Jaunākais izdevums

Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi ir teju noslēgušies, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Stividora SIA «Strek» teritorijā visi papildu infrastruktūras būvdarbi, ko bija uzņēmusies veikt Rīgas brīvostas pārvalde, ir paveikti 100% apmērā un būves nodotas ekspluatācijā. Tāpat būvdarbi faktiski ir noslēgušies arī otra stividora – SIA «Riga Coal Terminal» – teritorijā, uzsākta objekta nodošana ekspluatācijā un turpinās izpilddokumentācijas saskaņošanas process, kas noslēgsies decembra mēneša otrajā pusē.

«Šodien pārliecinājāmies, ka nepastāv tehnoloģiski šķēršļi beramkravu operāciju pārcelšanai no Daugavas labā krasta – Andrejsalas un Eksportostas teritorijām – uz Krievu salu. Aktīvi norit beramkravu pārkraušanas tehnoloģiju pārneses process uz jauno termināli, un tas liecina – pārcelšanās ir pilnvērtīgi uzsākusies. Tāpat jau tuvākajā laikā uzsāksies arī Andrejsalas un Eksportostas atbrīvošana no akmeņogļu kravām, un jau tuvāko pāris mēnešu laikā ogles šajā teritorijā būs vēsture,» informē Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Krievu salas projekta otrā posma ietvaros ir pabeigta visu komunikāciju, tai skaitā elektroapgādes kabeļu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, izbūve, kā arī kravu laukumu un dzelzceļa izbūve. Kravu laukumiem ir izbūvēts betona plātņu un asfalta segums. Ir izbūvēts 23 metrus augsts vēja žogs vairāk nekā 2 kilometru garumā. Vēja žoga būtiskākā funkcija ir efektīvi slāpēt valdošo vēju ietekmi uz ogļu krautnēm, neļaujot ogļu putekļiem pacelties gaisā un nonākt apkārtējā vidē.

Objektā stividori veic administratīvo un tehnoloģisko ēku izbūvi, kā arī piegādā un uzstāda specializētās ogļu izkraušanas, smalcināšanas, transportēšanas un kuģos iekraušanas iekārtas. Pašlaik jau ir uzsākta uzstādīto tehnoloģisko iekārtu ieregulēšana un sagatavošana ogļu pārkraušanas procesa uzsākšanai. Arī stivodoru teritorijās visi darbi noslēgsies līdz šā gada beigām.

«Krievu salas terminālis ir gatavs pilnvērtīgi uzsākt darbu, un jau drīzumā gaidām šeit pirmās akmeņogļu kravas,» atzīmē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Lai atbrīvotu Rīgas pilsētas centru no ogļu kravām un pārvietotu ogļu pārkraušanu uz jauniem, ar mūsdienīgām tehnoloģijām aprīkotiem termināļiem Krievu salā, Rīgas brīvostas pārvalde 2012. gadā uzsāka projektu «Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra». 2015. gada 31. decembrī noslēdzās Krievu salas termināļa pamatinfrastruktūras izbūve, kuras ietvaros tika izveidotas 4 dziļūdens piestātnes (15,5m) ar kopējo garumu 1180 metri un nepieciešamā pievadceļu un inženiertehniskā infrastruktūra.

Paralēli 2017. gada septembrī Rīgas brīvostās pārvaldes uzsāktajiem papildu infrastruktūras būvdarbiem, stividori veic administratīvo un tehnoloģisko ēku izbūvi, kā arī uzstāda specializētās ogļu izkraušanas, smalcināšanas, transportēšanas un kuģos iekraušanas iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas vēsturē vērienīgākajā projektā – Krievu salas terminālī – noslēgumam tuvojas papildu infrastruktūras izbūves darbi, kuru ietvaros tiek izbūvētas nepieciešamās inženierkomunikācijas, kravu laukumi, sliežu pievedceļi, vēju slāpējošs žogs vides prasību ievērošanai, administrācijas ēkas, kā arī turpinās ogļu kraušanas tehnoloģiju montāža.

«Rīgas brīvostas pārvalde rūpīgi seko līdzi noslēdzošā būvdarbu etapa laika grafikam un darbu plānam. Viss process notiek saskaņā ar plānoto un apstiprināto grafiku, un šodien varu paust pārliecību, ka nepieciešamā infrastruktūra tiks nodota stividoriem paredzētajos termiņos, apjomos un kvalitātē. Darbu progress un sadarbība ar stividoriem liek domāt, ka arī stividori spēs izpildīt apņemšanos par savas infrastruktūras un tehnoloģiju sadaļas izbūvi, līdz ar ko pārvākšanās process uz Krievu salu noritēs bez nobīdēm laika grafikā, izpildot visas Eiropas Komisijas prasības,» uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Stividora SIA «STREK» nomas teritorijā jau pilnā apjomā ir noslēgušies kravu laukumu un inženierkomunikāciju būvdarbi. Šobrīd tiek sagatavotas iekārtu ekspluatēšanas instrukcijas, noformēta izpilddokumentācija un saņemti atzinumi no uzraugošajām institūcijām. 23 metrus augstā vēju slāpējošā žoga izbūves darbi SIA «STREK» teritorijā izpildīti 90% apmērā – ir uzstādīti visi masti un tiek montētas žoga starpmastu stieples un žoga vēja siets. Saskaņā ar plānoto darbu grafiku, vēja žoga būvdarbus SIA «STREK» teritorijā plānots pabeigt līdz 2018. gada septembra beigām. Stividora darbu sadaļā tiek veikti administrācijas un dienesta ēku izbūves iekšdarbi, bet beramkravu izkraušanas ēkā tiek montēti ārsienu paneļi. SIA «STREK» šobrīd aktīvi veic tehnoloģisko iekārtu piegādi un montāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu salas termināļu teritorijā norit vēju slāpējošā žoga izbūve - tas būs 23 metrus augsts un vairāk nekā divus kilometrus garš, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Žoga galvenais uzdevums būs novērst ogļu putekļu izplatīšanos apkārtējā vidē. Stividora SIA «STREK» teritorijā jau ir paveikta vairāk nekā puse no vēja žoga izbūves darbu kopējā apjoma – nostiprināti žoga balstu pamati, uzstādīta lielākā daļa balstu, šobrīd rit darbi pie žoga starpmastu stiepļu un vēja sieta montāžas.

Saskaņā ar plānoto darbu grafiku, žoga būvdarbus SIA «STREK» teritorijā plānots pabeigt līdz 2018. gada septembra beigām. Vēja žoga būvdarbi uzsākti arī stividora SIA «Riga Coal Terminal» nomas teritorijā, kur šobrīd tiek stiprināti balstu pamati un jau augusta beigās tiks uzsākta balstu piegāde būvlaukumā.

Arī pārējie būvdarbi Krievu salā notiek atbilstoši plānotajiem darbu grafikiem. SIA «STREK» teritorijā ir pilnībā pabeigti kravu laukumu un inženierkomunikāciju būvniecības darbi, tai skaitā veiktas inženierkomunikāciju – elektroierīču, gāzes apgādes ierīču, ūdens un kanalizācijas sūkņu staciju pārbaudes un apsekošana darba režīmā. Šobrīd tiek gatavota izpilddokumentācija objekta nodošanai ekspluatācijā. Objektā stividors turpina administratīvo un tehnoloģisko ēku būvniecību, šobrīd strādājot pie konteineru līniju izbūves. Iekārtu uzstādīšanu plānots pabeigt līdz 2018. gada beigām. Savukārt SIA «Riga Coal Terminal» termināļa teritorijā turpinās pazemes inženierkomunikāciju būvdarbi, tiek ieklātas dzelzsbetona plātnes kravu laukumos, kā arī dzīti pāļi portālceltņu ceļiem starp kravu laukumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvaldes koordinēto Krievu salas projekta būvniecības pamatdarbus plānots pabeigt šī gada rudenī, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Precīzu termiņu viņš vēl nenosauca, bet norādīja, ka tas varētu būt šī

gada oktobris vai novembris. Savukārt līdz 2019.gada 1.janvārim vēl būs jāveic darbi, kas saistīti ar loģistikas pārorganizēšanu no Daugavas labā krasta uz Krievu salu, kas stividoriem radīs izmaksas un neērtības, jo kādu brīdi viņiem būs jāstrādā ar ogļu kravām gan vēl centra tuvumā, gan Krievu salā.

Stividoriem tās būs izmaksas un neērtības, jo ir skaidrs, ka šāda mēroga pārmaiņas nevar īstenot tā, ka izslēdz gaismu vienā vietā, ieslēdz otrā un sāc strādāt. Kādu laiku būs jāstrādā abās vietas. Taču no nākamā gada 1.janvāra ogles Rīgas centrā vairs nedrīkstēs pārkraut, skaidroja Zeltiņš. Viņš atzīmēja, ka patlaban plānotie darbi notiek saskaņā ar iepriekš plānotajiem termiņiem, vienlaikus tomēr atzīstot, ka atlikušo darbu termiņi ir saspiesti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 10.martā, no Eksportostas teritorijas ar kuģi izvestas pēdējās uzkrātās ogles un stividori savu darbību pārcēluši uz Krievu salu, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica.

