Jaunākais izdevums

Igaunijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa projektam Paldiskos, ko attīsta kompānija "Alexela", pievienojusies investīciju kompānija "Infortar".

Kā teikts abu kompāniju paziņojumā, to mērķis ir līdz novembrim izveidot termināli un garantēt drošu gāzes piegādi patērētājiem.

"Alexela" valdes priekšsēdētājs Heiti Hēls norādījis, ka terminālim aicināti pievienoties arī citi tirgus dalībnieki un investori. Pēc viņa teiktā, ja valdība nosaka galīgo termiņu, kurā Igaunija atteiksies no Krievijas gāzes, un pārvades sistēmu operators "Elering" izveido savienojumu ar gāzesvadu, privātais sektors spēs apvienot spēkus, lai terminālis varētu sākt darboties jau līdz šā rudens apkures sezonas sākumam.

Paldisku termināli iecerēts pabeigt divās kārtās. Pirmajā paredzēts izbūvēt piestātni un savienojumu ar starptautisko cauruļvadu "Balticconnector", kā arī organizēt peldošā LNG termināļa nomu, bet otrajā - izveidot pastāvīgu termināļa risinājumu. Infrastruktūra, ko domāts pabeigt šoruden, izmaksās 40 miljonus eiro.

Kā tikmēr norādījis "Elering" vadītājs Tāvi Veskimegi, LNG terminālis Paldiskos nav biznesa projekts un tā galvenais uzdevums būs nodrošināt gāzes piegādi patērētājiem, tādēļ šai procesā jāiesaistās ne tikai privātuzņēmējiem, bet arī sistēmu operatoriem.

Viņš atzīmējis, ka pati peldošā regazifikācijas iekārta un piestātne tās uzņemšanai ar cauruļvadu ir divi projekti, kas jāaplūko atsevišķi.

"Runājot par peldošo termināli, "Elering" un [Somijas operators] "Gasgrid Finland" saņēmuši mandātu regazifikācijas iekārtas piegādei un pašlaik risina sarunas. Otrs projekts - tā ir piestātne. Šo jautājumu mēs pašlaik apspriežam ar "Alexela" un "Infortar", lai noskaidrotu, vai piestātnes celtniecība iespējama līdz 1.novembrim. Piestātni varam izbūvēt vienīgi tā, ka savienojumu ar to nodrošinās "Elering", bet pats projekts piederēs uzņēmumam "Alexela"," Veskimegi skaidrojis Igaunijas sabiedriskā radio ziņu pārraidē.

"Ja mums neizdosies vienoties, izskatīsim citas alernatīvas vietas Igaunijā. Tas var būt gan Paldiskos, gan Mūgā, gan tuvāk Somijai - no Igaunijas patērētāju viedokļa tam nav nozīmes," viņš piebildis, tomēr paužot cerību, ka vienošanās ar "Alexela" un "Infortar" tiks panākta.

"Elering" vadītājs arī norādījis, ka pašreizējā situācijā pieprasījums pēc regazifikācijas kuģiem Eiropā ir augsts un cenu noteiks globālais tirgus. Viņš atgādinājis, ka tas ir kopīgs Igaunijas un Somijas projekts, turklāt Somijas puse izteikusi gatavību kuģi nomāt pat tādā gadījumā, ja Igaunija nepiedalītos.

Kā ziņots, Igaunijas valdība 7.aprīlī panāca principiālu vienošanos, ka valsts līdz gada beigām atteiksies no Krievijas dabasgāzes importa un šai nolūkā Paldisku ostas pilsētā valsts ziemeļrietumos tiks izveidotas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) izkraušanas iespējas.

Pēc Veskimegi sacītā, nav iespējams pateikt, kad Krievija var beigt piegādāt Eiropai gāzi, tāpēc šobrīd nav iespējamas arī nekādas garantijas.

"Igaunijas valdība pieņēmusi principiālu lēmumu, bet to nevar teikt par reģionu kopumā," viņš norādījis. "Tas pirmām kārtām nav biznesa projekts - (..) visupirms runa ir par gāzes patēriņa drošību, tādēļ te iesaistīti sistēmu operatori."

Valdība vienojusies par atteikšanos no Krievijas dabasgāzes un LNG termināļa būvniecību  

Valdība konceptuāli vienojusies par atteikšanos no Krievijas dabasgāzes un sašķidrinātās dabasgāzes...

Kā ziņots, Latvijas valdība konceptuāli vienojusies par atteikšanos no Krievijas dabasgāzes un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecību Latvijā, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem norādīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA). Viņš informēja, ka šādu normu paredzēts iestrādāt Enerģētikas likumā. Vitenbergs skaidroja, ka ticamākais variants termiņam, kurā noteikt atteikšanos un kas apspriests arī ar Igaunijas partneriem, ir nākamā gada 1.janvāris.

Ministrs atzīmēja, ka šāds solis būs īstenojams ar Paldisku LNG termināļa darbības sākšanu Igaunijā. Baltija tādējādi kļūtu par pirmo reģionu Eiropā, kas pilnībā atteicies no Krievijas dabasgāzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošās partijas konceptuāli vienojušās Latvijā būvēt sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli, 11.aprīlī pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers norādīja, ka Ekonomikas ministrijai (EM) uzdots strādāt ar potenciālajiem investoriem, lai izvērtētu, kur un kas būvēs šo termināli. Kariņš norādīja, ka šis ir vidēja termiņa projekts.

Savukārt īstermiņā EM turpinās sarunas ar Igauniju un Somiju, lai jau šā gada nogalē varētu nodrošināt dabasgāzes piegādes no topošā Paldisku LNG termināļa Igaunijā, kas varētu tikt uzbūvēts jau šogad.

Tāpat tiks turpinātas sašķidrinātās gāzes piegādes no Klaipēdas LNG termināļa, piebilda Kariņš.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) sacīja, ka sarunas ar privātajiem investoriem jau notiek un šie uzņēmēji ir informējuši, ka Latvijas LNG terminālis varētu sākt darbu 2023.-2024.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Alexela un Infortar pārtrauc sarunas ar Elering par Paldisku LNG termināļa būvniecību

LETA/BNS, 06.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātās kompānijas "Alexela" un "Infortar" pārtraukušas sarunas ar Igaunijas valsts pārvades sistēmu operatoru "Elering" par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidi Paldisku ostā, piektdien paziņoja kompānijas.

Abu kompāniju skatījumā "Elering" piedāvājums par LNG termināļa piestātnes būvniecību privātajiem partneriem nav pieņemams un tādēļ sarunas ar valsts kompāniju ir uzskatāmas par izbeigtām, jo "Elering" neesot izrādījusi pietiekamu vēlmi īstenot projektu.

Lai garantētu piegāžu drošību, "Alexela" un "Infortar" turpinās sarunas ar Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministriju, paziņojumā medijiem norādīja uzņēmumi.

"Alexela Group" valdes priekšsēdētājs Marti Hēls pauda viedokli, ka divus mēnešus ilgušajās sarunās "Elering" nav izrādījusi vēlmi strādāt, lai Igaunijā "līdz rudenim vai vispār jebkad" izveidotu LNG termināli.

Hēls paskaidroja, ka runa bijusi par to, vai kompānijai uzņemties 15 vai 30 miljonu eiro zaudējumus, investējot nepilnus 40 miljonus eiro, kamēr "Elering" plāno par "gandrīz simt miljoniem eiro Igaunijas nodokļu maksātāju naudas praktiski nopirkt kuģi somiem. Un šķērslis nav tas, ka desmit gadu noma vairāk nekā divas reizes pārsniedz sākotnējās kuģa būvniecības izmaksas un kuģa īpašnieks gūst ārkārtīgi lielu peļņu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai jāuzņemas iniciatīva sašķidrinātās dabasgāzes ekosistēmas izveidē

Kaspars Osis, enerģētikas eksperts, RCG Lighthouse valdes priekšsēdētājs, 30.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Latvija ir unikālā situācijā ar zemu CO2 intensitāti un neproporcionāli lielu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un ja vēsturiski esam investējuši dabasgāzes TEC jaudās aptuveni miljards eiro, tad šobrīd neizveidot savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG — liquefied natural gas) termināli būtu neloģiski, jo paļauties tikai uz tirgu nav iespējams.

