Daļai autoīpašnieku, neskatoties uz pozitīvām izmaiņām risku izvērtēšanas sistēmas Bonus-Malus klasēs, šogad strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas, novēroja aģentūra LETA. Vienlaikus aptaujātie apdrošinātāji prognozē cenu kāpumu arī turpmāk.

Tostarp, piemēram, 2007.gada izlaiduma automašīnai Škoda Octavia, kurai OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 37,73 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 81,9 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā uzlabojoties no 12 līdz 13. Savukārt 2002.gada izlaiduma automašīnai Volvo S80, kurai OCTA pirms gada varēja iegādāties par 56,30 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 86,40 eiro, riska klasei pieaugot no 6. līdz 7, bet 2011.gada izlaiduma automašīnai Hyundai i-30, kuras OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 36,84 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 54,82 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā augot no 16 līdz 17.

Pagaidām Latvijas Apdrošinātāju asociācijai (LAA) nav pamata domāt, ka OCTA polišu cenu pieaugums ir nejaušība un tas var apstāties, norāda LAA vadītājs Jānis Abāšins.

Šobrīd vēl grūti spriest, cik liels pieaugums procentuāli būs gada griezumā. Visticamāk, straujais cenu kāpums tiks piebremzēts vien gadījumā, ja, klientam OCTA polises izvēlē aizvien vairāk vadoties no cenas faktora, vēl sīvāk pastiprināsies konkurence apdrošinātāju vidū, vai arī tirgū ienāks kāds jauns spēlētājs un, vēloties iekarot savu tirgus daļu, piedāvās zemākas cenas.

Tiesa gan, cenu aptauju veikšana ir praktiski neiespējama, jo apdrošināšanas produktiem cenošana ir izteikti individuāla, pamatojoties uz konkrētā klienta riska profilu.

Lai gan izvērtēt vispārēju cenu pieaugumu tirgū ir gana komplicēts uzdevums, tomēr pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas un atsevišķu klientu novērojumiem secināms, ka indikācijas gaidāmajam OCTA polišu cenu pieaugumam tirgū bija vērojamas jau sen. Sadārdzinājumu kavējusi ārkārtīgi sīvā konkurence apdrošinātāju vidū. OCTA apdrošināšana ilgtermiņā bijusi nerentabla – izmaksāto atlīdzību apmērs ilgākā laika periodā ir audzis straujāk nekā parakstīto prēmiju apjoms. Tas likumsakarīgi noveda pie tā, ka pērn OCTA tirgus piedzīvoja rekordlielus zaudējumus – gandrīz 12 miljoni eiro.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) skatījumā esošais Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likuma regulējums ir samērīgs gan negadījumā cietušo personu, gan transportlīdzekļu īpašnieku interesēs, un nebūtu maināms, pavēstīja LTAB pārstāvji komentējot Saeimas deputāta Andra Kulberga (AS) ierosinātos priekšlikumus veikt grozījumus likumā, lai transportlīdzekļa īpašnieks, noņemot transportlīdzekli no uzskaites, var saņemt atpakaļ neizmantotās OCTA apdrošināšanas starpību.

LTAB aģentūrai LETA skaidroja, ka attiecībā uz OCTA polises pārtraukšanu un neizmantotās prēmijas saņemšanu atpakaļ, ja transportlīdzeklis tiek noņemts no uzskaites, jau šobrīd OCTA likums paredz tādu iespēju, ja līdz ar transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) glabāšanā tiek nodotas transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmes.

Tāpat arī gadījumos, kad transportlīdzeklis tiek nodots tirdzniecībā, tad transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības izbeigt esošo OCTA līgumu un saņemt atpakaļ neizmantoto prēmiju.

Savukārt attiecībā uz zaudējumu atlīdzību no OCTA Garantijas fonda, ja atbildīgais transportlīdzeklis nav noskaidrots - LTAB ieskatā šāds regulējums varētu veicināt atbildīgā transportlīdzekļa vadītāju rīkoties negodprātīgi, bēgt no notikuma vietas, lai netiktu identificēts, tādējādi nebojājot savu apdrošināšanas vēsturi, kā arī tikt izmantots krāpniecības nolūkos, tas ir, visi bojājumi, tostarp, kas attiecas uz KASKO, varētu tikt pieteikti kā OCTA, skaidro LTAB pārstāvji.

