Transports un loģistika

LDz vadītājs: Jāveido visu ceļu, arī dzelzceļa fonds

Sandris Točs, speciāli DB, 28.04.2017

DB 28.aprīļa numura vāks

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no iespējām, kā mazināt akcīzes nodokļa celšanas negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju, ir atjaunot ceļu fondu - nevis tikai autoceļu, bet kā ceļu fondu, jo ceļš ir ceļš – vienalga, vai tas ir dzelzceļš, vai autoceļš. Tas būtu viens no risinājumiem, par kuru vistuvākajā laikā diskutēsim gan ar privātajiem pārvadātājiem, gan ar tranzīta biznesa asociāciju, saka VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.

Fragments no intervijas

Kā akcīzes nodokļa celšana degvielai ietekmēs LDz konkurētspēju?

Tas krietni vien pasliktinās ne tikai uzņēmuma konkurētspēju, bet visu dzelzceļa nozares pārvadātāju konkurētspēju, tajā skaitā privāto pārvadātāju konkurētspēju, jo tas sadārdzina transporta koridoru mūsu virzienā. Jau gada sākumā, kad runāja par kravu samazinājumu, viens no apgalvojumiem bija, ka Latvijas tranzīta koridors esot dārgāks nekā, piemēram, Lietuvas virzienā, kaut gan tas tā nav. Tagad, ņemot vērā akcīzes nodokļa celšanu, mūsu tranzīta koridors tiešām sadārdzināsies par noteiktu procentu. Transporta koridora izmaksas būtībā ir visas izmaksas, ko sedz kravu īpašnieks, kurš grib nogādāt savu preci. Tā ir gan infrastruktūras maksa, gan pārvadājumu maksa, gan nodokļi. Pašreiz visas kravas Latvijā tiek pārvadātas ar dīzeļlokomotīvēm, un akcīzes nodokļa celšana sadārdzinās šo pārvadājumu kā tādu. Protams, dīzeļdegvielas sadārdzināšana padara vēl pievilcīgāku nākotnē gaidāmo dzelzceļa elektrifikāciju. Pašlaik rēķinām, ka elektrifikācija ļaus pārvadātājiem ietaupīt ap vienu eiro uz pārvadāto tonnu. Ja akcīze tiks palielināta, šis ieguvums ilgtermiņā būs vēl lielāks.

Kāda ir iespēja mīkstināt akcīzes nodokļa celšanas negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju?

Viena no iespējām, ko mēs jau esam ieteikuši arī agrāk, ir atjaunot Latvijas autoceļu fondu - nevis kā tikai autoceļu, bet kā ceļu fondu. Nosaukt to par ceļu fondu, jo ceļš ir ceļš – vienalga, vai tas ir dzelzceļš, vai autoceļš. Līdz ar to akcīze no degvielas tiktu novirzīta šajā fondā un caur noteiktu mehānismu ieguldīta infrastruktūras attīstībā, līdz ar to samazinot infrastruktūras izmaksas. Tas būtu viens no risinājumiem, par kuru vistuvākajā laikā diskutēsim gan ar privātajiem pārvadātājiem, gan ar tranzīta biznesa asociāciju, gan ar mūsu partneriem LTRK un LDDK. Tranzīta biznesa nozares devums Latvijas ekonomikai ir ļoti būtisks. Atbilstoši auditorkompānijas Ernst&Young Baltic pētījumam par dzelzceļa nozares ietekmi uz citām nozarēm, dzelzceļa nozares ietekmei uz ekonomiku ir multiplikatora efekts. Tas nozīmē, ka samazinoties vai palielinoties dzelzceļa pārvadājumu apgrozījumam par vienu miljonu eiro, visu citu nozaru apgrozījums samazinās vai palielinās par 2,4 miljoniem eiro. Tātad, ja akcīzes nodokļa celšanas dēļ notiks pārvadājumu samazinājums, budžetā automātiski netiks gūti ieņēmumi kādās citās nodokļu sadaļās. Līdz ar to var būt vairāk mīnusu nekā plusu, jo nodokļa palielinājums var nenozīmēt ienākumu palielinājumu gadījumā, ja bizness tādēļ sašaurinās. Pašlaik mēs skatām situāciju, kā akcīzes nodokļa celšana ietekmēs nozari un Latvijas tranzīta konkurētspēju, un nāksim klajā ar priekšlikumiem, kā varētu atrisināt situāciju gan saprotot valdību, gan mēģinot rast risinājumu, lai saglabātu ekonomikas konkurētspēju.

Visu rakstu Dzelzceļa transportam ir liela nākotne lasiet piektdienas, 28.aprīļa laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru