Šogad pieaudzis nelegālās migrācijas spiediens, kā arī viltoto dokumentu un kontrabandas gadījumu skaits, tā, veicot pirmā pusgada darbības apkopojumu, secinājusi Valsts robežsardze.

Pirmajos sešos šā gada mēnešos, salīdzinot ar 2011. gadu, krasi pieaudzis «zaļās» robežas pārkāpēju skaits uz Latvijas - Baltkrievijas un Latvijas - Krievijas robežām. Skaitļi liecina, ka pagājušā gada sešos mēnešos tika aizturēti tikai divi pārkāpēji uz Baltkrievijas robežas, bet šī gada attiecīgajā periodā Latvijas robežsargi ir aizturējuši jau 23 pārkāpējus.

Gandrīz tik pat daudz šogad ir aizturējuši arī Baltkrievijas robežsargi – 24 pārkāpējus. Vairāk nekā divas reizes pieaudzis «zaļās» robežas pārkāpēju skaits uz Krievijas robežas. Šī gada pirmajā pusē aizturēti jau 83 pārkāpēji, savukārt Krievijas robežsargi aizturējuši 24 pārkāpējus.

Iespējas pārbaudīt, vai uzņēmumu sniegtā informācija par to patiesajiem labuma guvējiem atbilst realitātei, šobrīd ir ierobežotas, intervijā atzina Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Viņa informēja, ka 97% uzņēmumu pašlaik ir atklājuši savus patiesos labuma guvējus. «Šajos 97% ietilpst gan tie, kuri ir speciāli atnākuši uz UR un paziņojuši, kuri ir patiesie labuma guvēji, gan tie, kuriem likums nemaz neparedzēja nākt uz UR - fiziskas personas, kuri paši ir īpašnieki un patiesie labuma guvēji,» paskaidroja galvenā valsts notāre.

Vienlaikus viņa atzina, ka UR iespējas pārbaudīt uzņēmumu sniegto informāciju par to patiesajiem labuma guvējiem ir ierobežotas. «Ja ķēde sastāv no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, tad mēs, protams, savos reģistros varam izsekot, vai ķēdes ir korekti norādītas un pēdējā persona tiešām ir patiesais labuma guvējs. Taču gadījumos, kad ķēdes aiziet ārpus Latvijas robežām, tad datus nav iespējams pārbaudīt,» sacīja Paidere.

Pirmajā pusgadā, sekojot iepriekšējo gadu tendencēm, visbiežāk tika viltotas 20 eiro un 50 eiro banknotes, liecina Eiropas centrālās bankas apkopotā statistika.

Pirmajā pusgadā kopumā no apgrozības tika izņemts 251 tūkstotis viltotu eiro banknošu. Tādējādi kopējais no apgrozības izņemto viltoto banknošu skaits laikā no šā gada janvāra līdz jūnijam bijis par 15,2% mazāks nekā 2011. gada atbilstošajā periodā. Savukārt šā gada pirmajā pusē no apgrozības izņemto banknošu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem sešiem mēnešiem sarucis par 19%.

Salīdzinājumā ar apgrozībā esošo īsto eiro banknošu skaitu (vidēji 14,6 mljrd.) viltojumu īpatsvars vēl arvien ir ļoti zems..

Joprojām visbiežāk tika viltotas 20 eiro un 50 eiro banknotes. Pēdējo sešu mēnešu laikā viltoto 20 eiro banknošu īpatsvars samazinājies, bet viltoto 50 eiro banknošu īpatsvars – nedaudz palielinājies. Pirmajā pusgadā divu visvairāk viltoto nominālvērtību banknotes kopā veido 77% no kopējā viltojumu skaita. Trešajā vietā viltojumu skaita ziņā ir 100 eiro banknote (17% no visiem viltojumiem). Pārējo nominālvērtību (5 eiro, 10 eiro, 200 eiro un 500 eiro) viltojumu īpatsvars ir ļoti neliels.

Eiropas Savienības (ES) valstīs šā gada pirmajos sešos mēnešos no apgrozības izņemts 251 tūkstotis viltotu eiro banknošu, informē Eiropas Centrālā banka (ECB).

Kopējais no apgrozības izņemto viltoto banknošu skaits laikā no šā gada janvāra līdz jūnijam bijis par 15,2% mazāks nekā 2011. gada attiecīgajā periodā. Gada pirmajā pusē no apgrozības izņemto banknošu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem sešiem mēnešiem sarucis par 19,0%.

