Jaunākie dati, kas publiskoti Vācijā, liecina, ka vietējā ražojuma diedzētās pupiņas ir dažkārt nāvējošās baktērijas E. coli uzliesmojuma cēlonis, vēsta BBC.

«Tās ir diedzētās pupiņas,» sacījis Reinhards Burgers, Vācijas slimību kontroles centra vadītājs.

«Cilvēkiem, kuri ēda diedzētās pupiņas, bija deviņas reizes lielāka iespējamība saslimt ar asiņaino caureju nekā tiem cilvēkiem, kuri tās neēda,» viņš skaidrojis.

Kā vēstīts, sākotnēji amatpersonas E. coli uzliesmojumā, kas nogalinājis jau aptuveni 30 cilvēkus, vainoja importētos gurķus, vēlāk - diedzētās pupiņas.

Burgers tomēr brīdinājis, ka baktērijas uzliesmojums vēl nav beidzies.

Burgers, kurš vada Roberta Koha institūtu, piektdien reportieriem teicis, ka, lai gan diedzēto pupiņu no saimniecības Lejassaksijā pārbaudes nav uzrādījušas pozitīvu rezultātu, epidemioloģiskā izmeklēšana sniedz pietiekamus pierādījumus, lai izdarītu secinājumu.

Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

Pērn vasaras kviešu sēkla maksāja aptuveni 300 eiro tonnā, taču patlaban kviešu cena var sasniegt pat 500 eiro par tonnu, tādējādi vasaras kviešu sēklas cena šogad var pieaugt par 65-70%, atklāja sēklu tirgotāja SIA "Scandagra Latvia" Sēklu produktu grupas vadītāja Zanda Miltiņa.

Tāpat cena pieaugusi arī zirņu sēklas materiālam - ja pērn cena par tonnu bija vidēji 400-450 eiro, tad šogad tā sasniedz pat 600 eiro tonnā, kas ir par aptuveni 35% vairāk.

"Protams, katram kultūraugam šis cenas sadārdzinājums var būt pilnīgi citādāks, tie var būt kā 10%, tā līdz pat vidēji 70%," skaidroja Miltiņa.

Vienlaikus, kā pauda Miltiņa, pērn kopumā tika ievāktas ļoti sliktas ražas griķu sēklai un vīķu sēklai. Attiecīgi patlaban tirgū šī sēklas materiāla ir pat ļoti maz, tas praktiski ir nepieejams, vai maksā ļoti dārgi.

"Vietējie sēklaudzētāji saņem pieprasījumus no ārzemēm, kur pircēji ir gatavi maksāt pat neadekvātu cenu, lai tik sēklas materiālu varētu iegādāties," sacīja Sēklu produktu grupas vadītāja.

Dažādos Latvijā reģionos šosezon bijuši krasi atšķirīgi laika apstākļi, līdz ar to atšķiras arī izaudzētās kartupeļu ražas lielums

Kopumā kartupeļi auguši labi, bet nesenais lietus periods laukus apslīcinājis, un tas apgrūtina novākšanu. Šogad raža ir laba, tomēr audzētāji uz lielu peļņu nevar cerēt, jo cenas šogad ir zemas.

Raža paliek Latvijā

Latvijā kartupeļus patlaban audzē ap 20 tūkst. ha platībā, aprēķināts Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienībā. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, pērn tie bijuši 12 tūkst. ha; savukārt pēc Statistikas pārvaldes datiem – divas reizes vairāk, jo atšķiras tās aprēķināšanas metodika, kuru gan apšauba audzētāji, saucot tos par stipri uzpūstiem. Kartupeļi ir trešā lielākā kultūra pēc graudaugiem un rapšiem. Kartupeļu audzēšana nosaka, ka vajadzīgs ievērot augu seku, līdz ar to saimniecībās tiek audzēti arī graudi, rapši, u.c. Pašlaik kartupeļi gaida savu ražas novākšanas kārtu, taču šogad, kad augsne pārlieku mitra, tie sāk bojāties. Līdz ar to jau ir lieli zudumi un tie ir prognozējami glabāšanās laikā.

