Viedokļi

Palīdzībai Ukrainai – ne tikai pozitīvu emociju deva, bet arī veiksmīga uzņēmēja pienākums

Māris Simanovičs, AS "Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Mēs visi esam liecinieki tam, cik asiņaini un nežēlīgi norit Krievijas izvērstais karš Ukrainā un cik drosmīgi Ukraina izcīna karu pret agresoru – izcīna visas Eiropas vārdā.

Tāpēc mazākais, ko varam darīt, ir nebūt pasīviem vērotājiem, bet atbalstīt ukraiņu centienus saglabāt savu brīvību un valstisko nedalāmību, kā arī visiem spēkiem palīdzēt Ukrainas cilvēkiem gan karadarbības skartajās zonās, gan bēgļu gaitās. Mēdz teikt, ka trauksmi un neziņu par nākotni lieliski neitralizē praktiska darbošanās. To šobrīd īsteno Latvijas uzņēmēji, kas apvienojušies inicatīvā "Uzņēmēji mieram". Īsteno katrs savu iespēju robežās – palīdzot atrast vajadzīgos kontaktus, organizējot humānās palīdzības kravas, sniedzot finansiālu atbalstu un apzinoties, ka tas šobrīd ir katra veiksmīga Latvijas uzņēmēja pienākums.

Zibenspalīdzība šodien, ilgstošs atbalsts turpmāk

Inciatīvas "Uzņēmēji mieram" ziedotāju pulkā un Whatsapp grupā, kur sazināmies par iniciatīvas aktualitātēm, šobrīd ir jau vairāk kā 100 dalībnieku, kuriem svarīgs miers pasaulē. Mūsu galvenais mērķis bija ātri organizēt uzņēmējus, lai pēc iespējas drīzāk uzsāktu palīdzības sniegšanu, jo valstiskā līmenī tas prasa daudz vairāk laika. Ja Krievijas agresori gribēja zibenskaru, mēs gribējām tam likt pretī zibenspalīdzību.

Nu jau ir izaugusi vesela kustība, kurā apvienojas lieli un mazi uzņēmumi, čakli rosās brīvprātīgie – komplektē kravas, palīdz sašķirot preces, aizved, atved, ielej degvielu; ir tapusi arī mājaslapa, kur vienuviet apkopota svarīgākā informācija. Lielu daļu iniciatīvas dalībnieku nekad neesmu saticis, bet tas netraucē kopā risināt Ukrainas tautai svarīgus atbalsta jautājumus un solidarizēties kopīgos centienos kaut ko darīt lietas labā. Katrs, kas piedalās, paša spēkiem izdara varbūt vienu nelielu darbu, bet kopā mēs varam paveikt daudz: līdz šim Ukrainai sagatavotā palīdzība naudas izteiksmē būtu izsakāma ar vairāk nekā miljonu eiro, un uz kara plosīto valsti jau aizceļojušas vairākas fūres ar humāno palīdzību vairāk kā 1.3 miljons eiro vērtībā. Tas, ka ļoti daudzas organizācijas ir nākušas klajā ar līdzīgām iniciatīvām, ir tikai apsveicami un parāda, ka latvieši ir vienotāki nekā jebkad agrāk.

Uzņēmumi ziedo dažādas medicīnas un pirmās nepieciešamības preces, pārtiku, segas, guļammaisus, spilvenus, matračus, tomēr specifisks atbalsts nevar būt bezgalīgs. Arvien svarīgāka palīdzība būs naudas līdzekļi, par kuriem nopirkt tieši to, kas tajā brīdī visvairāk nepieciešams, jo šīs vajadzības dienu no dienas mainās līdzi situācijai. Tāpēc šobrīd svarīgākais uzdevums ir savākt pēc iespējas lielāku summu. Visa informācija par iespēju ziedot ir atrodama uznemejimieram.lv, kā arī iniciatīvas Facebook un Twitter kontos, kur regulāri tiek publicēta informācija par naudas izlietojumu.

Svarīga gan palīdzība, gan laba koordinācija

Droši vien var teikt, ka esam tikuši pāri pirmajam šokam, bet diemžēl izskatās, ka humānā krīze Ukrainā tikai uzņem apgriezienus, un tuvākie izaicinājumi būs tādas pārtikas sagāde, ko var patērēt gan aplenkumā, gan frontes līnijā, un loģistikas jautājumi, kā kravas nogādāt tur, kur tās visvairāk gaida. Otrs liels, būtisks atbalsta virziens būs palīdzība tiem, kas palikuši bez pajumtes, taču ceru, ka sagrauto dzīvojamo fondu palīdzēs atjaunot Eiropas līmeņa atbalsts, un mēs varēsim koncentrēties uz cilvēku primārajām vajadzībām.

Jārēķinās, ka Polijai nav bezgalīgas kapacitātes uzņemt visus bēgļus un arvien vairāk cilvēku nonāks Latvijā. Tāpēc joprojām ir vajadzīga visu veidu palīdzība arī šeit, taču svarīgi parūpēties, lai tā būtu atbilstoša cilvēku vajadzībām, tāpēc jebkuras darbības vajadzētu veikt saskaņoti. Ja uzņēmumi var un vēlas ziedot pārtiku, pirmās nepieciešamības preces un citu kategoriju produkciju, aicinām sazināties ar iniciatīvas pārstāvjiem, lai noskaidrotu, pēc kā ir vislielākais pieprasījums. Uzreiz varu teikt, ka pamatīgs izaicinājums ir izrādījušies guļammaisi, matrači, segas – šādu krājumu Latvijas noliktavās nav daudz, bet ceļš no Eiropas noliktavām prasa laiku. Tāpēc, ja kādam uzņēmējam ir iespēja operatīvi iesaistīties ar šāda veida palīdzību, Ukrainas cilvēki to ļoti novērtēs.

Tāpat katram uzņēmējam ir iespēja kļūt par īstu līderi savā organizācijā, uzrunāt kolektīvu un aicināt palīdzēt Ukrainas cilvēkiem visos iespējamos veidos. Kaut vai dot darbu šeit nokļuvušajiem cilvēkiem – kaut uz pusslodzi, lai viņiem būtu iztikas līdzekļi. Tas vienlaikus būs ieguvums arī pašam uzņēmumam, jo katras darba rokas sniedz savu pienesumu uzņēmuma izaugsmē.

Kopumā pēc iniciatīvas pirmā darbības posma varu teikt, ka ir liels prieks redzēt tik daudz atbalstošu uzņēmēju, kuri gan paši piedāvā savu palīdzību, gan arī nekad neatsaka, ja vēršamies pie viņiem ar kādu lūgumu. Jā, esam noguruši no spēcīgajām emocijām, ko izraisa līdzpārdzīvojums, vērojot notikumus Ukrainā, bet daudz patīkamāks ir tas nogurums, kas rodas, darbojoties Ukrainas cilvēku atbalstam. Tāpēc aicinu Latvijas uzņēmējus mums pievienoties un līdzjūtību pret Ukrainu no emocijām pārvērst darbībā. Šobrīd nav mazu labo darbu vai pārāk niecīga atbalsta – visi labie darbi ir vajadzīgi, lai kopā sasniegtu lielu mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus, prasa samazināt poligonos apglabāto atkritumu apmērus. Viena no iespējām ir daļu no tiem izmantot kā kurināmo siltuma un elektroenerģijas ražošanai, tādējādi samazinot energoresursu importu.

Par to tiks diskutēts 27.aprīlī Dienas Biznesa sadarbībā ar SIA Clean R, AS Eco Baltia un SIA ZAAO rīkotajā konferencē Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu.

Transformācijas jautājumi

“Transformācija no līdzšinējiem 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem līdz septiņiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem, ko paredz akceptētais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam,” uz jautājumu par būtiskāko nozarē atbild SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš norāda, ka reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri ne tikai pieņem atkritumus apglabāšanai, bet arī veic to šķirošanu un domā par aprites ekonomikas iedzīvināšanas iespējām arvien lielākai atkritumu daļai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa “Eco Baltia”, kas, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, pārtrauca sadarbību ar Krievijas uzņēmumiem, turpmāk nesadarbosies arī ar Baltkrievijas uzņēmumiem.

Šāds lēmums pieņemts, jo Baltkrievija atbalsta pret Ukrainu vērsto agresiju un tās bruņotie spēki piedalās iebrukumā Ukrainā.

Vairāki uzņēmumi pārtrauc sadarboties ar partneriem Krievijā 

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras...

“Konflikta eskalācija uzskatāmi parāda, ka ne tikai Krievija ir agresors, bet arī Baltkrievija, kura atbalsta iebrucējus, sniedzot tiem gan militāro, gan stratēģisko palīdzību. Uzskatām, ka šādā situācijā iecietībai nav vietas. Baltkrievija ir līdzvainīga, un tādēļ esam nolēmuši pārtraukt jebkāda veida sadarbību arī ar Baltkrievijas uzņēmumiem,” lēmumu komentē “Eco Baltia” līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

"Eco Baltia" grupā ietilpst Latvijas Zaļais punkts, vides apsaimniekošanas uzņēmumi SIA "Eco Baltia vide", Siguldas pilsētas SIA "Jumis" un UAB "Ecoservice", kā arī pārstrādes uzņēmumi AS "PET Baltija" un SIA "Nordic Plast". "Eco Baltia" akcionāri ir "INVL Baltic Sea Growth Fund" (52,81%), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un uzņēmuma vadība (16,68%).

Komentāri

Pievienot komentāru