No 1.jūlija stājas spēkā grozījumi OCTA likumā. Tie paredz, ka ģimenes, kurās ir bērni ar invaliditāti, polisi varēs iegādāties par 40% lētāk. Tāpat transportlīdzekļu īpašnieki OCTA polisi varēs iegādāties uz īsāku termiņu – vienu mēnesi, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB).

"Apdrošinātāji, balstoties uz statistiku, secinājuši, ka, jaunā likuma norma par OCTA termiņa samazināšanu, iespējams, palielinās neapdrošināto transportlīdzekļu skaitu ceļu satiksmē. Tas, savukārt, novedīs pie izmaksu pieauguma no Garantijas fonda par neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisīto CSNg zaudējumu kompensēšanu," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

No 1.jūlija OCTA standartlīgumu varēs slēgt uz vienu mēnesi. "Līdz šim likums paredzēja, ka OCTA polisi varēja iegādāties uz trim, sešiem, deviņiem vai 12 mēnešiem, paredzot atsevišķus izņēmumus. LTAB apkopotā statistika un līdzšinējā pieredze rāda – jo īsāks OCTA derīguma termiņš, jo lielāka iespēja, ka transportlīdzekļa īpašnieks savlaicīgi neiegādāsies jaunu polisi. Līdz ar to drīzumā varēsim secināt vai un cik daudz palielināsies spēkratu skaits, kas satiksmē piedalās bez derīgas OCTA," stāsta J.Abāšins, piebilstot, ka nozare sagaida adekvātu likuma izpildes kontroli no valsts atbildīgo institūciju puses, lai nepieļautu situāciju, kas novedīs pie neapdrošināto skaita pieauguma.

Obligātās civiiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) veidā tirgus jau daudzu gadu garumā cieš zaudējumus, un ir novērojams, ka cīņā par tirgus daļu apdrošinātāji reizēm ir gatavi upurēt OCTA prēmiju un piemēro to par neadekvātu cenu, saka AAS BTA Insurance Company SE Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Ilva Priedniece.

Salīdzinot ar identisku periodu pērn, šī gada pirmajā ceturksnī novērojams mērens OCTA prēmiju pieaugums 5-6% apmērā.

Sezonālas OCTA cenu svārstības tirgū vērojamas jau vairāku gadu garumā un izņēmums nebija arī 2012. gads un šā gada sākums, uzsver Ergo Transportlīdzekļu, CTA un personu apdrošināšanas departamenta direktors Ivars Vismanis. Lai gan daudz par to tika runāts, tomēr pamanāmu cenu palielināšanu pērn realizēja tikai daļa apdrošinātāju. Taču kopumā kopš pērnā gada rudens kopumā tirgū tika novērots OCTA cenu pieaugums.

I. Vismanis uzsver, ka šoziem apdrošināšanas sabiedrības OCTA segmentā cieta lielākus zaudējumus nekā pagājušā gada ziemā, tāpēc zaudējumi atspoguļojas arī pirmā ceturkšņa OCTA segmenta rezultātos Latvijā. Negatīvo tendenci var izskaidrot ar to, ka šī ziema bija garāka nekā pērnā, taču primāri akcents jāvērš uz faktu, ka pieaug zaudējumu apmērs, tajā skaitā personām radītie zaudējumi. Turklāt atlīdzināto zaudējumu apmērs pieaug straujāk nekā OCTA cenas.

Soda punktu piemērošana par braukšanu bez obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) ir nepārdomāts solis, un tas liecina par valdības vēlēšanos arvien vairāk ekonomiskus jautājumus risināt ar administratīvām un birokrātiskām metodēm, uzskata Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija (PABA).

Braukšana bez OCTA ir nevis satiksmes noteikumu pārkāpums, bet gan ekonomiskas vai finansiālas dabas pārkāpums, par ko ir jāpiemēro tieši finansiāla rakstura sankcijas, bet nevis soda punkti, kas ir administratīvs sods, norāda PABA vadītājs Agris Auce.

PABA uzskata, ka piemērotāks modelis kā nodrošināt to, lai OCTA ir spēkā visiem transporta līdzekļiem, kuri piedalās satiksmē, ir realizējams ar piespiedu apdrošināšanas metodi, bet nevis paplašinot valsts administratīvo aparātu. Tehniski to nodrošināt būtu salīdzinoši vienkārši. Pašreizējā kārtība ar transporta līdzekļu uzskaiti CSDD ir tāda, ka, veicot ikgadējo tehnisko apskati vai pārreģistrāciju, pirms tam ir jānomaksā ar īpašnieku saistītās soda naudas. Šo ieviesto kārtību ir salīdzinoši viegli papildināt ar vēl vienu pozīciju – piespiedu apdrošināšanas prēmijas apmaksu, ja ir redzams, ka transporta līdzeklis kādu laiku ir bijis bez OCTA. Dati par OCTA apdrošināšanu ir pieejami on-line, un to pieejamību nodrošina Latvijas transporta līdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB).

Uz šī gada 31.oktobri OCTA Garantijas fonda apmērs ir 15,82 miljoni eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Šobrīd fonds samazinājies līdz vēsturiski zemākajam slieksnim kopš 2015.gada, kad tas pārsniedza likumā noteiktos 20 milj. eiro, kas lielā mērā saistīts ar pēdējos gados veiktajām ievērojamām atlīdzību izmaksām maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības "Balva" (MAAS "Balva") vietā, izmaksājamajām OCTA atlaidēm lauksaimniekiem un personām ar invaliditāti, kas jāfinansē no OCTA Garantijas fonda, kā arī citiem faktoriem.

Neskatoties uz to, ka apdrošināšanas sabiedrības regulāri veic iemaksas OCTA Garantijas fondā, tā apmērs samazinās gadu no gada.

"Ņemot vērā pēdējos pāris gados raksturīgo lēno ekonomikas izaugsmes tempu, OCTA vidējās atlīdzības pieaugumu jau vairākus gadus pēc kārtas, kā arī citus būtiskus faktorus, Garantijas fonds šogad pirmo reizi samazinājies jau zem 16 milj. EUR atzīmes," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka apdrošinātāji pauž pamatotas bažas, ka OCTA Garantijas fonda apmērs turpinās samazināties arī turpmāk, ja netiks pieņemti nopietni risinājumi.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) tirgu apjomīgā regulācija un pārmērīgā finanšu un darbības rādītāju publiskošana ir padarījusi pārlieku caurredzamu.

Tas apdrošināšanas sabiedrībām ļauj viegli sekot līdzi konkurentu darbībai, tai pielāgoties un veikt ekonomiski nepamatotas atkāpes no individuālās cenu politikas. Tā kā OCTA ir obligāts priekšnoteikums transportlīdzekļu īpašnieku dalībai satiksmē, Konkurences padome (KP) rosina atbildīgās institūcijas īstenot nozīmīgas korekcijas.

KP tirgus uzraudzībā pētīja, kādi apstākļi veicinājuši būtisku OCTA prēmijas cenu kāpumu 2017. gadā un vai starp tirgus dalībniekiem nav notikušas aizliegtas saskaņotas darbības. Izpēte liecina, ka OCTA prēmijas vidējā pieauguma amplitūda un apmērs katrai apdrošināšanas sabiedrībai ir atšķirīgs, tomēr ne visām sabiedrībām tas bijis pamatots ar ekonomisko situāciju un individuālajiem OCTA finanšu rādītājiem.

Automašīnas ārkārtējās situācijas laikā tiek izmantotas mazāk, tāpat samazinās arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, un likumsakarīgi samazinās pieteikto OCTA atlīdzību skaits.

Ņemot vērā šo faktu, vairāku valstu apdrošinātāji klientiem polišu iegādei piešķīruši atlaides vai atmaksājuši daļu prēmiju.

Aktīvāki šajā ziņā līdz šim bijuši ASV apdrošinātāji, no kuriem vairāki lielie spēlētāji paziņojuši par atlaižu piemērošanu. Tā, piemēram, Vorenam Bafetam piederošā "Geico" paziņojusi, ka polisēm, kas tiks atjaunotas vai iegādātas no jauna laika periodā no 8.aprīļa līdz 7.oktobrim, piemēros 15% atlaidi, un līdzīgas atlaides piemērojušas vēl citas kompānijas. Savukārt apdrošinātāji "Liberty Mutual" un "Mercury Insurance" nolēmuši atmaksāt 15% no aprīlī un maijā veiktajiem maksājumiem par apdrošināšanas polisēm.

Indijas apdrošinātājs "Acko General Insurance" paziņojis, ka klientiem piedāvās apdrošināšanu vienu mēnesi bez maksas - pērkot apdrošināšanas polisi uz 12 mēnešiem, vienu papildus mēnesi apdrošināšana būs bezmaksas.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) ir iepazinies ar Konkurences padomes (KP) ziņojumu par konkurenci OCTA nozarē.

«Divu gadu laikā kopš KP veica OCTA tirgus izpēti, esam sadarbojušies, sniedzot visu informāciju un skaidrojot tirgus specifiku. Ar vislielāko atbildību attiecamies pret KP sniegtajām rekomendācijām, vienlaikus norādot, ka jebkura darbība OCTA tirgus pilnveidošanā, veicama atbilstoši Eiropas Savienības tiesību normām un domājot mūsdienīgi,» informē LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Par OCTA informācijas sistēmu. Sistēma ir uzbūvēta atbilstoši normatīvajam regulējumam un datu apmaiņa notiek saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem. Nav nekāda pamata uzskatīt, ka OCTA informācijas sistēmā dati tiek apstrādāti neatbilstošā apmērā vai neatbilstošiem mērķiem. Tomēr, ja KP saskata nepieciešamību samazināt apstrādājamo datu apjomu, tad, pēc rūpīgas to izvērtēšanas, un veicot atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos, LTAB veiks izmaiņas sistēmā.

Apburtais loks ar obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) polisēm nav izdevīgs ne autobraucējiem, ne apdrošinātājiem, uzskata apdrošināšanas AS Balta valdes loceklis Kristians Pudans.

Viņš norāda ka internetā var atrast daudz negāciju par remontiem apdrošinātāju autoservisos attiecībā uz OCTA polisēm. «Taču lielā mērā paši kā patērētāji arī diktējam šo situāciju, pieprasot lētāko OCTA polisi, un lētākā pakalpojuma sniedzējs ir spiests meklēt lētāku servisu operatoru. Taču ilgtermiņā šis apburtais loks nav izdevīgs ne autobraucējiem, ne apdrošinātājiem,» domā Pudans.

OCTA tirgus jau vēsturiski ir radījis zaudējumus kopš 2004.gada, kad stājās spēkā jaunais Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums. Izņēmums bija 2009.gads, kad, pēc Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem, apdrošinātāji uzrādīja peļņu šajā segmentā. Tas skaidrojams gan ar «trekno» gadu augstajām cenām, kad saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem cenas polisēm pieauga vairāk nekā par 20%, gan arī ar to, ka, sākoties krīzei, salīdzinot 2009. un 2008.gadu, par 35% samazinājās satiksmes intensitāte un ceļu satiksmes negadījumu skaits. Tāpēc, kamēr tika nopelnītas parakstītās prēmijas, atlīdzību kļuva daudz mazāk, līdz ar to rezultāts bija būtiski labāks.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) skaidro, kādēļ tā prasa liegt iespēju autoīpašniekiem salīdzināt OCTA cenas bez starpnieku līdzdalības.

Kā vēstīts, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) saņēmis FKTK prasību pārtraukt piedāvāt autoīpašniekiem iespēju salīdzināt OCTA cenas tīmekļa vietnē ltab.lv izvietotajā OCTA kalkulatorā (agregatorā) un mobilajā lietotnē LTAB OCTA.

FKTK sniegtais komentārs biznesa portālam db.lv:

«Latvijā darbojas vairākas salīdzinošās mājaslapas, kuras piedāvā iespēju personām, ievadot atlases kritērijus, salīdzināt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) piedāvājumus (apdrošināšanas prēmijas apmērus) un procesa beigās tiek dota iespēja noslēgt apdrošināšanas līgumu. Lielākā daļa no šādām salīdzinošajām mājaslapām pieder apdrošināšanas brokeriem, kuri izmanto šīs mājaslapas apdrošināšanas starpniecības pakalpojumu sniegšanai. Taču ir arī tādi salīdzinošo mājaslapas uzturētāji, kuri šobrīd nav reģistrējušies kā apdrošināšanas starpnieki.

Ministru kabineta komiteja pirmdien atbalstīja grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, aktualizējot vairākus jautājumus.

Likuma grozījumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz nepieciešamību pilnveidot un papildināt spēkā esošās Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma normas, atbilstoši precizējot dažas OCTA likuma normas, kas jau ieviestas ar Eiropas Savienības direktīvām OCTA jomā, skaidro Finanšu ministrija.

OCTA likums līdz šim neregulēja vairākus jautājumus, piemēram, to, kam jāslēdz OCTA līgums attiecībā uz tirdzniecībai paredzētiem Latvijā no uzskaites noņemtiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar tirdzniecības numura zīmēm, jo atbilstoši spēkā esošajam regulējumam tirdzniecības uzņēmums (komersants) ar šādiem transportlīdzekļiem drīkst piedalīties izmēģinājuma braucienos; OCTA polises nepieciešamību speciālajai militārajai tehnikai, kā arī neierobežoja apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās termiņu - likumā nebija noteikts termiņš, cik ilgā laikā pēc līguma noslēgšanas līgumam jāstājas spēkā.

Saeima ceturtdien, 18.oktobrī, pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā.

Izmaiņas rosinātas, lai novērstu praksē konstatētās nepilnības un ieviestu uzlabojumus ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu, apdrošināšanas ņēmēju un autovadītāju interesēs.

Likuma izmaiņas paredz, ka OCTA līgums stājas spēkā ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas. Tas nepieciešams, lai samazinātu tādu gadījumu skaitu, kad OCTA līgumi stājas spēkā pēc apdrošināšanas sabiedrības darbības apturēšanas. Patlaban nav noteikts, cik ilgā laikā pēc līguma noslēgšanas tam jāstājas spēkā.

Ņemot vērā, ka spēkā esošais regulējums nenosaka, kam jāslēdz apdrošināšanas līgums, ja Latvijā no uzskaites noņemts un komersantam pārdošanai nodots transportlīdzeklis, kurš aprīkots ar tirdzniecības numura zīmēm, piedalās izmēģinājuma braucienos, turpmāk plānots, ka par OCTA līgumu atbildīgs būs tirgotājs. Tādējādi transportlīdzekļa īpašniekam, kurš, piemēram, savu automašīnu būs nodevis pārdošanai, apdrošināšanas līgums automātiski zaudēs spēku un viņš varēs saņemt atpakaļ neizmantoto apdrošināšanas prēmijas daļu.

Obligātajā sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā (OCTA), kurā apdrošināšanas kompānijas cieš zaudējumus, tuvākajos piecos gados krasas pārmaiņas nav paredzamas.

Tā Db.lv prognozēja viens no OCTA tirgus līderiem apdrošināšanas a/s Baltikums, kas apdrošināšanas tirgus aizkulisēs tiek minēts kā zemāko OCTA polišu cenu piedāvātājs tirgū.

Tas nozīmē, ka OCTA tirgū asās konkurences dēļ saglabāsies zemākas cenas nekā būtu nepieciešams, lai apdrošinātāji strādātu ar peļņu, līdz ar to kompānijas turpinās ciest zaudējumus, kurus segs no citiem apdrošināšanas veidiem, bet tirgus pieaugums būs mērāms 5 – 10% apjomā.

Pēc Baltikums Transportlīdzekļu apdrošināšanas departamenta vadītājas Ilonas Vuškānes teiktā, turpmākajos gados apdrošinātāji arvien vairāk piedāvās pie OCTA papildus apdrošināt citus riskus, piemēram, stiklus, zādzību utt. Tādā veidā patērētājiem būs lielākas izvēles iespējas. DB jau vēstīja, ka no 2004. gada līdz 2012.gadam OCTA nozares kopējie zaudējumi sasniedza ap 17 miljonus Ls.

Šajā gadā apdrošināšanas nozare par garlaicību sūdzēties nevarēja, atzīst nozares pārstāvji. Pieņemti vairāki normatīvie akti, kas gan šajā, gan nākamajā gadā ietekmēs pieprasījumu pēc pakalpojumiem.

Šā gada deviņu mēnešu rezultāti liecina, ka apdrošinātāji prēmijās parakstījuši 326 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājuši 194,4 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati. Prēmiju ieņēmumi auguši par 14,3%, savukārt atlīdzību apjoms palielinājies par 6,8%. LAA vadītājs Jānis Abāšins teic, ka šā gada izaugsme vērtējama kā strauja – iepriekšējos gados bija vērojama tendence, ka atlīdzību apjomi vienmēr auga straujāk par parakstītajām prēmijām, bet šogad pēc ilgāka pārtraukuma prēmiju pieaugums ir bijis straujāks nekā atlīdzību palielinājums. Daļēji tas skaidrojams ar cenas celšanos atsevišķos veidos, kuri, nemitīgi pieaugot atlīdzībām, ilgstoši bija nerentabli. Lielākais apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms deviņos mēnešos vērojams dzīvības apdrošināšanā, sasniedzot 68,8 milj. eiro, tirgus apjoms pieaudzis par 15%. Izmaksātās atlīdzības sasniegušas 44 miljonus eiro, veidojot lielāko īpatsvaru jeb 22,7% no kopējā izmaksāto atlīdzību apmēra. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, dzīvības apdrošināšanas atlīdzību apjoms ir pieaudzis par 19%.

Latvijas iekšējais apdrošināšanas tirgus (neskaitot ārzemēs parakstīto prēmiju apjomu) pērn pieaudzis par 11%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošie sākotnējie dati par pirmajiem apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Izmaksāto atlīdzību apjoms palielinājies par 3%.

Kopumā 2014. gadā Latvijas tirgū apdrošinātāji parakstījuši prēmijas 347,6 miljonu eiro apmērā un izmaksājuši atlīdzības 194,7 miljonu eiro apmērā.

LAA vadītājs Jānis Abāšins uzsver, ka ļoti pozitīvi vērtējams, ka no lielajiem veidiem visstraujākais kāpums turpinās dzīvības apdrošināšana (ieskaitot uzkrājošo apdrošināšanu) – par 22%. Prēmijās parakstīti 82,5 miljoni eiro, atlīdzībās izmaksāti 40 miljoni eiro. Dzīvības apdrošināšana ir līdere Latvijas tirgū, sasniedzot jau gandrīz ceturto daļu – 23,7% – no kopējā parakstīto prēmiju apjoma. Izmaksāto atlīdzību apjoms samazinājies par 11%.

Lielākoties autovadītāji pēc ceļu satiksmes negadījuma izvēlas atlīdzību saņemt remonta, nevis naudas veidā, stāsta ERGO Insurance SE Latvijas filiāles Atlīdzību regulēšanas nodaļas vadītājs Ivars Vismanis.

Tomēr pamanāmas atšķirības KASKO un OCTA klientu izvēlē, jo KASKO klienti slēdz apdrošināšanas līgumus, vairāk domājot par savām automašīnām un viņi ir tendēti uz ātrāku automašīnas saremontēšanu. Savukārt OCTA gadījumā bieži vien klienti saņem naudu un, visdrīzāk, daļēji saremontē vai vispār nesaremontē automašīnu, ja tai ir nelieli bojājumi, un uztver to kā iespēju daļu naudas paņemt sev, norāda I. Vismanis.

Šā gada pirmā pusgada dati vēl nav apkopoti, bet pirmajā ceturksnī Ergo saņēmis 552 atlīdzību pieteikumus OCTA un 857 pieteikumus KASKO, izmaksājot atlīdzības attiecīgi 617,6 tūkstošu eiro un 753,8 tūkstošu eiro apmērā.

Kopumā apdrošinātāji šā gada piecos mēnešos obligātajā civiltiesiskajā transportlīdzekļu apdrošināšanā (OCTA) parakstījuši prēmijas 21,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,4% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati. OCTA atlīdzības bijušas 13,7 miljoni eiro, kas ir samazinājums par aptuveni 5%.

Finanšu ministrija (FM) rūpīgi izvērtēs Konkurences padomes (KP) veikto OCTA tirgus analīzi un identificētos faktorus, kas radījuši esošo situāciju sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tirgū, informē FM.

Pēc detalizētas iepazīšanās ar KP ziņojumu FM sagatavos priekšlikumus, lai risinātu norādītās nepilnības un aspektus veselīgas un efektīvas konkurences nodrošināšanai.

Jau šobrīd ministrija bija plānojusi uzsākt darbu pie Latvijas transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) pārvaldības pilnveidošanas jautājuma, un priekšlikumu izstrādē tiks ņemti vērā arī KP ziņojumā norādītie aspekti. Tāpat ministrija meklēs risinājumus veicamiem pasākumiem OCTA tirgus caurskatāmības mazināšanai.

Attiecībā uz Konkurences padomes izteikto aicinājumu vērtēt iespējas noteikt OCTA prēmijas maksimālo apmēru, FM norāda, ka OCTA cenu ierobežošana nav atbalstāma, ņemot vērā to, ka šis nosacījums nonāk pretruna Eiropas Savienības judikatūrā noteiktajam, kur Eiropas Savienības tiesa spriedumā lietā Nr. C-59/01 un arī lietā Nr.C-347/02, interpretējot direktīvas normas, kas ieviestas nacionālajos normatīvajos aktos, ir norādīts, ka cenas iesaldēšana ir iejaukšanās cenu politikā, kas atbilstoši ES direktīvu prasībām ir aizliegta.

Latvijas apdrošināšanas tirgus pērn sasniedzis 214 miljonus latu, kas ir par 12% lielāks nekā pirms gada. Latvijas apdrošinātāju asociācijas beidzot publicētie dati atklāj, ka Latvijā jau otru gadu pēc kārtas dzīvības apdrošināšana pēc parakstīto prēmiju apjoma ir lielākais apdrošināšanas veids Latvijā.

Pērn dzīvības apdrošināšanā prēmijās parakstīti 42,9 miljoni latu, kas veido 20,1% tirgus, un uzrāda 3% pieaugumu, salīdzinot ar 2011.gadu, liecina asociācijas dati, kas apkopoti par septiņu nedzīvības apdrošinātāju un sešu ārvalstu riska apdrošinātāju filiāļu, kā arī divu dzīvības apdrošinātāju un piecu ārvalstu dzīvības apdrošinātāju filiāļu darbības rezultātiem Latvijas teritorijā. Asociācija datus par apdrošināšanas tirgu pārtrauca publiskot pirms vairākiem gadiem, kad populārāko apdrošināšanas veidu galvgalī bija auto apdrošināšana. Līdz šim bija pieejami vien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopējie dati. Tie savukārt liecina, ka Latvijā strādājošās apdrošināšanas kompānijas bruto prēmijās pērn kopumā parakstījušas 314 miljonus latu, jo tajā skaitā prēmijas (par aptuveni 100 miljoniem latu) parakstītas arī ārpus Latvijas, piemēram, Lietuvā un Igaunijā.

Šā gada 1. ceturksnī Latvijas iekšējais apdrošināšanas tirgus (neskaitot ārzemēs parakstīto prēmiju apjomu) pieaudzis par 6,5% un kopumā apdrošināšanas sabiedrības parakstījušas prēmijas 97,6 miljonu eiro apmērā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.

Izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar pērnā gada 1. ceturksni, palielinājies par 10,7% un kopumā atlīdzībās izmaksāti 53,7 miljoni eiro

LAA prezidents J. Abāšins: «Par spīti izaicinošajai ģeopolitiskajai situācijai, apdrošināšanas tirgus uzrāda visnotaļ labus izaugsmes ciparus. Turpinās izaugsme personu apdrošināšanas veidos, kas ir pozitīvs signāls. Kā jau prognozēts, strauji pieaug mūža pensijas saņēmēju skaits, kas liecina arī par uzticību apdrošināšanas nozarei. Atlīdzību pusē izaugsme ir vēl straujāka, ko visvairāk ietekmē praktiski nepārtrauktā cenu celšanās medicīnas un autoservisu nozarēs un pieaugošais klientu prasīgums.»

Trīs nozīmīgākie kritēriji, kas jāņem vērā, nosakot OCTA polises cenu, pēc Latvijas autovadītāju domām, ir transportlīdzekļa vadītāja izraisīto negadījumu skaits, vadītāja braukšanas stāžs un ātruma pārkāpumu skaits, liecina Swebank P&C Insurance aptauja.

To, ka OCTA polises cena jāveido atkarībā no izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaita, norādījuši 72% respondentu, vadītāja braukšanas stāžu par svarīgu kritēriju uzskata 58% aptaujāto, bet ātruma pārkāpuma skaitu – 44% aptaujas dalībnieku.

Mazāks skaits – 36% - respondentu atzīmējuši, ka kā kritērijs jānosaka transportlīdzekļa tips, 29% - transportlīdzekļa vecums, 24% - transportlīdzekļa vadītāja vecums, 19% - transportlīdzekļa pilna masa, 15% - transportlīdzekļa nobraukums, 9% - transportlīdzekļa reģistrācijas vieta, 6% - transportlīdzekļa vadītāja izglītības līmenis, 4% - transportlīdzekļa vadītāja dzimums, bet 6% aptaujāto atzīmējuši, ka viņiem nav viedokļa, kas būtu jānosaka par OCTA polises cenas kritērijiem.

Šā gada pirmajā ceturksnī Ergo Baltijas valstīs parakstījusi apdrošināšanas prēmijas 65,35 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14 % vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, informē uzņēmums.

Apdrošināšanas atlīdzībās Ergo Baltijas valstīs 2018. gada pirmajā ceturksnī klientiem izmaksājusi 39,18 miljonus eiro, kas ir par 17,2 % vairāk nekā pērn (2017. gada 1.ceturksnī – 29,12 miljoni eiro). Neraugoties uz ievērojamo apdrošināšanas atlīdzību pieaugumu, kas ir straujāks nekā parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums, ERGO Baltijas valstīs peļņa pirmajā ceturksnī bija 1,71 miljons eiro.

Ergo valdes priekšsēdētājs Baltijas valstīs Dr. Kestutis Bagdonavičs: «Visās trijās Baltijas valstīs ERGO sasniegusi parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugumu, lielāko pieaugumu uzrādot OCTA, KASKO un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veidos. Pat neraugoties uz ievērojamo apdrošināšanas atlīdzību pieaugumu, ERGO strādājis rentabli, sasniedzot pozitīvu tehnisko rezultātu nedzīvības apdrošināšanas segmentā.»

2016. gads ir iezīmējis vairākas būtiskas tendences, kas ietekmējušas gan apdrošinātājus, gan sabiedrību kopumā, norāda ERGO valdes locekle Baltijas valstīs Ingrīda Ķirse.

Izaugsme apdrošināšanas nozarē nes ne tikai iespējas, bet arī jaunus izaicinājumus. Mainās iedzīvotāju attieksme pret apdrošināšanu, un ir skaidrs, ka arī apdrošinātājiem ir jāuzlabo klientu apkalpošana, tās ātrums un efektivitāte.

Šogad vērojama arvien lielāka dzīvības apdrošināšanas izaugsme, šogad vienpadsmit mēnešos sasniedzot 6% izaugsmi. ERGO dzīvības apdrošināšanas segmentā panāca ievērojami straujāku izaugsmi nekā vidēji tirgū. Tirgū pieauga ne tikai parakstīto prēmijas, bet arī klientiem izmaksātais apmērs – šī gada 11 mēnešos apdrošinātāju klienti Latvijā saņēma jau vairāk nekā 45.2 miljonus eiro.

Apdrošināšanas nozarei bažas rada transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas Garantijas fonds, kurš šogad sasniedza vēsturiski zemāko līmeni, paslīdot zem 15 miljonu eiro apjoma, kā dēļ automātiski dubultojās apdrošinātāju obligātie atskaitījumi Garantiju fondam, sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Viņš skaidroja, ka nozares ieskatā ar paaugstinātām iemaksām nevar labot to, kas ir sabojāts sistēmiski, jo Garantijas fondam kā vienīgajam Eiropā ir uzliktas neatbilstošas funkcijas, kas būtu jādara sociālam budžetam vai citiem valsts instrumentiem.

Bažas par Garantijas fonda nākotni rada arī 2021.gadā pieņemtā Eiropas Savienības (ES) direktīva. Tā paredz, ka no 2023.gada Garantijas fondam būs jāuzņemas arī saistības, kas radušās no Latvijā reģistrēto apdrošinātāju darbības citās Eiropas valstīs to maksātnespējas gadījumā. Tādēļ šobrīd aktīvi tiek strādāts pie jauna fonda finansēšanas modeļa, cerot arī uz valsts atbalstu šajā jautājumā.

Abāšins skaidroja, ka būtisks iemesls Garantijas fonda apmēra samazinājumam ir arī ievērojamās atlīdzību izmaksas maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības "Balva" vietā. Kopējais saistību apmērs ir 5,6 miljoni eiro.