Citas ziņas

Papildināta - Basketbolistu Jahoviču pasludina par maksātnespējīgu; kopējais parāds - 415.5 tūkst. Ls

Elīna Pankovska, 22.04.2010

Jaunākais izdevums

Rīgas Centra rajona tiesa ir apmierinājusi basketbolista Gata Jahoviča pieteikumu un pasludinājusi viņa maksātnespēju, DB uzzināja tiesā.

Pieteikumā norādīts, ka uz maksātnespējas pieteikuma brīdi G.Jahoviča kopējais parāda saistību apjoms, kurām iestājies apmaksas termiņš bija vairāk nekā 26 tūkst.Ls, bet kopējais parāda saistību apjoms – 415,4 tūkst. Ls.

Saskaņā ar mantas pārdošanas un kreditoru apmierināšanas plānu norādītie kreditori ir AS Aizkraukles banka, SIA Swedbank Līzings, VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka, AS Latvijas Krājbanka, AS „Parex Banka”, Valsts ieņēmumu dienests un kāda privātpersona. Plānā ir ietverta G.Jahovičam piederošās kustamās mantas pārdošana.

Tiesa par maksātnespējas procesa iestāšanās dienu atzīstama pieteikuma iesniegšanas diena, proti, 2010.gada 1.marts.

Jāatgādina, ka maksātnespējas pieteikumu G.Jahovičs tiesā iesniedza 3.martā.

Iepriekš tiesas pārstāvis Kaspars Sadauskis norādīja, ka basketbolista maksātnespējas pieteikums esot pamatots ar Maksātnespējas likuma 151.pantu. Tas noteic maksātnespējas procesa piemērošanu fiziskai personai, ja tai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5 tūkst. Ls vai arī tai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 tūkst. Ls.

Jāatgādina, ka G.Jahovičs pērnā gada aprīlī iesniedza tiesā pieteikumu par ASK Rīga maksātnespēju.

Kā liecina publiskajā telpā pieejama informācija basketbolists 2009.gada sezonu spēlē basketbola klubā VEF Rīga. Savukārt sākot no 2007. gada līdz 2009.gadam viņš spēlēja komandā ASK Rīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Jahovičs kļuvis par jauno Latvijas čempiones VEF Rīga direktoru

LETA, 29.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas čempionvienības basketbolā «VEF Rīga» direktores Lailas Spaliņas lēmuma atstāt šo amatu kluba valde par jauno direktoru apstiprinājusi profesionālās basketbola skolas «VEF Rīga» direktoru, bijušo valstvienības spēlētāju Gati Jahoviču.

«Pēc 11 gadiem «VEF Rīga» esmu nolēmusi atgriezties politikā,» pavēstījusi Laila Spaliņa, kura vienlaikus saglabās vietu kluba valdē un turpinās pārstāvēt «VEF Rīga» arī Latvijas Basketbola savienības padomē. G.Jahovičs direktora pienākumus sāks pildīt ar 1.aprīli.

Jaunais «VEF Rīga» direktors Gatis Jahovičs bija pirmais Latvijas valstsvienības spēlētājs, kurš savulaik pievienojās «VEF Rīga» sastāvam. Savā klubu karjerā divus metrus garais uzbrucējs lielākoties pārstāvējis vadošos Rīgas klubus - «VEF Rīga», «ASK Rīga», «Skonto». Trīs gadus Jahovičs pavadīja ārzemēs, spēlējot vienā no pazīstamākajiem Polijas klubiem Vloclavekas «Anwil». Karjeras noslēdzošajā sezonā Gatis spēlēja arī «Barons/LDz» un «Liepāja/Triobet». Visilgāko laiku Jahovičs aizvadīja tieši «VEF Rīga», šajā laikā trīs reizes kļūstot par Latvijas čempionu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atliek basketbolista Jahoviča maksātnespējas lietu

Elīna Pankovska, 07.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centra rajona tiesa basketbolista Gata Jahoviča maksātnespējas lietas izskatīšanu atlikusi uz 19.aprīli.

Lietas izskatīšana esot atlikta, jo G.Jahovičs neesot ieradies tiesā slimības dēļ, DB uzzināja tiesā.

Maksātnespējas pieteikumu G.Jahovičs tiesā iesniedza 3.martā. Lieta tiesā vēl pēc būtības nav izskatīta. Savukārt tiesas pārstāvis Kaspars Sadauskis norādīja, ka basketbolista maksātnespējas pieteikums esot pamatots ar Maksātnespējas likuma 151.pantu. Tas noteic maksātnespējas procesa piemērošanu fiziskai personai, ja tai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5 tūkst. Ls vai arī tai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 tūkst. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pagarina ASK Rīga bankrota procedūru

Elīna Pankovska, 17.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgā basketbola kluba ASK Rīga kreditori sapulcē vienojušies par kluba bankrota procedūras pagarināšanu par trim mēnešiem līdz šā gada 17.jūnijam, DB pastāstīja ASK Rīga administratores palīdze Egita Rolava.

Viņa arī norādīja, ka līdz ar to nākamā kreditoru sapulce ir gaidāma pēc minētā termiņa. Otrs jautājums, kas bija sapulces dienaskārtībā, bija gada pārskata apstiprināšana. Arī par to kreditori spējuši vienoties. Kopējie kreditoru prasījumi pret basketbola klubu esot aptuveni 1,5 miljoni latu.

Jāatgādina, ka Rīgas Centra rajona tiesa ASK Rīga maksātnespēju pasludināja pagājušā gada 9.jūnijā, bet kreditori par bankrota procesa uzsākšanu vienojās pērnā gada oktobra beigās, jo kreditoru sapulcē noskaidrojās, ka izlīgums ar kreditoriem un kluba sanācija nav iespējama. Arī basketbolistiem un kreditoriem izredzes dabūt naudu ir samērā nelielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Daļa personu, kurām reģistrēta maksātnespēja, iepriekš bijusi saistītas ar uzņēmējdarbību

Žanete Hāka, 25.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ik gadu veido vairāk nekā pusi no kopējā pasludināto procesu skaita, liecina Lursoft apkopotie dati.

Tā, piemēram, 2014.gadā no visām pasludinātajām maksātnespējām vairāk nekā 57% bijuši fizisko personu procesi, savukārt 2013.gadā to īpatsvars veidojis vairāk nekā 65%.

Kā norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, ievērojama daļa no visām fiziskajām personām, kurām reģistrēts maksātnespējas process, iepriekš bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību kā uzņēmumu amatpersonas vai dalībnieki. «Turklāt interesants fakts, ka visbiežāk starp visiem uzņēmējiem, kuriem reģistrēts maksātnespējas process, gandrīz puse iepriekš darbojušies tirdzniecības jomā,» piebilst Lursoft pārstāve.

Lursoft pētījumā par fizisko personu maksātnespēju apkopojis datus par maksātnespējīgo personu vidējo vecumu, noskaidrojis reģionālo griezumu, kā arī biežāk pārstāvētās nozares, kurās iepriekš darbojušās ar uzņēmējdarbību saistītās fiziskās personas, un to, cik bieži pirms maksātnespējas pasludināšanas personas mēdz noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, bet juridiskām personām – tieši pretēji – pieaug.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Dati rāda, ka 2018.gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk nekā 2017.gadā.

Ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) skaits sarucis no 11 procesiem 2017.gadā līdz 3 procesiem pērn. Šie dati liecina, ka joprojām TAP veiksmes stāstu ir maz, lai teiktu, ka TAP kā līdzeklis ir efektīvs un Latvijā darbojas uzņēmumu glābšanas sistēma. Interesanti, ka pērn sarucis maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums. Proti, ja 2017.gadā uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums bija 8,4 gadi, tad uzņēmumu, kuriem process ierosināts pagājušajā gadā, vidējais vecums bijis 7,8 gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maksātnespēju lietu skaits joprojām pieaug

Elīna Pankovska, 21.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot datus, Lursoft ir secinājis, ka pēdējos gados visvairāk maksātnespēju pasludināts nekustamo īpašumu, tirdzniecības un celtniecības nozarēs.

Taču straujš lēciens bijis arī fizisko personu maksātnespēju lietās. Ja 2008.gadā maksātnespēja pasludināta tikai vienai fiziskajai personai, tad pērn to skaits sasniedzis jau 53, kas ir 2,4% no visām pasludinātajām lietām. Lai arī šis gads vēl nav noslēdzies, ir fiksēts jauns fizisko personu maksātnespējas rekords, proti, līdz 1.septembrim pasludinātas 99 maksātnespējas, kas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā pērn kopumā, liecina Maksātnespējas reģistra dati.

Pēdējie gadi bijis īpaši smags pārbaudījums arī tirdzniecībā trādājošajiem uzņēmumiem, jo gandrīz trešdaļa no visiem uzņēmumiem, kuriem pasludināta maksātnespēja, kā pamatdarbības nozari norādījuši vairumtirdzniecību vai mazumtirdzniecību, automobiļu un motociklu remontu. Pērn maksātnespēja pasludināta 670 tirdzniecības nozares uzņēmumiem, savukārt šogad to skaits ir 461, kas ir par 18,5% vairāk nekā 2008.gadā kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nodrošinājumu skaits audzis par 16,7%

Žanete Hāka, 07.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Latvijā kopumā reģistrēti 7434 nodrošinājumi, kas, salīdzinot ar 2012.gadu, ir par 16,76% vairāk, savukārt, attiecinot pret 2011.gadu, kāpums veido 29,02%, liecina Lursoft dati.

Pastāv vairāki gadījumi, kad pēc nodrošinājuma reģistrēšanas tiek apturēta uzņēmuma saimnieciskā darbība vai pasludināta tā maksātnespēja. Lursoft dati rāda, ka 2013.gadā 546 uzņēmumiem pēc tam, kad ticis reģistrēts nodrošinājums, apturēta saimnieciskā darbība, savukārt 72 pēc nodrošinājuma piemērošanas ierosināta maksātnespēja. 243 uzņēmumiem maksātnespēja bijusi pasludināta vēl pirms nodrošinājuma piemērošanas.

Analizējot vidējo vecumu uzņēmumiem, kuriem pēdējo gadu laikā ir reģistrēts nodrošinājums, Lursoft dati parāda, ka pastāv tendence uzņēmumu vidējam vecumam pieaugt. Ja vēl 2011.gadā uzņēmums, kuram piemērots nodrošinājums, bijis sasniedzis vidēji 6,9 gadus, tad pērn to vidējais vecums pieaudzis jau līdz 7,7 gadiem, kas ir gandrīz par gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM neparedz lielu Krājbankas kraha ietekmi

Dienas Bizness, 25.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Krājbankas noguldījumu portfeļa salīdzinoši nelielo īpatsvaru kopējā noguldījumu portfelī, no kura lielākā daļa varētu būt atgūstama, bankrota tiešā ietekme uz banku sektoru un ekonomiku kopumā būs ierobežota, teikts ministrijas paziņojumā.

Tomēr, ņemot vērā, ka bankas maksātnespēja būs negatīvi ietekmējusi gan patērētāju, gan uzņēmēju noskaņojumu, gan radījusi reālus zaudējumus un darbības apgrūtinājumus biznesam, ietekme uz tautsaimniecību kopumā varētu būt jūtama jau šā gada pēdējā ceturksnī , piebremzējot līdz šim sasniegto straujo ekonomikas izaugsmes tempu. Līdz ar to Latvijas IKP pieaugums ceturtajā ceturksnī vairs nebūs tik straujš, kā tas potenciāli būtu varējis būt. Negatīva ietekme varētu būt vērojama arī nākamā gada pirmajā ceturksnī.

Lielāko ietekmi Krājbankas maksātnespēja visdrīzāk atstās netiešā veidā – caur patērētāju un uzņēmēju konfidences kritumu un potenciālu pieprasījuma apsīkumu. Tajā pašā laikā ātra un konsekventi realizēta iedzīvotāju un uzņēmēju līdzekļu atgriešana konfidences līmenim var dot būtisku atbalstu un īstermiņā pat veicināt iekšzemes patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši nesen medijos tika publicēta informācija (Latvijas kredītņēmēju asociācija) par to, kāda tad patiesībā izskatās Latvijas ekonomika, aplūkojot to caur nedaudz neierastu prizmu, proti, nevis klasiskā IKP pieauguma griezumā, kas faktiski nevienam no mums, parastajiem Latvijas iedzīvotājiem, situāciju maciņā būtiski nemaina, bet gan caur to, cik daudz patiesībā cilvēku ir nonākuši parādu gūstā, savulaik, paņemot hipotekāro kredītu, auto līzingu vai kredītkarti.

Faktiski parādot reālo ainu tam, kāda ir finanšu situācija lokomotīvei, kas velk Latvijas ekonomiku.

Ciparos tas izskatās šādi – no kopējo kredītņēmēju skaita šobrīd, kas veido 721 tūkstoti, 150 tūkstoši jeb katrs 4 kredītņēmējs ir parādā finanšu institūcijām un kavē savus maksājumus vairāk kā 60 dienas! Pavisam skarba ir situācija 15% no kredītņēmējiem, jo tie savus kredītmaksājumus kavē jau vairāk nekā 180 dienas. Papildus tam vēl 100 tūkstoši cilvēku ir aizņēmušies tā saucamos «ātros» kredītus un nespēj tos atdod laikā. Tātad šobrīd vairāk kā 10% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir nopietnas finansiālās problēmas jo īpaši hipotekāro kredītu ņēmējiem, kam tas var beigties ne tikai ar dzīvokļa vai mājas zaudēšanu, bet arī ar pienākumu atmaksāt kreditoram atlikušo parāda daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uz maksātnespējas sliekšņa pērn visbiežāk nonākuši būvnieki

Zane Atlāce - Bistere, 14.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn juridiskajām personām ierosināti 592 maksātnespējas procesi, un to vidū visvairāk procesu reģistrēts tieši būvniecības sektorā strādājošajiem uzņēmumiem, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Pēc Lursoft aprēķiniem, šīs jomas uzņēmumi veido 7% no visiem komersantiem, kuriem 2018.gadā ierosināta maksātnespēja.

2017.gadā visbiežāk maksātnespēja tika reģistrēta tirdzniecības uzņēmumiem, taču aizvadītajā gadā šī nozare vairs nav TOP maksātnespējīgāko nozaru vidū.

Toties līdztekus būvniecības uzņēmumiem maksātnespēja pagājušajā gadā bieži ierosināta arī kravu pārvadājumu, kokapstrādes un nekustamo īpašumu nozaru uzņēmumiem.

Jau vairākus gadus kā viena no nozarēm, kuras uzņēmumi visbiežāk iekļūst maksātnespējīgo skaitā, ir restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi. Izņēmums nav bijis arī 2018.gads, kad šī nozare pēc maksātnespējīgo uzņēmumu skaita ierindojās trešajā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Eksperti iesaka, uzņēmēji brīdina, bet ministrijās sēd paši gudrākie...

Dienas Bizness, 18.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(369).jpg

Nav noslēpums, ka Maksātnespējas likums Latvijā tiek izmantots visai primitīvi - lai piedzītu ilgi nemaksātus parādus no sava darījumu partnera. Parasti tas notiek diezgan vienkārši - tas, kuram ir parādā, vēršas tiesā ar maksātnespējas pieteikumu pret parādnieku, kurš tad nu attiecīgi vai nu atzīst savu maksātnespēju, vai arī aši vien samaksā prasīto summu, ko mēdz saukt par mierizlīgumu.

Tomēr izrādījies, ka galvenā problēma ir nevis kādas kopānijas maksātnespējā, bet gan mūsu likumu rakstītāju un pieņēmēju domāšanas mazspējā. Redz, laikā, kad Tieslietu ministrijā tika izstrādāta pašreizējā Maksātnespējas likuma versija, dažādi eksperti, juristi, uzņēmēji brīdināja, ka kādā brīdī var izveidoties totāli absurda situācija. Proti, uzņēmumam, kam ir pozitīva bilance, kam ir pietiekams naudas apjoms bankas kontā un kurš veiksmīgi strādā ar daudzu miljonu latu apgrozījumu, var tikt pieteikta maksātnespēja par dažu tūkstošu latu parādu, tadējādi to lielā mērā norokot. Proti, mūsu likumdošana, neraugoties uz ekspertu iebildumiem, ir veidota tā, ka uzņēmuma maksātnespēju var pasludināt, balstoties uz neliela parāda pamata, neraugoties uz attiecīgās kompānijas stabilo finansiālo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Pašmāju «ārvalstu investora» darbībai bijušas smagas sekas

Ilona Bērziņa, publiciste, 21.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Latvija piedzīvojusi vairākus skaļus investīciju strīdu pretenziju skandālus. Zināmākie no tiem ir kādreizējā air Baltic vadītāja Bertolda Flika pretenzija par 62 miljoniem latu, Spāņu kompānijas CAF strīds par 403,9 miljonus eiro vērtā vilcienu piegādes līguma izbeigšanu, kā arī Igaunijas Wind One prasība 50 miljonu eiro apmērā saistībā ar SIA Winergy lietu, un Uzbekistānas uzņēmēju pretenzija par viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel prettiesisku atņemšanu. Nule šīm pretenzijām pievienojusies arī ASV ofšora Menard Port LLC pretenzija, kurš vēlas panākt tam it kā nodarīto zaudējumu atlīdzību vairāk kā 8 miljonu eiro apmērā.

Starptautisko investīciju šķīrējtiesu prakse rāda, ka iespējamā investora ieguldījumu atzīšanai par investīciju, jābūt izpildītiem attiecīgiem priekšnoteikumiem – noteiktam darbības ilgumam, regulārai peļņai, zināmam riskam, ieguldot ievērojamus finanšu līdzekļus, kā arī pienesumam attiecīgās valsts ekonomikā. Eksperti norāda, ka šim ieguldījumam jābūt samērojamam ar attiecīgās valsts ekonomikas lielumu, un Latvijas gadījumā tam vajadzētu būt mērāmam vairākos simtos tūkstošos un pat miljonos eiro. Cik liels finansiāls ieguldījums vajadzīgs, lai prasītu astoņu miljonu eiro lielu kompensāciju?

Astoņi miljoni par 170 tūkstošu ieguldījumu

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ja OCTA atlīdzības Balvas klientiem būs jāsedz no Garantiju fonda, sekas jutīs visi autoīpašnieki

Žanete Hāka, 08.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja AAS Balva līdzekļi obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) atlīdzību izmaksām aptrūksies un izmaksas apdrošinātāja klientiem būs jāsedz no Garantijas fonda, sekas vēlāk jutīs visi autoīpašnieki, prognozē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB).

Trīsarpus mēnešu laikā no AAS Balva līdzekļiem OCTA atlīdzībās izmaksāti jau vairāk nekā 1,9 miljoni latu, liecina LTAB dati. Šobrīd apdrošinātājs atrodas likvidācijas procesā un turpina pildīt savas saistības, tāpat pastāv iespēja, ka AAS Balva apdrošināšanas portfeļa daļa tiks nodota citai apdrošināšanas kompānijai, tomēr, kā norāda LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, gadījumā, ja tiks pasludināta AAS Balva maksātnespēja, OCTA atlīdzības cietušajiem tiks izmaksātas no OCTA Garantijas fonda.

Saskaņā ar OCTA likumu Latvijā ir izveidots Garantijas fonds, kura primārais uzdevums ir nodrošināt nozares stabilitāti valstī. Garantijas fonda līdzekļus veido apdrošinātāju veiktās vienreizējās iemaksas, regulāri ikmēneša atskaitījumi no OCTA prēmijām, apdrošinātāju veiktās papildu iemaksas, LTAB regresa kārtībā atgūtie līdzekļi par ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, kā arī ieņēmumi no fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Uzņēmumu vadītājiem būs jāatbild par nepamatotiem parādiem

Valdis Kronis, zvērināts advokāts, maksātnespējas procesa administrators, 30.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdes loceklim ir jāvada uzņēmums kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas sevī ietver arī pienākumu nepieļaut nepamatotu parādasaistību rašanos.

Diemžēl mūsu valstī izplatīta ir saistību izpildes kavēšana kā rezultātā darījuma partneri ir spiesti aprēķināt dažādas soda sankcijas. Nereti arī nodokļu pārbaudēs uzņēmumiem tiek veikti uzrēķini par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.

Līdz šim valdes locekļiem nebija jāatbild par prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radītu parādsaistību pieaugumu, jo tiesu praksē bija nostiprinājies uzskats, ka uzņēmumam aprēķinātās soda sankcijas nav zaudējums, ja tās nav reāli apmaksātas. Īpaši saudzīga līdzšinējā tiesu prakse bija pret valdes locekļiem, kuru uzņēmumiem nodokļu auditos bija veikti uzrēķini un pret kuriem maksātnespējas administratori bija cēluši prasības par zaudējumu piedziņu. Administratoru prasības, praktiski, vienmēr tika noraidītas aizbildinoties ar uzskatu, ka nodokļu auditā netiek vērtēta valdes locekļa civiltiesiskā atbildība un, ka auditā uzrēķinātās soda sankcijas nav atzīstamas par zaudējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Balvu izslēdz no LTAB sastāva; ja pasludinās tās maksātnespēju, atlīdzības maksās no OCTA Garantijas fonda

Žanete Hāka, 29.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz jūnijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes pieņemto lēmumu anulēt visas AAS Balva licences, kā arī ņemot vērā, ka Balva atrodas likvidējamas sabiedrības statusā, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) nolēma izslēgt AAS Balva no LTAB biedru sastāva.

Kā norāda LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, šobrīd LAAS Balva turpina pildīt visas savas saistības un OCTA izmaksas tiek veiktas, bet gadījumā, ja tiks pasludināta kompānijas maksātnespēja, apdrošināšanas atlīdzības cietušajiem tiks izmaksātas no OCTA garantijas fonda.

Saskaņā ar OCTA likumu Latvijā ir izveidots OCTA garantijas fonds, kura primārais uzdevums ir nodrošināt nozares stabilitāti valstī, tai skaitā regulāri tiek veiktas izmaksas CSNg cietušajiem, kuri cietuši no neapdrošināta transportlīdzekļa. Līdz 2008. gada pavasarim OCTA garantijas fondā līdzekļi pamatā tika uzkrāti no apdrošinātāju veiktajām vienreizējām iemaksām un regulārajiem ikmēneša atskaitījumiem no OCTA prēmijām. Šobrīd OCTA garantijas fonda līdzekļu papildinājums veidojas no LTAB regresa kārtībā atgūtajiem līdzekļiem, ieņēmumiem no fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzņēmums Holiday Malta Ltd pieteicis SIA Tūrisma aģentūra Kolumbs maksātnespēju, liecina Maksātnespējas aģentūras interneta mājaslapā pieejamā informācija. Tūrisma aģentūras vadītājs apliecina, ka saistības pret pieteikuma iesniedzēju tiek segtas un procesam nav pamata.

Prasība iesniegta Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā.

Kā liecina Db TOP 500 dati, šis uzņēmums ir trešā pēc apgrozījuma lielākā tūrisma aģentūra Latvijā. 2008. gadā tā sasniedza 6.8 milj. Ls apgrozījumu un 4.35 tūkst. Ls peļņu.

Tūrisma aģentūras Kolumbs vadītājs Guntis Učelnieks uzsver, ka iesniegtā pretenzija ir nepamatota. Šis gadījums ir kārtējais piemērs tam, ka strīdus situāciju viena no iesaistītajām pusēm mēģina atrisināt, nepamatoti piesakot maksātnespēju.

Latvijas tiesu prakse pēdējā laikā rāda, ka arī lieliem un starptautiskiem uzņēmumiem tiek nepamatoti pieteiktas maksātnespējas, lai izmantotu spēka pozīcijas savstarpējās pārrunās, skaidro G.Učelnieks. To apliecina fakts, ka katru dienu Latvijā vidēji 50 – 100 uzņēmumiem tiek ierosināta maksātnespēja, viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Maksātnespējas procesos dominē fiziskās personas

Māris Ķirsons, 05.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās, pārsvarā tie rosināti fiziskām, nevis juridiskām personām

To rāda SIA Lursoft pētījums, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā Latvijā ierosināti 2252 maksātnespējas procesi, kas ir par 7% mazāk nekā gadu iepriekš. Analizējot nozares, kuru uzņēmumi visbiežāk redzami maksātnespējīgo komersantu rindās, no Lursoft pētījuma secināms – pagājušais gads nav nesis nekādas izmaiņas. Jau vairākus gadus pēc kārtas maksātnespējīgo uzņēmumu vidū dominē tirdzniecības sfēra, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā šīs nozares popularitāti Latvijas uzņēmumu vidū. Tāpat arī maksātnespēja bieži ierosināta uzņēmumiem, kuri darbojas būvniecības vai nekustamo īpašumu jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ogres trikotāžai parādā arī pazīstami zīmoli

Vēsma Lēvalde, 02.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā lielražotāja Ogres trikotāža maksātnespējas iemesls ir debitoru parādi, tostarp parādā palikuši arī pazīstamu zīmolu turētāji .

Paredzama gadiem ilga tiesvedība ar ārzemju debitoriem, prognozē SIA Ogres trikotāža maksātnespējas administrators Edgars Karelis. Viens no lielākajiem nozares ražotājiem un eksportētājiem, kas restrukturizācijas rezultātā bija sadalīts divos uzņēmumos – SIA Ogres trikotāža (Ogrē) un SIA Ogres trikotāža D (Daugavpilī) –, ražošanu pārtrauca jau pērn decembra beigās. Par spīti tam, ka šā uzņēmuma noieta tirgus bija rietumu, ne austrumu virzienā, maksātnespējas process sākts gan Ogres, gan Daugavpils uzņēmumā.

Rietumnieki nemaksā

No darba Ogrē administratoram nācies atbrīvot aptuveni 250 darbinieku. Daugavpils uzņēmumā administrators atbrīvojis 39 cilvēkus. «Ražotne ir pilnībā saglabāta, bet darbs pārtraukts 2013. gada decembrī, jo ir izveidojušās lielas sadarbības partneru parādsaistības pret Ogres trikotāžu – pārsvarā ārzemju debitori,» situāciju skaidro SIA Ogres trikotāža maksātnespējas procesa administrators Edgars Karelis. Maksājumu kavēšana sākusies ilgi pirms Ukrainas un Krievijas krīzes, noieta tirgus daļa uz šīm valstīm nebija būtiska. Ogres uzņēmumā ir palicis ievērojams produkcijas atlikums, lielākā tā daļa ir saražota pēc pasūtījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kameras katrā pieklājīgā viesnīcā atrodas koplietošanas telpās – lai klienti justos droši un varētu arī kontrolēt darbiniekus. Par pārējām telpām – tie ir meli. Arī video redzamais ir apšaubāms,» DB norāda viesnīcas Ainavas īpašnieks un SIA Boutique Hotel Ainavas valdes Kaspars Pone.

Jāatgādina, ka portāls delfi.lv publicējis ziņu, kurā norādīts, ka viesnīcas telpās ilgstoši darbojusies nelegāla videonovērošanas un noklausīšanās sistēma, ar kuras palīdzību bijis iespējams ierakstīt viesnīcas klientu darbības gan koplietošanas telpās, gan numuriņos. Klāt pie ziņas pievienots video, kas apstiprinot aizdomas.

Tomēr K.Pone norāda, ka par iekārtām un visu pārējo, kas šobrīd atrodas viesnīcā, ir atbildīgas tās personas, kas tur atrodas patvarīgi un prettiesiski. Ņemot vērā, kā attiecīgo personu grupa ir panākusi savus iepriekšējos lēmumus, viņš nebrīnās, ka «iespējamas arī šādas provokācijas, jo acīmredzot viņiem ir grūti pārdzīvot sāpīgo zaudējumu tiesā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Laulību līgumu slēgšana pirms maksātnespējas nav bieža prakse

Žanete Hāka, 25.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti dzirdēts, ka fiziskās personas, kuras vēlas atbrīvoties no saviem parādiem, pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas ar savu dzīvesbiedru noslēdz laulāto mantisko attiecību līgumu, paredzot, ka visi ģimenes īpašumi un manta pieder otrai pusei.

To, vai šāda prakse mūsdienās tiešām ir izteikta un cik aktīvi uz šādu rīcību ir Latvijā dzīvojošie, centies noskaidrot Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka 2014.gadā maksātnespēja pasludināta 148 fiziskajām personām, kurām bijis noslēgts laulāto mantisko attiecību līgums, kas veido nedaudz vairāk nekā 11% no kopējā pērn pasludināto procesu skaita. Lai arī maksātnespēju skaits pēdējo trīs gadu laikā stabili turējies virs 1000 pasludināto procesu un līdz ar to arī bijis lielāks skaits maksātnespējīgo fizisko personu, kurām bijis iepriekš noslēgts laulību līgums, to īpatsvaram kopš 2011.gada bijusi tendence sarukt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredīts – it kā visiem zināms jēdziens, tomēr nonākot situācijā, kad aizņēmums kļūst aktuāls pašam, rodas neskaitāmi jautājumi. Uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kas Tev jāzina par jebkuru aizdevumu atbild West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs.

Vai varu saņemt aizdevumu arī nestandarta mērķiem?

Jā, ja cilvēks atnāk pie mums un atklāti izstāsta reālo situācija, mēs varam lemt par dažādu aizdevumu izsniegšanu. Piemēram, mums ir klienti, kas ar mūsu aizdevumu seguši komunālo maksājumu parādus. Bankas nekad šāda tipa kredītus neizsniegtu.

Vai varu saņemt aizdevumu, ja algu man maksā aploksnē?

Nē, jo neatbalstām ēnu ekonomiku. Ja Tavs ienākumu avots nav caurspīdīgs un netiek maksāti nodokļi, tad saņemt aizdevumu nevari.

Ko darīt, ja man pieteikta maksātnespēja un kredītu man nedod?

Maksātnespēja ir viens no zināmākajiem iemesliem, kāpēc kredītus atsaka bankas. Tāpēc mēs aicinām cilvēku uz sarunu, lai izvērtētu reālo situāciju. Ja atceramies, īpaši pēckrīzes gados, maksātnespējas process bija ierasta lieta daudzām ģimenēm Latvijā. Tomēr redzam, ka situācija ir mainījusies. Šiem pašiem cilvēkiem šobrīd bieži ir pastāvīgs darbs, stabili ienākumi, un arī no kļūdām viņi mācījušies vairāk nekā citi, kas šo pieredzi neizjuta uz savas ādas. Bieži tieši cilvēki ar maksātnespējas pieredzi ir labākie aizdevuma ņēmēji un atdēvēji. Kāpēc gan liegt viņiem šo iespēju? Pirms piešķiram vai atsakām kredītu, vienmēr noskaidrojam detaļas – varbūt esi bijis tikai galvotājs, un vai tāpēc šīs kļūdas dēļ uz visiem laikiem būtu Tev jāliedz iespēja aizņemties?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kuģniecībai ir aizdomas, ka tās meitas uzņēmuma SIA Lasco Investment maksātnespēja un ar to saistīto sabiedrību ārpustiesas aizsardzības process bija mākslīgi organizēts.

Komentāri

Pievienot komentāru