Krievija turpina attīstīt ogļu termināļus savās ostās 

Kaut arī vairums projektu iecerēti Tālajos austrumos, vērienīga infrastruktūras būvniecība paredzēta arī Melnās un Baltijas jūras reģionos, liecina Argus beramkravu infrastruktūras apskats.

Egons Mudulis, 04.12.2019

Foto: LETA

Lai labāk saprastu kaimiņvalsts ieceru apjomus un to potenciālo ietekmi uz mūsu lielo ostu kravu apgrozījumu, der zināt, ka 2018. gadā Latvijas termināļos kopumā tika apkalpoti 20,87 milj. t melno beramkravu. Līdz šim visvairāk - 23,04 milj. t ‒ ogļu pārkrauts 2012. gadā.

Baltijas jūras austrumu krasta termināļi Ustjlugā, Primorskā un Visockā ir iecerējuši līdz 2025. gadam izveidot pilnīgi jaunu ogļu pārkraušanas infrastruktūru vairāk nekā 50 milj. t apmērā, kā arī paplašināt esošās jaudas par teju 23 milj. t gadā, projektu pirmo kārtu pabeidzot jau 2021. gadā. Kopumā Krievijas jūras ostu termināļi plāno izveidot jaunu ogļu pārkraušanas infrastruktūru teju 270 milj. t ogļu pārkraušanai un palielināt esošo termināļu kapacitāti par vairāk nekā 60 milj. t.

Kaimiņvalsts ogļu ieguves kompānijas ir ieinteresētas lielākās termināļu jaudās Tālajos austrumos saistībā ar tirgiem Dienvidkorejā, Ķīnā, Japānā un Taivānā, uz kurieni nosūtīto kravu apjomi pērn auga par 6,5% līdz 86,5 milj. t. Pagājušajā gadā palielinājās Krievijas ogļu eksports arī uz Vāciju, Nīderlandi, Poliju un Turciju par 5,5% līdz 60,75 milj. t, taču šī gada pirmajā pusē daudzas ogļu ieguves kompānijas paziņojušas par ievērojamu peļņas kritumu produkcijas eksportam rietumvalstu virzienā cenu krituma dēļ. Kopumā caur savām piecām Baltijas jūras austrumu krasta ostām Krievija 10 mēnešos ir eksportējusi 35,3 milj. t ogļu, kas ir par 9,3% vairāk nekā pērn šajā laika perioda, liecina kaimiņvalsts ostu statistikas dati. Savukārt Latvijas ostās šajā laika periodā apkalpots teju 15 milj. t ogļu kravu, kas ir par 10,2% mazāk nekā pērn pirmajos 10 mēnešos, liecina Satiksmes ministrijas dati.

No galēja pesimisma līdz stoiskam mieram - tā varētu raksturot Db.lv uzrunāto esošo un bijušo ostu termināļu un dzelzceļa operatoru pārstāvju teikto attiecībā uz ogļu kravu apjomu perspektīvām, ņemot vērā Krievijas stratēģiju pēc iespējas vairāk savu kravu eksportēt caur savām ostām. Ja vieniem pēdējie operatīvie rādītāji ‒ ievērojams ogļu kravu apjomu kritums ‒ ir kā priekšvēstnesis tam, ka nākamgad šajā segmentā gaidāms milzīgs apgrozījuma sarukums, no kura atgūšanās vairs nenotiks, tad citi norāda uz ogļu apgrozījuma viļņošanos arī iepriekš tirgus konjunktūras dēļ, mudinot tos, kas atbildīgi par kravu sagādi, strādāt intensīvāk.

Pie Latvijai pozitīva scenārija nākotnē - atbilstoša pieprasījuma un cenām, Krievijas ogļu ieguves apjomu kāpumam ja ne ostu, tad dzelzceļa infrastruktūras kapacitāte kaimiņvalstī arī varētu netikt līdzi. Patreizējais kopējais kravu apjomu kritums, kas Latvijas dzelzceļa sistēmā 10 mēnešos bija 12,6% līdz 35,2 milj. t, nozares spēlētājiem liek arī vaicāt, vai šobrīd ir iespējams finansiāli pacelt visus iecerētos dzelzceļa infrastruktūras projektus. Savukārt termināļiem ir atklāts jautājums, ko darīt esošajās teritorijās, ja ogļu apjomi nākotnē tomēr radikāli sarūk. Pēc pašu nozares speciālistu teiktā, piemēram, ogļu termināļus Rīgā dažu mēnešu laikā var pielāgot citu kravu apkalpošanai. Tāpat pastāv iespēja teritorijā veidot noliktavas vai ražotnes.

Tevi varētu interesēt

SIA Marine Digital System mērķis ir automatizēt procesus ostās, jūrniecības pakalpojumos...

Lietuvas un Krievijas ostās izaugsme; Latvijā, Igaunijā vērojama stagnācija....

Lai nodrošinātu Salacgrīvas ostas attīstību, Ministru Kabinets (MK) otrdien, 16. aprīlī apstiprinājis...

Svētdien, 10.martā, no Eksportostas teritorijas ar kuģi izvestas pēdējās uzkrātās ogles un...

Krievija neatlaidīgi īsteno savu izstrādāto stratēģiju – eksporta un importa kravas pārkraut...

Nepalaid garām

Akciju sabiedrība "Meridian Trade Bank" 22. janvārī ir mainījusi nosaukumu uz "Industra...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

2019. gada desmit lielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā Rīgā un Pierīgā ir ne...

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis...

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis...

No šīs sadaļas

Latvijas aviokompānija "airBaltic" par 13 miljoniem eiro iegādājusies "Airbus A220" lidojumu simulatoru,...

Jaunās "Rīgas satiksmes" (RS) padomes sēdē 3.decembrī par padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts...

Zviedrijas pilsētās Stokholmā un Gēteborgā šajā nedēļā norisinās Latvijas transporta dienas,...

Dzelzceļa vagonu ritošā sastāva remonta un tehniskās apkalpošanas uzņēmums AS "VRC Zasulauks"...

Trīs mēnešu laikā, kopš darbu sāka "Elektrum" elektrotransporta uzlādes vietas, Pulkveža Brieža...

Lai pēc iespējas efektīvāk reaģētu uz notiekošo valsts autoceļu tīklā, līdzās sociālajiem...

Šajā nedēļā Rīgā notiekošā foruma 5G Techritory ietvaros Latvija kopā ar savām...

Nākamgad pieaugs VAS "Latvijas pasts" vēstuļu sūtīšanas izmaksas, taču citu pasta pakalpojumu...

Rīgas plānošanas reģions izsniedzis speciālās licences kartītes SIA "Welltaxi" taksometriem,...

E-komercijas uzņēmums “Pigu Grupa”, kurā iekļaujas arī Latvijā strādājošais zīmols “220.lv”,...