Enerģētika

Pakāpeniski noslēdzas Rīgas TEC-1 vecās ražotnes demontāža un teritorijas labiekārtošana

Dienas Bizness, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Secīgi noritot vairākus gadus nepārtraukti ilgušiem darbiem, šobrīd noslēgumam tuvojas Rīgas TEC-1 veco ražošanas ēku kompleksa demontāžas pēdējais posms, informē AS Latvenergo.

Pēdējā gada laikā ir veikta kopš 2005. gada ekspluatācijā neizmantoto un kritiskā stāvoklī esošo ēku un tajās esošo iekārtu demontāža, kā arī bīstamo atkritumu savākšana un utilizēšana atbilstoši iepriekš izstrādātajam un saskaņotajam tehniskajam projektam. Projekta ietvaros jau kopš 2012. gada AS «Latvenergo» īsteno pakāpenisku Rīgas TEC-1 teritorijas un vides sakārtošanu, noslēdzot to ar vecās ražotnes demontāžu.

Pārtraucot Rīgas TEC-1 vecās ražotnes ekspluatāciju un mainoties ražošanas tehnoloģijai, Rīgas TEC-1 teritorijā norit saimniecībā neizmantojamo ēku un būvju (kopskaitā vairāk nekā 50), kā arī teritorijas sakārtošanas darbi. Līdz šim kopš 2012. gada pakāpeniski un plānveidīgi, atbilstoši saskaņotiem projektiem ir nojaukti vairāki desmiti teritorijā esošo saimnieciski neizmantoto celtņu – dūmeņi, noliktavas, izkraušanas ēkas, sargu māja, cehi, ventilatoru ēka, dažādi rezervuāri, ūdens ķīmiskā tīrītava, dzelzceļa kantoris, u.c.

Savukārt pēdējā gada laikā ir veikti vairāki vērienīgi darbu posmi, pakāpeniski gatavojoties vecās ražotnes galvenā korpusa demontāžas darbiem. Kopš 2017. gada pavasara ir noritējusi palīgēku un pults ēkas (elektroceha) nojaukšana, kā arī veikta to metāllūžņu, ko ir iespējams demontēt, izvākšana no visām ēkām. Paralēli ar īpašu rūpību ir veikta vairāk nekā 2200 m3 bīstamo atkritumu savākšana, izvešana un utilizēšana, - lielākoties tas ir savulaik celtniecībā plaši izmantotais un šobrīd Eiropas Savienībā aizliegtais azbests. Šis darbs bija viens no tehnoloģiski sarežģītākajiem, - gan ierobežotu piekļuves iespēju dēļ, gan konstatējot daudz lielāku apjomu par vēsturiski uzrādīto un projektēšanas laikā prognozēto.

Veicot nepārtrauktus un secīgus darbus vairāku gadu laikā, šobrīd sākas vecās ražotnes galvenā korpusa demontāžas darbi, kas notiek pēc Latvenergo veiktās rūpīgas objekta saimnieciskās un ekonomiskās izpētes. Atbilstoši saskaņotajam projektam, būvvaldes izsniegtai būvatļaujai un iepirkuma rezultātā noslēgtajam līgumam, vecās ēkas demontāžu, izmantojot speciālu tehniku, veic Purustaja, OÜ. Darbi notiek atbilstoši Latvijas normatīvajos aktos noteiktai kārtībai, kā arī izmantotās tehnoloģijas ir izvēlētas, lai nodrošinātu iespējami zemāko putekļu un trokšņa līmeni. Būvgruži un atkritumi tiek izvesti saskaņā ar 2014.gada 15.aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr.199 «Būvniecībā radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība» un 2011.gada 21.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.484 «Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība».

Lai iegūtu vispusēju ēkas tehniskā stāvokļa novērtējumu, Latvenergo ir saņēmis arī autoritatīvus un profesionālus neatkarīgu ekspertu atzinumus no Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības, Latvijas Būvinženieru savienības, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, kā arī no SIA «PSI Risks un audits».

Atzinumos norādīts, ka būve ir nedroša un neatbilst nevienai no Būvniecības likumā definētajām drošības prasībām – mehāniskā stiprība un stabilitāte; ugunsdrošība; higiēna, nekaitīgums un vides pieejamība; lietošanas drošības un vides pieejamība; akustika (aizsardzība pret trokšņiem); energoefektivitāte. Tāpat atzīts, ka ēkai nav kultūrvēsturiskas vērtības un tās uzturēšanai nav ekonomiska pamata. Bez tam, atbilstoši tiesību aktos noteiktajam regulējumam un drošības prasībām, strādājošas un valstiski nozīmīgas ražotnes (Rīgas TEC-1) aizsargjoslā nav pieļaujama sabiedriska rakstura ēku atrašanās, lai neradītu risku cilvēku drošībai. Kā norādīts Latvijas Būvinženieru savienības atzinumā: «(..) no drošības viedokļa objekts ir nekavējoši jānojauc, teritorija jāatbrīvo un tā jārezervē iespējamai TEC-1 paplašināšanai nākotnē.»

Teritorijas sakārtošanas darbi norit atbilstoši 2014. gadā izstrādātajam TEC-1 vecās ražotnes ēku un būvju (kopskaitā – 53) demontāžas tehniskajam projektam, kas tika saskaņots ar visām kompetentajām institūcijām un apstiprināts Rīgas pilsētas būvvaldē. 2015. gada 15. jūnijā, pamatojoties uz saskaņoto demontāžas tehnisko projektu, Rīgas pilsētas būvvaldē tika saņemta būvatļauja (Nr. BV-15-676-abv/z) Rīgas TEC-1 vecās ražotnes ēku un būvju demontāžai.

Rīgas TEC-1 teritorijā atrodas valsts energoapgādei ļoti nozīmīga atjaunota ražotne, kurā ražotā elektrība tiek patērēta gan Latvijā, gan ārvalstīs, bet siltums piegādāts lielai daļai Rīgas iedzīvotāju, komersantu un organizāciju. Rīgas TEC-1 aizsargjosla ir ierobežotas piekļuves teritorija un tajā ir aizliegts atrasties jebkādām sabiedriska rakstura celtnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas termoelektrostaciju (TEC) darbība tirgū Latvijai garantē ne tikai būtiskas elektroenerģijas bāzes jaudas un elektroapgādes drošumu, bet arī nodrošina zemāku gada vidējo elektroenerģijas cenu

To intervijā DB norāda Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas loceklis un Latvenergo Izpētes un attīstības daļas eksperts Ilmārs Stuklis. Viņš atklāj, ka Lietuvā pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas izveidojies efektīvu un lētu elektrības jaudu deficīts, kas elektroenerģijas cenu paaugstina arī Latvijas reģionā, tāpēc efektīva TEC darbība ir viens no būtiskākajiem faktoriem cenu ierobežošanai Latvijā un Lietuvā.

Ieguldījumi atmaksājas

Ja Rīgā nebūtu izveidotas jaunas TEC jaudas un nerealizētos citi agrāk iecerētie jaudu projekti, Latvija un Lietuva bieži piedzīvotu ļoti augstas elektrības cenas, uzsver I. Stuklis.

«Par to varējām pārliecināties arī aizvadītajā nedēļā, kad TEC-2 tehnisku iemeslu dēļ nedarbojās otrais energobloks. Līdz ar to cenas Latvijas un Lietuvas cenu apgabalos pieauga,» skaidro eksperts. Latvenergo skaidro, ka pagājušajā nedēļā TEC-2 tika konstatēts bojājums katla utilizatora tvaika caurulēs, kas nodrošina bloka dzesēšanu. «Lai to pilnvērtīgi labotu, ir nepieciešamas vairākas dienas, šobrīd defekts ir fiksēts, tiek labots un tuvākajā laikā bloks atsāks darbu. Lai gan reģionā ir ļoti daudz spēlētāju, šis atslēgums un sekojošais cenu pieaugums liek domāt, ka mūsu TEC ražotnes šādos brīžos spēj garantēt stabilitāti Latvijas un Lietuvas cenu zonā,» uzskata Latvenergo Ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izvērtējusi un apstiprinājusi AS “Latvenergo” ražotnēm TEC-1 un TEC-2 saražotās siltumenerģijas pilnos tarifus, kas stāsies spēkā š.g. 1.oktobrī.

Tarifu projekti iesniegti saistībā ar kurināmā (dabasgāzes) cenas pieaugumu, emisiju kvotu izmaksu pieaugumu, saražotās enerģijas apjoma samazinājumu par gandrīz uz pusi, kā arī pagājušā apkures sezonā uzkrātajām neparedzētajām izmaksām.

Ievērojot, ka 88% no saražotās siltumenerģijas tarifa izmaksām veido dabasgāze, kā arī to, ka dabasgāzes izmaksas ir salīdzinoši mainīgas, AS “Latvenergo” lūdzis noteikt TEC-1 un TEC-2 tarifu piemērošanas kārtību, kurā, tāpat kā līdz šim, tarifi noteikti atbilstoši dažādām dabasgāzes cenām. Apstiprinātajā SPRK lēmumā dabasgāzes tarifi noteikti cenu intervālā no 10 EUR/MWh līdz 225 EUR/MWh.

“Turpinoties karam Ukrainā, Eiropā dabasgāzes cenas sasniegušas iepriekš nepieredzētu līmeni šobrīd biržā cenas atsevišķās dienās pārsniedz pat 300 EUR/MWh. Līdz ar to AS “Latvenergo” prognozēto vidējo apkures sezonas cenu 140 EUR/MWh vērtējam kā salīdzinoši veiksmīgu dabasgāzes sagādes rezultātu. Vienlaikus arī rīdziniekiem šis pieaugums būs ar jūtamu ietekmi tamdēļ, šajā ziemā, jo īpaši liela loma būs gan energoefektivitātes pasākumiem, gan atbalsta pasākumiem,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, norādot, ka līdz ar izmaiņām AS “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2 tarifos, tarifu pārskatīs arī AS “Rīgas siltums”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas siltums" (RS) no 2.oktobra plāno dubultot siltuma tarifu galvaspilsētā, liecina uzņēmuma pieteiktās tarifu izmaiņas.

Siltumenerģijas gala tarifu plānots palielināt no esošajiem 85,45 līdz 170,59 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa. Tarifa ietvaros būtiskākais kāpums plānots siltumenerģijas ražošanas komponentei - par 118%. No 2023.gada 15.augusta gala tarifā plānots nebūtisks samazinājums - par 51 centu.

"Spēkā esošā siltumenerģijas tarifa pieaugums ir saistīts ar dabasgāzes un pirktās siltumenerģijas cenu kāpumu," tarifa izmaiņas pamato RS.

Kā ziņots, 1.septembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) paziņoja, ka ir apstiprinājusi jaunus siltumenerģijas tarifus AS "Latvenergo" ražotnēm TEC-1 un TEC-2, kas būs vairākkārt lielāki par esošajiem. Šiem tarifiem ir būtiska ietekme uz RS siltuma tarifu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jura Savicka vadīta kompānija uzbūvē un palaiž Taškentas TEC jauno bloku Uzbekistānā

rus.db.lv, 12.12.2017

Attēlā (centrā no labās) Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijevs un «Synecta Central Asia» prezidents Juris Savickis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijevs 2.decembrī nospieda simbolisko Taškentas TEC jaunā bloka palaišanas pogu, kura jauda ir 370 MW, savukārt šī projekta ģenerāluzņēmējs ir starptautiskā kompānija «SynectaCentralAsia», kuru vada Latvijas uzņēmējs Juris Savickis. Kompānijas vadībā ir arī ekonomikas zinātņu doktors Mihails Kuzņecovs, kurš ir nācis no Latvijas. Par jaunā TEC bloka atklāšanu plaši ziņoja Uzbekistānas mediji, informācija par to ir atrodama arī Uzbekistānas prezidenta oficiālajā mājas lapā.

«Mēs īstenojam šīs reformas, lai palielinātu mūsu valsts ekonomisko potenciālu,» svinīgajā Taškentas TEC jaunā energobloka iedarbināšanas pasākumā teica Uzbekistānas prezidents Š.Mirzijevs, uzsverot, ka «savs vārds te ir sakāms jaunajai speciālistu paaudzei, kuri pārvalda modernas mūsdienu tehnoloģijas.»

Tieši Š.Mirzijevs,esot vēl Uzbekistānas premjerministra amatā, uzsāka vērienīgo valsts enerģētikas attīstības programmu 2016.-2022.gadam, kurā ir paredzētas vairāk nekā 5 miljardus ASV dolāru lielas investīcijas. Taškentas TEC projektam šajā programmā ir atvēlētas 512 miljonus dolāru lielas investīcijas, no kurām 410 miljoni dolāru bija paredzēti tieši jaunā energobloka iekārtu un celtniecības izmaksu segšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrību ražojam vairāk, nekā patērējam, maksājam atspērušies

Jānis Goldbergs, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katra mājsaimniecība un komersants saņem pamatīgus elektrības rēķinus, un līdztekus Latvijā saražotās enerģijas daudzums pārsniedz patēriņu, proti, mēs enerģiju eksportējam, nevis importējam.

Līdz ar šo fenomenu radušies vairāki jautājumi par iespējamiem trūkumiem sistēmā. Proti, vai mums pietiek gāzes, vai strādā termoelektrostacijas (TEC), un kādēļ noslēgumā viss maksā tik dārgi, ja reiz ražojam pietiekami?

Vitenbergs: “Gāzes pietiek, satraukumam nav pamata!”

Jau gada sākumā parādījās ziņas, ka gāzes krājumi pazemes krātuvē Inčukalns varētu būt nepietiekami, ka tie, kuri nav nopirkuši laikā, maksās dārgāk u.tml. Dienas Bizness, piedaloties Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam uzdeva jautājumus par TEC darbību un gāzes pietiekamību elektroenerģijas ražošanai. Proti, vai ir taisnība par TEC darbības pārtraukumiem un kādi ir gāzes krājumi tieši elektrības ražošanai. Uzņēmums Latvenergo ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. “Pie atbilstošiem tirgus apstākļiem TEC darbojas un tiek ieslēgtas. Pēdējās dienās esam saražojuši vairāk enerģijas, nekā spējam patērēt. Ir bijušas bažas par to, ka gāzes apjoms nav pietiekams. Paskaidrošu, ka Latvenergo iepērk gāzi pēc prognozes, cik viņiem būs nepieciešams. Liela daļa no Inčukalna pazemes krātuvē iesūknētās gāzes ir tieši Latvenergo gāze, un, kā viņi ir apstiprinājuši, tad gāzes pietiks, nevajadzētu par to satraukties. Šobrīd gan vienā no TEC notiek remonts, un tā tiešām nestrādā ar pilnu jaudu. Tas bijis nepieciešams neparedzētu iemeslu dēļ un tuvākajā laikā tiks novērsts. Līdz ar to jaudas tiks palielinātas atbilstoši nepieciešamībai,” sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - OIK saistību atpirkšanai Latvenergo pamatkapitālu samazinās par 454,4 miljoniem eiro

Rūta Lapiņa, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM), kā AS «Latvenergo» kapitāla daļu turētājai, divu nedēļu laikā sasaukt akcionāru kopsapulci un lemt par «Latvenergo» pamatkapitāla samazināšanu 454,4 miljonu eiro apmērā, tādējādi īstenojot valsts saistību samazināšanu par Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 koģenerācijas elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Pievienots «Latvenergo» komentārs 7.-10. rindkopās

MK otrdienas sēdē nolēma par 75% samazināt atbalstu «Latvenergo» TEC, nodrošinot elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OIK) izmaksu samazināšanu gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām ar 2018. gada 1. janvāri, kā arī valsts budžeta līdzekļu ekonomiju 70 miljonu eiro apmērā un novirzīšanu citām vajadzībām. Atpērkot lielāko daļu saistību, sagaidāmais OIK izmaksu samazinājums sabiedrībai jau nākamgad būs 29% apjomā.

Ministru kabineta lēmuma rezultātā sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir 262,06 miljoni eiro, bet patērētāju kopējās izmaksas tiek samazinātas par 716,47 miljoniem eiro.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzīst: «Valdības īstenotie soļi OIK ierobežošanai, t.sk. šobrīd veiktā valsts atbalsta samazināšana «Latvenergo», būtiski samazinās ražotāju, jo īpaši energoietilpīgās apstrādes rūpniecības uzņēmumu, elektroenerģijas izmaksas. Tādā veidā tiks stiprināta tautsaimniecības konkurētspēja un radīti pozitīvi signāli jaunām ilgtermiņa investīcijām. Vienlaikus mazināsies arī iedzīvotāju maksājumi par elektroenerģiju.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Šobrīd Latvija ir lielākā elektroenerģijas eksportētāja Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pašlaik ir lielākā elektroenerģijas eksportētāja Baltijā, informē AS Latvenergo peses sekretāre Ivita Bidere.

Atbildot uz augsto tirgus pieprasījumu, Latvija turpina veiksmīgi eksportēt saražoto elektroenerģiju - šorīt, 22.janvārī plkst. 10:00 tie bija 832 MW. Īpaši intensīva izstrāde ir gan Daugavas hidroelektrostacijās, gan Rīgas termoelektrostacijās. Savukārt lielākais imports ir Lietuvā, kur tiek importēts tikpat, cik Latvija patērē.

Šorīt pl.10.00 Latvijā patēriņš bija aptuveni 1188 MW, savukārt saražotās elektroenerģijas bilancē teju visu šo apjomu nosedz termoelektrostacijās saražotais - 968 MW, no kā daudz neatpaliek arī hidroelektrostacijas ar 890 MW. Savukārt Igaunija ar kopējo patēriņu 1373 MW eksportē 153 MW, bet Lietuva, lai nodrošinātu savu patēriņu - 1894 MW, importē 1187 MW.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 878 milj. eiro, kas ir par 5 % mazāk nekā 2017. gadā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt EBITDA ir samazinājusies par 41 % un ir 321,6 milj. eiro. 2018. gadā koncerna peļņa ir 76,0 milj. eiro. Rezultātus ietekmēja par 44 % mazāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES) zemākas ūdens pieteces dēļ, kā arī AS «Latvenergo» lēmums pieteikties vienreizējai kompensācijai, atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem TEC un tādējādi nodrošinot OIK samazināšanas iespējas.

2018. gadā elektroenerģijas tirgu ietekmēja sausie un karstie laikapstākļi Eiropā, kas izraisīja negaidītu elektroenerģijas cenu kāpumu. Šajos apstākļos koncerns efektīvi izmantoja savu diversificēto ražotņu priekšrocības, AS «Latvenergo» termoelektrocentrālēs saražojot lielāko elektroenerģijas daudzumu kopš 1990. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu sākusi lielākā siltuma akumulācijas tvertne Baltijā - AS "Latvenergo" TEC-2 teritorijā Aconē Rīgā, kas īstenota ar Kohēzijas fonda un CFLA līdzfinansējumu, informē AS "Latvenergo".

Kopējās projekta investīcijas 7,9 miljoni eiro (ES līdzfinansējums līdz 2,3 mlj eiro).

Apjomīgā, modernā un mūsdienīgā iekārta optimizēs TEC-2 darbību, nodrošinās primāro energoresursu ietaupījumu un samazinās ogļskābo gāzu emisiju, palielinās Rīgas siltumapgādes drošumu, nodrošinās zemāku siltuma un elektroenerģijas cenu. Ieguvēji no tās ir sabiedrība, valsts un "Latvenergo", veicinot mūsu enerģētisko konkurētspēju.

Lai palielinātu AS "Latvenergo" TEC efektivitāti un elastīgumu, 2019.gada rudenī tika uzsākta siltuma akumulācijas tvertnes būvniecība, kas sekmīgi noritēja arī Covid-19 pandēmijas laikā, nododot to ekspluatācijā šī gada aprīlī. Tā ir Baltijas valstīs lielākā akumulācijas tvertne, un tās 18 tūkstošu kubikmetru lielais apjoms sekmēs TEC-2 izmantošanu koģenerācijas režīmā, kas pozitīvi ietekmē elektrības cenu ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo kukuļošanas lietā liecinieki noliedz, ka Meļko būtu ietekmējis lēmumus iepirkumos

LETA, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tā dēvētajā «Latvenergo» kukuļņemšanas pamata krimināllietā pirmdien uzklausītie liecinieki noliedza, ka apsūdzētais «Latvenergo» prezidenta vietnieks Aigars Meļko būtu kādā veidā ietekmējis «TEC 2» rekonstrukcijas pirmās un otrās kārtas iepirkumus.

Tiesa pirmdien uzklausīja bijušo «Latvenergo» ražošanas un plānošanas direktoru Aivaru Kresko un bijušo AS «Augstsprieguma tīkls» valdes priekšsēdētāju (tagad - valdes loceklis) Imantu Zviedri.

Abi liecinieki stāstīja, ka piedalījušies «Latvenergo» projektu vadības komitejas un valdes sēdēs, kurās pieņemti lēmumi par «TEC 2» rekonstrukcijas pirmās un otrās kārtas iepirkumu rezultātiem. Abi liecinieki norādīja, ka trešo personu piekļuve pie pretendentu iesniegtās dokumentācijas nebija iespējama. Tāpat abi liecinieki noliedza, ka Meļko būtu ietekmējis jebkādus pieņemtos lēmumus.

Liecinieki tiesai arī norādīja, ka viņiem neradās aizdomas par to, ka pretendentu piedāvājumos varētu būt paslēptas kādas summas, kuras būtu paredzēts maksāt kādām amatpersonām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncerna ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 2 034,4 miljonus eiro, kas ir par 192,6 miljoniem eiro jeb 10 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotie finanšu rezultāti par 2023. gadu.

Latvenergo koncerna EBITDA ir par 241,6 miljoniem eiro jeb 67% lielāka nekā 2022. gadā, un tā sasniedza 601,8 miljonus eiro. Koncerna peļņa sasniedza 350,9 miljonus eiro, kas nodrošinās aptuveni 200 miljonus eiro dividendēs un aptuveni 50 miljonus eiro kā uzņēmumu ienākuma nodokli.