Pašreizējā E. coli izplatība skar tikai Ziemeļvāciju un tāpēc nav nepieciešams ieviest «viseiropas kontroles», norādījis Eiropas Savienības (ES) veselības komisārs Džons Dalli, vēsta BBC. Komisārs ir brīdinājis arī par nepārbaudītas informācijas izplatīšanu, kas izraisa bailes un nodara zaudējumus lauksaimniekiem.

E.coli izplatība skar tikai Hamburgas apgabalu, tāpēc nav nekāda iemesla ieviest ES līmeņa pasākumus pret jebkuru produktu, komisārs norādīja savā uzrunā Eiropas parlamentam (EP).

Runājot par krīzes attīstību, viņš norādīja, ka sākumā esot bijis nepareizi to saistīt ar Spānijas gurķiem. Ir svarīgi, lai valsts iestādes rūpīgi pārbaudītu infekcijas avotus pirms izplatītu informāciju. Pretējā gadījumā tas rada bailes un zaudējumus pārtikas ražotājiem, skaidro komisārs.

Runas laikā kāds Spānijas parlamenta deputāts turēja rokā gurķi, lai izsakoties viņa vārdiem - «atjaunotu gurķa godu».

Joprojām turpinās mēģinājumi atrast E.coli izplatības avotu; infekcija jau ir nogalinājusi 22 cilvēkus, bet aptuveni 2,2 tūkstoši ir slimi. Visi nāves gadījumi, izņemot vienu, ir notikuši Vācijā. Infekcija ir izplatījusies divpadsmit valstīs, ar to ir saslimuši cilvēki, kas nesen bijuši Vācijā.

Eiropas Pārtikas drošības aģentūra (EFSA) otrdien vēlreiz apstiprinājusi aizdomas, ka grieķu trigonellas sēklas, kas importētas no Ēģiptes, visticamāk, ir dažkārt nāvējošās baktērijas E.coli uzliesmojuma iemesls. Tā dēļ miruši jau 50 cilvēki, lielākā daļa Vācijā, vēsta thelocal.de.

EFSA izveidojusi darba grupu, kuras uzdevums ir konstatēt slimības avotu.

Paziņojumā EFSA norādījusi, ka viena grieķu trigonellas sēklu partija, kas importēta no Ēģiptes un izmantota, lai ražotu dīgstus, ir ticamākā saite starp diviem baktērijas uzliesmojumiem - Vācijā un Francijā.

Tomēr nevarot izslēgt, ka vainojamas arī citas grieķu trigonellas sēklu partijas, kas no Ēģiptes importētas laika posmā no 2009. līdz 2011.gadam.

Pēc šī paziņojuma Eiropas Savienība otrdien aizliegusi Ēģiptes grieķu trigonellas sēklas un noteikusi pagaidu aizliegumu visu sēklu un pupiņu importam no šīs valsts.

Ēģiptes Lauksaimniecības ministrija pagājušajā nedēļā noliedza, ka grieķu trigonellas sēklas, kas eksportētas uz Eiropu, izraisījušas E.coli uzliesmojumu.

SIA Kurzemes sēklas lielāko apgrozījumu nodrošina mazdārziņu īpašnieku segments, kas iegādājas sēklas mazajos iepakojumos

Šajā sezonā lielveikalos realizācijas apjoms pieaudzis par 15–17%.

