Jaunākais izdevums

Pagājušajā gadā Latvijas Okupācijas muzejs strādājis ar 250 000 eiro lieliem zaudējumiem un, iespējams, pēc desmit gadiem tam var draudēt bankrots, ja netiks veikti vairāki uzlabojumi tā darbībā un vairāk piedomāts par racionālu līdzekļu piesaisti un to izmantošanu, laikrakstam «Latvijas Avīze» atzina bijušais muzeja direktors Gunārs Nāgels.

Viņš stāstīja, ka muzejs nav tāds, kāds bija pirms 25 gadiem, kad daži entuziasti sametās kopā. Muzejs tagad ir vidēja lieluma uzņēmums ar 60 darbiniekiem un vismaz miljons eiro apgrozījumu gadā. Tāpat tas ir atkarīgs no ziedojumiem un valsts atbalsta.

«Ir jauki nodoties «gara lidojumiem», taču esmu ļoti labi redzējis, kā uzņēmumi, kas mēģina paplašināties bez racionāla pamata, gluži vienkārši bankrotē. Kad parādu skaitļus, ka muzejam, iespējams, pēc gadiem desmit draud bankrots, tad nevienu tas neinteresē, jo ideja ir: darām, darām, gan jau nauda būs. Vai tā ir atbildība?» jautā Nāgels.

Vienlaikus viņš atzīst, ka muzejam šobrīd ir lielas līdzekļu rezerves, jo pēdējā laikā nākuši vairāki lieli testamentāri novēlējumi no Austrālijas, taču kārtējo ziedojumu apjoms pēdējos gados nav liels.

«Nevar balstīt muzeja nākotni tikai uz to, ka cilvēki turpinās mirt un dot mums lielas summas! Ņemot vērā visus muzeja ienākumus, arī tos, ko sarūpējušas atbalsta struktūras ārzemēs, un valsts dotāciju, 2018.gadā muzeja zaudējumi bijuši ap ceturtdaļmiljona eiro lieli,» stāstīja Nāgels un piebilda, ka šī summa segta no testamentārajiem novēlējumiem, kaut gan tie būtu jāuzkrāj nebaltām dienām.

Nāgels lēš, ka zaudējumi, kurus nāksies segt no iekrājumiem, ik gadu augs un var sasniegt pusmiljonu un tā ir nopietna problēma, uz kuru neskatīties ir liela bezatbildība. Lielāks izdevumu lēciens sagaidāms pēc pārvākšanās uz Nākotnes namu, kaut arī jācer, ka jaunajās mājās palielināsies ziedojumu apmērs.

«Mums principā bija gatavs plāns, kādā veidā strādāt, lai muzejs varētu nākotnē dzīvot saskaņā ar saviem līdzekļiem. Valde šo plānu nepieņēma. Mums bija paredzēts paplašināt ziedojumus, norīkot cilvēku, kas pastāvīgi strādātu pie ziedojumu piesaistes, kā veidot ekskursijas, kā mainīt gidu darbu. Piestrādāt pie tā, lai valsts dotu vairāk,» skaidro bijušais direktors. Nāgels uzskata, ka Nākotnes namā vajadzīga ieejas maksa - kādi 5 eiro - , jo lielākā daļa apmeklētāju ir ārzemju tūristi. Ieejas biļešu jautājums apspriests Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) biedrības sapulcē, taču tā turējusies pie uzskata, ka muzejam jābūt bezmaksas.

Biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs norāda, ka valde nepiekrīt premisām, uz kurām balstās Nāgela situācijas vērtējums. Direktors balstījies skaitļos par pēdējiem septiņiem gadiem, kopš muzejs atrodas pagaidu telpās agrākajā ASV vēstniecībā.

«Jā, šobrīd skaitļi iet uz leju. Mums ir tikai puse no tā apmeklētāju skaita, kāds bija kādreiz [Strēlnieku laukumā]. Taču, atgriežoties vecajā vietā, paplašinātajā muzejā, apmeklētāju skaits, ieņēmumi atkal pieaugs,» uzskata Nollendorfs.

Viņš ir pārliecināts, ka pēc pāriešanas uz Nākotnes namu sagaidāma arī lielāka agrāko trimdinieku labvēlība: «Par spīti tam, ka trimda pamazām aiziet, tās uzticības kredīts muzejam noteikti ir lielāks, nekā direktors to aprēķina. Muzejs visu laiku ir strādājis ar atziņu un pieņēmumu, ka tad, ja mums ir specifiska vajadzība, mēs līdzekļus varam piesaistīt. Cilvēki labprāt ziedo specifiskām vajadzībām, viņi neziedo, ja neredz, ko ar to darīsim.» Kā pēdējo piemēru Nollendorfs min 2018.gadā atklāto pieminekli leģionāriem Zēdelgemā, Beļģijā.

Pieminekļa izmaksas bija 100 000 eiro, no kuriem 50 000 savāca ziedojumos. «Tās ir divas dažādas filozofijas. Viena ir: ja mums ir mērķis, mēs tam līdzekļus sagādāsim. Otra: līdzekļi iet uz leju, tāpēc jāsamazina mērķi. Tās ir pilnīgi pretējas filozofijas,» aizrāda valdes priekšsēdis.

Absurdi sašaurināt muzeja darbību brīdī, kad Nākotnes nams beidzot būs gatavs un varēs sākt darīt to, kas iecerēts jau gadiem. «Tad, kad esi gatavs nospiest gāzi, piespiest bremzi? To kā risinājumu nevaru saskatīt ne es, ne valde, ne LOM biedrības biedri. Es neapšaubu Gunāra Nāgela godprātību, taču Gunāram nav pagātnes pieredzes ziedojumu piesaistē,» uzskata Nollendorfs.

Viņaprāt tas bija direktora skatījuma trūkums, jo skatās uz skaitļiem un neierēķināja nekādus citus faktorus. «Ja tā, tad tiešām var nonākt pie tādiem secinājumiem kā viņš. Bet mūsu skatījums vienmēr ir bijis: izvirzīt mērķi un tad piesaistīt līdzekļus! To mēs esam darījuši visu laiku. Tas nav balstīts uz sapņojumiem, tā ir pieredze! Bet, ja mērķis ir samazināt muzeja darbību, tad tam, protams, nevarēs piesaistīt līdzekļus,» piebilda Nollendorfs.

Arī Nāgela priekšlikums ieviest muzejā ieejas maksu biedrības pilnsapulcei bijis pilnīgi nepieņemams: «Mūsu biedri jau no paša sākuma uzskatījuši, ka muzejam ir misija - parādīt visiem, kas ar Latviju notika tajā laikā, - un tā ir svarīgāka par visu. Bet tā atkal ir atšķirība filozofijā. Tā es uz to skatos.»

Latvijas Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels 20.augustā savu amatu pameta.

Direktora amatā Nāgels bijis piecus gadus - kopš 2014.gada 1.jūlija.

Nāgels no muzeja direktora amata atkāpās jūlija beigās. Atlūgumā viņš norādīja, ka muzeja biedrības valde ir iejaukusies muzeja operatīvajā darbā, un stingri ierobežojusi viņa tiesības līdzekļu izmantošanā. Viņaprāt, iejaukšanās novedīs, vai jau ir novedusi pie līdzekļu neracionālas izmantošanas.

Komentējot situāciju, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs norādīja, ka Nāgelam ir savi uzskati un valde tos ir «respektējusi, cik varējusi». Viņaprāt, bija sastapušies divi atšķirīgi skatījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus Okupācijas muzeja pārbūvei un "Nākotnes nama" būvniecībai Strēlnieku laukumā 1, Rīgā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" vadībā SIA "Skonto būve" uzsāk darbu pie padomju Okupācijas piemiņas memoriāla- mākslas objekta "Vēstures taktīla" izveides, kurš piekļausies muzejam laukumā uz Daugavas pusi, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis – Pigits.

Memoriāla ideja ir pieminēt tautas upurus, iesaistot pilsētas ikdienas dzīvās skaņas piemiņas kompleksa funkcijās un arhitektoniskajā formā. Tas ir simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas skumjākajiem vēstures brīžiem. Metu "Vēstures taktīla" 2007. gadā par labāko atzina starptautiska žūrija. Tās autori ir arhitekte Ilze Miķelsone, komponists, sonologs Voldemārs Johansons un mākslinieks Kristaps Ģelzis.

"Šogad uzsāksim sagatavošanās darbus, nākamgad tiks ielikti piemiņas memoriāla pamati, kā arī strādāsim pie memoriāla ārējā veidola un mākslinieciskā noformējuma. Plānots, ka līdz ar pārbūvēto Okupācijas muzeju, piemiņas memoriāls tiks pabeigts līdz nākamā gada nogalei," norādīja VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Okupācijas muzeja Nākotnes nams svin spāru svētkus

Monta Glumane, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Simbolizējot nozīmīga būvniecības posma pabeigšanu, nosvinēti Latvijas Okupācijas muzeja «Nākotnes nama» spāru svētki.

Šobrīd muzeja jaunajā daļā – «Nākotnes namā» - paveikti aptuveni 80% darbu, savukārt vecajā muzeja daļā – ap 20% darbu. Jaunajā daļā notiek inženiertīklu izbūve, bet vecajā daļā saskaņā ar tehniskās pārbaudes rezultātiem notiek demontāžas darbi, antikorozijas pasākumi un būvkonstrukciju stiprināšana. Visā kompleksā turpinās darbs pie jumta izbūves, kā arī notiek labiekārtošanas darbi – kāpņu izbūve un ārējo inženiertīklu izbūve.

Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves projektā «Nākotnes nams» saglabāta latviešu arhitekta Gunāra Birkerta ideja – arhitekta 2001. gadā dāvinātās Okupācijas muzeja pārbūves skices. Muzeja jaunā koncepcija paredz 1970. gadā būvēto ēku papildināt ar baltu piebūvi un stikla sienu, kā arī piešķirt muzejam mūsdienu funkcionalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiks lemts par ēkas Brīvības ielā 61, Rīgā - Tetera nama - pārdošanu ar nosacījumu, ka jāsaglabā muzeja darbība, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna.

Vēsturiskais Tetera nams ir valstiskas nozīmes īpašums. Nelielu daļu - nepilnus 700 m2 ēkas platības ekspozīcijai par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā izmanto Latvijas Okupācijas muzejs. Savukārt 8000 m2 plašajā daļā ir telpas, kuru sākotnējā dzīve bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un citām.

"Vēlamies atdot ēkai tās pelnīto sākotnējo spozmi un iedvest jaunu elpu, nepieļaujot tās degradāciju, tāpēc meklējām valstij izdevīgākos īpašuma attīstības scenārijus. Tā kā īpašums valsts funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams un privātajiem attīstītājiem tā ilgtermiņa noma nešķita saimnieciski pievilcīga, VNĪ virzīs īpašumu pārdošanai, saglabājot vietu muzejam, iegūto naudu ieguldot valstij nepieciešamo objektu attīstībā," norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pagarina konkursu uz Okupācijas muzeja direktora amatu; alga 1500 eiro pirms nodokļiem

LETA, 04.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības (LOMB) valde lēmusi līdz 1.novembrim pagarināt 21.augustā izsludināto konkursu uz Latvijas Okupācijas muzeja direktora amatu, norādīja LOMB valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs.

Muzeja direktoram tiks piedāvāts atalgojums, sākot no 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Nollendorfs atgādināja, ka konkurss tika izsludināts, jo līdzšinējais muzeja direktors Gunārs Nāgels, kurš amatā bija piecus gadus, šā gada 20.jūlijā iesniedza atlūgumu. LOMB valde par viņa vietas izpildītāju līdz jauna direktora iecelšanai apstiprinājusi muzeja Krājuma glabātāju Taigu Kokneviču, savukārt par viņas vietnieci - ilggadējo muzeja direktori Gundegu Micheli.

Jaunais direktors tiks izraudzīts atklātā konkursā divās kārtās, norādīja Nollendorfs. Kandidātu izvērtēšanu veiks komisija, kurā pārstāvēta LOMB valde, biedrības biedri un Okupācijas muzeja darbinieki. Konkursa komisija sniegs vērtējumu un ieteikumu LOMB valdei, kura lems par nominējamo kandidātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" izsolē piedāvā iegādei sešstāvu mūra ēku Rīgā, Brīvības ielā 61 jeb Tetera namu, saglabājot Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju ēkas 1. stāvā un pagrabā.

Saskaņā ar 2019. gada nogalē SIA "VCG Ekspertu grupa" veikto novērtējumu ēkas vērtība ar muzeja ilgtermiņa nomu ir 4 247 000 eiro, kas ir izsoles sākuma cena.

Vēsturiskās ēkas, kas celta 1912. gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projekta kā īres nams ar veikaliem, iekštelpu plānojums arī tagad piemērots īres dzīvokļu izveidei, uzskata VNĪ nomas un pārdošanas direktore Anita Feldmane.

Ēka ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, tādēļ, lai saglabātu ēkas autentisko skatu un uzlabotu pilsētvides arhitektonisko pievilcību, VNĪ 2015. gadā namam veica fasādes atjaunošanu. Tomēr tajā nepieciešams veikt ievērojamas investīcijas. Lai saglabātu ēkas vēstures liecības, ēkas atjaunošanas projekta izstrādes un būvdarbu veikšanas gaitā pircējam būs jāievēro Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 29. novembrī, pēc divu gadu ilgas renovācijas, apmeklētājiem tiks atvērta jaunā Igaunijas Jūras muzeja ekspozīcija, piedāvājot aplūkot 700 gadus vecu kuģa vraku un vēl citus 50 interaktīvus eksponātus.

Ēku komplekss Tallinā, kurā atrodas Igaunijas Jūras muzejs, ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā un jaunā multimediju ekspozīcija paplašinās redzesloku gan pieaugušajiem, gan arī bērniem.

Muzejā pēc rekonstrukcijas atvērts ne tikai tūristiem jau labi zināmais un iemīļotais artilērijas tornis “Resnā Margarēta”, bet arī Lielie Jūras vārti un jaunās telpas zem torņa un pagalma teritorijas, kas agrāk nebija pieejamas plašākai publikai. Kopumā apmeklētāji varēs apskatīt 1000 m² lielu ekspozīciju teritoriju.

“Jauno muzeja telpu izveidošana bija ne tikai būvniecības darbu lielākais izaicinājums, bet tas arī atklāja arheoloģiskos atradumus, kas paplašināja izpratni par pilsētas nocietinājumu pirms artilērijas torņa “Resnā Margarēta” uzcelšanas. Jaunatklātie fragmenti būs pieejami arī apskatei,” norādīja Urmass Dresens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) izsludinājuši pieteikšanos izsolei uz vēsturiskā Tetera nama Brīvības ielā 61 nomas tiesībām uz 30 gadiem, aicinot tirgus dalībniekus novērtēt ēkas attīstības potenciālu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

«Nomas nosacījumi ir samērīgi un ticam, ka atradīsies tirgus dalībnieks, kas novērtēs šīs ēkas attīstības iespējas. Nelielu daļu -nepilnus septiņus simtus kvadrātmetru ēkas platības ekspozīcijai par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā izmanto muzejs. Cienām vēstures liecības, taču vienlaikus raugāmies nākotnē: vēsturiskā 7 stāvu neoklasicisma nama lielākajā – teju 8 tūkstoši kvadrātmetru plašajā daļā ir telpas, kuru sākotnējā dzīve bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un citām. Vēlamies atdot ēkai tās pelnīto sākotnējo spozmi un iedvest jaunu elpu, tāpēc meklējam valstij izdevīgākos īpašuma attīstības scenārijus,» atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» ( VNĪ) turpinās izsolīt nomas tiesības vēsturiskā Tetera nama, Brīvības ielā 61 (Stūra māja) ilgtermiņa nomai uz 30 gadiem. Jau tuvākajā laikā plānots izziņot atkārtotu izsoli, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

«VNĪ veica uz aktīvu iznomāšanas kampaņu balstītu jaunu klientu piesaisti un tirgus dalībnieku apzināšanu, t.sk. piesaistot nekustamā īpašuma brokerus. Lai arī nomas tiesību izsolē oficiālu pieteikumu noteiktajā termiņā nav, interese par šo īpašumu ir, tādēļ turpinām darbu ar ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem. Lielākā interese par šo ēku tika novērota tieši viesnīcas biznesa attīstītājiem. Pretendenti ir iepazinušies ar ēkas tehnisko stāvokli un papildus nosacījumu, ka ēkas daļa tiek saglabāta muzejam. Šobrīd redzam, ka potenciālajiem interesentiem grūtības sagādā, pirmkārt, ēkas sadalījums ar publisko nomnieku, kā arī nepietiekošs laiks lēmuma saskaņošanai ar potenciāliem finansētājiem. Izziņojot atkārtotu izsoli, meklējam iespējas nodrošināt konkurētspējīgākus nosacījumus atbilstoši likumam,» norādīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru