Jaunākais izdevums

Maijā Latvijā turpinājās iepriekšējos mēnešos novērotā tendence palielināties no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaram un mazināties fosilo resursu ietekmei.

Jau aprīlī Daugavas hidroelektrostacijās (HES) tika saražoti 76% no visa Latvijā ģenerētā apjoma, bet maijā šis rādītājs sasniedza gandrīz 80%, neskatoties uz HES ražošanas kritumu absolūtajos skaitļos, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

HES īpatsvara pieaugums ir galvenokārt uz lielo koģenerācijas staciju (TEC) apjoma samazināšanos – to devums bija vien 2,2% no maijā Latvijā saražotā jeb TEC maijā tika saražots 4 reizes mazāk nekā aprīlī un 17 reizes mazāk nekā martā. Maijā lielās koģenerācijas stacijas ar vērā ņemamu jaudu strādājušas vien dažas stundas, liecina AST interneta lapā aplūkojamās operatīvās informācijas par ģenerācijas veidiem arhīvs.

TEC ražošanas samazinājums tiek saistīts ar augstajām gāzes un CO2 emisiju kvotu cenām, kā rezultātā ražošana kļūst ekonomiski neizdevīga pat pie aptuveni divas reizes augstākām elektroenerģijas cenām nekā pirms gada. Jau ziņots, ka maijā vidējā NordPool elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 48,42 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 11,1% augstāka nekā aprīlī un par 97% augstāka nekā pirms gada.

Maijā Latvijas vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 530 497 MWh, kas ir par 19% mazāk nekā aprīlī, bet salīdzinājumā ar 2020. gada maiju, saražots par 20% vairāk, savukārt Latvijas elektroenerģijas patēriņš maijā bija 577 061 MWh un, salīdzinājumā ar aprīli, tas samazinājās par 0.7%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju, palielinājies par 5%.

Tādējādi Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 92% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju, ir palielinājies par 12 procentpunktiem.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar aprīli samazinājies par 16%, bet, salīdzinot ar 2020. gada maiju - palielinājies par 102%. TEC saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinot ar aprīli samazinājies 4,1 reizi, bet, salīdzinot ar 2020. gada maiju, samazinājums ir vairāk nekā 10 reizes.

Vēl maijā, salīdzinot ar aprīli, par 33% kritusies vēja elektrostaciju izstrāde, mazajās koģenerācijas stacijās saražots par 16% mazāk, biomasas stacijām ir 6% pieaugums, biogāzei – 2% kritums, mazās HES saražojušas par 19% vairāk, bet saules elektrostacijas – par 24% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos četros mēnešos vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 49,96 EUR/MWh; eksperti prognozē cenu kāpumu.

Sagaidāms, ka nākotnē elektroenerģijas cena Baltijas reģionā pieaugs un svārstības starp augsta un zema pieprasījuma stundām saglabāsies līdzīgas, kā redzējām 2020. gada beigās un 2021. gada sākumā, vai pat palielināsies, norāda SIA Enefit vadītājs Krists Mertens.

Arī analītiķu prognozētās CO2 kvotu izmaksas uzrāda pieaugošu tendenci, kas nozīmē vēl lielāku enerģijas ražošanas izmaksu pieaugumu Baltijas spēkstacijās.

Jābūt gataviem

Aizvadītais gads Covid-19 ietekmē bija atšķirīgs, jo plašie ierobežojumi cīņā ar pandēmiju strauji samazināja enerģijas pieprasījumu visā Eiropā, kas atspoguļojās arī elektroenerģijas cenu kritumā, tomēr līdz oktobrim cenas atgriezās ierastajā līmenī, teic K. Mertens, piebilstot: nevajadzētu cerēt, ka vidējās elektroenerģijas cenas šajā pavasarī un vasarā būs tikpat zemas kā 2020. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprināts Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns 1,8 miljardu eiro apmērā

LETA, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz pandēmijas laika satricinājumiem, globālo konteinerkrīzi, kā arī nestabilo ģeopolitisko situāciju kaimiņvalstīs, pirmais pusgads Rīgas ostā noslēdzies ar stabiliem kravu pārkraušanas rādītājiem, Rīgas ostas stividorkompānijām kopumā pārkraujot 10,15 miljonu tonnu dažādu kravu.

Bez fosilajiem energoresursiem (ogles un naftas produkti), kravu apgrozījuma rādītāji 2021. gada sešos mēnešos ir palielinājušies par +1.3% jeb 112 tūkst.t, šobrīd sasniedzot 8,88 milj. t. jeb 88% no visām kravām.

Lielākais kravu segments Rīgas ostas kravu portfelī šobrīd ir mežsaimniecības kravas, to kopējais kravu apgrozījums šī gada pirmajā pusē ir 3.2 milj.t. (+8,2%), no tiem jūnijā pārkrauts 0,6 milj.t. dažādu kokmateriālu, kas Rīgas ostas pastāvēšanas vēsturē ir augstākais mēneša rādītājs. Nozīmīgu lomu (38%) ostas mežsaimniecības kravu grupā ieņem granulu pārkraušana, kam jūnijs bija rekordu mēnesis.

Konteinerkravu segments joprojām saskaras ar pandēmijas radītās krīzes sekām – globāli ieilgušo tukšo konteineru deficītu, kā arī pārvadājumu izmaksu kāpumu. Šī situācija atspoguļojas arī kravu aprites rādītājos Rīgas ostā – pirmajā pusgadā ostā pārkrauti 2,06 milj.t konteinerkravu, kas ir par 8,4% mazāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krīze parāda nepieciešamību nodrošināt elektroenerģijas piegādes nepārtrauktību

LETA, 11.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā krīze parāda nepieciešamību nodrošināt elektroenerģijas piegādes nepārtrauktību ikvienā Eiropas reģionā.

Tā, prezentējot Eiropas Reģionu komitejas (RK) atzinumu "Klimatneitrālas ekonomikas dzinējspēks: ES Energosistēmas integrācijas stratēģija", atzina Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš (Liepājas partija).

Viņš uzskata, ka pašreizējā krīze uzskatāmi parāda nepieciešamību nodrošināt elektroenerģijas un citu enerģijas veidu piegādes nepārtrauktību ikvienā Eiropas reģionā, tai skaitā arī situācijās, kad globālās piegāžu ķēdes var tikt pārrautas. Nozīmīga esot arī starpvalstu sadarbības stiprināšana, kopīgi īstenojot enerģētikas projektus, kā arī palielinot starpvalstu savienojumu jaudu, lai ļautu segt iespējamo elektroenerģijas deficītu intensīva patēriņa stundās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Augstas mājokļa un transporta izmaksas Rīgu izvirza dārdzības līderos Baltijā

Db.lv, 12.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā pabeigts darbs pie lielākā saules parka Zemgalē - projekta ietvaros uzņēmumam SIA “M.P. Socks” uz zemes un jumta uzstādīti 708 saules paneļi, ar kopējo sistēmas jaudu 262 kW.

Saules paneļi gada laikā saražos 258 000 kWh zaļās elektroenerģijas, kas ir ~ 32% no ražotnes gada kopējā elektroenerģijas patēriņa.

Plānots, ka nākamo 10 gadu laikā “M.P. Socks” ietaupīs 239 000 eiro elektroenerģijas izmaksās un atmosfērā nenonāks 729,6 tonnas CO2 izmešu.

“M.P. Socks” ir dāņu uzņēmums, kas specializējas augstākās kvalitātes zeķu un zeķubikšu ražošanā. 2009. gadā “M.P. Socks” uzsāka savas ražotnes pārcelšanu no Dānijas uz Smārdes pagasta Durbi, radot vairāk nekā 80 jaunu darba vietu.

Ražotnē ir 160 pilnībā automātiskas adīšanas iekārtas, kas katru gadu saražo 6 miljonus zeķu pārus un zeķubikšu. Gandrīz visa no Latvijā saražotās produkcijas tiek eksportēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biznesa partneris - robots

Rinalds Sluckis, biznesa tehnoloģiju uzņēmuma “Digital Mind” izpilddirektors, 02.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai roboti ir mūsu draugi vai ienaidnieki; vai tie palīdzēs vai radīs šķēršļus; vai jāgatavojas cīņai vai kopīgam darbam; vai mēs piedzīvosim sadursmi vai varēsim sadarboties; vai pret robotiem būtu jācīnās vai tie jāizmanto, lai gūtu labumu?

Par šiem un citiem jautājumiem diskutēja tehnoloģiju eksperti un praktiķi diskusijā “Robotu ēras sākums - roboti mūsu draugi vai ienaidnieki?”.

Tie rada pārdomas ne tikai mūsu ikdienas dzīvē, bet domājot arī par uzņēmumu attīstību - proti, vai nākotnē vispār ir iespējama veiksmīga uzņēmējdarbība, bez ciešas sazobes ar tehnoloģijām? Arvien pārliecinošāk izskan atbilde - “nē”.

Tehnoloģiju eksperti paredz, ka 2050. gadā būs izteikta tehnoloģiju dominance darba vietās, mākslīgais intelekts un gudrie asistenti būs ļoti tuvi mūsu kolēģi, es pat vēlētos teikt - biznesa partneri. Viss būs “vieds”, saslēgts un datu virzīts (data driven). Darba vide un laiks kļūs arvien plūstošāks, jo daži darbinieki būs virtuāli, daži - pilna laika, daži būs boti, un mēs visi strādāsim nefiksētas darba stundas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektroauto – nākotne, kam gatavoties jāsāk šodien

Vilnis Debesnieks, SIA "Skandi Motors" elektroauto eksperts, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat publiskajā telpā izskanējusi ziņa, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros plāno sniegt atbalstu 4500 eiro apmērā jaunu elektroauto iegādei, lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Tas noteikti būs lielisks pamudinājums svārstīgajiem, kurus no elektroauto iegādes attur cena, kaut arī jau pērn Latvija bija viens no Eiropas elektroauto tirgus pirmrindniekiem. Ekoloģiskais aspekts ir būtisks arguments, izdarot izvēli par labu šādām automašīnām. Taču līdzās virknei ieguvumu vēl jāatrisina vairāki izaicinājumi, lai Latvija varētu apgalvot, ka uz elektromobilitāti patiešām iet kopsolī ar Eiropu.

