Gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs (17 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem kā dāvanu šajos Ziemassvētkos visvairāk vēlētos saņemt veselību. Šādu iezīmi rāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra vidū veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums.

Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji svin Ziemassvētkus – kopumā 95 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem svin Ziemassvētkus, un visbiežāk tas tiek darīts vai nu pēc katra cilvēka individuālajām tradīcijām (63 %), vai arī pēc kristiešu tradīcijām (40 %). Savukārt katrs sestais iedzīvotājs (14 %) apgalvo, ka Ziemassvētkus svin pēc senlatviešu tradīcijām. Tomēr Latvijā ir 3 % respondentu, kuri Ziemassvētkus nesvin.

Pēc senlatviešu tradīcijām Ziemassvētkus salīdzinoši biežāk svin šādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvji - sievietes, respondenti ar augstāko vai vidējo izglītību, latvieši, vadītāji, vecākie speciālisti, iedzīvotāji vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem, kā arī respondenti, kuriem nav personīgo ienākumu vai arī tie ir no 100 līdz 200 latiem mēnesī.

Uzņēmēji Žans Mauris un Dagnija Lejiņa vēlas palīdzēt uzņēmumiem ieviest inovācijas, izmantojot organizāciju iekšējo potenciālu

Dagnija Lejiņa ir reputācijas menedžmenta aģentūras Lejiņa & Šleiers līdzīpašniece. Savukārt Žans Mauris iepriekš vadīja startup akseleratoru eegloo. Tā darbības laikā pie viņa vērsās vairākas kompānijas ar vēlmi uzzināt, kā sākt sadarbību ar jaunuzņēmumiem. Ir dažādi varianti – sponsorēt pasākumus, organizēt savu akseleratoru, bet bieži vien tas galu galā biznesam nesniedz pievienoto vērtību. «Pērn ar šo pašu jautājumu pie manis vērsās apdrošināšanas kompānija Ergo. Tā pozitīvi novērtēja publisko akseleratoru Ergo FinTech Academy, bet gribēja gūt kaut ko taustāmāku. Izstrādājām tai iekšējo inovāciju programmu, kas fokusēta uz to, lai gūtu investīciju atdevi, lai kādu ideju ieviestu un iegūtu taustāmu rezultātu. Tas bija interesants un veiksmīgs eksperiments. Šogad ar Dagniju sapratām, ka tas varētu būt labs produkts citām kompānijām. Programmu iepakojam kā produktu. Tā ir inovāciju programma uzņēmumiem, kas tikai tagad saprot, ka jāsāk ieviest inovācijas un darboties ar jaunuzņēmumiem, taču kuri nezina, no kura gala sākt,» viņš skaidro. Viņi šīs programmas ietvaros piedāvā sākt ar to, kas uzņēmumam pieejams uzreiz – darbiniekiem. Žans uzskata, ka tā ir liela vērtība, jo darbiniekiem ir idejas un viņi redz problēmas.

Saskaņā ar patlaban pieejamo informāciju par mūziķa Maikla Džeksona testamentu tajā viņš norādījis, ka viņam piederošie īpašumi tiek novēlēti mātei un trīs bērniem, kā arī labdarībai, bet tēvam mūziķis nav novēlējis neko, vēsta telegraph.co.uk.

Paredzams, ka testaments, kas rakstīts 2002.gadā, tiesai tiks nodots šonedēļ. To rakstījis Džons Branka (John Branca) - prominents jurists izklaides nozarē, kurš bija M. Džeksona pārstāvis no 1980. - 2006.gadam. M. Džeksons Dž. Branku atjaunojis darbā neilgi pirms nāves.

M.Džeksona tēvs (Foto: AFP/SCANPIX)Dziedātāja vecāki iepriekš norādīja, ka M. Džeksons ir miris, neatstājot derīgu testamentu, tāpēc tiesai vajadzēšot izskatīt vairākus iepriekš rakstītos testamentus un izlemt par īpašumu sadali starp palicējiem.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Puse Latvijas iedzīvotāju (51 %) vecumā no 15 līdz 49 gadiem ir apņēmušies jaunajā gadā kaut ko mainīt savā dzīvē, liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra sākumā veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums. Savukārt aptuveni trešdaļa no aptaujātajiem (34 %) vēl nebija izlēmuši, vai apņemsies kaut ko mainīt. Savukārt 15 % no iedzīvotājiem, sākot jauno gadu, savā dzīvē nedomā kaut ko izmainīt.

TNS Latvia iekšējo projektu vadītāja Dace Zolberga norāda, ka kaut ko mainīt savā dzīvē jaunajā gadā salīdzinoši biežāk ir apņēmušies gados jauni iedzīvotāji (15 līdz 30 gadi), kā arī iedzīvotāji ar pamata vai vidējo izglītību, pašnodarbinātie, studenti, skolnieki, bezdarbnieki, neprecētie iedzīvotāji un arī iedzīvotāji no ģimenēm, kurās ir 5 un vairāk ģimenes locekļi. Savukārt visu atstāt pa vecam un neko nemainīt, salīdzinoši biežāk plāno iedzīvotāji ar augstāko izglītību, vidzemnieki, precētie iedzīvotāji, iedzīvotāji ar augstiem ģimenes un personīgajiem ienākumiem, kā arī strādnieki un algotie darbinieki.

Visbiežāk iedzīvotāji 2009. gadā ir apņēmušies kaut ko mainīt savā darba dzīvē (20 %) – nodrošināt stabilu darba vietu, atsākt strādāt, saņemt paaugstinājumu u.tml. Tāpat 2009. gadā cilvēki ir apņēmušies mācīties (14 %) – sākt mācīties, cītīgāk mācīties, uzlabot zināšanas, paaugstināt kvalifikāciju, apgūt svešvalodas u.tml. Kamēr katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs vēlas manīt savu attieksmi pret dzīvi (11 %) vai centīsies ar pozitīvu skatu raudzīties nākotnē (11 %).

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji 2008.gadā ir apņēmušies kaut ko mainīt savā darba dzīvē – sākt strādāt, uzsākt uzņēmējdarbību, nomainīt darba vietu, saņemt paaugstinājumu utml., liecina pētījums.

Aptuveni 2/5 Latvijas iedzīvotāju (41 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir apņēmušies jaunajā gadā kaut ko mainīt savā dzīvē. Šādu iezīmi rāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra beigās veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums. Savukārt gandrīz puse iedzīvotāju 2008.gadā neplāno neko mainīt savā dzīvē (48 %), un aptuveni katrs desmitais iedzīvotājs vēl nebija ticis skaidrībā, vai apņemsies kaut ko mainīt (11 %).

Kaut ko mainīt savā dzīvē jaunajā gadā salīdzinoši biežāk ir apņēmušies jaunieši (15 līdz 24 gadi) un iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem, iedzīvotāji ar vidējo izglītību, pašnodarbinātie, speciālisti, ierindas darbinieki, studenti, skolnieki, bezdarbnieki, mājsaimnieces, arī neprecētie, iedzīvotāji no ģimenēm, kurās ir 3 un vairāk ģimenes locekļi, tāpat arī iedzīvotāji ar augstiem personīgajiem ienākumiem (300 un vairāk latiem mēnesī) un iedzīvotāji ar augstiem ģimenes ienākumiem (200 un vairāk lati uz vienu cilvēku ģimenē). Savukārt visu atstāt pa vecam un neko nemainīt salīdzinoši biežāk plāno šādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvji - vecākā gada gājuma cilvēki (vecumā no 55 līdz 74 gadiem), iedzīvotāki ar augstāko izglītību, iedzīvotāji ar vidējiem ģimenes ienākumiem (ienākumi uz vienu ģimenes locekli no 100 līdz 200 latiem mēnesī), kā arī iedzīvotāji, kuri dzīvo vieni vai divatā.

Atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena - piemērots brīdis, lai domātu par valsti, kurā dzīvojam, un sevi tajā. Numurs uz sarunu aicināja vēsturnieci, profesori Ilgu Kreitusi.

Kādas ir lielākās kļūdas, kas gadījušās otrās Latvijas brīvvalsts laikā? Kuras no tām var uzskatīt par liktenīgām un – kuras bijušas atkarīgas no vienas vai otras politiskās personas?

Lielākā kļūda Latvijā ir veids, kādā tika veikts privatizācijas process. Sertifikātus gan ieviesa vairākas sociālisma valstis, bet to izmantošanas prakse Latvijā tika pakļauta atsevišķu privātpersonu, nevis valsts interesēm. Sertifikātu ielaišana tirgū un valsts īpašumu privatizācija par tiem, nevis par naudu, ir tā nelaime, par ko mēs visi šodien maksājam. Tas ļāva sabiedrībai pamazām slāņoties, veidojot ļoti plānu, bet pēc būtības – biezo slāni, arvien lielāku sabiedrības daļu nodzenot apakšā, dramatiski samazinot vidusslāni, kas veido valsts nodrošinājumu. Latvijas ekonomikai tas bija nepareizs solis. Nākamā lielākā kļūda ir tā, ka neievērojam likumdošanu attiecībā pret sociālo budžetu. Šodien reti kurš vairs atceras, ka bija pieņemts lēmums piecus procentus no visiem privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem novirzīt sociālajā budžetā – pensiju fondam. Cik esmu dzirdējusi no Labklājības ministrijas puses, no visas privatizācijas šajā fondā ieskaitīti tikai četri miljoni. Tas ir maziņš pilieniņš salīdzinājumā ar to, kam tur vajadzēja nonākt.

Lai arī bezdarba līmenis jauniešu vidū Latvijā ir zemāks nekā Eiropas Savienībā (ES) kopumā, tomēr DNB Latvijas barometra jaunākā pētījuma dati sasaucas ar satraukumu par jauniešu bezdarbu Eiropā. Iedzīvotāji ir kritiski novērtējuši Latvijas jauniešu iespējas atrast darbu: 61% norādīja, ka to izdarīt ir grūtāk nekā vidēji ES, 26% - ka tikpat grūti kā vidēji ES, bet tikai 5% aptaujāto uzskata, ka darbu atrast ir vieglāk.

Detalizētāk analizējot datus, jāpiebilst, ka vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem vērtējums ir bijis mazāk kritisks: situāciju Latvijā par labāku gan atzinuši tikai 6%, bet biežāk norādīts, ka tā ir aptuveni tāda pati (34%), un par sliktāku to uzskata 57%. Jāpiebilst, ka, saskaņā ar DNB Latvijas barometra šī mēneša datiem, gados jaunāki respondenti iespējas atrast labu darbu vērtē augstāk nekā gados vecāki cilvēki. Vecumā no 18 līdz 24 gadiem šīs iespējas par labām atzina 14% respondenti, vecumā no 25 līdz 34 gadiem 11% respondentu, bet no gados vecākiem respondentiem vien 4%. Taču, analizējot pēdējos CSP statistikas datus par 2015.gada II ceturksni, jāsecina, ka, ja kopējais bezdarba līmenis 2015.gada II ceturksnī bijis 9.9% (iedzīvotājiem vecuma grupā 15-64g.v.), tad vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem šis rādītājs bija 15.2%.

Pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā atklājies, ka kopumā Latvijas reģionos un Pierīgā remontdarbi mājokļos tiek veikti daudz biežāk nekā galvaspilsētā, teikts bankas paziņojumā.

Visaktīvāk remontdarbi patlaban norit Kurzemē un Zemgalē. Savukārt galvaspilsētā salīdzinājumā ar reģioniem ir viens no zemākajiem rādītājiem, kas apliecina remonta veikšanu patlaban vai pāris pēdējo gadu robežās. Tāpat salīdzinājumā ar citiem reģioniem Rīgā ir visvairāk respondentu, kuru mājokļos remonts nav veikts vairāk nekā 5 gadus. Bet katrs desmitais rīdzinieks atzīst, ka savu mājokli vispār nekad nav remontējis.

Kopumā remonts patlaban norit katra piektā Latvijas iedzīvotāja mājoklī. Visaktīvāk remontdarbus patlaban veic kurzemnieki (27,3%) un Zemgales iedzīvotāji (25,5%). Vidzemē un Latgalē šo variantu norādīja katrs piektais respondents. Savukārt katra sestā Latvijas iedzīvotāja mājoklis remontu šogad jau ir piedzīvojis. Biežāk to atzinuši Latgales iedzīvotāji (19,7%) un Pierīgā mītošie respondenti (16,9%).

Aizvadītajā gadā Latvijas iedzīvotāji brīvdienās visvairāk devušies īsos iekšzemes ceļojumos, liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat apkopotie dati. Saskaņā ar tiem, Latvijā reģistrēta augstākā īsu brīvdienu ceļojumu proporcija Eiropas Savienībā (ES).

Kopumā Latvijas iedzīvotāji 2010. gadā devušies 4,1 miljonā brīvdienu ceļojumu, no tiem iekšzemes ceļojumi veidojuši 3,28 miljonus, bet ārzemju ceļojumi 834 tūkstošus.

No visiem brīvdienu ceļojumiem 73% bijuši īsi iekšzemes ceļojumi, 7% - gari iekšzemes ceļojumi, 7% - īsi ārzemju ceļojumi un 13% - gari ārzemju ceļojumi.

Lielākā īsu iekšzemes brīvdienu ceļojumu proporcija ES bijusi Latvijā (73%), Somijā (70%), Dānijā (67%), Spānijā (65%), Bulgārijā un Portugālē (abās 64%).

Lietuvas iedzīvotāji kopumā devušies 3,2 miljonos ceļojumu, no kuriem 54% bijuši īsi iekšzemes ceļojumi, 12% - gari iekšzemes ceļojumi, 13% - īsi ārzemju ceļojumi un 21% - gari ārzemju ceļojumi.

Pirmajā vietā starp uzņēmumiem ir bankas - Hansabanka, kurai seko SEB banka. Vismazāk cilvēki uzticas politiķiem un valsts institūcijām, tai pašā laikā Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka tieši valdība un politiķi var sekmēt ekonomiskās situācijas uzlabošanu, liecina Hill and Knowlton un SKDS veiktā pētijuma rezultāti.

Pētījuma rezultāti par Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos dažādu personu, institūciju un uzņēmumu sniegtajiem valsts ekonomiskā stāvokļa vērtējumiem un prognozēm parāda, ka sabiedrība visvairāk uzticas masu medijiem - pirmās trīs vietas ieņem televīzija, radio un laikraksti, Db.lv informē Hill and Knowlton Latvia Anete Delviņa

Rezultāti liecina, ka sabiedrība uzticas masu medijiem, jo lielākajai daļai sabiedrības tie ir vienīgais informācijas avots par svarīgām norisēm. Ceturtajā vietā ir Valsts prezidents, kam seko - Latvijas Banka un Ministru prezidents. Tai pašā laikā gandrīz tikpat liela iedzīvotāju daļa atzīmējuši, ka drīzāk neuzticas vai nemaz neuzticas Valsts prezidentam Valdim Zatleram un Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

Rīgas naktsklubi līdz ar krīzi kļuvuši tukšāki, un iedzīvotāji, ja arī turpina klubus apmeklēt, tad tajos tērē daudz mazāk, aģentūra BNS uzzināja, aptaujājot klubu pārstāvjus.

Uzņēmumam Krasils piederošā muzikālā kluba Pulkvedim neviens neraksta apmeklētāju skaits pašlaik ir tikai viena trešdaļa no tā, kas klubu apmeklēja gadu iepriekš, pastāstīja uzņēmuma grāmatvede Baiba Biša.

Biša klāstīja, ka cilvēki klubu apmeklē tiešām krietni mazāk. «Precīzus iemeslus, kāpēc apmeklētāju ir mazāk, es gan nevaru nosaukt, gan jau krīze ir pie vainas un tas, ka cilvēki mazāk naudas tērē izklaidēm, atlicinot naudu svarīgākām lietām, » viņa teica.

Latvijas pensiju sistēma pērn atzīta par septīto ilgtspējīgāko pasaulē, tomēr AS Swedbank veiktā sabiedriskā domas aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāji drīzāk ir skeptiski noskaņoti par pensiju sistēmas ilgtspēju un 10 baļļu skalā to novērtē ar 5 ballēm.

Savukārt iedzīvotāju gaidas par pārtikušām vecumdienām nemazinās, gluži pretēji – aizvadīto piecu gadu laikā tās būtiski augušas. Šogad 80% iedzīvotāju darbspējīgā vecumā uzskata, ka viņu nākotnes pensijai vajadzētu būt vismaz 3/4 apmērā no līdzšinējās algas. Pirms pieciem gadiem tā uzskatīja 71% aptaujāto. Naudas izteiksmē tie ir vidēji 885 eiro, taču šobrīd vecuma pensijas vidējais apmērs ir vien 279 eiro mēnesī, un iedzīvotāju izpratne par individuālo atbildību pensijas veidošanā attīstās lēni, iezīmējot būtisku plaisu starp šodienas un nākotnes pensionāru, norāda eksperti.

AS Swedbank Atklātais pensiju fonds valdes loceklis Kristaps Kopštāls uzsver, ka Latvijas iedzīvotāji dzīvo labklājības ilūzijā – šobrīd darbspējīgie neasociē sevi ar esošajiem pensionāriem un cer uz pārtikušām vecumdienām, kad daudz ceļos, sportos un baudīs kultūru. Situāciju satraucošu dara fakts, ka visbiežāk uzkrājumu veidošana vecumdienām tiek atlikta uz nenoteiktu laiku, kas rada bažas par Latvijas iedzīvotāju spēju nodrošināt tādas vecumdienas, par kādām tie sapņo.

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, par 5,8 % palielinājās Latvijas iedzīvotāju vienas dienas braucienu skaits un to izdevumi – par 11,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairākdienu braucienu skaits samazinājās par 2,6 % un pavadīto nakšu skaits – par 5,0 %, savukārt izdevumi palielinājās par 21,0 %. Visos braucienos kopā iedzīvotāji pērn iztērējuši 930,9 milj. eiro, par 141,4 milj. jeb 17,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienas dienas braucienos pa Latviju iedzīvotāji dodas 3 reizes biežāk nekā vairākdienu braucienos

Latvijas iedzīvotāji 2017. gadā devās 9,6 milj. vienas dienas braucienos pa Latviju, kas ir par 5,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. 27,5 % braucienu galamērķis bija Pierīgas reģions, tam seko Rīga – 21,0 %, bet retāk Latgale – 11,8 %. Līdzīgi kā 2016. gadā arī 2017. gadā populārākie vienas dienas braucienu galamērķi bija Rīga (21,0 %) un Jūrmala (8,1 %). Vienas dienas braucienos pavisam iztērēti 232,1 milj. eiro, kas ir par 7,0 % vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējie izdevumi braucienā bija 24,2 eiro.

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta "Eurostat" ceturtdien publicētie dati.

Eurostat dati rāda, ka 2017.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 546 miljonus eiro, tostarp 269 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 278 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 329 miljoni eiro, tostarp 207 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 122 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

Eurostat apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2017.gadā bijusi Portugālē (+trīs miljardi eiro) (Portugāles dati attiecas tikai uz strādājošo pārskaitījumiem), kam sekoja Polija (+2,8 miljardi eiro), Rumānija (+2,6 miljardi eiro), Bulgārija (+1,1 miljards eiro), Ungārija (755 miljoni eiro) un Lietuva (+711 miljoni eiro). Igaunijā šis pārsvars veidoja 118 miljonus eiro.

Latvijas iedzīvotāji 2016.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 173 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta «Eurostat» pirmdien publicētie dati.

«Eurostat» dati rāda, ka 2016.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 494 miljonus eiro, tostarp 249 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 245 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 321 miljons eiro, tostarp 194 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 127 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

«Eurostat» apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2016.gadā bijusi Polijā (+2,822 miljardi eiro), kam sekoja Portugāle (+2,809 miljardi eiro), Rumānija (+2,236 miljardi eiro), Bulgārija (+860 miljoni eiro), Lietuva (+666 miljoni eiro), Ungārija (+563 miljoni eiro), Horvātija (+245 miljoni eiro), Latvija (+173 miljoni eiro), Slovākija (+166 miljoni eiro), Zviedrija (+67 miljoni eiro), Igaunija (+65 miljoni eiro), Čehija (+31 miljons eiro) un Slovēnija (+pieci miljoni eiro).