Latvenergo koncernā 2023. gads ir bijis izcils elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības gads. Pērn saražota 5,1 TWh elektroenerģijas, kas ir par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš un kas ir 75 % no Latvijas patēriņa. Atjaunīgās enerģijas jomā 2023. gadā Daugavas HES izstrādāts lielākais elektroenerģijas apjoms kopš 2017. gada, kas ir arī otrs lielākais apjoms pēdējo 25 gadu laikā – 3,7 TWh. Tas ir par 39 % vairāk nekā 2022. gadā un vienlaikus veido 54 % no Latvijas patēriņa. 2023. gads izcēlās ar augstu pieteci Daugavā – vidēji 789 m3/s, bet gadu iepriekš tā bija 506 m3/s (LVĢMC dati).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerna ieņēmumi ir saglabājušies tuvu pagājušā gada līmenim - 679,2 miljoni eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga. Savukārt koncerna EBITDA ir pieaugusi par 4 % un ir 299 milj. eiro.

Latvenergo koncerns 2017. gada deviņos mēnešos savās ražotnēs ir saražojis 4 088 GWh elektroenerģijas, kas, salīdzinājumā ar 2016. gada tādu pašu periodu, ir par 34 % vairāk. Būtiska nozīme elektroenerģijas izstrādes rādītājos ir ievērojami augstākai hidroenerģijas ģenerācijai Daugavas hidroelektrostacijās (HES). Elektroenerģijas izstrādes apjoma pieaugums Daugavas HES, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir pieaudzis par 65 % un ir 2 970 GWh. Latvenergo saražotais elektroenerģijas apjoms atbilst 79 % no kopumā mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas apjoma. Optimāli kombinējot Latvenergo koncerna Rīgas TEC un Daugavas HES izstrādi ar importa iespējām no citiem Nord Pool biržas tirdzniecības apgabaliem, lietotāji Baltijā iegūst gan elektroenerģijas cenas tuvināšanos Ziemeļvalstu līmenim, gan tās stabilitāti ilgtermiņā. 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana, un koncerna enerģijas ražošanas vajadzībām dabasgāze tagad tiek piegādāta arī no alternatīviem avotiem, tostarp no Klaipēdas dabasgāzes termināļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētas izmaiņas AS «Latvenergo» pamatkapitālā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

2017. gada 31. decembrī Latvenergo koncerna pašu kapitāls bija 2,8 miljardi eiro, no tiem 1,3 miljardus eiro veidoja AS Latvenergo pamatkapitāls, kas šobrīd ir 834 302 243 eiro.

Izmaiņas pamatkapitālā tika veiktas, ņemot vērā 2017.gada 29.augusta Ministru kabineta atbalstīto risinājumu, kas paredzēja 75 procentu valsts nākotnes saistību atpirkšanu no AS «Latvenergo» attiecībā uz Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2, samaksājot vienreizēju kompensāciju 454 milj. eiro apmērā, kas atbilst Rīgas TEC aktīvu vērtībai. Kompensācija tiek finansēta, izmantojot līdzekļus, kas iegūti AS «Latvenergo» pamatkapitāla samazināšanas rezultātā. Šo darbību rezultātā samazināta obligātā iepirkuma komponente – no 2018.gada 1. janvāra tā ir 25,79 eiro/MWh līdzšinējās 26,79 eiro/MWh vietā jeb mazāka par 1 eiro / MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā Latvijā turpinājās iepriekšējos mēnešos novērotā tendence palielināties no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaram un mazināties fosilo resursu ietekmei.

Jau aprīlī Daugavas hidroelektrostacijās (HES) tika saražoti 76% no visa Latvijā ģenerētā apjoma, bet maijā šis rādītājs sasniedza gandrīz 80%, neskatoties uz HES ražošanas kritumu absolūtajos skaitļos, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

HES īpatsvara pieaugums ir galvenokārt uz lielo koģenerācijas staciju (TEC) apjoma samazināšanos – to devums bija vien 2,2% no maijā Latvijā saražotā jeb TEC maijā tika saražots 4 reizes mazāk nekā aprīlī un 17 reizes mazāk nekā martā. Maijā lielās koģenerācijas stacijas ar vērā ņemamu jaudu strādājušas vien dažas stundas, liecina AST interneta lapā aplūkojamās operatīvās informācijas par ģenerācijas veidiem arhīvs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāmaina paradigma: valsts kapitālsabiedrības ir nevis valsts pārvaldes sastāvdaļa, bet gan komersanti, kuri strādā (konkurē) brīvajā tirgū uz tādiem pašiem nosacījumiem kā citas privātkompānijas un spēj īstenot valsts mērķu sasniegšanu, vienlaikus veicinot ekonomisko uzrāvienu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo padomes priekšsēdētājs un Fiskālas disciplīnas padomes loceklis Ivars Golsts. Viņš cer, ka jau šīs valdības laikā likumdošana tiks mainīta un valsts uzņēmumiem tiks noņemti ierobežojumi, kas tiem pašlaik liedz strādāt kā pilntiesīgiem tirgus dalībniekiem.

Kāds bija 2022. gads Latvenergo?

Nenoliedzami, 2022. gads ir bijis ļoti saspringts, taču vadība, speciālisti un darbinieki ir labi strādājuši un sekmīgi pārvarējuši negaidītos izaicinājumus, ko aizsāka Krievijas invāzija Ukrainā. 2022. gadu Latvenergo iesāka ar jaunas uzņēmuma stratēģijas akceptēšanu, kura paredz izaugsmi atšķirībā no iepriekšējās, tam laikam atbilstošās optimizācijas pieejas. Izaugsmes stratēģija paredz, ka piecu līdz septiņu gadu laikā jāuzbūvē tādas jaunas atjaunīgo resursu ražotnes, lai gada griezumā spētu nodrošināt visas valsts patēriņu. Pašlaik no Latvijas gada patēriņa hidroelektrostacijas (HES) saražo apmēram 33 %, un arī termoelektrocentrāles (TEC) ģenerē vēl 33 % no Latvijas patēriņa, bet atlikusī trešdaļa tiek importēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo gāzes nodrošinājums ļauj strādāt TEC

Db.lv, 18.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan šobrīd resursu tirgos saglabājas augstas gāzes un CO2 izmaksas un tirgū būtu jābūt pieejamām vairākām stacijām, kas izmanto citus – lētākus energoresursus, tomēr karstais laiks, nepietiekamie vēja un hidroresursi, kā arī vairāku staciju remontdarbi Baltijā ir veicinājuši energoapgādes nepietiekamību Baltijā, par ko liecina arī Nord Pool biržas cenas.

Tas rada nepieciešamību darboties AS "Latvenergo" termoelektrostacijām, koncernam uzņemoties arī papildu riskus attiecībā uz dabasgāzes izmaksām, taču TEC iedarbināšana ir iespējama un šobrīd nerada gāzes apgādes riskus ziemā, jo valsts un AS "Latvenergo" savlaicīgi nodrošināja dabasgāzes rezerves un aktīvi turpina iepirkumus.

Elektrības cena biržā 4000 eiro/MWh "izslēdz" ražotājus 

Elektroenerģijas stundas cenai Latvijā sasniedzot Nord Pool biržas griestus - 4000 eiro...

Valstiskā līmenī Latvijas mājsaimniecības ir nodrošinātas ar dabasgāzi. Latvenergo ir risinājumi, lai sniegtu dabasgāzes piedāvājumus juridiskajiem klientiem brīvajā tirgū.

LDDK: Vienas dienas elektrības patēriņa izmaksas līdzinās viena mēneša rēķinam 

Pēdējās dienās pieredzētais elektroenerģijas cenas kāpums "Nord Pool" biržā kritiski ietekmē...

"Termoelektrostacijas darba režīms ir ārkārtīgi neefektīvs, ja tam jāstrādā tikai vienu stundu, tādēļ šodien TEC-2 ir sagatavots drošai un ilgākai darbībai un jau strādā tirgū. Līdz šim TEC darbību ierobežoja valstiskas drošības apsvērumi situācijā, kad visā Eiropā ir gāzes deficīts un tās apgāde ir kritiski zemā līmenī. Mērķtiecīgi strādājot, esošie krājumi un iegādes plāni ir ļāvuši Latvenergo pārskatīt ierobežojumus un šajā kritiskajā brīdī sākt TEC darbību, nekaitējot kopējai apgādes drošībai. Vēl vairāk – esam raduši iespēju apgādāt ar gāzi arī juridiskos klientus, kam līdz šim piedāvājumus ierobežojām un kas nespēj šobrīd gāzi nopirkt brīvajā tirgū. Tā ir energoapgādes drošuma, kas ir sabiedrībai svarīgākais jautājums, būtiska sastāvdaļa," komentē Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.

"AS "Latvenergo" ir iegādājusies dabasgāzi nepieciešamajā apjomā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai AS "Latvenergo" termoelektrostacijās plānotajam ražošanas režīmam 2022. gadā, kā arī visu sezonu nodrošinās piegādes saviem mājsaimniecību klientiem. Uzņēmums atgādina, ka valdība ir rezervējusi dabasgāzi saistīto lietotāju apgādei visai apkures sezonai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada pirmajā ceturksnī Latvenergo koncerna ieņēmumi ir 259,7 milj. eiro, kas ir par 2 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt koncerna EBITDA ir 109,7 milj. eiro, kas ir par 4 % mazāk nekā pagājušajā gadā.

Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, par 4 % pieaudzis koncernā saražotās elektroenerģijas apjoms, sasniedzot 1 929 GWh (gigavatstundas).

Latvenergo koncernā 2018. gada pirmajā ceturksnī saražotās elektroenerģijas apjoms sasniedzis 1 929 GWh, kas ir par 4 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Efektīvi izmantojot diversificēto ražošanas portfeli, koncernā izstrādātās elektroenerģijas apjoms par 9 % pārsniedz mazumtirdzniecības lietotājiem pārdoto (1 766 GWh).

Par 31 % lielāka ir elektroenerģijas izstrāde Rīgas TEC, sasniedzot 904 GWh. Šo apjoma pieaugumu noteica spēja efektīvi reaģēt uz tirgus situāciju reģionā, produktīvi plānojot darba režīmus un kurināmā izmantošanu un piedāvājot tirgū konkurētspējīgu elektroenerģiju un siltumenerģiju. Savukārt ja pērn pirmo ceturksni raksturoja izteikts palu periods, kas veicināja izstrādes kāpumu Daugavas HES (hidroelektrostacijās), tad šogad līdz ar mazāku ūdens pieteci Daugavā HES saražotās elektroenerģijas apjoms ir samazinājies par 12 % un ir 1 010 GWh. Saražotās siltumenerģijas apjoms 2018. gada pirmajā ceturksnī aukstāku laikapstākļu dēļ ir par 6 % lielāks, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, un sasniedz 1 204 GWh. Pieaugošās konkurences apstākļos ir izdevies realizēt ievērojami vairāk siltumenerģijas nekā bija plānots. Tādējādi Latvenergo koncerns ir bijis lielākais siltuma ražotājs Latvijā, apliecinot augstu konkurētspēju mainīga tirgus apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo TEC obligātā iepirkuma ietvaros jaudas maksās gadā saņem 21 miljonu eiro

LETA, 26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" TEC obligātā iepirkuma ietvaros par uzstādītajām elektroenerģijas jaudas maksām gadā saņem 21 miljonu eiro.

Tā trešdien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde sacīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska.

Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas deputāti trešdien uzklausīja KEM ziņojumu par esošo un turpmāko situāciju ar obligāto iepirkumu.

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) skaidroja, ka Latvija pilnībā atteiksies no obligātā iepirkuma sistēmas. Turpmāk tos pilnībā segs no valsts budžeta nevis patērētāju puses, un pēdējais obligātā iepirkuma sistēmas gads būs 2028.gads.

Kurevska skaidroja, ka jaudas maksājumos "Latvenergo" TEC, "Juglas jauda" un "Gren" kopā saņem 28,8 miljonus eiro gadā. Tostarp "Latvenergo" TEC jaudas maksa ir 21 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesamērīgais valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros ir ilgtermiņa problēma, kas būs jārisina arī jaunajai valdībai, piektdien, 27.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākotnē lielāka uzmanība jāpievērš atbalsta saņēmēju kontrolei, kā arī jāmeklē kompromiss, lai pārtrauktu šo bezjēdzīgo valsts atbalsta politiku, intervijā DB norāda uzņēmuma Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs un bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis. Viņš nenoliedz, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumi meklējami viņa valdības laikā, taču piebilst, ka līdz 2007.gadam OIK slogs bija neliels un samērīgs.

Kā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju, kad OIK slogs elektroenerģijas patērētājiem kļuvis nepanesams?

Jāsaka, ka jebkurš nesamērīgs atbalsts ir slogs patērētājiem. Atbalsts obligātā iepirkuma (OI) ietvaros nesamērīgs kļuva 2009.gadā, kad Valda Dombrovska valdība pieņēma lēmumu par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.221, kas pavēra vārtus neierobežotai OIK sloga uzkraušanai patērētājiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jau toreiz valdību brīdināja, ka, piemērojot MK noteikumos ietverto formulu arī stacijām, kuru jauda pārsniedz četrus megavatus, elektroenerģijas OI izmaksas un lietotāju maksājumi par elektroenerģiju palielināsies. Neraugoties uz SPRK iebildumiem, grozījumi tika apstiprināti. Jāpiebilst, ka svarīgi ir atskatīties arī uz OIK vēsturi. Laikā, kad es biju valdības vadītājs, Eiropas Savienība (ES) izvirzīja mērķi līdz 2020.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru enerģijas gala patēriņā. OIK lielākā problēma ir tā, ka viss tika salikts vienā katlā, jo atbalsts zaļajai enerģijai un subsīdijas koģenerācijai ir divas dažādas lietas. Ja mēs vērtējam procentuāli, tad atbalsts AER veido tikai nelielu daļu no kopējā OIK sloga. Šobrīd nozares, kas saņem atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros, tiek uzskatītas par sliktām, bet patiesībā viss slēpjas samērīgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Latvenergo” padome apstiprinājusi valdes locekles amatā Ilviju Boreiko. Valdē darbu turpinās valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un valdes locekļi Guntars Baļčūns, Dmitrijs Juskovecs un Harijs Teteris.

10. maijā AS "Latvenergo" padome apstiprināja valdes locekles amatā Ilviju Boreiko. Viņas atbildība ir koncerna izaugsme jaunos elektroenerģijas tirgus segmentos – vēja un saules parku attīstībā, elektromobilitātes pakalpojumu un nākotnes enerģijas ražošanas projektos, viņa pildīs arī attīstības direktores pienākumus. Latvenergo koncerna stratēģija 2022.–2026. gadam paredz būtisku pieaugumu koncerna AER ražošanas jaudās, mazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un sekmējot Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam.

AS “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs Aigars Laizāns: "Esam gandarīti par Ilvijas Boreiko pievienošanos Latvenergo vadības komandai. Ilvija ir profesionāla vadītāja ar plašu redzesloku, un viņas pieredze un skatījums atbilst koncerna stratēģiskajam ilgtspējas virzienam - Baltijas valstīs vadoša AER uzņēmuma izaugsmes ambīcijām. Esam pārliecināti, ka viņas vadībā koncernam būtiskie saules un vēja enerģijas projekti tiks realizēti augstā kvalitātē. "

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektropārvades līniju no Rīgas TEC-2 līdz Igaunijas robežai projektēs un būvēs «ELKO», «SELPOL» un «Leonhard Weiss Energy»

Lelde Petrāne, 07.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešo Igaunijas-Latvijas elektropārvades tīkla starpsavienojumu 180 km garumā no Rīgas TEC-2 līdz Igaunijas robežai par 74,3 miljoniem EUR projektēs un izbūvēs personu apvienība SIA ELKO, SA SELPOL un AS Leonhard Weiss Energy. Paredzams, ka 65% no projekta izmaksām tiks segti no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu līdzekļiem.

«Jaunais elektropārvades tīkla starpsavienojums ir būtisks nākotnes infrastruktūras projekts visam Baltijas jūras reģionam, kas palielinās Baltijas reģiona elektroapgādes drošumu, nodrošinās efektīvu elektroenerģijas tirgus darbību Baltijā un palielinās ražotāju konkurētspēju kā Baltijas valstu iekšienē, tā arī starp Baltijas un Ziemeļu valstīm,» skaidro Latvijas pārvades sistēmas operatora AS «Augstsprieguma tīkls» valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Kopumā iepirkumā savus pieteikumus iesniedza septiņi pretendenti, kas visi tika kvalificēti otrajai kārtai, savukārt finanšu piedāvājumi noteiktos termiņus tika saņemti no pieciem pretendentiem. Iepirkumu par tiesībām realizēt minēto projektu AS «Augstsprieguma tīkls» izsludināja pagājušā gada 9. novembrī, ilgais izvērtēšanas posms saistīts gan ar lielo iepirkuma apjomu, gan arī ar nepieciešamību detalizēti izvērtēt visu kandidātu kvalifikāciju un finanšu piedāvājumus, stāsta uzņēmumā. Personu apvienības SIA ELKO, SA SELPOL un AS Leonhard Weiss Energy iesniegtais piedāvājums bijis lētākais un atbildis visām iepirkuma prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) šodien, 27.augustā parakstīja līgumu ar SIA «Energoremonts Rīga» par 330 kV elektropārvades līnijas «Rīgas TEC-2 - Rīgas HES» projektēšanas un izbūves darbu veikšanu, informē uzņēmums.

Paredzams, ka 50% no projekta kopējām - 10,5 miljoniem eiro - izmaksām tiks segti no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (Connecting Europe Facility) līdzekļiem.

«Rīgas TEC-2 - Rīgas HES projekts ir svarīgs Latvijas iekšēja tīkla pastiprinājums Igaunijas-Latvijas trešā starpsavienojuma pilnas funkcionalitātes nodrošināšanai ne tikai normālos, bet it īpaši avārijas un remontu režīmos. Reģionālā mērogā šis tīkla pastiprinājums spēlēs būtisku lomu caurlaides spējas palielinājumam Baltijas reģionā Ziemeļu - Dienvidu virzienā. Tas nepieciešams, lai veiktu Baltijas elektroenerģijas pārvades tīkla pastiprināšanu tranzīta plūsmu nodrošināšanai,» projekta nozīmi skaidro Latvijas pārvades sistēmas operatora AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumu kaimiņu rosīšanās ap pārvades tīkla konfigurācijas uzlabošanu un jaunu termoelektrostaciju (TEC) būvniecība Kaļiņingradā ir satraukusi lietuviešus. Bažas, ka Krievija varētu atslēgt Baltijas valstis no tā saucamā BRELL loka vai pieprasīt par neatslēgšanu lielu samaksu, ir izteikuši gan atsevišķi Lietuvas politiķi, gan enerģētikas nozares pārstāvji. Lai izslēgtu interpretācijas iespējas, ka lielais kaimiņš nerro mazākos, jāpiebilst, ka šoreiz uz Krievijas varžacīm ir uzkāpušas pašas Baltijas valstis.

Kā zināms, Latvija, Lietuva un Igaunija patlaban darbojas vienotā sinhronajā zonā ar Krieviju un Baltkrieviju, taču līdz 2025. gadam visas trīs valstis no BRELL elektroenerģijas loka iecerējušas atslēgties un sinhronizēt savus tīklus ar Eiropu. Kamēr Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori diskutē par labākajiem sinhronās zonas maiņas modeļiem un strādā pie tīklu izbūves, Krievija un Baltkrievija veido jaunu enerģētisko loku, bet par Kaļiņingradas apgabala energosistēmas neatkarību rūpējas, ceļot jaunas TEC. Lielie ieguldījumi infrastruktūrā liek domāt, ka austrumu kaimiņš desinhronizācijai tehniski būs gatavs ātrāk nekā pašas Baltijas valstis, jo, kā norāda Augstsprieguma tīkls, raugoties uz šā brīža projekta gaitu, nav pazīmju, ka sinhronizācija ar Eiropu varētu notikt agrāk nekā 2025. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai jāuzņemas iniciatīva sašķidrinātās dabasgāzes ekosistēmas izveidē

Kaspars Osis, enerģētikas eksperts, RCG Lighthouse valdes priekšsēdētājs, 30.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Latvija ir unikālā situācijā ar zemu CO2 intensitāti un neproporcionāli lielu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un ja vēsturiski esam investējuši dabasgāzes TEC jaudās aptuveni miljards eiro, tad šobrīd neizveidot savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG — liquefied natural gas) termināli būtu neloģiski, jo paļauties tikai uz tirgu nav iespējams.

Šādus infrastruktūras ieguldījumus tikai uz tirgus principiem neviens neveic. Tas nav OIK2, bet gan drošības garantija, ka energosistēmā ir jēga no Inčukalna pazemes gāzes krātuves un TECiem. Ir nepiedodami, ja valsts un/vai "Latvenergo" šīs dabiskās priekšrocības nespēj izmantot, lai amortizētu dabasgāzes cenu kāpumu Latvijas patērētājiem.

Krievijas iebrukums Ukrainā vēl skaudrāk parādījis nepieciešamību ieguldīt Latvijas enerģētiskajā neatkarībā. Ieguldījumi jādiversificē, bet viens no nozīmīgākajiem ir investīcija LNG importa ekosistēmas izveidei. Latvijas dārgums — Inčukalna pazemes gāzes krātuve — kopā ar LNG importa infrastruktūru atrisinātu lauvas tiesu enerģētiskās neatkarības jautājumu un vēl arī sniegtu iespēju Latvijai piedalīties tirgū kā patstāvīgam spēlētājam.

Komentāri

Pievienot komentāru