Jaunākais izdevums

Maijā Latvijā turpinājās iepriekšējos mēnešos novērotā tendence palielināties no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaram un mazināties fosilo resursu ietekmei.

Jau aprīlī Daugavas hidroelektrostacijās (HES) tika saražoti 76% no visa Latvijā ģenerētā apjoma, bet maijā šis rādītājs sasniedza gandrīz 80%, neskatoties uz HES ražošanas kritumu absolūtajos skaitļos, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

HES īpatsvara pieaugums ir galvenokārt uz lielo koģenerācijas staciju (TEC) apjoma samazināšanos – to devums bija vien 2,2% no maijā Latvijā saražotā jeb TEC maijā tika saražots 4 reizes mazāk nekā aprīlī un 17 reizes mazāk nekā martā. Maijā lielās koģenerācijas stacijas ar vērā ņemamu jaudu strādājušas vien dažas stundas, liecina AST interneta lapā aplūkojamās operatīvās informācijas par ģenerācijas veidiem arhīvs.

TEC ražošanas samazinājums tiek saistīts ar augstajām gāzes un CO2 emisiju kvotu cenām, kā rezultātā ražošana kļūst ekonomiski neizdevīga pat pie aptuveni divas reizes augstākām elektroenerģijas cenām nekā pirms gada. Jau ziņots, ka maijā vidējā NordPool elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 48,42 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 11,1% augstāka nekā aprīlī un par 97% augstāka nekā pirms gada.

Maijā Latvijas vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 530 497 MWh, kas ir par 19% mazāk nekā aprīlī, bet salīdzinājumā ar 2020. gada maiju, saražots par 20% vairāk, savukārt Latvijas elektroenerģijas patēriņš maijā bija 577 061 MWh un, salīdzinājumā ar aprīli, tas samazinājās par 0.7%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju, palielinājies par 5%.

Tādējādi Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 92% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju, ir palielinājies par 12 procentpunktiem.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar aprīli samazinājies par 16%, bet, salīdzinot ar 2020. gada maiju - palielinājies par 102%. TEC saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinot ar aprīli samazinājies 4,1 reizi, bet, salīdzinot ar 2020. gada maiju, samazinājums ir vairāk nekā 10 reizes.

Vēl maijā, salīdzinot ar aprīli, par 33% kritusies vēja elektrostaciju izstrāde, mazajās koģenerācijas stacijās saražots par 16% mazāk, biomasas stacijām ir 6% pieaugums, biogāzei – 2% kritums, mazās HES saražojušas par 19% vairāk, bet saules elektrostacijas – par 24% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Saules baterijas, granulas vai malka – kas izdevīgāk un dabai draudzīgāk?

Edgars Čerkovskis, Ekonomikas un kultūras augstskolas studiju programmas “Aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība” direktors, 18.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runājot par piemērotākajiem siltumenerģijas veidiem, svarīgi nodalīt valsts pārvaldītos enerģijas resursus un mājsaimniecības. Tas, kas piemērots valsts līmenī, ne vienmēr derēs mājsaimniecībām un otrādāk, turklāt, nepastāv arī viens siltumenerģijas veids, kas būs izdevīgākais pilnīgi visām mājsaimniecībām.

Izvēloties sev piemērotāko, jāņem vērā dažādi faktori, ne tikai lietošanas izmaksas, bet arī uzstādīšanas izmaksas, apkope, mājokļa lielums, cik cilvēki dzīvo tajā u.tml. Turklāt, milzīga nozīme ir arī mājokļa energoefektivitātei – ja nebūs padomāts par to, arī ekonomiskākais un dabai draudzīgākais siltumenerģijas veids nenesīs cerētos rezultātus.

Enerģētika vienmēr ir bijis svarīgs jautājums, tomēr pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tas kļuvis īpaši aktuāls. Energoresursi iedalās atjaunojamos un neatjaunojamos – raugoties visas Eiropas kontekstā, jāatzīmē, ka šobrīd sadalījums ir 20% (atjaunojamie) un 80% (neatjaunojamie)1. Eiropā un Latvijā situācija ir labāka nekā pasaulē un līdz 2050. gadam plānots panākt, ka Eiropa kļūs par klimatneitrālu kontinentu, nodrošinot tīru un drošu enerģiju par pieņemamu cenu2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Zaļais kurss pieprasa zaļināt visu tautsaimniecību kopumā, savukārt pie varas esošo politiķu bailes no konkrētu lēmumu pieņemšanas rezultēsies ar nespēju izpildīt Latvijas uzņemtās saistības, kā dēļ cietēji būs visi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. Viņš norāda, ka problēmas sakne meklējama komunikācijas trūkumā dažādu ministriju vidū, kā ietekmē pieņemtie – sākotnēji šķietami pareizie – lēmumi rada pozitīvu efektu īstermiņā, bet ilgtermiņā – problēmas.

Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar Bright Biomethane rīkotajā konferencē Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tiešraide: Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai

Db.lv, 07.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts atbalsts sadarbības sekmēšanai lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā ir būtisks faktors to zaļināšanai un ilgtspējīgai attīstībai, kas primāri veicinātu SEG emisiju samazināšanu un aprites ekonomikas principu ieviešanu klimata mērķu sasniegšanu ES zaļā kursa ietvaros.

AER izmantošanas potenciāls lauksaimniecībā ir milzīgs, tomēr to var kavēt dažādi sķēršļi, kas nereti gulstas tieši uz uzņēmēju pleciem.

Kā veicināt AER izmantošanu lauksaimniecības un saistīto nozaru attīstībā, īpaši pārtikas ražošanā, enerģētikas un transporta sektorā, kā stiprināt uzņēmēju kapacitāti un veicināt starpnozaru, pašvaldību un valsts sadarbību nākotnē?

Nozares pārstāvji un eksperti par AER sektora attīstībai svarīgākajiem jautājumiem diskutēs konferencē "Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai', kas 7. oktobrī tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju, Latvijas Biogāzes asociāciju un Bright Biomethane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes patēriņš Latvijā un Eiropā turpina samazināties, eksperti uzskata, ka šāda tendence būs novērojama arī turpmāk.

Pakāpeniska atteikšanās no oglekļa intensīvas elektroenerģijas ražošanas, tostarp no dabasgāzes, ir Eiropas Savienības (ES) klimata un enerģētikas politikas mērķis, taču tas nenotiks vienā dienā - tam būs nepieciešami aptuveni desmit gadi, uzskata Mārtiņš Vancāns, energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka Baltijas enerģijas cenu galvenie virzītājspēki, arī Latvijā, vēsturiski vienmēr ir bijuši saistīti ar fosilā kurināmā un CO2 emisiju cenām, kā arī elektroenerģijas pieprasījumu. Pašlaik situācija mainās, un tieši atjaunīgie energoresursi spēlē arvien lielāku lomu, atzīmē M.Vancāns.

Izmaksu jautājums

Lai gan dabasgāze piedāvā elektroenerģijas ražošanu ar zemākām oglekļa emisijām, ilgtermiņā arī tā tiks aizstāta ar jaunām un tīrākām tehnoloģijām, uzskata M.Vancāns. “Mēs sagaidām, ka līdz ar atjaunīgās enerģijas ražošanas uzplaukumu pieprasījums pēc gāzes samazināsies, tomēr, tā kā atjaunīgo energoresursu pieejamība lielākoties nav kontrolējama, mums joprojām būs nepieciešamas arī dabasgāzes spēkstacijas. Tāpat gāzei saglabāsies svarīga loma nākotnes enerģijas bilancē kā rezerves jeb balansējošai jaudai. Teorētiski gāzi varētu pilnībā aizstāt, taču tas ir izmaksu jautājums. CO2 emisiju kvotu cenai būtu būtiski jāpalielinās vai arī alternatīvām enerģijas ražošanas tehnoloģijām jākļūst daudz lētākām, lai gāzes spēkstacijas izspiestu no ražošanas. Izvēršot atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu, kopējais pieprasījums pēc gāzes gan, protams, samazināsies, bet tai joprojām būs būtiska loma kā rezerves ražošanas jaudai. Pašlaik Baltijas valstis ir koncentrējušās uz jaunu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu attīstību, tomēr tas rada pieprasījumu pēc liela mēroga enerģijas uzglabāšanas risinājumiem un kontrolējamām ražošanas jaudām, lai padarītu enerģijas tirgu stabilu un prognozējamu,” uzsver M.Vancāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paļauties tikai uz vienu sašķidrinātās dabasgāzes termināli ir tehniski riskanti, tāpēc mums steidzami jādomā par otra reģionālā termināļa būvniecību, atzīmē Joahims Hokerts, AS Gaso valdes loceklis.

(LNG) termināļa un Inčukalna pazemes gāzes krātuves jaudas ir pietiekamas, lai pilnībā apgādātu visas trīs Baltijas valstis, taču nedrīkst aizmirst, ka mums pieejama tikai daļa no tām, tāpēc vēl viens terminālis reģionam ir vitāli nepieciešams, uzsver J. Hokerts. Viņš norāda, ka ilgtermiņā liela loma Baltijas valstu enerģētiskās drošības stiprināšanā būs arī atjaunojamajiem energoresursiem, taču tie, visticamāk, mums nepalīdzēs izdzīvot nākamo apkures sezonu. Jaunu ražošanas jaudu uzstādīšanai vajadzīgs ilgāks laiks, tāpēc šajā ziemā būs jāmeklē citi risinājumi, spriež J. Hokerts.

Visa pasaule šobrīd saskaras ar būtisku energoresursu cenu kāpumu. Kādas ir jūsu prognozes – vai arī ilgtermiņā cenu līmenis saglabāsies tik augsts?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreiz ir kritiski svarīgi daudz lielāku uzmanību pievērst enerģijas apgādes drošībai, intervijā sacīja dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Runājot par Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, Bariss sacīja, ka "Conexus" aktīvi piedalās publiskajā apspriešanā, ko Klimata un enerģētikas ministrija ir uzsākusi ar visām ieinteresētajām pusēm.

"Protams, mēs kā komersants esam ļoti ieinteresēti savu pakalpojumu tālākā attīstībā. Taču, no otras puses, mēs esam arī sistēmas operators, un tas nozīmē, ka mums ir jārūpējas, lai enerģijas apgāde nākotnē būtu droša," norādīja Bariss, uzsverot, ka tad, kad daudz vairāk tiks izmantoti atjaunojamie energoresursi, enerģijas ražošanā būs vērojamas daudz lielākas svārstības nekā pašlaik.

Bariss norādīja, ka līdz šim problēmu ar enerģijas apgādes drošību nav bijis - elektrostacijas varēja iedarbināt tad, kad vajadzēja, tādēļ "mūsu uzmanība varbūt nedaudz mākslīgi ir iemidzināta". Savukārt ar vēja un saules enerģiju nav šāda situācija un to ir nepieciešams apzināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze saglabās savu lomu tirgū

Armanda Vilciņa, 20.07.2021

Konferences dalībnieki pauda bažas par to, ka, vienpusēji ieviešot pasākumus oglekļa emisiju samazināšanai, Eiropa pasliktina savu konkurētspēju pasaulē, jo daudzās citās valstīs ražotājiem nav jāmaksā par emisiju kvotām.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņam piekrīt arī citi nozares pārstāvji, norādot, ka pārejas periodā dabasgāzes stacijām būs liela nozīme Baltijas elektrotīklu drošības un energosistēmas stabilitātes saglabāšanā.

Mainīsies raksturs

Skaidrs, ka mēs nevaram apgalvot, ka dabasgāze ir nākamās simtgades resurss, bet es nešaubos, ka līdz 2050. gadam tā būs, iespējams, vienīgā fosilā degviela, kas joprojām tiks izmantota, uzskata A.Kalvītis. “Ar citu resursu gāzi, visticamāk, aizvietot tuvākajā laikā nebūs iespējams, jo tas ir videi draudzīgākais fosilais resurss, kas ir arī ļoti efektīvs un viegli pielietojams. Kopumā jautājums par to, kādi resursi nākotnē tiks izmantoti enerģijas ražošanai, ir ļoti aktuāls. Es šaubos, ka šobrīd ir izdomāta gatava recepte. Cilvēki, kas veido enerģētikas politiku, vairāk balstās uz politiskiem lozungiem, taču šajā gadījumā būtiskāki ir ekonomiskie aspekti. Kamēr nebūs iespējams iegūt kādu citu alternatīvu resursu, es redzu, ka dabasgāze enerģētikā joprojām būs nozīmīga. Protams, ka plaši tiks izmantoti arī pieejamie atjaunojamie energoresursi (AER), zināmas perspektīvas ir arī ūdeņradim. Šajā gadījumā gan precīzu atbilžu nav, jo ūdeņraža izmantošana un ražošana šobrīd ir neskaidra,” pauž A.Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības darba kārtībā ir vairāki augsta līmeņa politikas dokumenti, atbilstoši kuriem iezīmējas Latvijas vīzija gan par tautsaimniecības izaugsmi, gan enerģētiku, gan klimata plāniem. Vai vīzijas, kas iezīmējas dažādos dokumentos, savstarpēji saskan un vai tās ir pietiekoši ambiciozas?

Vismaz enerģētikas nozarē ir jāapzinās, ka atjaunojamo energoresursu elektrības ražošana ir iespēja modernas ekonomikas attīstībai, kur sava loma ir arī privātajiem investoriem.

Lai arī Eiropā notiek AER (atjaunojamie energoresursi) regulējumu pārskatīšana, lai paātrinātu jaunu projektu attīstību vēja enerģijā, esošās infrastruktūras un atļauju ierobežojumi būtiski apdraud Eiropas mērķus jaunu jaudu izbūvei līdz 2030. gadam. 2023. gada laikā Vācija ir izsniegusi jaunas atļaujas 7,5 GW, Spānija 3GW un Francija 2,2GW jaudām.

Turpretim Latvijā AS “Augstsprieguma tīkla” izsniegtos tehniskos noteikumus jaunu jaudu pievienojumiem ir saņēmuši projekti par vairāk kā 6 GW, bet jauni pieteikumi netiek pieņemti. Pieprasījums pēc jauniem projektiem Eiropā ir milzīgs un joprojām tas nav apmierināts, savukārt infrastruktūra un potenciālās vietas vēju parku izbūvei attīstītās Eiropas valstīs kļūst arvien ierobežotākas. Līdz ar to Latvijai var būt ļoti būtiska loma Eiropā atjaunojamo energoresursu ražošanā, kas tai ļautu piesaistīt inovatīvas investīcijas, radot papildus iespējas valsts kopējai konkurētspējai un eksportam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos četros mēnešos vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 49,96 EUR/MWh; eksperti prognozē cenu kāpumu.

Sagaidāms, ka nākotnē elektroenerģijas cena Baltijas reģionā pieaugs un svārstības starp augsta un zema pieprasījuma stundām saglabāsies līdzīgas, kā redzējām 2020. gada beigās un 2021. gada sākumā, vai pat palielināsies, norāda SIA Enefit vadītājs Krists Mertens.

Arī analītiķu prognozētās CO2 kvotu izmaksas uzrāda pieaugošu tendenci, kas nozīmē vēl lielāku enerģijas ražošanas izmaksu pieaugumu Baltijas spēkstacijās.

Jābūt gataviem

Aizvadītais gads Covid-19 ietekmē bija atšķirīgs, jo plašie ierobežojumi cīņā ar pandēmiju strauji samazināja enerģijas pieprasījumu visā Eiropā, kas atspoguļojās arī elektroenerģijas cenu kritumā, tomēr līdz oktobrim cenas atgriezās ierastajā līmenī, teic K. Mertens, piebilstot: nevajadzētu cerēt, ka vidējās elektroenerģijas cenas šajā pavasarī un vasarā būs tikpat zemas kā 2020. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan atjaunojamie energoresursi kļūst arvien aktuālāki un pieejamāki, Latvijas uzņēmēji daudz pasīvāk iegulda “zaļajā” enerģijā un retāk to lieto, salīdzinot ar kolēģiem Lietuvā un Igaunijā.

Kamēr Igaunijā ilgtspējīgus energoresursus izmanto 19%, Lietuvā – 18%, Latvijā tikai 8% uzņēmēju, liecina Luminor bankas veiktā uzņēmēju aptauja*.

Daļa plāno investēt tuvāko gadu laikāKatrs septītais aptaujātais Latvijas mazais un vidējais uzņēmums plāno ieguldīt vai sākt izmantot alternatīvus energoresursus, piemēram, saules paneļus vai vēja ģeneratorus, tuvāko 5 gadu laikā. 6% Latvijas uzņēmēju to plāno darīt tuvāko divu gadu laikā, bet 8% - trīs līdz piecu gadu periodā.

“Zaļās enerģijas projektiem ir nākotne, un tas tiek ņemts vērā, izvērtējot uzņēmēju biznesa attīstības plānus, kuriem nepieciešams finansējums. Pagājušajā gadā pieprasījumu pēc investīcijām atjaunojamo energoresursu projektiem bija lielāks, šogad interese ir samazinājusies, lai gan banka nodrošina labus finansējuma risinājumus. Neskatoties uz ekonomiski sarežģīto laiku, uzņēmējiem iesakām rūpīgi izvērtēt savu darbību ilgtermiņā un lūkoties pēc ilgtspējīgiem risinājumiem savai biznesa jomai, jo tie atmaksāsies,” saka Luminor mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurauskas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozares attīstības tendences Eiropā norāda, ka Zaļā kursa ietvaros nākotnē dabasgāze varētu tikt aizstāta ar biometānu, zaļo ūdeņradi vai sintētisko metānu; AS Gaso lielāko potenciālu Latvijā saskata tieši biometāna izmantošanā.

No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas klimata mērķus Latvija plāno sasniegt, izcērtot vecos mežus un stādot jaunaudzes

LETA, 30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas uzdotos klimata mērķus Latvija plāno sasniegt, izcērtot vecos mežus un stādot jaunaudzes, atsaucoties uz Latvijas ministriju plāniem, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Tuvāko septiņu gadu laikā Eiropas valstīm strauji jāsamazina kaitīgo siltumnīcas efekta gāzu emisijas atmosfērā. Latvija to plāno darīt, vecus mežus nomainot ar jaunaudzēm, kas ir vienīgais valdības plāns.

Saskaņā ar Eiropas regulām un direktīvām valstīm jākļūst klimata neitrālām un visu oglekli, ko izlaiž atmosfērā, jāsavāc un jānoglabā. Pagaidām pētīt glabāšanas tehnoloģijas valsts neļauj, bet tā plāno izcirst vecus mežus un to vietā stādīt jaunaudzes, kas absorbē daudz oglekļa.

Līdz 2030.gadam CO2 jeb oglekļa dioksīda emisijas Latvijai jāsamazina par 17%, bet līdz 2050.gadam jāpanāk klimata neitralitāte. Plāns, kā to izdarīt, vēl nav gatavs, bet ministriju gaiteņos iezīmējušās tā aprises, atzīmē raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamajā īpašumā “Rajas”, kas atrodas 2.8 kilometru attālumā no Carnikavas centra un 4.4 kilometru attālumā no Ādažu centra, uzsākta saules paneļu uzstādīšana lielā platībā, informē pašvaldībā.

Darbi paredz kabeļu montāžu, kas tiks ierakti 0.6 metru dziļumā, kā arī saules bateriju “LG 365 QIC-A5 Neo R Black” uzstādīšanu. Saules paneļu uzstādīšana un tiem nepieciešamo pamatu izbūve iecerēta 4.8 hektāru platībā. Darbi uzsākti pirms vairākām nedēļām un tos plānots noslēgt nākamā gada pavasarī.

Saules paneļu parks būs viens no lielākajiem pat Latvijas mērogā, norāda projekta attīstītāji. Kopumā plānots uzstādīt 14 000 paneļu. Paredzētā invertora nododamā jauda būs 6 MW, bet nododamā jauda gadā – aptuveni 3350MWh.

Ādažu vidusskola 2021. gadā patērējusi 758.95MWh elektroenerģijas, tātad ar plānoto saules paneļu parka jaudu elektroenerģijas pietiktu vairāk nekā četrām šāda tipa ēkām. Savukārt pašvaldības ēka Gaujas ielā 33, kur atrodas gan dome, gan Kultūras centrs un Mākslu skola, gadā patērē nepilnas 500 MWh elektroenerģijas (482.45).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pat pieaugot atjaunojamo energoresursu īpatsvaram Latvijas enerģijas gala patēriņā, gāzes infrastruktūra saglabās savu nozīmīgumu, jo to būs iespējams pielāgot jaunajām vajadzībām.

To intervijā DB norāda AS Gaso Ekspluatācijas un tehnisko risinājumu departamenta direktors Ilmārs Bode. Viņš stāsta, ka, ja biometāns atbilst tām kvalitātes prasībām, kas pašlaik noteiktas dabasgāzei, gan Gaso, gan AS Conexus Baltic Grid esošo infrastruktūru šī resursa transportēšanai varētu pielāgot diezgan ātri. Praktiski tas ir izdarāms jau tagad, šobrīd jāsakārto vien daži normatīvie akti, kā arī jautājumi, kas saistās sertificēšanu un biometāna ievadīšanu sadales un pārvades sistēmā, skaidro I.Bode.

Kādā stāvoklī šobrīd ir gāzes vadi un kopējā gāzes infrastruktūra?

Gāzes saimniecība pati par sevi vēsturiski ir bijusi ļoti labā stāvoklī, arī šobrīd tās stāvoklis ir labs. Tas skaidrojams ar to, ka gāzes infrastruktūra vienmēr ir bijusi pakļauta valsts izstrādātajiem standartiem, kas nosaka tehniskās apkalpošanas periodus un precīzas darbības, kas ir jāveic, to uzturot. Līdzīgi standarti un regulējumi pastāvēja arī Padomju laikos, kas nozīmē, ka gāzes saimniecība mūsu valstī ir viena no sakārtotākajām jomām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #25

DB, 18.06.2024

Dalies ar šo rakstu

Jaunu ārvalstu tirgu apguve, jaunu produktu ražošana, kā arī pavisam jaunu, tirgū vēl neesošu produktu izstrāde ir recepte Food Union ienākumu audzēšanai ar divciparu izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta piena produktu ražotāja Food Union grupas valdes priekšsēdētājs Artūrs Čirjevskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 18.jūnija numurā lasi:

Statistika

Latvijā mazumtirdzniecības kritums vislielākais

Tēma

Es mācēju sieru sieti, saldējumu eksportēt

Enerģētika

Saules enerģijas vilinājums var apdedzināt

Saules ganības

Aitas var izpļaut zāli saules paneļu parkos

Ražošana

Bucher Municipal turpinās augt Ventspilī

Atjaunojamie energoresursi

Jāizmanto vietējais AER potenciāls

Portrets

Dzintars Bērziņš, SIA 1 37 Digital Agency vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Marta Mackeviča, Miltton Latvia vadītāja

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmums "Eesti Gaas" nepieciešamās atļaujas dabasgāzes sadales sistēmas operatora Latvijā AS "Gaso" iegādei cer saņemt šovasar, intervijā sacīja "Eesti Gaas" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.

"Protams, ka atļaujas mēs saņemsim tad, kad saņemsim, jo mūsu spēkos nav to kaut kā ietekmēt. Tomēr es ceru, ja viss notiks kā plānots, nepieciešamās atļaujas mēs saņemsim jau vasarā. Tomēr, protams, prognozēt to ir sarežģīti. Pašlaik mums ir bijušas dažas tikšanās ar ministriju pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar savu darbību un izstāstītu, kas mēs esam," teica Kāsiks.

Taujāts par iemesliem, kādēļ "Eesti Gaas" nolēma iegādāties "Gaso", viņš pauda, ka pirmais ir vēlme paplašināt "Eesti Gaas" darbību.""Eesti Gaas" pirms septiņiem gadiem bija tādā pašā situācijā, kādā šodien ir "Latvijas gāze". Mēs bijām relatīvi mazs uzņēmums, kas strādāja tikai Igaunijā. Pēdējo gadu laikā, kopš mums ir jauni īpašnieki, jauns menedžments, mēs esam ievērojami auguši un, strādājam sākot no Somijas un beidzot ar Poliju," minēja Kāsiks, piebilstot, ka pamatā tā ir gāzes tirdzniecība, bet Igaunijā uzņēmums pārvalda arī gāzes sadales infrastruktūru, tādēļ zina, kā to darīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprināts Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns 1,8 miljardu eiro apmērā

LETA, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #34

DB, 22.08.2023

Dalies ar šo rakstu

Būtiskākais cēlonis daudzu valstu, arī Latvijas, problēmām, kļūdainajiem valsts varas lēmumiem ir neizglītoti cilvēki, jo tāds labklājības līmenis, kādu vēlētos, ir jāspēj nopelnīt ar pasaules mērogā konkurētspējīgu preču ražošanu, kā arī pakalpojumiem, bet to nevar sasniegt ar darbaspēku bez atbilstošām zināšanām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Izglītības fonda prezidents, valdes loceklis Romans Vitkovskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22.augusta numurā lasi:

Statistika

Jaunieši Latvijā diplomus dabū un darbu atrod

Tēma

Nodokļu likmes grib paaugstināt kaitīgajiem produktiem un pakalpojumiem

Atjaunojamie energoresursi

Saules jaudas pārsniedz rekordus

Finanses

EURIBOR likme un islāma banku sistēma

Sociālais bizness

Sociālā aprūpe kā biznesa niša

Viesmīlības bizness

Latviešu glempings ar skatu uz vulkānu

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vēlēšanu rezultātiem nevajadzētu mainīt valdības dienaskārtību

Māris Ķirsons, 04.10.2022

Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle un audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma KPMG Latvia partnere Evija Šturca.

Publicitātes foto/ Aiga Rēdmane

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no tā, kuri politiskie spēki veidos jauno valdību un kādas personas ieņems valdības locekļu amatus, tās dienaskārtībā jābūt enerģētikai, energoefektivitātei, likumdošanas kvalitātei, digitalizācijai, ēnu ekonomikas apkarošanai un valsts pārvaldes reformai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle un audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma KPMG Latvia partnere Evija Šturca. Viņasprāt, pašreizējos apstākļos uzmanības degpunktā būs enerģētika un energoefektivitāte.

Fragments no intervijas

Kas būs jaunās valdības trīs svarīgākie darbi — uzdevumi?

Pirmkārt enerģētika un energoefektivitāte, energoresursu taupīšana. Tās visas attiecas gan uz valsti kopumā, gan uz uzņēmumiem, gan arī uz iedzīvotājiem. Ir vajadzīgs komplekss skatījums. Visām grupām (uzņēmumiem, iedzīvotājiem) bija un būs nepieciešami atbalsta pasākumi, lai paaugstinātu energoefektivitāti. Šajā segmentā ir gan īstermiņa, gan vidēja, gan arī ilgtermiņa uzdevumi, un līdz ar to ir arī nepieciešami attiecīgi valdības lēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Putina režīms, uzsākot karu Ukrainā, nedēļas laikā ir cieši saliedējis Eiropas Savienību un NATO sabiedrotos un devis milzu impulsu zaļās enerģijas attīstībai," tā Ārvalstu investoru padomes Latvijā sēdē paudis ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Premjers uzsvēris, ka Latvija sniedz plašu atbalstu Ukrainai, uzņem bēgļus no Ukrainas un mērķtiecīgi strādā pie enerģētiskās neatkarības stiprināšanas, mazinot atkarību no importētās dabasgāzes.

K.Kariņš norādījis, ka Latvijā investīciju vide saglabājas nemainīgi pozitīva, ņemot vērā gan Latvijas kā ES un NATO dalībvalsts statusu, gan arī valdības pastāvīgo darbu pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas.

Ministru prezidents uzsvēra, ka visa demokrātiskā pasaule, ieskaitot Eiropas Savienību, ir asi nosodījusi Putina režīma uzsākto karu Ukrainā un pieņemtas bargas sankcijas pret Krieviju, ar mērķi izolēt Putina režīmu un tam pieejamos resursus kara turpināšanai. Sankcijas piemērotas arī Lukašenko režīmam Baltkrievijā, kas iesaistījies karā pret Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai kopā ar Igauniju būtu nepieciešams būvēt atomelektrostaciju, sociālajā tīklā "Twitter" raksta Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Latvijas nākotne enerģētikā ir apvienot trīs resursus - vēja un saules enerģiju, kā arī atomstacijā ražoto enerģiju, tajā pašā laikā kaut kāda daļa paliks arī gāzes piegādēm, norāda Pabriks.

Atomelektrostacijas būvniecība palielinātu valsts enerģētisko neatkarību 

Latvijā nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta, gāze vai slānekļa degviela, līdz...

Viņaprāt, atomelektrostacija jābūvē kopā ar igauņiem, Igaunijā, piesaistot jaunākās tehnoloģijas no Zviedrijas un Kanādas.

A.Pabrika ieskatā šāda projekta realizēšana nenotiek ātri, taču, ja sāk plānot, tad pirmo bloku var uzbūvēt 2028./2029.gadā.

Jau vēstīts, ka premjers Krišjānis Kariņš nesen paziņoja, ka Krievijā valdošais Vladimira Putina režīms, sākot karu Ukrainā, nedēļas laikā ir cieši saliedējis Eiropas Savienību un NATO sabiedrotos un devis milzu impulsu zaļās enerģijas attīstībai.

Valdībā ir konceptuāli pieņemts lēmums par vēja parku attīstību, ar ko nodarbosies valsts uzņēmumu "Latvenergo" un "Latvijas Valsts meži" veidots kopuzņēmums, kā arī valdība īstenos atbalsta programmu atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecībās, veicinot dzīvojamo māju pāreju no gāzes apkures uz tādu apkuri, kurā tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Komentāri

Pievienot komentāru