Ziemassvētku iepirkšanās drudža baudīšanu un dāvanu iegādi pēdējā brīdī, salīdzinot trīs Baltijas valstis, visvairāk plāno Latvijas iedzīvotāji, liecina pētījums.

Decembris ik gadu ir mēnesis, kad iedzīvotāji visā pasaulē ne tikai cenšas padarīt vēl nepadarītos darbus, bet arī aktīvi nododas Ziemassvētku dāvanu pirkšanai saviem tuvajiem. SEB Unibankas un E-Spy veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka Baltijas valstu iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanu iegādi lielākoties sāk plānot tikai decembrī un šajā gadā vairāk nekā puse respondentu šim mērķim plāno iztērēt aptuveni tikpat, cik 2006. gada nogalē, attiecīgi 56% Latvijā, 64% Igaunijā un 60% Lietuvā.

Ziemassvētku iepirkšanās drudža baudīšanu un dāvanu iegādi pēdējā brīdī visvairāk plāno Latvijas iedzīvotāji – 14% no visiem respondentiem. Savukārt aptaujas rezultāti Igaunijā un Lietuvā norāda, ka pēdējā brīža pirkumus plāno tikai attiecīgi 8% un 9%. Sievietes daudz laicīgāk plāno Ziemassvētku dāvanu iegādi nekā vīrieši – jau novembrī dāvanas iegādājas 29% sieviešu un 20% vīrieši, decembra sākumā – 43% sieviešu un 38% vīriešu, decembra nogalē – 10% sieviešu un 14% vīriešu, savukārt pēdējā mirklī dāvanu iegādi veic 9% sieviešu un 23% vīriešu.

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni 3-17 gadu vecumā ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu, - liecina LU Filozofijas un Socioloģijas institūta veiktā aptauja. Vairāk nekā pusei latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai pat nekādas latviešu valodas zināšanas.

Ļoti labi vai brīvi latviešu valodu pārvalda tikai 27% latviešu bērnu, bet labi - 21% - šādus satraucošus faktus par latviešu valodas zudumu ārzemēs dzīvojošo latviešu vidū, kā arī diasporas bērnu straujo asimilēšanos atklāj pagājušajā gadā noslēdzies Eiropas Sociālā Fonda (ESF) atbalstītais zinātniski pētnieciskais projekts Latvijas emigrantu kopienas.

«Aptauja liecina, ka nepietiekamas latviešu valodas zināšanas potenciālo remigrantu, viņu ģimenes locekļu un bērnu vidū var kļūt par nozīmīgu šķērsli atgriezties Latvijā tiem, kuri to vēlētos,» norāda projekta zinātniskā vadītāja Inta Mieriņa.

Uzņēmēji vēlas izziņas par nodokļu nomaksu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) saņemt ātrāk, it īpaši 15., 16., 17. datumos.

Tas ir tāpēc, lai nezaudētu iespēju startēt konkursos. Ar šādu ierosinājumu Db un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras akcijas Meklējam miljonu ietvaros vērsās vairāki uzņēmēji.

Zaudē iespējas

Tiek skaidrots, ka visi celtniecības objekti ir iegūstami konkursos, kuru nosacījumi pieprasa VID izziņas par nodokļu nomaksu. Uzņēmēji norāda, ka ir velti lūgt VID izziņu 15.,16.,17.datumos, jo Valsts kasē neesot ienākusi nauda par PVN nomaksu, un nelīdz nekāds maksājuma uzdevuma oriģināls no bankas. Pēc uzņēmēju domām, nav nekāda pamatojuma VID nedot izziņu, jo trīs dienas soda nauda saskaņā ar normatīviem netiek rēķināta, tātad parāda nav. «Lai VID neraksta, ka parādu nav uz 15., 16., 17. datumu, bet lai raksta, ka parādu nav uz 14.datumu, jo pretējā gadījumā nedodod šādu izziņu, attiecīgais konkurss ir vējā,» tā uzņēmējs. Viņš arī nesaprot, kāpēc bankas apkalpo vienas dienas vai pat vienas stundas laikā, bet Valsts kasei vajag 3 dienas. Ja tik ilgi notiek šī skaitīšana, lai dod norēķinu kontus katrai VID un skaitīsim tieši uz VID reģionālajām iestādēm, ierosina uzņēmējs. «Gadījumā, kad nodokļu maksātājam nepieciešama izziņa par norēķiniem ar budžetu, izziņā tiek norādīts nodokļu maksātāja maksājumu reālais stāvoklis izziņas sagatavošanas dienā,» atzīst VID Komunikācijas daļa. Proti, likums «Par nodokļiem un nodevām» (23.1 pants) nosaka, ka nodokļu samaksas diena ir diena, kad valsts budžets (Latvijas Banka) vai pašvaldības budžets ir saņēmis attiecīgi tam piekritīgo nodokļa maksājumu.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju zina, kādi svētki tiek svinēti 18. novembrī, un precīzi nosauc, ka tā ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena (76 %), liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras

TNS Latvia veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja, kas notika no 2008. gada 5.novembra līdz 10.novembrim.

Iedzīvotāji, kuri zina, ka 18. novembrī tiek atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības proklamēšanas diena, biežāk ir iedzīvotāji vecuma grupā no 21 līdz 30 gadiem, kā arī personas ar augstāko izglītību, iedzīvotāji ar augstiem personīgajiem ienākumiem (virs 400 Ls mēnesī), kā arī Pierīgas un Vidzemes iedzīvotāji. Savukārt, tie, kuri nezina 18.novembra svētku nozīmi, visbiežāk ir nepilsoņi, iedzīvotāji ar pamata izglītību, kā arī rīdzinieki.

Latvijas iedzīvotāji visbiežāk Latvijas Republikas Neatkarības proklamēšanas dienu atzīmē, apmeklējot 18. novembrim veltītos pasākumus klātienē (56 %) vai vērojot 18. novembrim veltītos raidījumus televīzijā (35 %). Aptuveni ceturtā daļa iedzīvotāju svin svētkus kopā ar ģimeni, draugiem (24 %). Savukārt katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs šos svētkus neatzīmē (10 %).

Viss, kas ir mums apkārt, ir dizains. Tas ir kļuvis starpdisciplinārs, jomas saplūst, un viss mainās, mēs varam no tā baidīties, bet mums nāksies to pieņemt

Tā DB pauž Una Rozenbauma, kuras veidotā kampaņa #esesmuintroverts saņēma Dizaina Gada balvu 2019. Unu Rozenbaumu kaitina tas, ka Rīgai trūkst vides dizaina vīzijas, un galva viņai ir pilna ar trakām idejām. Viņai pietika drosmes latviešu autorus Londonas grāmatu tirgū pieteikt kā introvertus, bet, ja viņa uz vienu dienu kļūtu par Rīgas pilsētas radošo direktori, strūklakās lītu šampanietis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kādas ir tavas profesionālās attiecības ar dizainu?

Esmu hard core freelancer, kas nozīmē, ka ar melnu muti raujos gabaldarbos, taču man ir daudz vairāk projektu nekā tad, kad strādāju reklāmas aģentūrā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kopā ar vēl pāris potenciālajām partnerēm jau sāku plānot uzņēmuma izveidošanu šī gada rudenī. Uzņēmuma Wannabe Intelligent darbības profils būs kultūras komunikācija, ar ko es nodarbojos pēdējos piecus sešus gadus. To redzu kā brīvu nišu Latvijā. Iepriekš šķita, ka šādām aktivitātēm nav naudas, bet kopš valsts simtgades, kad lielākajai daļai projektu tāda bija nepieciešama, daudzi ir aptvēruši, ko kultūras komunikācija spēj dot, ka tā strādā gan filmām, gan literatūrai. Ja par to runā pietiekami interesantā veidā, tas palīdz, nevis traucē. Agrāk Latvijā bija priekšstats, ka mākslu nevajag pārdot, proti, ja ir labs produkts, tas sevi var pārdot pats. Tas ir mīts jeb «bleķis», jo mēs dzīvojam tādā vidē, kur notiek sīva konkurence nevis tikai starp Latvijas, bet visas pasaules produktiem, kas nozīmē, ka mums ir jāspēj pateikt, par ko būs konkrētā filma vai grāmata.

Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.