Eksperti

Obligātais eksāmens neradīs mīlestību pret STEM priekšmetiem

Anita Muižniece, izglītības un zinātnes ministre, pedagoģe, 12.04.2022

Jaunākais izdevums

Atsaucoties uz to, ka darba tirgū trūkst cilvēku ar fizikas un citu eksakto priekšmetu zināšanām, izskanējis aicinājums noteikt dabaszinātņu priekšmetu eksāmenus kā obligātus.

Patiesībā, obligāts eksāmens automātiski nenozīmē lielāku interesi par priekšmetu. Turklāt, vairojot obligāto eksāmenu skaitu, samazinām skolēnu izvēles iespējas un paaugstinām jau tā augsto eksāmenu slogu. Šobrīd, kad rit tikai otrais mācību gads, kad skolas turpina ieviest pilnveidoto mācību saturu un pieeju, un vēl nav iespējams izvērtēt rezultātus, jauns obligātais eksāmens būtu reforma reformas pēc, nevis reāls veids, kā sekmēt jauniešu interesi par STEM priekšmetiem.

Kāpēc obligātais eksāmens neradīs pēkšņu un vispārēju mīlestību pret STEM priekšmetiem? Paraudzīsimies uz centralizētā matemātikas eksāmena piemēru, kas kopš 2009. gada ir obligāts. Šajā divpadsmit gadu periodā tikai trīs gados vidējais rezultāts pārsniedza 40% slieksni. Tas nav apliecinājums tendencei, bet gan reakcija uz zemākām prasībām, līdz ar to ir skaidrs, ka obligātais eksāmens automātiski nerada konkurētspējīgākus vidusskolu absolventus. Motivāciju mācīties rada nevis eksāmenu obligātums, bet mācību saturs un procesa kvalitāte, tieši tāpēc mums jādod iespēja jaunajam saturam – tikai sagaidot un izvērtējot padziļināto zināšanu un prasmju apgūšanas rezultātus, varam runāt par papildu izmaiņu nepieciešamību.

Jaunajā saturā jau šobrīd tiek nostiprināts dabaszinātņu mācību jomas nozīmīgums ikviena skolēna izglītībā. Patiesībā, jaunais standarts šo jautājumu aktualizē jau pamatskolā, paredzot, ka līdztekus ierastajiem 9. klases eksāmeniem latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā, visi skolēni kārtos starpdisciplināru eksāmenu par sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu saturu.

Ietekmi uz sekmīgumu radīs arī eksāmenu sliekšņa paaugstināšana - tas veicinās gan skolēnu motivāciju, gan uzlabos mācību satura apguves līmeni. Atgādināšu, ka minimālais sasniedzamo rezultātu slieksnis tiks paaugstināts pakāpeniski (no 2022./2023.mācību gada – 10%, no 2023./2024. gada – 15%, no 2024./2025. gada – 20%), tāpēc, līdzīgi kā situācijā ar jauno saturu, mēs nevaram prasīt tūlītēju rezultātu un plānot jaunas reformas, neļaujot noslēgties iepriekšējām, attiecīgi vēl neizvērtējot to rezultātus.

Motivācijas atslēga ir arī mijiedarbībā ar augstskolām, proti, ja augstākās izglītības iestādes pieprasīs attiecīga eksāmenu rezultātus, lai sniegtu priekšrocību iestāšanās procesā, tas sekmētu skolēnu mērķtiecību un motivāciju attiecīgā priekšmeta apguvē. Viens no piemēriem ir bioloģijas un ķīmijas eksāmenu iekļaušana Rīgas Stradiņa universitātes uzņemšanas prasībās – pēdējos gados rezultāti šajos eksāmenos ir pakāpeniski auguši, lai gan tie nav noteikti kā obligāti. Tos izvēlas skolēni, kuri plāno savas nākotnes studijas saistīt ar šīm jomām, un, zinot, ka šie eksāmeni ir būtiski, lai uzsāktu studijas izvēlētajā augstskolā, jauniešiem ir lielāka motivācija apgūt tos un arī izvēlēties kārtot attiecīgo eksāmenu. Lai rosinātu interesi par STEM, ir jāmotivē skolēns, nevis jāreformē izglītības sistēma reformēšanas pēc.

Šaubos, vai mīlestību pret STEM panāksim paaugstinot jau tā lielo eksāmenu slogu. Paraudzīsimies uz Latviju Eiropas kontekstā – mūsu vidusskolēni kārto obligāto eksāmenu matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā vienā no apguves līmeņiem, kā arī divus izvēles eksāmenus augstākajā līmenī (ja kāds no pirmajiem netiek kārtots augstākajā līmenī). Eksāmenu daudzumā esam starp līderiem. Latvijai seko Portugāle ar četriem eksāmeniem, Francija ar trīs (lai gan tur eksāmeni veido tikai daļu novērtējuma un viens ir mutiskais eksāmens), arī Igaunija trīs eksāmeniem (valsts pārbaudījumi ir igauņu valodā, kā arī svešvalodā un matemātikā), Lietuvā ir viens obligātais eksāmens lietuviešu valodā un literatūrā, kā arī izvēles eksāmeni, atbilstoši augstskolu programmas prasībām.

Norvēģijā no 2022. gada ir atcelti obligātie noslēguma eksāmeni, bet Somija, kuru nereti min kā valsti ar vienu no veiksmīgākajām izglītības sistēmām un uzskata par paraugu, vidējā izglītībā obligāto eksāmenu nav vispār, tā vietā ir brīvprātīgs nacionālais eksāmens, iestājoties augstskolā. Nevienā no Ziemeļeiropas valstīm nav obligāto eksāmenu dabaszinātnēs, kas vēlreiz apliecina – nepastāv tieša korelācija par obligātu pārbaudījumu un interesi par konkrēto mācību priekšmetu.

Neviens nenoliedz, ka tautsaimniecības attīstībai ir nepieciešami cilvēki ar fizikas un citu STEM priekšmetu zināšanām, tāpat neviens neapstrīd nepieciešamību pilnveidot dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju mācību jomu, tajā skaitā fizikas apguvi skolās, taču, kā liecina fakti un piemēri, ne jau eksāmena obligātums rada mīlestību pret priekšmetu.

Vai tad mums patīk visas lietas, kas dzīvē ir obligātas? Tikai kāda eksāmena noteikšana par obligātu bez tālākiem soļiem, piemēram, šī eksāmena noteikšanu kā atlases kritēriju tālākās studijās, nesniegs cerēto rezultātu.

Ministrija jau tuvākajā laikā plāno sarunas ar sociālajiem partneriem - Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, Latvijas izglītības vadītāju asociāciju, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, kā arī dabas zinātņu mācību priekšmetu skolotāju asociācijām – lai kopīgi meklētu risinājumus, kā sekmēt skolēnu interesi par STEM priekšmetiem, uzsverot, ka rezultātu uzlabošanās atslēga ir jauniešu motivācijas, nevis reformas reformēšanas pēc.

Sens teiciens vēsta, ka ar varu mīļš nekļūsi. Pārfrāzējot to, jāsaka, ka ar obligātu eksāmenu fizika mīļa nekļūs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī epidemioloģiskā situācija valstī ir skarba, no pirmdienas, 1.novembra, 1.-3.klašu skolēni atsāks mācības klātienē, pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).

Viņa stāstīja, ka par nepieciešamību nodrošināt klātienes mācības pārliecību guvusi šīs nedēļas sākumā, apmeklējot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu (BKUS), kur tolaik ārstējās septiņi bērni, kuri bija sasirguši ar Covid-19. Mediķi ministri pārliecinājuši, ka skolām ir jābūt atvērtām, jo tagad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes nedēļā atvedot trīs, četrus bērnus, kuri sev nodarījuši paškaitējumu. Iepriekš šādi gadījumi bijuši viens, divi mēnesī.

"Pašlaik, glābjot dzīvības nevakcinētiem pieaugušajiem, nonāksim pie tā, ka jauniem cilvēkiem būs jāglābj dzīvības un dzīves," brīdina ministre.

Muižniece izprot mediķu situāciju, taču uzskata, ka valsts nevar iznīcināt tās nākotni, tādēļ skolām ir jābūt atvērtām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apstiprina Ukrainas kara bēgļu atbalsta plānu ar finansējumu līdz 116 miljoniem eiro

LETA, 29.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība piektdien ārkārtas sēdē apstiprināja Ukrainas kara bēgļu atbalsta pasākumu plānu, kura īstenošanai paredzēts finansējums līdz 116,277 miljoniem eiro.

Par šī plāna pieņemšanu valdība bija plānojusi lemt jau otrdien, taču jautājuma skatīšana toreiz tika atlikta Finanšu ministrijas (FM) iebildumu dēļ. Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) skaidroja, ka par plāna projektu bijuši tehniski iebildumi. Otrdien atliktajā tiesību projektā šiem mērķiem tika paredzēts finansējums līdz 96,208 miljoniem eiro.

Apstiprinot rīkojumu "Par Pasākumu plānu par atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā", valdība arī pieņēma zināšanai, ka papildu finansējuma avots pasākumu plāna īstenošanai ir valsts budžeta līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Ministrijām, kuras iesaistītas pasākumu plāna īstenošanā, būs jāiesniedz valdībā rīkojums projekti par finanšu līdzekļu piešķiršanu atbilstoši faktiski nepieciešamajiem izdevumiem. Pašvaldību institūcijām pasākumu plāna īstenošanai nepieciešamos līdzekļus pieprasīs atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma noteiktajām prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosina noteikt visiem 50 gadus sasniegušiem cilvēkiem obligātu vakcināciju pret Covid-19.

Ministru prezidents valdības sēdes laikā pauda, ka, ja četru nedēļu laikā, kamēr valstī būs izsludināti īpaši stingri Covid-19 ierobežojumi jeb stingrais "lokdauns", netiks īpaši veicināta vakcinācijas aptvere, "lokdauns" būs bijis veltīgs.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) sēdē skaidroja, ka vakcinācijas aptveres celšanai iedzīvotāju vecumā virs 50 gadiem tiek ieteikts noteikt par pienākumu vakcināciju pret Covid-19 kopumā vai saņemot zināmus pakalpojumus. Runājot par šo iniciatīvu, ministrs pauda atbalstu, piebilstot, ka "mums ir visai ierobežoti rīki, ar kuriem varētu stimulēt gados vecāko un riskantāko iedzīvotāju vakcināciju".

Taču vienlaikus, viņaprāt, šeit varētu būt juridiski izaicinājumi, jo šobrīd darbiniekiem šāds pienākums noteikts ar nodarbinātības pamatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ceturtdienas, 21.oktobra, līdz 15.novembrim īpaši stingro Covid-19 ierobežojumu jeb stingrā "lokdauna" laikā klātienes saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietas un pirmās nepieciešamības preču tirdzniecības vietas klātienē darbu varēs sākt ne ātrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.19, liecina valdībā apstiprinātie grozījumi ārkārtējās situācijas regulējumā.

Tirdzniecības pakalpojumus klātienē šajā laikā varēs sniegt tikai veikali, kur 70% no preču sortimenta ir pārtikas preces, veikali, kur 70% no preču sortimenta ir higiēnas preces, aptiekas, tai skaitā veterinārās aptiekas, optikas preču veikali, degvielas uzpildes stacijas, dzīvnieku barības veikali, preses tirdzniecības vietas, grāmatnīcas, telekomunikāciju preču un pakalpojumu vietas, ziedu tirdzniecības vietas, kā arī reģistrētas autoostas, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošina biļešu tirdzniecību, un dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kases, kurās tiek pārdotas biļetes tikai uz iekšzemes dzelzceļa maršrutiem.

Vienlaikus degvielas uzpildes staciju un diennakts aptieku darba laiks, tūristu mītņu darba laiks, Covid-19 vakcinācijas punktu, kā arī sabiedriskā transporta, kravu un pasažieru pārvadājumu un ar to saistīto pakalpojumu, piegādes, avārijas un neatliekamo komunālo pakalpojumu sniegšanas laiks nebūs ierobežots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riga TechGirls sadarbībā ar Google.org izveidojusi specializētas digitālo prasmju bezmaksas mācību programmas “Cilvēcīgi par tehnoloģijām” trīs industriju pārstāvjiem - izglītības, radošo profesiju un veselības aprūpes darbiniekiem.

Skolotājiem, kā arī mākslas un kultūras profesiju pārstāvjiem pieteikšanās nodarbībām jau sākusies, bet veselības nozares darbiniekiem apmācības būs pieejamas gada otrajā pusē.

Apmācību mērķis ir palīdzēt attiecīgās industrijas speciālistiem viegli un ātri apgūt tehnoloģijas, tādējādi padarot tās pieejamākas un veicinot tehnoloģiju priekšrocību izmantošanu. Skolotājiem nodarbības sāksies 8.februārī, savukārt kultūras un mākslas pārstāvjiem - 22.februārī.

“Šogad papildus Riga TechGirls vispopulārākajām apmācībām “Iepazīsti tehnoloģijas” izlēmām piedāvāt specializētu programmu nozarēs, kuras visvairāk ietekmējis Covid laiks. Vienlaicīgi tās ir arī nozares, kurām ir vislielākā ietekme mūsu ikdienā. Vēlamies parādīt, ka tehnoloģijas var vienkāršot un uzlabot darbu jebkurā industrijā un ka tā nav tikai IT nozares vajadzība,” norāda Riga TechGirls vadītāja Anna Andersone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lems par izejas stratēģiju no Covid-19 ierobežojumiem, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Valdības sēdes sākums paredzēts plkst.10, taču vispirms būs sēdes slēgtā daļa.

Atsevišķi jautājumi par Covid-19 sertifikātu turpmāku izmantošanu aizvien vēl palikuši neskaidri.

Kariņš pirmdien atzīmēja - ņemot vērā, ka nav zināms, vai un kādi Covid-19 saslimstības viļņi varētu būt nākotnē, valdības stratēģija paliek nemainīga - labākais risinājums ir vakcinēties un balstvakcinēties, lai samazinātu smagas saslimšanas risku, pauda politiķis.

Premjers arī akcentēja, ka ir jāturpina nēsāt maskas un testēties, lai saslimšanas gadījumā neietu sabiedrībā.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pozitīvi novērtēja, ka pēc divām nedēļām kopš Jaunās konservatīvās partijas aicinājuma koalīcijas kolēģiem pārskatīt Covid-19 regulējumu ir panākta vienošanās par ierobežojumu mazināšanu. Politiķe cita starpā norādīja, ka ir svarīgi, ka skolās tiek saglabāta maksimāli bieža testēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas Dinamo izstājas no visām KHL struktūrām

LETA, 27.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Dinamo Rīga" padome pieņēmusi lēmumu izstāties no visām Kontinentālās hokeja līgas (KHL) struktūrām, teikts kluba svētdien izplatītajā paziņojumā.

Lēmums pieņemts, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā.

"Lēmums izstāties no KHL ir pieņemts, tādējādi paužot nepārprotamu kluba vadības nostāju. Šādas militāras un humānas krīzes laikā neredzam nekādu iespēju sadarbībai ar KHL," paziņojumā citēts kluba padomes priekšsēdētājs Juris Savickis.

Rīgas "Dinamo" ģenerālsponsors ir Krievijas uzņēmums "Gazprom Export".

Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) uzskata, ka šī brīža politiskajā situācijā nav pieļaujama Latvijas sporta komandu, tostarp privāto sporta klubu, dalība Krievijā organizētos čempionātos.

"Dinamo" janvārī regulārā čempionāta pārtraukšanas brīdī ieņēma 12.vietu Rietumu konferencē un izslēgšanas turnīram nekvalificējās. Rīgā bāzētais klubs KHL spēlēja no 2008./2009.gada sezonas, kas šim turnīram bija pirmā formātā, kurā bez Krievijas komandām čempionātā spēlēja arī ārvalstu vienības.

Komentāri

Pievienot komentāru