Visbiežāk izņemtas viltotas banknotes ar nominālvērtību 50 eiro (34,5% gadījumu), 20 eiro (42,5% gadījumu) un 100 eiro (17%) apmērā. Pēdējo sešu mēnešu laikā viltoto 20 eiro banknošu īpatsvars samazinājies, bet viltoto 50 eiro banknošu īpatsvars – nedaudz palielinājies. Gada pirmajos sešos mēnešos divu visvairāk viltoto nominālvērtību banknotes kopā veido 77,0% no kopējā viltojumu skaita, norāda ECB.

Latvijā atkal ir strauji kāpis kontrabandas un viltoto cigarešu patēriņš, to apjomam pieaugot par 5% un sasniedzot 19,1% no kopējā tirgus, liecina starptautiskās auditoru kompānijas KPMG ikgadējais Eiropas līmeņa neatkarīgais pētījums par nelegālo cigarešu patēriņu Eiropā un Latvijā.

Tas ir otrs augstākais kāpums visā Eiropas Savienībā – straujāk nelegālo cigarešu tirdzniecības apjomi pieauga tikai Francijā (par 9,4%). Līdz ar to Latvijas ikgadējie zaudējumi no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas un viltojumu dēļ veido aptuveni 59 milj. eiro, kas ir par 19 milj. eiro vairāk, nekā 2019 gadā.

Kopējais cigarešu patēriņš aizvadītajā gadā Latvijā bija 2,1 miljardi vienību, kas ir faktiski līdzvērtīgs 2019. gada patēriņam. Kontrabandas un viltoto cigarešu apjoms, kas veido 19,1% no kopējā patēriņa apjoma valstī, faktiskajos skaitļos ir 0,41 miljards cigarešu. No šī apjoma 68 % bija tā sauktā "baltā kontrabanda", 12% – viltotās cigaretes, savukārt 20% – cita veida izcelsmes kontrabandas produkcija. Jāatzīmē, ka iepriekšējos trijos gados Latvijā bija vērojama pastāvīga nelegālo cigarešu īpatsvara samazināšanās, pērn sasniedzot 14,1% - vēsturiski zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē.

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2025.gada februārī bijusi 78% pret 22%, liecina jaunākais, 2025.gada pavasara, Latvijas Bankas "Maksājumu radars". Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.

Salīdzinājumā ar 2024.gada februāra un augusta mērījumiem bezskaidrās naudas īpatsvars ir kāpis par 1 procentpunktu (no 77% līdz 78%).

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus. "Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2025.gada februārī), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

Viltoto preču realizācijas sekas uz valsts ekonomiku kopumā nes ne tikai miljonu zaudējumus, bet arī samazina darba vietu skaitu nozarēs, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viltoto preču dēļ Eiropas Savienības (ES) tirgū katru gadu tiek zaudēti vairāk nekā 48 miljardi eiro, kas veido 7,4 % no kopējā pārdošanas apjoma. Tā liecina Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra (EUIPO) pētījumi. Papildus šiem zaudējumiem tiek lēsts, ka viltojumu netiešās ietekmes rezultātā ES dalībvalstu ekonomikā katru gadu tiek zaudēti vēl 35 miljardi eiro, kas ir izskaidrojams ar to, ka ražotāji no piegādātājiem pērk mazāk preču un pakalpojumu, kas rada ietekmi saistītās nozarēs. Apkopotie dati parāda, ka viltojumu dēļ ik gadu budžeta ieņēmumos ES valstīs netiek iekasēti līdz pat 14,3 miljardi eiro, jo viltoto preču ražotāji un izplatītāji nemaksā nodokļus, sociālās iemaksas un pievienotās vērtības nodokli. Latvijā viltoto preču radītie zaudējumi tirgū ir 140 milj. eiro, kas veido 15,7 % no pārdošanas apjoma nozarēs kopumā, izraisot arī darbavietu samazināšanos par 2,5 tūkst. vietu.

Šodien, 29.novembrī, Rīgas notāre Inese Jaunzeme atklājusi mēģinājumu veikt krāpnieciskas darbības ar personai nepiederošu pasi, Db.lv informēja Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča.

Divas personas ieradušās pie notāres, lai noformētu paraksta īstuma apliecinājumu uz pasta kastītēm, kas sniegtu tiesības saņemt pasta sūtījumus.

Notārei radās aizdomas, ka viena no personām neatbilst pasē redzamajam cilvēkam, tādēļ, lai precizētu informāciju, veica datu pārbaudi valsts informācijas sistēmās. Vienā no reģistriem bija iekļauta notāram uzrādītā pase.

Abas personas no notikuma vietas aizbēga, savukārt notāre informēja Rīgas Centra rajona policiju par konstatētajiem faktiem. Ir uzsākta izmeklēšana.

„Šis gadījums vēlreiz apliecina to, cik būtiski ir informēt atbildīgās valsts iestādes par dokumentu nozaudēšanu, zādzību, bojājumu. Informācija nonāk valsts nozīmes datu bāzēs. Pirms darījumu veikšanas zvērināti notāri pārliecinās par ziņu patiesumu. Šādi ir iespējams pasargāt sevi un citus no negodprātīgu cilvēku prettiesiskām darbībām,” sacīja Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Ilze Pilsētniece.

Fiktīvo firmu dibināšanai šobrīd biežāk izmanto lētticīgus strādājošos, nevis bezpajumtniekus, intervijā atzina Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere.

«Situācijas, kad par uzņēmuma īpašnieku tiek norādīti bezpajumtnieki, kļūst arvien retākas. Šīs personas jau ir nonākušas iestāžu redzeslokā un, visticamāk, ir iekļautas riska sarakstos. Bet, protams, arī noziedzīgā pasaule attīstās. Tāpat jāņem vērā cilvēku lētticība. Ja agrāk tie paši bezpajumtnieki tika aktīvi izmantoti, tagad redzam, ka tiek izmantoti parasti cilvēki, kuri par salīdzinoši nelielu samaksu piekrīt parakstīt dokumentus, uzņemties juridiskās saistības, neapzinoties, ar ko viņi riskē,» sacīja Paidere.

Lai ar to cīnītos, ir jāuzlabo sabiedrības izpratne par to, ka nevar parakstīt visus dokumentus, ko liek priekšā.

Galvenā valsts notāre uzsvēra, ka valsts iestādes turpina strādāt, lai izskaustu fiktīvu firmu dibināšanu, taču vienlaikus piebilda, ka pēc personas izskata vien nepateiksi, vai tā ieplānojusi veikt noziedzīgas darbības.

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma.

Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013. gadā gandrīz puse, jeb 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, pretēji 42%, kas nosodīja kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) saņēmis a/s Olainfarm sūdzību, kurā tiek lūgts ierosināt disciplinārlietu pret Rīgas apgabaltiesas zvērinātu tiesu izpildītāju Aināru Šustu par viņa iespējamajiem pārkāpumiem notariālo izpildu aktu izpildes procesā, kas saistīti ar bijušo Olainfarm padomes locekļu Haralda Velmera un Kārļa Krastiņa pretenzijām pret Olainfarm par atlaišanas kompensāciju izmaksu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Vienlaikus sūdzībā tiek lūgts uz disciplinārlietas izskatīšanas laiku atstādināt A. Šustu no amata darbību veikšanas, kā arī piemērot disciplinārsodu.

J. Bordāna padomnieks Andris Vitenburgs Dienai norāda: «Lai izvērtētu iesniegumā norādītos apstākļus, saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumu no zvērināta tiesu izpildītāja ir pieprasīta rakstveida informācija un izpildu lietas materiāli. Pēc visu materiālu un informācijas saņemšanas tiek izvērtēti iesniegumā norādītie apstākļi, un tad tiek lemts par turpmāko rīcību saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumā noteikto attiecībā uz zvērinātu tiesu izpildītāju disciplināro atbildību.»

Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka strīda pamatā ir zvērinātas notāres Kristīnes Kreiles 2021. gada 2. septembrī izdoti notariālie izpildu akti par 132 416,02 eiro piedziņu par labu H. Velmeram un 132 414,30 eiro piedziņu par labu K. Krastiņam. Šo summu pamatā ir atbrīvoto padomes locekļu kompensācijas pieprasījums 12 mēnešu fiksētās atlīdzības apjomā. Uzņēmuma padomi, kurā darbojās arī H. Velmers un K. Krastiņš, apstiprināja 2019. gada 1. aprīļa akcionāru sapulcē, tās pilnvaras nosakot uz pieciem gadiem. Taču šogad 17. jūnija Olainfarm akcionāru sapulcē tika nolemts iepriekšējo padomi atlaist un ievēlēt jaunu.

Valērija Maligina meitas Irina Maligina un Nika Saveļjeva, kā arī «Olainfarm» lielākā akcionāra «Olmafarm» valdes loceklis Pēteris Rubenis ir vērsušies Rīgas apgabaltiesā ar sūdzību par zvērinātas notāres Līgas Eglītes rīcību, prettiesiski sagatavojot apliecinājumus līdzmantinieku parakstītiem dokumentiem, kas iesniegti Uzņēmumu reģistrā.

«Zvērināta notāre Līga Eglīte šajā gadījumā ir rīkojusies vai nu neprofesionāli, nepārbaudot informāciju, ko apstiprina, vai arī apzināti radījusi prettiesiskus apliecinājumus. Pirmkārt, nekad nav ticis iecelts «Olmafarm» dalībnieku kopīgais pārstāvis, jo attiecīgu lēmumu ir parakstījuši nevis visi līdzmantinieki, kā to pieprasa Komerclikums, bet gan tikai divi no tiem. Turklāt apliecinājumos ir nepatiesi norādīta informācija, ka 2018. gada nogalē zvērinātas notāres Līgas Eglītes klātbūtnē tika pieņemts «Olmafarm» kopīpašnieku lēmums,» skaidro «Olainfarm» lielākā akcionāra «Olmafarm» valdes loceklis Pēteris Rubenis.

L. Eglīte šā gada 13. jūnijā ir apliecinājusi parakstus nedalītā mantojuma pārvaldnieka / kopīgā pārstāvja lēmumam, «Olmafarm» statūtiem, kas izteikti jaunā redakcijā, un «Olmafarm» dalībnieku jaunā reģistra nodalījumam. Sūdzības iesniedzēji norāda, ka, šādi rīkojoties, notāre ir pārkāpusi Notariāta likumu, jo, apliecinot parakstu īstumu uz dokumentiem, nav pienācīgā un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pārliecinājusies par parakstītājpersonu tiesībām parakstīt dokumentus «Olmafarm» dalībnieku vārdā. Turklāt visi minētie dokumenti ar attiecīgajiem notāres apliecinājumiem tajā pašā dienā tikuši iesniegti Uzņēmumu reģistrā.

Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu.

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Latvijā konstatētais eiro viltojumu skaits pērn bija līdzīgs 2014. gada rādītājam, informē Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Andris Tauriņš.

Latvija ir starp tām piecām eirozonas valstīm (kopā ar Somiju, Igauniju, Lietuvu un Slovākiju), kurās ir vismazākais viltojumu skaits – gan absolūtos skaitļos, gan rēķinot pret iedzīvotāju skaitu un/vai naudu apgrozībā.

Līdz šim 2015. gadā konstatēto viltoto eiro naudas zīmju skaits ir ap 1400 (nedaudz vairāk kā 300 viltotas monētas un mazāk nekā 1100 viltotas banknotes). Šie dati vēl var tikt koriģēti, jo daļa atklāto viltojumu atrodas ekspertīzē, bet prognozējams, ka galīgais 2015. gadā atklāto viltojumu skaitlis būs ap 1500 jeb nedaudz zemāks nekā 2014. gadā (kad tika konstatētas 441 viltota monēta un 1109 viltotas banknotes).

2018. gada 1. pusgadā Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 823 viltojumiem (708 banknotēm un 115 monētām), informē centrālās bankas pārstāvji.

Salīdzinot ar 2017. gada 1. pusgadu, nedaudz pieaudzis viltoto banknošu skaits (tad tika atklātas 656 viltotas banknotes), bet samazinājies viltoto monētu skaits (2017. gada 1. pusgadā to skaits bija 140). Viltojumu nodarītie finanšu zaudējumi nedaudz pieauguši – viltoto naudaszīmju kopējā vērtība 2017. gada 1. pusgadā bija 32 109 eiro, bet šā gada pirmajos 6 mēnešos – 40 553 eiro.

Starp Latvijā izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro banknotes (ap 75%), viltojumos joprojām dominē pirmās sērijas 50 eiro banknotes.

Jaunākais Eirosistēmas pārskats liecina, ka eiro zonā kopumā 2018. gada 1. pusgadā konstatēts 301 tūkstotis viltotu banknošu (2017. gada 1. pusgadā 331 tūkstotis viltotu banknošu).

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) ir ieviesis jaunu vienotu sistēmu, kas turpmāk ļaus visiem Eiropas Savienības (ES) apdrošinātājam pārbaudīt, vai iesniegtās izziņas par OCTA apdrošināšanas vēsturi ir patiesas.

Papildinājumu mērķi ir atvieglot izziņas pārbaudes kārtību un novērstu izziņu viltošanu. Ārvalsts apdrošinātājam būs jānorāda autentiskuma kods, kas tiek iedrukāts pašā izziņā un papildus drošības kods, pēc kā sistēma uzrādīs konkrētā transportlīdzekļa īpašnieka apdrošināšanas vēsturi.

Iepriekš jau vēstīts, ka pērnā gada nogalē strauji pieauga ārvalstu apdrošinātājiem iesniegto viltoto izziņu skaits. Viltotāji centās iegūt atlaidi, kas kopsummā varēja sasniegt līdz pat 65 % no kopējās OCTA polises summas. Šobrīd no visiem LTAB iesniegtajiem ārvalstu apdrošinātāju pieprasījumiem, ir fiksēti 11 viltoto izziņu gadījumi, pagājušā gada nogalē tie bija 8. Tomēr, kā atzīst LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, patiesais viltoto izziņu skaits varētu būt daudzas reizes lielāks.

Pērn Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas darbinieki ir konstatējuši vairākus 50 eiro banknošu viltošanas gadījumus. Veicot izmeklēšanu, policija par viltotās naudas izplatīšanu Rīgā aizturējusi sešas personas, liecina medijiem sniegtā informācija.

Rīgas reģiona Kriminālpolicijas darbinieki, veicot izmeklēšanu, atklājuši, ka organizēta grupa, kuru veido seši jauni vīrieši, nodarbojas ar viltotu eiro izplatīšanu. Organizētajā grupā iesaistīto personu lomas ir strikti sadalītas – viena persona nodarbojas ar viltoto banknošu piegādi, cita persona ar izplatīšanas organizēšanu, bet vēl citi iesaistīti viltotās naudas izplatīšanā.

Izmeklēšanas laikā policijas darbinieki ir noskaidrojuši viltoto banknošu izplatīšanas shēmu. Viltotās naudas piegādātājs nodod naudu izplatīšanas organizatoram, kas pēcāk izdala naudu izplatītājiem. Visbiežāk izplatītāji tumšajā diennakts laikā ar viltotajām banknotēm norēķinājušies par taksometru sniegtajiem pakalpojumiem, par ēdienu, kas pasūtīts uz mājām, vai iegādājušies preces mazos veikalos. Norēķinoties ar viltotu 50 eiro banknoti, izplatītājs pēcāk grupas organizatoram nodod 35 eiro, savukārt pats patur atlikušo naudas summu.

Viltoto eiro monētu skaits, kas konfiscētas gada laikā, pēc Eiropas centrālās bankas datiem, ir 195.9 tūkstoši, ziņo Interfax.

Salīdzinot ar 2007. gadu, kad konfiscētas bija 211.1 tūkstoši viltojumu, šādu gadījumu ir par 7 % mazāk. Tostarp viltoto 2 eiro monētu skaits samazinājies par 15 %. Tieši šo monētu vilto visbiežāk. Palielinājies viltoto 50 centu un 1 eio monētas - attiecīgi par 28 % un 51 %.

Eiropas Komisija atzīmē, ka eiro viltošanas gadījumiem nevadzētu sēt paniku sabiedrībā, jo kopējais viltojumu skaits ir nenozīmīgs salīdzinot ar kopējo populārāko nominālu monētu skaitu (ap 15 miljardiem) apgrozībā.

Katra piecdesmitā vienas mārciņas nominālvērtības monēta ir viltota, secinājuši Karalisktā monētu nama eksperti.

Aptuveni 2% monētu, kas atrodas apgrozībā, ir viltotas. Kopējais viltoto vienas mārciņas apjoms apgrozījumā ir aptuveni 30 miljoni monētu, raksta The Guardian.

Pēdējo piecu gadu laikā izlaisto un apgrozījumā esošo viltoto monētu skaits ir divkāršojies. Vēl 2003. gadā speciālisti runāja par 1% viltoto vienas mārciņas monētu.

Eksperts Roberts Metjūs (Robert Matthews), kurš nodarbojas ar naudas kvalitātes pārbaudi, norāda, ka pēdējā laikā viltojumi ir kļuvuši ļoti kvalitatīvi, kas citās valstīs radījis uzticības trūkumu metāla naudai.

Atklāto un no apgrozības izņemto viltoto eiro banknošu skaits 2010. gada otrajā pusē, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, samazinājies par 5,9%, atsaucoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) informāciju, ziņo Business Week.

Laika posmā no 2010. gada jūlija līdz decembrim no apgrozības izņemts 364,1 tūkstotis viltotu banknošu. Attiecīgi pērn pirmajā pusgadā no apgrozības tika izņemti 387 tūkstoši viltotu eiro banknošu.

ECB nesniedza sīkākus paskaidrojumus par viltotu banknošu samazināšanos, taču jau agrāk norādīts, ka atklāto un no apgrozības izņemto viltoto eiro banknošu skaits ir svārstīgs.

Lielākais apjoms viltoto eiro banknošu tika atklāts 2009. gada otrajā pusgadā, kad no apgrozības tika izņemti 447 tūkstoši viltotu eiro banknošu.

ECB norāda, ka joprojām visbiežāk tiek viltotas 50 eiro un 20 eiro banknotes. 2010. gada otrajā pusē no visām viltotajām banknotēm 43,5% gadījumu bija 50 eiro banknotes, savukārt 38% gadījumu tās bija 30 eiro banknotes.

Viltoto preču dēļ Eiropas Savienības (ES) tirgū katru gadu tiek zaudēti vairāk nekā 48 mljrd. eiro, kas veido 7,4 % no kopējā pārdošanas apjoma. Tā liecina Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra (EUIPO) pētījumi. Papildu šiem zaudējumiem tiek lēsts, ka viltojumu netiešās ietekmes rezultātā ES dalībvalstu ekonomikā katru gadu tiek zaudēti vēl 35 mljrd. eiro , kas ir izskaidrojams ar to, ka ražotāji no piegādātājiem pērk mazāk preču un pakalpojumu, kas rada ietekmi saistītās nozarēs. Apkopotie dati parāda, ka viltojumu dēļ ik gadu budžeta ieņēmumos ES valstīs netiek iekasēti līdz pat 14,3 mljrd. eiro, jo viltoto preču ražotāji un izplatītāji nemaksā nodokļus, sociālās iemaksas un pievienotās vērtības nodokli. Latvijā viltoto preču radītie zaudējumi tirgū ir 141 milj. eiro, kas veido vairāk nekā 15,7 % no pārdošanas apjoma nozarēs kopumā, izraisot arī darbavietu samazināšanos par 2,5 tūkst. vietu.

Lai novērstu stimulus pārrobežu iepirkšanās veikšanai, būtu ieteicams koordinēt un saskaņot akcīzes nodokļu likmes Baltijas valstu starpā, kā arī radikāli nepaaugstināt akcīzes nodokļa likmes, trešdien Nacionālajā kontrabandas problemātikas forumā "Cīņa ar kontrabandu - izaicinājumi un panākumi" sacīja "SSE Riga" profesors, biedrības BASE ("Business Against Shadow Economy") valdes loceklis Arnis Sauka.

Viņš norādīja, ka akcizēto preču kontrabandas apmēri ir tieši saistīti ar nodokļu politiku - lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, nosakot nodokļu likmes, ir jāmeklē līdzsvars starp ekonomiskajiem aspektiem un cilvēku veselību, kā arī jebkura nodokļa paaugstināšana jāveic pakāpeniski un jāpapildina ar kontrabandas novēršanas pasākumiem.

Sauka skaidroja, ka Eiropas Savienības (ES) valstu pieredze liecina, ka akcīzes nodokļa palielināšana un līdz ar to arī produkta cenas pieaugums stimulē patērētājus iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā, iegādāties preci nelegālajā tirgū vai pāriet uz lētākiem aizvietotājiem.

Nelikumīgi izsniegto pasu lietā pērnvasar notiesāta Krievijas pilsone Nataļja Rukina, kura pēc soda samaksāšanas izraidīta no Latvijas un, visticamāk, tagad iekļauta Šengenas zonas melnajā sarakstā, šodien, 24.janvārī, vēsta laikraksts Diena.

Viņas lieta par viltota dokumenta izmantošanu, līdzīgi kā bijušā haritonovieša Jurija Polkovņikova, ko tiesās martā, tika izdalīta no drošības policijas (DP) joprojām izmeklētā apjomīgā kriminālprocesa. Visticamāk, tajā tiek noskaidrots arī veids, kā N.Rukina ieguva nepamatoti izsniegto Latvijas pilsoņa pasi — Rīgas rajona tiesas spriedumā teikts, ka tā saņemta 2006.gada vasarā nenoskaidrotos apstākļos, informē laikraksts.

"Viņa apgalvoja, ka neko nezina, jo visas lietas kārtojis viņas vīrs Sergejs Rukins," Dienai teicis prokurors Sergejs Berlins. Latvijas pases bija visai Rukinu ģimenei: gan vecākiem, gan abiem bērniem. N.Rukina ir kādas Latvijas komercbankas līdzīpašnieka sievas māsa. Latvijā viltoto pasi viņa uzrādījusi četras reizes pērnajā jūnijā, ielidojot un atstājot Rīgas lidostu Sanktpēterburgas virzienā, kur dzīvo Rukinu ģimene. Lidostā sieviete pieķerta, jo "bijusi informācija par viltoto pasi", teic S.Berlins. N.Rukina atzinusies, ka pasi izmantojusi arī ceļojumā uz Šveici. "Pase viņai bija vajadzīga ceļošanai Eiropā. Ļoti ērti — nevajag nekādas vīzas," laikrakstam stāstījis prokurors.

Kāda Latvijas notāre atklājusi mēģinājumu veikt krāpniecību ar nekustamo īpašumu, kura tirgus vērtība ir pusmiljons latu, Db.lv informēja Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Krāpšanas shēma bijusi jau iepriekš zināmā: notāres birojā pirms pāris dienām ieradies cilvēks ar lūgumu izdot pilnvaru brīvai rīcībai - tiesībām pārdot un saņemt naudu darījumu veikšanai ar nekustamo īpašumu. Notāre, kas ir pieredzējusi sava darba veicēja, pamanījusi pases viltojuma pazīmes, tādēļ likusi klientam uzgaidīt. Pēc tam ieradusies policija un aizturējusi šo personu, kura viltotajā pasē bija uzdevusies par nekustamā īpašuma īpašnieku. Aizturēta vēl kāda persona. Policija uzsākusi izmeklēšanu.

Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP) atkārtoti vērš uzmanību uz sen samilzušo problēmu loku, kas skar nekustamo īpašumu jomu: "Šādas krāpnieciskas darbības nebūtu iespējamas, ja likumdošanā būtu noteikts, ka katrs darījums ar nekustamo īpašumu jāveic notariāla akta formā, kā arī valstī būtu izveidots vienots publiskais reģistrs."

Kāda Latvijas notāre atklājusi mēģinājumu veikt krāpniecību ar nekustamo īpašumu, kura tirgus vērtība ir pusmiljons latu.

Krāpšanas shēma bijusi jau iepriekš zināmā: notāres birojā pirms pāris dienām ieradies cilvēks ar lūgumu izdot pilnvaru brīvai rīcībai - tiesībām pārdot un saņemt naudu darījumu veikšanai ar nekustamo īpašumu. Notāre, kas ir pieredzējusi sava darba veicēja, pamanījusi pases viltojuma pazīmes, tādēļ likusi klientam uzgaidīt. Pēc tam ieradusies policija un aizturējusi šo personu, kura viltotajā pasē bija uzdevusies par nekustamā īpašuma īpašnieku. Aizturēta vēl kāda persona. Policija uzsākusi izmeklēšanu.

Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP) atkārtoti vērš uzmanību uz sen samilzušo problēmu loku, kas skar nekustamo īpašumu jomu. Šādas krāpnieciskas darbības nebūtu iespējamas, ja likumdošanā būtu noteikts, ka katrs darījums ar nekustamo īpašumu jāveic notariāla akta formā, kā arī valstī būtu izveidots vienots publiskais reģistrs.