Jaunākais izdevums

Viss, kas ir mums apkārt, ir dizains. Tas ir kļuvis starpdisciplinārs, jomas saplūst, un viss mainās, mēs varam no tā baidīties, bet mums nāksies to pieņemt

Tā DB pauž Una Rozenbauma, kuras veidotā kampaņa #esesmuintroverts saņēma Dizaina Gada balvu 2019. Unu Rozenbaumu kaitina tas, ka Rīgai trūkst vides dizaina vīzijas, un galva viņai ir pilna ar trakām idejām. Viņai pietika drosmes latviešu autorus Londonas grāmatu tirgū pieteikt kā introvertus, bet, ja viņa uz vienu dienu kļūtu par Rīgas pilsētas radošo direktori, strūklakās lītu šampanietis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kādas ir tavas profesionālās attiecības ar dizainu?

Esmu hard core freelancer, kas nozīmē, ka ar melnu muti raujos gabaldarbos, taču man ir daudz vairāk projektu nekā tad, kad strādāju reklāmas aģentūrā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kopā ar vēl pāris potenciālajām partnerēm jau sāku plānot uzņēmuma izveidošanu šī gada rudenī. Uzņēmuma Wannabe Intelligent darbības profils būs kultūras komunikācija, ar ko es nodarbojos pēdējos piecus sešus gadus. To redzu kā brīvu nišu Latvijā. Iepriekš šķita, ka šādām aktivitātēm nav naudas, bet kopš valsts simtgades, kad lielākajai daļai projektu tāda bija nepieciešama, daudzi ir aptvēruši, ko kultūras komunikācija spēj dot, ka tā strādā gan filmām, gan literatūrai. Ja par to runā pietiekami interesantā veidā, tas palīdz, nevis traucē. Agrāk Latvijā bija priekšstats, ka mākslu nevajag pārdot, proti, ja ir labs produkts, tas sevi var pārdot pats. Tas ir mīts jeb «bleķis», jo mēs dzīvojam tādā vidē, kur notiek sīva konkurence nevis tikai starp Latvijas, bet visas pasaules produktiem, kas nozīmē, ka mums ir jāspēj pateikt, par ko būs konkrētā filma vai grāmata.

Ko tev nozīmē Dizaina gada balva? Teici, kad uzzināji, ka tā piešķirta introverto projektam, esi bijusi «uz pakaļas»...

(Smejas.) Tā sanāca, ka es tieši tā pateicu televīzijā. Tagad vairs tā neteikšu, jo dabūšu no mammas pa kaklu. (Smejas.) Uz apbalvošanas pasākumu aizgāju pieklājības pēc. Kad es prezentēju mūsu projektu žūrijas komisijai, sapratu, ka balvu nedabūšu, jo konkursam bija pieteikti ļoti spēcīgi darbi. Turklāt galveno konkurentu darbi bija klasiskā dizaina robežās. Man pašai visvairāk patika Paulas Lorences taktilās rotaļlietas autiskiem bērniem. Tas bija brīnišķīgs projekts, ja es varētu balvu nodot tālāk, noteikti to dotu viņai. Pārējie mani kolēģi apbalvošanas laikā bija aizgājuši uz prāta spēlēm, un es viņiem sūtīju īsziņas – trešā vieta mums nav, otrā vieta – arī nav. Tad viņi esot smējušies, ka Una ilgi neraksta, laikam būs aizgājusi pēc balvas. Viņi neticēja, ka mūsu projekts varētu dabūt galveno balvu. Un tad es tiešām biju aizgājusi pēc balvas. (Smaida.)

Vai iepriekš esi saņēmusi kādas balvas?

Jā. Diezgan daudz. Galvenokārt reklāmistu Adwards konkursos par dažādām kampaņām. Tāpat Krievijas kino festivālos par savām īsfilmām. Man ir pieredze ar balvu saņemšanu (Smaida.)

Kāds kopumā ir Latvijas dizaina tirgus? Vai un kā Latvijas dizaineri iekļaujas Eiropas dizaina telpā?

Latvijā ir ļoti labi dizaineri un dizaina studijas, kas strādā arī starptautiski. Taču ir arī daudzas lietas, kā mums pietrūkst. Ja es būtu Rīgas pilsētas radošā direktore kaut uz vienu dienu, strūklakās lītu šampanietis. (Smejas.) Ja nopietni, Rīgai trūkst vides dizaina vīzijas. Par to neviens nav atbildīgs, katrs atļaujas likt, kādu izkārtni viņš grib. Piemēram, ja būtu vīzija, ka Rīgā būvē tikai jūgendstila mājas, mēs no tā tikai iegūtu. Trūkst pozicionējuma.

Iespējams, ka tas tieši ir labi, mums ir vairāk radošas brīvības, nevis kāds konkrēts rāmis, kurā dzīvot un attīstīties?

Piemēram, Londonā visu māju durvis ir vienā krāsā, tas kaut kādā ziņā tur to pilsētu kopā. Odesā, kas bija pirmā pilsēta, kurā Krievijas cars atļāva ebrejiem būvēt mājas, viss bija salikts kopā, jo kāds gribēja rokoko pili, kāds to, kāds šito. Rīgā ir līdzīgi. Katrs dara, ko grib. Rīgai, tāpat kā visai Latvijai kopumā, nav vīzijas, kāda tā grib būt, kā tas tiks panākts. Vai Rīga grib būt debesskrāpju pilsēta? Kāda tā būs pēc 200 gadiem?

Kā tu redzi Rīgu? Kādam, tavuprāt, vajadzētu būt pilsētas tēlam?

Jāsāk ir ar to, ka mums ir jābeidz sevi nepārtraukti mazināt. Kā var saukt Rīgu par mazo Parīzi? Manuprāt, tas ir tāds Austrumeiropas kompleksaina pusaudža apzīmējums. Vajadzētu teikt, ka Parīze ir lielā Rīga. Mums ir jāatgūst pašlepnums un jāatrod tā mūsu unikalitāte. Iztēlojies, piemēram, ka Purvciemā drīkstētu būvēt daudzstāvu mājas, bet tām vajadzētu būt jūgendstilā. Kā tas uzreiz mainītu šī rajona tēlu un padarītu to unikālu uz pasaules fona! Radošums ir iespējams jebkura rāmja ietvaros. Ja atceramies padomju laikus, kad rāmis bija visam, tika radītas daudzas skaistas lietas, pat labākas nekā tagad, kad varam darīt visu. Tolaik visām lietām, gan dziesmām, gan dzejoļiem, bija dubulta nozīme, jo rāmis iedvesmo, vismaz mani noteikti.

Šobrīd tevi noteikti ieliek rāmī tavi četri bērni. Kā tu tiec ar visu galā?

Jā, man ir četri bērni vecumā no 16 gadiem līdz 8 mēnešiem. Man ir brīnišķīga ģimene – pati labākā pasaulē. Tā ir paplašinājusies ar auklīti, brāļiem un māsām. Mēs esam kā viens vesels organisms, kas cits citu atbalsta.

Kā dizains ienāk tavu bērnu dzīvē?

Mēs apzināti dzīvojam Klusajā centrā, jo tā ir viena no retajām vietām Rīgā, kur man nesāp acis, kur ir salīdzinoši maz nesmuku lietu. Arī manās mājās tādu lietu nav. Skaistais noteikti ienāks manu bērnu dzīvē caur gleznām un grāmatām, kuras ir viņiem visapkārt. Es saviem bērniem ļauju pilnīgu brīvību lietu un apģērbu izvēlē, taču nereti tomēr aizrādu, piemēram, vecākajam dēlam, ja viņš uzvelk mugurā kaut ko tādu, kas, manuprāt, nav forši. Taču viņš tieši tāpat aizrāda arī man. Tādā ziņā mūsu ģimenē ir demokrātija.

Vai un kā labs dizains ienāk cilvēku dzīvē? Vai tas tiek gana bieži komercializēts?

Jā, piemēram, datu vizualizācijas rīks Infogram, kas ieguva pirmo dizaina Gada balvu, Velozeķe un Madara Cosmetics iepakojums. Manuprāt, mēs pret dizainu izturamies atbildīgi, neražojam dažādas nevajadzīgas lietas. Pasniedzu augstskolā RISEBA reklāmas pamatus un uzdodu saviem studentiem salabot kādu lietu vai pakalpojumu, kas viņiem traucē, šķiet nepiemērota. Viņu izdomai nav robežu. Divas meitenes, piemēram, izdomāja, kā ejot var ražot elektrību mobilajam telefonam. Jauniešiem ir impulss radīt foršas lietas.

Visu interviju lasiet 26. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas uzņēmuma AS «Lido» nākotnē varētu pamest Vācijas tirgu, taču gala lēmums vēl nav pieņemts, un patlaban kompānija turpina analizēt savas kļūdas un iespējas šajā tirgū, sacīja «Lido» padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

«Neesam nolēmuši šo tirgu pamest, bet veicam tā izpēti, pārrunas un analizējam savas iespējas,» sacīja Ķirsons, atzīstot, ka tiek pieļauta iespēja, ka «Lido» varētu aiziet no Vācijas tirgus, taču gala lēmums nav pieņemts.

Komentējot līdzšinējo darbību Vācijā, Ķirsons norādīja, ka «Lido» patlaban Berlīnē ir divas ēdināšanas iestādes, no kurām vienai veicas samērā labi - tā dubultojusi apgrozījumu kopš darbības uzsākšanas. Otrai - Šarlotes ielā - klājies slikti, un to būtu jāslēdz ciet. Tāpat kompānijai ir ražotne Berlīnē, kuru gan plānots pārcelt uz citu apdzīvotu vietu Vācijā, jo iecere Berlīnē atvērt 12 restorānus esot kļūda, tostarp lielās ēnu ekonomikas dēļ Vācijas galvaspilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ārkārtas situācija kā glābējzvans

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas situācijai, kuru Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) ir izsludinājis Rīgas reģionā saistībā ar speciālistu trūkumu, navajadzēja būt pārsteigumam Veselības ministrijai.

Jau šā gada februārī intervijā DB NMPD direktore Liene Cipule norāda: «Ja visi strādātu tikai vienu slodzi, mums būtu 240 vakances. Pašlaik darbinieki vēl joprojām strādā normālo pagarināto darba laiku.» Tajā pašā intervijā arī direktore uzsver, ka Rīgā ir lielas problēmas ar brigāžu nokomplektēšanu. Līdz ar to veselības ministres Andas Čakšas skepsei par ārkārtas situācijas izsludināšanu nav pamata. Protams, tādas lietas nevar patikt nevienam ministram, taču, ja kāda problēma ilgstoši nav risināta, tā vienā brīdī samilst tiktāl, ka vienkārši pārsprāgst. NMPD tieši tā notika, un Rīgas reģionā šī masveida uzsprāgšana rezultējās ar vairāku darbinieku atlūgumiem. L. Cipule arī paudusi, ka mediķu atalgojuma jautājums joprojām nav atrisināts, jo, šīs valdības skatījumā, tas jārisina jaunajai valdībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igaunijas finanšu ministrs: Krievijas specdienesti izmantojuši Swedbank destabilizējošu operāciju finansēšanai

LETA--BNS, 13.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas specdienesti izmantojuši «Swedbank», lai finansētu destabilizējošas operācijas vairākās valstīs, vēsta Igaunijas laikraksts «Postimees», atsaucoties uz Igaunijas finanšu ministra Martina Helmes teikto intervijā Zviedrijas laikrakstam «Dagens Industri».

Helme sacījis, ka «Swedbank» rīcība, izvēloties klientus, bijusi problemātiska. «Godīgi sakot, daudzi no viņiem bija oligarhi ar šaubīgu reputāciju, pret daļu no viņiem bija noteiktas starptautiskās sankcijas,» teicis Igaunijas finanšu ministrs, piebilstot, ka izmeklēšanā par «Swedbank» atklātas saiknes ar Krievijas specdienestiem un terorismu.

Intervijā «Dagens Industri» Helme arī sacījis, ka to, ka bankā notikusi naudas atmazgāšana, noteikusi «Swedbank» apzināta izvēle, jo risku vadības procesā neesot bijis skaidrs, kurš tieši ir atbildīgs.

Tāpat Igaunijas finanšu ministrs intervijā teicis, ka «Swedbank» neesot godīgi sniegusi informāciju Igaunijas finanšu uzraudzības iestādei Finanšu inspekcijai. «Viena lieta, ar kuru esam neapmierināti, ir fakts, ka «Swedbank» neteica patiesību Finanšu inspekcijai. Viņi vai nu nesniedza informāciju vai arī sniedza maldinošu informāciju. Es nevaru pateikt, vai viņi tā darīja tāpēc, ka atteicās tam ticēt, vai arī tā bija apzināta izvēle. Fakts ir tāds, ka iepriekšējās vadības laikā «Swedbank» nebija godīga ar Igaunijas Finanšu inspekciju, un tā ir nopietna problēma,» sacījis Helme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Tusks: Brexit ir "viena no spilgtākajām kļūdām" ES vēsturē

LETA--GUARDIAN, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit ir "viena no spilgtākajām kļūdām" Eiropas Savienības (ES) vēsturē, intervijā britu laikrakstam "The Guardian" sacīja līdzšinējais Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, Lielbritānijas lēmumu par izstāšanos no ES dēvējot par "sāpīgāko" pieredzi viņa pilnvaru termiņa laikā.

Izsakoties par 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanām un Brexit kampaņu, Tusks norādīja, ka jauns elements politikā ir "bezprecedenta gatavība melot par teju pilnīgi visu, izturēties pret meliem kā pret attaisnojamu instrumentu, lai uzvarētu."

Pirmajā intervijā kopš aiziešanas no Eiropadomes prezidenta amata Tusks sacīja, ka Brexit ir "sāpīgākā un bēdīgākā pieredze" piecos amatā pavadītajos gados, kad arī tika pieredzēta Grieķijas parādu krīze, asi strīdi par migrāciju un Donalda Trampa ievēlēšana ASV prezidenta amatā.

Tusks vainoja bijušo Lielbritānijas premjerministru Deividu Kemeronu par šo "kļūdu" - sarīkot referendumu, kurā "viņam nebija nekādu izredžu uzvarēt".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB, 24.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Lasi žurnāla "DienasBizness" 24. marta numurā:

  • viedokļi - COVID19 un situācija tirgū
  • aktuāli - kā COVID19 ietekmi mazinās Baltijas valstu valdības
  • pētījums - kā valdības atbalsta uzņēmējus pasaulē
  • tēma - kino industrija Latvijā un pasaulē. Pieredzē dalās producents un režisors Andrejs Ēķis, EGO MEDIA valdes priekšsēdētājs un producents Guntis Trekteris un amerikāņu producentu Džefs Mousts (Jeff Most)
  • atkritumu apsaimniekošana - Getliņi EKO gatavojas nākamajam attīstības posmam
  • nekustamais īpašums - gada 25 lielākie nekustamā īpašuma darījumi
  • intervija - Ieva Plaude, "Lawrence Asset Management" izpilddirektore
  • darba vide - uzņēmumi domā ārpus ierastajiem rāmjiem un ieteikumi attālinātam darbam

Īpaša sadaļa veltīta tūrismam:

  • vīrusa cirtiens tūrisma nozarei
  • intervija - Uldis Alksnis, JekabaCelojumi valdes priekšsēdētājs
  • uzņēmēja Oļega Fiļa mūža projekts - Nurmuižas Pils atjaunošana
  • FlyMeAway dibinātājs Jurģis Sedlenieks un viņa SPA projekts Pāvilostā
  • neparasti brīvdienu maršruti un brīva laika pavadīšanas iespējas
  • ieraugi Latviju no jauna
  • pieredzes stāsti no tūrisma pakalpojumu sniedzējiem Purvu bridēji, Eži, Hiking in Latvia
  • dzīvesstils - Katrīna Caune, Ase Model Management līdzdibinātāja; Māris Upenieks, Kā tur ir bloga autors; Andrejs Zavadskis, fotogrāfs.