Katram četras paciņas

Lielveikalu plauktos Kurzemes sēklu produkcija sezonas laikā nopērkama jau desmit gadu. «Ar sēklām nonākt lielveikalu plauktos nepavisam nebija viegls uzdevums, bet vairāku gadu laikā tas ir izdevies, un pieprasījums ir tikai audzis. Sākotnēji pat nebijām gatavi nodrošināt tik lielus produkcijas apjomus, tādēļ sēklas tirgojām pamatā mūsu firmas veikalos. Sadarbībai ar lielveikaliem ir zināma specifika, jo mūsu produkcijas realizācijas sezona ir četri līdz pieci mēneši. Pēc tam no veikalu plauktiem tā tiek izņemta, līdz ar to jāplāno loģistika un jārēķinās ar papildu izmaksām,» stāsta Kurzemes sēklu valdes priekšsēdētājs Andris Kiršentāls. Par spīti tam, ka Latvijā vairs neesot neviens līdzīga profila uzņēmums, konkurenci uztur un veicina ārvalstīs ražota produkcija, kas plašā klāstā pieejama veikalu plauktos. «Konkurence nemitīgi liek attīstīties – domāt par sortimenta paplašināšanu un sēklu paciņu dizainu. Patlaban sortimentā ir apmēram 1000 dažādu dārzeņu, garšaugu un puķu šķirņu, un katru gadu pircējiem piedāvājam vairāk kā 30 jaunumu,» norāda A. Kiršentāls. Šajā biznesā esot jāplāno vismaz gadu uz priekšu un jāparedz, ko patērētāji pieprasīs. Kādreiz modē esot bijuši pamatā tikai gurķi, tomāti, bietes un burkāni, bet tagad pircēji kļuvuši prasīgāki un zinošāki. Meklē ko interesantu. Veselīgā dzīves veida propagandas rezultātā pēdējos gados uzvaras gājienā iet dažādu eksotiskāku dārzeņu un garšaugu sēklas.

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi jaunu noteikumu projektu Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi, informē ZM.

Noteikumu projektā ir ieviestas prasības, kas noteiktas Eiropas Komisijas (EK) direktīvā par minimālajām prasībām, kas jāievēro attiecībā par sēklas kartupeļiem un sēklas kartupeļu partijām. Tāpat jaunajos noteikumos ieviestas EK direktīvas prasības, ar ko nosaka ES kategorijas bāzes un sertificētiem sēklas kartupeļiem un šīm kategorijām piemērojamos nosacījumus un apzīmējumus, kā arī direktīvas prasības, ar ko nosaka minimālos nosacījumus un ES kategorijas attiecībā par pirmsbāzes sēklas kartupeļiem.

Noteikumu projekts paredz noteikt prasības mātesaugiem, no kuriem iegūst pirmsbāzes kategoriju. Tāpat noteikumu projekts paredz iespēju sēklaudzētājiem iegūt četras pirmsbāzes sēklas kartupeļu paaudzes līdzšinējo divu paaudžu vietā un bāzes sēklas kartupeļiem iegūt trīs paaudzes līdzšinējo divu paaudžu vietā.

Eiropas Komisia ierosinājusi atbalsta paketi 150 miljonu eiro apmērā, lai palīdzētu lauksaimniekiem, kuru darbību negatīvi ietekmējis baktērijas E.coli uzliesmojums, vēsta BBC.

Uzliesmojuma dēļ miruši jau 22 cilvēki, bet saslimuši - vairāk nekā 2400.

Patlaban Luksemburgā norisinās ES lauksaimniecības ministru krīzes sarunas.

ES veselības komisārs norādījis, ka uzliesmojums vērojams Vācijas ziemeļos, tādēļ nav nepieciešamas Eiropas mēroga pārbaudes. Džons Dalli arī izteicis brīdinājumu saistībā ar nepierādītas informācijas izplatīšanu saistībā ar uzliesmojumu, norādot, ka tā rada bailes un nelabvēlīgi ietekmē lauksaimniecības produktu ražotājus.

ES Lauksaimniecības komisārs Dačjans Čiološs (Dacian Ciolos) pirms Luksemburgas sarunām žurnālistiem sacījis: «Es šodien ierosināšu 150 miljonus eiro.»

Ar mērķi veicināt jaunu un inovatīvu iesācējuzņēmumu izveidi un attīstību Ekonomikas ministrija izstrādājusi jaunu un Latvijā līdz šim vēl nebijušu 2014.-2020.gada planošanas perioda valsts atbalsta programmu, kas nodrošinās iespējas inovatīviem un jaundibinātiem saimnieciskās darbības veicējiem (komersantiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām) saņemt atbalstu savas saimnieciskās darbības uzsākšanai un attīstībai akselerācijas fondu ietvaros.

Šā gada 12.aprīlī Ministru kabinets apstiprināja jauno atbalsta programmu, informē ministrija.

«Latvijas ekonomikas konkurētspēja ir balstīta uz produktivitātes pieaugumu – tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti un inovācijām. Lai to veicinātu, manās prioritātēs ietilpst gan finanšu resursu pieejamības nodrošināšanas mehānismu pilnveidošana, gan arī iesācējuzņēmumu jeb start-up regulējuma izveidošana. Jaunā valsts atbalsta programma ir efektīvs instruments jaunu, inovatīvu uzņēmējdarbības veidu uzsākšanai,» stāsta ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Lai nodrošinātu akselerācijas fondu ieviešanu, AS Attīstības finanšu institūcija Altum publiskās iepirkumu procedūras ietvaros izvēlēsies divus līdz trīs finanšu starpniekus (fondu pārvaldniekus), kuru pienākumos būs nodrošināt bez maksas akselerācijas pakalpojumu sniegšanu (mentoringu, palīdzību nozares ekspertu piesaistē, pircēju, piegādātāju, partneru un nākamo investoru piesaistē) un finansiālu atbalstu pirms-sēklas un sēklas investīcijas veidā.

Otrdien, 5. janvārī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavoto jauno noteikumu projektu, kas aizstās šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta (MK) 2003. gada 12. augusta noteikumus Nr. 446 Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi.

Noteikumu projektā ir ieviestas prasības, kas noteiktas Eiropas Komisijas (EK) direktīvā par minimālajām prasībām, kas jāievēro attiecībā par sēklas kartupeļiem un sēklas kartupeļu partijām. Tāpat jaunajos noteikumos ieviestas EK direktīvas prasības, ar ko nosaka Eiropas Savienības (ES) kategorijas bāzes un sertificētiem sēklas kartupeļiem un šīm kategorijām piemērojamos nosacījumus un apzīmējumus, kā arī direktīvas prasības, ar ko nosaka minimālos nosacījumus un ES kategorijas attiecībā par pirmsbāzes sēklas kartupeļiem.

Noteikumu projekts nosaka prasības mātesaugiem, no kuriem iegūst pirmsbāzes kategoriju. Tāpat noteikumu projekts paredz iespēju sēklaudzētājiem iegūt četras pirmsbāzes sēklas kartupeļu paaudzes līdzšinējo divu paaudžu vietā un bāzes sēklas kartupeļiem iegūt trīs paaudzes līdzšinējo divu paaudžu vietā.

Jaunu saslimšanas gadījumu skaits ir ievērojami samazinājies, kas nozīmē, ka E.coli plosīšanās sāk samazināties, trešdien paziņojis Vācijas veselības ministrs Daniels Bārs, vēsta BBC.

Nāvējošā epidēmija sāk norimt, tomēr iespējami jauni nāves gadījumi. Līdz šim bojā gājuši ir 24, bet saslimuši 2,4 tūkstoši cilvēku. «Vēl būs jauni slimības un nāves gadījumi, tomēr to pieauguma tempi ir sākuši samazināties. Es negribu norādīt, ka viss jau ir cauri, bet pēdējie dati liecina, ka ļaunākais jau ir aiz muguras,» stāsta Vācijas ministrs.

Tikmēr pieaug pret Vāciju vērsta kritika par haotisko krīzes risināšanu. No sākuma infekcijā tika vainoti Spānijā audzēti gurķi, tomēr vēlāk kādā fermā diedzētas sēklas. No fermas paņemto paraugu pārbaudes pagaidām to nav apstiprinājušas. Kritiķi norāda, ka krīzes risināšanā un centienos atrast infekcijas izraisītāju iesaistītas pārāk daudzas aģentūras, kas noved pie paviršas izmeklēšanas.

Pirms lauzt līgumu ar SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas sniedz skolēnu ēdināšanas pakalpojumus 12 Siguldas novada izglītības iestādēs, pašvaldība gaidīs Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) atzinumu par infekcijas cēloni, informēja Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Sindija Brikmane.

Lai pieņemtu pamatotu lēmumu par līguma laušanu ar ēdināšanas uzņēmumu «Baltic Restaurants Latvia», Siguldas novada pašvaldība ir lūgusi SPKC sniegt kompetentu viedokli par šiga toksīnu producējošās baktērijas «E.coli» infekciju cēloni, kā arī vērsusies ar iesniegumu Valsts policijā.

Līdz šim veikto analīžu rezultāti liecina, ka šiga toksīnu producējošā baktērija «E.coli» nav atrasta nevienas Siguldas izglītības iestādes ēdināšanas blokā, tai skaitā arī tur strādājošajiem darbiniekiem. Kamēr pašvaldībai nav citas informācijas, nevar uzskatīt, ka darbinieki ir šīs konkrētās infekcijas izraisītāji, sacīja Brikmane.

Viņa norādīja, ka bakteriālo izmeklējumu analīzes liecina par konkrēto darbinieku higiēnas problēmām.

Augļu un dārzeņu tirgotājas SIA «Jelgavas augļi» dārzeņu apstrādes cehā līdz šim laboratoriski izmeklētajos nomazgājumos un pārtikas produktu paraugos «E.coli» baktērija nav konstatēta, informēja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere pastāstīja, ka visi līdz šim «Jelgavas augļu» dārzeņu apstrādes cehā ņemtie laboratoriski izmeklētie nomazgājumi un pārtikas produktu paraugi ir negatīvi - verotoksigēnā «E.coli» baktērija nav konstatēta.

Vienlaikus viņa informēja, ka pirmdien uzņēmuma dārzeņu cehā notiks atkārtota PVD pārbaude, lai pārliecinātos, vai uzņēmums ir novērsis iepriekšējā pārbaudē konstatētās neatbilstības un tad arī tiks lemts par dārzeņu ceha darbības atjaunošanu.

Komentējot kopumā jaunākos laboratorisko izmeklējumu rezultātus, lai noskaidrotu, kā bērni inficējušies ar zarnu infekciju Siguldas pusē, Meistere teica, ka līdz šim PVD ir saņēmis 26 no 28 pārtikas produktu paraugu laboratorisko analīžu rezultātiem un 242 no 273 nomazgājumu rezultātiem. Ne līdz šim izmeklētajos pārtikas produktu paraugos, ne nomazgājumos «E.coli» klātbūtne nav konstatēta.

Pusotra mēneša laikā iecerēts rast atbildi, kā iegrožot pelēkās sēklas tirgu – finansiāli atbalstot sēklas pircēju vai stimulējot sēklas ražotāju.

Šos divus risinājumus piedāvā Latvijas Sēklaudzētāju asociācija. Daži zemnieki pat uzskata, ka būtu jāveic stingrākas kontroles sēklas tirgū.

Nesertificētās sēklas tirgus pēdējos gados strauji pieaudzis un pagaidām ražotājiem kopīgi ar atbildīgajiem dienestiem nav izdevies rast variantus tā iegrožošanai. Jau izskanējušas bažas, ka mazais sertificētu sēklu izmantošanas rādītājs var atsaukties uz ES maksājumiem nākotnē, kad sertificētu sēklu izmantošana, iespējams, var kļūt par vienu no kritērijiem integrētās audzēšanas pierādīšanai.

Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas dati liecina – ja 2002. gadā ar Latvijā sagatavoto sertificētas sēklas daudzumu bija iespējams apsēt ap 30 % no kopējās graudaugu sējplatības, tad 2011. gadā sertificēta sēkla pietika tikai 4 % sējumu. Pēdējo desmit gadu laikā labību sēklaudzēšanas grupā sēklu ražošanas apjomi ir sarukuši visbūtiskāk – ja 2002. gadā tika sertificētas 62.7 tūkstoši t graudaugu, tad 2011. gadā – tikai 11.1 tūkstotis t. Savukārt labības sējplatības pēdējos gados pieaugušas, pārsniedzot pusmiljonu ha.

Iestādes Čehijā un Austrijā no veikalu plauktiem izņēmušas daļu Spānijā audzēto gurķu. Šāds solis saistīts ar bažām, ka tie inficēti ar baktēriju E.coli, ziņo BBC.

Kā vēstīts, inficētie gurķi Vācijā noveduši pie vismaz desmit cilvēku nāves.

Gurķi, kas, kā tiek uzskatīts, ievesti no Spānijas un inficēti ar E.coli, rada hemolītiski urēmisko sindromu (HUS).

Baktērijas dēļ saslimuši esot jau simtiem cilvēku.

Amatpersonas Čehijā informējušas, ka inficētie gurķi varētu būt eksportēti arī uz Ungāriju un Luksemburgu.

Austrijas atbildīgā iestāde norādījusi, ka aizdomas krīt arī uz tomātiem un baklažāniem.

Tikmēr Eiropas Savienības pārstāvis pavēstījis, ka divas siltumnīcas Spānijā, kas identificētas kā sākumposms inficētajiem dārzeņiem, pārtraukušas darbību. Tajās šobrīd notiekot izmeklēšana.

Lai varētu strādāt, sēklu pārdevēji drīkst tirgot tikai sertificētas sēklas, to paredz attiecīgais Latvijas normatīvais akts. Teorētiski... Sēklu sertificēšana gan ir dārgs prieks un uzņēmējiem nenoliedzami rada papildu izmaksas, taču ir arī savi plusi – tiek garantēts, ka šādas sēklas ir kvalitatīvas, ka no tām izaugs, piemēram, labība, kuru var samalt augsta labuma miltos, ka tās nav apsēstas ar dažādām kaitēm utt.

Tik tālu it kā viss būtu skaidrs, taču problēma sākas ar visu tālāko, kas skar šīs pašas sēklas. Tātad, kā jau minēts, pārdot nesertificētu sēklu nedrīkst, taču tās drīkst pirkt, sēt zemē un izaudzēto produkciju realizēt tālāk. Vismaz nevienā direktīvā, regulā vai noteikumos nav bilsts, ka to nevarētu darīt. Principā visa šīs sertificēto sēklu būšana ir atstāta tikai uz pārdevēju sirdsapziņas un vēlmes riskēt, veicot nelikumīgu tirdzniecību.

Protams, var teikt, ka smadzenes jākustina arī lauksaimniekiem, kuri šīs sēklas pērk. Proti, tie lauksaimnieki, kuri domā par savu saimniecību attīstību, saražotā produkta kvalitāti un spēju iekarot tirgus ilgtermiņā, jau šobrīd pērk sertificētas sēklas. Pārsvarā gadījumu tā rīkojas saimnieki, attiecībā uz kuriem var lietot terminu «lielie». Tie, kuri strādā pietiekami lielos apmēros un savu produkciju, visticamāk, eksportē. Jāņem gan vērā, ka lielāko īpatsvaru Latvijas lauksaimniecībā joprojām veido salīdzinoši mazie zemnieki, kuri tad arī sagādā ienākumus nesertificēto sēklu tirgotājiem. Un nevajag domāt, ka tikai lielie lauksaimnieki Latvijā grib būt likumpaklausīgi uzņēmēji, bet mazie – rūdīti recidīvisti, kuriem tik vien rūp, kā kaut kā pablēdīties. Viss nav tik vienkārši!

Zemniekiem šopavasar pietrūkst sēklas graudu, kas ietekmēs ražu.

Vairums lauksaimnieku mierina, ka lauki neapsēti nepaliks, jo tiek meklēta jebkura iespēja sēklas iegādei. Tiesa, sēklas materiāls šopavasar sadārdzinājies vidēji par 40 - 50 %, liecina uzņēmēju aplēses. Par sējas graudu trūkumu ir informēts z/s Jaunsirmēni saimnieks Valdis Dzenis, kurš savā saimniecībā gan iesējis tikai rapsi, taču zina teikt, ka lauku pārsēšanas dēļ radušās problēmas ar sēklas materiāla iegādi. Arī LPKS Latraps Lauksaimniecības nodaļas vadītāja Līga Ruža savā teju divdesmit gadu agronomes pieredzes laikā neatceras gadījumu, kad tik daudz ziemāju aizgājuši bojā un tāpēc lauki jāpārsēj. Vadoties no laikapstākļu ietekmes uz pērnā gada ražas novākšanu, kad «graudi sadīga vārpās un bija grūtības novākt ražu», Latraps jau pērn oktobrī sācis meklēt iespējas sēklas graudu iegādei – tie iepirkti Dānijā, Latvijā un arī Igaunijā, tāpēc problēma ar sēklu šopavasar jau atrisināta.

Noslēdzies Altum izsludinātais iepirkums sēklas un sākuma kapitāla fondu atlasei, un iepirkuma komisija izvēlējusies divus fondu pārvaldniekus, kuriem piešķiramas līguma slēgšanas tiesības.

Līgumu slēgšanas tiesības piešķirtas SIA «AIFP Imprimatur Capital Fund Management un personu apvienībai Ēriks Fricsons, Andris Keziks, Zigmārs Reklaitis

Sēklas un sākuma kapitāla fondu pārvaldītāji veiks ieguldījumus straujas izaugsmes un inovatīvos uzņēmumos. Katram pārvaldītājam ALTUM piešķirs Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 15 miljonu eiro apmērā, kurus pārvaldnieki katrs sadalīs divos atsevišķos fondos - sēklas kapitāla ieguldījumu fondā un sākuma kapitāla ieguldījumu fondā. No privātajiem finansētājiem jaunie fondi piesaistīs vēl 8 miljonus eiro, tādējādi kopējais sēklas un sākuma kapitāla fondu apjoms sasniegs 38 miljonus eiro. Sēklas kapitāla fondos ieguldījums vienā uzņēmumā būs līdz 250 tūkstošiem eiro, savukārt sākuma kapitāla fondu ieguldījums vienā uzņēmumā būs līdz 2 miljoniem eiro.

Galgauskas pagasta daudznozaru zemnieku saimniecībā Lācīši iegūst ne tikai zālāju, bet arī rudzupuķu sēklas. Pirmie rudzupuķu sēklu paraugi jau ir nosūtīti uz Vāciju, kur tiem tiks veiktas analīzes, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Saņemot pozitīvu vērtējumu, rudzupuķu sēklas saimniecībai pavērs vēl vienu jaunu biznesa nišu.

Lācīšu saimnieks Stanislavs Gžibovskis sāsta, ka rudzupuķu sēklu ieguve bijusi nejauša. «Četru hektāru platībā iesējām ziemas rapsi, bet tas slikti pārziemoja. Laukā bija saziedējis ļoti daudz rudzupuķu. Zināju, ka Liepājas pusē ir firma SIA Krastmaļi sēklas, kas arī nodarbojas ar zālāju sēklu audzēšanu, kā arī gatavo sēklu maisījumus zālieniem. Rudzupuķu sēklas firma importē no Vācijas. Mums kopīgi radās ideja, kāpēc sēklas jāieved par lielu naudu, ja tās iespējams iegūt pašiem, tāpēc ziemas rapsi nokūlām kopā ar rudzupuķēm. Tad atdalījām rapša, rudzupuķu un nezāļu sēklas. No četriem hektāriem izdevās iegūt 350 kilogramus tīru rudzupuķu sēklu,» stāsta S. Gžibovskis.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šodien, 5. martā ir saņēmusi ABLV Bank AS iesnieguma projektu par pašlikvidāciju, informē FKTK Komunikācijas daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

«Ja nebūs nepieciešams pieprasīt papildu dokumentus, FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā, t.i. līdz š.g. 4. aprīlim izskatīs saņemto informāciju, tai skaitā pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli un izvērtēs ABLV Bank spēju noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem,» skaidro komisijā.

Ja FKTK ieskatā bankas projekts par pašlikvidāciju būs akceptējams, FKTK iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu.

Savukārt pēc tam, kad ECB pieņems lēmumu par bankas licences anulēšanu, ABLV Bank varēs uzsākt pašlikvidācijas procesu.

LASI ARĪ:

Bauskas novadā vasaras puķes jau sākušas savu ceļu uz dobēm un dārziņiem. Pašlaik gan vēl tikai kā sēklas, kas tiek sētas kastītēs un diedzētas apgaismotās un siltās telpās, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Ilonas un Ulda Stankeviču piemājas saimniecībā Brunavas pagastā divās istabās gaisma deg divpadsmit stundas diennaktī. Janvāra pirmajā nedēļā kastītēs iesētas atraitnītes, vijolītes, no pērnā gada decembra dīgt sākušas begonijas. Kopumā pārceļošanu uz siltumnīcām februāra otrajā pusē gaida ap seši tūkstoši stādiņu.

«Pircēji vienmēr gaida ko jaunu. Tieši tādēļ sēklas pasūtām no dažādu izplatītāju firmu katalogiem, jo tur ir līdz 98 procentu garantija, ka izaugs tieši tas, kas paredzēts. Ja paši novāc sēkliņas, tad šādas garantijas nav. Mums jaunums šogad būs nokarenās vijolītes, dažādu krāsu atraitnītes ar sīkiem ziediņiem. Būs pircēju pieprasītās kamolbegonijas, leduspuķes,» stāsta I. Stankeviča, kura ar puķu, kā arī dārzeņu audzēšanu nodarbojas jau 17. gadu.

Dalībvalstis ir piekritušas Eiropas Komisijas priekšlikumam no 210 līdz 227 miljoniem eiro palielināt Eiropas Savienības (ES) atbalstu dārzeņu audzētājiem, kurus skārusi baktērijas E. coli izraisītā krīze. Latvija no šīs summas saņems 57 381 eiro, informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Lielākās kompensācijas saņems dārzeņu audzētāji Spānijā, Polijā, Itālijā un Nīderlandē.

Kopējās naudas summas palielināšana ļaušot EK par 100% segt dažādu dalībvalstu kompensācijas pieprasījumus.

Pēc visu dalībvalstu paziņojumiem par pieprasīto ES atbalstu visiem ārkārtas pasākumiem, t. i., dārzeņu izņemšanai no tirgus, negatavu dārzeņu novākšanai un ražas nenovākšanai, secināts, ka E. coli izraisītās krīzes sakarā veikto pasākumu finansiālā ietekme ir bijusi mazliet lielāka nekā paredzēts. Ņemot vērā ievērojamos traucējumus augļu un dārzeņu tirgū un augļu un dārzeņu nozarei nodarīto kaitējumu, EK uzskata, ka ir nepieciešams palielināt budžetu līdz 227 miljoniem eiro, skaidroja Latvijas pārstāvniecībā.

Krievijas valdības un Eiropas Savienības (ES) pārstāvji trešdien Maskavā parakstījuši vienošanos, saskaņā ar kuru «ir atļauts nekavējoties atjaunot» Eiropā audzētu dārzeņu importu Krievijas teritorijā, vēsta RIA Novosti.

ES valstīm, kuras eksportē dārzeņus uz Krieviju, noteiktu laika posmu vajadzēs sertificēt produkta izcelsmi un pierādīt to, ka dārzeņi nav saindēti ar E.coli baktēriju.

20. jūnijā Krievija bija paziņojusi, ka tā vēlas saņemt E. coli paraugu, lai tās speciālisti to uzmanīgi izpētītu. Parauga saņemšana bija viens no galvenajiem Krievijas priekšnoteikumiem, lai atceltu dārzeņu importa aizliegumu.

Jau vēstīts, ka Krievija 2. jūnijā ieviesa Eiropas dārzeņu importa aizliegumu, lai izvairītos no E.coli epidēmijas, par kuras upuriem jau kļuvuši 40 cilvēki.