Jaunākais izdevums

Rīgas brīvostas vēsturē vērienīgākajā projektā – Krievu salas terminālī – noslēgumam tuvojas papildu infrastruktūras izbūves darbi, kuru ietvaros tiek izbūvētas nepieciešamās inženierkomunikācijas, kravu laukumi, sliežu pievedceļi, vēju slāpējošs žogs vides prasību ievērošanai, administrācijas ēkas, kā arī turpinās ogļu kraušanas tehnoloģiju montāža.

«Rīgas brīvostas pārvalde rūpīgi seko līdzi noslēdzošā būvdarbu etapa laika grafikam un darbu plānam. Viss process notiek saskaņā ar plānoto un apstiprināto grafiku, un šodien varu paust pārliecību, ka nepieciešamā infrastruktūra tiks nodota stividoriem paredzētajos termiņos, apjomos un kvalitātē. Darbu progress un sadarbība ar stividoriem liek domāt, ka arī stividori spēs izpildīt apņemšanos par savas infrastruktūras un tehnoloģiju sadaļas izbūvi, līdz ar ko pārvākšanās process uz Krievu salu noritēs bez nobīdēm laika grafikā, izpildot visas Eiropas Komisijas prasības,» uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Stividora SIA «STREK» nomas teritorijā jau pilnā apjomā ir noslēgušies kravu laukumu un inženierkomunikāciju būvdarbi. Šobrīd tiek sagatavotas iekārtu ekspluatēšanas instrukcijas, noformēta izpilddokumentācija un saņemti atzinumi no uzraugošajām institūcijām. 23 metrus augstā vēju slāpējošā žoga izbūves darbi SIA «STREK» teritorijā izpildīti 90% apmērā – ir uzstādīti visi masti un tiek montētas žoga starpmastu stieples un žoga vēja siets. Saskaņā ar plānoto darbu grafiku, vēja žoga būvdarbus SIA «STREK» teritorijā plānots pabeigt līdz 2018. gada septembra beigām. Stividora darbu sadaļā tiek veikti administrācijas un dienesta ēku izbūves iekšdarbi, bet beramkravu izkraušanas ēkā tiek montēti ārsienu paneļi. SIA «STREK» šobrīd aktīvi veic tehnoloģisko iekārtu piegādi un montāžu.

«Varam uzteikt sadarbību ar Rīgas brīvostas pārvaldi. Līdz šim par visiem jautājumiem esam varējuši vienoties un rast abpusēji pieņemamu risinājumu. Tāpat atzinīgi vērtējam būvnieku paveikto. Darbu apjoms un termiņi ir ļoti saspringti, bet, neskatoties uz to, būvdarbu progress norit saskaņā ar plānoto. Ja būvdarbu nodošana ekspluatācijā noritēs pēc grafika, pārvākšanās procesu uz Krievu salu uzsāksim plānotajos termiņos,» atzīmē SIA «STREK» līdzīpašnieks Mihails Gaņevs.

Stividora SIA «Riga Coal Terminal» termināļa nomas teritorijā turpinās pazemes inženierkomunikāciju būvdarbi, tiek izbūvēti pāļi portālceltņu ceļiem starp kravu laukumiem, betonētas sijas, ieklātas dzelzsbetona plātnes kravu laukumos. Uz doto brīdi darbi izpildīti par turpat 80% no kopējā būvdarbu apjoma. Vēju slāpējošajam žogam SIA «Riga Coal Terminal» teritorijā tiek būvēti balstu pamati. Būvlaukumā jau ir piegādāti žoga masti un uzsākta to uzstādīšana. Darbi ir veikti 59% apmērā. Tāpat SIA «Riga Coal Terminal» oktobra vidū plāno uzsākt savu tehnoloģisko iekārtu piegādi un uzstādīšanu Krievu salā.

«Sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi strādājam, lai abas puses izpildītu savu apņemšanos attiecībā uz infrastruktūras, tai skaitā arī jaunās dzelzceļa stacijas »Krievu sala«, gatavību ekspluatācijai, termiņiem un grafikiem. To sekmīga izpilde ir būtiska, lai mēs ar 2019. gadu varētu uzsākt savu kravu apstrādi Krievu salā,» norāda «Riga Coal Terminal» valdes priekšsēdētājs Jānis Priede.

Jau ziņots, ka šī gada 25. jūlija Rīgas brīvostas valdes sēdē tika nolemts iegādāties un uzstādīt divas jaunas gaisa kvalitātes monitoringa stacijas no kurām viena tiks izvietota Krievu salas termināļa ziemeļrietumu daļā, savukārt otra – tiešā Rīgas iedzīvotāju tuvumā, terminālim piegulošajā Bolderājas apkaimē – Lielupes ielas rajonā. Iekārtas tiks uzstādītas un darbu sāks līdz šī gada oktobrim.

Lai atbrīvotu Rīgas pilsētas centru no ogļu kravām un pārvietotu ogļu pārkraušanu uz jauniem, ar mūsdienīgām tehnoloģijām aprīkotiem termināļiem Krievu salā, Rīgas brīvostas pārvalde 2012. gadā uzsāka projektu «Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra». 2015. gada 31. decembrī noslēdzās Krievu salas termināļa pamatinfrastruktūras izbūve, kuras ietvaros tika izveidotas 4 dziļūdens piestātnes (15,5m) ar kopējo garumu 1180 metri un nepieciešamā pievadceļu un inženiertehniskā infrastruktūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvaldes koordinēto Krievu salas projekta būvniecības pamatdarbus plānots pabeigt šī gada rudenī, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Precīzu termiņu viņš vēl nenosauca, bet norādīja, ka tas varētu būt šī

gada oktobris vai novembris. Savukārt līdz 2019.gada 1.janvārim vēl būs jāveic darbi, kas saistīti ar loģistikas pārorganizēšanu no Daugavas labā krasta uz Krievu salu, kas stividoriem radīs izmaksas un neērtības, jo kādu brīdi viņiem būs jāstrādā ar ogļu kravām gan vēl centra tuvumā, gan Krievu salā.

Stividoriem tās būs izmaksas un neērtības, jo ir skaidrs, ka šāda mēroga pārmaiņas nevar īstenot tā, ka izslēdz gaismu vienā vietā, ieslēdz otrā un sāc strādāt. Kādu laiku būs jāstrādā abās vietas. Taču no nākamā gada 1.janvāra ogles Rīgas centrā vairs nedrīkstēs pārkraut, skaidroja Zeltiņš. Viņš atzīmēja, ka patlaban plānotie darbi notiek saskaņā ar iepriekš plānotajiem termiņiem, vienlaikus tomēr atzīstot, ka atlikušo darbu termiņi ir saspiesti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 10.martā, no Eksportostas teritorijas ar kuģi izvestas pēdējās uzkrātās ogles un stividori savu darbību pārcēluši uz Krievu salu, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica.

Pašreiz ir uzsākti Eksportostas teritorijas sakopšanas darbi. Abi stividori, gan «Strek», gan «Riga Coal terminal», ir ievērojuši parakstīto vienošanos ar Rīgas Brīvostas pārvaldi, ka vēlākais līdz 2019.gada 11.martam Eksportostas teritorija būs pilnībā atbrīvota no oglēm.

Turpmāk visas ogļu kravas, kas ienāk Rīgas ostā, tiks piegādātas tieši uz Krievu salas termināļiem un izkrautas jaunajos kravu laukumos. Tas nozīmē, ka visas ogļu kravas ir atstājušas Rīgas centru un pārceltas uz Krievu salu.

Jau ziņots, ka decembra beigās noslēdzās Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi un objekts tika nodots ekspluatācijā, līdz ar to, kā plānots, terminālis bija pilnībā gatavs uzsākt kravu apkalpošanas operācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Rīgas brīvosta uzstādīs divas jaunas gaisa kvalitātes monitoringa stacijas

Zane Atlāce - Bistere, 01.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas valdes sēdē nolemts iegādāties un uzstādīt divas jaunas gaisa kvalitātes monitoringa stacijas no kurām viena tiks izvietota jaunizbūvētā multifunkcionālā Krievu salas termināļa ziemeļrietumu daļā, savukārt otra terminālim piegulošajā Bolderājas apkaimē – Lielupes ielas rajonā.

Iekārtas tiks uzstādītas un darbu sāks līdz šī gada oktobrim.

«Krievu salas termināļa attīstības projekta otrais posms tuvojas noslēgumam, un vairs nav aiz kalniem brīdis, kad akmeņogļu pārkraušana no Rīgas centram pietuvinātajām teritorijām tiks novirzīta uz jauno multifunkcionālo termināli Krievu salā. Saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja Ietekmes uz vidi novērtējuma nosacījumiem, ir pieņemts lēmums par gaisa kvalitātes monitoringa staciju iegādi un uzstādīšanu. Papildu 23 metrus augstajam vēja žogam, kas pašlaik tiek izbūvēts Krievu salas teritorijā ar mērķi slāpēt valdošo vēju ietekmi uz ogļu putekļu nonākšanu apkārtējā vidē, šis solis nostiprinās pārliecību, ka terminālis atbilst visaugstākajam vides standartu prasībām,» norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi ir noslēgušies un objekts ir nodots ekspluatācijā, līdz ar to terminālis ir pilnībā gatavs uzsākt kravu apkalpošanas operācijas, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica.

«Rīgas brīvosta savu solījumu un apņemšanos ir izpildījusi pilnā apmērā – visi papildu infrastruktūras būvdarbi, ko bija paredzēts veikt otrās kārtas ietvaros, ir izpildīti un objekti ir nodoti ekspluatācijā. Līdz ar to var teikt, ka vairāku gadu intensīvais darbs pie Krievu salas termināļa objektu izbūves ir noslēdzies un Rīgas osta ir ieguvusi pasaules standartiem atbilstošu kravu apstrādes termināli, kas atbilst arī visaugstākajām vides prasībām,» uzsver Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Krievu salas projekta otrā posma ietvaros ir pabeigta visu komunikāciju, tai skaitā elektroapgādes kabeļu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, izbūve, kā arī kravu laukumu un dzelzceļa izbūve. Kravu laukumiem ir izbūvēts betona plātņu un asfalta segums. Rūpējoties par vides aizsardzības prasību ievērošanu un Krievu salas teritorijai piegulošo pilsētas apkaimju iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ir izbūvēts 23 metrus augsts vēja žogs vairāk nekā 2 kilometru garumā. Vēja žoga būtiskākā funkcija ir efektīvi slāpēt valdošo vēju ietekmi uz ogļu krautnēm, neļaujot ogļu putekļiem pacelties gaisā un nonākt apkārtējā vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu infrastruktūras izbūve Krievu salas termināļos norit, kā plānots, stividoru teritorijās ir veikta vairāk nekā puse kopējā būvdarbu apjoma, tādējādi kravu kraušana varēs tikt uzsākta jau šā gada nogalē, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu ainu rāda Rīgas Brīvostas valdes locekļu un pārvaldnieka Anša Zeltiņa vizīte un tikšanās ar Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbu ģenerāluzņēmēja ACB pārstāvjiem. Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks uzsvēra, ka redzētais nostiprina pārliecību, ka Krievu salas projekta pamatmērķis tiks sasniegts veiksmīgi un pilnvērtīga beramkravu operāciju pārcelšanu no Daugavas labā krasta – Andrejsalas un Eksporta ostas teritorijas – uz Krievu salu noritēs, kā paredzēts, un kravu pārkraušana vienā no modernākajiem multifunkcionālajiem termināļiem Baltijas jūras reģionā uzsāksies, kā plānots, – 2019. gadā. Vizītē tika secināts, ka šobrīd lielākā teju 152 milj. eiro vērtā – Rīgas ostas infrastruktūras objekta Krievu salā ar maksimālo pārkraušanas jaudu 20 milj. t gadā izveide tuvojas finišam. Jāatgādina, ka projekta pirmais posms, kas tika līdzfinansēts no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, tika nodots ekspluatācijā jau 2015. gadā. Savukārt Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš uzsvēra, ka turpinās rūpīgi sekot līdzi darbu progresam, lai izpildītu apņemšanos pabeigt visu noteiktajos termiņos un terminālis ar nākamo gadu būtu pilnībā gatavs ogļu un citu beramkravu pārkraušanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi ir teju noslēgušies, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Stividora SIA «Strek» teritorijā visi papildu infrastruktūras būvdarbi, ko bija uzņēmusies veikt Rīgas brīvostas pārvalde, ir paveikti 100% apmērā un būves nodotas ekspluatācijā. Tāpat būvdarbi faktiski ir noslēgušies arī otra stividora – SIA «Riga Coal Terminal» – teritorijā, uzsākta objekta nodošana ekspluatācijā un turpinās izpilddokumentācijas saskaņošanas process, kas noslēgsies decembra mēneša otrajā pusē.