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Infogram līdzdibinātāja Alise Dīrika: mērķis ir kļūt par vizuālās komunikācijas gigantu

Anda Asere, 15.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mūsu mērķis ir būt vizuālās komunikācijas gigantam,» intervijā žurnālam Dienas Bizness saka Infogram līdzdibinātāja Alise Dīrika.

«Kāda taktika būs jāpielieto un kā tur nonākt, ir vēl lemjams un stiepjams jēdziens. Šobrīd ir Infogram un Prezi, lietotāji nejutīs izmaiņas to izmantošanā, bet paralēli būs vēl foršāki rīki,» viņa teic.

Jāatgādina, ka pirms diviem gadiem ungāru vizuālās komunikācijas rīku izstrādātājs Prezi iegādājās Latvijā radīto datu vizualizācijas jaunuzņēmumu Infogram, un tas pavēra jaunu lappusi uzņēmuma dzīvē. Kopš tā brīža tā ir patiesi globāla kompānija, intervijā akcentē A. Dīrika.

«Veiksmes pamatā ir tas, ka abiem uzņēmumiem un produktiem ir līdzīgas funkcijas, tirgus un vīzija. Tā nav identiska, mēs nekonkurējam savā starpā, bet strādājam vienā un tajā pašā vizuālās komunikācijas lauciņā. Mēs nodarbojamies ar datu komunikāciju, un Prezi palīdz veidot prezentācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trim mēnešiem uzņēmums Tele2 Latvijas jauniešiem izsludināja prestižu prakses programmu «Piestartē savu karjeru» (Management trainee), kas tiek īstenots jau citās uzņēmuma grupas darbības valstīs un pirmo reizi arī Latvijā.

Šī prakses vieta paredz apmaksātu 12 mēnešu stažēšanos pie grupas augstākā līmeņa vadītāja, kļūstot par tā labo roku, un iesaistoties svarīgākajos uzņēmuma procesos kā vietējā, tā arī starptautiskā līmenī.

Latvijā šī iespēja tika piedāvāta erudītākajam finanšu jomas absolventam, kurš stažējas pie uzņēmuma finanšu direktora Arņa Priedīša. Atlases procesa laikā vislabāko spēju reaģēt uz izaicinājumiem un neapjukt dažādās situācijās parādīja Laura Salmiņa, kura gadu varēs strādāt blakus finanšu direktoram. L. Salmiņa stāsta, ka būtisku artavu devušas mācības ārvalstīs un viņas daudzpusīgā personība, spējot vienlaicīgi apvienot finanšu zināšanas ar iniciatīvu un spēju sadarboties ar cilvēkiem. Pēc viņas domām, veiksmes formula jauniešiem ir studijas ārzemēs apvienojumā ar darbu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Francijā turpinās Strasbūras šāvēja meklēšana

LETA--BBC/REUTERS, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas policija turpina meklēt vīrieti, kurš otrdienas vakarā sarīkoja apšaudi Strasbūrā, un aizturējusi piecus cilvēkus, bet ne galveno aizdomās turamo.

Šāvējs, kurš nogalināja trīs cilvēkus un ievainoja 12, identificēts kā 29 gadus vecais Šerifs Šekats, kurš dzimis Strasbūrā. Viņš jau iepriekš bijis zināms policijai par noziegumiem, kas nebija saistīti ar terorismu. Viņš ir bijis notiesāts gan Francijā, gan Vācijā, un pavadījis kādu laiku cietumā, sacīja iekšlietu ministrs Kristofs Kastanērs.

Francijas Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Lorāns Nunjess intervijā radiostacijai «France-Inter» atklāja, ka policija aizturējusi piecus cilvēkus, bet šāvējs vēl nav notverts. Iespējams, ka viņš aizbēdzis uz Vāciju.

Uzbrucēja motīvi vēl nav noskaidroti, sacīja Nunjess.

Telekanāls «BFM TV» ziņoja, ka aizdomās turamais aizbēga no sava dzīvokļa otrdienas rītā, kad tur ieradās policija, lai dzīvokli pārmeklētu saistībā ar kādu laupīšanu. Dzīvoklī esot atrastas granātas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ekipējuma zagšanā aizdomās turētās personas bijušas materiāli ieinteresētas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» atklāja NBS komandieris Leonīds Kalniņš.

«Ir bijusi materiāla ieinteresētība un ierīces nozagtas, lai tirgotu,» sacīja Kalniņš, apliecinot, ka aizdomās par šo noziegumu tiek turētas trīs NBS amatpersonas.

Kalniņš uzsvēra, ka visi vainīgie tiks bargi sodīti. Tikšot izvērtēta arī citu amatpersonu atbildība.

Viņš skaidroja, ka 2017.gadā NBS tika sākta visas nodrošinājuma sistēmas reorganizācija, kas turpinājās arī pērn. «Bet tas indivīda faktors ir tas, kas mūžīgi meklē, kādā veidā apiet, salauzt vai degradēt to lietu [..],» nožēlu pauda NBS komandieris, atzīstot, ka viņam ir kauns par notikušo.

Arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) šorīt intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» pauda nožēlu par notikušo, uzsverot, ka šādiem cilvēkiem nav vietas NBS. Viņš arī norādīja, ka kriminālprocesā notiek sadarbība ar daudzām iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rundāles pils parkā plāno būvēt vēja aizsargmūri un vēsturisku karuseli

LETA, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rundāles pils parka teritorijā tuvākajā laikā plānots būvēt vēja aizsargmūri, kā arī vēsturisku karuseli bērniem, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» pastāstīja Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.

Viņa skaidroja, ka pils parkam sākotnēji apkārt ir bijusi mūra siena, kas kalpojusi dārza pasargāšanai no vēja radītajiem postījumiem. «Siena darbojās kā vējlauzis - aizturēja rietumu vējus, kas ir valdošie vēji arī Zemgalē, un, tā kā tur ir līdzens, mūsu parku regulāri izpūš,» skaidroja Lūse.

Viņa informēja, ka nesen ir izsludināts iepirkuma konkurss saistībā ar vēja aizsargmūra būvniecību pils parka teritorijā. «Mēs ceram, ka šajā gadā rietumu pusē mums izdosies to arī izbūvēt,» pauda muzeja direktore.

Runājot par citiem pils teritorijā plānotajiem būvniecības darbiem un projektiem, Lūse pastāstīja, ka parkā esošajā bērnu laukumā iecerēts izbūvēt karuseli, kas būtu veidots atbilstoši vēsturiskajiem principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iznācis jaunākais žurnāls Dzīves Garša, kurā, intervējot Instagram zvaigznes, tiek pētīts, kā šis sociālais fenomens – dzīvesstils abpus ekrāniem – dažādos aspektos caurvij mūsdienu sabiedrību. Žurnālā atrodamas intervijas par reālo dzīvi ar cilvēkiem, kuri savu dzīvesveidu nevairās demonstrēt sociālajos tīklos.

Intervija ar Instagram karalieni latvieti Monami Frost, kura Lielbritānijā radījusi savu modes zīmolu un vegānisko burgernīcu. «Uz muguras man ir uztetovēts liels, sapņains attēls un uzraksts – Utopian Spirit. Tas raksturo manu garu».

Viņš tic, ka starp mums ir cilvēki, kas nodzīvos līdz 150 gadu vecumam. Saruna ar biohakeri Artūru Bernovski.

Dzīvi tvert vieglāk, ja saprotam, ka mums nekas nepieder un nekas nepienākas. Blogere Santa Pīlēna ar ģimeni pārcēlusies uz Austriju, kur cenšas uz cilvēkiem raudzītie «caur mīlestības, kalpošanas un cieņas prizmu».

«Savas vēlmes vajag izteikt konkrēti – nevis vienkārši – «gribu, lai man bizness būtu ārpus Latvijas», bet – «gribu biznesu Šveicē». Citādi sanāks tā, kā ar mani – nonācu Krievijā,» intervijā stāsta uzņēmējs un pasaules garšu atklājējs Kaspars Virsnītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Polija atsaka izdot Ivanovu Baltkrievijai

Jānis Goldbergs, 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas apelācijas tiesa Belostokā 3. martā nolēma atteikt Vjačeslava Ivanova izdošanu Baltkrievijai. V. Ivanovs Latvijā tiek vainots par naudas atmazgāšanu likvidējamajā "ABLV Bankā".

"Tas vēl nav prāvas noslēgums Polijā. Jautājums jāizskata Polijas Iekšlietu ministram divu mēnešu laikā. Tāda ir procedūra! Galīgo atteikumu Baltkrievijai sniegs ministrs. Viņš var lietu nodot iztiesāšanai Polijas Augstākajā tiesā, kasācijas instancē, kam es personīgi neticu," "Dienas Biznesam" pēc tiesas Belostokā sacīja V. Ivanova advokāts Bogumils Zigmonts, klaji izrādot savu prieku par uzvaru prāvā.

Runājot kontekstā, Latvijā V. Ivanovs ir nonācis tiesībsargājošo institūciju uzmanības lokā, visticamāk, to pašu iemeslu dēļ, kādēļ tika arestēts Polijā, lai arī lietas tieši nekādā veidā nav saistītas. Polijā V. Ivanovs tika aizturēts pēc Interpola izdota ordera un visu pērno gadu risinājās tiesvedības par viņa izdošanu Baltkrievijai. Baltkrievijas varas iestādes bija izdevušas orderi par noziegumu, kas Polijā nav kriminālnoziegums, pie kam bija pieļauta rinda neatbilstību laikā, tādēļ divās tiesās Suvalkos un pēdējā tiesā Belostokā V. Ivanova izdošana Baltkrievijai tika atteikta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Rīgas enerģija, kura darbiniekiem prokuratūra uzrādījusi apsūdzības lietā par iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OI), prokuratūras paziņojumus medijiem uzskata par ķeršanos pie pēdējā salmiņa.

«29. janvārī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Gita Biezuma nosūtīja man vēstuli, kurā norādīts, ka man 2018. gada 11. oktobrī izsniegtā apsūdzība neatbilst Kriminālprocesa likuma 405. pantam. Citiem vārdiem sakot - tā ir nelikumīga! Šādos apstākļos, man nav saprotams, ar kādu motivāciju prokuratūra gandrīz četrus mēnešus vēlāk sniedz šādu publisku paziņojumu. Manuprāt, tas tiek darīts, lai uzturētu pie dzīvības absolūti nepamatoti iesākto kriminālprocesu, ar kura matreiāliem procesa virzītāji man aizlieguši iepazīstināt sabiedrību,» uzsver Rīgas enerģija valdes loceklis un līdzīpašnieks Pēteris Dzirkals, kurš ir viens no lietā apsūdzētajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

EP Ārlietu komitejas priekšsēdētājs: Skotija pēc Brexit varētu atgriezties ES kā neatkarīga valsts

LETA--DPA, 30.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skotija pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu atgriezties blokā, bet ar nosacījumu, ka tā kļūst par neatkarīgu valsti, intervijā medijiem sacījis Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Deivids Makalisters.

Taču viņš norādīja, ka pašreiz būtiski ir citi jautājumi.

"Lielbritānija varbūt arī pamet ES, bet tā paliek saistīta ar mums daudzos veidos," intervijā mediju grupas "Madsack" ziņu redakcijai "RedaktionsNetzwerk Deutschland" sacīja Makalisters.

"Skotijas institūcijas jau tagad jautā man, vai es varētu būt viņu kontaktpersona Briselē pēc Brexit," atklāja Makalisters, kā piemēru minot Skotijas universitātes, kas vēlas arī turpmāk saņemt finansējumu no ES un piedalīties apmaiņas programmās.

Makalisters pauda viedokli, ka Skotijas Nacionālās partijas (SNP) aicinājumi 2020.gadā sarīkot referendumu par Skotijas neatkarību, paturot prātā dalību ES, ir veids kā radīt "politisko noskaņojumu" pirms nākamajām Skotijas parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas 2021.gada maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienas Biznesam nav jāatsauc intervija ar Aldi Gobzemu

Anita Kantāne, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret "Dienas Biznesu". Laikrakstam bija tiesības publicēt interviju ar Aldi Gobzemu – "Gobzems: Jurašs un Strīķe zināja Bunkus shēmas".

2018. gada 6. decembrī tiesā tika saņemta Kaspara Bunkus prasība pret A. Gobzemu un Izdevniecību "Dienas bizness" SIA par nepatiesu godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un mantiskās kompensācijas atlīdzību.

Prasītājs tiesā lūdza atsaukt 2018. gada 12. jūnijā "Dienas Biznesā" publicēto interviju ar A.Gobzemu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 14. janvārī pasludināja spriedumu, noraidot nogalinātā maksātnespējas administratora un advokāta M. Bunkus brāļa K. Bunkus prasību gan pret izdevniecību, gan A. Gobzemu.

Sprieduma aprakstošajā daļā teikts: ja rakstā "Dienas bizness" nebūtu patiesi un pilnīgi publicējis A.Gobzema pausto, to varētu uzskatīt par cenzūru. Masu informācijas līdzeklim vai tā izdevējam nav pienākuma rediģēt intervētās personas izteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Latvijai pieejamais ES struktūrfondu finansējums nemainīsies

Armanda Vilcāne, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstīto projektu finansējums pēc 2020. gada, visticamāk, nesamazināsies, noteikumi attiecībā uz projektos sasniedzamajiem mērķiem varētu kļūt specifiskāki

Latvijai pieejamais Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums nākamajā plānošanas periodā paliks līdzvērtīgs – aptuveni 4,3 miljardi eiro, intervijā DB norāda Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktors Mārtiņš Brencis. Viņš atklāj, ka esošā plānošanas perioda ieviešanā šobrīd aģentūrā rit ļoti intensīvs darbs – pamazām noslēdzas projektu iesniegumu atlases, kā arī notiek arvien aktīvāka naudas līdzekļu izmaksāšana klientiem jeb ES fondu projektu īstenotājiem.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai šogad projektu īstenošanā atklāti kādi būtiski pārkāpumi, piemēram, ES fondu nepamatota izmantošana?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Dienas Bizness iznāk iknedēļas žurnāla formātā

Dienas Bizness, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu Dienas Bizness. Jaunais izdevums iznāks katru otrdienu un turpinās radīt saturu uzņēmējiem. Ik nedēļu intervijas, apskati, analītika un biznesa aktualitātes katru otrdienu.

«Mēs vēlamies redzēt tālāk par rītdienu, un ceram, ka tas mums izdosies. Izdosies kopā ar mūsu lasītāju – Latvijas uzņēmēju. Kopā ar lielu un varenu uzņēmēju ar miljoniem vērtu apgrozījumu, kopā ar mazu un ņipru mājražotāju. Katra uzņēmīga cilvēka viedoklis ir svarīgs, lai kopā varam celt un būvēt, lai kopā varam pelnīt un atrast ceļu uz stipru un pārtikušu Latviju,» Anita Kantāne, Dienas Bizness galvenā redaktore.

Pirmajā numurā:

- viedokļi par pašvaldības reformu,

- nedēļas notikumi un aktualitātes Latvijā un pasaulē,

- intervija ar Džonu Talliju, tehnoloģiju uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieku,

- pensiju uzkrājumu tendences Latvijā un pasaulē,

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Basketbola treniņi kļūst dārgāki

Monta Glumane, 21.08.2019

Individuālās sagatavošanas basketbola skolas īpašnieki Reinis Strupovičs un Aivars Svirido.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Individuālās sagatavošanas basketbola skolas (ISBS) pakalpojumi no šā gada septembra kļūs dārgāki, informē basketbola skolas izveidotāji.

ISBS pārstāvji informē, ka turpmāk cena būs 35 eiro par pusotras stundas nodarbību. Iepriekš vienas nodarbības maksa bija 25 eiro.

«Cenas pieaugums ļaus palielināt darba algu treneriem, kā arī dos iespēju novirzīt resursus ISBS attīstībai, ieguldot tos jauna inventāra iegādei, treneru kvalifikācijas celšanai un citām nozīmīgām darbībām, kas cels individuālo nodarbību kvalitāti un produktivitāti,» informē ISBS.

Treniņu maksa skolas pirmsākumos bija aptuveni 10 eiro par pusotras stundas nodarbību.

Kā šā gada sākumā intervijā Db.lv norādīja viens no basketbola skolas izveidotājiem Reinis Strupovičs, maksa gadu gaitā ir mainījusies, lai palielinātu treneru algas. «Tas darbs, kas tiek ieguldīts, ir liels un prasa gan fizisku, gan emocionālu piepūli. Pieaugums ir skaidrojams arī ar to, ka viss kļūst dārgāks. Tajā pašā laikā nevēlamies atstāt malā cilvēkus, kuriem naudas nav tik daudz, lai samaksātu par treniņu. Cenšamies saglabāt demokrātisku līmeni,» šā gada februārī komentēja R. Strupovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems (KPV LV) ir atsaucis sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un tuvākajās dienās piedāvās partijām atbalstīt «bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību», pavēstīja politiķis.

«Ir savilktas sarkanās līnijas krustām šķērsām, un acīmredzot ir pamats uzskatīt, ka deputāti labprātāk grib saņemt aptuveni 3000 eiro algu, bet nevirzīties uz priekšu, baidīties pieņemt nepopulārus lēmumus, strādāt, veidot valdību,» pēc tikšanās ar politisko partiju pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Gobzems. Viņa vērtējumā pašlaik sarunas ir nostājušās pozīcijā, ka atbalsta balsis viņa valdībai ir un vienlaikus to it kā nav.

Līdz ar šādu soli Gobzems Ministru kabinetā piedāvā samazināt ministru skaitu. Tādējādi viņš atgriežoties pie priekšvēlēšanu laikā dotajiem solījumiem, atsakoties no pēcvēlēšanu laikā īstenotajiem kompromisiem, skaidroja Gobzems. «KPV LV» pirms vēlēšanām solīja ministriju skaitu samazināt līdz sešām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānija drīzumā nāks klajā ar jaunu Brexit vienošanās projektu

LETA--AFP, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas valdība drīzumā nāks klajā ar jaunu breksita vienošanās projektu, otrdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

«Mēs nāksim klajā ar ļoti labu piedāvājumu. Mēs to oficiāli iesniegsim pavisam drīz,» intervijā BBC televīzijai paziņoja Džonsons, kurš pašlaik piedalās viņa vadītās Konservatīvās partijas kongresā Mančestrā.

Lielbritānijas un Īrijas mediji ziņoja, ka Džonsons vēlas, lai preču pārbaudes nenotiktu tieši pie Īrijas robežas, kā arī lai būtu brīva lauksaimniecības produktu plūsma.

Spriežot pēc mediju ziņotā, priekšlikums izstrādāts tā, lai paturētu robežu starp Ziemeļīriju un Īriju atvērtu pēc breksita, kuru Džonsons plāno ne vēlāk kā 31.oktobrī.

Īrijas vicepremjers Saimons Kovenijs pauda viedokli, ka Džonsona valdības priekšlikumam nav izredžu.

«Pienācis laiks, kad ES jāsaņem nopietns priekšlikums no Lielbritānijas valdības, ja oktobrī gribam panākt breksita vienošanos,» tviterī paziņoja Kovenijs, piebilstot, ka Īrija un Ziemeļīrija ir pelnījušas ko labāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī vidējais Somijas ēdienu piegādes uzņēmuma Wolt lietotājs Rīgā veica 2,32 pasūtījumus mēnesī, bet pirms gada – 1,97 pirkumus mēnesī

Šobrīd kompānijas mobilajā lietotnē pieejami 182 restorāni Rīgā, bet līdz gada beigām šo skaitli plānots dubultot. «Redzēt, ka cilvēki izmēģina Wolt, paliek ar mums un izmanto šo pakalpojumu arvien vairāk, ir pati labākā sajūta,» saka Līsa Ristala (Liis Ristal), ēdienu piegādes kompānijas Wolt vadītāja Baltijā. Šis uzņēmums darbu Rīgā sāka 2017. gada oktobrī. Pērn Wolt lietotāji Rīgā pasūtījuši 200 tūkstošus burgeru, 192 tūkstošus suši komplektu, 126 tūkstošus porciju Āzijas ēdienu, 95 tūkstošus salātu porciju un 63 tūkstošus picu. Vairāk par to, kā Somijas jaunuzņēmumam veicas Rīgā, kā atšķiras klientu paradumi Baltijā un kā arī līdzņemšanai domāta ēdiena jomā ieviest videi draudzīgāku iepakojumu, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viņķele: iespējamai ierobežojumu pastiprināšanai izšķirošas būs tuvākās dienas

LETA, 10.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runāt par Covid-19 otro vilni pēc trīs dienu rādītājiem ir pāragri, savukārt iespējamai ierobežojumu pastiprināšanai izšķirošas būs tuvākās dienas, izriet no veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) sacītā intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes".

Ministre uzsvēra, ka šī ir situācija, kurā noteikti būtu jāizvairās no emocionāliem vērtējumiem un jālūkojas uz faktiem. Viņa skaidroja, ka Latvijā Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 15, bet nebūtu arī jāgaida, kad saslimstība pieaug tik tālu. Tai pat laikā, viņasprāt, būtu pāragri pēc trīs dienu rādītājiem runāt par Covid-19 otro vilni un izdarīt secinājumus, ka inficēšanās pieauguma tendence ir stabila.

Analizēs Covid-19 tendences un domās par nepieciešamību pārskatīt ierobežojumus 

Šodien Veselības ministrijā tiks analizēts šīs nedēļas Covid-19 inficēto pieaugums, tendences,...

Vērtējums notiek nedēļas griezumā, skaidroja ministre. "Acīmredzot šodienas un vēl īpaši brīvdienu rādītāji būs tie izšķirīgie, vai otrdien uz Ministru kabineta sēdi man diemžēl būs jādodas ar striktākiem ierobežojumiem," uzsvēra ministre.

Būtiski, ka inficētie lielākoties bijuši cilvēki, kas atbraukuši no ārzemēm vai viņu kontaktpersonas - tātad inficēšanās notiek tuvā draugu vai ģimenes lokā, atzīmēja politiķe.

Viņa arī atgādināja Slimību profilakses un kontroles centra norādīto, ka būs jālemj par ierobežojumu atgriešanu, ja nevarēs izsekot jaunos inficēšanās gadījumus. Līdz vakardienai bija trīs gadījumi, kur inficēšanās avots vēl tika meklēts.

Ministre akcentēja, ka, domājot par iespējamām izmaiņām ierobežojumos, tiks vērtēts, kāds ir inficēšanās raksturs un kur tas notiek. Patlaban ir redzams, ka inficēšanās notiek cilvēkiem, kuri ir atbraukuši no ārzemēm un rīkojuši balles vai pasākumus. "Tātad uzsvars ir ārzemes un iekštelpas - acīmredzot šis būtu tas virziens, kurā mums būtu jāseko notikumu rašanās cēloņiem un arī uz tiem jāiedarbojas," sacīja ministre.

Vienlaikus Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta vadītāja Santa Līviņa intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pieļāva, ka valdībā varētu tikt rosinātas diskusijas par to, ka jābūt stigrākai pašizolācijas noteikumu kontrolei.

Līviņa uzsvēra, ka šis ir brīdis, kad būtu jāizšķiras, vai visi tiešām ievērojam visiem zināmās prasības, vai nāksies atkal atgriezties pie stingrākiem ierobežojumiem. Viņa novērojusi, ka cilvēki sāk "grēkot", piemēram, ar distances ievērošanu.

Kā vēstīts, pēdējo trīs diennakšu laikā Latvijā reģistrēti 27 jauni Covid-19 gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas un ASV autobūves uzņēmuma «Fiat Chrysler Automobiles» (FCA) vadītājs Maiks Menlijs joprojām ir atvērts iespējamībai atjaunot apvienošanās sarunas ar Francijas autoražotāju «Renault», liecina pirmdien laikrakstā «Financial Times» publicētā intervija.

Menlijs intervijā «Financial Times» norāda, ka pamata loģika, kas atbalstīja šo iespējamo apvienošanos, joprojām saglabājas, neskatoties uz FCA lēmumu jūnijā atsaukt piedāvājumu apvienoties ar «Renault».

Kā ziņots, FCA jūnija sākumā ierosināja apvienošanos ar «Renault», kas abiem uzņēmumiem varētu ietaupīt vairākus miljardus eiro.

Taču neilgi pēc tam FCA šo piedāvājumu atsauca, norādot, ka šāds lēmums pieņemts, jo gaidāms, ka nebūs iespējams panākt vienošanos ar Francijas valdību, kurai pieder 15% «Renault» akciju.

Francijas valdība gan jūnijā paziņoja, ka būtu gatava samazināt sev piederošo «Renault» akciju daļu, ja tas uzlabotu attiecības ar Japānas partneri «Nissan».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Argentīnas prezidents atraida atlikušo SVF naudu 11 miljardu dolāru apmērā

LETA--AFP, 27.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Argentīnas jaunievēlētais kreisais prezidents Alberto Fernandess otrdien paziņoja, ka viņš atraidīs Starptautiskā valūtas fonda (SVF) aizdevuma atlikušo daļu 11 miljardu ASV dolāru apmērā, kad viņš decembrī stāsies amatā.

Aizejošais labēji centriskais prezidents Maurisio Makri pērn vienojās ar SVF par 57 miljardu dolāru lielu aizdevuma paketi, bet viņa noteiktie taupības pasākumi nav noregulējuši ekonomiku.

"Es gribu apturēt [naudas] lūgšanu un lai viņi man ļautu samaksāt," teica Fernandess, kurš oktobrī prezidenta vēlēšanās sakāva Makri un 10.decembrī stāsies prezidenta amatā.

"Man ir milzu problēma. Un es lai lūgtu vēl 11 miljardus dolāru?" sacīja Fernandess intervijā Argentīnas radiostacijai "Radio Con Vos".

Fernandess teica, ka viņš "mēģinās atdzīvināt ekonomiku, lai samaksātu un saprātīgi atrisinātu šo parāda problēmu". Protekcionistiski noskaņoto peronistu atgriešanās pie varas ir radījusi bažas par vēl vienu valsts parāda defoltu un izraisījusi Argentīnas peso vērtības samazināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru