Transports un loģistika

Krievija vēl nespēj pārņemt savas kravas

Egons Mudulis, 22.01.2019

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Kaimiņvalsts reģiona ostās kopumā pārkraušanas apjomi neaug; Baltijas valstu ostas piedzīvo izaugsmi

Ar 246,3 milj. t kravu Krievijas ostās Baltijas jūras austrumu krasta reģionā (Sanktpēterburga, Primorska, Ustjluga, Visocka, Viborga un Kaļiņingrada) pērn bija vērojams minimāls kritums par 0,5% salīdzinājumā ar 2017. gada rādītāju, liecina kaimiņvalsts Baltijas jūras ostu administrācijas dati. Tikmēr Somijas ostā Haminā-Kotkā ir kāpums par 10,3% līdz 16,2 milj. t, galvenokārt neapstrādātas koksnes importa kāpuma dēļ, kur pieaugums ir teju trīs reizes līdz 1,5 milj. t. Klaipēdā izaugsme par 7,3% līdz 46,3 milj t., galvenokārt, pateicoties kāpumam ģenerālkravu ‒ tostarp konteinerizēto kravu un ro-ro ‒ segmentā, proti, +31,7% līdz 16,4 milj. t. Tāpat mūsu dienvidu kaimiņi apkalpojuši vēsturiski lielākos minerālmeslu apjomus, atzīmē Klaipēdas ostas pārvalde. Savukārt Tallinā izaugsme par 7,4% līdz 20,6 milj. t, pamatā lejamkravu uzrāviena dēļ, kur +18,6% līdz 8,8 milj. t.

Jaudas atgūs

Galvenais iemesls izaugsmes neesamībai – remontdarbi Ustjlugas ogļu termināļos un naftas eksporta virzienu maiņa. Līdz ar to kopumā šajā segmentā kravu apjomi saglabājās 39,4 milj. t apmērā, Visockai piedzīvojot kāpumu par 11% līdz 7,9 milj. t, bet Ustjlugai - kritumu par 6% jeb 1,8 milj. t līdz 28,8 milj. t. Tikmēr Latvijas ostās pērn bija par 18,7% jeb 3,3 milj. t ogļu kravu vairāk, liecina Satiksmes ministrijas dati. Kopumā Krievijas jūras ostās ogļu kravu apjomi gan pieauga par 4,4% līdz 161,4 milj. t, liecina kaimiņvalsts Jūras tirdzniecības ostu asociācijas dati.

Viss ir atkarīgs no oglēm

Ogļu apjomu kritums Ustjlugā bija saistīts ar tehniskiem iemesliem, atgādina Portnews.ru galvenais redaktors Vitālijs Černovs. Proti, Rostermianlugolj terminālī tika veikta vagonu apgāšanas iekārtu maiņa, kas ļaus palielināt stividora jaudas līdz 950 vagoniem diennaktī ziemā un 1200 vagoniem vasarā. Pēc viņa rakstītā, arī Universālajā pārkraušanas kompleksā tiek veiktas investīcijas kapacitātes palielināšanai, piemēram, iegādājoties portālceltni Vitjaz ar jaudu 1000 t stundā beramkravām. Viņš lēš, ka tādējādi Ustjluga jau šogad spēs atjaunot savas pozīcijas. Turklāt ogles pārkraut šajā ostā uzsākuši arī citi termināļi – Jug-2 ar vairāk nekā četriem milj. t kravu pērn un Ustjlugas konteineru terminālis ar jaudu līdz vienam milj. t. Patlaban Krievijas ogļu galvenais noieta tirgus ir Āzija, taču tās eksportē arī uz Eiropu. Risks kaimiņvalsts ieguves industrijai gan ir tāds, ka citas valstis, piemēram, Turcija, devalvācijas dēļ spēj piedāvāt lētāku produkciju, atzīmē V. Černovs.

Ogles centrā

Kaut arī pērn Latvijas ostās visstraujākais kāpums tika novērots koksnes segmentā, kur +48,3% līdz 4,8 milj. t, lielāku pienesumu tonnu izteiksmē deva ogles. Viss ir atkarīgs no oglēm, DB norāda vairāku lielo ostu termināļu vadītāji. Pagaidām ogles būs, jo cenas ir normālas un Krievija pati netiek galā, prognozē kāds nozares spēlētājs. Šobrīd visas (ostu un dzelzceļa kravu apgrozījuma) veiksmi izšķir tas, vai būs vai nebūs ogļu kravas, šim kravu segmentam ieņemot aizvien lielāku īpatsvaru kopējā katlā, norāda privātā dzelzceļa operatora AS Baltijas Ekspresis vadītājs Māris Bremze.

Visu rakstu Krievija vēl nespēj pārņemt savas kravas lasiet 22. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!