Pērn pandēmijas un citu apstākļu ietekmē kritušies jaunu automašīnu pārdošanas apjomi gan Baltijā, gan citviet Eiropā. Tikmēr elektrisko transportlīdzekļu pārdošanas rādītāji, salīdzinot ar 2019. gadu, Eiropā auguši vidēji par 137%. Latvijā pērn piedzīvots pat 358% pārdošanas apjoma palielinājums. Tas nav pārsteigums – elektroauto popularitāte Eiropā aug, kas skaidrojams ar vairākiem faktoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu aktīvu vērtība līdz ar pandēmiju piedzīvojusi gluži vai kosmisku pieaugumu. Šajā sarakstā pēdējo dienu laikā jāmin virtuālā valūta Dogecoin, kuras cena kopš aprīļa pirmās puses palēkusies teju par 500% un sasniegusi 40 ASV dolāru centu atzīmi.

Jāpiebilst, ka vēl pagājušā gada beigās šī virtuālā veidojuma vērtība tās tirdzniecības vietnēs internetā bija nepilns pus ASV dolāra cents. Tas nozīmē, ka kopš tā brīža cenas pieaugums mērāms jau gandrīz 10 tūkst. procentu apmērā.

Faktiski virtuālajai valūtai, kas sākotnēji tika radīta kā joks un satīra par esošo situāciju virtuālo valūtu frontē (pamatā par to pašu bitkoinu), nu pavisam reāli tiek piešķirta arvien lielāka vērtība. Šī veidojuma mīšanā iesaistoties arvien plašākai cilvēku masai, manāmas prognozēs, ka tā cena jau drīz vien aizsniegsies līdz vesela ASV dolāra un pēc tam – 10 ASV dolāru atzīmei. Jau tagad Dogecoin kapitalizācija pārsniedz, piemēram, autoražošanas leģendas – uzņēmuma Ford – kapitalizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaļais finanšu pasaulei būs fokusā

Jānis Šķupelis, 02.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja agrāk zaļās obligācijas bija tāds kā modes trends vai papildu fīča, lai emitenti sev piesaistītu uzmanību, tad tagad šīs obligācijas sāk kļūt par nepieciešamību.

Tā intervijā stāsta Luminor eksperts Gints Belēvičs. Viņš arī teic, ka bankas arvien lielākā mērā naudu dos tādiem projektiem, kas spēs pierādīt savu ilgtspēju.

Fragments no intervijas

Kāpēc tagad jādomā par zaļajām obligācijām?

Ir investori, kas skatās tikai uz zaļajām lietām un kuriem vairs neinteresē parastas obligācijas. Protams, tādu varbūt vēl nav vairākums, bet tas kļūst arvien aktuālāk. Arī emitentiem, kas iet šajā tirgū, zaļās obligācijas dod reālu labumu, jo viņi piesaista lielāku investoru loku. Jo lielāks ir pieprasījums, jo emitentam ir lielākas iespējas procesa gaitā iegūt izdevīgāku piedāvājumu un labāku likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pandēmijas radītie ierobežojumi nelabvēlīgi ietekmējuši vairākas uzņēmējdarbības nozares un ekonomiku kopumā, apskatot sludinājumu portālus un plašsaziņas līdzekļos arvien lasot par jauniem dzīvojamajiem projektiem, kuru būvniecība tiek izsludināta, un galu galā arī aplūkojot šī brīža nekustamā īpašuma cenas, rodas priekšstats, ka šī globālā krīze teju nav skārusi būvniecības nozari.

Jau gadiem viena no nekustamo īpašumu atīstītāju problēmām ir tieši finansējuma pieejamība, kas aktuāla jau kopš iepriekšējās ekonomiskās krīzes 2008.gadā, pēc kuras tradicionālās bankas kļuvušas arvien konservatīvākas, kā rezultātā nereti pat perspektīvi projekti ar spēcīgu biznesa plānu nevar iegūt bankas finansējumu dažādu apsvērumu dēļ, līdz ar to attīstījusies pūļa finansējuma un nebanku aizdevēju nozare.

Pūļa finansējuma platformas EstateGuru vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe komentē: “Lai arī tiešsaistes platformas finansējuma piesaistīšanai nereti publiskajā telpā tiek uzskatītas par nedrošām vai nestabilām, arvien pieaugošie nozares apjomi un pārskatāmi darbības rādītāji pierāda to, ka alternatīvajam finansējumam ir nākotne un tas ieņem stabildu tirgus daļu arī nekustamo īpašumu projektu finansēšanā. Astoņu gadu darbības laikā esam ne tikai spējuši nodrošināt pārredzamu darbību un uzrādīt teicamus rezultātus, bet arī vairākkārt pārliecinājušies par to, ka reputācija šajā biznesā ir ārkārtīgi svarīga, tāpēc esam ieinteresēti nodrošināt pēc iespējas kvalitatīvāku pakalpojumu saviem klientiem, ekonomiskos rādītājus un visu svarīgāko informāciju padarot pieejamu saviem lietotājiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzticēšanās ir būtiska

Čena Lifanga, Huawei korporatīvā vecākā viceprezidente un valdes priekšsēdētāja, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos pasaule saskārusies ar ārkārtīgiem izaicinājumiem, nedrošību un sarežģījumiem. Pandēmija ir pārņēmusi visu pasauli un ietekmējusi gandrīz katru mūsu dzīves daļu. Radikāli ir ietekmēta mūsu personīgā brīvība ceļot, strādāt un rotaļāties, vairs nav iespējas to darīt tā, kā vēl pavisam nesen.

Pandēmija spēcīgi skārusi arī tautsaimniecību un to, kā notiek biznesa procesi. Īsā laika posmā attālinātais darbs no mājām kļuvis par jauno dzīves normu. Patiesi - visa veida digitalizācijas procesi ātri akselerējās. Ekonomikas digitalizācijas nozīme ir neaprakstāma.

Šī jaunā realitāte ir devusi papildus pievienoto vērtību un likusi uzsvaru uz uzticēšanās veidošanu un tās uzturēšanu. Tā ir spēcīgs pamats savstarpējai sadarbībai un inovācijām. Patiešām, uzticība, kas mūs visus saista, tagad ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Manuprāt, sabiedrības normu un tehnoloģiju mijiedarbība būs viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes virzītājiem nākamajā desmitgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas dzīvi privātmājā, nevis dzīvoklī. Pandēmijas ietekmē šī tendence šobrīd aktuāla daudzviet pasaulē. Taču Latvijā to vēl vairāk veicina fakts, ka privātmāju cenas nereti ir ļoti līdzīgas plašu dzīvokļu cenai Rīgā.

Swedbank dati rāda, ka šogad, salīdzinot ar pirms-pandēmijas laiku 2019.gadā, pieprasījums pēc finansējuma privātmāju būvniecībai pieaudzis pat uz pusi. Turklāt zīmīgi, ka iedzīvotāji arvien vairāk dod priekšroku ne tikai Pierīgai, bet arī reģioniem.

Raugoties uz pērno gadu, Swedbank dati rāda, ka 56% no visiem hipotekārajiem kredītiem mājokļa būvniecībai vai remontam izsniegti Pierīgā, savukārt reģionos un citās pilsētās – 34%, kas ir par septiņiem procentpunktiem vairāk nekā 2019.gadā.

Darījumi ar jau gatavām privātmājām arī pārsvarā notiek Pierīgā (48%) un reģionos un citās pilsētās (42%). Rīgā atbilstoši pilsētas plānojumam un iespējām vairāk dominē dzīvokļu iegāde (96% no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem), un privātmāju būvniecība bija aktuāla vien retajam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos maržinālās tirdzniecības jeb tirdzniecības ar plecu apmēri traukušies debesīs. Piemēram, ASV regulatoru dati liecina, ka tur maržinālās tirdzniecības parāds janvārī gada skatījumā palēcies par veseliem 42% un sasniedzis jaunu rekordu pie teju 800 miljardiem ASV dolāru.

Turklāt vēl gandrīz par 2% no janvāra līmeņa tas audzis arī februārī, pārsniedzot minēto apaļo 800 miljardu līmeni. Jāteic, ka vēsture attiecībā uz maržinālās tirdzniecības rekordiem ir bijusi visai skaidra, kas rada zināmu pamatu bažīgumam. Tās pīķi bijuši pirms nozīmīgu burbuļu plīšanas

Spītējot spriedumiem, ka vairāku finanšu aktīvu cena varētu būt atrāvusies no realitātes, šā gada pirmais ceturksnis pagājis pat vēl tālāka to vērtības pieauguma un rekordu biruma zīmē. Piemēram, ASV akciju cena ceturkšņa laikā pieauga par gandrīz 6%, kas ir izcils sniegums. Tas nozīmē, ka kopš pagājušā gada marta zemākajiem punktiem ASV akciju vērtība augusi jau par 80%. Vēl pat labāk ceturksnī klājies Eiropas akcijām, kuru cena, neskatoties uz ne pārāk pārliecinošo cīņu ar pandēmiju, pieauga par 7,5%, ja vērtē reģiona lielas kapitalizācijas publiski kotēto uzņēmumu Stoxx 600 akciju indeksa izmaiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtas, Bitcoin faktors un to nākotne

Dainis Gašpuitis, AS "SEB banka" ekonomists, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtu un Bitcoin vērtība pēdējā gada laikā strauji augusi un tās sākušas nostiprināties kā aktīvu klase, kuru pieņem arvien vairāk investoru un uzņēmumu. Kriptovalūtu nākotne izskatās daudzsološa, taču tām vēl jāpārvar daudzi šķēršļi, pirms kļūt par nozīmīgu finanšu sistēmas daļu.

Pirmām kārtām ir vajadzīga tirgus regulēšana. Tomēr maz ticams, ka neatkarīga kriptovalūta, piemēram, Bitcoin, varētu apdraudēt tradicionālās valūtas. Bet Bitcoin var turpināt attīstīties kā alternatīva tradicionālajiem aktīviem, piemēram, zeltam.

2020. gadā, palielinoties riska apetītei un finanšu tirgiem atgūstoties, vienas no lielākajām ieguvējām bija kriptovalūtas, īpaši Bitcoin. No zem 5000 USD 2020. gada martā Bitcoin cena šī gada aprīlī jau pārsniedza 63000 USD, bet šobrīd jau noslīdējusi līdz nedaudz zem 50000 USD. Papildus spēcīgajai riska apetītei Bitcoin ir guvusi labumu no pieaugošajām bažām, ka masveidīgā naudas drukāšana mazinās tradicionālo valūtu vērtību gan arī, ka atzīti investori un uzņēmumi ir sākuši ieguldīt kriptovalūtās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FID pievērsīsies arī korupcijas, nodokļu noziegumu, krāpšanas un kontrabandas izpētei

LETA, 19.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pievērsīsies arī korupcijas, nodokļu noziegumu, krāpšanas un kontrabandas izpētei, intervijā sacīja FID vadītāja Ilze Znotiņa.

Viņa norādīja, ka FID ir definējis, ka iestādei ir divi riska profili.

"Pirmais, par kuru mūs "sodīja" arī "Moneyval", ir tas, ka valsts finanšu sistēmai ātri izskrien cauri miljardi un mēs nenoķeram šo netīro naudu. Mūsu lielākais uzsvars joprojām ir šī vēsturiskā mantojuma apstrāde un šo finanšu plūsmu caur valsti analīze ar sekojošu iesaldēšanu, ja mēs konstatējam, ka ir aizdomas par noziedzīgiem līdzekļiem. Savukārt otrs profils, par ko mēs esam pārliecināti un tagad tas ir apstiprināts arī jaunajā nacionālajā riska profilā, ir noziegumi, kas tiek veikti šeit un ģenerē noziedzīgus līdzekļus Latvijā vai Eiropas Savienībā. Lielākie noziegumi ir korupcija, nodokļu noziegumi, krāpšana un kontrabanda," teica Znotiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kriptovalūtām komplektā arī šādu krāpniecības shēmu birums

Jānis Šķupelis, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrai inovācijai mēdz būt arī savas ēnas puses. Pēdējā laikā milzīgu uzmanību piesaistījušas tā saucamās kriptovalūtas. Daudz kam palīdzējis tas, ka sākotnēji bitkoina, bet tagad – arī citu citu virtuālo valūtu fenomens - kļuvis par masas (mainstream) intereses objektu.

Parasti gan dāsnas, vieglas un ātrās peļņas solījumi rada labu vidi dažādām ne pārāk “tīrām” lietām. Šajā ziņā nekāds izņēmums nav bijusi arī kriptovalūtu pasaule. Piemēram, ASV Federālā Tirdzniecības komisija (FTC) atklājusi, ka kopš pagājušā gada oktobra līdz šā gada 31. martam ar dažādu negodīgu kriptoaktīvu investīciju shēmu palīdzību no šīs valsts patērētājiem vien esot izkrāpti līdzekļi vairāk nekā 80 miljonu ASV dolāru apmērā, raksta Bloomberg. Turklāt tā ir tikai tā summa, par kuru cilvēki ir ziņojuši varas iestādēm. Tiek uzsvērts, ka dažādi krāpnieki mēģina gūt labumu no vispārējās virtuālo valūtu mānijas. Kopuma ziņojumu skaits par dažādām krāpnieciskām kriptovalūtu shēmām sešos mēnešos esot audzis 12 reizes. Savukārt šāda “piesitiena” shēmās izkrāptās naudas apmērs esot audzis 10 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā par aptuveni 25 % palielinājies izsniegto aizdevumu skaits koka māju būvniecībai.

Tā liecina Luminor bankas apkopotā informācija. Visbiežāk šādas mājas izvēlas būvēt Rīgā un Pierīgā, tomēr interese pieaug arī citos Latvijas reģionos.

Luminor izsniegto hipotekāro kredītu skaits pandēmijas laikā audzis par trešdaļu, un līdz ar kopējo tirgus palielināšanos pieaudzis pieprasījums arī pēc aizdevumiem koka karkasa māju būvniecībai.

Pēdējo mēnešu laikā piešķirtais finansējums koka māju būvniecībai sasniedzis līdz pat 45 % no visiem bankas finansētajiem būvniecības darījumiem privātpersonām. Tendence ir pieaugoša, jo vēl pirms pāris gadiem tikai katrs piektais aizdevums tika piešķirts koka māju būvniecībai.

“Visbiežāk, domājot par mājas būvniecību, tiek apsvērta mūra ēkas celtniecība, tomēr arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvēlas arī koka ēkas, kas ir mūsdienīgs risinājums. Pieaugošā interese par koka karkasa mājām skaidrojama ar to, ka to būvniecības izmaksas ir prognozējamākas, arī uzstādīšana notiek īsākā laikā, ja salīdzina ar klasisko būvniecības procesu. Luminor dati rāda, ka klienti priekšroku dod uzņēmumiem, kuriem ir ilggadīga pieredze šajā jomā un kas strādā pēc augstākās kvalitātes standartiem – un arī tādu Latvijā parādās arvien vairāk,” norāda Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas notikumi ir kārtējais atgādinājums tam, ka mūsdienās milzīgus izaicinājumus uzņēmumiem un tautsaimniecības funkcionēšanai svarīgām industrijām var sagādāt noziedznieki digitālajā vidē.

Šonedēļ hakeru uzbrukums skāra pasaulē pašu lielāko gaļas pārstrādātāju JBS, kas bija spiests pievērt gandrīz visas savas ASV liellopu gaļas pārstrādes vietas. Turklāt uzbrukums skāra arī kompānijas infrastruktūru Kanādā un Austrālijā. Šīs nedēļas vidū pieejamā informācija liecināja, ka uzņēmumam gan tomēr ir izdevies atjaunot lielu daļu no savas darbības.

Šāds uzbrukums noticis tikai trīs nedēļas pēc tam, kad no ierindas hakeri ar izspiedējvīrusa palīdzību izsita ASV pašu lielāko naftas produktu cauruļvadu, kuru operēja Colonial Pipeline. Tā rezultātā uz vairākām dienām tika apturēta tā darbība. Attiecīgi ASV palēcās arī degvielas cena.

ASV cauruļvadu tīkls hakeriem samaksājis 4,4 miljonus dolāru lielu izpirkumu 

ASV lielākā degvielas cauruļvadu sistēma "Colonial Pipeline" hakeriem samaksājusi 4,4 miljonus dolāru...

Šie uzbrukumi liecina, ka arvien lielākā mērā kibernoziedznieku grupējumi savus ieročus notēmējuši uz izejvielu tirgu un izšķirīgu infrastruktūru. Faktiski viens ievērojams uzbrukums bijis enerģijas infrastruktūrai, kas liek uzdot jautājumus, cik patiesībā drošas ir šādas piegādes. Savukārt uzbrukums JBS ir mājiens ar mietu tam, ka nedrošas var izrādīties pat pārtikas piegādes. JBS ASV gadījumā ir atbildīga par piekto daļu no šīs valsts cūkgaļas pārstrādāšanas un ceturto daļu no liellopu gaļas pārstrādāšanas.

Kiberuzbrukums pasaulē lielākajam gaļas pārstrādātājam  

Kiberuzbrukums Brazīlijas uzņēmumam JBS, kas ir lielākais gaļas pārstrādātājs pasaulē, daļēji...

Mūsdienās uzņēmumu darbība lielā mērā ir digitalizēta. Tam ir savi labumi, lai gan pie kādiem ieguvumiem kaut kas dažkārt ir arī jāatdod - šajā gadījumā digitālā drošība. Faktiski robežas starp digitālo un fizisko pasauli turpinās noārdīties, un arī noziegumi pārceļas uz tiešsaisti. Turklāt, attīstoties tehnoloģijām, noziedzniekiem ir iespēja tikt klāt pie arvien gudrākiem un izsmalcinātākiem rīkiem, lai sasniegtu rezultātu. Tiek pat ziņots, ka mūsdienās pat visai izsmalcinātus uzbrukumus esot iespējams automatizēt.

Noticis kiberuzbrukums Ņujorkas sabiedriskā transporta sistēmai 

Ņujorkas sabiedriskā transporta pārvalde trešdien apstiprināja, ka noticis kiberuzbrukums tās...

Pagaidām pārsvarā tiek norādīts, ka aiz šī konkrētā JBS uzbrukuma stāv hakeri no Krievijas. Arī šajā gadījumā uzbrukums esot ietvēris izspiešanas elementus. Colonial Pipeline gadījumā uzņēmums izšķīrās hakeriem bitkoinos samaksāt aptuveni 4,4 miljonus ASV dolārus. “Virtuālās izspiešanas sekas ikviens varēs sajust arvien vairāk un vairāk, jo šīs jomas censoņi kļūs nekaunīgāki un agresīvāki,” The Wall Street Journal teic arī kiberdrošības uzņēmuma FireEye pārstāvji.

Var spekulēt par to, cik labi vai slikti šādiem uzbrukumiem būtu sagatavoti Latvijas uzņēmumi un institūcijas un kā tas varētu ietekmēt mūsu valstij izšķirīgi svarīgu infrastruktūru. Jau rakstīts, ka kiberuzbrukumu diemžēl uz savas ādas pagājušajā rudenī izbaudīja arī Dienas Bizness. Septembra pirmajā pusē tika nozagta. Db.lv Facebook mājas lapa. Tad sekoja gara un piņķerīga cīņa par šīs mājas lapas atgūšanu. Db.lv zādzības gadījumā fascinēja ar mūsu pašu policijas atbilde, kas faktiski norādīja, ka neko nevar darīt – pat ierosināt lietu.

Tas lika domāt par to, ka arī pašai valstij, kura formāli aktīvi mēģina klārēt, cik svarīga tai ir informācijas telpas kvalitāte un tā tālāk, patiesībā ir dziļi vienalga par to, kas notiek ar kādu vēl pagaidām atlikušo tās privāto mediju. Lai nu kā - notiekošais liek domāt: ja interneta vidē notiek kāda problēma, pamatā ar to cilvēks vai uzņēmums te draud palikt pilnīgi viens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas auto tirgus līdz ar pavasara atnākšanu piedzīvojis strauju uzrāvienu. Martā pasažieru auto reģistrācija Eiropas Savienībā (ES) gada skatījumā izrādījās palēkusies par veseliem 87,3%.

Tā liecina Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati. Kopumā reģionā reģistrēti 1,06 milj. jauni auto, kas spīdošs rādītājs uz pagājušā gada marta 567,3 tūkstošu fona.

Avots: ACEA

Jāteic, ka jaunu spēkratu reģistrācija janvārī gada skatījumā noplanēja zemāk par 24%, kur februārī tā saruka vēl par 19%. Tomēr spīdošais marts visa ceturkšņa mērījumu Eiropas auto tirgū izvilka plusos – kopumā šā gada pirmajā ceturksnī jaunu spēkratu reģistrācija ES augusi par 3,2%.

Avots: ACEA

Pandēmija vecā kontinenta ekonomikai stopkrānu norāva tieši pagājušā gada pavasarī, kas attiecīgi skatījumā izskaidro šādu datu atšķirību. Autobūve un šo spēkratu pārdošana ir izteikti ciklisks sektors, kurā tendences ir atkarīgas no tā, kā veicas tautsaimniecībai. Ja valda liela neskaidrība par nākotni, vien dabīga ir vēlme atlikt lielus pirkumus. Savukārt pandēmijas unikāla daba nozīmējusi, ka šādu pirkumu fizika izdarīšana bijusi apgrūtināta un nedroša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup sagatavo pirmo ESG ziņojumu

Db.lv, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup, gatavojoties sākotnējam publiskajam akciju piedāvājumam (IPO), kā viens no retajiem Latvijas uzņēmumiem ir sagatavojis pirmo ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības (ESG – Environmental, Social, and Corporate Governance) ziņojumu par 2020. gadu.

Ziņojums veidots, vadoties pēc Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Nasdaq biržu ESG ziņojumu izstrādātajām vadlīnijām.

Latvijas Finanšu sektora attīstības plānā 2021. – 2023. gadam norādīts, ka Ziemeļvalstīs informāciju par ESG mērķiem, kas aptver daudzveidīgus vides, sociālos un pārvaldības jautājumus, šobrīd sniedz aptuveni 430 uzņēmumi. Savukārt Baltijas valstīs ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības novērtējumu veic tikai daži uzņēmumi.

"Gan sabiedrībā kopumā, gan biznesa vidē arvien vairāk apzinās, ka vides, sociālie un pārvaldības jautājumi, vērtējot uzņēmuma ilgtermiņa panākumu iespējas, ir tikpat nozīmīgi kā aktuālo finanšu datu analīze. Tāpēc, startējot ar IPO Nasdaq Riga biržā, ieviešam augstākos standartus un prasības, ko investori un regulējošās institūcijas izvirza finanšu nozares uzņēmumiem. ESG ziņojums ikvienam interesentam sniedz padziļinātu ieskatu ne vien uzņēmuma finanšu datos, bet arī uzņēmējdarbības iekšējos procesos, pārvaldības principos, attīstības filozofijā un ilgtermiņa vīzijā. Nav arī nekāds noslēpums, ka Eiropas Savienība par vienu no centrāliem ilgtspējas mērķiem ir izvirzījusi klimatneitrālu, resursefektīvu un sociāli taisnīgu investīciju veicināšanu gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Līdz ar to Eiropā strādājošiem uzņēmumiem un investoriem ESG jautājumi un ar tiem saistīto risku mazināšana būs arvien nozīmīgāks faktors biznesa attīstības lēmumu pieņemšanā," norāda AS DelfinGroup valdes loceklis Ivars Lamberts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pūļa finansējums - aizvien pieprasītāks

Jānis Šķupelis, 20.05.2021

EstateGuru uzņēmuma vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe teic, ka šajā industrijā pašlaik notiek tirgus stabilizēšanās. Vienlaikus pieprasījums pēc pūļa finansēšanas arvien pieaugot.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās investoriem ir daudz iespēju balsot ar savu naudu. Aizvien populārākas kļuvušas, piemēram, pūļa finansēšanas piedāvātās iespējas, ko arvien lielākā mērā var izmanot arī nekustamā īpašuma projektu attīstīšanai Latvijā.

Tradicionālajā izpratnē šāda ideja paredz, ka nauda kāda objekta būvniecībai vai modernizēšanai tiek savākta no liela skaita cilvēku, un parasti tas notiek ar interneta starpniecību, izmantojot attiecīgu platformu. Ierasti šādu ieguldītāju mērķis ir peļņa, lai gan tā var būt arī dažādu projektu atbalstīšana un pat labdarība. Gūtie finansiālie labumi jau savukārt var būt atkarīgi no katra konkrēta projekta un uzņemtā riska.

Bija mežonīgie Rietumi

Jomas eksperti izceļ, ka kopumā nekustamā īpašuma pūļa finansēšana mūsu reģionā ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Vēl pirms dažiem gadiem situācija šajā jomā drīzāk esot līdzinājusies mežonīgajiem Rietumiem, kur līdz ar strauju tirgus izaugsmi rosījies arī liels skaits tirgus spēlētāju, kuri ne vienmēr bijuši pietiekami profesionāli un ar krietniem nodomiem. EstateGuru uzņēmuma vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe teic, ka šajā industrijā pašlaik notiek tirgus stabilizēšanās. Vienlaikus pieprasījums pēc pūļa finansēšanas arvien pieaugot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja runā par virtuālajām valūtām, tad populārākais šāds veidojums – bitkoins – uz pārējo šādu digitālo aktīvu fona jau sāk izskatīties kā tāds ne īpaši aktuālajām modes tendencēm līdzi izsekot spējīgais vectētiņš.

Galvu reibinošu cenas pieaugumu pēdējā laikā piedzīvojuši daži mazāki šādi digitālie veidojumi, kur visspilgtāk, šķiet, mirdz tā saucamais dogekoins jeb "suņmonēta".Vēl šā gada sākumā bitkoins veidoja aptuveni 70% no virtuālo valūtu kopējās vērtības. Šobrīd citu veidojumu (piemēram, ētera (Ether), minētā dogekoina un binance koina) uznāciens bitkoina īpatsvaru šajā pīrāgā samazinājis līdz 43%, rēķinājusi ASV investīciju banka JPMorgan Chase & Co.

Piemēram, dogekoina vērtība tā tirdzniecības vietnēs internetā vēl šā gada sākumā atradās pie nepilna pus ASV dolāra centa, kur šonedēļ tā jau dzīvojās virs 0,5 ASV dolāru atzīmes. Procentuālā ziņā tas ir pieaugums vairāk nekā par 11 tūkst. procentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ pirmo reizi vēsturē ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība pārsoļoja pāri 33 tūkstošu punktu atzīmei.

Kopš šā gada sākuma minētā indeksa vērtība ir palielinājusies jau par 7,4%, bet kopš pagājušā gada pavasara zemākajiem punktiem – par 80%. Ir gandrīz nepārtraukti spiedumi par to, ka ASV akcijas nebūt vairs nav lētas. Šajā pašā laikā tiek gaidīts straujš ASV ekonomikas uzrāviens, kuru, visticamāk, būs cementējusi jaunā nupat pieņemtā ASV palīdzības "paka" tautsaimniecībai teju divu triljonu ASV dolāru vērtībā.

Izsludinātā summa ir milzīga, un šādi lieli skaitļi akciju tirgiem mēdz patikt. Tāpat akciju cenu virzībai arvien augstāk var palīdzēt tas, ka šie stimuli nozīmēs kārtējo naudas pārskaitījumu no ASV valdības šīs valsts iedzīvotājiem – šoreiz 1400 ASV dolāru vērtībā uz galviņu. Var mēģināt spekulēt, kādu tieši patēriņu balsīs šāda papildu nauda. Tomēr skaidrs ir arī tas, ka daļa no šī summas tiks tērēta to pašu akciju iegādei, kas cenas šajā tirgū var palīdzēt virzīt arvien augstāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv, 31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru