Finanses

Par spīti klimata mērķiem – nāk ogļu dedzināšanas rekordi

Jānis Šķupelis, 26.07.2021

Jaunākais izdevums

Lai gan daļa pasaules centīgi mēģina spert soļus zaļākas dzīvošanas virzienā, atkarības mazināšana no kādiem mazāk zaļiem ieradumiem nebūt tik viegla nav.

Ja runā par energoresursiem, tad tradicionāli tiek uzskatīts, ka viens no pašiem netīrākajiem veidiem, kā iegūt enerģiju, ir ogļu dedzināšana. Tiesa gan, līdz ar ekonomiku atveseļošanos pēc pandēmijas pasaulei tāpat nav atlicis nekas cits kā tās dedzināt rekordapmēros.

Atliek dedzināt ogles

Uz globālo piegāžu traucējumu, augstas dabasgāzes cenas un liela pieprasījuma pēc elektrības un dažādiem materiāliem fona vairāk ogles tiek dedzinātas pat, piemēram, Vācijā. Jāņem vērā, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika, kur reģions uzņēmies līderību pasauli ievirzīt visai spējā cīņā pret klimata pārmaiņām. Pamatā tiek izcelta problēma – lai gan enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem aug, pieprasījums pēc enerģijas pasaulē aug vēl straujāk. Rezultātā neatliek nekas cits, kā šos caurumus aizpildīt ar veco labo fosilo degvielu.

Tāpat nozīmīgs faktors ir tas, ka pēdējā laikā strauji cēlusies dabasgāzes cena. Tas nozīmējis, ka vairākos gadījumos uzņēmumi gan Eiropā, gan Japānā pārslēgušies uz ogļu dedzināšanu. The Wall Street Jorunal ziņo, ka Vācijas komunālo pakalpojumu uzņēmumu no oglēm iegūtā enerģija šā gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn varētu būt augusi par 35%. Šāds papildu pieprasījums savukārt vēl vairāk saasinājis šī resursa pieejamības problēmu. Faktiski – enerģija ir nepieciešama un to ātri un, neskatoties uz dažādiem arvien stingrākiem ierobežojumiem, salīdzinoši izdevīgāk var iegūt no ogļu dedzināšanas. Ogles pārsvarā nepieciešamas arī, piemēram, tērauda ražošanai. Savukārt pēc tā lielais pieprasījums nāk komplektā ar straujo pasaules ekonomikas izaugsmi.

Financial Times vēl izceļ, ka ļoti augstu cenu par oglēm šobrīd gatava maksāt Ķīna. Daļēji tas esot saistīts ar neseno sausumu šajā valstī, kas negatīvi ietekmējis enerģijas ražošanas apjomu no hidroelektrostacijām. Rezultātā Ķīna un arī arī vairākas citas valstis vairāk mēģina uzpirkt ogles, kur pieprasījumu pēc tām audzējot arī vēlme rūpēties par savu enerģijas drošību. Šajā paša laikā, pasaules ekonomikai strauji atgūstoties un spītīgi izplatoties Covid-19 vīrusam, veidojušās piegāžu problēmas. Faktiski uz liela pieprasījuma, slimības izplatīšanās, dažādu ierobežojumu un, piemēram, konteineru deficīta fona bijušas grūtības visdažādākās preces piegādāt no to ražošanas centriem līdz pārstrādes centriem un patērētājiem. Tāpat ogļu ziņā bijušas dažas problēmas ar to piedāvājumu, piemēram, Indonēzijā, kas arī ir liela ogļu piegādātāja, bijušas aktuālas lielākas lietusgāzes, kas apgrūtinājušas šī resursa ieguvi. Tāpat oļu ieguve iebuksējusi Latīņamerikā.

Situāciju sarežģī arī ģeopolitika. Piemēram, Austrālija atļāvusies pakritizēt to pašu Ķīnu, kas novedis pie tā ka šī valsts aizliegusi tās ogļu importu. “Nekad vēl neesmu redzējis tādu Ķīnas situāciju – enerģija no hidroelektrostacijām ir lejā, vietējā tās ogļu ražošana ir lejā un vajadzīgais ogļu imports vienkārši nav pieejams,” FT situāciju raksturo finanšu uzņēmuma Liberum pārstāvji.

Notiekošais nāk laikā, kad, mazinoties Covid-19 ierobežojumiem, elektrības pieprasījums aug. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) rēķinājusi, ka pasaules pieprasījums pēc elektrības 2020. gadā saruka aptuveni par procentu. Savukārt šogad tam paredz pieaugumu aptuveni par 5% un nākamgad – vēl par 4%, kas ir visai daudz. “Atjaunojamās enerģijas avoti turpinās strauji pieaugt. Tiesa gan, tie spēs būt atbildīgi vien par pusi no enerģijas pieprasījuma pieauguma šogad un nākamgad,” klāstīts IEA jaunākajā Elektrības tirgus apskatā. Rezultātā IEA arī sagaida, ka no oglēm iegūtās elektrības apjoms šogad augs par 5%, un turklāt tādējādi tas pārsniegšot pirmspandēmijas līmeni. Tāpat vēl par 3% līdz jaunam rekordam tam tiek paredzēts pieaugums nākamgad.

Cena traukusies debesīs

Lielais pieprasījums pēc oglēm nozīmējis to, ka šogad šī cenu pieauguma ziņā ir bijusi viena no visveiksmīgākajām izejvielām. Piemēram, pamatā Āzijā lietoto no Austrālijas nākošo akmeņogļu cena šogad ir palielinājusies jau par 80% un pietuvojusies 150 ASV dolāru atzīmei par tonnu. Faktiski ogles šobrīd ir visdārgākās 10 gados. Līdzīgi strauji augusi arī ogļu cena Eiropā.

