Finanses

Papildināta - Buks: Nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēji ir banku konkurenti, bet to attīstība atkarīga no uzraudzības prasībām

LETA, Žanete Hāka, 18.01.2017

Jaunākais izdevums

Nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēji zināmā mērā ir konkurenti banku sektoram, bet abus segmentus nevar strikti salīdzināt, jo nav vienots regulējums, sacīja Nordea Bank Latvijas filiāles vadītājs Jānis Buks.

Viņš vērsa uzmanību, ka, piemēram, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nav prasību par politiski nozīmīgu personu identificēšanu un to darījumu uzraudzību, tiem nav «zini savu klientu» anketu. Savukārt īstermiņa aizdevējus uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, nevis Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). «Līdz ar to dzīvojam dažādās pasaulēs,» sacīja bankas vadītājs.

Savukārt FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza paskaidroja, ka maksājumu un e-naudas iestādēm ir līdzvērtīgas prasības naudas atmazgāšanas jomā kā bankām. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums attiecas ne tikai uz bankām, bet arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, maksājumu iestādēm, e-naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām ir pienākums pilnībā nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma prasību, tajā skaitā likumā noteiktajos gadījumos klientu identificēšanas, izpētes un uzraudzības, izpildi. Minēto likuma prasību izpilde nozīmē, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem likumā noteiktajos gadījumos ir jānoskaidro, vai klients atbilst politiski nozīmīgas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļa vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas statusam.

FKTK vērš uzmanību, ka maksājumu iestāžu, e-naudas iestāžu, krājaizdevu sabiedrību darbības modeļi un veidi, kā arī darbības riska profili var atšķirties, līdz ar to arī veicamo pasākumu apjoms noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā var būt atšķirīgs, ievērojot pamatprincipu, ka klienta izpēte tiek veikta atbilstoši piemītošajiem riskiem. Piemēram, ir maksājumu iestādes, kuru darbība pamatā ir komunālo, televīzijas un tamlīdzīgu rēķinu apmaksa, kas neparedz darījuma attiecību nodibināšanu ar maksātāju, vai, piemēram, konta atvēršanu maksātājam. Līdz ar to arī likumā noteiktie pasākumi tiek veikti atbilstoši šim pakalpojumam piemītošajam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska līmenim - citādākā apjomā nekā gadījumā, kad tiek atvērts konts bankā, kuru paredzēts pastāvīgi izmantot maksājumu veikšanai.

Buks atzīmēja, ka darbības sākumā īstermiņa aizdevēji vairāk orientējās uz specifisku klientu segmentu, sevišķi pēc krīzes nebanku kreditētāji strādāja ar tā dēvēto «junk» segmentu jeb cilvēkiem, kas īsti nekur nevar aizņemties, kam nav pietiekamu ienākumu. Taču tagad īstermiņa aizdevēji strauji mainās, un ilgtermiņā šie spēlētāji noteikti varētu būt konkurenti. Viņš atzina, ka bankas to regulējuma dēļ diemžēl nevar būt tik ātras un konkurētspējīgas. No otras puses, arī klientiem vajadzētu vairāk lietot banku kredītkartes.

Tāpat Nordea Bank Latvijas filiāles vadītājs pauda uzskatu, ka nebanku pakalpojumu sniedzējus nevar neņemt vērā - tie noteikti būs un attīstīsies. Taču to attīstība ilgtermiņā būs atkarīga no šīs nozares spēlētāju regulējuma. «Tas patiesības mirklis, manuprāt, iestāsies tad, kad arī šiem aizdevējiem tiks piemērotas tās pašas uzraudzības prasības kapitāla pietiekamībai, atbilstības, naudas atmazgāšanas un citās jomās, kas tiek piemērotas bankām. Tad mēs redzēsim, vai tādiem atsevišķu produktu sniedzējiem kā nebanku kreditētājiem arī turpmāk būs interesanti turpināt savu komercpraksi,» sacīja Buks.

Vienlaikus savstarpējo aizdevumu platformas Buks nevērtēja kā nozīmīgus konkurentus bankām. «Savstarpējo aizdevumu platformas pēc būtības ir Auseklītis II, tikai tehnoloģiski attīstītākas. Ar zināmu PR piešprici savstarpējo aizdevumu platformas izveidotas par tādu kā Latvijas veiksmes stāstu, «fintech» uzņēmumiem. Bet kas šie uzņēmumi ir? Savstarpējo aizdevumu jomā nav nekāda regulējuma. Ieguldītājs saņem pretī it kā nodrošinājumu - kaut kādu eksotisku valstu papīrus - un dzīvo laimīgi, līdz kaut kādam laikam saņemot 10-12% gadā. Tā jau nenotiek. Šiem uzņēmumiem nav nekādu kapitāla prasību,» sacīja Nordea Bank Latvijas filiāles vadītājs.

Pērn Somijā Nordea iedzīvināja projektu Nordea Crowdfunding - investīciju kolektīvās finansēšanas platformu, caur kuru Nordea klienti Somijā var ieguldīt līdzekļus uzņēmumos, kļūstot par līdzīpašniekiem. Baltijā šāda projekta Nordea nav. Buks pieļāva, ka teorētiski būtu iespējams kaut ko tādu veidot arī Latvijā un platforma varētu, piemēram, savest kopā pārtikušus Private Banking klientus un Nordea biznesa skolu - jaunus uzņēmumus pašā to sākuma stadijā. Tomēr kopumā Buks vērtēja, ka bankai šādas platformas veidošana tikai Latvijā nebūtu liels bizness, jo mūsu valstī pieprasījums nav tik liels, tirgus ir pārāk mazs, un šādā gadījumā drīzāk būtu vajadzīgs ļoti liels pārrobežu bizness.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA), kas apvieno ārpus banku finanšu pakalpojumu sniedzējus Latvijā, aicina Nordea vadītāju Jāni Buku būt korektam, publiski paužot viedokli par savstarpējo aizdevumu platformu darbību Latvijā, portālu db.lv informēja LAFPA pārstāve Elīna Dobulāne.

Viņa uzsver, ka salīdzinājums ar Auseklīti II parāda, ka bankas vadītājs, ļoti iespējams, nav iedziļinājies šajā finanšu pakalpojuma segmentā, kā rezultātā pietrūkst zināšanu un izpratnes, lai sniegtu profesionālu redzējumu par nozares attīstību. Savstarpējo aizdevumu platformas visā pasaulē aizvadītajos gados ir ļoti attīstījušās, piemēram, Lending Club ir biržā kotēts uzņēmums, Funding Circle šā gada sākumā piesaistīja riska kapitālu 100 miljonu dolāru apmērā, Lielbritānijas valdība izmanto savstarpējo aizdevumu platformas, lai iepludinātu naudu mazā un vidējā biznesa attīstībai valstī.

Komentējot izteikumus par to, ka nozarei nav regulējuma, asociācija atgādina, ka tieši savstarpējo aizdevumu platformas bija tās, kas iniciēja un virzīja to, lai tiktu uzsākts darbs pie regulējuma izstrādes, kas noteiktu vienotas prasības uzņēmumiem un vienlaikus sniegtu papildu drošības sajūtu ieguldītājiem. Vienlaikus jāsaprot, ka regulācijai ir jābūt atbilstošai riskiem un ietekmei uz finanšu tirgu. Lielbritānija ir labs piemērs tam – sākotnēji valdība ļāva attīstīties šiem jaunajiem finanšu tehnoloģiju pakalpojumiem un tikai tad pieņēma specifisku regulējumu. Savstarpējo aizdevumu platformu ietekme uz finanšu tirgu Latvijā ir nesalīdzināma ar komercbankām. Asociācija atgādina, ka šobrīd ļoti aktīvi notiek darbs pie regulējuma izstrādes un paredzams, ka Saeima to varētu apstiprināt šā gada rudenī.

Asociācija prognozē, ka 2017. gadā savstarpējo aizdevumu platformas no Latvijas pēc finansēto kredītu apjoma ierindosies pirmajā vietā kontinentālajā Eiropā. KPMG jaunākais pētījums par datiem aizvadītā gada trīs ceturkšņos parāda, ka Latvija ir trešajā vietā pēc finansēto kredītu apjoma caur savstarpējo aizdevumu platformām kontinentālajā Eiropā, nedaudz atpaliekot no Francijas un Vācijas, savukārt apsteidzot Somiju un Igauniju.

Savstarpējo aizdevumu platformas attīstās visā pasaulē, savedot kopā tos, kuri vēlas atlikt patēriņu, ar tiem, kuriem finansējums nepieciešams šodien, tādējādi padarot finansējumu pieejamāku gan maziem un vidējiem uzņēmumiem, gan privātpersonām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotājs AS "Olainfarm" nākamajos piecos gados plāno investēt zāļu izstrādē apmēram 100 miljonus eiro, lai uzņēmums kļūtu par "top 10" ražotāju Austrumeiropas reģionā tajās diagnožu grupās, kuru preparātos specializējas.

Proti, uroloģijā, neiroloģijā un kardioloģijā, sacīja "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Viņš skaidroja, ka "Olainfarm" stratēģija līdz 2025.gadam nosaka, ka uzņēmumam ir jāattīstās, un tas nevar attīstīties tikai ar esošo preparātu portfeli un esošajos tirgos.

Olainfarm sāk jaunu ēru 

AS Olainfarm paplašinās savu izstrādājumu portfeli ar jauniem preparātiem un sāks jaunu...

"Mūsu stratēģija ir ļoti skaidra - mums ir jāiet uz jauniem tirgiem un jauniem produktiem. Tas var notikt dažādos veidos. Jaunus preparātus varam izstrādāt paši, bet tas ir ilgs un sarežģīts process. Var nopirkt citu izstrādātu preparātu dokumentāciju, taču arī tas nebūs ātrs risinājums, jo ir jāiziet visai garš apstiprināšanas ceļš dažādās instancēs. Var nopirkt preparātu ar jau esošām licencēm un visiem apstiprinājumiem, kam ir jāsāk tikai ražošana," stāstīja Buks.

Viņš skaidroja, ka tie ir trīs dažādi ceļi, un katram ir savs izmaksu apmērs. "Olainfarm" strādā pie visiem šiem variantiem. Uzņēmuma mērķis ir, lai izstrādes portfelī vienlaikus ir vismaz 15 jauni produkti.

"Nekad jau nebūs tā, ka visi 15 "izšaus", un procesa gaitā vienmēr būs atbirums. Tomēr, ja mēs gadā varētu runāt par septiņiem astoņiem jauniem produktiem, tas būtu ļoti labi," teica Buks.

Viņš arī pauda viedokli, ka farmācijā ir jāfokusējas uz konkrētām lietām, un "Olainfarm" pamatvirzieni ir uroloģijas, neiroloģijas un kardioloģijas preparāti - šajos virzienos uzņēmumam ir zināšanas, izcili speciālisti, tehnoloģijas. Citos virzienos "Olainfarm", visticamāk, tuvākajā laikā neies, un, pēc Buka minētā, tas ir pamatoti.

Buks pastāstīja, ka uzņēmumam šobrīd ir problēma ar dažām NVS valstīm, kurās tiek prasīta visu medikamentu pārsertifikācija.

Buks stāstīja, ka "Olainfarm" ir kopumā 36 miljonu eiro vērta investīciju programma, lai uzņēmums NVS tirgos vispār varētu turpināt veiksmīgi darboties. "Piemēram, par zālēm, kuras ir radītas 70. vai 80.gados, ir jāveic jauni pētījumi, jo tagad, protams, tas notiek citādāk, nekā kādreiz. Prasības ir fundamentāli pieaugušas, un, lai paliktu šajos tirgos, mums ir jāiegulda investīcijās milzīgas summas. Tādēļ arī vairs nav jēgas investēt produktos, kuri nenes būtisku atdevi. Ir vērts investēt produktos, kuriem šī atdeve ir redzama," viņš teica.

Tāpat Buks stāstīja, ka Eirāzijas ekonomiskajā zonā, kur ir Krievija, Kazahstāna un Baltkrievija, "Olainfarm" strādā pie dokumentācijas atjaunošanas.

AS Olainfarm valdes priekšsēdētāja amatā ievēlēts Jānis Buks 

30. jūlijā AS “Olainfarm” padome valdes priekšsēdētāja amatā ievēlējusi Jāni Buku, informē...

Buks piebilda, ka šī dokumentācija ir samērā līdzīga, lai ar šīm pašām zālēm pēc tam varētu startēt Rietumu tirgos. "Līdz ar to, tiklīdz mēs pabeigsim šo procesu Eirāzijas ekonomiskajā zonā, mums ir iespēja ar šiem pašiem preparātiem iet uz Rietumu tirgiem. Mēs tos analizējam, jo tirgi ir fragmentēti. Un, lai gan ir Eiropas Savienība, valstīs pastāv vietējā tirgus aizsardzība, un nevar teikt, ka situācija šajos tirgos būtu līdzvērtīga," viņš pauda.

Uzņēmuma vadītājs uzsvēra, ka "Olainfarm" plāns ir kļūt par "top 10" ražotāju Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionos tajās diagnožu grupās, kuru preparātos "Olainfarm" specializējas, proti, uroloģijā, neiroloģijā un kardioloģijā.

"Šie tirgi ir pietiekami izaicinoši, un tur ir spēcīgi ražotāji. Ja mums tas izdosies, tas būs varoņdarbs. Patlaban "Olainfarm" ir kaut kur pa vidu otrajam desmitam. Plāns mums ir, pie tirgus analīzes mēs strādājam, pie zāļu dokumentācijas mēs strādājam, tādēļ ir tikai laika jautājums, kad mēs ielauzīsimies pirmajā desmitā. No sākuma mums jākļūst par nozīmīgu spēlētāju Austrumeiropā, pēc tam varēsim doties tālāk," sacīja Buks.

Vienlaikus "Olainfarm" vadītājs skaidroja, ka NVS tirgus apmēru nav plānots samazināt. "Es ļoti ceru, ka NVS tirgus mums nesamazināsies un mēs vienkārši audzēsim savu kapacitāti, lai palielinātu Eiropas tirgu daļu. Ir jāsaprot, ka arī NVS tirgus ir labs un ienesīgs, tikai tur sava loma ir arī ģeopolitiskajiem apstākļiem," teica Buks.

Jau vēstīts, ka "Olainfarm" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 122,157 miljoni eiro, kas ir par 11% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt koncerna peļņa samazinājās 2,3 reizes un bija 9,478 miljoni eiro.

"Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. "Olainfarm" lielākais akcionārs ir "Olmafarm" (42,56%), kas vienādās daļās pieder Valērija Maligina mantiniecēm - Irinai Maliginai, Annai Emīlijai Maliginai un Nikai Saveļjevai. Vienlaikus "Repharm" grupas māteskompānija "AB City" paziņojusi, ka akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā un papildus izsludinātajā akciju pārdošanas iespējā palielinājusi līdzdalību "Olainfarm" kapitālā līdz 48,1%. "Olainfarm" akcijas kotē "Nasdaq Riga" oficiālajā sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Februārī cer saņemt atļaujas un lavīnveidīgi sākt Nordea un DNB bankas apvienošanu

LETA, 12.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz februāra beigām būtu jābūt saņemtām nepieciešamajām konkurences un finanšu tirgus uzraugu atļaujām plānotajai Nordea un DNB bankas darbības apvienošanai Baltijā, un tad lavīnveidīgi sāksies apvienošanās process, sacīja Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Kamēr atļauju nav, tikmēr kredītiestādes vēl nedrīkst runāt par biznesa apvienošanu pēc būtības - kā to organizēt, ko darīt ar klientiem u.c. Pagaidām abas bankas var vien diskutēt par atbalsta funkciju principiem, ieskicēt apvienotās organizācijas pārvaldības un vadības funkcijas - kāds būs pārvaldības modelis un kas būs vadītāji. Pašlaik DNB katrā valstī - Latvijā, Lietuvā un Igaunijā - ir suverēna organizācija, bet Nordea ir Baltijas organizācija ar Baltijas funkcijām. Buks domā, ka apvienotā organizācija būs «kaut kas pa vidu šiem abiem modeļiem».

Par plāniem apvienot Nordea un DNB bankas biznesu Baltijā tika paziņots pērn augusta beigās, savukārt novembrī tika paziņots par Erki Rāzukes iecelšanu apvienotās bankas valdes priekšsēdētāja amatā un Nila Melngaiļa iecelšanu Baltijas organizācijas padomes priekšsēdētāja amatā. «Šo cilvēku pieredze un reputācija man rada pārliecību, ka apvienotā organizācija būs izcila, spējīga un spēcīga banka,» sacīja Buks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm sāk jaunu ēru

Māris Ķirsons, 10.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm paplašinās savu izstrādājumu portfeli ar jauniem preparātiem un sāks jaunu tirgu apguvi, vienlaicīgi kopā ar zinātniekiem strādājot pie nebijušu produktu izstrādes.

Tādu ainu iezīmēja jaunais AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Jānis Buks, kurš iepriekš daudzus gadus strādājis banku nozarē.

“Uzņēmums un situācija tajā ir zināma, jo iepriekš divus gadus biju arī tā padomes loceklis,” uz jautājumu par to, cik ātri pieņēma lēmumu kļūt par tā valdes priekšsēdētāju, atbild J. Buks. Viņš uzsver, ka profesionālam vadītājam nav jāpiedalās akcionāru strīdos un karos, un viņš šādos pasākumos neplāno iesaistīties. “Olainfarm jau vairākus gadus pavadījis mantinieču – akcionāru – strīdos, bet tagad līdz ar akcionāra, kas uzskatāms par stratēģisko investoru, ienākšanu kompānijā šie dīvainie laiki, tāpat kā reidersima mēģinājumi, ir pagātne. Jā, vēl tiesvedības par šiem jautājumiem turpināsies, taču tās nemainīs situāciju uzņēmumā, tā vadībā,” stāsta J. Buks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja AS "Olainfarm" patlaban nesaskata izdevīgumu kļūt par vakcīnu līgumražotāju, lai gan izpēte par iespējamo vakcīnas rūpnīcas projektu tiek turpināta, sacīja "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Viņš uzsvēra, ka "Olainfarm" vakcīnu ražotnes projekts ir dzīvs, un uzņēmumā joprojām tiek analizēti šī projekta potenciālie ieguvumi un negatīvie aspekti.

Jautāts, vai šī analīze tiek veikta kopā ar citiem Latvijas farmācijas uzņēmumiem, Buks atbildēja noliedzoši, piebilstot, ka "Olainfarm" pašlaik vairāk fokusējas uz darbu uzņēmuma iekšienē.

"Ja mums būtu jākļūst tikai par vakcīnu līgumražotāju, kas vienkārši izpilda "Pfizer" vai "AstraZeneca" pasūtījumu, tad tas mums nav izdevīgi un interesanti. Pašlaik mēs skatāmies plašāk un vērtējam savas iespējas arī citos segmentos, piemēram, biotehnoloģiju segmentā. Protams, tas ir daudzu gadu process, tas ir projekts uz sešiem astoņiem gadiem, bet tā ir nākotne," teica Buks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Nordea bankas vadītāju Latvijā Jāni Buku

Lelde Petrāne, 21.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks. «Nordea ir viena no retajām bankām Eiropā ar AA- reitingu, kas ir augstāks nekā Latvijas valstij. Tāpat Nordea ir viena no 29 sistēmiskajām bankām pasaulē, kas nodrošina globālo finanšu stabilitāti,» par savu darbavietu stāsta J. Buks.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirmkārt šī ir viena no visdinamiskākajām un straujāk augošajām nozarēm. Ja paskatāmies uz banku darbību pirms desmit gadiem un šodien, tad tās ir fundamentāli atšķirīgas nozares. Ja mēģinām iedomāties, kā bankas izskatīsies pēc desmit gadiem – tas būs kaut kas pilnīgi atšķirīgs no šodienas. Atcerēsimies, ka pirmie bankomāti un attālinātie norēķini tika ieviesti tikai pirms 30 gadiem. Industrija strauji mainās katru gadu un tas ir ļoti interesanti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Luminor Bank» (iepriekš «DNB Banka») valdē iecelts bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis, liecina «Firmas.lv» dati.

Tāpat bankas valdes priekšsēdētājas amatā iecelta Kerli Gabriloviča, bet valdes locekļu amatos iecelts Jānis Buks un Ivita Asare. Bankas valdē Gabriloviča, Buks, Asare un Zakulis iecelti oktobra sākumā.

Vienlaikus darbu bankas valdē turpina līdzšinējais «DNB Bankas» valdes priekšsēdētājs Jānis Teteris.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte aģentūrai LETA norādīja, ka uz komisijas amatpersonām ir attiecināmi visi tie paši amatu ieņemšanas ierobežojumi, kas uz pārējām valsts amatpersonām.

Atbilstoši likumam par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā valsts amatpersonai divus gadus pēc tam, kad tā ir pieņēmusi lēmumu vai piedalījusies lēmuma pieņemšanā par publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju, par publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu vai veikusi uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas, vai administrējusi maksātnespējas procesu, ir aizliegts iegūt tāda komersanta mantu, kā arī kļūt par tādas komercsabiedrības dalībnieku, akcionāru, biedru vai ieņemt amatus komercsabiedrībā, attiecībā uz kuru šī valsts amatpersona, pildot pienākumus, pieņēmusi lēmumu vai piedalījusies lēmuma pieņemšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK atļauj veikt Nordea Bank AB Latvijas filiāles pāreju AS DNB Banka īpašumā

Žanete Hāka, 26.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome, izvērtējot iesniegto Nordea Bank AB uzņēmuma pārejas priekšlikumu, ir pieņēmusi lēmumu dot atļauju Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus un saistības, informē FKTK.

Pēc uzņēmuma pārejas AS DNB Banka tiks pārdēvēta par Luminor Bank AS.

Darījums starp Nordea Bank AB un AS DNB Banka paredz, ka Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka tās Nordea Bank AB Latvijas filiāles saistības, tiesības un pienākumus, tai skaitā ar klientiem noslēgto līgumu kopumu un citus aktīvus. Saskaņā ar kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumu, AS DNB Banka īpašumā tiek nodotas arī Nordea Bank AB grupai piederošo komercsabiedrību akcijas, piemēram, Nordea Latvijas atklātais pensiju fonds, Nordea Pensions Latvia IPAS, Nordea Finance SIA u.c.

Nordea un DNB bankas jau iepriekš ir paziņojusi par tās stratēģiskajiem plāniem apvienot savu darbību Baltijas valstīs. Banku darbības apvienošana notiek kā uzņēmuma pāreja, kas notiek pa posmiem. Vispirms Nordea Bank AB Latvijas filiāle nodod AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu pakalpojumu sniedzējs Luminor paziņojis par jaunas stratēģiskas korporatīvās partnerības uzsākšanu ar konsorciju, kura vadībā būs investīciju fonds Blackstone Group L.P. («Blackstone»).

Darījuma ietvaros «Blackstone» iegādāsies 60% Luminor akciju un kļūs par vairākuma akciju īpašnieku līdzās bankas pašreizējiem akcionāriem Nordea Bank AB («Nordea») un DNB Bank ASA («DNB»).

Šis ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, uzsver darījumā iesaistītie.

Apvienojot Nordea un DNB biznesu Baltijas valstīs, Luminor tika izveidota 2017. gadā un ir trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs reģionā ar 23% tirgus daļu kreditēšanā, kopējiem bankas aktīviem 15 miljardu apmērā, aptuveni 3000 darbiniekiem un 64 klientu apkalpošanas centriem visā Baltijas reģionā.

Nordea un DNB saglabās vienādas kapitāldaļas 20% apmērā, turpinot atbalstīt Luminor ar ilgtermiņa finansējumu, zināšanām un pārstāvniecību Luminor Grupas padomē. Tāpat arī «Blackstone» un Nordea noslēguši papildu vienošanos par Nordea 20% akciju pārdošanu tuvāko gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Olainfarm valdes priekšsēdētāja amatā ievēlēts Jānis Buks

Db.lv, 30.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

30. jūlijā AS “Olainfarm” padome valdes priekšsēdētāja amatā ievēlējusi Jāni Buku, informē uzņēmumā.

Padomes ieskatā J.Buka pieredze veicinās uzņēmuma izaugsmi, stabilitāti un prognozējamību. J.Buks bijis arī AS “Olainfarm” padomes priekšsēdētaja vietnieks no 2019. gada 4. aprīļa līdz 2021. gada 17. jūnijam.

“AS ”Olainfarm” ir Latvijas farmācijas veiksmes stāsts, tomēr pēdējo gadu konflikti ir aizēnojuši panākumus. Mums ir jānodrošina stabilitāte un prognozējamība gan par nākotnes plāniem, gan koncernā kopumā. Pienācis laiks restartēt “Olainfarm” un atjaunot uzņēmuma labo slavu, turpināt izaugsmi un būt stabilam un paredzamam sadarbības partnerim un darba devējam,” uzsver J.Buks.

Olainfarm sāgā parādās Osinovska vārds 

Par Olainfarm iegūšanu, iespējams, cīnās arī Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis, 22.jūlijā...

Viņš ir pabeidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot tiesību zinātņu bakalaura grādu. Pilnveidojis zināšanas London Business School Stratēģiskās līderības programmā Londonā un Menedžmenta attīstības programmā Vīnē. Septiņus gadus bijis Nordea Bank AB Latvijas fil., Bankas vadītājs Latvijā un gadu darbojies kā AS Luminor Bankas valdes loceklis.

J. Buka īpašumā nav neviena AS “Olainfarm” akcija, kā arī kapitāldaļas citos uzņēmumos.

AS “Olainfarm” valdē darbu turpina valdes locekļi Jānis Leimanis, Elena Bušberga, Signe Baldere-Sildedze un Raimonds Terentjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nordea vadītājs: Trampa panākumi tiks analizēti gadiem

Žanete Hāka, 09.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta vēlēšanām esmu sekojis līdzi jau no paša sākuma, portālam db.lv sacīja Nordea bankas Latvijā vadītājs Jānis Buks.

Tā, pēc J. Buka domām, ir lieliska iespēja vērot augstākā līmeņa komunikācijas un mediju profesionāļu darbu, cīņā par vēlētāju balsīm.

«Trampa panākumi ir apgāzuši daudzas prognozes, tāpēc nešaubos, ka tie tiks analizēti gadiem gan politiskajos kuluāros, gan grāmatās,» uzskata J. Buks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatot vienu no saņemtajiem pieteikumiem, Uzņēmumu reģistrs pieņēmis lēmumu reģistrēt izmaiņas zāļu ražotāja AS «Olainfarm» valdes un padomes sastāvā, informēja iestādē.

UR saņēmis vēl divus pieteikumus. Pārējos divos pieteikumos un tiem pievienotajos dokumentos UR konstatējis trūkumus, kā rezultātā pieteiktās izmaiņas nav reģistrētas.

Iestādē uzsver - reģistrējot izmaiņas komercreģistrā, UR vērtē iesniegtos dokumentus savas kompetences ietvaros, ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto un līdzšinējo iestādes praksi.

Vienlaikus iestādē norādīja, ka UR lēmumu pieņemšanas procesā nav tiesību vērtēt publiskajā telpā izplatīto informāciju, tomēr, ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušās šaubas par akcionāru sapulces tiesiskumu, UR informē, ka, lai akcionāru sapulcē pieņemtie lēmumi tiktu atzīti par spēkā neesošiem, akcionāriem ir tiesības vērsties Zemgales rajona tiesā ar attiecīgu prasības pieteikumu. Zemgales rajona tiesa kā specializēta pirmās instances tiesa speciālā tiesvedības kārtībā izskata lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Polijas banka PKO varētu iegādāties apvienoto Nordea un DNB banku Baltijā

LETA--BNS, 11.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļvalstu banku Nordea un DNB iecerēto apvienoto banku Baltijas valstīs pēc izveidošanas varētu pārdot vienai no lielākajām Polijas bankām PKO, kas pirms trim gadiem iegādājās Nordea biznesu Polijā, piektdien, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēstīja Lietuvas ziņu portāls 15min.lt.

Tāda iespēja ir īpaši svarīga ziņai Igaunijai, kur paredzēts izvietot apvienotās bankas galveno biroju. Polijas bankas pārstāvji paziņoja, ka banka plāno jaunus pārņemšanas darījumus ārvalstīs, kas ir ietverti arī pagājušajā nedēļā prezentētajā PKO jaunajā stratēģijā.

«Tas būtu loģiski, jo banka jau iegādājās Nordea Polijā,» 15min.lt teica anonīms avots Igaunijā.

«PKO nesen apstiprināja jauno stratēģiju. Tā paredz uzņēmējdarbības modeļa paplašināšanu ārvalstīs, tādējādi atbalstot mūsu klientu intereses,» ziņu portāls citēja PKO komunikācijas vadītāju Izabelu Švidereku-Kovaļčiku.

Paredzēts, ka DNB un Nordea apvienošanas rezultātā tiks izveidota otrā lielākā banka Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Brauders: Caur Nordea atmazgāti 405 miljoni dolāru no kontiem Danske Bank Igaunijas filiālē un Ūkio bankas

LETA--BNS, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders paziņojis, ka viņam esot pierādījumi, ka caur Ziemeļvalstu banku «Nordea» atmazgāti 405 miljoni ASV dolāru, kas nākuši no čaulas uzņēmumu kontiem Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un tagad jau bankrotējušajā Lietuva bankā «Ūkio bankas», vēsta ziņu aģentūra «Bloomberg».

Šāda summa minēta Braudera sūdzībā par naudas atmazgāšanu «Nordea» bankā Somijā, ko viņš iesniedzis Somijas varasiestādēm.

Pēc Braudera sniegtajām ziņām, šie naudas atmazgāšanas gadījumi notikuši no 2007. līdz 2013.gadam.

Brauders pieļāvis, ka vēlāk varētu kļūt zināmi jauni fakti par naudas atmazgāšanu caur banku «Nordea», un ka atmazgātā summa varētu būt vēl lielāka.

«Galīgais skaitlis nav zināms,» intervijā «Bloomberg» teicis Brauders.

«Mēs turpinām apstrādāt datus, kas ir mūsu rīcībā, un mēs turpinām saņemt datus no dažādām valstīm,» viņš piebildis.

Laikraksts «Helsingin Sanomat» ziņo, ka Braudera sūdzībā teikts, ka «Nordea» nav novērsusi naudas atmazgāšanu caur 527 kontiem šajā bankā Somijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā visus ap Olainfarm notikušos procesus, skandālus un uzraugošo institūciju dīvaino pasīvo attieksmi pret tiem, daļa Olainfarm akcionāru apsver iespēju lemt par uzņēmuma akciju izslēgšanu no Rīgas biržas sarakstiem, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Neskatoties uz gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iniciatīvu ar tā saukto desmit soļu programmu aktivizēt uz Eiropas un pat Baltijas valstu fona krietni panīkušo Latvijas kapitāla tirgu un sekmēt jaunu uzņēmumu interesi savas akcijas tirgot publiskajā regulētajā tirgū jeb biržā, izskatās, ka šī iniciatīva vismaz pagaidām nav devusi cerēto rezultātu, jo pat jau biržā kotēto uzņēmumu īpašnieki lemj par savu uzņēmumu akciju izslēgšanu no fondu tirgus.

Turpina aiziet no biržas

Diena jau rakstīja, ka no biržas savulaik nolēma aiziet tādi uzņēmumi kā a/s Grindeks, a/s Rīgas Farmaceitiskā fabrika, a/s Brīvais vilnis, a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, un tie ir tikai daži no uzņēmumiem, kas pēdējos gados ir pametuši Nasdaq Riga biržu. Nenoliedzami, ir arī zināms sava veida veiksmes stāsts a/s Madara Cosmetics, taču kopumā gan tirgoto akciju apgrozījuma, gan arī biržas dalībnieku statistika nerada nekādu pamatu optimismam par Rīgas biržas dzīvīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea bankas filiāles Latvijā operacionālā peļņa šā gada 1.ceturksnī bija 10,1 miljons eiro un kopējie ieņēmumi sasniedza 16,4 miljonus eiro. Pērnā gada pirmajā ceturksnī bankas peļņa bija 11,4 miljoni eiro, informē bankas pārstāvji.

2017. gada sākumu raksturoja pastiprināta aktivitāte ikdienas banku operācijās un paaugstināta klientu interese par dažādu noguldījumu un investīciju produktu piedāvājumu. Rezultātā kopējie komisijas maksu ieņēmumi gada laikā pieauguši par 7%, sasniedzot 3 miljonus eiro. Kopējais noguldījumu portfelis, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, palielinājies par 7%, sasniedzot 1,79 miljardus eiro, savukārt kopējais aizdevumu portfelis sasniedza 2,63 miljardus eiro.

«2017. gads iesācies labi un bez pārsteigumiem. Turpinām uzrādīt stabilu finansiālo sniegumu un pozitīvus peļņas rādītājus, kas ir saskaņā mūsu plāniem. Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu operacionālā peļņa ir samazinājusies, ko ietekmējis kopējo izmaksu pieaugums, kas saistīts ar lielākiem ieguldījumiem IT un atbilstības jomās. Kopējie ieņēmumi un izmaksas pirmajā ceturksnī ir saskaņā ar plānu. Tāpat mums ir izdevies palielināt aktīvo klientu bāzi, kuri izmanto pilnu mūsu piedāvāto ikdienas bankas pakalpojumu klāstu, tostarp nesen modernizētos digitālos risinājumus, kā arī dažādus noguldījumu un investīciju produktus,» saka Jānis Buks, Nordea bankas vadītājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nordea Latvijā šogad strādā ar operacionālo peļņu 14,7 miljonu eiro apmērā

Dienas Bizness, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea Latvijā noslēgusi 2017. gada pirmo pusgadu ar operacionālās peļņas rādītājiem 14,7 miljonu eiro apmērā un kopējiem ieņēmumiem 32,7 miljonu eiro apmērā, informē bankā.

Kopējie komisiju ieņēmumi palielinājušies par 16%, sasniedzot 6,7 miljonus eiro, savukārt tīrie procentu ieņēmumi, neraugoties uz negatīvo procentu likmju vidi un palielināto stabilitātes nodevu, gada laikā saglabājušies iepriekšējā līmeni, sasniedzot 24,4 miljonus eiro.

Kopējie aizdevumu apjomi palielinājušies par 2%, no kuriem aizdevumi korporatīvajiem klientiem pieauguši par 5%, bet mājsaimniecību kreditēšanas apjomi ir nedaudz samazinājusies. Privātpersonu noguldījumu apjomi saglabājušies 2016. gada 1. pusgada līmenī, kamēr kopējais noguldījumu apjoms uzņēmumiem ir samazinājies. Kopējie kredītu zaudējumi ir samazinājušies par 84%.

«2017. gada pirmajā pusē Nordea Latvijā strādājusi ar stabiliem biznesa rezultātiem. Kopējie ieņēmumi gada pirmajā pusē ir samazinājušies, kas saistīts ar pieaugošajām izmaksām un lielākiem ieguldījumiem atbilstības iniciatīvās un mazāku Markets darījumu skaitu, salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Lai gan salīdzinājumā pagājušā gada periodu operacionālās peļņas pieaugums ir zemāks, strādājam saskaņā ar finanšu plānu šim periodam,» saka Jānis Buks, Nordea bankas vadītājs Latvijā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

https://www.youtube.com/embed/c15gfzLlTRM

Pakalpojuma sniedzējs: Nordea Bank AB Latvijas filiāle

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders iesniedzis sūdzību Zviedrijas un Norvēģijas varasiestādēm, vainojot Ziemeļvalstu banku «Nordea» naudas atmazgāšanā.

29 lappušu sūdzībā Brauders norādījis, ka nauda miljoniem eiro apmērā, kas saistīta ar Braudera bijušā darbinieka Sergeja Magņitska lietu, atmazgāta caur 365 kontiem bankā «Nordea».

Brauders, kura lūgumu izmeklēt aizdomas par naudas atmazgāšanu «Nordea» 2013.gadā noraidīja Dānijas iestādes, laikrakstam «Financial Times» teicis, ka jauno sūdzību viņš iesniedzis, pamatojoties viņa rīcībā esošo izmeklēšanas informāciju no Lietuvas un Francijas.

Zviedrijas prokuratūra apstiprinājusi, ka saņēmusi Braudera sūdzību, kurā viņš aicina izmeklēt aizdomas par krāpšanu, viltošanu, negodīgu rīcību un naudas atmazgāšanu.

«Nordea» apstiprinājusi, ka ir informēta par Braudera sūdzību un sadarbojas ar attiecīgo valstu iestādēm, kā ari norādījusi, ka bankas princips ir detalizēti neiztirzāt šādus jautājumus. Banka arī uzsvērusi, ka tā seko klientu aktivitātēm un par aizdomīgiem gadījumiem ziņo atbildīgajām iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VAS Latvijas dzelzceļš infrastruktūras attīstībai saņēmis 13,3 miljonu eiro finansējumu

Žanete Hāka, 30.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea banka izsniegusi ilgtermiņa aizdevumu VAS Latvijas dzelzceļš 13,3 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji. Piešķirtais finansējums paredzēts Latvijas dzelzceļa investīciju finansēšanai.

Finansējums paredzēts dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, tai skaitā sliežu ceļu atjaunošanai, pārmiju pārvedu nomaiņai, infrastruktūras drošības uzlabošanai, kā arī citiem projektiem.

«Latvijas ekonomikas flagmanis Latvijas dzelzceļš ir Nordea ilgtermiņa stratēģiskais partneris ne tikai kreditēšanas biznesā, bet mūs vieno arī regulāra un ļoti produktīva ikdienas sadarbība ar koncerna pakļautībā esošajiem uzņēmumiem. Šīs sadarbības ietvaros Nordea izsniegusi ilgtermiņa aizdevumu. Esam lepni sadarboties ar uzņēmumu, kurš nosacītos krīzes apstākļos, kad notiek būtisks pārvadājamo kravu apjoma kritums, darbojas ar skaidru ilgtermiņa redzējumu un vīziju,» tā Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltijas banku sektors atrodas ievērojamas konsolidācijas priekšā

Žanete Hāka, 04.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam nesen divas no TOP10 bankām Baltijā – Nordea un DNB – paziņoja, ka apvienos spēkus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai virzītos uz vadošās bankas statusu šajā reģionā. Lai gan darījums nenoslēgsies līdz nākamā gada otrajam ceturksnim, jau šobrīd tirgū valda pozitīva intriga par to, kāds būs darījuma rezultāts, teikts jaunākajā Prudentia M&A Folio apskatā.

Ņemot vērā to, ka Nordea Latvijā ir pārstāvēta kā filiāle, tad diemžēl nav publiski pieejami tā finanšu rezultāti, kas liedz analizēt uzņēmuma tirgus vērtību. Savukārt DNB jau regulāri ir viens no Latvijas TOP101 vērtīgāko uzņēmumu augšgala. DNB Latvijas struktūras vērtība ir augusi no aptuveni 160 miljoniem eiro 2013. gada TOPā līdz 230 miljoniem eiro pērn, kas ir ievērojams kāpums tik īsā laika periodā, uzsver eksperti.

Runājot par kopējiem tirgus vērtējumiem bankām Eiropā, situācija pēdējā gada laikā tik spīdoša neizskatās. Eiropas publiskajā tirgū banku akciju cenas ir nokritušās par 25% salīdzinot ar pagājušo gadu – tirgus kapitalizācija pret pašu kapitāla vērtību (P/B) 2015. gada 30. jūnijā bija 0,91, kamēr tajā pašā datumā šogad šis rādītājs bija vien 0,68. Tas liek noprast, ka banku sektors Eiropā ir lejupejošā fāzē un lai izdzīvotu šādos apstākļos un vēl attīstītos, loģisks liekās solis apvienoties ar konkurentiem, lai realizētu sinerģijas un tirgus spēku. Tas arī iezīmējās kopējā darījumu skaitā Eiropā – šī gada pirmajā pusē banku sektorā ir izziņoti 69 darījumi salīdzinot ar 58 darījumiem šajā pašā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada augustā Nordea un DNB bankas paziņoja par plāniem apvienot savu darbību Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, lai izveidotu neatkarīgu finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijā. Darījuma noslēgšana bija atkarīga no regulatoru atļaujām. Pēc visu regulējošo apstiprinājumu saņemšanas un veiksmīgas uzņēmuma pārejas, darījums ir noslēgts vakar, 1.oktobrī.

Luminor kļūst par trešo lielāko finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijā ar 16% tirgus daļu noguldījumos un 23% kreditēšanā.

Luminor apvienos aptuveni 350 000 bijušās Nordea bankas klientu un aptuveni 930 000 bijušās DNB bankas klientu Baltijā.

Bankas darbību nodrošinās aptuveni 3000 darbinieku un aktīvi 15 miljardu eiro apmērā.

Kopējie Luminor aizdevumu apjomi sasniegs aptuveni 12 miljardus eiro, ieskaitot gan privātpersonu, gan uzņēmumu aizdevumus, bet noguldījumu apjomi sasniegs 9 miljardus eiro. Luminor pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs būs 17%, kas atbilst 1.6 miljardiem eiro.

Nordea jaunajā uzņēmumā iegūs 56% ekonomisko tiesību un 44% balsstiesību. Nordea rezultātu atspoguļojumā Luminor aprēķini tiks veikti, izmantojot šā gada 4. ceturkšņa metodi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Amber Beverage Group no Nordea saņem 13,4 miljonus dolāru ivestīcijām tekilas rūpnīcā Meksikā

Zane Atlāce - Bistere, 02.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākais alkohola ražotājs un izplatītājs Amber Beverage Group, kas ir daļa no starptautiskā koncerna SPI Group, ir noslēdzis darījumu, iegūstot savā īpašumā ievērojamu tekilas ražotāja Fabrica de Tequilas Finos kapitāla daļu, informē uzņēmumā.

Investīcijām tekilas rūpnīcā Meksikā uzņēmums no Nordea bankas saņēmis 13,4 miljonu ASV dolāru finansējumu. Līdztekus rūpnīcas iegādei, uzņēmums no Nordea bankas saņēmis arī 7,7 miljonu eiro lielu apgrozāmā kapitāla finansējumu. Tas tiks izmantots vairāku produktu virzīšanai tirgū, kā arī iekšējo procesu optimizācijai, kas atbilst šī brīža tendencēm pasaulē un mūsdienīgiem uzņēmējdarbības standartiem.

«Rūpnīcas iegāde ir vēl viens lielisks piemērs, kā veiksmīgi īstenot ilgtermiņa attīstības stratēģiju un virzīties tuvāk izvēlēto mērķu sasniegšanai starptautiskā līmenī,» saka Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Brauders arī Somijā iesniedzis sūdzību par naudas atmazgāšanu Nordea

LETA--YLE, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders sūdzību. kurā vaino Ziemeļvalstu banku «Nordea» naudas atmazgāšanā, iesniedzis arī Somijā.

Laikraksts «Helsingin Sanomat» ziņo, ka Braudera sūdzībā teikts, ka «Nordea» nav novērsusi naudas atmazgāšanu caur 527 kontiem šajā bankā Somijā.

Somijas policijas finanšu noziegumu nodaļa vēl nav sākusi izmeklēšanu saistībā ar šo sūdzību, vēsta laikraksts.

Iepriekš ziņots, ka Brauders iesniedzis sūdzību par «Nordea» arī Zviedrijas un Norvēģijas varasiestādēm. Šajā 29 lappušu sūdzībā Brauders norādījis, ka nauda miljoniem eiro apmērā, kas saistīta ar Braudera bijušā darbinieka Sergeja Magņitska lietu, atmazgāta caur 365 kontiem bankā «Nordea».

Brauders, kura lūgumu izmeklēt aizdomas par naudas atmazgāšanu «Nordea» 2013.gadā noraidīja Dānijas iestādes, laikrakstam «Financial Times» teicis, ka sūdzību Zviedrijas un Norvēģijas iestādēm viņš iesniedzis, pamatojoties uz viņa rīcībā esošo izmeklēšanas informāciju no Lietuvas un Francijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Kurzemes loka trešā etapa īstenošanai saņem 12 miljonu eiro aizdevumu

Žanete Hāka, 01.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea banka Latvijā noslēgusi vienošanos ar pilnsabiedrību LEC, RECK un Empower par finansējuma piešķiršanu 12 miljonu eiro apmērā. Kopējais finansējums paredzēts projekta Kurzemes loks trešā etapa realizācijai, tostarp nodrošinot projekta ģenerāluzņēmēju ar nepieciešamo apgrozāmo līdzekļu finansējumu un sniedzot projekta riska vadības atbalstu, informē bankas pārstāvji.

Kurzemes loks' ir valsts un visa Baltijas reģiona nozīmes enerģētikas projekts, kura ietvaros plānots atvērt jaunus elektroenerģijas tirgus un nodrošināt jaudīgāku elektrības piegādi uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Šis viennozīmīgi ir pēdējo gadu viens no lielākajiem un stratēģiski nozīmīgākajiem projektiem, kam ir gan Latvijas, gan reģionālās enerģētikas drošības nozīme, uzsver Jānis Buks, Nordea bankas vadītājs Latvijā.

Pilnsabiedrību LEC, RECK un Empower veido trīs būvniecības uzņēmumi, kas ir apvienojuši pieejamos resursus projekta realizācijai. Kurzemes loka trešā etapa īstenošana sniedz iespēju strādāt pie apjomīga un inženiertehniski sarežģīta projekta realizācijas vietējiem inženieriem, projektētājiem, kā arī nodrošina ar darbu vietējos darba resursu. Šis projekts sniedz iespēju pilnveidot speciālistu profesionalitāti un praktiskās spējas, kā arī zināšanas un iegūtā pieredze projekta realizācijā sniedz iespēju iesaistītajām organizācijām nostiprināt savu konkurētspēju ne tikai Baltijas un Skandināvijas tirgos, bet arī ārpus Eiropas Savienības robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēji un akadēmiķi aicina Kučinski nepazaudēt SSE Rīga augstskolas konkurētspēju

Lelde Petrāne, 14.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielāko uzņēmumu vadītāji un pazīstami akadēmiķi ir vienojušies kopīgā vēstulē Ministru prezidentam Mārim Kučinskim ar aicinājumu saglabāt SSE Rīga augstskolas ilgtspēju un konkurētspēju, nodrošinot iespēju piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus no ārzemēm arī augstskolas rektora amatam.

Vēstules parakstītāju skaitā ir Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis, Baiba Rubesa, Latvijas Universitātes profesors un bijušais rektors Mārcis Auziņš, CERTUS valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, Nordea Latvija vadītājs Jānis Buks, advokātu biroja COBALT partneris Lauris Liepa, Latvijas Universitātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs, ELKO Grupa valdes priekšsēdētājs Svens Dinsdorfs, fonda Mākslai vajag telpu valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns, izglītības projektu konsultante Mārīte Seile, TechHub Riga līdzdibinātājs Andris Bērziņš, Prudentia līdzdibinātājs un partneris Ģirts Rungainis, Latvijas Universitātes profesors Andris Ambainis, Imprimatur Capital Fund vadošais partneris Toby Moore, SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs un Twino vadītājs Armands Broks.

Komentāri

Pievienot komentāru