Šādus infrastruktūras ieguldījumus tikai uz tirgus principiem neviens neveic. Tas nav OIK2, bet gan drošības garantija, ka energosistēmā ir jēga no Inčukalna pazemes gāzes krātuves un TECiem. Ir nepiedodami, ja valsts un/vai "Latvenergo" šīs dabiskās priekšrocības nespēj izmantot, lai amortizētu dabasgāzes cenu kāpumu Latvijas patērētājiem.

Krievijas iebrukums Ukrainā vēl skaudrāk parādījis nepieciešamību ieguldīt Latvijas enerģētiskajā neatkarībā. Ieguldījumi jādiversificē, bet viens no nozīmīgākajiem ir investīcija LNG importa ekosistēmas izveidei. Latvijas dārgums — Inčukalna pazemes gāzes krātuve — kopā ar LNG importa infrastruktūru atrisinātu lauvas tiesu enerģētiskās neatkarības jautājumu un vēl arī sniegtu iespēju Latvijai piedalīties tirgū kā patstāvīgam spēlētājam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Paldiski Sadamate kā piemērotāku vietu LNG terminālim piedāvā Paldisku Ziemeļu ostu

LETA--BNS, 20.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmums "Paldiski Sadamate", kam pieder Paldisku Ziemeļu osta, vērsies pie valdības, paužot viedokli, ka Ziemeļu osta ir piemērotāka peldošā sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidei nekā vieta Pakri pussalas galā, kuru pašlaik attīsta kompānijas "Alexela" un "Infortar".

Kā norādījis "Paldiski Sadamate" padomes priekšsēdētājs Aleksejs Muriseps, Paldisku Ziemeļu ostā ir visi tehniskie nosacījumi, veiktas nepieciešamās investīcijas, un ostas piemērotību termināļa būvei atzinis arī peldošā termināļa īpašnieks, savukārt "Alexela" piedāvātā vieta terminālim nav piemērota, jo faktiski atrodas pie atklātas jūras Laheperes līča galā.

"Tur nekad nav atradusies osta, jo šī vieta tam nav piemērota. Cik zināms, īpašnieki neļauj peldošos termināļus pieslēgt pie gāzesvada, sākot no noteikta viļņu augstuma - 0,7 metriem, kas nozīmē, ka terminālim būtu jāpārtrauc darbs un jāpārceļas uz reidu, un šajā laikā gāzes piegāde Igaunijai tiktu apturēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Būs nepieciešami visu triju Baltijas valstu sašķidrinātās gāzes termināļi

LETA--BNS, 22.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visu triju Baltijas valstu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļi būs nepieciešami, atzīmējusi Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte, komentējot Latvijas un Igaunijas plānus būvēt savus tremināļus.

"Ar grūtībām var saskatīt risku, ka kāds var kļūt nevajadzīgs, jo īpaši tad, ja Eiropas Savienības (ES) pasākumi, lai atteiktos no Krievijas gāzes būs ilgtermiņa un ilgtspējīgi," ar Latvijas un Igaunijas valdību vadītājiem kopīgā preses konferencē Rīgā teica Šimonīte, atbildot uz jautājumu vai Latvijas un Igaunijas plānotie LNG termināļi rada saspīlējumu Baltijas valstu starpā.

Lietuvas premjerministre atkārtoti pauda pārliecību, ka Baltijas gāzes reģions ir jāvērtē plašāk par trim valstīm, jo ar vienu Klaipēdas LNG termināli un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi nepietiek visa reģiona gāzes vajadzību apmierināšanai.

"Reģions ir jāskata diezgan plaši - no Somijas līdz Polijai, un starpsavienojumi, kuri jau ir izveidoti vai drīzumā tiks nodoti ekspluatācijā - [Lietuvas-Polijas] starpsavienojoums GIPL tiks atklāts maija sākumā -, ļaus mums uz jautājumu palūkoties diezgan plaši. Te ir svarīga infrastruktūra, kura ir visām valstīm. Krātuve atrodas Latvijā, Klaipēdas terminālis atrodas Klaipēdā. Ar to nepietiek, lai pilnībā apmierinātu visas vajadzības," klāstīja Šimonīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elering drīzumā plāno sākt būvēt gāzesvadu plānotajam LNG terminālim

LETA--BNS, 25.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas elektrības un gāzes sistēmu operators "Elering" drīzumā gatavojas sākt būvēt gāzes starpsavienojumu Paldisku ostā plānotajam sašķidrinātās gāzes (LNG) terminālim, otrdien informēja kompānijā.

Vairākus mēnešus turpinājusies gāzesvada projektēšana, ko veic "Alexela Group" ietilpstoša kompānija "Conx BM". Šī pati kompānija gatavo arī LNG termināļa pietauvošanās piestātnes projektu.

Pēc tam, kad "Elering" ar privātā sektora partneriem būs panācis galīgo vienošanos par gāzes savienojuma izbūvi, "Elering" kompresoru stacijas Paldisku ostas teritorijā sāksies plānotā LNG termināļa darbībai nepieciešamo vārstu kompleksa būvniecība.

Otrajā darbu posmā tiks izbūvēts gāzesvada starpsavienojuma sauszemes posms no kompresoru stacijas līdz jūrai. Tālāk gāzesvads atradīsies jūras dibenā līdz piestātnei. "Elering" rīcībā ir 12 metru cauruļvada posmi, kas nepieciešami cauruļvada sauszemes un jūras daļu izbūvei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Igaunijas un Somijas gāzes operatori paraksta sadarbības līgumu par peldošo LNG termināli

LETA/BNS, 05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas un Somijas gāzes sistēmu operatori "Elering" un "Gasgrid Finland" trešdien parakstīja sadarbības līgumu kopīga sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa nomai un pārvaldībai, lai garantētu gāzes piegāžu drošību Igaunijā un Somijā un vairs nevajadzētu lietot Krievijas gāzi, kas tiek piegādāta pa cauruļvadiem.

"Elering" valdes priekšsēdētājs Tāvi Veskimegi sacīja, ka līgumā precizēta visnozīmīgākā LNG piegādes ķēdes daļa - peldošais LNG terminālis.

"Plānam atbilstoši virzās mūsu kopīgais process, kas ietver arī to, ka līdz gada beigām reģionā tiks nodrošināts kuģis," viņš komentēja.

Veskimegi norādīja, ka tagad ir vienošanās par peldošo termināli un turpināsies sarunas ar kompānijām "Alexela" un "Infortar" par piestātni Paldisku ostā.

"Elering" un "Gasgrid" sadarbības līgums noteic, ka puses attīstīs nepieciešamo infrastruktūru LNG peldošā termināļa izveidei un uzņemsies ar to saistītās izmaksas attiecīgajā valstī. Vienlaikus peldošā termināļa nomas izmaksas uzņēmumi segs kopīgi, ņemot vērā Igaunijas un Somijas gāzes patēriņa attiecību, kas nozīmē, ka "Elering" daļa būs 20%, bet "Gasgrid Finland" - 80%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā turpinoties diskusijām par labāko vietu iecerētajam sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim, Harju apriņķa Rietumharju pagasta pašvaldības vadība noraidījusi Paldisku Ziemeļu ostas īpašnieka "Paldiski Sadamate" apgalvojumu, ka šī osta tam ir piemērotāka nekā sākotnēji izraudzītā vieta Pakri pussalas galā, kuru pašlaik attīsta kompānijas "Alexela" un "Infortar".

"Ziemeļu osta pēdējā laikā visai skaļi iestājusies par to, ka tā ir vislabākā iespējamā vieta peldošajam terminālim. Tas ir nepārdomāts apgalvojums, jo pašreizējā vieta izvēlēta vairāku iemeslu dēļ," norādījis pašvaldības vadītājs Jānuss Sāts.

Konkrēti, pagasta vadība uzskata, ka termināli nevajadzētu veidot pilsētas vidū, jo Ziemeļu ostas piestātnes atrodas Paldisku pilsētas teritorijā, tikai 500 metrus no tuvākās skolas. Tā norāda, ka labākā vieta peldošajai piestātnei būtu Laheperes līcī un ka Pakri pussalas gals šim nolūkam izraudzīts rūpīgi pārdomātā procesā.

"LNG terminālis ir objekts, kam jāgarantē valsts stratēģiskā enerģētiskā drošība un dabasgāzes piegāžu drošums, un tā plānošana sākta pirms vairāk nekā 15 gadiem. Šis process norisinājās ciešā saistībā ar gāzesvada "Balticconnector" projektu starp Igauniju un Somiju un gāzes kompresoru stacijas atrašanās vietu tur, kur tas mūsu pusē ieiet jūrā," skaidrots pašvaldības paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis, par kura izbūvi konceptuāli vienojusies Latvijas valdība, potenciāli būs daudz lētāks ekspluatācijā nekā termināļi kaimiņvalstīs, trešdien Latvijas Radio sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans (K).

Pēc viņa paustā, LNG termināļa būvniecība ir valsts stratēģiskajās interesēs, turklāt Latvija spēs nodrošināt iespējas izmantot termināli arī kaimņvalstīm.

"Mūsu priekšrocība būtu, ka terminālis būtu būtiski lētāks ekspluatācijā nekā Klaipēdas un igauņu termināls un arī atradīsies tuvāk Inčukalna gāzes krātuvei," sacīja politiķis.

Vienlaikus viņš neslēpa, ka sadarbībā ar Klaipēdas un Paldisku termināļiem Latvijai būs jāmeklē īstermiņa risinājumi, lai nodrošinātu šo un arī nākamo apkures sezonu.

"Jāatceras, ka termināli, kas ir Klaipēdā un Igaunijā, ir tā sauktie mobilie un nomāti termināli. Tie nav statiskas būves jūrā," skaidroja Feldmans, piebilstot, ka tie ir diezgan dārgi risinājumi, kas maksā ļoti būtiskas naudas summas, "tāpēc kaimiņi būtu motivēti izmantot mūsu potenciāli daudz lētāku terminālu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Paldisku termināļa būvniecībai Latvijas ieguldījums būtu no 30 līdz 40 miljoniem eiro

LETA, 20.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paldisku sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa būvniecībai Igaunijā plānots dibināt starpvalstu uzņēmumu, un sagaidāms, ka Latvijas ieguldījums šīs kompānijas pamatkapitālā varētu svārstīties no 30 līdz 40 miljoniem eiro, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA).

Latvijas ieguldījums veidotu apmēram trešdaļu no uzņēmuma pamatkapitāla, un šī proporcija noteikta atbilstoši Latvijas, Igaunijas un Somijas valstu kopējam dabasgāzes patēriņam. Somija varētu ieguldīt vairāk nekā pusi šīs kompānijas pamatkapitāla, bet Igaunija - padsmit procentus.

Pašlaik gan vēl nav skaidrs, kādā veidā šo finansējumu varētu ieguldīt, proti, vai tie būs valsts budžeta vai kādas valstij pilnībā vai daļēji piederošas kompānijas līdzekļi.

Indriksone informēja, ka Latvijas, Igaunijas un Somijas kopuzņēmums, par kuru gan vēl oficiāli ir jāpanāk vienošanās, faktiski veiktu kuģa nomas funkcijas un pakalpojuma nodrošināšanu pie termināla. Kopuzņēmuma pamatkapitāls būtu kā bāzes finansējums, ko pēcāk, nodrošinot pakalpojumu, ir paredzēts atgūt, ņemot vērā, ka terminālim plānots teju maksimāls noslogojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

Armanda Vilciņa, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja līdz krātuves iesūknēšanas sezonas beigām neizdosies noglabāt nepieciešamās dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad nodrošināt ziemas ikdienas patēriņu principā būs neiespējami, norāda Jānis Kalējs, AS Latvijas Gāze Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs.

Latvija ziemas periodā patērē vidēji 8,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, stāsta J. Kalējs, piebilstot, ka šobrīd galvenās problēmas tirgotājiem rada ne tikai gāzes pieejamība, bet arī finansējums, kas nepieciešams šāda apjoma noglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Pie šī brīža cenām noglabāšanas izmaksas varētu veidot teju vienu miljardu eiro, atzīmē J. Kalējs.

Jābūvē terminālis

Gāzes iesūknēšana nākamajai ziemai šobrīd ir ļoti problemātiska, norāda J. Kalējs. “Ja pērn viena TWh gāzes, kas jānoglabā krātuvē, izmaksāja, piemēram, 30 miljonus eiro, tad šogad tie jau ir gandrīz 100 miljoni eiro. Jāteic, ka gāzes cenas saglabājas ļoti augstas un nestabilas. Augstākais punkts šogad tika sasniegts aprīlī, kad TTF front month indekss sasniedza 130 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Arī šā brīža tirgus prognozes rāda, ka līdz nākamajam pavasarim gāze joprojām maksās 90–100 EUR/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija veidos divu teravatstundu (TWh) dabasgāzes rezerves elektroenerģijas sistēmas desinhronizācijas risku mazināšanai, otrdien pēc valdības sēdes informēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš pauda, ka valdība pašlaik panākusi konceptuālu vienošanos par papildu divu teravatstundu dabasgāzes iegādi, kas nodrošinās elektroenerģijas ražošanas drošību 2022. un 2023.gadam. Tehnisku priekšlikumu par to, kā šo iepirkumu praktiski realizēt, Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) apņēmusies sagatavot līdz nākamajai valdības sēdei.

"Ir daudz risku šajos apstākļos, tāpēc ir svarīgi, ka mēs kā valsts, sabiedrība, uzņēmēji no šiem riskiem esam pasargāti. Pieņemts konceptuāls lēmums, un tuvākajā laikā šīs stratēģiskās dabasgāzes rezerves varētu tikt iegādātas," sacīja ministrs.

Vitenbergs arī atzīmēja, ka šo dabasgāzi Latvija neiegādāsies no Krievijas, tomēr par detaļā, tostarp arī, kā tā varētu tikt piegādāta, tiks ziņots vēlāk. Dabasgāzi plānots uzglabāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība vienojusies par atteikšanos no Krievijas dabasgāzes un LNG termināļa būvniecību

LETA, 19.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība konceptuāli vienojusies par atteikšanos no Krievijas dabasgāzes un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecību Latvijā, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem norādīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš informēja, ka šādu normu paredzēts iestrādāt Enerģētikas likumā. Vitenbergs skaidroja, ka ticamākais variants termiņam, kurā noteikt atteikšanos un kas apspriests arī ar Igaunijas partneriem, ir nākamā gada 1.janvāris.

Ministrs atzīmēja, ka šāds solis būs īstenojams ar Paldisku LNG termināļa darbības sākšanu Igaunijā. Baltija tādējādi kļūtu par pirmo reģionu Eiropā, kas pilnībā atteicies no Krievijas dabasgāzes.

Runājot par LNG termināļa būvniecību Latvijā, Vitenbergs pauda, ka ticamākais variants, kad tas varētu tikt uzbūvēts, ir 2023.gada beigas vai 2024.gad sākums. Ekonomikas ministrijai (EM) uzticēts līdz 31.maijam valdībā prezentēt izvērtējumu par termināla atrašanās vietu, potenciālajiem ieguvumiem, izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd nav pamata izsludināt ārkārtējo situāciju enerģētikā, ņemot vērā, ka situācija ir stabila, apliecināja Ekonomikas ministrijā (EM).

Ministrijas pārstāvji norādīja, ka Saeima jau ir atvērusi Enerģētikas likumu un tajā ir ietverts Saeimas Tautsaimniecības komisijā aprīļa sākumā atbalstītais pants par aizliegumu saņemt dabasgāzi no Krievijas. Tā kā likuma virzība ir atkarīga no Saeimas, EM nesaskata, ko patlaban mainītu ārkārtējās situācijas izsludināšana.

Tāpat EM uzsvēra, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana sētu nepamatotu paniku sabiedrībā.

Iepriekš Saeimas "Attīstībai/Par!" frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce izteica priekšlikumu apsvērt enerģētiskās krīzes izsludināšanu, jo tas potenciāli ļautu Ministru kabinetam noteikt energoapgādes prioritātes, kā arī ļautu atcelt likumiski noslēgtus privāttiesiskus līgumus gan par gāzes apgādi, gan citur enerģētikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Interese par gāzes termināļa būvi Latvijā ir vismaz četriem uzņēmējiem

LETA, 28.03.2022

Kundziņsala. Raidījums norāda, ka no pārvades viedokļa būtu sarežģīti Kundziņsalā izveidot termināli, kas varētu piegādāt gāzi plašākam reģionam, drīzāk tas būtu lokāls risinājums, piemēram, Rīgai.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interesi par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Latvijā izrādījuši vismaz četri potenciālie attīstītāji, kuri meklējuši iespēju savus piedāvājumus prezentēt Ekonomikas ministrijai, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Līdz ar vēlmi un nepieciešamību samazināt vai pavisam atteikties no dabasgāzes piegādēm no Krievijas visā Eiropā un arī Latvijā intensīvi tiek domāts par alternatīvām un rēķināti izdevīgākie varianti. Viena no iespējām ir sašķidrinātās dabasgāzes piegāde, izmantojot īpašus kuģus un termināļus. Tāds jau agrāk uzbūvēts Klaipēdā. Bet tagad sākušās diskusijas par vēl viena termināļa izbūvi Baltijas reģionā.

Sašķidrinātās gāzes terminālim Klaipēdā pilna jauda ir ap 36 teravatstundām gadā. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik Lietuvas, Latvijas un Igaunijas patēriņš kopā. Tomēr jaudas kļūst nepietiekamas, tiklīdz skatās arī uz Somiju, kas divus gadus ir vienotā tirgū ar Igauniju un Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Noslēgušies jūras gultnes bagarēšanas darbi LNG termināļa būvniecībai Paldiskos

LETA--BNS, 30.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies jūras gultnes bagarēšanas darbi Pakri pussalas galā Laheperes līcī, kur paredzēts uzbūvēt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli.

Bagarēšanas darbi kopumā ilga desmit dienas, un to veica Beļģijas uzņēmumam "Jan de Nul" piederošs kuģis "Pedro Alvares Cabral", norāda šī projekta attīstīšanas kompānijas "Alexela" un "Infortar".

"Jūra tagad ir gatava uzņemt lielus kuģus, un kā nākamo soli mēs sāksim pietauvošanās piestātnes celtniecību, kuru paredzēts pabeigt līdz 1.septembrim. Par cik bagarēšanas darbi noritēja ātrāk, nekā plānots, mēs esam mazliet apsteiguši grafiku," norāda "Infortar"

Termināļa projektu Paldiskos attīsta Igaunijas uzņēmums "Alexela", un aprīlī tam pievienojās investīciju kompānija "Infortar", kurai pieder 40% prāmju operatora "Tallink Grupp" akciju.

Paldisku termināli iecerēts pabeigt divās kārtās. Pirmajā kārtā paredzēts izbūvēt piestātni un savienojumu ar starptautisko cauruļvadu "Balticconnector", kā arī organizēt peldošā LNG termināļa nomu, bet otrajā - izveidot pastāvīgu termināļa risinājumu. Infrastruktūra, ko domāts pabeigt šoruden, izmaksās 40 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima skatīs likuma grozījumus par Krievijas dabasgāzes piegāžu aizliegšanu

LETA, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 28.aprīlī otrajā lasījumā skatīs grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt, ka dabasgāzes piegādes no Krievijas ir aizliegtas.

Attiecīgo priekšlikumu par aizliegumu iesnieguši deputāti Reinis Znotiņš (K) un Jānis Cielēns (K).

Par šī ierobežojuma spēkā stāšanās laiku vēl skaidrības nav, bet valdība lēš, ka to varētu izdarīt no nākamā gada. Paredzams, ka par spēkā stāšanās laiku vēl tiks spriests, skatot grozījumus galīgajā lasījumā.

Kā atzīmējusi Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA), lai gan tuvākajā laikā gāzes piegādes no Krievijas nav plānotas, lai pilnībā atteiktos no dabasgāzes, Latvijai būtu nepieciešams Igaunijas Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis, ņemot vērā riskus nākamajai apkures sezonai un potenciālajam riskam par elektroenerģijas tīkla desinhronizāciju no Krievijas puses.

Komentāri

Pievienot komentāru