Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās, ASV nodarbinātības datiem apslāpējot cerības uz tālākām procentlikmju samazināšanām un nerimstot bažām par mākslīgā intelekta (MI) burbuli. Eiropas galvenie biržu indeksi pieauga.

Volstrītā tirdzniecības sesija bija sākusies ar kāpumu, investoriem pozitīvi reaģējot uz ASV mikroshēmu un programmatūru ražotāja "Nvidia" trešdienas vakarā publiskotajiem peļņas rādītājiem.

"Nvidia" šī finanšu gada trešajā ceturksnī, kas noslēdzās novembrī, strādājis ar 31,9 miljardu dolāru tīro peļņu, un tas ir par 65% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada. Peļņas kāpums skaidrojams ar apjomīgo pieprasījumu pēc "Nvidia" izstrādātajām mikroshēmām, kas tiek izmantotas, lai apmācītu MI sistēmas.

"Nvidia" vadītājs Džensens Huangs noraidīja bažas par MI burbuli, kuras bija izraisījušas akciju cenu svārstības globālajos tirgos.

"Deutsche Bank" rīkotājdirektors Džims Rīds atzina, ka "Nvidia" peļņas rādītāji uz laiku mazinājuši bažas. Tomēr "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans brīdināja, ka pārāk augstas akciju cenas nav ilgtspējīgas.

Arvien biežāk dzirdam izskanam, ka kāds pašmāju uzņēmums plāno īstenot sākotnējo publisko akciju piedāvājumu jeb citiem vārdiem IPO. Kā piemēru var minēt tādus uzņēmumus kā Virši, Enefit Green, APF Holdings, un nule kā izskanējusi arī ziņa par Kalve Coffee.

Pirmkārt, ir apsveicami, ka uzņēmumi ir paplašinājuši savu redzes loku un kā finansējuma piesaistes iespējas izskata ne tikai finanšu iestāžu piedāvājumus, bet arī biržu. IPO nozīmē, ka uzņēmums akciju kotāciju biržā sāk pirmo reizi, visbiežāk ar mērķi piesaistīt jaunu kapitālu jaunu produktu izstrādei un ieviešanai tirgū, eksporta paplašināšanai, konkurentu vai sadarbības partneru pārpirkšanai. Taču jautājums no potenciālo investoru perspektīvas – vai un cik tas ir izdevīgi ieguldīt naudu IPO?

Kādu atdevi ir radījuši IPO?

IPO piemēri gan pasaulē, gan Latvijā ir dažādi, no tiem citi veiksmīgāki, citi mazāk. Daudz biežāk, protams, dzirdam labos piemērus. Viens no tādiem varētu būt Nvidia IPO, kas savu publisko akciju tirdzniecību īstenoja tālajā 1999.gadā. Ja tajā laikā tiktu investēti 10000 dolāru, tie šodien būtu pieauguši aptuveni līdz ~30 miljoniem dolāru. Lai gan šī atdeve ir iespaidīga, šādi piemēri ir salīdzinošs retums. Turklāt, neieskatoties uz iespaidīgo akcijas vērtību pieaugumu, Nvidia vēsturē bijuši arī periodi, kad uzņēmuma akcijas cena ir sabrukusi vairāk nekā par 50%. Piemēram, no 2021. gada novembra līdz 2022. gada oktobrim Nvidia akcijas cena bija samazinājusies par ~65%. Kritumu tajā laikā noteica satraukums par augošo procentu likmju ietekmi un tehnoloģiju pieprasījuma samazināšanā pēc Covid-19 beigām. Tāpat uzņēmuma akcijas cena krita no 2008. gada finanšu krīzes par ~80%. Tam, lai Nvidia atkarotu savu 2007. gada akcijas cenas virsotni, bija nepieciešami gandrīz deviņi gadi. Lai arī runājot par Nvidia, vienmēr tiek piesaukti spīdoši pieauguma procenti, šo akciju turēšana nemaz tik vienkārša ilgākā termiņā nav bijusi. Līdz ar to šī uzņēmuma veiksmes stāsts ne vienmēr izskatījies tik garantēts, kā varētu šķist tagad.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās, mākslīgā intelekta mikroshēmu ražotāja "Nvidia" peļņai neiepriecinot tirgu un ASV prezidentam Donaldam Trampam atkal izsaakoties par muitas tarifu piemērošanu.

"Nvidia" tīrā peļņa pagājušā finanšu gada ceturtajā ceturksnī, kas noslēdzās februārī, pieaugusi līdz 22,1 miljardam dolāru, salīdzinot ar 12,3 miljardiem dolāru attiecīgajā laika periodā pērn.

Investori tomēr bija cerējuši uz vēl labāku sniegumu, un "Nvidia" akcijas cena kritās par 8,5%.

"Investori ir pieradušie pie "Nvidia" milzu panākumiem. Tā sniegums bija labs, bet tie nebija milzu panākumi," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins.

Viņš arī norādīja uz Trampa teikto, ka otrdien stāsies spēkā 25% muitas tarifi precēm no Meksikas un Kanādas.

Bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā reģistrēts lielāks kāpums par prognozēto, liecināja Nodarbinātības ministrijas apkopotie dati.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, investoriem gaidot mikroshēmu ražotāja "Nvidia" peļņas rādītāju publiskošanu, bet Eiropas biržās akciju cenas samazinājās.

Gaidāmie "Nvidia" peļņas rādītāji var dot jaunas norādes par to, vai ar mākslīgo intelektu (MI) saistīto tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpums bijis pamatots.

Nafta cenas kritās, kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība noslīdēja zem 90 000 ASV dolāriem, toties ASV dolāra vērtība pieauga.

Investori šomēnes nervozēja, pastiprinoties pieņēmumam, ka tehnoloģiju uzņēmumu vadītais akciju cenu kāpums šogad var būt bijis pārmērīgs.

Tehnoloģiju uzņēmumu lielā septiņnieka, tostarp "Amazon", "Meta", "Alphabet" un "Apple", akciju cenu palielināšanās noveda pie jauniem rekordiem Volstrītā, tomēr parstāv bažas, ka noskaņojuma maiņa var smagi ietekmēt tirgus.

ASV mikroshēmu un programmatūru ražotājs "Nvidia" oktobrī kļuva par pirmo uzņēmumu, kura tirgus vērtība sasniegusi piecus triljonus dolāru. Šī uzņēmuma trešā ceturkšņa peļņas rādītāju publiskošana ir gaidāma pēc trešdienas tirdzniecības sesijas beigām.

Investoriem akciju tirgos pēdējais gads kopumā bija labvēlīgs. Šajā laika periodā MSCI World indekss, kas iekļauj gandrīz visus liela un vidēja izmēra publiski tirgotus uzņēmumus pasaulē, uzrādīja vērtības pieaugumu virs 24%.

Ja jūs lūgtu paskaidrot kādam, kurš kaut nedaudz seko līdzi notikumiem finanšu tirgos, kā akciju tirgi spējuši sasniegt tik ievērojamu rezultātu laikā, kad procentu likmes atrodas vairāku desmitgažu augstākajos līmeņos, katrā atšķirīgas sarežģītības pakāpes skaidrojumā neizbēgami tiktu pieminēti divi vārdi – mākslīgais intelekts. Daži uzmanīgi un zinoši novērotāji varētu pat pievienot klāt trešo vārdu – ģeneratīvais mākslīgais intelekts.

Galvu reibinošais mākslīgā intelekta tehnoloģiju uzplaukums, piemēram ChatGPT, ir radījis ažiotāžu, kas atgādina iepriekšējos tehnoloģiju burbuļus. Lai noliktu perspektīvā dažus ar mākslīgā intelekta trakumu saistītus skaitļus atliek vien paskatīties uz Nvidia. Uzņēmums ātri kļuva par līderi jaunajā mākslīgā intelekta infrastruktūras un mikroshēmu tirgū, kapitalizācijai pieaugot par 205% pēdējos 12 mēnešu laikā un pārsniedzot 2 triljonu ASV dolāru slieksni šī gada martā, kas ir pielīdzināms visu publiski tirgoto Vācijas uzņēmumu kapitalizācijas summai. Nvidia vērtība pārsniedz arī tādu nozīmīgu valstu gada IKP kā Spānija, Kanāda, Dienvidkoreja un citas.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, bet Eiropas biržās svārstījās, investoriem gaidot mākslīgā intelekta mikroshēmu ražotāja "Nvidia" jaunāko peļņas ziņojumu.

Volstrītas galvenie indeksi nedaudz pieauga pirms "Nvidia" 2.ceturkšņa peļņas ziņojuma, kura publiskošana bija gaidāma jau pēc Volstrītas slēgšanas.

"Nvidia" ziņoja par 26,4 miljardu dolāru peļņu un 46,7 miljardu dolāru ieņēmumiem 2.ceturksnī, ko veicināja mikroshēmu pieprasījums.

"Kompānija ir pāraugusi tehnoloģiju sektoru un kļuvusi par tirgus ceļazvaigzni," sacīja "SPI Asset Management" analītiķis Stīvens Iniss.

Parīzes biržas indekss trešdien pieauga pēc otrdienas krituma, kuru veicināja bažas, ka Francijas mazākuma valdība var tikt gāzta pēc premjerministrs Fransuā Beirū paziņojuma, ka viņa valdība 8.septembrī pieprasīs uzticības balsojumu par viņa ierosinātiem taupības pasākumiem.

Kompānija Apple ir ieguvusi 1. vietu ikgadējā ASV vislabāk pārvaldīto uzņēmumu reitingā, ziņo medijs businessinsider.com. Tima Kuka (Tim Cook) vadītais Apple ir gāzis no troņa korporāciju Microsoft, ieņemot augstāko vietu Drukera Institūta (Drucker Institute) Pārvaldības TOP 250 reitingā un pārtraucot šī datoru tehnoloģiju giganta četru gadu dominanci.

Microsoft šī gada reitingā ierindots vien trešajā vietā, savukārt strauji augošais mikroshēmu ražotājs Nvidia sarakstā šogad ieņem otro vietu. Tehnoloģiju kompānija Intel ierindojās ceturtajā vietā, tehnoloģiju holdingkompānija Alphabet – astotajā, bet programmatūru izstrādātājs Adobe – devītajā.

Reitinga Top 10 iekļuvuši četri uzņēmumi, kuru pamatbizness nav tieši saistīts ar tehnoloģiju attūstību: Mastercard, kas ieņēma piekto vietu, salīdzinot ar 24. vietu pagājušajā gadā; Johnson & Johnson – attiecīgi sestajā vietā; Procter & Gamble – septītajā; tabakas gigants Philip Morris International – 10. vietā.

Pārvaldības TOP 250 reitingu ir izstrādājis Drukera Institūts un The Wall Street Journal, lai novērtētu uzņēmumu pārvaldības efektivitāti. Uzņēmumu darbība tiek vērtēta piecās galvenajās jomās: klientu apmierinātība, darbinieku iesaistīšanās un attīstība, uzņēmuma inovācijas, sociālā atbildība un finanšu rādītāji.

Mākslīgā intelekta nozari un Volstrītu pirmdien satricinājis sarunbotam "ChatGPT" līdzīga Ķīnas uzņēmuma radīta modeļa nonākšana tirgū, ASV prezidentam Donaldam Trampam uzsverot, ka tas ir modinātāja zvans Silīcija ielejai.

Pagājušajā nedēļā tirgū nonākušais Ķīnas mākslīgā intelekta tehnoloģiju uzņēmuma "DeepSeek" radītais sarunbots "R1" sākotnēji izpelnījās visai niecīgu uzmanību, jo tā izlaišanu aizēnoja Trampa inaugurācija tajā pašā dienā.

Taču pagājušās nedēļas nogalē "R1" kļuva par visvairāk lejupielādētāko bezmaksas lietotni ASV uzņēmuma "Apple" lietotņu veikalā Savienotajās Valstīs, apsteidzot "OpenAI" izlaisto sarunbotu "ChatGPT".

Tomēr tehnoloģiju nozari patiesi satraucis "DeepSeek" apgalvojums, ka tas savu jaunāko modeli "R1" izstrādājis krietni lētāk salīdzinājumā ar apjomīgajām izmaksām, ko būtiski lielāki uzņēmumi investē mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstīšanā, galvenokārt pērkot dārgas "Nvidia" mikroshēmas un programmatūras.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien lielākoties pieauga pēc mikroshēmu ražotāja "Nvidia" labu peļņas rādītāju publicēšanas. Kriptovalūtas "Bitcoin" cena palielinājās, tuvojoties 100 000 ASV dolāru atzīmei, un naftas cenas pieauga.

"Nvidia" trešdien ziņoja par trešā ceturkšņa ieņēmumiem 35,1 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir par 17% vairāk nekā otrajā ceturksnī un par 94% vairāk nekā pirms gada. Tīrā peļņa bija 19,3 miljardi dolāru - par 16% vairāk nekā otrajā ceturksnī un par 109% vairāk nekā pirms gada.

Uzņēmumu akciju cenas pēc šī ziņojuma pieauga, un "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs atzīmēja, ka investori bija bažījušies par sliktiem "Nvidia" peļņas rādītājiem, kas izraisītu tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu krišanos.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi pieauga, tostarp indekss "Dow Jones Industrial Average" - par vairāk nekā 1%. Šis pieaugums veicināja cenu kāpumu arī Eiropas biržās.

Akciju cenas Volstrītā otrdien mainījās dažādos virzienos, investoriem gaidot inflācijas datu publiskošanu šonedēļ, bet pasaules naftas cenas pieauga, turpinoties saspīlējumam Tuvajos Austrumos. Eiropas biržās akciju cenas kritās.

Volstrītā akciju cenu dinamika bija bez vienotas tendences, tirdzniecībai atsākoties pēc trīs dienu ilgām Piemiņas dienas brīvdienām. "Izskatās, ka ir pēcbrīvdienu letarģija," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam rekordam, ko veicināja "Nvidia" akcijas cenas palielināšanās par 7,1% pēc ziņām, ka Īlona Maska uzņēmums "xAI" plāno pirkt mikroshēmas no "Nvidia".

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" samazinājās, pieaugot ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgumam, bet indekss "Standard & Poor's 500" praktiski nemainījās.

Piektdien ir paredzēta eirozonas patēriņa cenu datu publiskošana par maiju, un pēc tam tiks publiskots arī ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) indekss. Tiek prognozēts, ka PCE indekss aprīlī ir nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, jo ceturtdien ir gaidāma Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentlikmju pazemināšana un jauni ASV nodarbinātības dati vairoja cerības, ka arī ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz varētu pazemināt procentlikmes.

Volstrīts indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, mikroshēmu ražotājas "Nvidia" tirgus kapitalizācijai pārsniedzot 3 triljonus ASV dolāru.

"Nvidia" ir trešais ASV uzņēmums pēc "Apple" un "Microsoft", kas sasniedzis šāda līmeņa tirgus vērtību. Tā akcijas cena pieauga par 5,2%.

ASV privātajā sektorā maijā radīti 152 000 jaunu darbavietu, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums par prognozēto, liecina kompānijas ADP apkopotā informācija.

Analītiķi bija prognozējuši, ka ASV privātajā sektorā maijā tiks radīti 173 000 darbavietu.

Investori bija nobažījušies, ka FRS ilgāku laiku saglabās procentlikmes augstā līmenī, bet šie nodarbinātības dati var pārliecināt FRS par procentlikmju pazemināšanu tuvākā laikā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga, investoriem izvērtējot šogad pirmo ASV Federālā rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanu.

Tehnoloģiju uzņēmumu akcijas palielinājās pēc mikroshēmu un programmatūru ražotāja "Nvidia" paziņojuma, ka tas investēs piecus miljardus dolāru pusvadītāju ražošanas uzņēmumā "Intel".

Indekss "Nasdaq Composite" uzrādīja visstraujāko kāpumu Volstrītā, "Intel" akcijas cenai pieaugot par aptuveni 23%, bet "Nvidia" akcijas cenai palielinoties par vairāk nekā 3%.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgākajām valūtām pieauga.

Eiropā Nīderlandes kompānijas ASML, kas izgatavo pusvadītāju ražošanā izmantotus mehānismus, akcijas cena pieauga par vairāk nekā 7%.

ASV pusvadītāju ražotāja "Micron" akcijas cena palielinājās par 5,6%, bet "Advanced Micro Devices" akcijas cena saruka par 0,8%.

ASV uzņēmumi dominē 100 vērtīgāko akciju biržās kotēto kompāniju sarakstā, liecina konsultāciju uzņēmuma EY apkopotā informācija.

EY norāda, ka no 100 pasaulē vērtīgākajiem akciju biržās kotētajiem uzņēmumiem 62 ir no ASV.

Tikmēr starp desmit vērtīgākajām kompānijām nav neviena Eiropas uzņēmuma, un šajā sarakstā iekļuvušas vien trīs kompānijas no Eiropas lielākās ekonomikas Vācijas - programmatūras gigants SAP, elektronikas un elektrotehnikas konglomerāts "Siemens" un telekomunikāciju uzņēmums "Deutsche Telekom".

EY skaidro, ka ASV uzņēmumu dominancei šajā sarakstā palīdzējusi mākslīgā intelekta nodrošināto iespēju strauja palielināšanās. Turklāt deviņi no desmit vērtīgākajiem akciju biržās kotētajiem uzņēmumiem ir no ASV, pilnīgu Savienoto Valstu kompāniju dominanci pirmajā desmitniekā izjaucot vien Saūda Arābijas naftas kompānijai "Saudi Aramco", kas ierindojas sestajā vietā.

Akciju cenas otrdien kritās Volstrītā, bet pārsvarā pieauga Eiropas biržās, samazinoties "Amazon", "Nvidia" un citu tehnoloģiju milžu akciju cenām.

Kritums sekoja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela brīdinājumam, ka "pārāk agresīva" procentlikmju pazemināšana var veicināt inflāciju.

Iepriekšējās trijās tirdzniecības sesijās visi trīs galvenie ASV biržu indeksi bija sasnieguši jaunus rekordus.

Volstrītā otrdien visstraujāk kritās indekss "Nasdaq Composite" - par 1,0%.

"Nvidia" akcijas cena otrdien saruka par 2,8%. Pirmdien tā bija kāpusi par 4,0% pēc uzņēmuma paziņojuma, ka tas investēs līdz 100 miljardiem ASV dolāru "OpenAI", lai izveidotu infrastruktūru nākamās paaudzes mākslīgajam intelektam.

Lai gan "vadošās tehnoloģiju kompānijas investē simtiem miljardu [dolāru] ģeneratīvajā mākslīgajā intelektā, daži investori turpina jautāt, vai šī nauda tiek labi iztērēta," sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga pēc pirmdien pieredzētā krituma, kuru bija izraisījusi Ķīnas mākslīgā intelekta jaunuzņēmuma "DeepSeek" lēti izstrādāta sarunbota R1 parādīšanās. Arī Eiropas biržās akciju cenas lielākoties pieauga.

"Nvidia", kura pusvadītāji atbalsta mākslīgā intelekta nozari, akcijas cena Volstrītā pirmdien kritās par aptuveni 17%, samazinot uzņēmuma tirgus vērtību par apmēram 600 miljardiem ASV dolāru.

Otrdien "Nvidia" akcijas cena pieauga 8,9%, tomēr tā vēl arvien ir ievērojami zemāka nekā pagājušajā nedēļā.

Visi trīs svarīgākie Volstrītas indeksi otrdien palielinājās. Indekss "Nasdaq Composite" pieauga par 2,0%, palielinoties tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām, kas daļēji kompensēja pirmdienas kritumu.

Eiropas akciju tirgos Londonas un Frankfurtes biržu indeksi pieauga, bet Parīzes biržas indekss kritās, investoriem gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumus par procentlikmēm šonedēļ.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien mainījās dažādos virzienos pēc ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem par muitas tarifu piemērošanu Eiropas Savienībai (ES).

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās, bet indekss "Nasdaq Composite" pieauga, investoriem gaidot mākslīgā intelekta milža "Nvidia" peļņas rādītāju publicēšanu.

"Nvidia" dati "var būt svarīgi ne tikai kompānijai, bet arī vispārējā tirgus virziena noteikšanā vismaz īstermiņā," sacīja "Trade Nation" analītiķis Deivids Morisons.

"Tas būs pirmais šīs kompānijas peļņas ziņojums, kopš Ķīnas jaunuzņēmums "DeepSeek" satricināja ASV mākslīgā intelekta industriju, radot ekvivalentas kvalitātes sarunbotu par ievērojami zemākām izmaksām," sacīja Morisons.

Eiropā Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga pirms Trampa izteikumiem par tarifu piemērošanu ES.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga, optimismam par gaidāmu ASV valdības darba atsākšanu pārspējot dažu tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu samazināšanos.

ASV mikroshēmu ražotāja "Nvidia" akcijas cena kritās par 3,0% pēc Japānas "SoftBank" paziņojuma, ka tā oktobrī pārdevusi "Nvidia" akcijas 5,8 miljardu ASV dolāru vērtībā.

"Plašākā investīciju kopienā, kad lielie investori izpārdod savas MI pozīcijas, tas tiek pamanīts, tāpēc akciju cenas šodien krītas," sacīja tirdzniecības grupas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa. Viņa arī atzina, ka tehnoloģiju uzņēmumu akcijas vairs nenodrošina tirgus impulsu.

Daži tirgus vērotāji uzskatīja Volstrītas indeksa "Dow Jones Industrial Average" ievērojamo palielināšanos pretstatā indeksa "Nasdaq Composite" kritumam par pazīmi, ka uzmanība no tehnoloģiju uzņēmumiem pārorientējas uz rūpniecības uzņēmumiem.

Globālie akciju tirgi februārī piedzīvoja pamatīgu volatilitāti, galvenokārt dažādu ģeopolitisko notikumu dēļ. Eiropas akcijas turpināja pārspēt sāncenšus no ASV un Ķīnas, pateicoties luksusa un aizsardzības sektora akciju kāpumiem un optimismam par iespējamo miera vienošanos Krievijas-Ukrainas karā.

Tomēr mēneša beigās cerības uz ātru mieru Ukrainā izgaisa pēc skaļa konflikta starp Trampu un Zelenski Ovālajā kabinetā 28. februārī.

Februārī STOXX 600 pieauga par 4,2%, kamēr Vācijas DAX par 5,2%. Tikmēr S&P 500 nokrita par 0,7%, Nasdaq-100 noslīdēja par 1,9%, un Dow Jones zaudēja 1,3%, bet Russell 2000 piedzīvoja lielāko kritumu starp ASV indeksiem, noslīdot par 4,2%. Ķīnas akciju tirgi gan uzrādīja spēcīgu kāpumu, ko veicināja tehnoloģiju sektora akciju rallijs – CSI 300 pieauga par 2,5%, kamēr Shanghai Composite par 2,8%. Kriptovalūtām februāris bija smags – lielākā daļa nokrita par 20-30%, sasniedzot zemākos līmeņus kopš decembra vidus. Bitcoin nokritās zem BTC/USD 90 000, kamēr Ethereum noslīdēja līdz ETH/USD 2 100 līmenim, kas ir ievērojams kritums no ETH/USD 4 000 decembrī, kopumā zaudējot 35% mēneša laikā.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās kritās, jo tirgus ietekmēja bažas par bruņotā konflikta eskalāciju starp Krieviju un Ukrainu.

Maskava solīja "atbilstoši" reaģēt pēc ziņām, ka Ukrainas armija naktī uz otrdienu pirmoreiz veikusi triecienu Krievijas teritorijā ar ASV tāla rādiusa raķetēm ATACMS.

"Šīs ziņas šorīt satricināja tirgus, pazeminot Eiropas akciju cenas," sacīja "Forex.com" tirgus analītiķis Favads Razakzada.

Arī ASV akciju cenas tirdzniecības sesijas sākumā kritās, bet vēlāk pieauga un pārsvarā noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu, ko veicināja ASV mazumtirgotāja "Walmart" pozitīva prognoze Ziemassvētku sezonai un mikroshēmu ražotāja "Nvidia" pozitīvas peļņas gaidas.

"Walmart" akcijas cena pieauga par 3%, bet "Nvidia" akcijas cena kāpa par gandrīz 5%.

Akciju cenas ir bijušas svārstīgas kopš Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanām, investoriem mēģinot sabalansēt paredzamās uzņēmumu nodokļu samazināšanas ietekmi ar potenciālo ASV tirdzniecības karu ar Ķīnu un citām valstīm.

ASV mikroshēmu ražotāji "Nvidia" un AMD vienojušies ar Savienoto Valstu valdību iemaksāt valsts budžetā 15% no ieņēmumiem par mikroshēmu eksportu uz Ķīnu, vēsta plašsaziņas līdzekļi.

Šī vienošanās dod iespēju abiem uzņēmumiem saņemt eksporta licences, raksta avīzes "Financial Times" un "New York Times", atsaucoties uz informētiem avotiem.

"Nvidia" maksās 15% no ieņēmumiem, kas gūti, eksportējot uz Ķīnu mikroshēmu H20, bet AMD - par mikroshēmas H20 eksporta ieņēmumiem uz šo valsti.

Jau ziņots, ka prezidenta Donalda Trampa administrācija ir ieviesusi stingrākus noteikumus ASV ražoto mikroshēmu eksportam uz Ķīnu.

Pasaules naftas cenas pirmdien pieauga pēc Ķīnas soļiem savas ekonomikas stimulēšanai, kamēr tirgus dalībnieki sekoja Sīrijas un Tuvo Austrumu neskaidrajai nākotnei.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, investoriem reaģējot uz politiskajām krīzēm Dienvidkorejā un Francijā un sekojot procentlikmju samazināšanas perspektīvām.

Volstrītā naftas cenas samazinājās, investoriem gaidot ASV inflācijas datu publiskošanu šonedēļ.

Zelta kā droša investīciju subjekta cena pieauga.

"Nedēļa ir sākusies uz lielākoties optimistiskas nots pēc vēlamā paziņojuma, ka Ķīnas varas iestādes plāno īstenot tālākus ekonomikas stimulus nākamajā gadā," atzīmēja "Scope Markets" analītiķis Džošua Mahonijs.

Naftas cenas pieauga par aptuveni 1,5%, tirgus dalībniekiem sekojot notikumu attīstībai Sīrijā pēc prezidenta Bašara al Asada gāšanas.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, bet Eiropas un Āzijas biržās svārstījās.

Akciju cenu kāpumu Volstrītā veicināja ceturtdien publiskoti dati, ka ASV ekonomikas apmēra kāpums šogad otrajā ceturksnī bijis straujāks par iepriekš lēsto, kā arī ziņas par labu ASV mikroshēmu un programmatūru ražotāja "Nvidia" peļņu.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Optimismu tirgos veicināja arī perspektīva, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) savā septembra sanāksmē varētu pacelt procentlikmes, kas veicinātu ekonomisko aktivitāti pasaules lielākajā ekonomikā.

Pasaules naftas cenas kritās.

ASV dolāra vērtība pret eiro, britu mārciņu un Japānas jenu samazinājās.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pārsvarā kritās, bet Eiropas biržās pieauga.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz palielinājās, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite", kas iepriekš vairākas dienas pēc kārtas bija pieauguši līdz jauniem rekordiem, kritās.

Indekss "Nasdaq Composite" saruka par 2,0%, ko noteica "Nvidia", "Apple" un citu tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu krišanās.

ASV patēriņa cenu indekss (CPI), kas ir Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas rādītājs, jūnijā bija zemāks, nekā bija gaidīts. Tas ļāva analītiķiem izteikt pieņēmumus par procentlikmju pazemināšanu tuvākajā laikā.

Lielbritānijas dati par ekonomikas izaugsmi straujākos tempos veicināja britu mārciņas vērtības palielināšanos. Analītiķi uzskatīja, ka tas var pamudināt Anglijas Banku atlikt procentlikmju pazemināšanu līdz septembrim.

Akciju cenas pirmdien pieauga Volstrītā, bet pārsvarā kritās Eiropas biržās, dažiem vadošiem tehnoloģiju milžiem palīdzot pacelt Volstrītas indeksus līdz jauniem rekordiem.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas. Visstraujākas kāpums bija indeksam "Nasdaq Composite" - par 0,7%.

Mikroshēmu ražotāja "Nvidia", kas pārstāvēts visos trijos Volstrītas indeksos, akcijas cena pieauga par 4,0% pēc uzņēmuma paziņojuma, ka tas investēs līdz 100 miljardiem ASV dolāru "OpenAI", lai izveidotu infrastruktūru nākamās paaudzes mākslīgajam intelektam.

"Apple" akcijas cena kāpa par vairāk nekā 4%, ko veicināja tā jaunāko viedtālruņu pieprasījums. "Oracle" akcijas cena palielinājās par vairāk nekā 6%.

"Microsoft" un "Amazon" akciju cenas kritās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paaugstināja vīzas nodevu augsto tehnoloģiju darbiniekiem līdz 100 000 ASV dolāru.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, bažām par pastiprinātu tirdzniecības saspīlējumu ar Ķīnu negatīvi ietekmējot tehnoloģiju uzņēmumu akcijas.

Lai gan Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" trešo dienu pēc kārtas pieauga līdz jaunam rekordam, indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās, investoriem bažījoties par atjaunojušos tirdzniecības saspīlējumu ar Ķīnu.

"[Aģentūras] "Bloomberg" ziņa, ka [ASV prezidenta Džo] Baidena administrācija apspriež stingrākus ierobežojumus pusvadītāju un pusvadītāju aprīkojuma eksportam uz Ķīnu, ir izraisījusi apjukumu," sacīja "Briefing.com" tirgus analītiķis Patriks O'Hērs.

Mākslīgā intelekta mikroshēmu ražotāja "Nvidia" akcijas cena kritās par 6,6%, bet datoru mikroshēmu ražošanas aprīkojuma ražotāja ASML akcijas cena saruka par 12,7%.