Lai klātienē izrunātu uzņēmējiem neskaidros jautājumus saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciētajām izmaiņām un jaunu prasību piemērošanu tranzīta procedūrai, kā tas tika atspoguļots 2015. gada 29. septembra laikrakstā Dienas Bizness, 2015. gada 6.oktobrī notika VID vadības ierosināta tikšanās ar tranzīta nozares uzņēmumu pārstāvjiem un šos uzņēmumus pārstāvošo asociāciju vadītājiem.

Reaģējot uz laikrakstā Dienas Bizness izskanējušo informāciju par to, ka tranzīta uzņēmumiem radušās būtiskas neskaidrības un neapmierinātība saistībā ar izmaiņām tranzīta procedūras piemērošanā, kas palielina arī šīm procedūrām nepieciešamo laiku, VID ģenerāldirektore aicināja iesaistītos Latvijas tranzīta nozares pārstāvjus risināt radušos jautājumus klātienē un aicināja uz tikšanos, lai pārrunātu aktuālos jautājumus tranzīta jomā kopumā.

Tikšanās laikā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone uzsvērusi: «Es pati dodu priekšroku konstruktīvai sarunai, dialogam – gan savās attiecībās ar iestādes darbiniekiem, gan ar nodokļu maksātājiem un sadarbības partneriem. Tādēļ iespējami operatīvi organizēju šo tikšanos, lai ar jums visiem klātienē konstruktīvi pārrunātu radušās neskaidrības, skaidrotu faktisko situāciju un kopīgi rastu optimālo risinājumu, kas ļautu jums un mums pilnvērtīgi un sekmīgi turpināt darbu.»

Tradicionālo pasta sūtījumu apjoms samazinās, vienlaikus strauji attīstās interneta komercija, tāpēc Latvijas Pasts aktīvi meklē veidus, kā kompensēt vienus pakalpojumus ar citiem un rast papildu ieņēmumus.

VAS Latvijas Pasts 2017. gada otrajā pusē iesaistījās e-komercijas sūtījumu piegādēs no Āzijas uz trešajām valstīm partnerībā ar vienu no lielākajām pasaules loģistikas kompānijām – Alibaba grupas uzņēmumu Cainiao, ar kuru pilnībā veikta datu integrācija un virkne citu pasākumu projekta veiksmīgai īstenošanai. Cainiao šo sadarbību novērtējis ar īpašu Latvijas Pastam piešķirtu balvu par saskaņotu komandas darbu un efektīvu atbalstu.

Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns teic, ka tranzīta sūtījumu projekts tika iniciēts no uzņēmuma puses ar proaktīvu rīcību, saredzot tajā līdz šim nebijušas biznesa perspektīvas iespējas. Viņš norāda, ka uzņēmuma šā brīža darbību varētu nosacīti dalīt divās daļās. Tradicionālā pakalpojumu daļa, kuru raksturo universālais pasta pakalpojums, piemēram, vēstuļu un abonēto preses izdevumu piegāde, šobrīd uzskatāmi par visai izaicinošiem pakalpojumiem, jo pēdējos gados līdz ar interneta tehnoloģiju attīstību šajā segmentā vērojamas būtiskas apjoma izmaiņas. Savukārt otra pakalpojumu daļa izriet no mūsdienu dinamikas un iziešanas ārpus ierastajiem biznesa rāmjiem. Viņaprāt, šīs daļas attīstība atkarīga no uzņēmuma proaktīvas rīcības, ātruma un spējas pielāgoties, lai rastu kompromisus gan kopējai sadarbībai, gan arī daudzos tehniskos jautājumos. «Risināt dažādas ne- standarta situācijas, kuras nav bijušas ierastas pirmajā – tradicionālajā segmentā. Tur vairāk jāvadās pēc sen zināmiem rāmjiem, atkāpes no normas vai izaicinājumi netiek prasīti un sagaidīti,» skaidro M. Vilcāns.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Lidostā "Rīga" visvairāk tranzīta pasažieru šogad ir lidojumos uz Tallinu, Viļņu un Palangu, intervijā aģentūrai LETA sacīja VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Tāpat starp tranzīta pasažieriem pieprasīti ir lidojumi uz Tamperi, Tbilisi, Bukaresti, Erevānu un Kitili.

Pēc Odiņas teiktā, minētajos lidojumos tranzīta pasažieru ir 40-50% vai pat vairāk. Vienlaikus arī citos lidojumos ir tranzīta pasažieri, bet parasti tie ir 15-25%.

"Līdz ar to var teikt, ka tranzīta pasažieri pārsvarā ir mūsu kaimiņi - gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan Ziemeļvalstīs. Viņi visvairāk izmanto Rīgas lidostu, lai pārsēstos uz citiem lidojumiem," piebilda Odiņa.

Tāpat lidostas vadītāja stāstīja, ka pasažieru skaits, kuri lido tranzītā, palielinās, tostarp jūlijā attiecīgo pasažieru īpatsvars veidoja apmēram 26% no visiem pasažieriem.

Biedrība Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) izsaka gandarījumu, ka asociācijas pirms gada iniciētās aktivitātes par nepieciešamību Rīgā rīkot 16+1 formāta samitu, lai aktivizētu sadarbību starp Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm un Ķīnu, vainagojušās panākumiem, un valdību vadītāju sanāksme kā arī biznesa forums noritējis augstā līmenī.

16+1 samits dos Latvijas un Ķīnas uzņēmējiem jaunas sadarbības iespējas, tomēr Latvijai pēc veiksmīgi aizvadītā samita nevajadzētu ieslīgt pašapmierinātībā un jābūt gatavai šīs iespējas izmantot. Ministru prezidents Māris Kučinskis paziņojis, ka forumā bijušas daudzas sarunas un noslēgti daudzi nodomu protokoli. Tranzīta nozare no premjerministra sagaida skaidras atbildes uz jautājumiem – kas mainījies pēc samita Latvijas globālās konkurētspējas uzlabošanai tranzīta jomā, konkrēti kādas vienošanās panāktas, ar ko mēs valsts politikas līmenī esam kļuvuši interesantāki potenciālajiem sadarbības partneriem, un kādi ir plānoti turpmākie rīcības soļi.

Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

Skrūvju pievilkšana biznesam nenāks par labu tautsaimniecībai, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To, ka nesenā tranzīta procedūras sarežģīšana ne biznesam, ne budžetam labumu nedos, lielākā vai mazākā mērā apzinās visi ar šo jautājumu saistītie – gan Valsts ieņēmumu dienests (VID), gan Muitas pārvalde, gan jo īpaši uzņēmēji. Neatkarīgi no tā, vai tas bija patiesais vai formālais iegansts, pēc sarunas ar DB par tranzīta konteineru plūsmas (izvešana no Rīgas brīvostas) straujo palēnināšanos Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis tika atstādināts no amata pienākumu izpildes. DB uzrunātajiem komersantiem lielākoties ir vienalga, kurš ir VID vai muitas vadītājs, taču viņi nevēlas, ka šo institūciju darbinieku savstarpējo attiecību kārtošana vai cīņa par varu, par ko notiekošais VID varētu liecināt, negatīvi ietekmē viņu biznesu un visu tautsaimniecību – jo īpaši laikā, kad deviņos mēnešos budžeta ieņēmumi par teju 55 miljoniem eiro atpaliek no plāna.

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas premjeru 16+1 samita laikā Rīgā pieņemtie gala dokumenti nav iemesls valdībai ieslīgt pašapmierinātībā un uzskatīt, ka tranzīta nozares problēmas atrisināsies pašas no sevis. Latvijai jāturpina aktīvas, konstruktīvas sarunas ar maksimāli daudziem esošajiem un potenciālajiem sadarbības partneriem, tai skaitā ar Krieviju un Baltkrieviju

Krievijas tranzīta kravas no Latvijas aiziet. Pēc divdesmit piecu gadu «miega» tā ir realitāte. Latvijas ostas jau šobrīd kravu apgrozījuma ziņā zaudē saviem kaimiņiem – tikai šā gada septiņos mēnešos vien to apgrozījums kopumā samazinājies par 13,7%. Savukārt Klaipēdas ostā pirmajā pusgadā kravu apgrozījums pieauga par 4,2%, kas ļāva tai Baltijas valstu ostu vidū izvirzīties līderos. Uz Klaipēdu pārcēlās arī daļa no Ventspils ostas kravām, un iemesls tam nav meklējams ne ģeopolitiskajā situācijā, ne arī Krievijas vēlmē mums «ieriebt». Viss ir ļoti vienkārši – Lietuva ļoti savlaicīgi un tālredzīgi izstrādāja un piedāvāja īpašu dzelzceļa tarifu kravām no Baltkrievijas.

Trešdien, 25.aprīlī, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa vadībā notika Loģistikas nozares padomes sēde, kurā tika apspriestas tranzīta un loģistikas nozares aktualitātes, tai skaitā pārrunāta banku sektora ietekme uz tranzīta nozari.

Padomes locekļi pārrunāja aktuālo situāciju tranzīta un loģistikas nozarē, problēmām, ārējo ietekmi, prognozēm un priekšlikumiem nozares konkurētspējas stiprināšanai.

K.Ozoliņš atzīmēja, ka šī gada pirmajā ceturksnī kopējais kravu apgrozījums Latvijas ostās un dzelzceļā samazinājies par aptuveni 15%. Vislielāko ietekmi šajā samazinājumā atstāj naftas produktu un akmeņogļu apjomu samazinājums. Tai pat laikā atzīmējami ir pozitīvi rezultāti Liepājas ostā, kur apjomi pieaug. Pozitīvas tendences turpinās kravu segmentos ar augstāku pievienoto vērtību. Konteinerkravu apjomi Latvijas ostās turpina pieaugt šogad par 4.2%, Ro-Ro kravu apjomi par 18.4%, norādīja Ozoliņš.

Lai uzņēmēji noticētu VID paustajai vēlmei veicināt uzņēmējdarbību, dienestam vispirms steigšus jāsakārto tranzīta procedūras

Sākumā par to, no kurienes stāstam par problēmām, ar kurām septembrī pēkšņi saskārās Rīgas brīvostā strādājošie komersanti, kājas aug. Dienas Biznesam zvanīja satraukti muitas brokeri, norādot, ka jau pāris nedēļu konteineru izvešana prasa pat piecas reizes ilgāku laiku nekā līdz šim. Gadus desmit pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un līdz ar to arī attiecīgās regulas ieviešanas VID paspārnē esošā muita pēc VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones rezolūcijas nu paģērēja jaunu kārtību. Proti, līdz šim tranzīta deklarācija tika noformēta vispirms, un tad konteiners tika uzkrauts uz mašīnas izvešanai no ostas. Tagad pa priekšu ir jāuzkraujas un tikai tad var tranzīta procedūru noformēt līdz galam. Šāda rokāde tad nu arī prasīja trīs līdz piecas reizes vairāk laika, turklāt visvairāk cieta t.s. atzītie nosūtītāji, lai gan tiem vajadzētu būt priekšrocībām. Pie reizes iznāk, ka muita ilgstoši tranzīta deklarāciju noformēšanu varētu būt veikusi neatbilstoši ES normatīvajiem aktiem. Tam gan ne visi komersanti tic, jo tad jau arī iznākot, ka Eiropas Komisijas auditori ES regulas īsti nepārzina.

Komersanti spiesti tranzīta procedūrai veltīt trīsreiz vairāk laika; muitnieki ar Finanšu policiju strīdēties nevēlas

Brīdī, kad astoņos mēnešos valsts budžeta ieņēmumi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plāna atpaliek par 47,64 miljoniem eiro un, saskaņā ar Fiskālās disciplīnas padomes pausto, līdz gada beigām valsts budžeta deficīts var sasniegt 370 miljonus eiro plānoto 250 miljonu vietā, VID bez jebkādām aplēsēm pieņēmis lēmumu, kas budžeta robu tikai palielinās. Tādu viedokli DB pauž vairāki tranzīta nozarē iesaistītie, šoreiz nevēloties, ka tiek minēti vārdā. VID radīto situāciju viņi raksturo kā «absurdu kārtību», «murgu», «atgriešanos 90. gadu sākumā papīru laikmetā» un «ņirgāšanos par cilvēkiem», jo «pāršaušana pār strīpu» un «pilnīgs bardaks» būtu maigi teikts.

Krievijas kravu apjomu izmaiņu tendences būs redzamas jau nākamajā mēnesī .

Kamēr televīzijās, radio un preses slejās gan Latvijā, gan Igaunijā turpinās jaunu versiju ģenerēšana vai veco attīstīšana saistībā ar ilggadējā VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidenta Uģa Magoņa arestu – KNAB tur viņu aizdomās par kukuļņemšanu lielā apmērā saistībā ar LDz meitasuzņēmuma SIA LDz ritošā sastāva serviss iepirkumu –, medijos mazāk apskatīta šī notikuma seku potenciālā ietekme uz nozari. Ļoti iespējams, ka tas saistīts ar faktu, ka dzelzceļa pārvadājumos vienā vai otrā veidā iesaistītie nekādus komentārus par notiekošo īpaši sniegt nevēlas.

Lai arī DB uzrunātie tranzīta eksperti vairs nav tādā šokā un neziņā, kā sākotnēji, arī ar pārlieku lielu optimismu neviens neizceļas. Turklāt tikai retais ir gatavs šobrīd «tikt citēts», runājot par LDz vadības nomaiņas un tai sekojošo notikumu ietekmi uz konkrētu kravu grupām, ostām vai ostu termināļiem tuvākajā nākotnē. Līdz ar to bieži vien atšķiras publiski paustais «viss ir normas robežās» viedoklis no teiktā bez atsaucēm. Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka nomainīts arī ilggadējais Krievijas dzelzceļa (RŽD) vadītājs Vladimirs Jakuņins, labās attiecības ar kuru mēdza uzsvērt U. Magonis. Viņa vietā iecelts kaimiņvalsts transporta ministra vietnieks Oļegs Belozerovs, kurš, kā vēsta Krievijas mediji, starp citu, dzimis Ventspilī. Savukārt pēc Latvijai neierasti operatīvās LDz vadītāja atcelšanas, par kompānijas valdes priekšsēdētāja p.i. tika nozīmēts līdzšinējais valdes loceklis Aivars Strakšas.

Jaunu kravu piesaistei ostās nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to sasniegt, norādīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) pārstāvji.

LSA informē, ka 28.martā notikušajā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) atzinīgi novērtēja līdz šim paveikto ostu pārorientācijā uz jaunām kravām, industriālo zonu attīstībā un jaunu investīciju piesaistē.

Tāpat iesaistītās puses sēdē vienojās izveidot darba grupu, kura divu mēnešu laikā izstrādās detalizētu plānu, kā saglabāt tranzīta nozari un pārstrukturēt kravu plūsmu caur Latviju.

LSA padomes loceklis Jānis Kasalis atzīmē, ka ostas jau patlaban meklē veidus, kā aizstāt līdzšinējās kravu plūsmas, tomēr tām nav pieejams nekāds atbalsts.

Kasalis uzsver, ka jaunu kravu piesaistei nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to visiem kopā sasniegt, ņemot vērā nozares specifiku un to, cik investīcijas un projekti ir lēni un komplicēti.

Pēdējā laikā kravu īpašnieku pieprasījums izmantot Latvijas tranzīta koridoru ir augsts

«Pērn dzelzceļa tranzīta pakalpojumu eksporta vērtība bija 333 milj. eiro, bet nedaudz virs 90 milj. iztērēts, šos pakalpojumus nodrošinot. Starpība paliek Latvijai. Tie ir 5,3 eiro uz katru tonnu tikai dzelzceļa sadaļā – neskaitot jūras pārvadājumus, kas saistīti ar lielāko daļu ienākošo kravu. Zaudējot kravas, mēs zaudējam šo pievienoto vērtību. Tiesa, pēdējā laikā kravu īpašnieku pieprasījums izmantot Latvijas tranzīta koridoru ir augsts – tātad ekonomiski esam pievilcīgi. Cits jautājums, kas kopīgiem spēkiem jārisina, – ne visas kravas šurp atnāk,» saka VAS Latvijas dzelzceļš valdes loceklis un viceprezidents Aivars Strakšas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 18. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu un uzņēmumu ietekmes, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš norādīja, ka Ventspils brīvostas pārvalde pārvalda otru lielāko ostu Latvijā - kravu apgrozījums Ventspils ostā ir apmēram 20 miljoni tonnu gadā un tajā strādā vairāk nekā 2000 darbinieku.

"Faktiski Ventspils osta ir mūsu tranzīta sistēmas viens no pamatelementiem, tāpēc jebkādas darbības, kas varētu kaitēt tranzīta plūsmai un arī uzņēmumiem, kas strādā Ventspils ostā un nav saistīti ar [Ventspils mēru Aivaru] Lembergu, mums būtu jāmēģina novērst vai vismaz mazināt," teica satiksmes ministrs.

Viņš arī atzīmēja, ka saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu varētu būt traucēti norēķini par brīvostas pakalpojumiem.

Līdz 20.jūlijam "Latvijas Pasts" pieņēmis 165 pasta sūtījumu tranzīta kravu čārterlidmašīnas no Ķīnas, apstrādājot un tālāk uz vairākām saņēmējvalstīm novirzot pasaulē otras lielākās tirdzniecības platformas "Alibaba" sūtījumus sadarbībā ar "Alibaba grupas" loģistikas uzņēmumu "Cainiao".

Lai gan Covid-19 izraisītās krīzes dēļ tranzīta sūtījumu saņemšana kopš 2020.gada sākuma bija apgrūtināta un šo sūtījumu plūsma – būtiski sašaurināta, pēdējos divos mēnešos tā strauji aktivizējusies, "Latvijas Pastam" apkalpojot vidēji 23 tranzītlidmašīnas mēnesī, kas ir ievērojami, 6,6 reizes jeb par 550%, vairāk nekā vidēji mēnesī iepriekš, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Lidosta "Rīga" jūlijā pieņēma "Cainiao" sadarbības partnera aviokompānijas "Atran" 200. kravu čārterlidmašīnu, no kuras nodrošinātajiem reisiem aptuveni 80% kravu bija "Latvijas Pastam" adresētie pasta tranzīta sūtījumi.

"Latvijas Pasta" valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns komentē: "Mums izdevies kļūt par būtisku pasaules tirdzniecības milža "Alibaba" grupas uzņēmuma "Cainiao" starptautiskās loģistikas sistēmas sastāvdaļu. Lai to izdarītu, mums nācās pārskatīt iekšējos procesus, izveidot drošu un efektīvu datu apmaiņas sistēmu, investēt tehnoloģijās un darbiniekos, lai pierādītu savu kompetenci, elastību un spēju patiešām ātri apstrādāt un piegādāt sūtījumus. Sadarbībā ar "Cainiao" jau plānojam jaunu mērķu sasniegšanu, veicinot gan "Latvijas Pasta" rezultatīvo rādītāju izaugsmi, gan pozitīvu ietekmi uz Latvijas kopējiem tranzīta sūtījumu apjomiem un starptautiskās lidostas "Rīga" kravu apgrozījumu."

Viena no iespējām, kā mazināt akcīzes nodokļa celšanas negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju, ir atjaunot ceļu fondu - nevis tikai autoceļu, bet kā ceļu fondu, jo ceļš ir ceļš – vienalga, vai tas ir dzelzceļš, vai autoceļš. Tas būtu viens no risinājumiem, par kuru vistuvākajā laikā diskutēsim gan ar privātajiem pārvadātājiem, gan ar tranzīta biznesa asociāciju, saka VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.

Fragments no intervijas

Kā akcīzes nodokļa celšana degvielai ietekmēs LDz konkurētspēju?

Tas krietni vien pasliktinās ne tikai uzņēmuma konkurētspēju, bet visu dzelzceļa nozares pārvadātāju konkurētspēju, tajā skaitā privāto pārvadātāju konkurētspēju, jo tas sadārdzina transporta koridoru mūsu virzienā. Jau gada sākumā, kad runāja par kravu samazinājumu, viens no apgalvojumiem bija, ka Latvijas tranzīta koridors esot dārgāks nekā, piemēram, Lietuvas virzienā, kaut gan tas tā nav. Tagad, ņemot vērā akcīzes nodokļa celšanu, mūsu tranzīta koridors tiešām sadārdzināsies par noteiktu procentu. Transporta koridora izmaksas būtībā ir visas izmaksas, ko sedz kravu īpašnieks, kurš grib nogādāt savu preci. Tā ir gan infrastruktūras maksa, gan pārvadājumu maksa, gan nodokļi. Pašreiz visas kravas Latvijā tiek pārvadātas ar dīzeļlokomotīvēm, un akcīzes nodokļa celšana sadārdzinās šo pārvadājumu kā tādu. Protams, dīzeļdegvielas sadārdzināšana padara vēl pievilcīgāku nākotnē gaidāmo dzelzceļa elektrifikāciju. Pašlaik rēķinām, ka elektrifikācija ļaus pārvadātājiem ietaupīt ap vienu eiro uz pārvadāto tonnu. Ja akcīze tiks palielināta, šis ieguvums ilgtermiņā būs vēl lielāks.

Ministru kabinets šodien nolēma, ka personām, kuras šķērsos Latviju tranzītā, tas būs jāizdara 12 stundu laikā pēc reģistrēšanās sistēmā "covidpass.lv", informē Iekšlietu ministrija.

Ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju valstī un jaunā Covid-19 paveida izplatību, ārkārtējās situācijas laikā ir būtiski samazināt tranzīta nolūkā robežu šķērsojošu personu uzturēšanās laiku Latvijas teritorijā.

Personām, sākot no 15. februāra, ir pienākums Latvijas teritoriju šķērsot tranzītā 12 stundu laikā no apliecinājuma anketas iesniegšanas personu uzraudzības sistēmas tīmekļvietnē "covidpass.lv".

Pastāv arī izņēmumi. Transporta pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja darbiniekam, kravas vai tehnisko reisu apkalpes loceklim Latvijas teritorija tranzītā jāšķērso 72 stundu laikā. Tāpat izņēmums attiecas uz starptautisko pasažieru pārvadājumu pasažieriem, kuriem Latvijas teritorija tranzītā jāšķērso 48 stundu laikā.

Loģistikas padomes sēdē, trešdien, 20.septembrī, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, padomes priekšsēdētājs Kaspars Ozoliņš uzsvēra: «Savstarpēja komunikācija un informācijas ciešāka apmaiņa starp nozarē strādājošajiem ir nepieciešamie priekšnosacījumi Latvijas tranzīta stiprināšanā.»

Loģistikas padomē izskatīts jautājums par situāciju tranzīta un loģistikas nozarē, prognozēm un priekšlikumiem konkurētspējas stiprināšanai, informē Satiksmes ministrija. Padomes locekļi (Latvijas pasts, starptautiskā lidosta Rīga, Ventspils Brīvosta, Tranzītbiznesa asociācija, Liepājas Speciālā ekonomiskā zona, Latvijas Auto, biedrība Baltijas Asociācija – transports un loģistika, Rīgas Brīvosta, LDz Loģistika) sniedza svarīgāko informāciju par aktuālo situāciju uzņēmumos, darbu un plānoto jaunu kravu piesaistē, kā arī problēmu jautājumiem, ārējo ietekmi, prognozēm.

Ozoliņš norādīja, ka darbu Latvijas vēstniecībās Krievijā un Kazahstānā ir uzsākuši Satiksmes ministrijas atašeji, un aicināja nozarē strādājošos aktīvai savstarpējai komunikācijai ar tiem, lai nodrošinātu efektīvu un mērķtiecīgu sadarbību ar Krievijas un Kazahstānas uzņēmējiem iespējamu jaunu kravu piesaistei. Tāpat tika uzsvērts ministrijas padomnieka Ķīnā aktīvais darbs gada garumā, kas sekmējis gan politiska līmeņa, gan uzņēmēju savstarpēju tikšanos, lai veidotu sadarbības iespējas visdažādākajos segmentos. Arī Latvijas dzelzceļš Baltkrievijā darbojas pārstāvniecība, kuras potenciālu nozares uzņēmēji tiek aicināti aktīvi izmantot, jo Baltkrievija ir būtisks tranzīta nozares sadarbības partneris, un pastāv visi priekšnosacījumi to vēl vairāk attīstīt.

Biedrība Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) atzinīgi vērtē ministru prezidenta Māra Kučinska Rīta Panorāmā pausto, ka Latvijai ir konkrēts ilgtermiņa piedāvājums tranzīta kravu plūsmai caur Latviju, kā arī to, ka Ķīnas pusei iesniegti tarifi un skaitļi. Tomēr vienlaikus asociācijas vadītāja Inga Antāne pauž neizpratni, ka ar premjera minēto piedāvājumu, tai skaitā tarifiem, nav iepazīstināta tranzīta nozare, kura neskaitāmas reizes aicinājusi kopīgi izstrādāt vienoto piedāvājumu Ķīnai un citām sadarbības valstīm.

Reaģējot uz Māra Kučinska teikto, BATL ministru prezidentam nosūtījusi vēstuli, kurā valdības vadītājs aicināts nekavējoties iepazīstināt asociāciju ar šo piedāvājumu un Ķīnas pusei iesniegtajiem tarifiem.

Ņemot vērā, ka šobrīd Ķīnas uzņēmēji aktīvi izrāda interesi par sadarbību ar Ventspils ostā strādājošajiem uzņēmējiem, premjera minētais ilgtermiņa piedāvājums, tāpat arī Ķīnas pusei nodotais tarifu piedāvājums, tranzīta nozarei ir īpaši aktuāls.

Tā kā nozare jau ilgstošā laika periodā piedzīvo ļoti ievērojamu kravu kritumu, turklāt šī tendence arvien pieaug, vienota, konkurētspējīga un šodienas tirgus pieprasījumam atbilstoša tranzīta koridora piedāvājuma izstrāde, tajā skaitā arī konstruktīvs dialogs ar nozarē strādājošiem uzņēmējiem, Latvijai ir vitāla nepieciešamība, uzsver BATL prezidente I. Antāne.

Laikraksta Dienas Bizness rīcībā ir nonākusi informācija, ka pret Latvijas bankām uzsāktās kampaņas rezultātā tiek slēgti ne tikai «čaulas uzņēmumu», bet arī pavisam reālu tranzīta nozares uzņēmumu konti.

«Varu atklāti pateikt, ka arī mums aizvēra ciet kontus kompānijām, kuras ir saistītas ar Krieviju. Pagājušā gada decembrī bez īpašiem paskaidrojumiem Swedbank aizvēra ciet kontus diviem kopuzņēmumiem,» saka Ivars Sormulis, kurš ir privātā dzelzceļa uzņēmuma AS Baltijas Tranzīta serviss valdes priekšsēdētājs. Viņš ir tas retais, kuram ir drosme to pateikt atklāti. Taču laikraksta rīcībā ir informācija arī par citiem tranzīta jomas uzņēmumiem, kuriem pēdējā laikā ir radušās problēmas banku kontu sakarā. Grūtajā situācijā, kādā starptautiskās politikas dēļ atrodas Latvijas tranzīta nozare, mazākais, kas tai ir vajadzīgs, ir problēmas ar banku pakalpojumiem mūsu valstī. Tā vien šķiet, ka kāda neredzama roka ir nolēmusi pielikt punktu ne tikai Latvijas bankām, bet arī tranzītam, kas ir vēl viena miljardu nozare. Bet varbūt tā nav sveša roka, bet mūsu pašu provinciālisms un gļēvums? Patiešām traki būtu, ja izrādītos, ka mūsu bankas un tranzīts ir iznīcināts nevis kādu ģeopolitisku lēmumu rezultātā, bet tikai tāpēc, ka Latvijas valdībai gribējās kārtējo reizi iztapt, bet banku ierēdņiem neko vairāk kā «mazāk problēmu».

Latvijā pagājušā gada no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 59,9% vairāk nekā 2022.gadā, kad importēja 265 056 tonnas, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Vienlaikus 2023.gadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 89,008 miljonus eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2022.gadā.

Tostarp kukurūza pērn no Krievijas importēta 294 844 tonnu apmērā, rudzi - 53 243 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 74 640 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā.

Salīdzinot ar 2022.gadu, kukurūzas imports palielinājies divas reizes un rudzu - par 61,5%, kamēr kviešu un kviešu un rudzu maisījuma imports samazinājies par 10,2%, bet tritikāles - par 87,9%. Mieži 2022.gadā netika importēti.

VID pārstāvji skaidroja, ka preces, kas ir izgājušas importa procedūru jeb izlaistas brīvā apgrozībā, iegūst Eiropas Savienības (ES) preču statusu un ir brīvā apritē visā ES teritorijā. Tās var tikt patērētas Latvijā vai nogādātas uz citu ES dalībvalsti bez muitas procedūras, tostarp tranzīta piemērošanas.

Latvijā pagājušā gada 11 mēnešos no Krievijas importētas 333 225 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 51,5% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, kad importēja 219 959 tonnas, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Vienlaikus 2023.gada 11 mēnešos Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 73,529 miljonus eiro, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2022.gada 11 mēnešos.

Tostarp kukurūza pērn 11 mēnešos no Krievijas importēta 237 093 tonnu apmērā, rudzi - 45 987 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 41 140 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā.

Salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu kukurūzas imports palielinājies par 68,4%, rudzu - par 44,9%, kviešu un kviešu un rudzu maisījuma - par 19,6%, bet tritikāles imports samazinājies par 84,3%. Mieži 2022.gada attiecīgajā periodā netika importēti.

VID pārstāvji skaidroja, ka preces, kas ir izgājušas importa procedūru jeb izlaistas brīvā apgrozībā, iegūst Eiropas Savienības (ES) preču statusu un ir brīvā apritē visā ES teritorijā. Tās var tikt patērētas Latvijā vai nogādātas uz citu ES dalībvalsti bez muitas procedūras, tostarp tranzīta piemērošanas.

Godīgie uzņēmēji cieš zaudējumus, ietekme uz budžetu nav aplēsta, bet ieguvēji būs kaimiņvalstu ostas

«Vēl viena tāda uzvara, un mūsu vairs nebūs,» pēc uzvaras divās kaujās pār romiešiem teicis grieķu karavadonis Pirrs, pats ciezdams milzīgus zaudējumus. Vēl pāris Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciētas izmaiņas saistībā ar tranzīta kravu nosūtīšanu cauri Latvijai, un nozarei tiks nodarīti neatgriezeniski zaudējumi. Šādi patlaban varētu raksturot uzņēmēju noskaņojumu, nu jau trīs nedēļas uz savas ādas piedzīvojot skrūvju piegriešanu tranzīta procedūras piemērošanā. Pēc komersantu teiktā, kravu apkalpošanas (konteineru izvešanas) ātrums Rīgas brīvostā samazinājies trīs līdz piecas reizes. Tas nozīmē arī mazākus ieņēmumus loģistikas kompānijām un valsts budžetam. Atsevišķi muitas brokeri atsakās izmantot t. s. atzītā nosūtītāja (kas paredz vairākas privilēģijas) statusu, baidoties nokļūdīties un tā rezultātā saņemt VID sodu. Šo situāciju, kuru komersanti apraksta kā