Rīgas termoelektrostaciju (TEC) darbība tirgū Latvijai garantē ne tikai būtiskas elektroenerģijas bāzes jaudas un elektroapgādes drošumu, bet arī nodrošina zemāku gada vidējo elektroenerģijas cenu

To intervijā DB norāda Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas loceklis un Latvenergo Izpētes un attīstības daļas eksperts Ilmārs Stuklis. Viņš atklāj, ka Lietuvā pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas izveidojies efektīvu un lētu elektrības jaudu deficīts, kas elektroenerģijas cenu paaugstina arī Latvijas reģionā, tāpēc efektīva TEC darbība ir viens no būtiskākajiem faktoriem cenu ierobežošanai Latvijā un Lietuvā.

Ieguldījumi atmaksājas

Ja Rīgā nebūtu izveidotas jaunas TEC jaudas un nerealizētos citi agrāk iecerētie jaudu projekti, Latvija un Lietuva bieži piedzīvotu ļoti augstas elektrības cenas, uzsver I. Stuklis.

«Par to varējām pārliecināties arī aizvadītajā nedēļā, kad TEC-2 tehnisku iemeslu dēļ nedarbojās otrais energobloks. Līdz ar to cenas Latvijas un Lietuvas cenu apgabalos pieauga,» skaidro eksperts. Latvenergo skaidro, ka pagājušajā nedēļā TEC-2 tika konstatēts bojājums katla utilizatora tvaika caurulēs, kas nodrošina bloka dzesēšanu. «Lai to pilnvērtīgi labotu, ir nepieciešamas vairākas dienas, šobrīd defekts ir fiksēts, tiek labots un tuvākajā laikā bloks atsāks darbu. Lai gan reģionā ir ļoti daudz spēlētāju, šis atslēgums un sekojošais cenu pieaugums liek domāt, ka mūsu TEC ražotnes šādos brīžos spēj garantēt stabilitāti Latvijas un Lietuvas cenu zonā,» uzskata Latvenergo Ražošanas direktors Māris Kuņickis.

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Latvijas elektroenerģijas patēriņš sākšot augt jau 2011. un 2012. gadā, tāpēc Latvijas enerģētikas pamatnostādnes vēl arvien paredz, ka tiks būvēta gan ogļu stacija, gan rekonstruēts TEC-2.

Tas izriet no valdībā prezentētajām Ekonomikas ministrijas sagatavotajām Enerģētikas pamatnostādnēm 2007.-2016. gadam. Db jau rakstīja, ka, piemēram, Eiropas enerģētikas komisārs Andris Piebalgs norādījis, ka Latvijai pašlaik būtu jāizšķiras tikai par viena liela energoobjekta būvniecību, savukārt vietējie biomasas pārstāvji uzskata, ka jāceļ nevis gāzes vai ogļu stacija, bet optimālāk jāizmanto vietējais energoresurss - koksne.

A/s Latvenergo iecerēto TEC-2 rekonstrukciju solījis pabeigt līdz 2013. gadam, kamēr ogļu stacija varētu tapt tikai no 2015. līdz 2020. gadam. Ogļu stacijas projektu sadārdzina arī ES prasības, pēc 2015. gada ekspluatācijā pieņemt tikai tādas ogļu stacijas, kas aprīkotas ar pagaidām vēl līdz galam neizstrādātām un nekomerciālām oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijām.

Eiropas Komisija atļāvusi uzsākt Kurzemes termoelektro spēkstacijas būvniecības konkursu, ekonomikas ministrs Artis Kampars atzīmē, ka tā ir ilgi gaidīta labā ziņa.

Atļauja jaunai spēkstacijai dota, lai diversificētu Latvijas un pārējo Baltijas valstu energoapgādi, paredzot, ka jaunai spēkstacijai jādarbojas vai nu ar sašķidrināto dabasgāzi vai oglēm, pie kam otrajā gadījumā stacijā jāizmanto arī vismaz 10% biomasas. Stacijas operatoram, kas tiks izraudzīts konkursa kārtībā, būs jānodrošina, ka stacija darbojas vismaz 6000 stundas gadā.

Db jau rakstīja, ka Latvija vairākus mēnešus gaidīja uz šo Eiropas Komisijas lēmumu, savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars vēlējās nogaidīt šo EK lēmumu, lai izšķirtos par sava akcepta došanu TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcijai. Formāli gan TEC-2 projekts netiek pretnostatīts Kurzemes ogļu spēkstacijai, uzsverot, ka šo staciju būvniecībai ir atšķirīgi ne vien būvniecības termiņi, bet arī izmaksas. Kā zināms TEC pieder Latvijas valsts energouzņēmumam a/s Latvenergo, kas, neveidojot konsorciju ar ārvalstu partneriem, nevar pretendēt uz dalību jaunajā ogļu stacijā, jo Latvenergo trūkst nepieciešamās pieredzes elektrības ražošanā no oglēm. A. Kampars atzinis, ka, lai arī šis EK lēmums ir ilgi gaidītā labā ziņa, pagaidām ir pāragri runāt par turpmāko rīcību, jo ministrijā vēl nav saņemts oficiāls EK lēmums. A. Kampars arī vēl izvērtējot, vai akceptēt arī TEC-2 rekonstrukciju, vai ne.

Pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, atzina AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd tiek piedzīvots līdz šim Eiropā nepieredzēts visu energoresursu cenu kāpums. "Šķiet, ka pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, un tas ir noticis ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā," teica Baļčūns.

Tostarp viņš minēja, ka gāzes vidējā cena 2020.gadā bija apmēram 10 eiro par megavatstundu, bet šobrīd tā ir sasniegusi 80 eiro. Augušas arī CO2 emisijas kvotu cenas - ja pērn tās bija apmēram 25 eiro par tonnu, tad šobrīd tās ir 60 eiro par tonnu.

Vairāk nekā trīs reizes pieaugušas arī ogļu cenas - ja pagājušajā gadā to cena bija apmēram 50 eiro par tonnu, tad šobrīd ogļu cena ir apmēram 170 eiro par tonnu. Šis gads visā Eiropā ir izcēlies arī ar salīdzinoši zemu vēja enerģijas izstrādi - lai gan situācija atšķiras pa valstīm, kopumā vēja enerģijas izstrāde bijusi par 10-20% mazāka nekā citos gados. Savukārt Skandināvijā, kur dominē hidroenerģija, arī tās izstrāde ir bijusi mazāka nekā pērn.

«Mēs meklējam iespējas jaunām investīcijām - kaut kam, kas būtu pretējs mūsu HES un Rīgas TEC stacijām, bet pašlaik ir grūti pateikt, kādās stacijās šīs investīcijas tās varētu būt».

To Sorosa fonda rīkotajā 3. Enerģētikas diskusijā, kas veltīta enerģētikas investīciju ietekmei un enerģijas gala cenu sacīja a/s Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis. «Pie pašreizējās elektrības tirgus cenas - ap 42 eiro/MWh- pēc mūsu aprēķiniem investīcijas atmaksājas vien Igaunijas deglsānekļa elektrostacijās, bet tajās mūs piedalīties neviens neaicina. Par 60 eiro/MWh lētāku elektroenerģiju varētu saražot arī plānotajā Visaginas atomelektrostacijā, bet šis projekts pagaidām līdz tālākam Lietuvas valdības lemumam ir apstājies.

Diemžēl citu šādu, tik tālu attīstītu un konkurētspējīgu liela līmeņa projektu kā Visaginas AES reģionā pagaidām vairāk nav,» skaidroja M. Kuņickis, piebilstot, ka, piemēram, daudzreiz minētajā vismaz 100 MW biomasas stacijā Rīgā saražotās elektrības cena būtu ap 120 eiro/MWh, kamēr Latvenergo dabasgāzes TEC elektrības cena kondensācijas režīmā esot nedaudz virs 60 eiro/MWh. «Tomēr mūsu TEC ir drošības jautājums, ka vismaz dārgāku elektrību par šo mūs neviens nevar piespiest pirkt,» norāda M. Kuņickis, uzsverot, ka, plānojot investīcijas, ļoti svarīgs aspekts esot arī tas, vai konkrētā stacija izmantojama kā tā bāzes jauda, proti, tāda, kas elektrību paredzamā apjomā spēj saražot pastāvīgi. «Pie bāzes jaudām varētu pieskaitīt tikai atomelektrostaciju, ogļu, kā arī biomasas stacijas, kur var izmantot vietējo kurināmo,» piebilst M. Kuņickis.

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

«Papildu 15.6 Ls akcīzes sadārdzinājums uz 1 000 m3 gāzes- tas pašlaik nebija pārdomāts lēmums. Gala rezultātā tas sadārdzinās visu: elektrību, siltumu, pat maizes cepšanu.»

To Db.lv teica a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis, nosaucot šo lēmumu par pašlaik ļoti nepārdomātu. «Galvenais, ka ES ar šī nodokļa ieviešanu mums būtu ļāvusi vēl pāris gadiņus pagaidīt,» viņš piebilda. Kas attiecas uz pašu dabasgāzes cenu, to A. Dāvis nākamgad prognozēja mērenā līmenī. «Gāzes cenu straujais kāpums 2008. gadā ir licis arābiem daudz ko pārdomāt. Lielā gāzes cenu lēciena dēļ daudzas valstis izšķīrās par labu atomelektrostaciju būvniecībai un zaļajiem energoresursiem, samazinot dabasgāzes patēriņu.

Domāju, ka tieši šī mācība nākamgad naftas cenai neļaus pārsniegt 100 dolārus par barelu, iespējams, to turēs pat 80 dolāru līmenī,» sacīja A. Dāvis.

Tā intervijā DB apgalvo bijušais a/s Parex banka līdzīpašnieks Valērijs Kargins, kurš ir gatavs doties uz tiesu, lai nezaudētu ieguldīto subordinēto kapitālu 52 milj. Ls apmērā.

«Cik man zināms, arī Parex bankas konsultants Nomura ir piedāvājis divus iespējamos risinājumus. Viens no tiem paredzēja slikto aktīvu fonda izveidi, saglabājot Parex kā vienotu licencētu kredītiestādi. Taču valdībā tika akceptēts otrs variants, kas paredz veidot divas kredītiestādes. Tiek paredzēts, ka akceptētā plāna realizācijas rezultātā valdība atgūs mazāk nekā ja tiktu realizēts variants ar fonda izveidi. Man nav skaidrs, kāpēc plāns izveidot divas kredītiestādes ir licies labāks, lai gan tas paredz mazāka apjoma valsts līdzekļu atgūšanu, ir dārgs, operacionāli riskants un procesuāli nesaprotams. Turklāt ir skaidrs, ka daudzi, tostarp es un Viktors Krasovickis šāda varianta realizācijas gadījumā sniegsim savas prasības tiesā, » intervijā saka V. Kargins.

«Arī pēc Ignalinas AES slēgšanas mēs elektroenerģijas apgādes ziņā plānojam drošu darbību, jautājums ir par naudu, kas par šo elektroenerģiju būs jāmaksā».

To Db atzina a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons, uzsverot, ka par palikšanu tumsā vai nepietiekamiem elektroenerģijas apjomiem nākamgad Latvijā nevienam tomēr neesot jāuztraucas.

Attiecībā uz cenu, vairāki Latvenergo eksperti Energoforumā prognozējuši, ka Baltijas reģionā elektrības cena nākamgad var pieaugt pat par 30-40%, tomēr vismaz attiecībā uz Latviju K. Miķelsons līdz šim ir noliedzis tik dramatisku tarifu pieaugumu. «Nākamgad mums būtisks izaicinājums būs elektroenerģijas tirgus atvēršana mūsu kaimiņvalstīs, līdz ar to mēs pamazām sāksim integrēties Skandināvijas tirgū. Tirgus arī noteiks nākamgad elektrības cenu, » sacīja K. Miķelsons. Attiecībā uz Latvenergo konkurētspēju kaimiņvalstu elektrības tirgū, K. Miķelsons tikai piebilda: «Mums nav izejas, mums ir jāvar konkurēt, jo tāds ir kapitālisms- tirgū uzvar stiprākais.» Db jau vairākkārt rakstījis, ka Latvijā pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas 2007. gadā konkurence vēl arvien ir salīdzinoši maza- bez Latvenergo te darbojas vēl tikai igauņu Enefit, taču par Lietuvas un Igaunijas tirgiem savu interesi jau tagad paudušas vismaz 4-5 kompānijas, neskaitot Latvenergo, kas abās kaimiņvalstīs jau nodibinājis savas meitas sabiedrības.

Krievijas investoriem ir interese piedalīties jaunās ogļu vai gāzes stacijas būvniecībā. Tā, atbildot uz Dienas biznesa jautājumu, Latvijas Radio 4 raidījumā «Darbojošās personas», atzina Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

«Ja būs atklāts konkurss, tad Krievija ir ieinteresēta, tajā startēt un to arī neslēpjam, ja konkurss būs izredzētajiem, tad, protams, tajā startēt nevarēsim,» skaidroja A. Vešņakovs. Db jau iepriekš rakstīja par vairākiem Liepājas ogļu stacijas interesentiem, piemēram, Vācijas energomilzi E.ON Ruhrgas. Arī a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons Db pauda, ka uzņēmums ir runājis ar vairākiem potenciālajiem stacijas investoriem, tomēr starp tiem neesot neviena no Krievijas. Savukārt sašķidrinātās gāzes stacijas ideju aktīvi atbalsta Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

Db 29. janvārī jau rakstīja, ka Eiropas Komisija devusi akceptu jaunas 400 MW termoelektrostacijas būvniecībai, atļaujot šim projektam sniegt valsts atbalstu 2015. -2025. gadam. Jaunai stacijai jābūt uz ogļu/biomasas vai sašķidrinātās dabasgāzes bāzes. Kā Db iepriekš jau rakstīja, šis valsts atbalsts jaunajai stacijai izpaudīsies divējādi— kā garantētais maksājums par uzstādīto jaudu, kas šādas stacijas izmēram gadā sasniedz aptuveni 40 milj. Ls, kā arī papildu maksājumi par obligāto enerģijas iepirkumu pašlaik neatrunātos apjomos. Lai arī jaunā, visticamāk, Kurzemē būvējamā stacija formāli netiek pretnostatīta Latvenergo TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcijai, tomēr bijušais EK enerģētikas komisārs Andris Piebalgs paudis viedokli, ka Latvijā pašlaik vajadzētu realizēt tikai vienu no šiem projektiem.

Finanšu ministrija aicina nekavējoties sākt Ventspils siltumapgādes attīstības projektu, lai nezaudētu Kohēzijas fonda finansējumu.

DB jau rakstīja, ka ogļu TEC būvniecības īstenošana ir iestrēgusi abu projektā iesaistīto pušu konflikta dēļ. Ventspils dome uzskata, ka vācu uzņēmuma Stadwerke Flensburg GmbH projekta finansējuma modelis nevar nodrošināt sekmīgu projekta īstenošanu, bet vācu puse pārmet ventspilniekiem kavēšanu.

Finanšu ministrija mudina visas Ventspils TEC būvniecības projektā iesaistītās puses – Ventspils pilsētas domi un privātos partnerus, esošo un potenciālo – nekavējoties rast saprātīgu kompromisu, lai atsāktu 2004.-2006.gada plānošanas perioda Kohēzijas fonda (KF) projekta īstenošanu un uzsāktu reālus būvniecības darbus jau šajā sezonā. Pretējā gadījumā tiek nopietni apdraudēta iespēja saņemt KF atbalstu 34,6 miljonu eiro apmērā. Ministrija uzskata, ka ir atbalstāms jebkurš praktiski īstenojams risinājums, lai projektu pabeigtu līdz 2011.gada 31.decembrim, un par to ir informēta arī Eiropas Komisija.

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

Rīgā sašķidrinātās gāzes terminālis, visticamāk, taps pēc šī gada Saeimas vēlēšanām.

Par to liecina, gan Rīgas attīstības plāna grozījumos no 2006.-2018. gadam pie pašas Daugavas iztekas Mangaļsalā iezīmētais sašķidrinātās gāzes terminālis, gan arī Itera Latvija prezidenta Jura Savicka plāni: «Trīs gadu darbs pie sašķidrinātās gāzes termināļa būves Rīgā ir noslēdzies ar to, ka esam iegājuši līguma parakstīšanas fāzē ar sašķidrinātās gāzes piegādātājiem. Plānojam sašķidrināto dabasgāzi piegādāt no Tuvajiem Austrumiem, lai gan šim resursam iespējami arī citi piegādes avoti. Skaidrs ir arī nepieciešamais finansējums- ap 500 milj. eiro pirmajā projekta fāzei, jeb pilnai regazifikācijas termināļa izbūvei. Tomēr, visticamāk, ka līdz jaunās Saeimas vēlēšanām nekādi būtiski lēmumi par darbu uzsākšanu termināļa būvei netiks pieņemti. Šai valdībai tāpat darba pietiek, pagaidīsim līdz nākamai,» Db sacīja J. Savickis, piebilstot, ka projekta realizācijai paredzēts piesaistīt arī partnerus, kurus pagaidām neatklāj.

Aizvadītajā nedēļā visā Nord Pool reģionā turpinājās elektroenerģijas cenu pieaugums, informē AS Latvenergo.

To galvenokārt noteica sausie un siltie laikapstākļi, kuru ietekmē Skandināvijā ir zems ūdens rezervuāru piepildījums.

Šobrīd elektroenerģijas ražošanā vadošā loma NPS reģionā ir ogļu un gāzes stacijām, savukārt nedēļas beigās cenu ietekmēja atomelektrostaciju atslēgumi Ziemeļeiropā. Arī Baltijas valstīs cenu pieaugums atbilst Nord Pool cenu pieauguma tendencei, nedēļas vidējai cenai pieaugot par 0,7 %. Latvijā un Lietuvā cena bija 54,48 EUR/MWh, Igaunijā – 54,11 EUR/MWh.

Nord Pool sistēmas cena pieauga par 2 %, pieaugot līdz 52,62 EUR/MWh. Apstākļos, kad arī Daugavas HES kaskādes ūdens rezervuāros ir zems līmenis, tirgū īpaši pieprasīta ir Rīgas TEC saražotā elektroenerģija, TEC2-2 strādājot visu jūlija mēnesi. Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā patēriņš turpina samazināties, sasniedzot 6 153 GWh, arī izstrādes apjomā ir novērojams samazinājums – 5 849 GWh.

Aizvadītajā nedēļā Baltijas tirdzniecības reģionā turpinājās elektroenerģijas cenu pieaugums, informē AS Latvenergo.

Latvijā un Lietuvā nedēļas vidējā cena pieauga par 9,1 %, cenām sasniedzot 61,17 EUR/MWh, Igaunijā cenas pieauga par 7,4 % attiecīgi līdz 59,48 EUR/MWh. Savukārt Nord Pool sistēmas cena samazinājās par 1 % līdz 52,59 EUR/MWh.

Raksturojot vispārējās tendences, Nord Pool sistēmas cenu ietekmēja ogļu tirgus cenas samazinājums, tomēr joprojām būtiska nozīme ir Ziemeļvalstu zemajam hidrorezervuāru piepildījumam. Nedēļas nogalē karstā gaisa temperatūra apgrūtināja elektrostaciju dzesēšanu, kas izraisīja izstrādes ierobežojumu Somijas, Zviedrijas un Vācijas ražotnēs. Līdzīgi kā Skandināvijā, arī Latvijā karstais un sausais laiks nosaka zemu dabisko ūdens pieteci, taču augošo pieprasījumu ir apmierinājusi augsta Rīgas TEC ģenerācija.

Latvija var sasniegt pat 50% lielu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru savā enerģētikas bilancē, bet šī mērķa sasniegšanai Latvijā katrā lielākā pilsētā jābūvē ievērojama apjoma biomasas stacijas.

To Latvijas Zaļās enerģijas forumā teica Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga, kas ir vairāku, Latvijā pretrunīgi vērtētu pētījumu autore par zaļās enerģijas izmantošanas iespējām. Viņas pārliecība, ka Latvijas enerģētikas nākotne saistāma ar lielu biomasas staciju būvniecību, tajā skaitā Rīgā, atsakoties no TEC-2 jaunā 400 megavatu energobloka būvniecības un ogļu stacijas Kurzemē, tā vietā uzstādot arī ap 1000 megavatu vēja enerģijas stacijas.

Db jau rakstīja, ka daudzi Latvijas enerģētikas jomas eksperti iebilduši, ka no koksnes nav iespējams saražot pietiekamu daudzumu elektrības, darot to tikpat efektīvi kā dabasgāzes stacijās, jo koksnes sadedzināšanas procesā rodas ļoti augsts siltumenerģijas īpatsvars, ko nav iespējams pilnvērtīgi izmantot. Vairāki foruma dalībnieki centās šim viedoklim oponēt, norādot, ka jaunās un modernās tehnoloģijas ļauj biomasai kā kurināmajam būt pietiekami konkurētspējīgai gazifikācijas turbīnās, t.i., ražojot elektrību no biogāzes efektivitāte ir tuva dabasgāzei. Saražojot gadā 10 teravatstundas enerģijas no biomasas, kas ir aptuveni viena trešdaļa no vispār Latvijā iespējamā, Latvijas uzņēmējiem paliktu no 200-300 milj. Ls, kas pašlaik tiek samaksāti par importēto dabasgāzi, par labu biomasai argumentēja D. Blumberga.