«Šodien pārliecinājāmies, ka nepastāv tehnoloģiski šķēršļi beramkravu operāciju pārcelšanai no Daugavas labā krasta – Andrejsalas un Eksportostas teritorijām – uz Krievu salu. Aktīvi norit beramkravu pārkraušanas tehnoloģiju pārneses process uz jauno termināli, un tas liecina – pārcelšanās ir pilnvērtīgi uzsākusies. Tāpat jau tuvākajā laikā uzsāksies arī Andrejsalas un Eksportostas atbrīvošana no akmeņogļu kravām, un jau tuvāko pāris mēnešu laikā ogles šajā teritorijā būs vēsture,» informē Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu salas terminālī stividora SIA «Strek» piestātnē ir uzkrauts pirmais kravas kuģis – zem Libērijas karoga kuģojošais ogļu balkeris «Trina Oldendorff» – kas uzņēmis 69,3 tūkstošus tonnu ogļu kravu un devies tālāk uz Amsterdamas ostu.

2013. gadā uzbūvētā kuģa garums ir 225 m, platums 32,26m, maksimālā iegrime 14,2, kravnesība 41,1 tūkstotis GT. Kuģa operators – OLDENDORFF CARRIERS GMBH & CO.

Krievu salas projekta otrā posma būvniecības darbi ir pilnībā noslēgušies un objekts, kā plānots, nodots ekspluatācijā aizvadītā gada nogalē. Objektā stividori turpina jauno specializēto ogļu apstrādes un kraušanas iekārtu (tehnoloģiju) ieregulēšanu un pārbaudi.

Projekta otrā posma ietvaros tika pabeigta visu komunikāciju, tai skaitā elektroapgādes kabeļu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, izbūve, kā arī kravu laukumu betona plātņu un asfalta seguma izbūve un dzelzceļa izbūve. Rūpējoties par vides aizsardzības prasību ievērošanu un Krievu salas teritorijai piegulošo pilsētas apkaimju iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ir izbūvēts 23 metrus augsts vēja žogs vairāk nekā 2 kilometru garumā. Vēja žoga būtiskākā funkcija ir efektīvi slāpēt valdošo vēju ietekmi uz ogļu krautnēm, neļaujot ogļu putekļiem pacelties gaisā un nonākt apkārtējā vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pečaku lūdz apsūdzēt par iespējamām nelikumībām attīstot infrastruktūru Krievu salā

LETA, 06.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) rosinājusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldes amatpersonu Aigaru Pečaku par iespējamu prettiesisku, neefektīvu un neekonomisku rīcību, vadot un īstenojot projektu par infrastruktūras attīstību Krievu salā, noskaidroja aģentūra LETA.

Amatpersonu rosināts apsūdzēt par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas, neminot amatpersonas vārdu informēja Valsts policijā.

VP informēja, ka apsūdzību rosināts celt pret amatpersonu, kura Rīgas brīvostas pārvaldnieka prombūtnes laikā ir pildījusi tās pienākumus. LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka minētā amatpersona ir bijušais Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks Aigars Pečaks.

Amatpersonas darbība, īstenojot projektu "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra" no sākšanas brīža 2006.gada 17.februārī līdz 2012.gada 14.maijam, izraisījusi smagu seku iestāšanos 2015.gada 11.augustā, nodarot Latvijas valstij 1 012 467 eiro lielu kaitējumu, informēja policijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Latvija ir saņēmusi un izmantojusi visu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu finansējumu

Zane Atlāce - Bistere, 09.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi Ministru kabinetā ikmēneša informatīvo ziņojumu par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu. Līdz ar sekmīgu iepriekšējā plānošanas perioda pabeigšanu un esošā perioda intensīvāku projektu ieviešanu Latvija jūlijā un augustā ir saņēmusi ievērojamus Eiropas Komisijas (EK) maksājumus – kopā 297 miljonus eiro.

«Latvija ir saņēmusi visus Eiropas Komisijas noslēguma maksājumus par ES fondu ieviešanu 2007. – 2013. gada plānošanas periodā. Tādējādi veiksmīgi noslēdzies pirmais pilnais Latvijas ES fondu periods. Sasniegtais ir labi padarīts komandas darbs, par kuru paldies varam teikt katram ES fondu ieviešanā iesaistītajam. Šajā laikā esam guvuši plašu pieredzi nākotnei, un katrs Latvijas iedzīvotājs tieši vai pastarpināti ikdienā var baudīt ES fondu investīciju augļus,» skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Ir saņemti un izmantoti 100% Latvijai piešķirtā ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda finansējuma. Par darbības programmas Infrastruktūra un pakalpojumi ieviešanu EK ir izmaksājusi Latvijai 85,6 miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 77,0 miljonu eiro Kohēzijas fonda (KF) noslēguma maksājumus. Tāpat arī par darbības programmu Uzņēmējdarbība un inovācijas Latvija no EK ir saņēmusi ERAF noslēguma maksājumu 34,8 miljonus eiro. Jau ziņots, ka 2017. gada 29. decembrī Latvija no EK saņēma 29,2 miljonu eiro Eiropas Sociālā fonda (ESF) noslēguma maksājumu par sekmīgi ieviesto darbības programmu Cilvēkresursi un nodarbinātība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas osta pielāgojas globālajām tendencēm

Māris Ķirsons, 04.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostas darbības diversifikācija, piesaistot jaunas kravas un meklējot jaunus sadarbības partnerus, ir devusi savu rezultātu, ko pierāda šā gada ostas kravu apgrozījuma rezultāti, kas par spīti pesimistiskajām prognozēm ir stabili un pat uzrāda kāpumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Viņš norāda, ka arī perspektīvā uzmanības centrā būs infrastruktūras attīstība, padarot Rīgas ostu par modernu 21. gadsimta ostu, kā arī kravu un to izcelsmes vietu diversifikācija un jaunu sadarbības partneru piesaiste.

Kā vērtējat pirmo darba gadu (aprit 1. augustā– red.) Rīgas Brīvostas pārvaldnieka amatā?

Ir lietas, kuras izdevies mainīt, ir jomas, kurās vēl daudz darāmā, ir arī problēmas, kuras nav iespējams atrisināt īsā laikā. Savus jaunos pienākumus pērn sāku pildīt sarežģītā situācijā, gan tādēļ, ka iezīmējās pārkrauto kravu apjoma kritums, gan tādēļ, ka nobeiguma fāzē bija Rīgas ostas pēdējā ceturtdaļgadsimta lielākais investīciju projekts Krievu salā. Turklāt sabiedrībā bija izveidojies negatīvs stereotips par to, kas un kā notiek ostā, kā rezultātā radās neuzticība arī Brīvostas pārvaldes darbam. Šo mēnešu laikā ir notikušas pārmaiņas gan pārvaldē, gan komunikācijā ar sabiedrību. Pabeigts Rīgas Brīvostas pārvaldes, tostarp Rīgas Brīvostas flotes, reorganizācijas process, optimizēti Rīgas Brīvostas pārvaldes štati. Savukārt komunikācijā ar apkaimju iedzīvotājiem esmu definējis, ka vēlamies būt labs kaimiņš. Arī attiecībā uz iedzīvotāju sūdzībām cenšamies būt konstruktīvi un ātri reaģēt. Šogad arī panākta situācija, kad aizvien lielākus kruīza kuģus varēs apkalpot Rīgas centrā pie pasažieru termināļa piestātnēm un tie vairs nav jātauvo pie piestātnes Krievu salā, kur nav speciāli pasažieru uzņemšanai piemērotas infrastruktūras. Arī tūristi neapšaubāmi ir apmierinātāki, ja var nokāpt no kuģa pašā pilsētas centrā. Tas panākts, paveicot pieejas kanāla un kuģu apgriešanās baseina tīrīšanas darbus pie Rīgas pasažieru termināļa piestātnēm. Šobrīd ik gadu Rīga var rēķināties ar aptuveni 100 kruīza kuģu viesošanos. Turklāt šogad septiņos mēnešos Rīgas ostā kopējais apkalpoto pasažieru skaits pārsniedzis pusmiljonu, kas ir par 6,2% vairāk nekā pērn attiecīgajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latviskuma zīmogs Daugavpilī

Monta Glumane, 01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Latvija ES fondu ieviešanā izpildījusi visus 2018. gada mērķus

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. – 2020. gada plānošanas periodā līdz šī gada 1. aprīlim kopā noslēgti ES fondu investīciju projektu līgumi par 3,36 miljardiem eiro jeb 76,2% no Latvijai pieejamā 4,4 miljardu eiro finansējuma, liecina Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu.

Savukārt projektu maksājumos jau ir ieguldīts 1,4 miljards eiro jeb vairāk kā trešdaļa Latvijai pieejamā finansējuma šajā plānošanas periodā, informē FM.Operatīvie dati liecina, ka Latvija izpildījusi 2018. gada vidusposma sasniedzamos rādītājus visās jomās, lai saņemtu 6% rezerves ES fondu finansējumu.

Galīgo lēmumu par 2018. gada vidusposma mērķu sasniegšanu pieņems Eiropas Komisija līdz šī gada augusta beigām pēc Latvijas gada ziņojuma par programmas ieviešanu izskatīšanas. Tāpat līdz ar šī gada 1. aprīlī Eiropas Komisijai (EK) iesniegto maksājuma pieteikumu Latvija par 99% ir izpildījusi šī gada ES fondu maksājumu mērķi, kas jāsasniedz, lai valsts turpinātu saņemt 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ES fondu finansējumu pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu salas termināļu teritorijā norit vēju slāpējošā žoga izbūve - tas būs 23 metrus augsts un vairāk nekā divus kilometrus garš, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Žoga galvenais uzdevums būs novērst ogļu putekļu izplatīšanos apkārtējā vidē. Stividora SIA «STREK» teritorijā jau ir paveikta vairāk nekā puse no vēja žoga izbūves darbu kopējā apjoma – nostiprināti žoga balstu pamati, uzstādīta lielākā daļa balstu, šobrīd rit darbi pie žoga starpmastu stiepļu un vēja sieta montāžas.

Saskaņā ar plānoto darbu grafiku, žoga būvdarbus SIA «STREK» teritorijā plānots pabeigt līdz 2018. gada septembra beigām. Vēja žoga būvdarbi uzsākti arī stividora SIA «Riga Coal Terminal» nomas teritorijā, kur šobrīd tiek stiprināti balstu pamati un jau augusta beigās tiks uzsākta balstu piegāde būvlaukumā.

Arī pārējie būvdarbi Krievu salā notiek atbilstoši plānotajiem darbu grafikiem. SIA «STREK» teritorijā ir pilnībā pabeigti kravu laukumu un inženierkomunikāciju būvniecības darbi, tai skaitā veiktas inženierkomunikāciju – elektroierīču, gāzes apgādes ierīču, ūdens un kanalizācijas sūkņu staciju pārbaudes un apsekošana darba režīmā. Šobrīd tiek gatavota izpilddokumentācija objekta nodošanai ekspluatācijā. Objektā stividors turpina administratīvo un tehnoloģisko ēku būvniecību, šobrīd strādājot pie konteineru līniju izbūves. Iekārtu uzstādīšanu plānots pabeigt līdz 2018. gada beigām. Savukārt SIA «Riga Coal Terminal» termināļa teritorijā turpinās pazemes inženierkomunikāciju būvdarbi, tiek ieklātas dzelzsbetona plātnes kravu laukumos, kā arī dzīti pāļi portālceltņu ceļiem starp kravu laukumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnālistika ir daļa no problēmas – cinisma izplatības, un tai ir jābūt arī daļai no risinājuma. Turklāt, to darot, var arī nopelnīt.

Tā sarunā ar db.lv saka vadošs Dānijas žurnālists un Orhūsas universitātes Konstruktīvo ziņu institūta (Constructive Institute) dibinātājs Ulriks Hāgerups (Ulrik Haagerup). Rīgā viņš viesojās ikgadējā augsta līmeņa drošības konferencē Riga Conference 2018.

«Mēs esam filtrs starp realitāti un sabiedrības uztveri par realitāti. Iznākums žurnālistikas kultūrai, kas fokusējas uz to, kas nedarbojas, uz konfliktiem, uz dramatisko un ekstrēmo, ir sabiedrības uzskats, ka tā arī ir realitāte,» saka U. Hāgerups. «Iznākumā sabiedrības ir izbijušās, lai gan vairumā Rietumeiropas valstu, un es domāju, ka arī pie jums, piemēram, noziedzības līmenis krītas. Viņi jūtas aizvien nedrošāki, lai gan tam nav iemesla. Diez vai Latvijā cilvēki zina, ka visā cilvēces vēsturē karos bojāgājušo iedzīvotāju daudzums nekad agrāk nav bijis tik zems, kā patlaban. Un tas – par spīti Sīrijai.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Būvniecības gada balvai 2018 pieteiktie objekti

Zane Atlāce - Bistere, 05.02.2019

1. Jauna dzīvojamā ēka. Privātmāja Ādažu novadā. Pasūtītājs privātpersona. Projekts arhitekts Jānis Alksnis, Modus Mood.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursam Latvijas Būvniecības gada balva 2018, kuru organizē nevalstiskā organizācija biedrība Building Design and Construction Council, 10 dažādās kategorijās iesniegti kopumā 140 pieteikumi – būves un objekti, kuri nodoti ekspluatācijā 2018. gadā, informē biedrības pārstāve Agrita Lūse.

Lielais pieteikumu skaits apliecina, ka būvnieki ir bijuši aktīvi pašu mājās un arī ārzemēs, kur tapušas gan augstceltnes, gan metro stacija Maskavā, gan arī koka būves Zviedrijā.

Objekti ir tapuši gan par pašvaldību, gan valsts, gan privāto investoru finansējumu. Vērtējot no arhitektūras kvalitātes aspekta, tad estētiskāki un kvalitatīvāki ir privāto investoru objekti, taču arī atsevišķas pašvaldības pratušas noteikta budžeta ietvaros sabalansēt arhitektūru, būvniecības kvalitāti un tehnoloģijas, komentē A.Lūse. Šādā aspektā izceļama Jūrmala, Limbaži, Jelgava un Alūksne. Kopumā kā tendence iezīmējas fakts, ka Rīgā būvē vairāk un dārgāk, provincē ir tikai atsevišķi apjomīgi projekti, tie vairāk saistīti ar ostu darbību, lauksaimniecību un sporta attīstību, piebilst A.Lūse.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvas Rīgas arhitektūrā finālists tuvplānā - vēja barjera Rīgas brīvostā

Zane Atlāce - Bistere, 17.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2019, biznesa ziņu portāls Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot tai izvirzītos objektus - šoreiz ieskats kategorijā Inženierbūve nominētajā vēja barjerā Rīgas brīvostā.

Pilsētas vides aizsardzības pasākumu un ostas attīstības plānu ietvaros, kā arī gaisa kvalitātes uzlabošanas nolūkā Andrejsalas ogļu terminālis tika pārcelts uz ostas attīstības teritoriju Krievu salā. Latvijas Arhitektu savienības pārstāvja Edgara Bērziņa ieskatā putekļu žogs uzskatāms par paraugu nozīmīgu pilsētbūvniecisku pasākumu kompleksam risinājumam, kas īstenots ostas attīstības ietvaros.

«Tas uzskatāms par konkrētajā pilsētvidē integrētu vides aizsardzības objektu ar modernas tehnoloģijas lietojumu. Pilnībā novērtēt 23 m augstā un 2 km garā žoga efektivitāti vēl nevar, tomēr tā izveide atbilstoši plašam valdošo vēju sektoram kopā ar īstenotajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem ļauj cerēt uz labiem rezultātiem.Objekts jau ir ieguvis atzinību – Latvijas Būvniecības gada balvu 2018 – un kā ievērības cienīgs īstenotais projekts pilsētplānošanas jomā pelnījis, ka to izceļ Rīgas pilsētas arhitektūras sasniegumu skatē,»uzskata E.Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādes un pašvaldības kavē 25 Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu, liecina revīzijas apkopotā informācija par Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanu.

Kopumā valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš revīzijās sniegti 644 ieteikumi. No visiem ieteikumiem, kas valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš, tiek kavēta 25 ieteikumu ieviešana jeb 3,9% no ieteikumiem.

No Valsts kontroles datiem izriet, ka teju pusi - 11 - ieteikumu ieviešanu kavē Ministru kabinets. Ministru kabinetam līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība noteikt stingrākas prasības juridisko un konsultāciju pakalpojumu iegādei ārpakalpojumā. Tāpat līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība valsts iestādēm nodrošināt centralizēti juridisko pakalpojumu sniegšanu. Līdz 2015.gadam Ministru kabinetam bija jāveic pasākumi, lai nodrošinātu kārtību un kritērijus, kā valsts budžeta iestādēm novērtēt sabiedriskā pasūtījuma vai mediju pakalpojumu izmantošanas nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atkārtoti izskatījusi pilnveidoto Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojuma redakciju un nolēmusi to nodot publiskajai apspriešanai, informē Rīgas domē.

Komiteja jau šā gada martā nolēma, ka nepieciešams izstrādāto lokālplānojama redakciju pilnveidot. Nozīmīgākie papildinājumi, kas veikti lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, attiecas uz plānotās ostas funkcijām un lokālplānojuma īstenošanas kārtību.

Pilnveidotajā redakcijā precizēts, ka lokālplānojuma teritorijā var attīstīt pasažieru kuģu (t.sk. prāmju un kruīza kuģu) un ro-ro pasažieru kuģu (ro-pax kuģu) termināli un piestātnes. Lokālplānojuma īstenošanas kārtībā paredzēts, ka šī termināļa un ar to saistītās infrastruktūras attīstību veiks saskaņā ar atsevišķi noslēgtu vienošanos starp pašvaldību, Rīgas brīvostas pārvaldi un nekustamā īpašuma īpašnieku un/vai valdītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik noris lokālplānojuma sabiedriskā apspriešana teritorijai Rīgā, Eksportostā, kur plānots veidot jauno Rīgas pasažieru ostu.

Pirmdien, 14. jūnijā, plkst. 17 video konferences režīmā notiks Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojuma redakcijas un vides pārskata publiskās apspriešanas sanāksme. Tā tiks pārraidīta Pilsētas attīstības departamenta "Facebook" kontā.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir grozīt un detalizēt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu, lai sasniegtu Rīgas brīvostas pārvaldes uzsāktā infrastruktūras attīstības projekta "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra" mērķus.

Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu nodos publiskajai apspriešanai 

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atkārtoti izskatījusi pilnveidoto Eksportostas dienvidu...

Tas mazinās ostas aktivitātes, kas saistītas ar kravu pārkraušanu pilsētas centrā un to radīto negatīvo ietekmi uz vidi un nodrošinās Eksportostas teritorijā esošās infrastruktūras efektīvas un racionālas izmantošanas iespējas, tostarp pasažieru kuģu termināļa un piestātnes izveidošanu.

Publiskā apspriešana norisināsies līdz 2.jūlijam.

Jaunais plānojums paredz jaunu publisku piestātņu izveidi, kas pamato lokālplānojuma ieceri attīstīt pasažieru kuģu piestātni Eksportostā.

Iepriekš vēstīts, ka jaunā termināļa būvniecībai esot nepieciešami aptuveni 70 miljoni eiro. No tiem 15 miljoni eiro nepieciešami infrastruktūras uzlabošanai, vēl 15 miljoni eiro - pievadceļiem un sabiedriskā transporta savienojumiem, 30 miljoni eiro - ēkas pārbūvei un teritorijas labiekārtošanai. Šiem mērķiem plānots piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu 30%-50% apmērā.

Lokālplānojumu izstrādāja SIA "Metrum".

Komentāri

Pievienot komentāru