31. janvārī Notāru dienu ietvaros tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš kā klients dosies pie notāres Sandras Jakušenokas, Db.lv informēja Tieslietu ministrija.

Ministrs lūgs notāri sniegt kādu no notāru piedāvātajiem pakalpojumiem - apliecināt dokumenta vai darījuma patiesumu, piešķirt darījumam publisku ticamību, taisīt notariālu aktu, apliecinājumu, pieņemt glabājumā naudu, vērtspapīrus un dokumentus, vest mantojuma lietas. Pēcāk G.Bērziņš notāres sniegtos pakalpojumus novērtēs, aizpildot anketu.

Notāru dienas ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes aizsākta tradīcija, kas tiek organizēta arī šogad. Notāru dienu laikā 47 notāru biroji visā Latvijā interesentiem bez maksas sniegs juridiskās konsultācijas. Šā gada Notāru dienu tēma ir dāvinājums, uztura līgums un testaments.

Lai noteiktu atsaucīgāko, zinošāko un klientiem draudzīgāko notāru, izveidota klientu komanda, kuri līdz 9. februārim viesosies notāru birojos un ar īpašu anketu palīdzību noteiks visatbilstošākos kandidātus balvas Gada notārs saņemšanai.

Cilvēki arvien biežāk interesējas par drošu sava īpašuma nodošanu pēctečiem: testamenti, to noformēšana, glabāšana un izpildes garantijas bija Notāru dienu 2007 galvenie jautājumi, Db.lv informēja Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča.

Notāru dienas, kas notiek jau otro gadu, šogad 47 notāru birojos 21 Latvijas pilsētā pulcēja gandrīz tūkstoš apmeklētāju. Cilvēki izmantoja iespēju no notāra bez maksas iegūt skaidrojumus par svarīgām un aktuālām juridiskām tēmām. Arī šogad lielākā cilvēku atsaucība bija vērojama Latgalē, kur notāru biroji bija apmeklētāju pārpildīti.

Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Ilze Pilsētniece stāsta, ka lielākoties cilvēki meklējuši atbildes uz jautājumiem par drošu īpašuma nodošanu citu cilvēku rokās: "Kā es varu būt drošs, ka manis rakstītajā testamentā izteiktā pēdējā griba tiešām tiks izpildīta? Kādos gadījumos es varu kādu tiešo mantinieku no mantojuma tiesībām izslēgt? Vai es pats varu rakstīt testamentu, vai man tas jāuztic darīt notāram? Vai man noteikti jāpieņem testamentā novēlētais, ja tas ir apgrūtināts ar parādu nastu?"

Aizvadīta Latvijas zvērinātu notāru kopsapulce, kuras laikā ievēlēta jaunā Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Turpmākos trīs gadus Latvijas Zvērinātu notāru padomi vadīs zvērināts notārs no Rīgas Aigars Kaupe, savukārt viņa vietnieces pienākumus pildīs zvērināta notāre Rīgā Ilze Metuzāle.

Jaunais Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe ir zvērināts notārs kopš 2003. gada. Pēc izglītības viņš ir ne tikai jurists, bet arī arhitekts – savulaik ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē, kā arī absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un būvniecības fakultāti, kur iegūts inženierzinātņu speciālista diploms. Kopš 2008. gada viņš ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) loceklis, pārstāvējis Latviju Starptautiskās notāru savienības (UINL) Ģenerālajā padomē, darbojies UINL darba grupā NILLTFN jautājumos, pārstāvējis Latvijas notariātu NILLTFN jomā tikšanās reizēs ar Moneyval komisijas un OESD ekspertiem.

Arī šogad Notāru dienu ietvaros iespēju bez maksas saņemt juridisku palīdzību izmantojis krietns skaits Latvijas iedzīvotāju, proti, tie bijuši aptuveni pieci tūkstoši cilvēku visā Latvijā. Aptuveni ceturtā daļa konsultāciju sniegtas pa telefonu, savukārt aptuveni 5% interesentu savus jautājumus notāriem uzdevuši internetā, liecina Latvijas zvērinātu notāru padomes apkopotā informācija.

Iedzīvotāji visaktīvāk interesējušies par darījumiem ar nekustamo īpašumu – dāvinājuma un pirkuma līgumiem, kā arī mantojuma lietu sakārtošanu un laulības šķiršanas kārtību pie zvērināta notāra. Tāpat lūgts juridisks padoms kopīpašuma sadales jautājumos, kā arī testamenta sastādīšanā. Katrs piektais Notāru dienu apmeklētājs interesējies par īres un nomas līgumattiecību jautājumiem, kuriem šogad zvērināti notāri pievērsa īpašu uzmanību.

Lai arī vislielākā iedzīvotāju aktivitāte Notāru dienās, kā jau ierasts, bija vērojama Rīgā un Pierīgā, arī citviet Latvijā notāru birojos bijis liels apmeklētāju pieplūdums. Īpaši aktīvi bijuši Jelgavas, Daugavpils, Rēzeknes Liepājas, Jēkabpils un Cēsu iedzīvotāji, kuri biežāk nekā citi izmantojuši iespēju bez maksas konsultēties pie notāra.

No 16. līdz 19. martam Rīgā un visos Latvijas reģionos notāri sniegs bezmaksas konsultācijas, kurās ikvienam interesentam būs iespēja saņemt atbildes uz juridiska rakstura jautājumiem.

Tas notiks t.s. notāru dienu ietvaros, kuras jau ceturto gadu rīko Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP). Šogad Notāru dienās piedalīsies vairāk nekā 100 notāri, konsultējot iedzīvotājus savos birojos 31 Latvijas pilsētā.

Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, Notāru dienām netiek izvirzīta kāda noteikta tēma. «Latvijas notāri apzinās, ka ekonomiskās situācijas pasliktināšanās atmodinājusi ikkatrā iedzīvotājā mītošās bažas par nākotni. Tieši šādā brīdī ļoti svarīgi ir saņemt atbalstu, padomu un iedrošinājumu no nozares speciālistiem. Tāpēc mēģināsim kopīgi rast risinājumu un rādīt virzienu izkļūšanai no grūtām, nedrošām un riskantām situācijām, kurās šobrīd nokļuvuši Latvijas iedzīvotāji,» stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Ilze Pilsētniece.

Kaut arī atsevišķu notāru ienākumi par amata pienākumu pildīšanu saskaņā ar viņu amatpersonu deklarācijām pārsniedz pat 100 tūkst. Ls gadā, paši notāri domā, ka viņu skaits būtu drīzāk jāsamazina, nevis jāpalielina, jo lielu daļu ieņēmumu nākoties tērēt biroju uzturēšanai.

Tomēr Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis atzīst, ka jautājums par notāru pakalpojumu cenām būtu vērtējams, raksta Diena. Notāru pakalpojumu takses, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos, nav mainītas jau divus gadus. Latvijā drīkst būt 125 notāri, tomēr šobrīd aizpildītas ir tikai 120 vietas.

M.Lazdovskis laikrakstam norādījis, ka jautājums par notāru pakalpojumu cenām būtu vērtējams, kā arī Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP) esot vērsusies ministrijā ar līgumu samazināt notāru skaitu, tomēr ministrija atteikusies to darīt, jo neuzskata, ka tirgus svārstībām tas būtu jāietekmē. «Mēs esam apņēmušies aizpildīt arī vakantās notāru vietas,» teica M.Lazdovskis.

Vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 76% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ar mantošanu saistītos jautājumus sakārtot ir svarīgi, taču vairums par mantojuma lietām savas nāves gadījumā nav parūpējušies, liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti, kurus trešdien publiskoja Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP).

Saskaņā ar SKDS aptaujas datiem tikai 10% iedzīvotāju ir pilnībā sakārtojuši savu mantojuma lietu, aptuveni trešdaļa jeb 31% to izdarījusi daļēji, savukārt vairāk par pusi respondentu jeb 54% nav veikuši nekādas juridiskas darbības, lai nodrošinātu savas mantas nodošanu mantiniekiem. Turklāt 81% aptaujāto nav nedz paši, nedz ar notāra atbalstu sagatavojuši testamentu vai slēguši mantojuma līgumu. Vienlaikus 70% aptaujāto uzskata, ka pie notāra apliecināts testaments ir visdrošākais veids, kā nodrošināt savu mantinieku tiesības.

LZNP priekšsēdētājs Aigars Kaupe uzsver, ka Latvijas iedzīvotāji nereti nenovērtē mantojuma lietu sakārtošanas nozīmi, kā arī riskus, kas var rasties, ja juridiskie jautājumi netiek laikus sakārtoti. Diemžēl neskaidrības un konflikti starp mantiniekiem, negaidīti parādi un citi juridiski sarežģījumi gadās biežāk, nekā sabiedrība domā, tāpēc ir svarīgi savlaicīgi vērsties pie zvērināta notāra, lai izvairītos no iespējamām problēmām, skaidro Kaupe.

Marta sākumā jau astoto gadu pēc kārtas notiks Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) rīkotās Notāru dienas. To ietvaros Rīgā un visos Latvijas novados notāri iedzīvotājiem sniegs bezmaksas konsultācijas un atbildēs uz dažādiem juridiska rakstura jautājumiem.

Šogad Notāru dienu laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta nekustamo īpašumu īres un nomas darījumiem, sniedzot iedzīvotājiem bezmaksas konsultācijas īres un nomas līguma sastādīšanā. Notāru dienās piedalīsies 114 notāri, konsultējot iedzīvotājus savos birojos 30 Latvijas pilsētās.

«Līdz ar stagnējošiem rādītājiem kreditēšanas nozarē, arvien aktīvāks kļuvis īres un nomas tirgus. Tas iezīmē jaunas tendences un riskus darījumos ar nekustamo īpašumu - nesakārtoto līgumattiecību dēļ palielinās krāpniecības gadījumu skaits un mainās to specifika,» norāda LZNP rīkotājdirektore Vija Piziča.

Notāru dienu laikā bezmaksas konsultācijās zvērināti notāri iedzīvotājiem palīdzēs izvērtēt būtiskākos kritērijus, kam jāpievērš uzmanība, slēdzot īres vai nomas līgumu, iepazīstinās ar riskiem, īrējot vai izīrējot mājokli bez juridiska pamata, kā arī sniegs padomus, kā pasargāt sevi un izvairīties no krāpniecības gadījumiem.

Rīgas iedzīvotājiem visaktuālākā šķiet informācija par īres tiesību lietām, bet reģionu iedzīvotājiem – darba tiesības un banku lietas, liecina notāru veiktie aprēķini.

Aptuveni 3000 cilvēki izmantojuši zvērināto notāru piedāvāto iespēju bez maksas gūt konsultāciju par darba, īpašumu tiesībām un banku lietām. Notāru dienu ietvaros organizētajā pasākumā iesaistījās vairāk nekā 100 notāru biroju.

Latvijas Zvērinātu notāru padomei apkopojot informāciju, secināts, ka gados jaunāki cilvēki visbiežāk konsultējās par darba tiesībām, kā arī banku lietām un īpašumu tiesībām.

Savukārt vecāka gada gājuma Notāru dienu apmeklētājiem izrādīja īpašu interesi par mantojumu lietām. Jautājumi, par kuriem cilvēki vēlējās saņemt konsultācijas, dažādos Latvijas reģionos bija atšķirīgi. Piemēram, īres jautājumi visaktuālākie bija tieši Rīgas iedzīvotājiem, savukārt ārpus galvaspilsētas dzīvojošie cilvēki visbiežāk vēlējās uzzināt ko vairāk un detalizētāk par īpašumu tiesībām.

Latvijas notariāts šogad septembrī svin 30 gadu – pirms 30 gadiem beidza pastāvēt notāru kantori un darbību uzsāka atjaunotās Latvijas Republikas zvērinātu notāru biroji.

Šajā laikā notāri ir aktīvi iesaistījušies Latvijas demokrātiskās valsts tiesiskās vides veidošanā, virzot iniciatīvas, kas fokusētas uz Latvijas iedzīvotāju interesēm. Ir izdarīts daudz, tomēr paredzam, ka nākamie gadi notariātam būs vēl darbīgāki kā aizvadītie. Līdzās vēl lielākai tehnoloģiju integrācijai notāru darbā nāksies risināt kvalitatīvu cilvēkresursu piesaisti un amata pienākumu izpildes efektivizāciju, kas ir svarīga visai Latvijas tiesu videi.

Latvijā, ik gadu vairāk kā miljons iedzīvotāju saņem notāra palīdzību, tāpēc notārus pamatoti var uzskatīt par iedzīvotājiem tuvākajiem juristiem, kuru rīcībā ir tieša un nepastarpināta informācija par to ar kādām problēmām sastopas cilvēki, tāpēc ir tikai loģiski, ka aizvadīto 30 gadu laikā notariāts ir iniciējis virkni nozīmīgu normatīvo aktu izmaiņu, kas atvieglo iedzīvotāju ikdienu un uzlabo viņu tiesisko aizsardzību. Šādu iniciatīvu rezultātā, piemēram, mantojuma lietu kārtošana un laulību šķiršana nu notiek pie notāra, nevis tiesā. Tas ir būtisks atspaids arī tiesu sistēmai kopumā: 30 gadu laikā notāri ir uzsākuši 240 275 mantojuma lietas. Notāri ir ieviesuši virkni elektronisko reģistru – mantojumu, atsaukto pilnvarojumu, testamentu, laulības šķiršanas, nākotnes pilnvarojumu reģistrus, kas devuši būtisku drošību klientiem.

Lai skaidrotu nekustamo īpašumu darījumu riskus un sniegtu palīdzību dažādos juridiskajos jautājumos, 4. un 5. martā, gadskārtējo Notāru dienu ietvaros, zvērināti notāri sniegs bezmaksas konsultācijas visā Latvijā, informē Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča.

Bezmaksas konsultācijas Notāru dienu laikā būs iespējams saņemt 112 notāru birojos 29 Latvijas pilsētās.

Notāru dienas ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes iniciatīva reizi gādā notāru birojos visā Latvijā nodrošināt bezmaksas juridiskās konsultācijas. Notāru dienas notiek jau kopš 2006. gada.

Pasniegts ikgadējais zvērinātu notāru apbalvojums “Gada notārs”, informē Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Šogad par aktīvu Latvijas notariāta pārstāvēšanu starptautiskā mērogā, kā arī par izrādīto iniciatīvu, apvienojot Baltijas valstu notariātu viedokli Krievijas uzsāktā kara Ukrainā kontekstā un panākot Krievijas un Baltkrievijas notariātu darbības apturēšanu starptautiskajās notāru institūcijās, balvu saņēma bijušais Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.

“Gada notārs 2023” balvas ieguvējs Jānis Skrastiņš notariātā strādā 30 gadus, no kuriem 20 gadus veic zvērināta notāra pienākumus Rīgā. Latvijas Zvērinātu notāru padomē Skrastiņš strādājis 12 gadus, pēdējos sešus – padomes priekšsēdētāja amatā. Šajā laikā viņš aktīvi pārstāvējis Latvijas notariātu starptautiski, jo īpaši Eiropas notāru padomē. Ārpus profesionālā darba Skrastiņš ir trīs bērnu tēvs, studentu korporācijas “Vendia” filistrs un aktīvs amatieru hokeja spēlētājs, kas labprāt sevi attīsta gan intelektuāli un garīgi, gan fiziski.

Notāra amata vietu noteikšanu, jaunu notāra amata vietu izveidošanu vai esošo likvidēšanu, kā arī citus jautājumus, izvērtējot Latvijas Zvērinātu notāru padomes izteikto viedokli, noteiks valdība. To paredz grozījumi Notariāta likumā, kurus Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien pabeidza gatavot galīgajam lasījumam. Db jau vairākkārt informēja, ka pērn Saeima atcēla likuma normas, kas ierobežoja notāru skaitu un amata vietas, to argumentējot ar nepietiekamo notāru skaitu, tomēr, pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes atzinuma, tas nav veicinājis notāru pieejamību. Notariāta likuma grozījumi arī paredz, ka zvērinātu notāru eksāmena minimālo zināšanu apjomu un eksāmena maksu turpmāk noteiks Ministru kabinets. Tāpat plānots noteikt, ka valdības kompetencē ir arī zvērinātu notāru takses maksimālās robežas noteikšana.

Jau trešo gadu Latvijas Zvērinātu notāru padome rīko Notāru dienas, liecina padomes sniegtā informācija medijiem.

No 28.janvāra līdz 1.februārim visos Latvijas reģionos 80 notāri rīkos seminārus, kuros apmeklētājiem bez maksas skaidros mantojumu lietu būtību un juridiskās nianses. Sīkāka informācija par semināru norises vietām un laikiem pieejama www.latvijasnotars.lv.

''Aiz katras mantojuma lietas ir kāda cilvēka dzīvesstāsts. Viņa veiksmes un neveiksmes, ieguvumi un zaudējumi, cilvēki, kurus viņš mīl, par ko rūpējas. Tieši tādēļ ar mantu ir jārīkojas pārdomāti, jau laikus parūpējoties par tuviem cilvēkiem. Notāru dienās gribam uzsvērt šo lietu nozīmīgumu, izskaidrojot apmeklētājiem mantojumu lietu specifiku. Cilvēki varēs uzdot dažādus jautājumus, uz kuriem atbildēs nozares profesionālis,'' stāstīja Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Ilze Pilsētniece.

Grozot ministru kabineta noteikumus, valdība samazinās notāru skaitu Rīgā. Likvidētas tiks sešas, šobrīd neaizņemtas notāra prakses vietas.

Šobrīd Rīgas apgabaltiesas teritorijā aktīvi darbojas 73 notāri, bet neaizņemtas ir 6 prakses vietas. Zvērinātu notāru padomes izpilddirektore Vija Piziča paskaidroja, ka notāru skaita samazināšana tiek veikta pašu juristu labā un to vajadzēja izdarīt jau pagājušajā gadā.

Līdz ar ekonomisko lejupslīdi pieprasījums pēc notāru pakalpojumiem sarūk, līdz ar to cilvēkiem ar juridisko izglītību, kas meklē darbu, pieejamā informācija par vakancēm notariātā ir maldinoša.

Situācija, kad notariātā ir vakances, bijusi arī pagājušajā gadā, bet juristi, kuri izteica vēlmi kļūt par notāriem un izturējuši eksāmenu, neesot ņēmuši vērā brīdinājumus, ka darba visiem nepietiks. Rezultātā vairāki no pērn notariātā uzņemtajiem juristiem šobrīd knapi savelkot kopā galus.

Darījumiem ar nekustamo īpašumu būs veltītas Notāru dienas arī šogad. 29. februārī un 1. martā notāri bez maksas sniegs konsultācijas ikvienam interesentam.

Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča norāda, ka Latvijā spēkā esošais normatīvais regulējums nekustamā īpašuma darījumu procesam diemžēl ir nepilnīgs un sniedz iespēju veikt vērienīgus krāpniecības gadījumus. To apliecinot arvien jauni notikumi un nesenā pieredze, kad krāpniekiem izdevies izkrāpt mantotus īpašumus, jo pašlaik likumā noteiktā kārtība rada iespēju zemesgrāmatā reģistrēt darījumu, izmantojot viltotus dokumentus.

Lai to novērstu, tiek īstenots darbs pie nekustamo īpašumu jomas normatīvā regulējuma sakārtošanas. Tāpat, lai mazinātu krāpniecību gadījumu skaitu darījumos ar nekustamo īpašumu, būtiski veicināt iedzīvotāju izpratni par darījumu gaitu un dažādām juridiskajām sekām. Tādēļ Latvijas Zvērinātu notāru padome ikgadējās Notāru dienās arī šogad pievērsīs īpašu uzmanību darījumiem ar nekustamo īpašumu un sniegs padomus par tiem.

Tieslietu ministrija (TM) pēc Zvērinātu notāru padomes iniciatīvas virza starp ekspertiem nevienozīmīgi vērtēto nekustamo īpašumu darījumu reformu, kas nosaka, ka visiem darījumiem būs jābūt apstiprinātiem notariālā kārtībā, par to notāram samaksājot amata atlīdzību 0,5% apmērā no darījuma summas.

Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija vērš uzmanību, ka jaunā reforma var negatīvi ietekmēt iedzīvotājus reģionos un būtiski palielināt nesakārtotu īpašumtiesību un mantojumu īpatsvaru nākotnē. Pašvaldību prioritāte ir nodrošināt saviem iedzīvotājiem saņemt kvalitatīvus pakalpojumus pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Šī reforma nav lauku cilvēku interesēs.

Neizpratni par virzīto reformu Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā jau rakstiski paudušas daudzas sabiedriskās organizācijas - Latvijas pašvaldību savienība (LPS), Bāriņtiesu darbinieku asociācija, Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA), Ārvalstu investoru padome (ĀIP) Latvijā, LTRK, LDDK, Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Komercbanku asociācija un Maksātnespējas administratoru asociācija. Tomēr šobrīd reforma tiek virzīta, īsti neņemot vērā šo organizāciju iebildumus.

No 24. līdz 29. jūlijam tiks pabeigta Latvijas notāru pāratestācija, kas veikta pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes iniciatīvas sadarbībā ar Tieslietu ministriju, lai pārliecinātos par katra zvērināta notāra darbībā nepieciešamajām teorētiskajām zināšanām, prasmi piemērot šīs zināšanas praksē un izvērtētu zvērināta notāra personības iezīmju atbilstību ieņemamajam amatam.

„Tiesu varas, tātad arī valsts varas lejupslīdošās reputācijas kontekstā uzskatāmi parādās nepieciešamība apliecināt ikvienas tiesu sistēmai piederīgas amatpersonas sociālo kompetenci un sociālo inteliģenci, ne tikai profesionālās zināšanas. Esam lepni, ka notāri var būt pirmie, kas to paveikuši un ceram, ka arī citas juridiskās profesijas mums pievienosies,“ atzīst Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Ilze Pilsētniece.

Latvijas notāru atestācijai izvirzītais uzdevums ir gūt pārliecību, ka katrs Latvijas notārs valsts uzticētās funkcijas pilda godprātīgi, izturas ar cieņu pret tiesām un valsts varu, prasmīgi pilda amata pienākumus un ievēro valsts likumus, sargā personu tiesiskās intereses un viņam uzticētās lietas un vērtības, neizpaužot sava amata noslēpumus.

Ministru kabinets atbalstījis publisko testamentu reģistra izveides koncepciju. Ja viss ritēs, kā plānots, publisko testamentu reģistrs varētu sākt darbību 2012. gada otrajā pusē, liecina informācija oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Testamenti pēc savas formas ir vai nu publiski, vai privāti. Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča norāda, ka pērn pie Latvijas notāriem tapuši gandrīz 1,5 tūkst. publisko testamentu, bet glabāšanā nodoti seši privātie testamenti.

.

DB jau rakstīja, ka testamentu reģistrs ļaus pēdējās gribas rīkojuma akta atstājējam reģistrēt savu testamentu un mazināt risku, ka tas varētu tikt ignorēts vai par to uzzinātu pārāk vēlu. Reģistrs arī atvieglos testamenta atrašanu pēc testatora nāves, uzsvēra V.Piziča. Testamentu reģistrs top sadarbībā ar Tieslietu ministriju.

Vienota un centralizēta testamentu uzskaite pašreiz Latvijā nepastāv. Trūkstot centralizētai testamentu uzskaitei valstī, mantinieki, uzsākot mantojuma lietas kārtošanu, un zvērināti notāri, vedot mantojuma lietas, sastopas ar grūtībām, lai noskaidrotu mantojuma atstājēja testamenta esamību un tā atrašanās vietu.

Pērn veikto notariālo darbību īpatsvars liecina par vispārējo situāciju nekustamo īpašumu tirgū - tikai 2% no visām notariālajām darbībām bija dažādu līgumu slēgšana, bet 28% - paraksta īstuma un rīcībspējas apliecināšana.

Latvijas likumdošanā, atšķirībā no citām attīstītajām Eiropas valstīm, vēl joprojām nav noteikts, ka visas darbības ar nekustamo īpašumu uzrauga valsts. "Vēl joprojām mūsu valstī iespējams slēgt privātus līgumus nekustamo īpašumu jomā, kas paver iespējas, izmantojot mazāk aizsargāto darījuma dalībnieku, veikt dažādas krāpnieciskas darbības," atzīmēja Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Ilze Pilsētniece.

"Statistikas dati par notariāli veiktajām darbībām pērn sniedz ieskatu vispārējās tendencēs, tai skaitā, nekustamo īpašumu situācijas problemātikā. Visbiežāk veiktās notariālās darbības parāda šīs jomas "robus", kā arī sniedz uzskatāmu informāciju, kā iespējams veikt darbības ar nekustamo īpašumu, pieļaujot dažādus riska elementus," sacīja I.Pilsētniece.

Ņemot vērā inflāciju, līdz pat 24% pieaugs zvērinātu notāru atlīdzības maksa, šodien lēma valdība.

Tieslietu ministrija (TM) norādījusi, ka preču un pakalpojumu patēriņu cenas no 2013.gada septembra līdz 2022.gada septembrim pieaugušas par 40,6%, tāpēc palielināmas arī zvērinātu notāru atlīdzības takses. Tomēr, lai palielinājums nesamērīgi neietekmētu iedzīvotāju intereses, spēkā esošās zvērinātu notāru atlīdzības takses palielināmas par 24%, ja attiecīgās takses nav pārskatītas kopš 2013.gada septembra, par 23% - takses, kuras nav pārskatītas kopš 2015.gada oktobra, un par 11,8% - tās takses, kuras nav pārskatītas kopš 2019.gada jūnija.

Kopš tika izdoti takses nosakošie noteikumi, preču un pakalpojumu patēriņu cenas pieaugušas par 40,6%. Turklāt Starptautiskā Enerģētikas aģentūra prognozē, ka augošā pieprasījuma un citu faktoru izraisītais elektroenerģijas cenu kāpums varētu saglabāties vēl trīs gadus.

45 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo šodienai un par nākotni nedomā; sakārtojuši mantojuma lietas un uzrakstījuši testamentu ir vien 2% cilvēku, liecina pētījums.

Taču lielākais vairums zina, ka testamenta sastādīšana jāuztic notāram, un ja vien ir vēlēšanās, lai pēdējā griba tiktu izpildīta, to nevajadzētu glabāt privātā kārtā zem spilvena.

Tā liecina sabiedriskās domas aptauja, kas veikta Notāru dienu ietvaros. Tās jau trešo gadu pēc kārtas piedāvā iespēju bez maksas saņemt notāra padomu par mantojuma lietām un juridiskajām niansēm vairāk nekā 80 notāru birojos visā Latvijā.

Aptauja rāda, ka par nākotni vismazāk uztraucas cilvēki vecumā pēc 40 gadiem, kuriem turklāt ir salīdzinoši zemi ienākumi. Savukārt jauni cilvēki vecuma grupā no 15 gadiem un cilvēki ar augstiem ienākumiem lielākoties plāno savu nākotni vismaz piecu gadu perspektīvā.

Sabiedriskās organizācijas pēc starpinstitūciju darba grupas tikšanās pauž atbalstu Tieslietu ministrijas lēmumam nevirzīt izskatīšanai valdībā obligāto notariālo formu darījumos ar nekustamo īpašumu, kas savā ziņā nozīmētu jauna «notāru nodokļa» uzspiešanu sabiedrībai, informēja Nacionālajā nekustamo īpašumu attīstītāju aliansē (NNĪAA).

Neizpratni par sākotnēji virzīto reformu, kuru iniciēja Zvērinātu notāru padome, Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā pauda daudzas organizācijas - Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija, NNĪAA, Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Zvērinātu advokātu padome un Latvijas Komercbanku asociācija.

Pret obligāto notariālo formu darījumos ar nekustamo īpašumu kategoriski iestājas astoņas sabiedriskās organizācijas un citi darba grupas dalībnieki, kas pēc darba grupas pauž gandarījumu, ka to bažas par obligātā notariālā akta ieviešanas negatīvo ietekmi uz sabiedrību kopumā, uzņēmējdarbības vidi un ekonomiku ir ņemtas vērā.

Darījumi saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, ja vien netiek veikti spekulatīvos nolūkos, tiek kārtoti vienreiz vai dažas reizes mūžā. Taču redzams, ka Latvijā lielākoties tie tiek slēgti ar domu: «Varbūt es tā pa lēto, gan jau būs labi.» Tiesiskā regulējuma trūkumu katrs pats aizvieto ar savus izpratni un spēlē pēc saviem noteikumiem.

Tā pašreizējo situāciju nekustamo īpašumu darījumu jomā sarunā ar biznesa portālu db.lv raksturo zvērināts notārs, Zvērinātu notāru padomes loceklis Aigars Kaupe.

Viņš gan akcentē, ka problēmu risinājumā būtu jāiesaistās likumdevējam. Vispirms vienmēr ir nepieciešama politiskā griba - standartu, noteikumu ieviešana, jo pilnīgs liberālisms fundamentāli svarīgās lietās nav attaisnojams, liberālisma galējā robeža ir anarhija, kurā katrs pats dara tā, kā grib – tā pašlaik ir mūsu valstī.

«Mani kā praktizējošu notāru ļoti pārsteidz, ka cilvēki ar ļoti svarīgām lietām bieži rīkojas neracionāli, neapdomīgi. Kur iracionālais cilvēks dodas? Izvēlas lētāko iespējamo risinājumu, par darījuma drošumu nerūpējas. Problēmas rodas tad, kad darījums - materiāli svarīgs, bet juridiski bez pietiekamiem drošības elementiem - ir sācies, noticis. Tad ir jāsāk risināt iedibināto problēmu sekas,» skaidro A. Kaupe.

Uzņēmumu reģistra valsts notāru apliecināto parakstu dēļ zvērināti notāri ik mēnesi zaudē 19 000 Ls ienākumu, un šis apmērs var vēl pieaugt.

Neiegūto ienākumu apjoms var pieaugt, ja tiek īstenots piedāvājums palielināt valsts notāru tiesības parakstu apliecināšanā. Lai arī zvērināti notāri vēlētos, lai Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāru funkcijās vairs nebūtu parakstu apliecināšanas, tomēr LTRK valdes priekšsēdētājs, bijušais UR galvenais valsts notārs Jānis Endziņš uzskata, ka UR parakstu apliecināšana ir ne tikai jāsaglabā, bet arī jāpaplašina. «Proti, UR valsts notāram jādod tiesības apliecināt nevis tikai viena īpašnieka uzņēmumu dibinātāju - kā pašlaik, bet arī uzņēmumu līdz pieciem dalībniekiem (mikrouzņēmuma kritērijiem atbilstošs) parakstus,» tā savu nostāju pamato J. Endziņš. Viņš uzsver, ka valstij šis servisa līmenis ir jāattīsta, jo ir liela starpība gan laika, gan resursu ziņā, ja topošajam uzņēmējam, pamatā mikrouzņēmuma īpašniekam, vispirms jādodas pie zvērināta notāra un pēc tam ar visiem šiem pašiem dokumentiem uz UR. «Ertāk un lētāk uzņēmējam ir visu izdarīt vienuviet,» tā J. Endziņš.