Nav izslēgts, ka pēc tādas uguņošanas cenas var nolaist gaisu. Tomēr padaudz jautājumi saglabājas arī par tālāku nākotni. Ogļu ieguve un patērēšana nebūt nav zaļa. Attiecīgi daudzviet pasaulē pasaulē pret šādu praksi tiek izvērstas sankcijas, kur, piemēram, arī bankas pastiprināti izvērtē (un tiek spiestas izvērtēt) dažādu projektu “zaļuma” pakāpi (būtībā - ja tas nesolās būt “zaļš”, tad pie naudas tikt būs grūtāk). Valdot šādam fonam, tiek spriests, ka ogļu piedāvājums varētu mazināties straujāk (tas uzturētu labu fonu augstākai cenai). “Paredzam, ka to piedāvājums saruks straujāk par pieprasījumu. Ogles lielā mērā turpinās patērēt Indija un Ķīna. Šīs valstis ievērojamas ogļu importētājs būs vēl vismaz visu šo desmitgadi,” lēš Liberum analītiķi. Tie piebilst, ka tās kompānijas, kas ir pieturējušas pie saviem ogļu aktīviem no notiekošā gūst veselu bagātību.

Pēdējā laikā vērojama tendence, kad Rietumvalstu kompānijas domā par atbrīvošanos no savām mazāk zaļajām uzņēmumu daļām. Tas gan galu galā nebūt var nenozīmēt to šie resursi, kamēr pēc tiem vien ir pieprasījums, tiek iegūti mazāk – tad to dara citi spēlētāji vai tas notiek citur, iespējams, daudz nepārskatāmā vidē. Lielās Rietumu izejvielu ieguves kompānijas jau gadiem norādījušas, ka to aplikšana ar ierobežojumiem un piespiešana neinvestēt naftas ieguvē vien nozīmēs, ka šī resursa ieguve pārceļas uz citurieni.Ir spriedumi, ka tām pašām oglēm zaļās enerģijas transformācijas procesa gaitā joprojām vajadzētu palikt par enerģijas ieguves avotu. Tas tādēļ, ka šādā veidā (īstermiņā dzīvojot mazāk zaļi) būtu iespējams apmierināt enerģijas pieprasījumu un neradīt kādu ievērojamu tās deficītu un cenas pieaugumu (enerģijas transformācijas process būtu vienmērīgāks). Nedaudz ilgākā termiņā gan reti kurš uzskata, ka pasaulei vajadzētu turpināt dedzināt ogles.

Nafta, ieguldījumi un deficīti

Katrā ziņā var jau sapņot par atjaunojamo enerģiju. Tā ir vajadzīga, un tās loma strauji augs, bet šīm pārmaiņām ir vien jānotiek. Piemēram, pieprasījums arī pēc jēlnaftas nākamajos 10 gados, visticamāk, saglabāsies ļoti liels, kur jau nākamgad tas pasaulē vidēji dienā var atkal pietuvoties apaļajai 100 miljonu barelu atzīmei, lēsusi Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA). Savukārt ASV Enerģētikas departaments paredz, ka tie 2022. gadā varētu vidēji dienā jau būt 101,3 milj. bareli, kas būtu jauns melnā zelta patēriņa rekords. Wood Mackenzie dati liecina, ka investīcijas naftas atradnēs pagājušogad bijušas 330 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir vien aptuveni puse no 2014. gada līmeņa. Šogad un dažos nākamajos gados tiek paredzēts vien ļoti lēzens šādu investīciju pieaugums. Šādu piesardzību var saprast, ja ņem vērā, ka ir liela skepse par to, ka hidrokarboni būs enerģijas avots nākotnē. Tomēr izskatās, ka naftu vajadzēs tāpat.

S&P Global Platts eksperti runājuši par to, ka pieprasījums pēc naftas savu augstāko līmeni var sasniegt vien nākamās desmitgades beigās (prognozes par šo gan ir dažādas). Katrā ziņā, neskatoties uz visai viennozīmīgajiem ziņu virsrakstiem, pasaules virzīšanās prom no fosilajiem energoresursiem var nebūt tik ātra. Tas tādēļ, ka šis process maciņam var izrādīties visai smags, gan tāpēc, ka alternatīvu attīstīšana iebuksē, piemēram, to pašu nepietiekamo piegāžu grāvī.

The Wall Street Journal izceļ to, ka ir arvien vairāk tādi eksperti, kas paredz, ka nākamo dažu gadu laikā var izveidoties tāda nu jau ļoti ilgi neierasta situācija, kad pieprasījums pēc naftas (un arī citām izejvielām) ir lielāks nekā tās piedāvājuma kapacitāte. Turklāt šāda situācija, esot apgrūtinātām investīcijām šajā nozarē, var būt noturīga. Plānotās investīcijas pasaules naftas ieguvē var izrādīties par 600 miljardiem ASV dolāriem mazākas, nekā tas būtu nepieciešams, lai nodrošinātu pieprasījumu pēc šī resursa līdz 2030. gadam, savukārt rēķinājusi ASV investīciju banka JPMorgan Chase & Co.

Par tādu realitāti, kad naftas cena sasniedz 100 ASV dolārus par barelu šobrīd runā jau daļa pasaules vadošo tendenču prognozētāji. Tie izceļ, ka investīcijas naftas atrašanā būs sarukušas pirms pieprasījums pēc naftas sasniedz savu augstāko punktu un zaļās enerģijas alternatīvas spēj pārņemt stafetes kociņu. Var paspekulēt, ka tā būtu likme uz to, ka enerģijas pāreja tik gludi nebūt neiet un pasaule (lielākā mērā Rietumi) palikusi vēl ar nepietiekamām investīcijām naftas industrijā. Līdzīga aina var skart arī citas izejvielas. Pasaulei tās būs vajadzīgas tāpat, lai gan investīcijas to atradnēs būs nobremzētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespēja ierobežot klimata pārmaiņas, lai gan ļoti niecīga, tomēr joprojām pastāv, ja nekavējoties tiks veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai samazinātu oglekļa dioksīda, metāna un slāpekļa oksīda emisijas un sasniegtu klimatneitralitāti pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2050.gadā.

Tā secināts ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes zinātnieku ziņojumā "Klimata pārmaiņas 2021: Fizikālā zinātne", kas publiskots pirmdien.

Pasaules Dabas Fondā (PDF) informēja, ka ziņojums apraksta klimata pārmaiņu reģionālās ietekmes, prognozes un sekas, ja cilvēce pārsniegs vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās pusotra grāda robežu. Viens no ziņojuma galvenajiem secinājumiem - iespējas nepārsniegt pusotra grāda robežu, kas ir Parīzes nolīguma mērķis, strauji samazinās.

Ziņojumā izklāstīta dabas nozīme cīņā pret globālo sasilšanu, jo īpaši oglekļa koncentrācijas samazināšanā atmosfērā - tikai pēdējās desmitgades laikā vien sauszemes un okeānu oglekļa krātuves ir absorbējušas attiecīgi 31% un 23% no cilvēces izraisītajām oglekļa emisijām. Taču zinātnieki brīdina, ka turpmāk, palielinoties oglekļa koncentrācijai atmosfērā, šīs dabiskās oglekļa krātuves kļūs arvien mazāk efektīvas. Tādējādi ir būtiski nekavējoties aizsargāt bioloģisko daudzveidību, ekosistēmas un atjaunot dabu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ES Atveseļošanas fonda plāns – apmēri un finansēšana

Nils Sakss, FM Fiskālās politikas departamenta direktors, 20.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen Latvija iesniedza Eiropas Komisijā (EK) Atveseļošanas fonda plānu, kura izmaksas ir 1,82 miljardi eiro un kuru finansēs Eiropas Savienība (ES) no finansējuma, ko EK tās vārdā aizņemsies finanšu tirgos.

Kopumā dalībvalstu plānu finansēšanai EK plāno aizņemties 672,5 miljardus eiro (2018. gada cenās).

Šajā rakstā pievērsīšu uzmanību būtiskākajiem šī finansējuma piesaistes un atmaksas aspektiem un šo plānu relatīvajiem apmēriem.

Vispirms jāatzīmē, ka minētā summa ir jāsadala divās daļās. 360 miljardi eiro no EK aizņēmuma tiks tālāk aizdoti dalībvalstīm. Tās būs tās valstis, kuras būs izvēlējušās savus Atveseļošanas fonda plānus izveidot maksimāli lielus, tos finansējot ne tikai no ES piešķirtā neatmaksājamā finansējuma (granta), bet arī no ES šīm dalībvalstīm piešķirtā aizdevuma. Šajā gadījumā valstis saņemto aizdevumu atmaksās pakāpeniski un sāks to darīt tikai pēc noteikta laika (provizoriski pašlaik tiek diskutēts, ka pēc desmit gadiem). Šo aizdevuma atmaksu, savukārt, EK izmantos, lai atmaksātu tās aizņēmumu no finanšu tirgiem. Kaut arī aizdevums valstij ir uzskatāms par drošu, pastāv iespēja, ka valsts savas saistības noteiktā laikā nespēj segt. Tādā gadījumā EK savas saistības pret finanšu tirgiem sedz uz ES budžeta rēķina un pēc tam atgūst finansējumu no attiecīgās dalībvalsts. Šāda finansēšanas shēma nav jauna un ir līdzīga tai, kādu ES ir izmantojusi arī līdz šim, piemēram, aizdodot naudu Latvijai iepriekšējās krīzes laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pašvaldības vēl var pieteikties finansējumam enerģētikas un klimata projektiem

Db.lv, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas pilsētu finansēšanas mehānisms (EUCF) arī šogad, līdz maija beigām, aicina Latvijas novadu pašvaldības pieteikties finansējumam 60 000 eiro apmērā klimata un enerģētikas rīcības plānu īstenošanai, norādīts EUCF paziņojumā.

Klimata pārmaiņu seku mazināšana visā pasaulē, tostarp Eiropas Savienībā (ES) ietver nozīmīgus un ambiciozus mērķus. Daļa no tiem jāsasniedz jau pavisam drīz – tuvāko deviņu gadu laikā, un, ja tas neizdosies, valstij nāksies maksāt apjomīgu soda naudu.

Latvijā šobrīd viena no jomām, kurā nepieciešamas krasas pārmaiņas un efektīva rīcība, lai sasniegtu klimata mērķus, ir autotransports, ko apstiprina arī Latvijas Auto asociācija. Vēl divi lielākie siltumnīcefekta gāzu emisijas avoti ir enerģētika (36,9%) un lauksaimniecība (22,2%).

Vietējās pašvaldības ir apņēmušās ievērojami samazināt enerģijas patēriņu un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas. Tomēr šo plānu īstenošanu nereti ierobežo grūtības iegūt finansējumu vai atrast pareizos tā avotus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprināts Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns 1,8 miljardu eiro apmērā

LETA, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kūdras nozare jau atkal kā uz naža asmens Eiropas regulu dēļ

Ingrīda Krīgere, Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle, 06.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijā (EK) pieņemts tiesību aktu kopums “Fit for 55”, lai sasniegtu neto emisiju samazinājumu par –55%, līdzšinējo -40% vietā, kas izrādās ir nākamais kūdras nozares pastāvēšanas izaicinājums.

Latvija vēl nav novedusi līdz galam savu Teritoriālo Taisnīgas pārkārtošanās plānu, kur jāpierāda visai Eiropai, ka Latvijas kūdra netiek izmantota enerģētikā kā fosilais kurināmais, kā citās Eiropas valstīs, bet gan dārzkopībā – kūdrā audzē pārtiku, dekoratīvos augus un koku stādus, kas piesaista SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot darbavietas reģionos un sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.

Emisiju piesaiste jāpalielina gudri

Nākamie soļi Eiropas klimata politikā paredz palielināt emisiju piesaisti purvos. “Fit for 55” ietvaros publicētie Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas (LULUCF) grozījumi nosaka Latvijai sasniegt -644 T CO2 ekv. samazinājumu līdz 2030. gadam, skatoties tieši uz zemes izmantošanas sektoru jeb mežiem, lauksaimniecības zemi un kūdras ieguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Zinātne – attīstības dzinējspēks

Māris Ķirsons, 12.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātne un pētniecība ir inovāciju pamats, kas ļauj ražot un darbus paveikt efektīvāk, tērējot mazāk resursu, vienlaikus arī radot jaunus produktus, ko piedāvāt tirgum.

Inovācijas, tehnoloģiskie risinājumi ir jebkuras nozares konkurētspējas stūrakmeņi, arī tādā sfērā kā mežsaimniecība, kurā eksperimentu pārbaude var ilgt gadiem un pat gadu desmitiem. Mežsaimniekiem svarīga ir ne tikai meža zinātnieku gadu desmitos pārbaudītu un pierādītu pētījumu izmantošana, bet arī jaunāko tehnoloģiju un risinājumu izstrāde un ieviešana praksē, kas ļauj samazināt resursu patēriņu dažādu funkciju veikšanai.

Izmanto priekšteču radīto bāzi

“Mežsaimniecībā zinātne neietekmē pagātni un reti ietekmē tagadni, bet tā būtiski ietekmēs nākotni,” uz mežzinātni kā ilgtermiņa ietekmes instrumentu norāda Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas – Igaunijas kopīgs vēja parks Baltijas jūrā varētu sākt darbu 2030. gadā

Db.lv, 11.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas kopīgs vēja enerģijas parks Baltijas jūrā varētu sākt darbu 2030.gadā, informē Ekonomikas ministrija (EM).

"Vēja enerģijas attīstība pasaulē veicina virzību klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā, kā arī ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstību. Lai veicinātu klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību un stiprinātu enerģētisko drošību, vēja enerģijas attīstība tuvākajā desmitgadē arī Latvijai būs ļoti nozīmīga," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. - 2030. gadam paredzēts, ka līdz 2030. gadam Latvijā ir jāpalielina vēja enerģijas uzstādītās jaudas no aptuveni 70 MW līdz 800 MW, kas, visticamāk, tiks palielinātas, ņemot vērā paaugstinātās Eiropas Savienības ambīcijas klimata mērķiem 2030.gadam, norāda EM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK ieguldīs 14,7 miljardus eiro, lai Eiropa kļūtu veselīgāka, "zaļāka" un vairāk digitalizēta

LETA, 16.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi "Apvāršņa Eiropas" galveno darba programmu 2021. līdz 2022.gadam, kurā izklāstīti mērķi un specifiskas tematiskās jomas, kas kopā saņems 14,7 miljardu eiro finansējumu, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paredzēts, ka šie ieguldījumi palīdzēs paātrināt "zaļo" un digitālo pārkārtošanos un veicinās ilgtspējīgu tautsaimniecības atlabšanu pēc koronavīrusa pandēmijas un Eiropas Savienības (ES) noturību turpmākās krīzēs. Tie atbalstīs Eiropas pētniekus ar stipendijām, apmācību un apmaiņām, veidos labāk savienotas un efektīvākas Eiropas inovācijas ekosistēmas un radīs pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras. Tie arī piesaistīs dalībniekus visā Eiropā un no visas pasaules, tajā pašā laikā stiprinot Eiropas pētniecības telpu.

EK norādīja, ka vairāk nekā četri no katriem desmit eiro - kopā ap 5,8 miljardiem - tiks ieguldīti pētniecībā un inovācijā, lai palīdzētu ieturēt Eiropas zaļo kursu un izpildīt ES apņemšanos līdz 2050.gadam padarīt ES par pirmo klimatneitrālo pasaules reģionu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai 2021. būs izrāviena gads pārejā uz ilgtspēju?

Anderss Larsons, SEB Lielo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Baltijā, 19.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata pārmaiņas jau šobrīd ietekmē gan klimatu, gan dabu. 2020. gadā vidējā temperatūra par 1,2°C pārsniedza 1850. – 1900. gada rādītājus, ierindojot 2020. gadu starp trīs vissiltākajiem gadiem vēsturē.

Neskatoties uz to, ka Covid-19 dēļ pasaules temps pierima, siltumnīcefekta gāzu emisijas 2020. gadā turpināja palielināties. Lai apturētu kritisko ekosistēmu eroziju, ir jāpieliek pūles, lai mērķtiecīgāk virzītos uz ilgtspēju. Galvenajiem mūsu nākotnes izaugsmes stūrakmeņiem jābūt atjaunojamajai enerģijai, ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, zaļajam transportam un videi draudzīgām ēkām. Kā mums sokas un ko sagaidīt 2021. gadā?

Banku dienaskārtībā: klientu vērtēšana un nozares politiku stiprināšana

Eiropas Zaļā kursa ietvars un apņemšanās ir ļoti ambiciozi. Lai gan kāds varētu saskatīt ilgtspējā riskus, ņemot vērā gaidāmo regulējumu un pārmaiņu straujumu, tā paver arī iepriekš nepieredzētas izaugsmes un attīstības iespējas. Ir skaidrs, ka banku sektoram transformācijā būs ļoti svarīga loma, jo šo ieguldījumu finansēšanai būs nepieciešams ievērojams kapitāls. Bankas aktīvi piedalās ilgtspējas pārmaiņās. Šobrīd divi galvenie virzieni ir klientu vērtēšana un dažādu politiku stiprināšana. Lielākā bankas ietekme uz klimatu ir netieša, proti, caur piedāvājumiem, produktiem un pakalpojumiem, finansējuma un investīciju risinājumiem. Tāpēc bankām ir jāpārdomā, ar kādiem klientiem tās strādā un kā viņus atbalsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieciskās ražošanas samazināšanās, ūdens trūkums, jūras līmeņa celšanās un citas nelabvēlīgas klimata pārmaiņu sekas var līdz 2050.gadam izraisīt līdz 216 miljoniem cilvēku migrāciju savu valstu robežās, pirmdien brīdinājusi Pasaules Banka.

Pasaules Banka 2018.gadā publiskoja ziņojumu par klimata pārmaiņu ietekmi uz migrāciju Dienvidāzijā, Latīņamerikā un Subsahāras Āfrikā un prognozēja, ka līdz 2050.gadam šajos reģionos varētu pārvietoties 143 miljoni cilvēku.

Jaunajā ziņojumā ietverti vēl trīs reģioni - Austrumeiropa un Vidusāzija, Ziemeļāfrika un Austrumāzija un Klusā okeāna reģions - lai sniegtu globālu prognozi par potenciālo migrāciju, norādīja Pasaules Bankas pārstāvis, bet viņš piebilda, ka šī prognoze nav akmenī cirsta.

"Ja valstis tagad sāks samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, novērst nepilnības attīstībā, atjaunot svarīgākās ekosistēmas un palīdzēt cilvēkiem pielāgoties, klimata izraisīto iekšējo migrāciju var izdoties samazināt līdz pat 80% - līdz 44 miljoniem cilvēku līdz 2050.gadam," sacīja Pasaules Bankas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārēji pievilcīgā un labas perspektīvas sološā Zaļā kursa īstenošanas iespējamie risinājumi bažīgus darījuši lauksaimniekus un mežsaimniekus, jo tie būtiski varot ietekmēt zemes apsaimniekošanas iespējas Latvijā un pašu saimnieku brīvības līmeni savos lēmumos.

Pašlaik par to, kādi varētu būt Zaļā kursa ieviešanas risinājumi, gan esot vēl pāragri spriest, vienlaikus dažādās auditorijās un arī publiskajā telpā notiek skaļa diskusija, kurā aktīvi iesaistījušās zaļās nevalstiskās organizācijas un zemes apsaimniekotāji. Tā kā šajos lēmumos galavārds pieder valdībai, tad tās atsevišķu locekļu iesaistīšanās šajās karstajās diskusijās tiek uztverta ļoti kritiski un tiek novērtēta kā būtisks riska faktors objektīvu, uz zinātniskiem pētījumiem pamatotu lēmumu pieņemšanai.

"Izstrādes dažādās stadijās ir daudz dažādu dokumentu, kuri gan tieši, gan arī pastarpināti skars ne tikai lauksaimniecības produkcijas audzētājus un pārstrādātājus, bet arī mežsaimniekus un kokrūpniekus, kā arī kūdras ieguvējus un substrāta ražotājus," kopējo situāciju raksturo Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Edgars Treibergs. Viņš steidz piebilst, ka lauksaimnieki (un arī visi citi zemes apsaimniekotāji) nav pret zaļajām idejām kā tādām, bet krasi iebilst pret pārspīlējumiem, stereotipiem un vienkāršu, kaut arī varbūt sākotnēji pievilcīgu ideju realizāciju bez analīzes par to īstenošanas sekām, it īpaši attiecībā uz pirmās nepieciešamības pārtikas produktu ražošanas izmaksām un cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jāizmanto pandēmijas dotās iespējas piesaistīt investīcijas

Māris Ķirsons, 05.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas, tādējādi šādu piegāžu saņēmēji Eiropā meklē iespējas saīsināt piegāžu ķēdes un ražot tepat tuvumā, tā paverot iespējas Latvijai piesaistīt investīcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs un cementa ražošanas SIA Schwenk Latvija valdes loceklis Māris Gruzniņš. Viņš norāda, ka sekmīgi jaunus investorus varēs piesaistīt, ja pozitīvas rekomendācijas sniegs arī tie investori, kuri jau strādā Latvijā un šajā laikā pat investē savā attīstībā.

Fragments no intervijas

Kādas tēmas pašlaik ir ārvalstu investoru uzmanības degpunktā?

Pandēmija ir mainījusi ne tikai daudzu cilvēku un uzņēmumu dzīvi, bet arī uzvedību un izpratni. Investoru uzmanības lokā ir vairākas problēmas – izaicinājumi, par kuriem vēlamies nevis tikai runāt, bet gan tiem meklēt konkrētus, efektīvus risinājumus. Kopumā šādas tēmas ir piecas: zaļā ekonomika, digitālā transformācija, cilvēka kapitāls, likumdošanas kvalitāte un tiesu efektivitāte. Katra no minētajām tēmām nākotnē kļūs arvien nozīmīgāka ne tikai sabiedrībai, biznesam, bet visai valstij kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES Atveseļošanas fonda ieviešanas vadībai un kontrolei nepieciešami 32,302 miljoni eiro

Db.lv, 07.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda ieviešanas vadībai un kontrolei papildus būs nepieciešami 32,302 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja valdība.

FM papildus būs nepieciešami 2,448 miljoni eiro, Iepirkumu uzraudzības birojam - 2,84 miljoni eiro, Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai - 14,57 miljoni eiro, bet citām uzraudzības institūcijām - 12,4 miljoni eiro.

Lai nodrošinātu Eiropas Komisijas (EK) prasībām atbilstošu ES Atveseļošanas fonda plāna ieviešanu un iespējami novērstu riskus Atveseļošanas fonda finansējuma nesaņemšanai pilnā apmērā, nepieciešama pienācīga Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas kapacitāte - attiecīgi papildu resursu nepieciešamība ir atkarīga no pārbaužu tvēruma, uzraudzības procesa un veicamo kontroļu, kā arī citu administratīvu procesa un pasākumu apjoma, teikts FM informatīvajā ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu nozaru Latvijas izcelsmes uzņēmumu vadītāji izveidojuši Biznesa ilgtspējas padomi, lai apmainītos zināšanām, padziļinātu izpratni par ilgtspēju un kopīgi veidotu ilgtspējīgāku uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Atsaucoties Swedbank aicinājumam, Biznesa ilgtspējas padomē apvienojušies tādi Latvijas uzņēmumi kā Latvijas Finieris, Latvijas Dzelzceļš, LMT, Medicīnas sabiedrība ARS, Madara Cosmetics, Valmiermuiža, Dobeles dzirnavnieks, Latvijas graudaudzētāju kooperatīvs VAKS un kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums Laflora.

Biznesa ilgtspējas padomes dalībniekus vieno atbalsts globālajiem 2050. gada klimatneitralitātes centieniem, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un vēlme veicināt ilgtspējīga biznesa kultūras veidošanu Latvijā.

"Lai arī pēdējo 50 gadu laikā pasaulē ir notikusi nepieredzēti strauja ekonomiskā izaugsme, tā nav bijusi līdzsvarota. Dabas resursi, kas bija nepieciešami šīs izaugsmes nodrošināšanai, ir izsmelti. Sociālās problēmas ir samilzušas, jo labklājība sadalīta nevienlīdzīgi. Tāpēc mūsu visu kopīgs uzdevums tuvākā desmitgades laikā būs radīt jaunu ekonomiku, kas pilnā mērā rēķinās ar dabas nozīmi, kā arī investē dabas kapitāla uzturēšanā un atjaunošanā, lai mūsu ekonomiskā darbība arī būtu ilgtspējīga," uzņemot padomes dalībniekus pirmajā tikšanās reizē teica Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raugoties no visdažādākajiem aspektiem, ir skaidrs, ka veselības un farmācijas nozarei ir nepieciešams stratēģisks, valstisks skatījums, lai panāktu nozares attīstību un izaugsmi, Dienas Biznesam intervijā atklāj AS Olainfarm jaunais padomes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 6.jūlija numurā:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Intervija - Juris Bundulis, AS OlainFarm padomes priekšsēdētājs.
  • Covid ietekme - Latvijas tautsaimniecības 2020. gada šķērsgriezums. Koronavīruss “izēdis” vairāk nekā 10 000 darba vietu un ceturtdaļu peļņas.Laiki, kad cenu rekordi kļuvuši garlaicīgi.
  • Eksperta viedoklis - Andrejs Belijs (Andrei Belyi), Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis.
  • Spēles noteikumi - Zaļā kursa un industriālās stratēģijas sadursmes piemērs – Liepājas Metalurgs.
  • Atbalsts biznesam - citur stimulē ekonomiku, pie mums – apgrūtina.
  • Tiesiskums - uzņēmējs vaino Latvijas valsti plānveidīgā naudas konfiskācijas shēmā.
  • Satiksme - darboties, izmantojot valdību naudu, turpina kompānijas, kurām bija jābankrotē. Intervija ar Ediju Vilsonu, Ryanair izpilddirektoru.
  • Portrets - Aigars Rostovskis, biznesa augstskola Turība īpašnieks un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents.
  • Enerģētika - lieli spēlētāji gāzes un elektrības tirgū, visticamāk, neienāks.
  • DB konferences - klimata mērķi sasniedzami, mainot autoparka ēdienkarti.
  • Brīvdienu ceļvedis - Antons Kovaļovs, SIA GC Leasing Baltic direktors.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos strauji palielinājusies daudzu izejvielu cena. Pieprasījums pēc ekonomikas aktivitātei nepieciešamām izejvielām ir ļoti liels, kur savukārt to piedāvājums ne vienmēr tam ir spējis tikt līdzi.

Daļēji to nosaka tas, ka pēdējos gados dažādu iemeslu rezultātā nav pietiekami ieguldīts šādu izejvielu atradnēs. Turklāt tiek ziņots, ka vairāku izejvielu ieguvēji šobrīd nebūt arī neplāno būtisku daļu savus līdzekļus ieguldīt papildu izejvielu ražošanā. Sevišķi izteikts šis fenomens esot metālu tirgū, raksta, piemēram, The Wall Street Journal.

Rezultātā tuvākajos gados pasaulē var saglabāties visai ievērojams to metālu deficīts, kas lielā apmērā būs nepieciešami ekonomiku zaļināšanai, piemēram, varš, kobalts un litijs. Skaidrs ir tas, ka pasaules ekonomika darboties nepārstās – drīzāk būs otrādi - līdz ar gigantiskajiem valdību stimuliem un pandēmijas ierobežojumu beigām tautsaimniecībās strauji ieplūdis neiedomājami milzīga aizturētās naudas masa. Tāpat katra sevis cienoša lielvara šobrīd sasolījusi ambiciozus klimata un infrastruktūras uzlabošanas mērķus. Nu stiprinās pārliecība, ka šādai ekonomiku zaļināšanai blakusefekts būs milzīgs daudzu izejvielu patēriņš. Lielvarām mēģinot ierobežot naftas patēriņu, ievērojami augs pieprasījums, piemēram, pēc tiem elementiem, kas nepieciešami bateriju un jebkādas atjaunojamās enerģijas ražošanai (un arī visa elektrifikācijai).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kupeju klasi var saukt arī par sporta automašīnām. Tās ir ar divām durvīm, elegantas, daudzas no tām - ātras. Mazlietoti auto tirgū pieejamas dažādu marku šāda virsbūves tipa automašīnas, taču kuru no tām labāk iegādāties? Piedāvājums šo auto mīļiem atrodams arī BRC Autocentrā.

Kas ir kupeju klase un kā izvēlēties sev piemērotāko šāda tipa auto?

Par klasiskāko kupeju klases automašīnu var saukt ‘’Porsche 911’’. Šāda tipa auto ražo uzņēmumi, kuriem ir iespēja piedāvāt jaudīgas sporta mašīnas. Pati svarīgākā šī virsbūves auto tipa atšķirība no citiem ir divju durvju, nevis četru esamība. Kupejas jumts no aizmugures ir pietūkušas formas, bet auto ķermenis ir nospiests uz zemes, lai varētu ļaut sevi dēvēt par ‘’sporta auto’’. Nedaudz citādāks kupejas klases auto ir kabriolets, kuram stingra jumta vietā ir salokāms jumts, kuru iespējams pacelt pēc vajadzības. Tāds kabriolets, kurš paredzēts tikai diviem cilvēkiem - vadītājam un pasažierim, tiek saukts arī par ‘’roadster’’.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot veicināt ilgtspējīgas un atbildīgas ekonomikas attīstību, SEB banka piešķīrusi finansējumu 6 miljonu eiro apmērā SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā no 2022. gada 1. februāra. '

Tas ir pirmais SEB bankas izsniegtais Zaļais kredīts Latvijā, kas ir pieejams uzņēmumiem, kuri īsteno videi draudzīgus un ilgtspējīgus biznesa risinājumus.

Zaļās obligācijas kā konceptu SEB un Pasaules Banka izstrādāja 2008. gadā, ņemot vērā arvien pieaugošo investoru pieprasījumu iesaistīties klimata pārmaiņu novēršanas iniciatīvās. 2017. gadā SEB izlaida pirmās zaļās obligācijas 500 miljonu eiro vērtībā. Daļa šo obligāciju iegūto līdzekļu tiek izmantoti finansējuma piešķiršanai Baltijas valstu uzņēmumiem, kas plāno īstenot ilgtspējīgus, videi draudzīgus projektus.

Zaļais finanšu pasaulei būs fokusā  

Ja agrāk zaļās obligācijas bija tāds kā modes trends vai papildu fīča,...

“Mēs nevaram izlikties, ka klimata pārmaiņas uz mums neattiecas, tāpēc, lai mazinātu ietekmi uz vidi nākotnē, ir jārīkojas jau šobrīd. Depozīta sistēmas ieviešana ir būtisks instruments, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas nonāk vidē. Par to valsts līmenī tiek runāts jau gadiem ilgi, tāpēc ir gandarījums, ka runas pārvēršas konkrētos darbos un arī no savas puses varam sniegt atbalstu šī projekta īstenošanā. Mūsu, kā bankas, tiešā ietekme klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā ir vien 5%, pārējie 95% ir netiešā ietekme, kas izriet no bankas finansētajiem projektiem, līdz ar to ir būtiski atbalstīt uzņēmumu aktivitāti un iniciatīvas, lai kopīgiem spēkiem veidotu labāku vidi gan sev, gan nākamajām paaudzēm. SEB mērķis arī turpmāk ir būt starp līderiem videi draudzīgu ieguldījumu un investīciju jomā un veicināt ilgtspējīgu projektu īstenošanu. Ap 50% no SEB grupas Zaļo kredītu portfeļa veido atjaunojamās enerģijas projekti, bet pārējo – “zaļo” ēku, transporta un energoefektivitātes projektu finansēšana,” teic SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

“Depozīta sistēma ir nākamais attīstības posms, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas nonāk vidē, un ieviestu labi funkcionējošu, stabilu aprites ekonomiku. Apvienojot modernas tehnoloģijas ar pārdomātu un ilgtspējīgu sistēmas pārvaldību, mums ir iespēja ātri un efektīvi sasniegt vides saudzēšanas mērķus un kāpināt iepakojuma pārstrādes rādītājus. Ja šobrīd lielāko vides piesārņojumu mežos, ezeros, upēs un jūrās, kā arī parkos veido tieši plastmasas jeb PET iepakojums, paredzams, ka līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu mēs spēsim savākt un pārstrādāt divreiz vairāk plastmasas iepakojuma nekā šobrīd – līdz pat 90%. Savukārt dzērienu ražotāji spēs atgūt līdz 90-95% atkārtoti uzpildāmās stikla taras, lai tās vēlreiz laistu tirgū,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Plānots, ka 2022. gada 1. februārī Latvijā uzsāks darboties vienota depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Depozīta sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) bezalkoholisko un alkoholisko (zem 6%) dzēriena iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīts 0,10 eiro apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas varēs saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums būs iztukšots.

Kompānija "Depozīta iepakojuma operators" tika izveidota 2020. gada jūnijā. Kompānijas īpašnieki ir SIA "Alus un dzērienu iepakojuma savienība", SIA "Coca-Cola HBC Latvia”, AS "Cēsu alus", SIA "Cido grupa" un AS "PET Baltija", AS "Aldaris", “Latvijas Mazumtirgotāju Biedrība” un Latvijas Alus darītāju savienība.

SEB bankas Zaļais kredīts ir pieejams lielajiem uzņēmumiem, kas izvēlas ieguldīt atbildīgi – atjaunojamās enerģijas ražošana, energoefektivitātes uzlabošana, ilgtspējīga mežsaimniecība, kā arī atkritumu apsaimniekošanas un citu videi draudzīgu projektu realizēšana, kuru rezultātā tiek samazināts CO2 izmešu daudzums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija 10.septembrī saņēmusi priekšfinansējumu 13% jeb 237 miljonu eiro apmērā no kopējā Atveseļošanas fonda finansējuma apjoma 1,82 miljardu eiro.

“Esam jauna ceļa sākumā, kas ved uz labklājību. Atveseļošanas fonda investīcijas dod Latvijai paātrinājumu reformu īstenošanā, veicinot produktivitāti, ekonomikas un digitālo transformāciju, klimata mērķu sasniegšanu, nevienlīdzības mazināšanu, veselības aprūpes uzlabošanu un likuma varas stiprināšanu. Lai īstenotu plānā iekļautās 24 reformas un 61 investīciju pasākumu, strauji jāsper nākamie soļi, - Ministru kabineta noteikumu izstrāde, apspriešana ar nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem un sadarbības partneriem, apstiprināšana valdībā, konkursu izsludināšana un projektu realizācija,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgs par ekonomiku un starptautisko tirdzniecību Valdis Dombrovskis uzsver: “Eiropas Komisijas pirmais maksājums 237 miljonu apmērā ir būtisks solis, lai Latvija atveseļotu ekonomiku pēc COVID19 izraisītās krīzes. Latvija ir starp pirmajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras sagatavoja nacionālos reformu plānus, līdz ar to arī Latvija ir starp pirmajām, kas saņem maksājumu no Eiropas Atveseļošanas fonda. Kopumā Latvija saņems 1.8 miljardus eiro, lai uzlabotu dzīves kvalitāti Latvijas cilvēkiem, veidotu ekonomiku noturīgāku un uzlabotu tās konkurētspēju, ņemot vērā transformāciju uz klimata neitrālu un digitālu ekonomiku. Mēs turpināsim ciešu sadarbību ar Latvijas atbildīgajām amatpersonām un sociāliem partneriem pie plāna ieviešanas, realizējot tajā paredzētās reformas un ieguldot plānotās investīcijas. Vēlu veiksmi Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna ieviešanā!”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik par zaļāko dēvētā Rīgas biroju kompleksa “Verde”, kas top Skanstes un Hanzas ielas krustojumā, pirmās ēkas būvniecība norit pēc plāna un noslēgsies 2022.gada jūnijā.

Būvniecības process sasniedzis pusi – izbūvēta pazemes autostāvvieta, karkass pieciem no 11 pirmās ēkas stāviem, kā arī uzsākti pirmā stāva fasādes darbi un inženiertehniskie darbi, kas norit paralēli pārējā apjoma izbūvei. Vienlaikus norit aktīvs darbs ar potenciālajiem nomniekiem, ļaujot tiem iepazīt būvniecības aizkulises.

“Atsevišķi darbi pat apsteidz jau tā ļoti saspringto būvniecības grafiku par spīti apgrūtinātai būvniecības materiālu piegādes ķēdei un pieaugošajām būvniecības materiālu cenām, kas ir šī brīža tirgus realitāte. Plānojam darbus pie “Verde” pirmās ēkas noslēgt jau nākamā gada jūnijā. “Verde” projekta būvnieks “Velve” vienlaikus veic gan lielizmēra konstrukciju un plātņu betonēšanas darbus, gan nultā un pirmā stāva fasādes montāžu un inženiertehniskos darbus, objektā lielu uzmanību vēršot gan darba drošībai un veselībai, gan objekta tīrībai un kārtībai,” informē uzņēmuma komercdirektore Iveta Lāce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā pirmajā pusgadā ogles bijušas vissvarīgākais enerģijas avots, pirmajā vietā nomainot vēju, pirmdien konstatēts Federālā Statistikas biroja aplēses.

No Vācijā saražotās elektrības 258,9 miljardiem kilovatstundu šajā posmā 56% bijuši no konvencionāliem avotiem, tādiem kā ogles, dabasgāze un kodolenerģija.

Tas ir par 20,9% vairāk nekā šajā pat posmā pērn.

Savukārt atjaunojamās enerģijas daļa, ieskaitot vēja, saules un biogāzes enerģiju, sarukusi par 11,7% līdz 44%, salīdzinot ar posmu no janvāra līdz jūnijam pērn.

Sarukuma galvenais iemesls bijis pastāvīga vēja trūkums pavasarī, skaidro birojs.

Vēja enerģijas daļa sarukusi līdz 21%.

Iztrūkums pamatā aizpildīts ar enerģiju, kas saražota ogļu spēkstacijās.

Pēc ogļu un vēja enerģijas dabasgāze ir trešais svarīgākais elektrības ražošanas avots, ar 14,4% apsteidzot kodolenerģiju. Tās daļa ir 12,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Sun Finance kopējais aizdevumu apjoms sasniedz miljardu eiro

Db.lv, 28.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Sun Finance” kopējais aizdevumu apjoms kopš darbības sākuma sasniedzis miljardu eiro.

Starptautiskajai aizdevumu platformai izdevies sasniegt šo atzīmi, uzsākot darbību vien pirms četriem gadiem.

Kopš “Sun Finance” dibināšanas 2017. gada janvārī uzņēmums katru gadu ievērojami kāpinājis savu izsniegto aizdevumu apjomu. 2017. gads tika noslēgts ar izsniegtiem 35 miljoniem eiro, bet 2018. gadā apjoms tika pat trīskāršots - līdz 130 miljoniem eiro.

Izaugsme turpinājās arī 2019. gadā, kad iepriekšējā gada rezultāts tika pārspēts vairāk kā divas reizes, sasniedzot 290 miljonus eiro, un 2020. gadā, kad par spīti Covid-19 pandēmijas radītājiem izaicinājumiem “Sun Finance” kopējo aizdevumu apjoms bija jau 300 miljoni eiro.

Šogad “Sun Finance” turpina savu aktīvo izaugsmi, gada pirmajos sešos mēnešos izsniedzot 220 miljonus eiro, kas bija pietiekami, lai jūlijā sasniegtu arī kopējo miljarda eiro atzīmi kopš uzņēmuma nodibināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru