uzņēmuma darbības plānošanu, identificēt katra projekta rentabilitāti, kā arī no finanšu viedokļa efektīvāk realizēt katru konkrēto projektu. Tādējādi tiek uzlabota visa ar projekta realizāciju saistītā laika plānošana, kas savukārt nozīmē, ka uzņēmums var precīzi plānot resursus, kam arī ir būtiska ietekme uz kopējiem tā darbības rezultātiem. Var paredzēt un prognozēt, kādi resursi un kādas kompetences būs nepieciešamas, un attiecīgi var veidot atbilstošu personāla vadības politiku. Var katram projektam veikt iepirkumu plānošanu un loģistiku, kas ļauj veidot efektīvākas attiecības ar piegādātājiem un galu galā noved pie veiksmīgākas sadarbības. Tas dod iespēju izvērtēt katra projekta riskus un izstrādāt to novēršanas plānu, sagatavojoties potenciāli riskantām situācijām. Ko tas viss dod? Apmierinātu klientu!

Tātad kvalitatīva projektu vadība ir atslēga uz veiksmīgu ilgtermiņa sadarbību ar klientu, klientu apmierinātību un secīgi arī nākamo darījumu iegūšanu. Laba projektu vadība ir kā drošības spilvens, kas klientam rada pārliecību, ka saskaņotais budžets netiks pārtērēts, ka viņa projekts tiks īstenots noteiktajos termiņos, ka tiek apzināti riski un risku novēršanas iespējas. Stabilitāte. Drošība. Sirdsmiers. Lūk, neatsveramas lietas, ko novērtēs ikviens klients!

Arī uzņēmumos, kuru darbības pamatā nav ārējo klientu projekti, projektu vadība nav mazsvarīga, jo jādomā par efektīvām iekšējo projektu īstenošanas iespējām. Vispirms jau jāmin, ka uzņēmumā bez definētiem projektu vadības standartiem problēma, ar ko bieži nākas saskarties, īstenojot iekšējus projektus, ir tas, ka īsti nav noteikts neviens atbildīgais par projektu. Kurš tad vada šo kuģi? Kurš ir atbildīgs par gala iznākumu, kurš plāno finanses, laiku, resursus? Vēl viena problēma, ar ko saskaras uzņēmumi, kam nav izstrādāta projektu ieviešanas kārtība, it īpaši, kad dalība iekšējo projektu realizācijā ir tikai viens no ikdienas pienākumiem, ir nepietiekošs projekta komandas dalībnieku fokuss uz projekta mērķi un tā sasniegšanu. Šajā gadījumā ir būtiska uzņēmuma vadības iesaiste darbinieku darba prioritāšu noteikšanā un atbalsts fokusa uzturēšanai projekta mērķu sasniegšanai. Visprecīzākais skaidrojums tam, kāpēc projekti cieš neveiksmi, ir plaši sastopama problēma – atbildības trūkums, jo tās ir sekas nenoteiktai projekta vadītāja lomai un nepietiekoša projekta komandas dalībnieku iesaistei.

Te mēs arī redzam, cik nozīmīga loma ir projektu vadītajam. Iekšējo projektu vadībai var izvirzīt kādu kolēģi, kuram piemīt projektu vadītāja īpašības. Vārdu salikumā «projektu vadītājs» ietvertas tik daudz rakstura iezīmes – ļoti augsta atbildības sajūta, augsts prasīgums gan pret sevi, gan pret pārējiem, spēja rīkoties operatīvi, patstāvīgi pieņemt lēmumus un uzņemties par tiem atbildību. Projektu vadītājam ir jāpiemīt loģiskai domāšanai un precizitātei, kā arī spējai izprast klientus un kolēģus, jo ikdienā daudz darba ir saistīts ar laika plānošanu un finanšu jautājumiem. Jāpiemīt arī labām argumentācijas un prezentēšanas spējām. Un – kas svarīgi – jāpiemīt arī līdera spējām, vadīšanas prasmēm, motivācijas prasmēm, spējai aizraut. To priekšā pasaka jau vārds vadītājs. Projektu vadība nav prasmes, ar kurām cilvēks piedzimst. Tās ir jāiemācās. Ļoti labs projektu vadītājs ir augsta līmeņa speciālists – viņam ir jāorientējas dažādās jomās, kurās ir saistība gan ar plānošanu, gan ar finansēm, gan ar resursiem.

Pastāv dažādas projektu vadītāju sertificēšanas iespējas. Tāpat kā uzņēmuma spēju strādāt atbilstoši definētajiem procesiem apliecina ISO sertifikāts vai elektriķa zināšanas elektrotehnisko darbu veikšanai apliecina atbilstošs sertifikāts, tā arī projektu vadītājs var saņemt sertifikātu, kas apliecina viņa zināšanas un prasmes projektu īstenošanā. Ir dažādas starptautiskas institūcijas, kuras sertificē un apliecina, ka konkrētajam cilvēkam ir visas nepieciešamas zināšanas un kompetences, lai vadība varētu uzticēt viņam vadīt projektus, zinot, ka tas tiks izdarīts maksimāli augstā līmenī. Tas nav mazsvarīgi.

Protams, uzņēmums var pastāvēt arī bez strikti noteiktām projektu vadlīnijām, taču uzreiz rodas jautājums – cik veiksmīga būs uzņēmuma pastāvēšana un cik ilgi šis uzņēmums būs konkurētspējīgs? Arī mašīna var pastāvēt bez riteņiem. Patiešām, burtiski. Stāvēt, bet galu galā uz priekšu netikt. Ja uzņēmumā nav pietiekoši kvalitatīvas projektu vadības, viens no būtiskākajiem riskiem, kas var iestāties, it īpaši, ja šī uzņēmuma darbība ir tiešā veidā saistīta ar projektu realizāciju, ir nespēja apmierināt klientu vajadzības pietiekoši augstā līmenī, tai pašā laikā maksimāli efektīvi realizējot savus projektus, ievērojot laika grafiku, budžeta plānu utt. Uzņēmums kļūs mazāk konkurētspējīgs.

Projektu vadības rezultātu nevar tā vienkārši nosvērt vai izmērīt. Nav iespējams pateikt, ka bez atbilstošas projektu vadības rezultāts būs tāds vai šitāds, bet mēs varam izmērīt, cik efektīvi projekti ir īstenoti, vai tie ir iekļāvušies budžeta un laika robežās. Ir iespējams un, es pat teiktu, ka ir nepieciešams veikt klientu apmierinātības pētījumus, tādējādi noskaidrojot klienta apmierinātības līmeni ar saņemtajiem pakalpojumiem. Un te jau laiks zelta patiesībai – jo apmierinātāks klients, jo lielāka iespējamība nākotnes sadarbībai. Jo vairāk īstenojamo projektu, jo vairāk naudas. Jo vairāk jēgpilna darba un naudas, jo vairāk apmierinātu darbinieku. Jo vairāk apmierinātu darbinieku, jo kvalitatīvāk veikti darbi. Jo kvalitatīvāk veikti darbi, jo vairāk apmierinātu klientu. Tāds jauks veiksmes aplis galu galā sanāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 23.maijā Ķīpsalas izstāžu centra BT1 konferenču zālē norisinājās konkursa Gada aģenti 2018 fināls, kurā tika noskaidroti izcilākie nekustamo īpašumu nozares profesionāļi. Pēc veiksmīgi paveiktiem dažādiem pārbaudījumiem, uzvarētāju titulu sīvā un aizraujošā cīņā ieguva Latio Real Estate, savukārt par labāko kapteini tika atzīts Aigars Strods, kurš pārstāvēja kompāniju Immostate.

Konkursa finālam bija izvirzītas un par labāko nekustamo īpašumu aģentu godu sacentās sešas komandas: Latio Real Estate (kapteinis – Edgars Behmanis), Codo Real (kapteinis – Tomass Riksis), Starlex Real Estate (kapteinis – Artūrs Lazdiņš), Arco Real Estate (kapteinis – Dzintars Bērziņš), Elitestate (kapteinis – Arvis Deksnis) un Immostate (kapteinis – Aigars Strods).

Konkursa pusfinālā komandas risināja dažādus organizatoru sagatavotos uzdevumus. Kopvērtējumā godpilno 1.vietu konkursā “Gada aģenti 2018” izcīnīja “Latio Real Estate” komanda ar kapteini Edgaru Behmani priekšgalā. Sudraba jeb otro vietu ieņēma “Immostate” (kapteinis – Aigars Strods), savukārt trešo vietu ieguva “Codo Real” (kapteinis – Tomass Riksis).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jūras flotes tehnoloģiju attīstību Latvijas Jūras akadēmijā pieaug studiju procesā izmantoto tehnoloģiju parks, kurā esošās iekārtas kā simulatori aizvien vairāk tiek izmantotas inženierzinātņu un kuģu vadības jūras virsnieku apmācībā, informē akadēmijas pārstāvji.

Jaunākais apmācību procesā iekļautais simulators ir Augstsprieguma simulators, kas studentiem ļaus apgūt iemaņas kuģa augstsprieguma iekārtu apkalpošanā. Simulators iegādāts par aptuveni 9000 eiro.

«Pēdējos gados uz kuģiem – gan pasažieru, gan kravas kuģiem strauji aug dažādu moderno tehnoloģiju izmantošana. Tāpēc zināšanas darbā ar jaunajām tehnoloģijām tiek prasītas arī no jaunajiem jūrniecības speciālistiem. Šobrīd pasaulē trūkst ap 30 000 kuģu virsnieku, tas ir, stūrmaņu, mehāniķu un elektromehāniķu. Taču darba tirgū jauno speciālistu konkurētspēja ir cieši saistīta ar praksi, savukārt kvalitatīva prakse – ar jau krastā iegūtām reālām zināšanām par kuģu darbību un vadību,» stāsta Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) rektors Jānis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kuģniecības nodaļas vadītājs šodien dosies apskatīt Rīgā, Bolderājas apkaimē, netālu no Daugavgrīvas mola jūras krastā izskaloto vēsturisko kuģa vraku, informēja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja muzejpedagoģe Solvita Kokina.

Viņa pastāstīja, ka par kuģa vraku uzzināja trešdienas, 4.jūlija, vakarā, saņemot zvanu un bildes no aculiecinieka Artūra Nikolājeva, savukārt ceturtdien muzeja pārstāvis devās aplūkot vraku klātienē.

«Visticamāk, ka vraks ir no liela kuģa, par ko liecina smagnējās brangas jeb ribas. Taču ir grūti pateikt, vai tas ir mūsu pašu kuģis vai ārzemju, jo savienojumu vietas ir no koka, kas liecina par 17. vai vēlāku gadsimtu. Lai noskaidrotu precīzas detaļas, nepieciešami speciālisti, kas uz vietas izmērītu un precizētu. Jādomā arī, kā vraku saglabāt, un ko ar to darīt tālāk,» skaidroja Kokina.

Viņa uzsvēra, ka, ja kuģis ir no ozola vai jebkura kokmateriāla, tad, izcelts no ūdens, tas sāktu strauji bojāties. «Iepriekš, 1930.gados, kad tika atrasts Rīgas upē noslīkušais kuģis, tās detaļas tika apstrādātas ar ķimikālijām, lai varētu ilgstoši saglabāt. Taču muzeja Kuģniecības nodaļā nemācēja teikt, vai ir tāds speciālists, kas varētu tagad apstrādāt kuģa vraku,» teica Kokina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vētra radījusi bojājumus Tallink prāmja Romantika radara antenai un priekšējam iluminatoram

LETA, 12.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonakt vētra radījusi bojājumus Igaunijas prāmju operatora Tallink Grupp prāmja Romantika, kas bija ceļā no Stokholmas uz Rīgu, radara antenai un priekšējam iluminatoram, pavēstīja kompānijā.

Tallink pārstāvji informēja, ka šodien apmēram plkst.3.40 prāmim Romantika vērtā nolauzta radara antena, kas lidojumā skāra vienu no kuģa priekšējiem iluminatoriem un salauza to. Prāmis Romantika šobrīd turpina ceļu uz Rīgu.

«Bojātais kuģa iluminators atrodas kuģa priekšgalā Tango bāra telpā uz sestā klāja, un ūdens bojājumi skāra galvenokārt tikai šo telpu. Ūdens pavisam nedaudz skāra arī atsevišķas kajītes uz piektā klāja, un pasažieriem nekavējoties tika nodrošinātas citas kajītes. Ūdens iekļūšana kuģa telpās bija minimāla un nevienā brīdī neradīja nekādu apdraudējumu cilvēku drošībai,» skaidroja kompānijā, piebilstot, ka situācija pilnībā tiek kontrolēta, un vētras bojājumu skartā zona ir nepārtrauktā kuģa komandas stingrā uzraudzībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vētrā cietušais Tallink Grupp prāmis Romantika Rīgā ieradīsies ar 11 stundu kavēšanos

LETA, 12.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas prāmju operatora Tallink Grupp prāmis Romantika, kas ceļā no Stokholmas naktī vētrā cieta bojājumus, Rīgā ienāks ar 11 stundu kavēšanos - apmēram plkst.22, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Prāmja ierašanās laiks pēc saraksta bija plkst.11.

Naktī aptuveni plkst.3.40 prāmim Romantika vētrā nolauzta radara antena, kas lidojumā skāra vienu no kuģa priekšējiem iluminatoriem un salauza to. Prāmis Romantika patlaban turpina ceļu uz Rīgu.

«Bojātais kuģa iluminators atrodas kuģa priekšgalā Tango bāra telpā uz sestā klāja, un ūdens bojājumi skāra galvenokārt tikai šo telpu. Ūdens pavisam nedaudz skāra arī atsevišķas kajītes uz piektā klāja, un pasažieriem nekavējoties tika nodrošinātas citas kajītes. Ūdens iekļūšanas kuģa telpās bija minimāla un nevienā brīdī neradīja nekādu apdraudējumu cilvēku drošībai,» skaidroja kompānijā, piebilstot, ka situācija pilnībā tiek kontrolēta un vētras bojājumu skartā zona ir nepārtrauktā kuģa komandas stingrā uzraudzībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tallink Grupp" kuģis "Romantika" devies uz Nauta kuģu būvētavu Gdiņā, Polijā, lai tam veiktu plānotos apkopes un atjaunošanas darbus. Kuģis atradīsies kuģu būvētavā gandrīz divas nedēļas, un maršrutā Rīga - Stokholma atgriezīsies 25. janvārī.

Plānotās apkopes laikā tiks veikti regulārie tehniskās apkopes darbi un tiks atjaunotas vairākas pasažieru telpas, saskaņā ar atjaunoto zīmolu iegūstot pilnīgi jaunu izskatu.

Pasažieru telpās, piemēram, populārais zviedru galda restorāns tiks atjaunots saskaņā ar "Grande Buffet" konceptu, kuģa kafejnīca - "Coffee & Co" konceptu, kuģa krodziņš - saskaņā ar "Seapub" zīmolu. Pārmaiņas būs arī kuģa restorānos "Grill House" un "Russian Cuisine Aleksandra" un disko zālē "Space Disco".

Kuģa "Romantika" tehniskās apkopes un plānotie darbi paredz sagatavošanās darbus augstsprieguma krasta elektrības pieslēgumam. Kuģim tiks veikti tehniskie uzlabojumi, lai vēl vairāk uzlabotu tā energoefektivitāti un samazinātu emisijas. Palielināta efektivitāte un samazinātas emisijas ir visu "Tallink" kuģu prioritāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas kuģniecības kompānija AS Tallink Grupp un Rauma Marine Constructions (RMC) noslēgusi līgumu par jauna LNG kuģa būvniecību, informē uzņēmums.

Kuģis kursēs maršrutā Tallina – Helsinki. Līdzīgi kā Tallink Grupas jaunākais kuģis Megastar, arī jaunais Shuttle servisa kuģis būs duālās degvielas kuģis, garumā aptuveni 212 metri ar 2800 pasažieru vietām. Kuģa būvniecība izmaksās aptuveni 250 miljonus eiro. Tas tiks būvēts Raumas kuģu būvētavā Somijā. Plānots, ka kuģis tiks nodots 2022. gada janvārī.

Jaunais Shuttle servisa kuģis ar tonnāžu 50 000 un ātrumu 27 jūras mezgli izmantos LNG degvielu un atbildīs emisiju esošajiem noteikumiem un zināmajām prasībām nākotnē. Salīdzinot ar Tallink Grupas jaunāko kuģi, jaunajam kuģim būs plašāka pasažieru zona ar vairāk sēdvietām un vairāk kajītēm kuģa komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Uz izklaides kuģīša Rīgā dzērumā pieķer tā kapteini

LETA, 25.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot standarta pārbaudi uz pasažieru kuģīša Liepāja, policija dzērumā pieķērusi tā kapteini, vēsta LNT raidījums 900 sekundes.

Valsts policijas Speciālo uzdevumu bataljona 3.rotas komandieris Artūrs Plaudis norāda, ka šis ir jau otrais gads pēc kārtas, kad konkrētā kuģa kapteinis pieķerts reibumā. Katru gadu gan tas bijis cits cilvēks. Cik lielā reibumā kapteinis bijis, policija neatklāj.

Šobrīd šo lietu izskata Krasta apsardzes dienests.

Kopumā kopš sezonas sākuma Ūdens policija noformējusi sešus pārkāpumu protokolus, bet pagājušo sezonu decembrī noslēdza ar 75 protokoliem.

Visvairāk pārkāpumu bijuši saistīti ar aprīkojumu. «Cilvēkiem, visbiežāk, nebija ne glābšanas riņķis uz kuģa, tāpat arī glābšanas vestes ļoti bieži cilvēki neizmanto, un bieži vien arī bērni zem 12 gadu vecuma atrodas uz klāja bez glābšanas vestēm,» skaidro Plaudis

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien notika Valsts vides dienesta (VVD) jaunā jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa kuģa Mare pirmās darba sezonas atklāšanas pasākums, informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.

Kuģa atklāšanas pasākumā VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova uzsvēra: «VVD funkciju nodrošināšanai jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa veikšanai bija nepieciešama lielāka neatkarība. Kuģa vārds Mare (latīniski jūra) izraudzīts ar nolūku. Tas apzīmē kuģa pamatdarbības vietu un uzliek VVD papildu atbildību paveikt savu darbu godam – nosargāt Baltijas jūras zivju resursus un veikt kvalitatīvu jūras vides monitoringu.»

VVD ģenerāldirektores vietniece, ZKD direktore Evija Šmite skaidroja: «Kuģis paver mums plašas iespējas un garantē ne vien kontroles inspekciju un monitoringa veikšanu Latvijas Republikas jūras ūdeņos daudz plašākā mērogā, bet arī aktīvāku dalību starptautiskajās Eiropas Kopienas zvejas kontrolēs no Polijas krasta dienvidos līdz pat Botnijas līcim ziemeļos, būtiski palielinot kontrolējamās Baltijas jūras teritorijas apmērus un reidu skaitu, kas citos apstākļos nebūtu iespējams. Šogad papildus tiek plānotas a p200 augsta riska un ļoti augsta riska zvejas kuģu kontroles.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 2.janvārī, Latvijas rietumu un centrālajos novados būtiski pastiprināsies ziemeļu vējš, tādēļ sinoptiķi izsludinājuši oranžās krāsas brīdinājumu.

Piekrastē vēja ātrums brāzmās sasniegs 23-28 metrus sekundē (m/s), lielākās brāzmas skars Kurzemes rietumkrastu - Ventspili, Pāvilostu un Liepājas jūrmalu.

Tālāk no jūras ziemeļu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 16-22 m/s, bet ciklona centrā Latgalē, Sēlijā un Vidzemes austrumos līdz vakaram gaidāms lēns vējš.

Tā kā stiprākais vējš paliks jūrā un uz Latvijas zemes atbilstoši Boforta skalai tas nesasniegs vētras spēku, nav gaidāmi būtiski vēja postījumi.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izplatījis arī dzeltenās krāsas brīdinājumu par ilgstošu sniegputeni, kas izraisīs redzamības pasliktināšanos un sniega sanesumu veidošanos atsevišķos ceļa posmos. Sniega segas vidējais biezums dienas laikā vietām pieaugs par sešiem centimetriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka Tallink kuģu flotes jaunākais dalībnieks Megastar savā pirmajā reisā maršrutā starp Helsinkiem un Tallinu dosies 2017. gada 29. janvārī, informē uzņēmums.

«Neskatoties uz to, ka līdz ar Megastar kursēšanas uzsākšanu Tallink Shuttle standarts ir ievērojami uzlabots, vidējā biļešu cena kopumā paliks nemainīga. Pēdējo 10 gadu laikā šajā konkrētajā maršrutā esam ceļojuši kopā ar 41 miljonu cilvēku, kuru sniegtās vērtīgās atsauksmes un ierosinājumi ir īstenoti un realizējušies uz kuģa Megastar,» sacīja AS Tallink Grupp valdes loceklis Lembits Kitters.

Meyer Turku kuģu būvētava plāno piegādāt M/S Megastar 2017. gada janvāra otrajā pusē, tādejādi kuģis varēs doties savā pirmajā reisā maršrutā Helsinki–Tallina 29. janvārī. Uzņēmums šobrīd tirgos biļetes tikai tādā apjomā, kas atbilst kuģim Superstar, lai gadījumā, ja Megastar tiks piegādāts vēlāk nekā plānots, varētu izvairīties no situācijas, kad ir pārdotas vairāk biļetes nekā pasažieru skaits, ko var uzņemt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

No jūras izskalotais vēsturiskais kuģa vraks nogādāts Daugavgrīvas cietoksnī

Lelde Petrāne, 18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties Latvijas Jūras spēkiem, Bolderājas apkaimē no jūras izskalotais senā kuģa vraka fragments nogādāts Daugavgrīvas cietoksnī, kur ir caurmērā atbilstoši apstākļi tā glabāšanai, biznesa portālam db.lv pastāstīja Andris Cekuls, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Latvijas Kuģniecības vēstures nodaļas vadītājs.

«Vēlāk turpināsim sīkāku vraka daļas apskati kopā ar muzeja restauratoriem,» viņš sacīja.

«Izskalotā kuģa vraka daļa ir 9, 5 metrus gara un 1,3 metrus plata. Tā sastāv no rupji tēstām ozolkoka brangām (šķērsijām), kuras kopā tur kuģa korpusa malas dēļus. Nekur netika atrastas metāla naglu vai citu metāla stiprinājumu daļas. Ir tikai koka tapas, kuras tur šos dēļus pie šķērsijām.

Tas, ka kuģa brangas ir rupji apdarinātas, nav metāla naglu un citu stiprinājumu, liecina par to, ka kuģis varētu būt diezgan vecs, aptuveni pāris simtus gadu. To precīzi var noteikt koka parauga ekspertīze, kura tiks veikta,» skaidroja vēsturnieks.

Kuģa fragments nedodot skaidru atbildi, vai tas ir bijis burinieks, vai arī plakandibena liellaiva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Norvēģijas tiesa liedz Latvijas sniega krabju zvejas kuģim zvejot Svalbāras ūdeņos

LETA, 14.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums Latvijas sniega krabju zvejas kuģim «Senator» ir nelabvēlīgs un liedz zvejot Svalbāras ūdeņos, aģentūrai LETA pastāstīja kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.

Pēc viņa teiktā, Norvēģijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka sniega krabis ir sēdoša suga, un to var uzskatīt par šelfa resursu. Tādējādi sniega krabis, pēc Pildegoviča teiktā, tiek pielīdzināts tādiem resursiem kā nafta un gāze, un jebkāds cits risinājums tiesvedībā skars arī jautājumus saistībā ar šiem resursiem. Ja Norvēģijas Augstākā tiesa būtu lēmusi, ka sniega krabis ir migrējoša suga, arestētais zvejas kuģis «Senator» būtu varējis atsākt zvejot.

Pēc viņa sacītā arī otrajā tiesas skatītajā jautājumā, vai un cik lielā mērā Norvēģijas likumi diskriminē citu valstu kuģus saistībā ar krabju zveju, Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums bija negatīvs. «Tiesa neuzskata, ka valsts rīkojas diskriminējoši, neizsniedzot licenci sniega krabju zvejai un neļaujot tos zvejot, lai gan bijām vērsušies pie Norvēģijas iestādēm, pieprasot šādu licenci,» rezumēja Pildegovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Miljonāra Lūsiņa ģimenei Lielupē ir vēl viena māja-kuģis, ko izmantojis restorāns

LETA, 28.02.2018

Šī ir māja - kuģis Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā, bet Lielupē ir pietauvota miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenes otrā māja-kuģis, kas nav nodota ekspluatācijā, bet pērn izmantota restorāna vajadzībām.

Avots: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Restorāna Laivas valdes priekšsēdētājs Jānis Nagliņš atzina, ka pērn peldošā konstrukcija uz laiku tikusi izmantota restorāna vajadzībām.

Nedz Latvijas Jūras administrācija (LJA), nedz Jūrmalas pašvaldība nesaskata savu atbildību kontrolēt, lai Lielupē pietauvotā miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenes otrā māja-kuģis, kas nav nodota ekspluatācijā, netiktu izmantota restorāna vajadzībām.

Lielupes mājas-kuģa saimnieki ir uzņēmums SIA BBN centrs, bet restorāna vajadzībām to mēdz izmanto SIA Lielupes laivas, kam pieder restorāns Laivas.

Firmas.lv dati liecina, ka BBN centra valdes priekšsēdētājs ir Lūsiņš un tas pieder SIA Jaltrade, kura īpašniece ir viņa sieva Antra Lūsiņa. 2016.gadā uzņēmums satrādājis ar 154 000 eiro apgrozījumu un 1300 eiro peļņu. Savukārt Lielupes laivas pilnībā pieder Jūlijai Tjomkinai. 2016.gadā tas strādājis ar 690 000 eiro apgrozījumu un aptuveni 1700 eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Konkursā par jaunā kuģa nosaukumu Tallink Grupp saņem arī neierastus priekšlikumus

Lelde Petrāne, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā ātrgaitas kuģa, kas kursēs maršrutā Tallina - Helsinki un kuru būvēs Raumas kuģu būvētavā Somijā ar plānoto kuģa nodošanas laiku 2021. gada beigās, vārds būs MySTAR, pavēstījusi kompānija Tallink Grupp.

Kuģniecības uzņēmums šā gada vasarā rīkoja konkursu par vārda meklēšanu jaunajam kuģim, un gala lēmumu septembrī pieņēma uzņēmuma valde.

Kopumā konkursā par vārda meklēšanu jaunajam kuģim tika saņemti vairāk nekā 2800 pieteikumi no 30 valstīm visā pasaulē. Lielākais skaits pieteikumu tika saņemts no Tallink Grupas tiešajiem tirgiem - iedzīvotājiem Igaunijā, Somijā, Latvijā un Zviedrijā, un visvairāk pieteikumu iesniedza Somijas kuģošanas entuziasti.

Lai gan piedāvātie kuģa vārdi būtiski atšķīrās, liels skaits pieteikumu ietvēra vārdus «star» (zvaigzne) un «Baltic» (Baltija), un, salīdzinot ar iepriekšējo konkursu pirms dažiem gadiem, kurā tolaik tika meklēts vārds kuģim Megastar, šoreiz ievērojami ir pieaudzis to vārdu skaits, kuri raksturo draudzīgumu videi, piemēram, «eco» (eko) un «green» (zaļš).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Urugvajas piekrastē ir piestājis Antarktikas kruīzu kuģis "Greg Mortimer", uz kura gandrīz 60% cilvēku ir ar pozitīvu koronavīrusa testa rezultātu, otrdien paziņoja kuģa operatorfirma.

"Pašlaik uz kuģa nevienam nav drudža un visi ir asimptomātiski," paziņoja Austrālijas uzņēmums "Aurora Expeditions", kas organizē apkalpes locekļu un pasažieru izkāpšanu un saskaņo lidojumus viņu aizvešanai uz mītnes zemēm.

"Greg Mortimer" 15.martā devās braucienā uz Antarktiku un Dienviddžordžijas salu.

No 217 cilvēkiem, kuriem uz kuģa tika veikti koronavīrusa testi, 128 tie bija pozitīvi, bet 89 - negatīvi, paziņoja ''Aurora Expeditions". Vēl seši cilvēki, kas tika evakuēti no šī kuģa, tiek ārstēti Montevideo un viņu veselības stāvoklis ir stabils.

Urugvajas valdība otrdien paziņoja, ka ir atļāvusi humānu avioreisu to pasažieru repatriācijai, kas ir Austrālijas un Jaunzēlandes pilsoņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Megastar pirmajā gadā pārvadājis vairāk nekā 2 miljonus pasažieru

Zane Atlāce - Bistere, 29.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Megastar ir arī lielākais peldošais tirdzniecības centrs Baltijas jūrā.

LNG ātrgaitas prāmis Megastar, kas uzsāka kursēt maršrutā Tallina-Helsinki 2017. gada janvārī, savā pirmajā gadā ir pārvadājis vairāk nekā 2 miljonus pasažierus, AS Tallink Latvija Pārdošanas un mārketinga direktore Baiba Muceniece.

Šis ir lielākais pasažieru skaits, kas uz viena kuģa gada laikā ir pārvadāts Baltijas jūrā.

«Megastar ir lielākais ieguldījums Igaunijā pēdējā desmitgadē ar privāta kapitāla investīciju pamatā, un mēs esam ļoti gandarīti ar kuģa sniegumu pirmajā gadā. Šis kuģis patiesi ir jaunākās paaudzes kuģis, kas ir aizsācis jaunu laikmetu Baltijas jūrā, uzstādot jaunus standartus,» sacīja Janek Stalmeister, Tallink Grupp CEO.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Neringas kūrvietas pašvaldība ir noraizējusies par tendenci, ka pērn iztīrītā un sakārtotā Nidas jahtu osta, kur tagad vienlaicīgi var piestāt 120 jahtas un izklaides kuģi, tiek izmantota citam nolūkam - uzņēmēji šovasar atskārtuši, ka var savas jahtas par diezgan prāvu samaksu piedāvāt kā peldošas viesnīcas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Pērn šīs Kuršu jomā ierīkotās ostas akvatorijas tīrīšanai no pašvaldības budžeta līdzekļiem tika atvēlēti vairāk nekā 90 000 eiro, bet šogad Klaipēdas valsts jūras ostas direkcija Neringas rīcībā nodevusi kā piestātnes izmantojamus pontonus 246 000 eiro vērtībā.

Pašlaik gan internetā, gan pašā Nidas krastmalā lasāmi sludinājumi, kur atpūtniekiem tiek piedāvāts apmesties peldošās viesnīcās un apartamentos uz ūdeņiem.

Kā uzsver pašvaldība, piestātnes domātas burātāju un ūdens tūristu piesaistei, nevis viesu izmitināšanas pakalpojumu sniegšanai.

«Ostu par pašvaldības līdzekļiem iztīrījām un sakārtojām ne jau tādēļ, lai tā kļūtu par lielu peldošu viesnīcu. Osta pirmām kārtām domāta burātājiem un ūdens tūrisma veicināšanai. Uzņēmēji rīkojas viltīgi - formāli nodarbojas ar kuģu nomu, nopirkuši vietas piestātnēs, bet faktiski piedāvā viesu izmitināšanas pakalpojumus,» norādījis kūrvietas vicemērs Dovīds Miķelis, piebilstot, ka pašvaldība jau vērsusies Valsts nodokļu inspekcijā, lūdzot pārbaudīt, vai jauno «ūdens viesnīcnieku» darbība ir likumīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) speciālisti pēc februārī veiktās apskates secinājuši, ka Pāvilostas «māja-kuģis» ir atzīstama par būvi, aģentūru LETA informēja BVKB pārstāve Elīna Korba.

BVKB gan norāda, ka objekta uzraudzība neietilpst BVKB un tās būvinspektoru kompetencē, līdz ar ko BVKB pašvaldībai sniegtais viedoklis nav saistošs un pašvaldība to var izmantot pēc saviem ieskatiem.

BVKB, saņemot lūgumu no Pāvilostas novada pašvaldības, 12.februārī apsekoja objektu, lai sniegtu savu atzinumu par to, vai dzelzsbetona grodu akas, uz kurām novietots objekts, uzskatāmas par būvēm Būvniecības likuma izpratnē. Apskates laikā BVKB konstatēja, ka uz astoņiem dzelzsbetona aku grodiem, kas ir piepildīti ar betonu, ir novietots debarkaders «Antra». Grodi ir novietoti uz dabīgās pamatnes un to iedziļinājums gruntī ir aptuveni 10-15 centimetri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Biznesa maratonists: Ar mīlestību pret mēbelēm

Kristīne Stepiņa, 03.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Orientēšanās uz pašmāju tirgu ir ļāvusi SIA Kate nostiprināt pozīcijas; to nebiedē konkurence, kas saasināsies, tirgū ienākot IKEA

SIA Kate 23 gados ir apmēbelējis daudzus Latvijas birojus un publiskās telpas. No pieciem uzņēmuma dibinātājiem, šobrīd pie vadības grožiem ir palicis tikai viens – SIA Kate īpašnieks un valdes loceklis Jānis Vējš. Savu ilgo darbību biznesā viņš skaidro ar mīlestību pret mēbelēm.

Nezināšana palīdz nebaidīties

1993. gada vasarā SIA Kate izveidoja Juris Kalnrācenis, Ainārs Tamisārs, Juris Bogdānovs, Didzis Neļķe un Jānis Vējš. «Savā ziņā tā bija tāda puiciska aušība, nevienam no mums nebija nedz pieredzes, nedz zināšanu. Bijām draugi, skola beidzās, stipendija arī. Sapratām, ka kaut ko vajag darīt – Jurim bija izpratne par biznesu, kāda nu tā varēja būt 90. gadu sākumā, man bija padziļinātas zināšanas par mēbelēm – esmu kokapstrādes inženieris, Aināram bija izpratne par finansēm un grāmatvedību, – tā arī viss sākās,» pirmsākumus atminas J. Vējš. Viņš atzīst, ka dažkārt nezināšana biznesa veidošanā ir pat labāka par pieredzi. «Sasniedzām to, ko bieži vien ar pieredzi un prātu nemaz nevarētu iedomāties.» Tas gan ir raksturīgi visam 90. gadu sākuma biznesam. Ar J. Vēja tēva žigulīti puiši brauca uz Igauniju un Lietuvu, tur pirka mēbeles un, cik varēja iekrāmēt bagāžniekā, veda uz Latviju. Tad apstaigājuši zināmākās bankas un cilvēkus, kurus pazina, uzrunāja viņus un piedāvāja piegādāt mēbeles un iekārtot birojus. Pirmais klients bija VEF banka, kura iegādājās biroja krēslu galvenajai grāmatvedei par 140 rubļiem. Uzņēmuma sākuma kapitāls bija 300 rubļi, to ieguldīja J. Bogdānovs. «Ar to pietika, lai varētu ieliet benzīnu un veikt iemaksu par pirmajām mēbelēm. Nekādus kredītus neņēmām.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Atpūtas kompleksa Miķelis viesnīcas būvniecībā iegulda miljonu

Monta Glumane, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieka Arņa Vēja pārraudzībā ir 6000 hektāru zemes, un viņš ir viens no lielākajiem zemniekiem Latvijā. Lai gan pamatnodarbošanās saistīta ar graudkopību, tomēr tūrisms ir nozare, kurā lauksaimnieks vienmēr ieguldījis savus līdzekļus.

Pērn lauksaimnieks Bauskas novadā par vienu miljonu eiro – graudkopībā nopelnīto naudu, bez jebkādiem kredītiem – uzbūvējis viesnīcu atpūtas kompleksā Miķelis.

Jau vēsturiski vieta, kurā šodien atrodas jaunuzbūvētā viesnīca, tika dēvēta par atpūtas kompleksu. 90. gados sāka darboties kafejnīca, kas tika papildināta ar banketu zāli, bet pēdējais etaps ir viesnīca. «Kāds klients atsauksmē bija labi uzrakstījis – lieliska vieta, kurā pieredzēt seno un mūsdienu Latviju. Šeit ir ļoti daudz stāstu – sākot ar to, kā zemnieki kādreiz saimniekoja, ļoti daudz stāstu par kolhoza laikiem, padomju laikiem, un seko mūsdienas ar jauno viesnīcu,» stāsta atpūtas kompleksa Miķelis direktors Jānis Strazdiņš. Atpūtas komplekss pamatā nodrošina izmitināšanas pakalpojumus, kā arī tiek rīkoti semināri un banketi, pieejams restorāns un retro auto muzejs. Klientiem pieejams arī pirts nams pie upes, velosipēdu un laivu noma. Tiek veidoti kopprojekti sadarbībā ar Mūsas moto trasi, kuri izmanto gan viesnīcu, gan ēdināšanas pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 17. augustā, Latvijas Banka izlaidīs kuršu ķoniņiem veltītu sudraba kolekcijas monētu, informē LB.

Šī monēta ir veltījums kuršu ķoniņiem – latviešu tautas daļai, kas pratusi nosargāt savu personisko brīvību un neatkarību cauri gadsimtiem.

Kolekcijas monētas «Kuršu ķoniņi» mākslinieki ir Arvīds Priedīte (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums). Monēta izgatavota kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).

Monētas priekšpusē uz dokumenta fona attēlots jātnieks zirga mugurā ar spalvu pie cepures, zobenu pie sāniem un karogu rokā. Monētas aizmugurē redzams Peniķa staba atveids ar Ķoniņciema ģerboni, sieviete tautastērpā un vīrietis ar zobenu; fonā – septiņu Kurzemes brīvciemu nosaukumi.

Ķoniņi bija Kurzemes pamatiedzīvotāji, septiņu brīvciemu (Ķoniņu, Kalēju, Pliķu, Ziemeļu Turlavas pagastā, Dragūnu Rumbas pagastā, Viesalgu Snēpeles pagastā un Sausgaļu Padures pagastā) iemītnieki, kas kā vasaļi jeb lēņavīri no Livonijas ordeņa saņēma zemi un privilēģijas. 1230. gadā lielāko kuršu daļu pārstāvošā ķēniņa Lamekina un Romas pāvesta legāta pilnvarnieka noslēgtais līgums paredzēja kuršu dalību karos pret pagāniem un tiesības palikt brīviem, ja vien turēsies pie katoļticības. Līgums bija spēkā īsu laiku, jo mainījās baznīcas varas un Livonijas ordeņa spēku samērs un ietekme, bet tas iedibināja brīvības tradīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atbildīgās ministrijas nespēj vienoties par «mājas-kuģa» nākotni

LETA, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atbildīgās ministrijas pagaidām nav atradušas vienotu kopsaucēju Pāvilostas novadā esošās «mājas-kuģa» jautājumā.

Atbildīgās ministrijas pagaidām nav atradušas vienotu kopsaucēju Pāvilostas novadā esošās «mājas-kuģa» jautājumā, līdz ar to Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzdeva tām saskaņot iespējamās likumu izmaiņas, lai atrisinātu un turpmāk izskaustu līdzīgu situāciju atkārtošanos.

Komisijā šodien tika skatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājums izmaiņām normatīvajos aktos, lai nākotnē novērstu situācijas, kāda radusies Pāvilostas novadā ar «māju-kuģi», kas atrodas pašā jūras krastā un jau vairākus gadus skaitās būvniecības stadijā esošs peldlīdzeklis.

VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš skaidroja, ka sadarbībā ar citām ministrijām ir izstrādāti divi iespējamie konkrētās situācijas attīstības scenāriji, kas atšķiras atkarībā no zemes īpašuma tiesībām. Proti, ja zemes īpašnieks ir valsts un tā nav sniegusi saskaņojumu kuģa būvniecībai, tad Pāvilostas pašvaldība ir tiesīga pieprasīt konstrukcijas nojaukšanu, uzsver VARAM. Ja tā ir privāta zeme, kā norāda būves īpašnieks, tad nepieciešams lūgt Latvijas Jūras administrācijas (LJA) atzinumu par objekta juridisko statusu - vai tas joprojām ir būvniecības stadijā esošs pontonu kuģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnā sparā rit graudaugu sezona un lielākais Liepājas ostas lauksaimniecības beramkravu termināls LSEZ SIA Liepaja Bulk Terminal turpina graudaugu eksportu, stāsta termināla vadītājs Juris Matvejevs, piebilstot, ka oktobrī ir sasniegta sezonas kulminācija un bieži vien paralēli tiek krauti vairāki kuģi vienlaicīgi.

Kā norādīja Liepājas ostas Kustības dienesta vadītājs AnsisDaizis, lielo kuģu plūsma ostā ir ievērojami palielinājusies, īpaši tas jūtams līdz ar graudaugu sezonu, kad pārsvarā tie atved vai aizved lauksaimniecības produkciju.

Īstenotais Liepājas ostas padziļināšanas projekts ļauj uzņemt panamax klases kuģus un iekraut līdz iegrimei 11 m.

Tomēr, saglabājoties tendencei, ka kuģi kļūst arvien lielāki, arto nākotnē var nepietikt, jo labprāt kuģi kravu uzņem vienā nevis vairākās ostās, uzsverLiepājas speciālās ekonomiskās zonas ārvaldnieka vietnieks JānisLapiņš, tādēļ, pēc viņa domām, apsveicama ir uzņēmēja iniciatīva kuģa iekraušanu pabeigt jūrā, kas palielinātu Liepājas ostas konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru