Kaut arī vairums projektu iecerēti Tālajos austrumos, vērienīga infrastruktūras būvniecība paredzēta arī Melnās un Baltijas jūras reģionos, liecina Argus beramkravu infrastruktūras apskats.

Lai labāk saprastu kaimiņvalsts ieceru apjomus un to potenciālo ietekmi uz mūsu lielo ostu kravu apgrozījumu, der zināt, ka 2018. gadā Latvijas termināļos kopumā tika apkalpoti 20,87 milj. t melno beramkravu. Līdz šim visvairāk - 23,04 milj. t ‒ ogļu pārkrauts 2012. gadā.

Baltijas jūras austrumu krasta termināļi Ustjlugā, Primorskā un Visockā ir iecerējuši līdz 2025. gadam izveidot pilnīgi jaunu ogļu pārkraušanas infrastruktūru vairāk nekā 50 milj. t apmērā, kā arī paplašināt esošās jaudas par teju 23 milj. t gadā, projektu pirmo kārtu pabeidzot jau 2021. gadā. Kopumā Krievijas jūras ostu termināļi plāno izveidot jaunu ogļu pārkraušanas infrastruktūru teju 270 milj. t ogļu pārkraušanai un palielināt esošo termināļu kapacitāti par vairāk nekā 60 milj. t.

Lai gan daļa pasaules centīgi mēģina spert soļus zaļākas dzīvošanas virzienā, atkarības mazināšana no kādiem mazāk zaļiem ieradumiem nebūt tik viegla nav.

Ja runā par energoresursiem, tad tradicionāli tiek uzskatīts, ka viens no pašiem netīrākajiem veidiem, kā iegūt enerģiju, ir ogļu dedzināšana. Tiesa gan, līdz ar ekonomiku atveseļošanos pēc pandēmijas pasaulei tāpat nav atlicis nekas cits kā tās dedzināt rekordapmēros.

Atliek dedzināt ogles

Uz globālo piegāžu traucējumu, augstas dabasgāzes cenas un liela pieprasījuma pēc elektrības un dažādiem materiāliem fona vairāk ogles tiek dedzinātas pat, piemēram, Vācijā. Jāņem vērā, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika, kur reģions uzņēmies līderību pasauli ievirzīt visai spējā cīņā pret klimata pārmaiņām. Pamatā tiek izcelta problēma – lai gan enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem aug, pieprasījums pēc enerģijas pasaulē aug vēl straujāk. Rezultātā neatliek nekas cits, kā šos caurumus aizpildīt ar veco labo fosilo degvielu.

Veidosies nozīmīgs savienojums Krievija–Mongolija–Ķīna ogļu pārvadāšanai , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mongolijas parlaments akceptējis jaunu Nacionālo dzelzceļa politiku, kas ietver t. s. Ziemeļu dzelzceļa līniju (ZDz) no Erdenetas un Ovotas līdz pat Arts Suuri Krievijas pierobežā, izveidojot tiešu savienojumu ar Ulug-Hemas ogļu baseinu Krievijas dienvidos, vēsta Mongoliaeconomy.com. ZDz attīstība atbilst nesenajiem Mongolijas līgumiem ar Krieviju un Ķīnu, lai īstenotu liela mēroga transporta infrastruktūras projektus, lai palielinātu derīgo izrakteņu pārvadājumus no Krievijas uz Ķīnu pa Transmongolijas dzelzceļu. Minētā baseina metalurģijā izmantojamo ogļu krājumi tiek lēsti 2,5 miljardu tonnu apmērā.

Austrāļi smaida

Mongolijas valdībai tagad dotas pilnvaras, lai vienotos par koncesijas līgumu attiecībā uz 547 kilometru garā dzelzceļa (1520 mm) izbūvi starp Erdenetu un Ovotu, kas būs pirmais Ziemeļu dzelzceļa līnijas posms. Vidējā termiņā Erdenetas–Ovotas dzelzceļš veidos nozīmīgu savienojumu ar stratēģisko dzelzceļa tīklu, savienojot Krievijas ogļu baseinu ar Ķīnu, paziņojusi Austrālijas kompānija Aspire Mining Limited, kas plāno ogļu ieguvi Mongolijas ziemeļos. Ulug-Hemas koksa ogļu baseins kombinācijā ar Aspire pilnībā piederošo Ovotas koksa ogļu projektu veidošot vienu no lielākajiem jaunajiem augstas kvalitātes koksa ogļu ilgtermiņa avotiem. Tiek sagaidīts, ka Krievijas ogļu eksports nodrošinās nozīmīgu tranzīta kravu apjomu gan Erdenetas–Ovotas, gan Transmongolijas dzelzceļam. 144 miljonu ASV dolāru vērtais Ovotas projekts paredz sākotnēji iegūt piecus miljonus tonnu gadā, sākot ar 2018. gadu, vēsta Miningweekly.com.

Ogļu un naftas produktu kravu apjomu nākotne arvien neskaidra, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr Latvijas ostās un dzelzceļā vēl tikai apkopo oktobra kravu apjomu rādītājus, atsevišķu termināļu un citu nozares spēlētāju Dienas Biznesam teiktais liecina, ka līdz ar rudeni septembra rādītāju izskatā atnākušais pesimisms nekur nav izplēnējis. Tam pamatā tiek minēti jau iepriekš piesauktie faktori – zemās ogļu cenas, Krievijas stratēģijas īstenošana savas izcelsmes kravu nosūtīšanai pēc iespējas vairāk izmantot savas ostas, neskaidrība par to, kurš būs nākamais VAS Latvijas dzelzceļš vadītājs (ar pienākumu izpildītājiem kaimiņvalstī nopietnus jautājumus, piemēram, nākamā gada sadarbības plānus, neizlemjot), taču klāt nākuši arī citi.

Līdz 2030. gadam visam Krievijas akmeņogļu eksportam būtu jānotiek tikai caur Krievijas ostām, paredz valsts Enerģētikas ministrijas izstrādātais ogļu industrijas ilgtermiņa attīstības plāns. Ja šāds plāns tiks realizēts, Latvijas ostu kravu apgrozījums kritīs par gandrīz trešdaļu.

^{Papildināta ar Latvijas Dzelzceļa un Rīgas Brīvostas pārvaldes komentāru no 6. rindkopas}

Kā vēsta Krievijas medijs Itar-Tass, šobrīd Krievija caur savām ostām izved tikai 55% no kopējā ogļu eksporta Antlantijas okeāna virzienā. Pārējais eksports notiek caur Baltijas jūras valstu, tostarp Latvijas, ostām un Ukrainu.

Krievijas Enerģētikas ministrijas plāns paredz, ka līdz 2020. gadam Krievija caur savām ostām šajā virzienā izvedīs jau 72% no kopējā ogļu eksporta, bet vēl 10 gadu laikā plānots pilnībā atteikties no ogļu eksporta caur citu valstu ostām.

Latvijas ostās pārkrautais ogļu apjoms 2011. gadā veidoja 20,25 miljonus tonnu, 2012. gadā - 23,04 milj.t., bet pērn - 21,56 milj.t.

Rīgas brīvostas pārvaldes koordinēto Krievu salas projekta būvniecības pamatdarbus plānots pabeigt šī gada rudenī, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Precīzu termiņu viņš vēl nenosauca, bet norādīja, ka tas varētu būt šī

gada oktobris vai novembris. Savukārt līdz 2019.gada 1.janvārim vēl būs jāveic darbi, kas saistīti ar loģistikas pārorganizēšanu no Daugavas labā krasta uz Krievu salu, kas stividoriem radīs izmaksas un neērtības, jo kādu brīdi viņiem būs jāstrādā ar ogļu kravām gan vēl centra tuvumā, gan Krievu salā.

Stividoriem tās būs izmaksas un neērtības, jo ir skaidrs, ka šāda mēroga pārmaiņas nevar īstenot tā, ka izslēdz gaismu vienā vietā, ieslēdz otrā un sāc strādāt. Kādu laiku būs jāstrādā abās vietas. Taču no nākamā gada 1.janvāra ogles Rīgas centrā vairs nedrīkstēs pārkraut, skaidroja Zeltiņš. Viņš atzīmēja, ka patlaban plānotie darbi notiek saskaņā ar iepriekš plānotajiem termiņiem, vienlaikus tomēr atzīstot, ka atlikušo darbu termiņi ir saspiesti.

Krievija veiks Latvijas virzienā esošo sliežu remontu un divu mēnešu periodā būs ļoti ierobežota vilcienu plūsma, par to Krievijas dzelzceļa pārstāvji esot informējuši AS Latvijas Dzelzceļš (LDz).

Kā šodien preses konferencē atzina LDz vadība, līdz ar to būtiski var tikt ietekmēts kravu tranzīts no un uz Krieviju, kā arī citām valstīm.

Krievijas partneri pagaidām neesot informējuši, kuri sliežu posmi tiks remontēti. Taču patlaban netiekot padoti vilcieni un iekrautas kravas.

Gan LDz, gan Satiksmes ministrijas (SM) vadības pārstāvji došoties uz Maskavu skaidrot situāciju, jo patlaban neesot arī skaidrs, no kura laika jāsāk skaitīt divu mēnešu periods un cik nopietni tiks ietekmētas kravu plūsmas. Zemāka ranga vadošie darbinieki Krievijas dzelzceļā esot informējuši, ka plūsma varētu tiks apturēta gandrīz 100%. Līdz ar to šajā gadījumā nebūtu runa tikai par ogļu kravām.

#Osta izpārdod termināļa īpašumu un meklēs jaunus nomniekus; arī Latvijai jādomā par citām kravām.

Osta izpārdod termināļa īpašumu un meklēs jaunus nomniekus; arī Latvijai jādomā par citām kravām

Tallinas osta (valstij piederošā kompānija AS Tallinna Sadam) izsludinājusi Mūgas ogļu termināļa aktīvu izpārdošanu. Iepriekšējais teritorijas apsaimniekotājs Coal Terminal bankrotējis, un tagad osta aktīvi meklē tai jaunu nomnieku, DB norādīja ostas pārstāve Sirle Arro. Rīgas brīvostas komersanti atzīmē, ka tas ir brīdinājuma signāls arī Latvijas termināļiem domāt par citu kravu piesaisti.

No aktīvu pārdošanas pa daļām osta cer iegūt 3,3 milj. eiro, vēstīja BNS. Pērnā gada nogalē tā rīkoja konkursu par apbūves tiesībām un ogļu termināļa pārvaldīšanu, kā sākotnējo cenu nosakot 4,5 milj. eiro. Neviens interesents gan nepieteicās.

Pasaules galveno risināmo jautājumu topa augšgalā jau kādu laiku atrodas klimata izaicinājumu tēma. Daudz enerģijas tiek patērēts runām par zaļumu, kam seko arī attiecīgas politikas īstenošana, kuras rezultāts bieži vien ir vecās ekonomikas sodīšana un aktīvi mēģinājumi balstīt jaunas it kā zaļākas alternatīvas iepriekšējam darbības modelim.

Lielu izaicinājumu, piemēram, Eiropas zaļajai transformācijai gan, visticamāk, sagādās šī ziema, ja tā izrādīsies barga. Jāņem vērā, ka pasaulei enerģija ir nepieciešamam milzīgā apmērā, lai gan pieejamība energoresursiem daudzos gadījumos nonākusi uz jautājuma zīmes. Rezultātā, ja jāizvēlas starp to, vai šajā ziemā riskēt nenosalt, vai dzīvot nosacīti zaļi un sildīties un kādu grāmatu lasīt pie svecītes, daudzi tomēr labāk izvēlas par visu cenu mēģināt sev nodrošināt kādas enerģijas piegādes.

Rezultātā pasaulē, kas mēģina apkarot klimata pārmaiņas, pieprasījums pēc vienas no netīrākajām degvielām – oglēm – ir teju sasniedzis jaunu rekordu.

Arī Bloomberg izceļ visai smago dilemmu, kādas priekšā nonākusi pasaules enerģijas politika. Piemēram, Apvienotajā Karalistē darboties nācies spēkstacijām, kuras enerģiju iegūst tieši no ogļu dedzināšanas. Vairākas no tām, piemēram, Vestbērtonas spēkstaciju turklāt uz zaļās politikas fona esot plānos slēgt jau nākamgad. Šajā pašā laikā tieši šādu staciju darbināšana šajā septembrī esot ļāvusi izvairīties no situācijas, kad šajā valstī vienkārši sāk pazust gaisma. Kopumā šāda problēma gan nav unikāla vien Apvienotajai Karalistei.

Ventspilī, AS Baltic Coal Terminal slēgtajā ogļu noliktavā, 4. jūlijā konstatēts uzkarsušu ogļu perēklis. Tika uzsākta uzsilušo ogļu dzesēšana, tās izkliedējot.

5. jūlijā plkst. 2:44 notika ogļu pašaizdegšanās, informē Ventspils pilsētas dome.

Svētdien Ventspils pilsētas domē atkārtoti tika sasaukta Civilās aizsardzības komisijas sēde, kuras laikā vēlreiz tika apspriesta situācija un noklausīts atbildīgās iestādes - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ziņojums par aktuālo situāciju un darbu gaitu aizvadītajā naktī notikušajā ogļu pašaizdegšanās gadījumā AS Baltic Coal terminal slēgtajā ogļu noliktavā.

VUGD Ventspils daļas priekšnieka pienākumu izpildītājs Edijs Laterers informēja, ka degšana AS Baltic Coal terminal ir mazinājusies un turpinās situācijas lokalizēšanas un ogļu dzesēšanas darbi, kas ir ilgstošs un darbietilpīgs process.

Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi ir noslēgušies un objekts ir nodots ekspluatācijā, līdz ar to terminālis ir pilnībā gatavs uzsākt kravu apkalpošanas operācijas, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica.

«Rīgas brīvosta savu solījumu un apņemšanos ir izpildījusi pilnā apmērā – visi papildu infrastruktūras būvdarbi, ko bija paredzēts veikt otrās kārtas ietvaros, ir izpildīti un objekti ir nodoti ekspluatācijā. Līdz ar to var teikt, ka vairāku gadu intensīvais darbs pie Krievu salas termināļa objektu izbūves ir noslēdzies un Rīgas osta ir ieguvusi pasaules standartiem atbilstošu kravu apstrādes termināli, kas atbilst arī visaugstākajām vides prasībām,» uzsver Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Krievu salas projekta otrā posma ietvaros ir pabeigta visu komunikāciju, tai skaitā elektroapgādes kabeļu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, izbūve, kā arī kravu laukumu un dzelzceļa izbūve. Kravu laukumiem ir izbūvēts betona plātņu un asfalta segums. Rūpējoties par vides aizsardzības prasību ievērošanu un Krievu salas teritorijai piegulošo pilsētas apkaimju iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ir izbūvēts 23 metrus augsts vēja žogs vairāk nekā 2 kilometru garumā. Vēja žoga būtiskākā funkcija ir efektīvi slāpēt valdošo vēju ietekmi uz ogļu krautnēm, neļaujot ogļu putekļiem pacelties gaisā un nonākt apkārtējā vidē.

Krievu salas terminālī stividora SIA «Strek» piestātnē ir uzkrauts pirmais kravas kuģis – zem Libērijas karoga kuģojošais ogļu balkeris «Trina Oldendorff» – kas uzņēmis 69,3 tūkstošus tonnu ogļu kravu un devies tālāk uz Amsterdamas ostu.

2013. gadā uzbūvētā kuģa garums ir 225 m, platums 32,26m, maksimālā iegrime 14,2, kravnesība 41,1 tūkstotis GT. Kuģa operators – OLDENDORFF CARRIERS GMBH & CO.

Krievu salas projekta otrā posma būvniecības darbi ir pilnībā noslēgušies un objekts, kā plānots, nodots ekspluatācijā aizvadītā gada nogalē. Objektā stividori turpina jauno specializēto ogļu apstrādes un kraušanas iekārtu (tehnoloģiju) ieregulēšanu un pārbaudi.

Projekta otrā posma ietvaros tika pabeigta visu komunikāciju, tai skaitā elektroapgādes kabeļu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, izbūve, kā arī kravu laukumu betona plātņu un asfalta seguma izbūve un dzelzceļa izbūve. Rūpējoties par vides aizsardzības prasību ievērošanu un Krievu salas teritorijai piegulošo pilsētas apkaimju iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ir izbūvēts 23 metrus augsts vēja žogs vairāk nekā 2 kilometru garumā. Vēja žoga būtiskākā funkcija ir efektīvi slāpēt valdošo vēju ietekmi uz ogļu krautnēm, neļaujot ogļu putekļiem pacelties gaisā un nonākt apkārtējā vidē.

Neraugoties uz to, ka Ventspilī gaiss iedzīvotāju veselībai nekaitē, Valsts vides dienests saistībā ar pilsētas ielās konstatētiem putekļu mākoņiem veiks Ventspils Reģionālās vides pārvaldes (RVP) amatpersonu rotāciju, preses pārstāvjiem šodien pauda VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Viņa pauda, ka šobrīd visā valsts teritorijā ir palielināta putekļu koncentrācija gaisā, skaidrojot to ar sausajiem un karstajiem laika apstākļiem. Viņa pieļāva, ka iedzīvotāji pamanījuši brīdi, kad vējš putekļus uzcēlis gaisā, un tie nonākuši pilsētas ielā. «Kamēr ielas nemazgā, tikmēr vējš tur dzenā, un putekļi tur ir,» sacīja Koļegova.

Viņa uzsvēra, ka putekļu mākoņi pilsētas teritorijā nedrīkst būt, tādēļ tiks izvērtētas līdzšinējo Ventspils RVP amatpersonu darbības, kā arī tiks veikta to «pārkārtošana».

VVD iepriekš paziņoja, ka pēc tikšanās ar AS «Ventspils Tirdzniecības osta» pārstāvjiem dienests uzņēmumam izvirzījis papildu prasības ikdienas saimniecisko darbību veikšanai.

Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi ir teju noslēgušies, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Stividora SIA «Strek» teritorijā visi papildu infrastruktūras būvdarbi, ko bija uzņēmusies veikt Rīgas brīvostas pārvalde, ir paveikti 100% apmērā un būves nodotas ekspluatācijā. Tāpat būvdarbi faktiski ir noslēgušies arī otra stividora – SIA «Riga Coal Terminal» – teritorijā, uzsākta objekta nodošana ekspluatācijā un turpinās izpilddokumentācijas saskaņošanas process, kas noslēgsies decembra mēneša otrajā pusē.

«Šodien pārliecinājāmies, ka nepastāv tehnoloģiski šķēršļi beramkravu operāciju pārcelšanai no Daugavas labā krasta – Andrejsalas un Eksportostas teritorijām – uz Krievu salu. Aktīvi norit beramkravu pārkraušanas tehnoloģiju pārneses process uz jauno termināli, un tas liecina – pārcelšanās ir pilnvērtīgi uzsākusies. Tāpat jau tuvākajā laikā uzsāksies arī Andrejsalas un Eksportostas atbrīvošana no akmeņogļu kravām, un jau tuvāko pāris mēnešu laikā ogles šajā teritorijā būs vēsture,» informē Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Kopš pagājušā gada novembra beigām, kad tika iekārtots pirmais “Rail Baltica” būvlaukums Rīgā pie Centrālās stacijas, iepretim Satiksmes ministrijai, tiek veikti “Rail Baltica” Centrālā mezgla būvdarbi – dzelzceļa inženiersistēmu un pilsētas inženiertīklu pārbūve un pārnešana.

Lai klātienē pārliecinātos, kā norisinās būvdarbi “Rail Baltica” centrālajā mezglā, būvlaukumu Rīgas Centrālajā stacijā 30. martā apmeklēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits un šī posma būvnieka dalībnieka – Beļģijas lielākā būvniecības uzņēmuma “Besix Group” starptautiskā biznesa direktors Matjē Dešamps.

Rail Baltica būvniecības darbi būtiski mainīs vilcienu kustību 

Ņemot vērā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas sliežu ceļu pārbūvi projekta “Rail Baltica”...

Darbi Rīgas Centrālā mezglā tiek organizēti divos lielos posmos: vispirms tiek būvēts viss, kas atrodas stacijas dienvidu pusē – sliežu ceļi, peroni, peronu nojumes, jaunā stacijas ēka, ir pilnībā jānorok uzbērums, jāuzbūvē dzelzceļa estakāde un pilnībā jāpārbūvē ielas zonas. Būvniecība dienvidu puses zonā norisināsies līdz 2023. gada beigām, kad Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas jaunās ēkas dienvidu daļa un arī jaunie sliežu ceļi tiks nodoti pasažieru un vilcienu operatoru pārziņā.

Savukārt no 2024. līdz 2025. gadam būvdarbi notiks dzelzceļa sliežu otrā – stacijas laukuma – pusē jeb ziemeļu daļā, pārbūvējot tur esošos sliežu ceļus, pasažieru platformas, ielu pārvadus un pašu stacijas ēku. Vienlaikus ar šiem darbiem tiks uzbūvēts jaunais dzelzceļa un kājamgājēju/ riteņbraucēju tilts pār Daugavu līdz pat Jelgavas ielai.

Rail Baltica būvniecībai no Stockmann atsavinās liftus 

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecībai Rīgā no universālveikala "Stockmann" telpu īpašnieka...

"Rail Baltica projekts mums dod iespēju Rīgas Centrālo staciju pārbūvēt par mūsdienīgu, daudzfunkcionālu un skaistu galvaspilsētas centrālo transporta mezglu, vienlaikus uzlabojot sabiedriskā transporta pakalpojuma ērtību un pieejamību. Stacijas pārbūve ir plānota tā, lai visā būvniecības procesā līdz pat 2025. gada nogalei Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija turpinātu sniegt pakalpojumus pasažieriem: vilcieni varētu turpināt kursēt, pielāgojot to kustības grafiku būvniecības darbiem, kā arī stacijas ēkā tiktu apkalpoti pasažieri. Tomēr aicinu rīdziniekus un Rīgas viesus būt iecietīgiem un rēķināties ar iespējamām neērtībām, kas radīsies būvdarbu laikā. Esmu drošs, ka rezultātā novērtēsim ieguvumus, ko mums šīs pārmaiņas sniegs,” teic satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas būvniecības projekts ir sarežģīts no darbu organizēšanas viedokļa divu apstākļu dēļ. Pirmkārt, mēs būvējam pašā Rīgas centrā, kas nozīmē, ka teritorija ir fiziska ierobežota un mums ir jārēķinās ar ļoti blīvu apkārtējo apbūvi, komunikācijām un dažādu infrastruktūru. Otrkārt, būvdarbi līdz pat to noslēgumam ir jāorganizē tā, lai Centrālās stacijas darbība neapstātos. Nelielas neērtības ir iespējamas, bet stacija turpinās apkalpot pasažierus,” komentē būvnieku pārstāvis.

Rīgas Centrālā mezgla izbūves plāns paredz Eiropas sliežu platuma dzelzceļa ievadīšanu Rīgas centrā, izbūvējot četrus jaunus sliežu ceļus, nodrošinot “Rail Baltica” starptautisko un lidostas savienojumu vilcienu, kā arī Latvijas reģionālo (starppilsētu un piepilsētas) vilcienu apkalpošanu.

FOTO: Atklāj Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumu 

Šodien oficiāli atklās dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumu, informē...

Tiks izveidota arī mūsdienu prasībām atbilstoša, estētiski pievilcīga un ērta stacijas infrastruktūra trīs līmeņos. Esošos piecus peronus jeb platformas papildinās vēl divas jaunas platformas: visi peroni tiks paaugstināti, uzlabojot abu dzelzceļa platumu dzelzceļa lietotāju ērtības, iekāpjot vilcienos. Virs peroniem būs nojumes. Uz katru no platformām vedīs kāpnes, 12 lifti un 22 eskalatori. Pēc izbūves gājējiem būs pieejami plašāki tuneļi. Virs peroniem tiks izbūvētas arī jaunas telpas 6000 m² platībā, kur būs iespējams izvietot komerctelpas, tualetes, kases, dažādas palīgtelpas, bagāžas glabātuves u.c. Stacijā iekļauts arī “Air-To-Rail” risinājums jeb bagāžas tranzīta joslas, kas nodrošina iespēju droši nogādāt bagāžu no lidostas uz staciju un otrādi - bez pasažieru iesaistīšanās. Jaunajā projektā būtiski paaugstināti arī stacijas, kā nozīmīga civilās infrastruktūras objekta, drošības parametri.

Esošā uzbēruma vietā posmā no autoostas un no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Elizabetes ielai tiks izveidota estakāde, pa kuru turpmāk organizēs dzelzceļa satiksmi. Uzbēruma norakšana piešķirs Rīgai jaunus vaibstus, vizuāli un funkcionāli savienojot līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas: Vecrīgu ar Latgales priekšpilsētu. Tas arī ļaus savienot Elizabetes ielu ar Timoteja ielu.

Tiks uzbūvēts jauns, vienu kilometru garš tilts ar diviem sliežu ceļiem pār Daugavu un mazo Daugavu, ko varēs izmantot arī gājēji un velobraucēji.

Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkaimē arī būtiski palielināsies pilsētniekiem pieejamas zaļās zonas un labiekārtotas multifunkcionālas teritorijas. Piemēram, no 1316 m² uz 4454 m² palielināsies skvēru platība. Plānots, ka Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa pārbūve, dzelzceļa tilta pār Daugavu un infrastruktūras būvniecības darbi pilnībā noslēgsies 2025. gadā.

Būvdarbus veic starptautiskā konkursa uzvarētājs - būvsabiedrība “BERERIX”, kuru veido Beļģijas lielākais būvniecības uzņēmums “BESIX Group”, nacionālais būvnieks “RERE Būve” un Itālijas uzņēmums “Rizzani de Eccher”, projektēšanas un būvdarbu uzraudzību veic būvinženieri no “Egis-Deutche Bahn”, bet būvprojekta ekspertīzi nodrošina vietējie eksperti no “Firma L4”.

Jau šobrīd “Bite” nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkls ir pieejams vairāk nekā 50% Latvijas iedzīvotāju, nodrošinot zibenīgu interneta savienojumu un stabilu pieslēgumu gan ikdienas, gan biznesa vajadzībām. “Bite”, tīkla kapacitātes un pārklājuma stiprināšanai, pilnveido esošās bāzes stacijas, aprīkojot tās ar modernākajām Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja “Ericsson” tehnoloģijām, kā arī būvē jaunas bāzes stacijas. Kā top nākamās paaudzes “Bite” 5G tīkls?

“Bite” tīkla attīstības pamatā – rūpīga plānošana un datu analīze

Lai nodrošinātu klientiem vislabākos mobilo sakaru pakalpojumus, “Bite” komanda veic padziļinātu datu analīzi, un tajās vietās Latvijā, kur nepieciešama tīkla stiprināšana, esošas bāzes stacijas tiek modernizētas, aprīkojot tās ar jaunām tehnoloģijām, vai tiek uzstādītas jaunas 5G bāzes stacijas.

Esošo bāzes stacijas modernizēšana, piemēram, uzstādot tām spēcīgākus signāla raidītājus, visbiežāk tiek veikta blīvi apdzīvotās vietās, tā palielinot ne vien tīkla pārklājumu, bet arī nodrošinot interneta ātruma pieaugumu par 30%. Savukārt jaunu 5G bāzes staciju izbūve notiek blīvi apdzīvotās teritorijās, kur ir liels patērēto datu apjoms un tīklā pieslēgto ierīču skaits.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas noslēdzis līgumu ar Forma2 un Prointec apvienību par inženiertehnisko un būvuzraudzību Rail Baltica stacijai starptautiskajā lidostā "Rīga" un tās saistītai infrastruktūrai.

Inženiertehnisko darbu uzraudzība būs jānodrošina stacijas ēkas, pievadceļu, estakādes un jaunas dzelzceļa līnijas izbūves un garantijas laikā.

"Parakstot līgumu ar projekta būvuzraugu, pilnā apjomā var sākties Latvijā otras nozīmīgākās Rail Baltica stacijas un infrastruktūras izveide. Projekts ir sarežģīts, tāpēc īpaši nozīmīga ir būvdarbu kvalitātes uzraudzība atbilstoši visām drošības, ekspluatācijas un vides pieejamības prasībām. Būtiski, ka būvuzraugs seko, vai tiek pilnvērtīgi pildīti visi nozīmīgie darba organizācijas nosacījumi, būvniecības laikā saglabājot ērtu piekļuvi lidostai, minimāli ietekmējot satiksmi un respektējot līdzās esošo projektu norisi. Šogad marta sākumā jau parakstījām līgumu ar šī projekta būvnieku - personu apvienību B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries. Plānojam sākt aktīvus būvdarbus pēc mēneša - maijā, un tos ir plānots veikt secīgi, piecos posmos - līdz 2025.gada decembrim," uzsver Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā "Rīga" izmaksās 236,961 miljonu eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

Kompānijā norādīja, ka ir noslēgts līgums ar starptautiskā konkursa uzvarētāju personu apvienību "B.S.L. Infra", kuru veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky AG" un Latvijas būvniecības uzņēmumi SIA "Binders" un AS "LNK Industries", par "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā "Rīga" izbūvi.

Būvdarbus plānots veikt secīgi, piecos posmos līdz 2025.gada decembrim.

Aktīvi būvdarbi sāksies šogad maijā.

Pirmais darbu posms - "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūve no stacijas "Imanta" līdz starptautiskajai lidostai "Rīga", kā arī stacijas termināļa būvniecība - būs jāpaveic līdz 2023.gada martam/aprīlim.

Vispirms tiks būvēta stacijas ēka trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru.

Sestdien, 1.septembrī, tiks atklāta rekonstruētā Siguldas dzelzceļa stacija, stacijas laukums un Laimas pulkstenis.

Dzelzceļa stacijas ēkas rekonstrukcija un stacijas laukuma labiekārtošana tika uzsākta 2011.gadā.

«Siguldas dzelzceļa stacijas ēkas rekonstrukcija un teritorijas labiekārtošanas 1.kārta ir investīcija vairāk nekā 860 tūkstošu latu apmērā. Investīcijas šajā teritorijā vēl turpināsies, jo īstenosim šīs teritorijas labiekārtošanas otro kārtu. Esmu gandarīts, ka mums ir izdevies sakārtot dzelzceļa staciju, jo šai ēkai jau sen bija nepieciešama rekonstrukcija - ceru, ka paveiktos vērienīgos uzlabojumus novērtēs mūsu novadnieki un viesi. Tāpat nozīmīgs ieguvums ir labiekārtotais stacijas laukums, kas veidos pilsētas centru ar jaunu satikšanās vietu visai Latvijai – Laimas pulksteni,» sacīja Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, norādot, ka rekonstrukcijas otrā kārta turpināsies vēl līdz šā gada nogalei, un tās laikā tiks izbūvēti piebraucamie ceļi un stāvlaukumi, rekonstruēta Ausekļa ielas centra daļa, līdz ar to kopējā investīcija Siguldas dzelzceļa stacijas ēkas rekonstrukcijai un teritorijas labiekārtošanai sasniegs apmēram 1,2 miljonus latu.

Kaimiņvalsts reģiona ostās kopumā pārkraušanas apjomi neaug; Baltijas valstu ostas piedzīvo izaugsmi

Ar 246,3 milj. t kravu Krievijas ostās Baltijas jūras austrumu krasta reģionā (Sanktpēterburga, Primorska, Ustjluga, Visocka, Viborga un Kaļiņingrada) pērn bija vērojams minimāls kritums par 0,5% salīdzinājumā ar 2017. gada rādītāju, liecina kaimiņvalsts Baltijas jūras ostu administrācijas dati. Tikmēr Somijas ostā Haminā-Kotkā ir kāpums par 10,3% līdz 16,2 milj. t, galvenokārt neapstrādātas koksnes importa kāpuma dēļ, kur pieaugums ir teju trīs reizes līdz 1,5 milj. t. Klaipēdā izaugsme par 7,3% līdz 46,3 milj t., galvenokārt, pateicoties kāpumam ģenerālkravu ‒ tostarp konteinerizēto kravu un ro-ro ‒ segmentā, proti, +31,7% līdz 16,4 milj. t. Tāpat mūsu dienvidu kaimiņi apkalpojuši vēsturiski lielākos minerālmeslu apjomus, atzīmē Klaipēdas ostas pārvalde. Savukārt Tallinā izaugsme par 7,4% līdz 20,6 milj. t, pamatā lejamkravu uzrāviena dēļ, kur +18,6% līdz 8,8 milj. t.

Polija sāk īstenot plānu par atteikšanos no Krievijas naftas, gāzes un oglēm un ir apņēmības pilna to realizēt līdz gada beigām, trešdien paziņoja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.

"Šodien mēs prezentējam visradikālāko plānu Eiropā par atteikšanos no Krievijas ogļūdeņražiem - Krievijas naftas, Krievijas gāzes un Krievijas oglēm. Šis plāns ir nepieciešams Eiropas atjaunošanai," preses konferencē sacīja premjers.

Varšava noteiks "totālu embargo Krievijas ogļu importam aprīlī, vēlākais maijā", norādīja Moraveckis.

Polija jau zināmā mērā ir samazinājusi atkarību no Krievijas naftas un vēlas "īstenot visus pūliņus, lai līdz gada beigām atteiktos no Krievijas naftas", uzsvēra premjers.

Moraveckis sagaida, ka maijā samazināsies Krievijas gāzes imports.

Kā norāda mediji, Polijas plāns paredz pilnībā atteikties no Krievijas gāzes līdz gada beigām.

Arī Satiksmes ministrijas (SM) rīcībā ir neoficiāla informācija par Krievijas plāniem apturēt ogļu kravu tranzītu caur Rīgas ostu, apstiprināja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Viņš gan uzsvēra, ka oficiāla apstiprinājuma nav.

Kā ziņots, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs, galvaspilsētas vicemērs Andris Ameriks (GKR) pastāstīja, ka vakar pēcpusdienā ir saņemta neoficiāla informācija, ka Krievija varētu pārtraukt ogļu kravu tranzītu caur Rīgas ostu.

Viņš atzina, ka gadījumā, ja šī informācija apstiprināsies, tas ļoti negatīvi ietekmēs Rīgas ostas darbu un Latvijas ekonomiku kopumā, jo Krievijas ogļu kravas veido vairāk nekā trešdaļu no visām Rīgas ostā apkalpotajām kravām.

Svētdien, 10.martā, no Eksportostas teritorijas ar kuģi izvestas pēdējās uzkrātās ogles un stividori savu darbību pārcēluši uz Krievu salu, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica.

Pašreiz ir uzsākti Eksportostas teritorijas sakopšanas darbi. Abi stividori, gan «Strek», gan «Riga Coal terminal», ir ievērojuši parakstīto vienošanos ar Rīgas Brīvostas pārvaldi, ka vēlākais līdz 2019.gada 11.martam Eksportostas teritorija būs pilnībā atbrīvota no oglēm.

Turpmāk visas ogļu kravas, kas ienāk Rīgas ostā, tiks piegādātas tieši uz Krievu salas termināļiem un izkrautas jaunajos kravu laukumos. Tas nozīmē, ka visas ogļu kravas ir atstājušas Rīgas centru un pārceltas uz Krievu salu.

Jau ziņots, ka decembra beigās noslēdzās Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi un objekts tika nodots ekspluatācijā, līdz ar to, kā plānots, terminālis bija pilnībā gatavs uzsākt kravu apkalpošanas operācijas.

Ogļu trūkuma dēļ Ukrainai ziemā draud pamatīgi elektroapgādes traucējumi, un Ukrainas enerģētikas ministrs draudējis atlaist visu valsts energokompānijas Centrenergo vadību, piektdien ziņo vietējie mediji.

Centrenergo vadība ir «dezorganizēta un nekompetenta», paziņojis jaunais Ukrainas enerģētikas ministrs Vladimirs Demčišins.

Iepriekš mediji ziņoja, ka enerģētikas uzņēmumam izsīkst ogļu krājumi, kas apdraud elektrības piegādes.

Centrenergo ogļu rezerves no 969 000 tonnām jūlijā ir sarukušas līdz 58 000 tonnām novembrī, ziņoja tīmekļa vietne Ukrainska Pravda.

Atsaucoties uz avotiem Enerģētikas ministrijā, Ukrainska Pravda ziņo, ka Demčišins sasaucis ārkārtas sēdi, lai novērstu draudošo krīzi.

Ministrs mediju ziņoto nekomentēja, bet norādīja, ka Ukrainas kopējās ogļu rezerves ir gandrīz 1,4 miljoni tonnu.

Lai arī globāli dažādu energoresursu īpatsvarā un patēriņā tuvākos gados sagaidāmas izmaiņas, tomēr būtiski zemākas cenas prognozētas netiek.

Tieši otrādi, jau uz šā gada otro pusi cenu kāpums tiek prognozēts, piemēram, dabasgāzei, DB norādīja Providus enerģētikas pētnieks Reinis Āboltiņš. «Tas izskaidrojams ar ASV tikko pieņemot lēmumu, savu ekonomiku tomēr nebremzēt. Pēc šī lēmuma uzreiz bija redzams, kā biržās un lielajos tirgos palēcās naftas cenas. Dabasgāzes cenas šis lēciens iespaidos ar zināmu laika nobīdi un Latviju varētu sasniegt uz nākamo, 2013. gada rudens apkures sezonu,» skaidro R. Āboltiņš.

Viņš neredz iemeslu, lai Eiropa tuvākajā laikā varētu sagaidīt zemākas dabasgāzes cenas. Gāzes cenas, viņaprāt, būtiski neietekmēs arī Eiropas Komisijas uzsāktā izmeklēšana pret Krievijas gāzes gigantu Gazprom: «Domāju, ka Gazprom drīzāk varētu nākties piekāpties ES attiecībā uz necaurspīdīgu divpusēju gāzes iepirkuma līgumu slēgšanu, nevis veikt cenu pazemināšanu,» vērtē R. Āboltiņš. Arī sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) cena Amsterdamas biržā vairs nav tik pievilcīgi zema kā pirms pāris gadiem, kas skaidrojams ar kopēju energoresursu cenu kāpuma tendenci.