Pašreiz ir uzsākti Eksportostas teritorijas sakopšanas darbi. Abi stividori, gan «Strek», gan «Riga Coal terminal», ir ievērojuši parakstīto vienošanos ar Rīgas Brīvostas pārvaldi, ka vēlākais līdz 2019.gada 11.martam Eksportostas teritorija būs pilnībā atbrīvota no oglēm.

Turpmāk visas ogļu kravas, kas ienāk Rīgas ostā, tiks piegādātas tieši uz Krievu salas termināļiem un izkrautas jaunajos kravu laukumos. Tas nozīmē, ka visas ogļu kravas ir atstājušas Rīgas centru un pārceltas uz Krievu salu.

Jau ziņots, ka decembra beigās noslēdzās Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi un objekts tika nodots ekspluatācijā, līdz ar to, kā plānots, terminālis bija pilnībā gatavs uzsākt kravu apkalpošanas operācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu infrastruktūras izbūve Krievu salas termināļos norit, kā plānots, stividoru teritorijās ir veikta vairāk nekā puse kopējā būvdarbu apjoma, tādējādi kravu kraušana varēs tikt uzsākta jau šā gada nogalē, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu ainu rāda Rīgas Brīvostas valdes locekļu un pārvaldnieka Anša Zeltiņa vizīte un tikšanās ar Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbu ģenerāluzņēmēja ACB pārstāvjiem. Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks uzsvēra, ka redzētais nostiprina pārliecību, ka Krievu salas projekta pamatmērķis tiks sasniegts veiksmīgi un pilnvērtīga beramkravu operāciju pārcelšanu no Daugavas labā krasta – Andrejsalas un Eksporta ostas teritorijas – uz Krievu salu noritēs, kā paredzēts, un kravu pārkraušana vienā no modernākajiem multifunkcionālajiem termināļiem Baltijas jūras reģionā uzsāksies, kā plānots, – 2019. gadā. Vizītē tika secināts, ka šobrīd lielākā teju 152 milj. eiro vērtā – Rīgas ostas infrastruktūras objekta Krievu salā ar maksimālo pārkraušanas jaudu 20 milj. t gadā izveide tuvojas finišam. Jāatgādina, ka projekta pirmais posms, kas tika līdzfinansēts no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, tika nodots ekspluatācijā jau 2015. gadā. Savukārt Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš uzsvēra, ka turpinās rūpīgi sekot līdzi darbu progresam, lai izpildītu apņemšanos pabeigt visu noteiktajos termiņos un terminālis ar nākamo gadu būtu pilnībā gatavs ogļu un citu beramkravu pārkraušanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ogļu pārkraušanas pārcelšanu no Eksportostas uz Krievu salu atliek par trim mēnešiem

LETA, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogļu pārkraušana Rīgas brīvostas pārvaldes teritorijā Eksportostā notiks vēl līdz 2019.gada 11.martam, šodien nolēma Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja.

Kā komitejā skaidroja Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Zinta Miķelsone, izvērtējot visus apstākļus, brīvostā strādājošie stividori ir lūguši pagarināt darbības termiņu par trim mēnešiem, lai nodrošinātu sekmīgu darbības pārcelšanu uz Krievu salu, vienlaicīgi nepārtraucot savu uzņēmējdarbību.

Rīgas brīvostas pārvalde, izvērtējot apstākļus un iespējamos riskus, ir piekritusi uzņēmējiem laiku dot līdz 11.martam.

Lai gan sākotnēji tika solīts, ka ogles Eksportostā netiks pārkrautas jau no 1.janvāra, Miķelsone solīja, ka marts tiešām ir pēdējais termiņš, ko uzņēmējiem dot - ja projekts netiks pabeigts līdz 30.martam, brīvostai būs jāatmaksā finansējums, ko Eiropas Savienība piešķīrusi šī projekta realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas un Krievijas ostās izaugsme; Latvijā, Igaunijā vērojama stagnācija.

Baltijas jūras austrumu krasta ostās šā gada pirmajā pusgadā apkalpots par 4,7% vairāk kravu nekā pērn šajā laika periodā, kopumā to apjomam sasniedzot 199,8 milj. t. Kamēr sešās mūsu austrumu kaimiņvalsts ostās (Ustjlugā, Sanktpēterburgā, Primorskā, Visockā, Kaļiņingradā, Viborgā) un Lietuvā (Klaipēdas ostā, Būtiņģes terminālī) piedzīvots kāpums, Latvijas ostās un Tallinā vērojami pavisam mazi mīnusi.

Abi uzvarētāji

Būtiņģes termināļa kravu apjomi palielinājušies par 4,6% līdz 4,7 milj. t, bet Klaipēdas ostā – par 6,7% līdz 23,7 milj. t. Latvijas ostu konkurentes izaugsmes pamatā pieaugums beramkravu segmentā par 10,5% līdz 10,3 milj. t un ģenerālkravu segmentā par 7,3% līdz 8,1 milj. t, lejamkravu segmentam piedzīvojot minimālu kritumu par 0,8% līdz 5,3 milj. t.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 6,5% līdz 64,2 milj. t pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājušies Latvijas trīs lielākajās ostās apkalpoto kravu apjomi.

Šogad šāda izaugsme gan vairs netiek plānota, liecina ostu pārstāvju teiktais Dienas Biznesam. Vislielāko kāpumu pērn piedzīvojusi mazākā no lielajām Kurzemes ostām, proti, Liepāja, kur +14,4% līdz 7,5 milj. t, sasniedzot vēsturisko rekordu. Otrajā vietā galvaspilsētas osta, kravu apjomiem Rīgā augot par 8,2% līdz 36,4 milj. t. Kaut arī niecīga, bet tomēr izaugsme arī Ventspilī, kur +1% līdz 20,3%.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Necerēti labos rezultātus pamatā nodrošināja pieaugums ogļu segmentā gada otrajā pusē un it īpaši tā nogalē, kopumā dodot +20,8% līdz 14,2 milj. t, norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks Edgars Sūna. Tāpat vērojams stabils kāpums konteineru segmentā, kur +6,6% līdz 4,9 milj. t, bet TEU (20 pēdu konteinera ekvivalents) izteiksmē +5,2% līdz 469,3 tūkst. TEU vienību. Statistikas dati arī liecina, ka milzīgs kāpums bijis kokmateriālu segmentā, kur +68,4% līdz 2,7 milj. t, bet liels kritums naftas produktu segmentā, kur -27,6% līdz 4,1 milj. t. Tāpat nepatīkams samazinājums minerālmēslu kravām, kur -14,2% līdz 2,1 milj. t. Vaicāts par šī gada prognozēm, E. Sūna atzīmē, ka kravu apjomi 2019. gadā tiek lēsti 2018. gada līmenī, proti, virs 35 milj. t. Pēc viņa teiktā, Rīgas brīvostas pārvalde šogad neplāno nekādas izmaiņas ostu maksās, taču saistībā ar to strādā pie jauna dokumenta, kas varētu stāties spēkā nākamā gada sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu salas terminālī stividora SIA «Strek» piestātnē ir uzkrauts pirmais kravas kuģis – zem Libērijas karoga kuģojošais ogļu balkeris «Trina Oldendorff» – kas uzņēmis 69,3 tūkstošus tonnu ogļu kravu un devies tālāk uz Amsterdamas ostu.

2013. gadā uzbūvētā kuģa garums ir 225 m, platums 32,26m, maksimālā iegrime 14,2, kravnesība 41,1 tūkstotis GT. Kuģa operators – OLDENDORFF CARRIERS GMBH & CO.

Krievu salas projekta otrā posma būvniecības darbi ir pilnībā noslēgušies un objekts, kā plānots, nodots ekspluatācijā aizvadītā gada nogalē. Objektā stividori turpina jauno specializēto ogļu apstrādes un kraušanas iekārtu (tehnoloģiju) ieregulēšanu un pārbaudi.

Projekta otrā posma ietvaros tika pabeigta visu komunikāciju, tai skaitā elektroapgādes kabeļu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, izbūve, kā arī kravu laukumu betona plātņu un asfalta seguma izbūve un dzelzceļa izbūve. Rūpējoties par vides aizsardzības prasību ievērošanu un Krievu salas teritorijai piegulošo pilsētas apkaimju iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ir izbūvēts 23 metrus augsts vēja žogs vairāk nekā 2 kilometru garumā. Vēja žoga būtiskākā funkcija ir efektīvi slāpēt valdošo vēju ietekmi uz ogļu krautnēm, neļaujot ogļu putekļiem pacelties gaisā un nonākt apkārtējā vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru