Jaunākais izdevums

Uzņēmums “Kärcher” sadarbībā ar Rīgas pieminekļu aģentūru īstenojis ikgadējo pieminekļa tīrīšanas projektu un tā ietvaros attīrīja un jaunu elpu piešķīra vides skulptūrai “Rīgai 800”, kas atrodas K. Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas krustojumā.

Skulptūra tika atbrīvota no sāls un smilšu nosēdumiem, kā arī no izmešu piesārņojuma.

Uzņēmums pieminekļu tīrīšanas projektu realizē brīvprātīgi no saviem līdzekļiem. Vides skulptūras “Rīgai 800” tīrīšanas darbos ieguldīti vairāk nekā 2000 eiro. Savukārt kopā līdz šim uzņēmums pieminekļu tīrīšanas projektā investējis jau vairāk nekā 10 000 eiro.

“Priecājāmies par iespēju veikt tīrīšanas darbus, lai sakoptu vides skulptūru “Rīgai 800”, kas veidota kā bezgalības simbols, norādot uz Rīgas nebeidzamo attīstību. Esam gandarīti sniegt savu ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā, veltot šim procesam savu pieredzi, tehnoloģijas un resursus. Šoreiz, lai notīrītu sāls un smilšu nosēdumus, tīrīšanā tika izmantots jaudīgs benzīna augstspiediena tīrītājs ar karsto ūdeni, kā arī piemeklēti specializēti tīrīšanas līdzekļi izmešu piesārņojuma noņemšanai,” stāsta Andrejs Masulis, “Kärcher Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Latvijā uzņēmums pieminekļu tīrīšanas projektu realizējis jau vairākus gadus. Līdz šim kopumā ir notīrīti četri pieminekļi un skulptūras, tostarp ebreju glābējiem veltītais piemineklis “Memoriāls ebreju genocīda upuriem. Sinagogas drupas. Piemineklis ebreju glābējiem” un piemineklis Latviešu strēlniekiem Strēlnieku laukumā. Savukārt 2015. gadā uzņēmums iesaistījās Brīvības pieminekļa apakšējās daļas tīrīšanā, izmantojot ļoti augstas gaisa plūsmas un sausā ledus (CO2) mikrogranulu iekārtu.

Attīrīšana ar sausā ledus mikrogranulu iekārtu ir ļoti dārga metode, taču šādos gadījumos, kad parafīns no svecēm pielīp pie porainā materiāla, piemēram, granīta vai asfalta, nav citas pietiekami efektīvas metodes. Ar sausā ledus metodi parafīnu var pilnībā notīrīt no pieminekļa virsmas, kā arī citām jutīgām virsmām, kur ūdens lietošana var nebūt ieteicama vai iespējama.

Nupat attīrītā vides skulptūra “Rīgai 800” ir veidota no nerūsējošā tērauda. Lai gan nosaukums liecina, ka tas ir nerūsējošais tērauds, šādam materiālam var veidoties virsējā slāņa korozija jeb rūsa. Tā kā “Rīgai 800” atrodas intensīvas satiksmes noslogotā vietā, uz vides skulptūras ļoti izteikti bija vērojams atmosfēras un autotransporta izmešu piesārņojums. Tādēļ uzņēmums izmantoja īpaši jaudīgu iekārtu tīrīšanai ar karsto ūdeni, ko uzņēmums līdz šim nebija izmantojis citu pieminekļu tīrīšanā, kā arī speciālu ķīmiju, kas piemērota metālam.

“Pieminekļi, tai skaitā vides skulptūras, memoriāli un piemiņas vietas, ir vieni no pilsētvides ievērojamiem elementiem. Tā veidojas katras vietas autentiskums. Līdz ar to ir ļoti svarīgi par šiem objektiem uzņemties regulāras rūpes, apkopes un restaurācijas darbus. Katru gadu Aģentūra veic visu pieminekļu, vides skulptūru un memoriālu aprūpi. Īpaši apsveicama ir uzņēmuma iniciatīva iesaistīties un pielikt savus pūliņus vēstures mantojuma uzturēšanā un saglabāšanā,” uzņēmuma iniciatīvu komentē Daina Pērkone, Rīgas pieminekļu aģentūras pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā atklāts atjaunotais un pārbūvētais Ķemeru vēsturiskais parks - valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis.

Atjaunošanas darbi veikti vairāk nekā 20 hektāru platībā, saglabājot parka kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, kā arī parka pamatfunkcijas.

Ķemeru parkam ir vairāk nekā 180 gadu vēsture - tā veidošana sākta līdz ar pirmās valsts peldu iestādes atklāšanu.

Parks atjaunots, saglabājot vēsturiskā plānojuma kompozīciju, izveidojot funkcionālu, harmonisku un arhitektoniski izteiksmīgu vidi, kā arī radot ērtus apstākļus apmeklētājiem.

Parka teritorijā atjaunots pastaigu celiņu tīkls, izbūvēti jauni pastaigu celiņi, labiekārtojumam izvietots vairāk nekā 180 atpūtas soliņu. Atbilstoši kūrorta stilistikai izmantots daudzveidīgs rožu un ziedošo krūmu sortiments. Apstādījumus parka plašajā teritorijā veido vairāk nekā 5000 rožu un hortenziju stādījumi un gandrīz 20 tūkstoši krāšņumaugu, kas parka apmeklētājus priecēs visu gadu. Iestādīts vairāk nekā 500 koku, tostarp ierīkota liepu stādījumu aleja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu; pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē vien ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātību nozarē un ar to saistītajās sfērās.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un ieguvumiem Latvijas tautsaimniecībai.

Pārkārtošanās notiks daudzu gadu garumā, taču, lai tās rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie ES klimata mērķi un vienlaikus tautsaimniecība nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus, attiecīgu lēmumu izstrādē jāpiedalās politiķiem, ierēdņiem un konkrētajās nozarēs strādājošajiem uzņēmējiem.

Identificē nozares, kuras jutīs visvairāk

“Pašlaik notiek to nozaru, kuras ietekmēs jaunā ES vides politika, identificēšana. Šajā procesā ir iesaistītas vairākas ministrijas, un tajā arī tiks identificētas tās nozares, kurām būs jāsaņem vislielākais sitiens,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs. Viņaprāt, vislielāko pārmaiņu priekšā atrodas transports un zemkopība, kas ir atbildīgas par lielu daļu no siltumnīcu gāzu emisijām. “Tā ir horizontāla pārmaiņa, kura skars visus, izaicinājumu ir daudz, un tos visus nofiksēt nav iespējams. Piemēram, gājām Zaļā kursa virzienā, domājām zaļas domas, bet atnāca Covid-19, un mēs apkraujamies ar plastmasas iepakojumu,” tā G. Zamurs.Viņš atzīst, ka šajā kontekstā ir jāsaprot, cik preces un pakalpojumi maksās. “Visiem pārvadājumiem būs jāizmanto zaļāks transports un arī jābrauc būs mazāk. Preču ražošana lielos attālumos no patērētājiem un to atvešana nozīmē, ka par to ievešanu ES būs jāmaksā, lai nekropļotu konkurenci ar tiem, kuri ražo zaļāk ES,” tā G. Zamurs. Tas nozīmēs CO2 emisijas nodokli preču ievešanai ES. Protams, pašlaik nav zināms, kad tāds tiks ieviests. “Tuvāko gadu laikā sapratīsim, kad un kā tas notiks,” uzsver G. Zamurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: ES jaunās vides politikas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību

Māris Ķirsons, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu, pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču, tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātu nozarē un ar to saistītajās sfērās.

To rāda Dienas Bizness sadarbībā ar ar portālu zemeunvalsts.lv diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un iespējām Latvijas tautsaimniecībai.

Pārkārtošanās notiks daudzu gadu garumā, taču lai tās rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie ES klimata mērķi un vienlaikus tautsaimniecība nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus attiecīgu lēmumu izstrādē jāpiedalās politiķiem.

Diskusijas dalībnieki Gatis Zamurs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs, Dagnis Dubrovskis, mežzinātņu doktors, Jānis Eglīts, Zemkopības ministra Kaspara Gerharda biroja vadītājs. Diskusiju vada Māris Ķirsons, “Dienas Bizness” žurnālists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lidl Latvija gruntsūdeņu sanācijā Sarkandaugavā investēs 800 000 eiro

Db.lv, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības uzņēmums "Lidl Latvija" ir noslēdzis līgumu ar Latvijas uzņēmumu "VentEko" un Lielbritānijas uzņēmumu "ATG group" par piesārņoto gruntsūdeņu sanācijas projekta veikšanu Rīgā, Sarkandaugavā, Duntes ielā 25, kur uzņēmums plāno būvēt jaunu "Lidl" veikalu.

Sanācijas darbi objektā sāksies jau nākošnedēļ, un plānots, ka tie noslēgsies šī gada novembra beigās. Kopējās "Lidl Latvija" investīcijas šajā pilsētas vides kvalitātes uzlabošanas projektā tuvosies 800 000 eiro.

Plānotā Lidl veikala vietā Sarkandaugavā konstatēts bīstams piesārņojums 

Teritorijā Rīgā, Sarkandaugavā, kuru veikala «Lidl» būvniecībai iegādājies uzņēmums «Lidl...

"Ilgtspēja un rūpes par vidi ir viena no "Lidl" pamatvērtībām, tāpēc esam priecīgi šodien paziņot par šī sanācijas projekta uzsākšanu. Esmu pārliecināts, ka visi Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotāji būs tikai ieguvēji no šī projekta, kas vērsts uz negatīvā industriālā piesārņojuma mantojuma likvidēšanu un būtisku apkārtējās vides stāvokļa uzlabošanu šajā apkaimē," saka Mikus Ķīsis, "Lidl Latvija" nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs.

"Mūsu centrs izstrādāja hidroģeoloģisko modeli objektam Duntes ielā 25 un tā apkārtnei. Modelī iekļauta iepriekšējās ģeoloģiskās izpētes informācija, kartogrāfiskais materiāls par apbūvi, apvidū veikto urbumu dati, digitālais reljefs, kā arī atsevišķas kartes no mūsu pašu izstrādātā Latvijas hidroģeoloģiskā modeļa LAMO. Ar šo modeli var simulēt dažādus scenārijus: piesārņojuma plūsmu uzdotā laika periodā, inženiertehnisku būvju ierīkošanu, piemēram, sprostsienas ierakšanu, atsūknēšanas urbumu izveidi, piesārņojuma ekskavāciju. Modelēšana spēj dot atbildi, cik efektīvs ir viens vai otrs iespējamais risinājums. Šajā objektā piesārņojuma plūsmas ceļā ieteicām izbūvēt reaktīvo sprostsienu, kas ūdeni netraucēti laiž cauri, to filtrējot un attīrot. Latvijā tas ir inovatīvs risinājums," stāsta RTU Vides modelēšanas centra pētnieks Kaspars Krauklis.

RTU speciālistu veiktās izpētes rezultātā secināts, ka objekta teritorijā, kas ir 150m x 90m liels laukums, gruntsūdens horizonta augšējā daļa ir piesārņota visā teritorijas platībā. Konstatēts, ka piesārņojums turpina ieskaloties gruntsūdenī un migrē uz Sarkandaugavas kanālu. Tā kā naftas ogļūdeņražu piesārņojumam ir pakļauti līdz pat 28 900 kubikmetru grunts, tās izrakšana nav praktiski iespējams risinājums, ņemot vērā grunts piesārņojuma dziļumu un apmērus, kā arī piemērotu tās tālākas utilizācijas vietu trūkumu Latvijā. Tādēļ kā visatbilstošākais tika akceptēts RTU speciālistu ieteiktais risinājums.

Valsts vides dienests norāda, ka "šobrīd Latvijā Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu sarakstā ir iekļautas vairāk nekā 3500 dažādas vietas un teritorijas. Duntes 25 ir viena no tām. Lai šādā teritorijā uzsāktu būvniecības procesu, obligāti ir jāveic priekšdarbi - teritorijas ģeoekoloģiskā izpēte un iegūto rezultātu analīze, jāanalizē dažādi iespējamie tehnoloģiskie risinājumi, lai identificētu atbilstošāko konkrētās vietas sanācijai. Sanācijas darbu veikšanai ir sagatavota un Valsts vides dienestā saskaņota sanācijas programma, kur detalizēti noradīti sanācijas rezultāti, sanācijas metodes, laika grafiks, kā arī vides monitorings un kārtība, kādā atbildīgajiem dienestiem tiks sniegta informācija par sanācijas gaitu. Atbildīgi īstenojot visus šos soļus, tiks radīts pamats, lai teritorijas sanācija sasniegtu savu mērķi un to varētu atgriezt saimnieciskajā apritē."

Sanācijas projekta gaitā "ATG group" speciālisti gar teritorijas dienvidu un rietumu robežām izveidos īpašu necaurlaidīgu sienu 128 metru garumā un 8,5 metru dziļumā. Teritorijas dienvidrietumu daļā, gar primāro gruntsūdens plūsmas ceļu, 52 metru garumā un 8,5 metru dziļumā tiks ierīkota caurlaidīga filtrējošā siena.

Ņemot vērā augsto gruntsūdens līmeni un nestabilos grunts apstākļus, sienas paredzēts uzstādīt ar īpašu "ATG group" radīto grunts sajaukšanas metodi, izmantojot spirālveida urbjus barjeras sienas veidošanai. "ATG group" speciālistu izstrādātā metode izmanto reaģentus, kas pierādāmi spēj kavēt izšķīdušo metālu migrāciju un palīdzēs samazināt piesārņojuma koncentrācijas, kas sasniedz Sarkandaugavas kanālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” ar privātā kapitāla investoru – “INVL Baltic Sea Growth Fund” un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas – atbalstu ir iegādājusies 85% Lietuvas vadošā vides apsaimniekošanas uzņēmuma “Ecoservice” akciju.

Akcijas iegādājās AS “Eco Baltia” grupas uzņēmums UAB”Eco Baltia Aplinka” no BaltCap Private Equity Fund II. Darījuma finansējumu nodrošināja Luminor, kas ir trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs Baltijas valstīs.

Šis darījums vēl vairāk nostiprina “Eco Baltia” tirgus līdera pozīciju reģionā, un tiek prognozēts, ka “Eco Baltia” un “Ecoservice” gada ieņēmumi kopā sasniegs 124 miljonus eiro, bet EBITDA rādītājs 2021. gadā būs 24 miljoni eiro.

“Šis darījums ir viens no būtiskākajiem sasniegumiem “Eco Baltia” vēsturē. Apvienojot spēkus ar tik lielu tirgus dalībnieku kā “Ecoservice”, varam plānot vēl straujāku savas darbības izaugsmi, jo saviem klientiem Latvijā un Lietuvā plānojam sniegt visaugstākās iespējamās kvalitātes pakalpojumus. Darbs kopā “Ecoservice” arī ļaus būtiski kāpināt mūsu atkritumu savākšanas un šķirošanas jaudas, kas galu galā ļaus palielināt pārstrādei virzīto otrreizējo izejvielu apjomu. Līdz ar to šis darījums ir ne tikai būtisks solis mums pašiem, bet arī mūsu aprites ekonomikai un nozarei visas valsts mērogā,” komentē Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Skanstes rajonā prezentēta par zaļāko dēvētā biroju kompleksa “Verde” pirmās kārtas būvniecība, iestādot pirmos trīs pamatkokus kas atradīsies uz ēkas 5.stāva terases.

“Verde” pirmās ēkas spāru svētki gaidāmi vēl šogad, bet būvniecība pilnībā noslēgsies 2022.gada jūnijā.

Kopumā 30 000 m2 plašajos “Verde” birojos būs mūsdienīga, energoefektīva un zaļa vide produktīvam darbam vairāk nekā 3000 cilvēkiem. “Verde” attīstībā plānots investēt vairāk nekā 65 miljonus eiro.

Pasākumā projekta attīstītājus pārstāvēja “Verde” investors un attīstītājs, “Capitalica Asset Management” ģenerāldirektors Andrius Barštis (Andrius Barštys) un “Verde” komercdirektore Iveta Lāce, savukārt projekta izstrādātājus - “Verde” galvenais arhitekts Andris Kronbergs (“ARHIS Arhitekti”) un “Verde” ainavu arhitekte Linda Zaļā (“ZALA Landscape Architects”).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EY (agrāk Ernst & Young) Eiropas investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo ekonomikas līderu viedokļus, parāda, ka investoru vērtējumā Rīga ierindojas 35. vietā pēc pievilcības ārvalstu investīcijām tuvāko trīs gadu laikā.

Investīcijām vēlamākā pilsēta Eiropā ir Londona, kurai seko Stokholma, Frankfurte, Brisele, Parīze, Amsterdama, Roterdama, Berlīne un Glāzgova, bet pirmo desmitnieku noslēdz Milāna.

Rīga 35. vietu dala ar Bratislavu, Lodzu, Porto, Marseļu un Viļņu, bet Rīgai vistuvāk priekšā ir Valensija, Hamburga un Bukareste. Tallina pievilcīgāko četrdesmit Eiropas pilsētu lokā šogad nav minēta.

“Mūsu pētījums parāda, ka Rīga ir pamanāma investoru nākotnes ieguldījumu kartē un konkurē ar citām lielām un nozīmīgām Eiropas pilsētām. Galvenais, kas mums jāņem vērā sacensībā par investīcijām, ir tehnoloģiju prasmju veicināšana, jo tieši to kā kritisku elementu investīciju vietas izvēlē pētījumā norādīja 92% investoru. Šim faktoram seko inovāciju attīstības līmenis un kopējā digitālo pakalpojumu vide un tehnoloģiju izplatība sabiedrībā,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 10 gadu laikā lauksaimniecības zemes cena Latvijā pieaugusi teju trīs reizes, taču tā joprojām būtiski atpaliek no Polijas un vēl jo vairāk no Nīderlandes; vērtētāji piecu gadu laikā prognozē cenu kāpumu par 30–50%.

To rāda SIA Latio pētījums. “Eiropas valstīs ir ne tikai dažāda lauksaimniecība, bet arī ļoti radikāli atšķiras zemes cenas,” pētījuma datus rāda SIA Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins. Viņš spriež, ka ir grūti salīdzināt aramzemes hektāra cenu – Nīderlandes teju 70 000 eiro un Latvijas 3 400 eiro.

Dati rāda, ka Nīderlandē aramzeme ir divas reizes dārgāka, nekā tā ir Itālijā, un pat 2,5 reizes dārgāka nekā Lielbritānijā, nedaudz pārsteidzoši, ka piektā visdārgākā aramzeme ir Slovēnijā – 18 800 eiro par ha, kas ir dārgāk nekā Dānijā.

Savukārt Baltijas reģionā aramzeme visdārgākā ir Lietuvā, kur vidēji tās cena ir 4 000 eiro/ha, kam seko Latvija ar 3 900 eiro/ha un Igaunija ar 3 500 eiro/ha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

PAZIŅOJUMS - Par Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas publisko apspriešanu

Rīgas Domes Pilsētas attīstības departaments, 02.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

PAZIŅOJUMS PAR RĪGAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA PILNVEIDOTĀS REDAKCIJAS PUBLISKO APSPRIEŠANU UN TĀ STRATĒĢISKĀ IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMA PRECIZĒTĀ VIDES PĀRSKATA SABIEDRISKO APSPRIEŠANU.

Rīgas teritorijas plānojuma (RTP) pilnveidotā redakcija tiek nodota publiskajai apspriešanai, pamatojoties uz Rīgas domes 18.08.2021. lēmumu Nr.794 „Par Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

RTP ir vietējās pašvaldības (Rīgas) ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei. Plānošanas dokumenta izstrāde uzsākta, pamatojoties uz Rīgas domes 03.07.2012. lēmumu Nr. 4936 “Par Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu” (ar grozījumiem, kas veikti 22.10.2014. un 15.12.2017.), un tā darbības periods ir no 2022. gada līdz 2030. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atbalsts uzņēmumiem būs sociāli atbildīgu darbinieku noturēšanai un apgrozījuma krituma kompensācijai

Db.lv, 20.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets š.g. 20. oktobra ārkārtas sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu Covid-19 krīzes atbalsta programmām uzņēmumiem, kuru darbība būtiski ierobežota Covid-19 straujās izplatības dēļ.

Valdība vienojās, ka krīzē cietušajiem komersantiem būs pieejama apgrozāmo līdzekļu granta programma un algu subsīdiju programma daļēji nodarbinātajiem darbiniekiem.

“Šobrīd ikviens saimnieciskās darbības ierobežojums ir saistīts ar epidemioloģisko drošību un sabiedrības veselības aizsardzību. Pat neskatoties uz to, ka pieņemtie ierobežojumi būs īslaicīgi, nav iedomājam situācija, ka nozares tiek aizvērtas bez jebkādiem atbalsta mehānismiem, un mūsu iedzīvotāji tiek atstāti bez iztikas līdzekļiem. Ekonomikas ministrija, atbilstoši esošajai ārkārtējai situācijai un pieņemtajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem, ir pielāgojusi jau iepriekšējās krīzēs izstrādātos atbalsta instrumentus, lai atbalstītu sociāli atbildīgu darbinieku noturēšanu uzņēmumos, kā arī kompensētu uzņēmumu apgrozījuma kritumus,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas un Krievijas biznesa attiecības: ogļūdeņražu vietā graudi un produkti

Jeļena Šaldajeva, 05.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: 2021.gada balvas Rīgas arhitektūrā laureāts un atzinīgi novērtētie objekti

Db.lv, 30.08.2021

GALVENĀ BALVA

2021.gada balva Rīgas arhitektūrā

daudzfunkcionālas darījumu iestādes jaunbūves un tirdzniecības ēkas pārbūves Satekles ielā 2B un Stacijas laukumā 4 autoriem- arhitektiem Uldim Zanderam, Ingai Piņķei, Artūram Martinsonam, Zanei Straumei, ainavu arhitektēm Ilzei Rukšānei, Helēnai Gūtmanei, Ievai Dimantei, arhitektam-pilsētplānotājam Markam Geldofam un ainavu tehniķei Rutai Tobiesai - par organisku, harmonisku un daudzfunkcionālu urbānās vides piesātinājumu Rīgas centrā, kā arī

kompleksu arhitektoniskās vides risinājumu, respektējot universālā dizaina un vides pieejamības prasības.

Pasūtītāji: SIA “Attīstības aģentūra”, SIA “Linstow”, SIA “Linstow Baltic”, būvētājiem: SIA “Skonto būve”, SIA “Skonto Construction”

Foto: Aivars Siliņš/publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 16.reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā - šogad tā “par organisku, harmonisku un daudzfunkcionālu urbānās vides piesātinājumu Rīgas centrā, kā arī kompleksu arhitektoniskās vides risinājumu, respektējot universālā dizaina un vides pieejamības prasības” piešķirta jaunajam Origo tirdzniecības un biroju kompleksam.

Projekta autori – arhitekti Uldis Zanders, Inga Piņķe, Artūrs Martinsons, Zane Straume, ainavu arhitektes Ilze Rukšāne, Helēna Gūtmane, Ieva Dimante, arhitekts-pilsētplānotājs Marks Geldofs un ainavu tehniķe Ruta Tobiesa.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 12 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā (skatīt galerijā).

Skatē tika pārstāvētas būves no biroju ēku, daudzdzīvokļu ēku, kultūras būvju, tirdzniecības ēku, transporta infrastruktūras, kā arī veselības aprūpes un izglītības iestāžu kategorijām.

No kopumā 625 aizvadītajā gadā ekspluatācijā nodotajiem būvobjektiem Rīgā, balvas dalībnieku reģistrā tika iekļautas un tālākai izvērtēšanai izvirzītas 24 būves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra 13.augustā notika darba sanāksme, kurā pārrunāta iecere izveidot jaunu gājēju un velosipēdu tiltu pār Kīleveina grāvi, informē Rīgas domē.

“Patlaban šī Pārdaugavas teritorija strauji attīstās un nākotnes plāni ir vēl lielāki. Esmu gandarīts, ka redzu startu šim projektam,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

“Jau šogad sāksies darbi pie trešās mājas Akadēmiskajā centrā - pie Rakstu mājas. Tā būs pati lielākā un pati apdzīvotākā ēka Akadēmiskajā centrā. Šim tiltiņam būs ne tika utilitāra, bet arī simboliskā vērtība; tas vedīs uz jaunā tipa studentu pilsētiņu, kas nav noslēgta, kas ir atvērta sadarbībai ar sabiedrību un uzņēmējiem. Ceram, ka tas Torņakalnu un Akadēmisko centru padarīs par augošu, Rīgai un Latvijai nozīmīgu attīstības centru,” atzina Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgas mērķis ir palīdzēt sasniegt miljardu eiro ārvalstu tiešajās investīcijās

Db.lv, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Pēdējos gados Rīga pat nebija iekļauta investoru kartē. Tagad pilsēta tur ir. Mūsu mērķis ir palīdzēt Latvijā līdz 2023. gadam sasniegt 1 miljardu eiro ārvalstu tiešajās investīcijās. Mēs uzskatām, ka to ir iespējams realizēt, ņemot vērā, ka 2020. gadā tie bija 763 miljoni eiro".

Tā nekustamā īpašuma tirgus forumā BREL (Baltic Real Estate Leaders’), ko 15.oktobrī rīkoja Colliers un Idea House kopā ar vairākiem atbalstītājiem, uzsvēra Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

"Mani iedvesmo arī Rail Baltica projekts, lai gan būs izaicinājums iegūt nepieciešamo finansējumu, bet man patīk izaicinājumi,” − BREL forumā sacīja M.Staķis.

Daži lielāki ārvalstu investori forumā apstiprināja, ka tagad jūtas Rīgā gaidīti un saprot, pilsētas administrācijas stratēģiju, sadarbojoties ar investoriem, un viņu redzējumu, kādā veidā sasniegt savus mērķus.

"2018.−2019. gadā Baltija bija vadošais reģions, kurā strādāja GBS (Global Business Services) uzņēmumi. Sākot ar 2020. gadu un turpmāk konkurence ir sīva, jo sacensībām ir pievienojies jauns konkurents − attālinātais darbs. Rīgai ir potenciāls līdz 2030. gadam piesaistīt 38 000 darbavietu GBS sektorā (šobrīd 15 500). Vienīgais iemesls, kāpēc tas vēl nav noticis, − tas tika atstāts bez ievērības, jo Rīga sevi nepietiekami reklamēja. GBS centrs vairs nav zvanu centrs, tajā strādā augsti kvalificēti profesionāļi ar matemātikas, IT vai biznesa vadības grādu," sacīja Jans Kamodži-Čapinskis (Jan Kamoji-Czapinski), Colliers EMEA asociētais direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Satiksmes organizēšanai nepietiek ar spēju bruģī ieskrūvēt stabiņu

Guntars Gūte, Diena, 31.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Riga Coding School aicina uzņēmumus pieteikties dalībai lielākajā IT nozares karjeras dienā WORK[IT]

Sadarbības materiāls, 26.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 25. septembrī RISEBA Arhitektūras un mediju centra H2O telpās (Durbes ielā 4, Rīgā) no plkst. 10.00 līdz 16.00 notiks lielākais IT karjeras pasākums Latvijā - WORK[IT], vienuviet pulcējot nozīmīgākos IT nozares darba devējus un vairāk nekā 1000 darba meklētājus. Pasākumu jau otro gadu organizē karjeras maiņas skola pieaugušajiem Riga Coding School, lai palīdzētu risināt darbinieku meklēšanas problēmas IT sfērā. Organizatori uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējās prasības un ieteikumus publiskiem pasākumiem, pasākums notiks klātienē. Līdz 15. septembrim ikvienam IT nozares uzņēmumam ir iespēja pieteikt dalību pasākumā ar darba vides ekspozīciju, semināra vadīšanu vai dalību diskusiju panelī.

Šo pasākumu organizējam, jo mēs vēlamies palīdzēt uzņēmumiem atklāt jaunus talantus un risināt darbinieku trūkumu tirgū kopumā. Tajā pašā laikā pieaugušajiem, kuri vēlas pārkvalificēties - palīdziet efektīvi mainīt karjeras virzienu. Pasākumā ikvienam interesentam būs iespēja satikt potenciālos darba devējus, uzzināt sev interesējošus jautājumus, kā arī piedalīties praktiskās darbnīcās un semināros. Pasākuma un arī mūsu skolas mērķis ir parādīt to, ka IT nozare ir atvērta ikvienam un nekad nav par vēlu vai par sarežģītu īstenot to kā nākamo soli savā karjerā,” uzsver Anna Aile, karjeras maiņas skolas pieaugušajiem Riga Coding School vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #37

DB, 28.09.2021

Dalies ar šo rakstu

"Nevajag uzvesties tā, it kā tiesu nebūtu! Šobrīd visa retorika Saeimā, CFLA un citviet ir tāda, it kā šie būvnieki, kas apsūdzēti kartelī, jau būtu vainīgi. Tā nav! Viņi ir pārsūdzējuši lēmumu, viņi tiesāsies. Process var noritēt gadu, divus, iespējams, trīs. Ir skaidrs, ka tā retorika, kas šobrīd ir, liecina par tirgus pārdali".

Tā lielajā intervijā Dienas Biznesam saka zvērināts advokāts, eksperts karteļu lietās Artūrs Spīgulis. Viņš arī piebilst, ka normāls juridisks mehānisms ir, ka jebkuram uzņēmumam, kuram ir piemērots sods, ir tiesības šo sodu pārsūdzēt tiesā. Tikai tad, kad tiesāšanās beidzas, ir iespējams runāt par lēmuma sekām. Šobrīd retorika ir, ka uzņēmumus vajag diskvalificēt tagad.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.septembra numurā lasi:

  • AS Repharm padomes priekšsēdētājs Andrejs Leibovičs atklāj šīs Veselības aprūpes uzņēmumu grupas attīstības plānus. "Stratēģija Fit for 2025 paredz tuvāko gadu laikā stiprināt mūsu klātbūtni arī ārpus Latvijas robežām, uzsākot transformāciju un izvērtējot iespējas kapitāla piesaistei caur tiešajām investīcijām vai kotējot akcijas biržā."
  • Kā attīstījies pasta un kurjerpakalpojumu bizness pandēmijas ietekmē, intervijā stāsta Omniva Latvija vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.
  • diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Situāciju vērtē AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne, AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins, AS Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons. AS Ermitāžas aktīvu pārvalde valdes priekšsēdētājs Pēteris Matisons, Investors un finanšu konsultants Kaspars Peisenieks
  • diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un ieguvumiem Latvijas tautsaimniecībai. Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu; pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē vien ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātību nozarē un ar to saistītajās sfērās

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlijā noslēgušies Rīgas ostas piestātņu un kuģošanas kanāla padziļināšanas darbi, padziļinot Daugavgrīvas kuģu kanālu līdz grunts atzīmei -16.5m un paplašinot to par vēl 20m.

Galvenā kuģošanas kanāla tīrīšanas darbus pēc Rīgas brīvostas pārvaldes pasūtījuma veica atklātā iepirkumu procedūrā izraudzīta beļģu kompānija “Jan De Nul N.V.”, kas ir viens no vadošajiem padziļināšanas darbu veicējiem pasaulē.

“Visā pasaulē, tāpat arī Rīgas ostā, apkalpoto kuģu izmēri pēdējo divdesmit piecu gadu laikā ir auguši visos parametros – kuģi kļuvuši platāki, garāki, ar lielāku iegrimi un kravnesību. Tajā pašā laikā pieejas kuģošanas kanāls Rīgas ostā jau kādu laiku nebija paplašināts”, stāsta Rīgas ostas kapteinis Arnis Šmits.

“Kanāla paplašināšana un padziļināšana būtiski uzlabos kuģošanas drošību, uzlabos kuģu kopējo kustības efektivitāti gan kanālā, gan pie piestātnēm, kā arī padarīs Rīgas ostu pievilcīgāku arī tāda tipa kuģiem kā AFRAMAX (tankkuģi ar garumu līdz 250 m un kravnesību 80+ tūkst. t) un BABYCAPE (sauskravu beramkravu tipa kuģi ar garumu līdz 260 m un kravnesību 120+ tūkst. t.)”, skaidro Rīgas ostas kapteinis.“

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Zaļais kurss kopumā ir ļoti atbalstāms, vides piesārņojuma problēma tiešām kļūst aizvien aktuālāka, turklāt visā pasaulē – tās ietekmēto globālo sasilšanu, šķiet, šovasar jau izjutām arī, tā teikt, uz savas ādas.

Taču ik pa laikam parādās kādi fakti vai tendences, kas rada pamatu satraukumam par to, vai šī kursa realizēšana tāda, kā iecerēta, pirmkārt, ir iespējama, otrkārt, nesīs vairāk labuma nekā ļaunuma.

Kritiska pieeja, protams, nepieciešama, lai virzību uz labāku dzīvi uzlabotu, nevis atceltu. Spilgts piemērs ir kaut vai kosmiskā tūrisma straujā attīstība. Mēs te, Eiropā, zaļās idejas vārdā gatavojamies atteikties no vidi piesārņojoša transporta, ierobežot lauksaimniekus un ražotājus vispār, maksāt daudz vairāk par apkuri, produktu piegādēm utt., bet kaut kur citur pasaulē izpriecu braucienos dedzinās daudzdesmit tūkstošus tonnu degvielas, itin nemaz nesatraucoties ne par ozona slāni, ne cita veida kaitējumu videi!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA ”Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) pabeidzis ēkas fasādes atjaunošanas un renovācijas projektu Alberta ielas 2 apsaimniekotajā ēkā.

Darbus veica SIA “Fasāde PRO”, savukārt ēkas fasādes atjaunošanas tehnisko dokumentāciju izstrādāja SIA „ADO birojs”. Lai īstenotu projektu, RNP piesaistīja papildu Rīgas pilsētas pašvaldības līdzfinansējumu 20 tūkst. eiro apmērā remontdarbu veikšanai. Savukārt projekta kopējās remontdarbu izmaksas veido 127 000 eiro.

Daudzstāvu mūra ēka Alberta ielā 2, Rīgā, celta 1906. gadā pēc ievērojamā arhitekta Mihaila Eizenšteina izstrādātās skices. Visu namu vainago oriģinālas kompozīcijas, ēkas fasāde pārsteidz ar unikāliem dekoratīvajiem elementiem. Fasādei raksturīgi vertikāli fasāžu elementi – pilastri, sandriki, balustrādes un arhitektonisko detaļu kompozīcijas, kura uzsver ēkas kompozīcijas vertikalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinās būvniecības darbi dzīvojamo ēku kompleksā “Ezerjugla” vienā no zaļākajiem Rīgas rajoniem – Juglas ezera krastā. Astoņās četrstāvu ēkās labiekārtotā, drošā teritorijā pieejami vairāk nekā 500 divistabu un trīsistabu dzīvokļu 46–83 m2 platībā, no kuriem rezervēti jau gandrīz 100 dzīvokļi. Lai nodrošinātu nevainojamu darbu kvalitāti, projekta būvniecību no 2021. gada jūlija pārņem SIA “Abora”.

““Ezerjugla” ir Rīgai netipiski vērienīgs – visu astoņu dzīvojamo ēku būvniecība tiek īstenota vienā kārtā, tāpēc uzreiz pēc kompleksa nodošanas iedzīvotājiem būs pieejama visa plašā teritorija ar pilnīgu arhitektoniski telpisko veidolu un pabeigtu labiekārtojumu, izvairoties no būvdarbu trokšņiem un putekļiem. Mūsu kā projekta attīstītāja galvenais uzdevums ir nodrošināt visaugstāko kvalitāti un nevainojamu darbu izpildi, lai projektu īstenotu atbilstoši vērienīgajai iecerei. Tāpēc ar pārliecību uzsākam sadarbību ar SIA “Abora”, kas savu profesionalitāti un pieredzi ir apliecinājuši, īstenojot virkni sabiedriski nozīmīgu, vērienīgu būvniecības projektu,” uzsver projekta attīstītāja SIA “Murjāņu 70” mārketinga vadītāja Natālija Sējāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, jau tuvākajā laikā Rīgas iedzīvotājiem būs iespēja izmantot ūdens taksi, kurš savienos abus Daugavas krastus un padarīs pilsētu mobilāku, preses konferencē sacīja pilsētplānotājs, "MadCity Riga" organizators Neils Balgalis.

Viņš izteica cerību, ka, savienojot sabiedrības idejas ar pilsētas attīstības projektiem, sadarbojoties pašvaldības, valsts un privātajam sektoram, ir iespējams izveidot Daugavas krastmalu Rīgā par interesantāko Ziemeļeiropā.

Arhitekte Dina Suhanova uzsvēra, ka ļoti svarīgi domāt par ūdens transporta attīstīšanu, piemēram, "Bolt taxi" ieviest arī Daugavā.

Arī žurnālists Pauls Timrots preses konferencē sacīja, ka ūdens transporta ieviešana starp Bolderājas un Mangaļsalas moliem būtu ļoti pozitīvi vērtējama.

Tāpat Balgalis pavēstīja, ka jau augusta sākumā iedzīvotājiem būs izvietotas "Saulrieta vērošanas tribīnes", un cilvēku interese tiks aplūkota dažus mēnešus, lai jau nākamgad būtu iespējams uzstādīt tribīnes ar Rīgai piemērotu dizainu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Eksperts: Estrādes celtniekiem plānoja maksāt tikpat, cik saņem būvniecības jomas vadītāji

LETA, 01.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Celtniekiem, kuri strādātu pie Mežaparka otrās kārtas, bija plānots maksāt tikpat, cik Latvijā vidēji saņem būvniecības jomas vadītāji, secināts būvniecības tāmju eksperta Ēvalda Jasāna slēdzienā par Mežaparka otrās kārtas būvniecības tāmi, kuru viņam pasūtīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķi.

Trešdien, 6.oktobrī, notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā deputātus detalizēti iepazīstinās ar Jasāna slēdzienu par Mežaparka otrās kārtas būvniecības tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Slēdzienā teikts, ka eksperts neatbalsta tāmju autora izvēlēto darba patēriņa novērtēšanas praksi pēc vienas vidējās darba samaksas likmes - 17,50 eiro stundā. Viņaprāt, ir pamats uzskatīt, ka minētā darba samaksas likme ir nepamatoti augsta.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa būvniecības nozarē 2021.gada 1.ceturksnī bija 1170 eiro mēnesī, savukārt tāmē būvniekiem bija paredzēts atalgojums 2492 eiro apmērā, kas nozīmē, ka tāmē paredzētā darba samaksa ir vairāk nekā divas reizes lielāka par vidējo darba samaksu Latvijā būvniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu viena eiro apmērā plānots ieviest no 2023.gada 1.janvāra, nevis no nākamā gada sākuma, kā bija plānots iepriekš, šodien lēma Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja.

Kā informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē, saskaņā ar šobrīd spēkā esošo noteikumu redakciju, saistošie noteikumi stātos spēkā nākamā gada 1.janvārī, ieviešot Rīgā nodevu viena eiro apmērā diennaktī par vienu tūristu mītnē uzņemto viesi.

Lēmums atlikt nodokļa ieviešanu pieņemts, lai veicinātu tūristu un atpūtnieku izvēli par labu Rīgai un padarītu Latvijas galvaspilsētu par finansiāli izdevīgāku galamērķi, kā arī neradītu papildu izdevumus nodevas maksātājiem - personām, kas uzņem atpūtniekus tūristu mītnēs.

Kā norāda pašvaldībā, saistībā ar Covid-19 izplatību noteikta virkne ierobežojošu pasākumu gan Latvijā, gan pasaulē. Šie ierobežojumi būtiski ietekmējot tūrisma nozares darbību, jo īpaši apgrūtinot ceļošanas iespējas un samazinot saimnieciskās darbības iespējas tūrisma nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Saulkalnes pār Daugavu plānots būvēt apvienoto dzelzceļa un autotransporta tiltu, kura izmaksas varētu būt apmēram 200 miljonus eiro, liecina valdībā zināšanai pieņemtais Satiksmes ministrijas (SM) informatīvais ziņojums "Par apvienoto tiltu pār Daugavu".

Atbilstoši dzelzceļa projektam "Rail Baltica" šajā vietā pār Daugavu plānots "Rail Baltica" pamattrases šķērsojums. SM uzsver, ka apvienotā tilta pār Daugavu būvniecība nodrošinās valsts Rīgas apvedceļa posma A4 Baltezers-Saulkalne pārbūvi un Rīgas apvedceļa posma A5 Salaspils-Babīte pilnvērtīgu savienojumu, kā arī sniegs pozitīvu pienesumu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" multimodalitātei un dos ieguldījumu Latvijas transporta sistēmas pilnveidei kopumā.

Ziņojumā skaidrots, ka tāpat izskatīta iespēja būvēt arī divus atsevišķus tiltus - vienu dzelzceļam un vienu autotransportam -, tomēr, ja tiktu būvēti divi atsevišķi tilti, to aptuvenās kopējās izmaksas būtu 240 miljonus eiro, no kurām aptuvenās dzelzceļa tilta izmaksas veidotu 110 miljonus eiro, bet autoceļa tilta izmaksas - 130 miljonus eiro. Veicot apvienotā tilta būvniecību, izmaksas veidotu aptuveni 199 milj. eiro, no kurām aptuvenās autoceļu daļas izmaksas sastādītu 89 milj. eiro. Apvienotā tilta būvniecības līdzfinansēšanai plānots piesaistīt 2021.-2027.gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta Militārās Mobilitātes programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru