Jaunākais izdevums

Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

Tā kā ar platību līdz 100 ha Latvijā ir vairāk nekā 22 tūkst. saimniecību, ļoti būtiski, kādā virzienā tās attīstīsies, uzsver Lauku atbalsta dienesta (LAD) vadītāja Anna Vītola-Helviga, piebilstot – jāņem vērā, ka, palielinoties aramzemes apjomam, pietuvosimies neuz- aramo zālāju apjoma prasību slieksnim, tāpēc te saskatāmas iespējas arī lopkopībai. «Augkopības potenciāls ir liels – gan zemes ziņā, gan lauksaimnieku intelektuālā potenciāla ziņā, gan arī, skatoties vēsturiski, kā tā attīstīties. Jautājums, vai ES neuzliks jaunus ierobežojumus,» piebilst LPKS Latraps komercdirektore Līga Ruža.

Ietaupīt, strādājot precīzi

Nozares ekspertu redzējums par skaitliski lielākā saimniecību slāņa attīstības ceļu lielā mērā sakrīt. Lai kļūtu efektīvākas, tās veiksmīgi varētu sākt izmantot arī precīzās laukkopības tehnoloģijas, kas šajā biznesā kļūst nozīmīgākas, pastiprinoties vides prasībām. Pašlaik vislielāko uzmanību šīm metodēm pievērš saimniecības ar 500–1000 ha, novērojis Gatis Bērziņš, precīzās laukkopības ieviešanas uzņēmuma Precision farming vadītājs. Līdzīgi tas ir arī citās valstīs Eiropā. Savukārt ļoti lielās saimniecības ierobežo loģistika, jo to tehnikas parki tomēr ir par mazu, lai šādā veidā apkalpotu lielas platības. Tāpēc lielākajās saimniecībās modernās tehnoloģijas ienāk pat lēnāk. Ja paplašinās lauksaimniecībā izmantotās teritorijas, kāpj emisijas, neizbēgams būs spiediens uz to, ka jāstrādā ekoloģiskāk. Tāpēc jāpievērš uzmanība efektīvākai saimniekošanai, un viens no risinājumiem ir precīzo tehnoloģiju iespējas. DNB bankas Ražošanas uzņēmumu daļas vadītājs Jānis Gaibišelis atzīmē, ka mazās un vidējās saimniecības varētu efektīvāk izmantot finanšu resursus, iegādājoties tehniku vairākām saimniecībām kopīgi vai caur kooperatīviem, jo tehnika Latvijas klimatiskajos ap- stākļos nepieciešama tikai dažus mēnešus gadā, piemēram, raža jānovāc vien desmit dienu laikā, no kā ir atkarīgi gada ienākumi, kamēr citviet Eiropā nav nepieciešamas pat kaltes. J. Lazdiņš: «Ja vēlamies konkurēt, jāattīstās nemitīgi. Pašlaik tehnoloģijas ļauj strādāt arvien patīkamāk, jo var labi redzēt, ka iespējams ietaupīt minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus.»

Piens bez ĢMO

Pēc pākšaugu audzēšanas augsnē slāpeklis saglabājas pat vairākus gadus, līdz ar to nepieciešams mazāk līdzekļu atvēlēt augsnes bagātināšanai ar slāpekli. Tā akcentē G. Bērziņš, atsaucoties uz augsnes skenēšanas rezultātiem. Uz priekšaugu rēķina var panākt pat 20% ražas pieaugumu ziemas kviešiem, savukārt novērojusi L. Ruža. «Visi ziemāji, kas tiek iesēti pēc pupām, pārziemo labāk, jo ir veselīgāki. Tas ievērojami mazina risku,» piebilst sēklas materiāla ražošanas saimniecības Kotiņi īpašnieks Aldis Ločmelis.

«Tādējādi arī zaļināšanai varētu pievienot lielāku vērtību, ja izaudzētās pupas izmantotu kā proteīna avotu piena lopkopībā,» rosina J. Lazdiņš. Tas dotu iespēju, lai piens Latvijā būtu pilnīgi brīvs no ĢMO. Izslēdzot no lopu ēdienkartes ĢMO soju, Latvijā saražoto pienu, no kura pašlaik 60% ir jāeksportē, varētu padarīt par nišas produktu. Tādējādi varētu veiksmīgi konkurēt, piemēram, Āzijas tirgos. «Jau pašlaik gan rapšu, gan pupu apjoms Latvijā ir pietiekošs, lai mēs uz to virzītos. Zinātnieki apgalvo, ka soju ar pupām lopbarībā var aizstāt, bet priekšā vēl ir liels darbs – vai spēsim šādu Latvijas firmas zīmi ieviest un palaist pasaulē,» saka J. Lazdiņš. Savulaik nozares ministrijā smējās par Latraps plāniem no Latvijas eksportēt graudus. Tāds pats veiksmes stāsts varētu būt pupu izmantošana lopbarībā, aizstājot, piemēram, ĢMO soju, lai gan par šādu ieceri pašlaik kāds varbūt tikai pasmaida, atzīmē Zemnieku saeimas vadītājs.

Būs jātērē ķimikālijām

Saskaņā ar Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas datiem, tikai 15% graudkopībā izmantotā sēklas materiāla ir sertificēts, tāpēc pamazām samilzušas problēmas ar šķirņu pieejamību un pieejamā sēklas materiāla kvalitāti. Īpaši tas izpaudās 2014. gada pavasarī, kad pēc postošās ziemas nācās pārsēt gandrīz visus ziemāju sējumus. Tika steigā iepirktas apšaubāmas sēklas no ārzemēm, piemēram, lopbarības graudi no Dienvideiropas, kas mums atnesa tādu nezāli kā vēj- auzu, kas tagad plaši izplatās.

Latvijā nav daudzu labu un interesantu šķirņu tāpēc vien, ka neesam naski uz maksāšanu par šo šķirņu autortiesībām. A. Ločmelis stāsta, ka pērn Kotiņos bija 1100 hektāru sertificētu lauku, saimniecība sagatavojusi vairāk nekā 3 tūkst. tonnu sertificēta sēklas materiāla, bet šogad izaudzēto apjomu plāno dubultot. A. Loč- melis uzskata, ka jāatbalsta ne tik daudz sēklaudzētāji kā zemnieki, kas izmanto sertificētu sēklu. «Zemnieki iegūtu, ja sētu tīru sēklu un zināmu šķirni, nevis apšaubāmu šķirni no kaimiņa un ar visām slimībām. Tad jārēķinās, ka būs daudz jātērē ķimikālijām, lai panāktu lielu ražu. Ķimikāliju kompānijas gan zemniekus aicina izmaksas uz hektāru samazināt, ieekonomējot uz sēklu, bet tas ir neprāts,» uzskata Kotiņu saimnieks. SIA Uzvara-lauks galvenais agronoms Sergejs Kataņenko stāsta, ka uzņēmums pērn novācis 40 tūkst. tonnu graudu, kas ir par 30% vairāk nekā iepriekšējos gados. Pašlaik vēl nav realizēti 2 tūkst. tonnu graudu, kas saglabāti sēklai. «Raža varēja būt vēl lielāka, bet mēs par 400 hektāriem samazinājām platības zaļināšanas prasību dēļ, kur iesējām pupas. Vēl jāņem vērā, ka bijām spiesti vākt ražu arī nelabvēlīgos laikapstākļos, tādēļ aptuveni tonna palika uz lauka. Ražas pieaugums varēja būt vēl lielāks, bet šogad atkal to plānojam – vismaz aptuveni par 10%,» norāda S. Kataņenko.

Kā mājas pamati

Kvalitatīvs sēklas materiāls ir tikpat būtisks kā pamati mājai, salīdzina J. Lazdiņš. Vai tikai 15% lauksaimnieku ir pietiekami apdomīgi, jo izvēlas sertificētu sēklas materiālu? «Tā sanāk, jo Latvijā klibo lauksaimnieku izglītošana šajos jautājumos. Mums sertificēta sēklas materiāla izmantošanā ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā, un to varētu nosaukt par draudu nozarei. Ir tādas saimniecības, kas pažobelē nokodina graudus, bet pēcāk sūdzas par sliktu ražu. Starpība starp sertificētu sēklu un vienkārši kodinātiem graudiem ir pietiekami liela,» bilst J. Lazdiņš. Arī viņš piekrīt, ka nav pareizi atbalstīt sēklas audzētājus, nevērtējot, vai produkts vispār nonāk pie patērētāja. Savukārt, maksājot patērētājam – zemniekam, rastos pienācīgs pieprasījums, uzskata J. Lazdiņš. L. Ruža piebilst, ka jau vairākus gadus Latraps sēklu rūpnīcas projekts «stāv atvilktnē». 30–60 eiro lielie šķirņu autortiesību maksājumi ir pietiekami nopietni, lai sēklaudzētāju, kurš to godīgi samaksā, zināmā mērā izstumtu ārpus konkurences, uzskata L. Ruža. Piespiedu kārtā likt iegādāties sertificētu sēklas materiālu pašlaik īsti nevar, bet vislielākās bažas ir par to, ka drīzumā Latvijas lauksaimniekiem vairs nebūs pieejamas jaunas šķirnes. Jau pašlaik interesantas šķirnes iet mums gar degunu tieši autoratlīdzību nemaksāšanas dēļ. «Un tas ir kā apburtais loks. Turklāt sēklu tirgus ir ļoti nestabils, ko pierāda arī tas, ka neveidojas jaunas sēklu rūpnīcas. Ja būtu kāda valstiska svira šajos jautājumos, tas ievērojami palīdzētu,» atzīmē L. Ruža.

Nepaliek Latvijā

«Atbalsts sertificētu sēklas materiālu izmantojušajiem zemniekiem ir burkāns, kas nepieciešams lauksaimniecības politikā, jo tādējādi ne tikai zemnieks tiek piespiests iegādāties sertificētu sēklu, bet tādā veidā būtībā uzlabojas arī viņa saimnieciskā darbība, piebilst J. Lazdiņš. «Turklāt tad lauki netiktu pašu zemnieku rokām piesārņoti ar bīstamām nezālēm,» atzīmē L. Ruža. «Pašlaik visi sprunguļi tiek tieši sēklaudzētājiem, tādējādi lielākā daļa sertificētās sēklas materiāla nemaz nepaliek Latvijā,» saka A. Ločmelis, kura saimniecībā kopš 2013. gada darbojas viena no modernākajām sēklu rūpnīcām Baltijā.

Pēdējā laikā Eiropas Komisija lauksaimniecības jomā pieņēmusi gana daudz kļūdainu lēmumu, varbūt tas dos iespēju dalībvalstīm tomēr nodefinēt savas vajadzības vismaz šajā jautājumā, domā J. Lazdiņš. L. Ruža uzskata, ka kvalitatīva sēklas materiāla problēmas ir kļuvušas prioritāras. «Kompānijas zina, ka no šīs valsts graud- audzētājiem nesaņem autortiesību maksājumu, tāpēc mums garām aiziet simtiem labu šķirņu, ko varam apskatīt tikai katalogos,» secina L. Ruža. Savukārt S. Kataņenko iebilst, ka neuzskata par adekvātu selekcionāru jeb šķirnes turētāju autortiesību maksājumu, kas var būt pat 50 eiro par katru pārdoto tonnu, ievērojami bremzējot lauksaimnieku vēlmi izvēlēties jaunās šķirnes. Pēc S. Kataņenko domām ar kvalitatīvu, bet ne vienmēr sertificētu sēklas materiālu tiek apsēti ievērojami vairāk nekā 15% platību. «Mēs saimniecībā 4 tūkst. ha apsējam ar pašu izaudzētu sēklas materiālu, ko nesertificējam. Tāpat rīkojas arī citi, tāpēc es uzskatu, ka ar kvalitatīvu sēklas materiālu tiek apsēts vismaz 30% platību. «Ir arī citi faktori, kas zemnieka ražu ierobežo pat vairāk nekā sēklu kvalitāte,» uzskata Uzvara-lauks galvenais agronoms. «Es teiktu, ka ar kvalitatīvu sēklu Latvijā apsēti ap 50% lauku,» papildina L. Ruža.

Jaunie netiek pie darba

DNB Līzings vadītājs Krišjānis Znotiņš piebilst, ka daudzviet Eiropā ar problēmām saskaras jaunie uzņēmēji un arī lauksaimnieki, kam ir sarežģīti piesaistīt finansējumu, jo finansētāji vēlas redzēt skaidru naudas atmaksas ceļu. Eiropā šis jautājums tiek risināts ar valsts atbalsta programmu un garantiju palīdzību, kas padara finansētāju līdzekļus pieejamākus.

Latvijā ne valsts politika, ne finansētāju atbalsts nav pietiekams, lai biznesā varētu startēt jaunie lauksaimnieki, norāda J. Lazdiņš. «Jāpiemin, ka beidzot noticis lūzums Latvijas Lauksaimniecības universitātē, jo ir aktivizējušies agronomijas studenti. Vēl pirms dažiem gadiem studijas beidza tikai trīs četri agronomi uz visu valsti – tas bija katastrofāli,» piebilst L. Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija

Uldis Andersons, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 divdesmit gadu jubilejā godināti Latvijas 500 lielākie uzņēmumi, kas pērn kopā apgrozījuši 27,5 mljrd. eiro, nopelnot 1,6 mljrd. eiro

Godalgas uzņēmējiem šogad tika pasniegtas 19 nominācijās, trīs no tām tika apvienotas vienā, ņemot vērā, ka visās trijās tika noteikts viens uzvarētājs. Tā ir AS Latvenergo, kura jau kopš pašiem TOP 500 pirmsākumiem ik gadu ir bijusi viena no topa pirmā trijnieka uzņēmumiem, vairākus gadus – arī TOP 500 līderis. Šogad, līdzīgi kā vairākos iepriekšējos gados, TOP 500 līdera godā atkārtoti ir iekļuvis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading.

Noteikti gribas uzsvērt, ka, atzīmējot topa divdesmitgadi, ar mūsu ilggadējā sadarbības partnera Lursoft palīdzību ir izveidots TOP 500 ilgdzīvotāju tops, kurā ir atlasīti tie uzņēmumi, kas TOP 500 sarakstā atradušies visus 20 gadus bez pārtraukuma, šai laikā ne reizi to neatstājot. Šā ilgdzīvotāju topa neapstrīdams līderis pēc 2015. gada apgrozījuma (785,3 milj. eiro) ir SIA Rimi Latvia, savukārt šā topa dinamiskākais jeb 20 gadu periodā visvairāk augušais uzņēmums ir SIA Neste Latvija – tā apgrozījums laika posmā no 1996. līdz 2015. gadam ir pieaudzis par 6041% (no 6,6 milj. eiro 1996. gadā līdz 407,3 milj. eiro 2015. gadā). Šie rezultāti arī bija pamats abu minēto uzņēmumu iekļaušanai starp TOP 500 nominantiem, kas tika godināti vakar notikušajā ikgadējā TOP 500 biznesa līderu apbalvošanas ceremonijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 6.janvāra mazumtirdzniecībā pieejams ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT" un piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

COVID-19 pandēmijas dēļ visiem uzņēmumiem bija iespēja pagarināt 2019. gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu, nesaskaņojot šādu lēmumu iepriekš ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Lursoft dati liecina, ka iespēju gada pārskatu iesniegt vēlāk uzņēmumi izmantojuši, kas redzams statistikā – līdz 10.decembrim tos bija iesnieguši 106,2 tūkstoši uzņēmumu, bet pērn šajā laikā bija iesniegti 109,59 tūkstoši pārskatu. Šī iemesla dēļ ir uzņēmumi, kuri TOP sarakstā nav, taču nepieminēt tos nevar.

Šoreiz TOP 500 sarakstā nav SIA Mikrotīkls, kas 2018.gadā strādāja ar 258 miljonu eiro lielu apgrozījumu un saņēma balvu nominācijā Vērtīgākais uzņēmums (2018. g. vērtība – 922.93 milj.). Sarakstā nav LPKS Latraps, kas 2018.gadā TOP sarakstā ar 222 miljonu lielu apgrozījumu ieņēma 24. vietu. Topā nav datu par SIA Lexel fabrika, kas 2018.gadā ar 65 miljonu eiro lielu apgrozījumu ierindojās 118. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klajā nācis ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT". Arī šogad tas piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

Pasauli pārņēmusī Covid-19 pandēmija ietekmēja ne tikai globālo ekonomiku, un valstu tautsaimniecības, bet arī uzņēmumu darbības rezultātu apstiprināšanu un datu apkopošanu, tādēļ šogad TOP 500 tapšana un nokļūšana pie lasītājiem noritēja nedaudz ilgāk kā iepriekš. Tomēr par spīti grūtībām TOP 500 radošā komanda savu apjomīgo darbu ir pabeigusi vēl šogad, un Latvijā viens no plašākajiem un autoritatīvākajiem makro un mikro ekonomikas izziņas avotiem jau ir nodrukāts un dodas ceļā pie saviem respektablajiem lasītājiem.

Pēc rekordu pārspēšanas no gada uz gadu pērn ekonomika nospiedusi bremzes pedāli, kas atspoguļojas arī lielāko uzņēmumu darbības rādītājos. 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums 2019. gadā sasniedzis 39,15 miljardus eiro, kas ir par 3,47% mazāk nekā 2018. gadā, kad tas bija 40,56 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta: Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 apbalvošanas ceremonija fotogrāfijās

Zane Atlāce - Bistere, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2015. gada lielāko un veiksmīgāko uzņēmumu godināšanu trešdien, 9.novembrī noslēdzās ikgadējā TOP 500 apbalvošanas ceremonija.

Dienas Biznesa un Lursoft, pēdējos četros gados – arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) – kopdarbībā veidotais TOP 500 šogad svin 20 gadu jubileju.Godalgas uzņēmējiem šogad tika pasniegtas 19 nominācijās, trīs no tām tika apvienotas vienā, ņemot vērā, ka visās trijās tika noteikts viens uzvarētājs. Tas ir AS Latvenergo, kurš jau kopš pašiem TOP 500 pirmsākumiem ik gadu ir bijis viens no topa pirmā trijnieka uzņēmumiem, vairākus gadus – arī TOP 500 līderis. Šogad, līdzīgi kā vairākos iepriekšējos gados, TOP 500 līdera godā atkārtoti ir iekļuvis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: Latvijas lielāko un spēcīgāko uzņēmumu apbalvošanas ceremonija

Dienas Bizness, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā, piedaloties arī Valsts Prezidentam Raimondam Vējonim, aizvadīta Dienas Bizness rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija.

Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft un LIAA ir laidis klajā jaunāko TOP500 izdevumu, kas apkopo 500 Latvijas lielāko uzņēmumu finanšu rādītājus, analizē svarīgākās Latvijas tautsaimniecības nozares un parāda tendences Latvijas ekonomikā.

«TOP 500 nav tikai stāsts par uzņēmumu finanšu rādītājiem, bet arī par valsts budžetu un Latvijas iedzīvotāju labklājību kopumā. Tas ir mūsu dzīves šķērsgriezums ne tikai jau aizvadītajā gadā, bet arī iezīmē tuvāko gadu perspektīvas. Jāsaka, ka Latvijas lielākie uzņēmumi 2016. gadā - tas ir gads, kura rezultāti ir apkopoti šajā izdevumā- ir kopumā bijuši veiksmīgi. Piecsimt lielāko Latvijas uzņēmumu apgrozījums pret 2015. gadu ir nedaudz audzis, tāpat kā kopējās peļņas apjoms un vidējais nodarbināto skaits. Tomēr nozaru topi uzrāda arī vairākus izaicinājumus, ar kuriem Latvijas uzņēmējdarbības videi pārskatāmā nākotnē būs jātiek galā,» komentē Līva Melbārzde, Dienas Bizness galvenā redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik rudeni viens no svarīgākajiem biznesa vides pasākumiem ir Dienas Bizness TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kas šogad notiek 13. novembrī Hanzas Peronā.

Ierašanās pasākumā tikai ar ielūgumiem, taču šogad ceremoniju varēs vērot arī tiešraidē, ko nodrošinās TV24. Šogad pasākuma atbalstītāji ir Repharm, B-Bus un West Kredit.

Pasākumā tiks atklāts zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad izdevumā ir ne tikai 500 Latvijas lielākie uzņēmumi, bet pirmo reizi saraksts papildināts līdz 1000 uzņēmumiem. Izdevumā ir nozīmīgāko uzņēmumu finanšu rādītāji, svarīgāko Latvijas tautsaimniecības nozaru analīze un atspoguļotas tendences Latvijas ekonomikā, ekspertu viedokļi.

«Cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir izvērtusies par principiālu ģeopolitisku karadarbību, kurā visi līdzekļi attaisno mērķi. Aukstā kara frontē sabiedrība tiek baidīta ar terorismu. Diemžēl Latvijai ģeopolitiskais aukstais karš izmaksā pārāk dārgi, un, veidojot 2020. gada TOP 500, no lielāko uzņēmu saraksta var būt izkrituši uzņēmumi, kuri Moneyval nekritisku prasību dēļ būs pametuši Latviju un arī TOP 500. Prognozējot nākamo posmu ekonomikā, jāsecina, ka tam būs klimata pārmaiņu zīmogs un daudzām nozarēm tiks izrakstītas CO2 brilles,» atzīst Anita Kantāne, Dienas Biznesa galvenā redaktore un izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kad graudi vērtīgāki par naftu

Jānis Goldbergs, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20 gados kooperatīvā sabiedrība LATRAPS ir kļuvusi par vienu no lielākajiem graudu eksportētājiem. Tas, ka daudzu zemnieku pūles Latvijā ir kļuvušas vērtīgākas, ir tieši kooperācijas nopelns.

"Uzticēšanās un uzņēmība ir mūsu panākumu atslēga," intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500, dodot nākotnes ceļamaizi Latvijas tautsaimniecībai, saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Lauksaimniecības nozare ir viens no eksporta balstiem. Gan iepriekšējā, gan šajā krīzē nozare ir spējusi veiksmīgi darboties. Kur ir panākumu atslēga?

Lai kādas krīzes nāktu, lai kādi būtu pasaules mēroga kūleņi – cilvēkiem ēst vajadzēs vienmēr. Tā ir primāra lieta, no kuras nevar atteikties. Patiesībā – jo asāka ir krīze, jo būtiskāks ir pārtikas nodrošinājuma jautājums. Mēs varam atteikties pat no telefona, no interneta, no automašīnas, bet no ēdiena vispār atteikties nav iespējams. Atceroties 2008./2009. gada krīzi, lauksaimniekus šī krīze maz skāra. Mums graudi izauga, mēs tos pārdevām, un pasaulē tos ēda. Tieši tāpat ir šobrīd. COVID izraisītā starptautiskā transporta un loģistikas apstāšanās parādīja, cik svarīgs ir pārtikas pašnodrošinājums. Bet jāatzīst, ka krīzes nes līdzi arī veselu lērumu ar riskiem. Piemēram, zemās naftas cenas un apturētā tūrisma dēļ pasaules valstīs, kas pārtiek no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, varētu trūkt naudas pārtikas iegādei. Ir pasaulē reģioni, kur savas pārtikas nav, kuri pārtiek tikai no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, lai spētu iegādāties pārtiku no eksportējošām valstīm, tajā skaitā Latvijas. Ja viņiem sāk trūkt valūtas rezervju, viņi nav spējīgi samaksāt par mūsu graudiem. Kāpēc sākās arābu pavasaris iepriekš, kāpēc bija sacelšanās? Pārtika kļuva par dārgu, un to nevarēja nopirkt. Krīzes dēļ savu valūtas rezervju trūka, un cilvēki sacēlās pret to.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopā nopelnīti 1,39 miljardi eiro, apgrozīti 27,65 miljardi eiro – tāda ir 500 lielāko Latvijas uzņēmumu galveno rādītāju bilance 2014. gadā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

TOP 500 līderu sastāvs pagājušajā gadā nav būtiski mainījies, notikušas vien nelielas rokādes. Tāpat kā vairākus iepriekšējos gadus, arī šogad topa virsotnē valda neliela garlaicība – pirmajā vietā, kā ierasts, ir ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading, otro vietu tikpat ierasti ieņem a/s Latvenergo. Godpilnajā trešajā pozīcijā no iepriekšējās 5. vietas ir pakāpies mazumtirgotājs SIA Rimi Latvia, kas ir atstājis aiz sevis gan tuvāko konkurentu SIA Maxima Latvija, gan naftas produktu vairumtirgotāju SIA Orlen Latvija.

Jāatzīmē, ka topa pirmajā desmitniekā ir atgriezies degvielas mazumtirgotājs SIA Statoil Fuel & Retail Latvia, kurš iepriekšējā TOP 500 sarakstā finanšu perioda maiņas dēļ paguva ielēkt vien ar četru mēnešu apgrozījuma datiem, tādējādi 2013. gadā noslīdot līdz 36. pozīcijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500", kas ir plašākais Latvijas tautsaimniecības apskats ar lielāko Latvijas uzņēmumu topu gan kopumā, gan nozarēs. Arī šogad izdevums izdots angļu valodā.

Jaunākajā Dienas Bizness TOP 500 izdevumā angļu versijā, kas šogad apkopo nu jau 1000 Latvijas lielāko uzņēmumu finanšu rādītājus, analizētas svarīgākās Latvijas tautsaimniecības nozares, iezīmējot tendences Latvijas ekonomikā.

"Latvijas 500 lielāko uzņēmumu apgrozījums, sekojot iepriekšējo gadu tendencēm, turpina pieaugt. Šajā gadā piedāvājam vēl plašāku ieskatu uzņēmumu darbībā, papildus ierastajiem 500 uzņēmumiem publicējot vēl 500. Kā liecina dati, 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40.56 miljardus eiro," norāda Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

"Angļu versiju izdodam uzņēmējiem un uzņēmumiem, kurus interesē koncentrēts Latvijas ekonomikas apskats, lielāko Latvijas nozaru analīze un, protams, lielāko uzņēmumu tops," teic Anita Kantāne, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku apdrošināšanas kompānija “Coface”, pērn parāda Centrālo un Austrumeiropu kā izaugsmes un labklājības reģionu.

Reitingā iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas, 8 no tiem – Latvijā bāzēti uzņēmumi. Nozares, kas dominējušas un bijušas īpaši veiksmīgas 2019. gadā, ir transports, kam seko naftas, gāzes un nespecializētās tirdzniecības nozares.

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 5,5%, 2019. gadā sasniedzot 740 miljardus eiro.

373 reitingā iekļautie uzņēmumi (74,6% no visiem reitingā iekļautajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar 79% 2018. gadā un 80% 2017. gadā) ir uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu. Līdz ar to tikai 25,4% no uzņēmumiem ir reģistrējuši stagnāciju vai apgrozījuma samazinājumu. Pērn 500 lielāko uzņēmumu vidējais apgrozījums pieauga līdz 1,480 miljoniem eiro, salīdzinot ar 1,396 miljoniem eiro 2018. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Modernas krājaizdevu sabiedrības kā nacionālās ekonomikas balsts

Jānis Goldbergs, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka.

Tā intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500 saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Ko domājat par krājaizdevu sabiedrībām? Ideja kādreiz ir stāvējusi kooperācijas pamatos? Vai kāda no tām spēj finansēt lielus projektus? Vai ir iespējams tādu radīt?

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Mazu sabiedrību nelieliem aizņēmumiem ir daudz, tomēr pietiekami lielu nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka. Tas ir viens no virzieniem, kas ļautu un ļoti palīdzētu attīstīties. Jāteic, ka šobrīd šādu krājaizdevu sabiedrību vajadzētu redzēt mazliet atšķirīgā veidolā, nekā tādas pastāvēja pagājušā gadsimta sākumā. Ir cita ēra, ir izveidojies ļoti spēcīgs un labi attīstīts fintech kompāniju sektors. Šis moderno tehnoloģiju pienesums klasiskajās krājaizdevu sabiedrībās, pieļauju, ir tā komponente, kas varētu pilnveidot ideju. Domās mēs, lauksaimnieku sabiedrība, esam pie šīs idejas īstenošanas. Modernas krājaizdevu sabiedrības tāpat kā pirms gadsimta varētu būt nacionālās ekonomikas balsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Latvijas uzņēmumus nevar vērtēt kā atklātus

Žanete Hāka, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai neliela daļa no Latvijas Top 500 uzņēmumiem proaktīvi atklāj informāciju par sevi.

Lai gan lielākajai daļai (85%) Top 500 uzņēmumu ir izstrādātas interneta vietnes, vidēji visi Latvijas lielākie uzņēmumi publisko tikai trešo daļu jeb 36% no informācijas, kuru svarīgi zināt klientiem, sadarbības partneriem un citām ietekmes pusēm. Pat uzņēmumi ar 500 un vairāk darbiniekiem publiskojuši informāciju atbilstoši tikai 50% kritēriju.

Ceturtdien Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane, Borenius partneris un Ilgtspējas indeksa eksperts Indriķis Liepa un McCANN Consulting valdes priekšsēdētājs un Ilgtspējas indeksa eksperts Arnis Vērzemnieks prezentēja jaunākā pētījuma rezultātus par lielāko Latvijas uzņēmumu atklātību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā uzņēmumi plāno savu attīstību vismaz trīs gadus uz priekšu, arī valstij jau šodien būtu jābūt skaidrībai par attīstības prioritātēm, jo no tā atkarīgas investīcijas uzņēmējdarbībā.

Tā uzskata būvmateriālu ražošanas kompānijas Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Fragments no intervijas "Dienas Biznesa" zīmola izdevumam TOP500!

Kas ir nozīmīgākais, ko valsts nākotnē varētu darīt nozares labā?

Tā ir ekonomisko attīstības ciklu izlīdzināšana. Visā pasaulē vienmēr ir kādi ekonomiskie cikli, bet, ņemot vērā dažādās ietekmes, dažādās naudas plūsmas, kas ir Latvijā, mums valsts pusē ir jābūt visaptverošai monitoringa sistēmai, kura analizē daudz dažādu datu, piemēram, privāto patēriņu, privāto cenu indeksu izmaiņas. Ir jābūt plānam ar objektiem, kas Latvijā ir ļoti nepieciešami. Šī monitoringa sistēma rāda, vai privātais patēriņš krītas vai palielinās, un tajā brīdī gan no tirgus pārkaršanas, gan dziļas iekrišanas tā mūs vilks ārā ar šiem dažādajiem investīciju projektiem. Viena no lielākajām problēmām, kāpēc pastāv ēnu ekonomika, ir tas, ka Latvijā ir viļņveida attīstība. It kā attīstās un tad krīt, attīstās un krīt. Līdz ar to cilvēkiem jādomā, kā izdzīvot pēc tam, kad viss atkal būs lejā. Tāpēc arī ir svarīgi, ka valsts reaģē laikus un ka tai ir plāns, kurus projektus realizēt, ne tikai tad, kad jau ir krīze, iekritiens ekonomikā vai privātās investīcijas samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface jaunajā Centrālās un Austrumeiropas (CAE) 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļautas 32 kompānijas no Baltijas valstīm, kas ir par pieciem uzņēmumiem vairāk nekā gadu iepriekš. Reģiona vadošajiem uzņēmumiem 2017. gadā kāpuši gan apgrozījuma, gan neto peļņas, gan nodarbinātības rādītāji, liecina medijiem sniegtā informācija.

Reģiona lielāko uzņēmumu topā no Latvijas iekļuvuši seši uzņēmumi, bet Igauniju pārstāv septiņi. Abām valstīm topā ir par diviem uzņēmumiem vairāk nekā pērn. Tikmēr Lietuva ar 19 uzņēmumiem, par vienu vairāk nekā gadu iepriekš, saglabā Baltijas līdervalsts pozīcijas pēc kompāniju skaita reitingā. Vadībā ar lielāko skaitu uzņēmumu ir Polija, Ungārija un Čehija, savukārt Latvija reģiona valstu vidū ieņem pēdējo vietu pēc uzņēmumu skaita Top 500.

Augstāko pozīciju no Latvijas uzņēmumiem ieņem IT produktu un risinājumu izplatītājs «ELKO Grupa», ierindojoties 124. vietā. «ELKO Grupa» ir lielākā Latvijas kompānija pēc aizvadītā gada apgrozījuma rādītājiem, turklāt uzņēmums ir Top 500 jaunpienācējs. Kā nākamais lielākais Latvijas uzņēmums reitinga 212. vietā ir «Latvenergo», uzrādot būtisku kāpumu par 157 pozīcijām salīdzinājumā ar pērnā gada topu. Latviju topā pārstāv arī «Uralchem Trading» (226.vieta), «Rimi Latvia» (228. vieta), «Maxima Latvija» (281. vieta) un «Orlen Latvija» (478. vieta), kas ir otrs reitinga jaunpienācējs no Latvijas. Tikmēr Lietuvas uzņēmumu līderis ir «Orlen Lietuva» (20.vieta), bet Igaunijas – «Tallink Grupp» (199.vieta).

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Kādas automašīnas izvēlas Latvijas pelnošākie uzņēmumi?

Zane Atlāce - Bistere, 03.01.2018

Populārākais modelis Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkos - Dacia Duster

Avots: Lursoft pētījums

Foto: netcarshow.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noskaidrotu, kādas automašīnas visbiežāk atrodamas Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkos, Lursoft veicis pētījumu, analizējot, cik lieli ir šo uzņēmumu autoparki, kādu marku automašīnas tajos pārstāvētas visbiežāk un kāds ir to nobraukums.

Pētījums atklāj, ka TOP 50 Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkā reģistrētas 2419 automašīnas, kuru kopējais nobraukums ir 120,54 milj.km. Lursoft aprēķinājis, ka šo automašīnu vidējais vecums ir nepilni 3 gadi, savukārt vidējais motora tilpums – 1598 cm2 (pētījumā izmantota CSDD Transportlīdzekļu reģistrā reģistrētā informācija, kuras dati apkopoti uz 07.11.2017).

Aprēķini rāda, ka 22,07% no visiem TOP 50 pelnošāko uzņēmumu autoparkos esošajiem auto reģistrēti 2014.gadā, bet vēl 21,65% – 2013.gadā.

Visvairāk automašīnu reģistrēts AS Latvenergo (535 automašīnas), AS Latvijas valsts meži (492 automašīnas) un SIA Lattelecom (359 automašīnas) autoparkos. Pētījumā apskatīto uzņēmumu autoparkos kopumā atrodami 43 ražotāju 212 dažādi automašīnu modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielāko uzņēmumu veiksmes un konkurētspējas saikne ar valsts tautsaimniecību ir ļoti tieša. Tāpēc ikgadējais DB apkopotais TOP500 izdevums, kas šogad iznāk jau 21. reizi, nav tikai stāsts par uzņēmumu finanšu rādītājiem, bet arī par valsts budžetu un Latvijas iedzīvotāju labklājību kopumā.

Tas ir mūsu dzīves šķērsgriezums ne tikai jau aizvadītajā gadā, bet arī iezīmē tuvāko gadu perspektīvas. Uz šī fona jāsaka, ka Latvijas lielākie uzņēmumi arī 2016. gadā – tas ir gads, kura rezultāti ir apkopoti šajā topā- ir kopumā tikuši ar izaicinājumiem labi galā. Piecsimt lielāko Latvijas uzņēmumu apgrozījums pret 2015. gadu ir nedaudz audzis, tāpat kā kopējās peļņas apjoms un vidējais nodarbināto skaits. Tomēr nozaru topi uzrāda arī vairākus izaicinājumus, ar kuriem Latvijas uzņēmējdarbības videi pārskatāmā nākotnē būs jātiek galā.

TOP 500 ir Dienas Bizness nozīmīgākais izdevums.

Dienas Bizness abonenti to saņem bez maksas. Vēl līdz 13.novembrim, abonējot laikrakstu Dienas Bizness pa telefonu: 67063333, saņem izdevumu TOP 500, kas iznāks jau 16.novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod nozīmīgu Latvijas tautsaimniecības apskatu un šogad arī 1000 lielāko uzņēmumu sarakstu, kas tiek apkopoti zīmola izdevumā "TOP 500".

"Lursoft" apkopotie dati liecina, ka pagājušajā gadā turpinājusies ekonomiskā izaugsme, kas atspoguļojas arī uzņēmumu finanšu rādītājos. Latvijas uzņēmumu vidējais apgrozījums 2018. gadā palielinājies par 9,4%, savukārt vidējā peļņa bijusi par 46,4% lielāka nekā 2017. gadā. Pērn Latvijā reģistrēto uzņēmumu kopējais apgrozījums veido 62,33 miljardus eiro, peļņa pēc nodokļu nomaksas bijusi 4,13 miljardi eiro. 2018.gada apgrozījuma un peļņas rezultāti ir visu laiku augstākie, pārsniedzot arī tā dēvēto «trekno gadu» rādītājus, kad visu uzņēmumu kopējais apgrozījums svārstījās robežās no 48 līdz 50 miljardiem eiro, bet peļņas augstākais rādītājs bija gandrīz divas reizes mazāks – 2,3 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Vēlas iegādāties 31 Elvi zīmola veikalu

Lelde Petrāne, 13.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome saņēmusi apvienošanās ziņojumu par darījumu, kura ietvaros SIA FIRMA MADARA 89 ĪPAŠUMI iegādājas SIA ANTARIS un AS NIDL aktīvu daļu, kuru veido 31 ELVI zīmola veikals.

Šobrīd SIA FIRMA MADARA 89 ĪPAŠUMI piederošie veikali pārstāv trīs dažādus zīmolus - top!, mini top! un LABAIS. Ar preču zīmi top! un mini top! Latvijā darbojas 226 pārtikas veikali, 58 no tiem pieder SIA FIRMA MADARA 89 ĪPAŠUMI, savukārt ar preču zīmi LABAIS Latvijā darbojas 20 veikali, no kuriem SIA FIRMA MADARA 89 ĪPAŠUMI pieder 10 veikali.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pašvaldību budžeti līdz TOP 500 uzņēmumiem nesniedzas

Daiga Laukšteina, 31.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 33 pašvaldībās (no 119) budžeti pārsniedz DB veidotā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 pēdējās kompānijas apgrozījumu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pašvaldību vadītāju komforta līmenis atšķiras: ir novadi, kuros ir daudz pienākumu un arī iespēju, kā arī tādi, kuros nav ne iedzīvotāju, ne iespēju, vien pastāvīgas bažas – kā savilkt galus. Tā pēc DB veiktā salīdzinošā skatījuma secina Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas vadītāja, SIA Ekonomikas prognožu centrs valdes locekle Raita Karnīte. Skaidrs, ka grūstīšanās uz otrās grupas pašvaldību vadības krēsliem vēlēšanās nav tik lielas, kā, piemēram, lielajās pilsētās un Pierīgā.

R. Karnītes skatījumā DB salīdzinājums liek aizdomāties par pašvaldību finanšu rocību un brīvību, lai arī samērojamību traucē izlīdzināšana jeb tas, ka novadi arī saņem daļu savu ienākumu no izlīdzināšanas fonda. Un tomēr, pieci milj. eiro gada budžets ļauj vidēji mēnesī tērēt 417 tūkst. eiro, un tā ir pieticīga summa, salīdzinot ar iedzīvotāju vajadzībām, kas labai pašvaldībai ir jānodrošina. Mazākais pašvaldības budžets ir 1,35 milj. eiro gadā (Baltinavas novads) jeb 112,5 tūkst. eiro mēnesī. Protams, pašvaldību finanšu rocību nosaka iedzīvotājus skaits un teritorijas lielums, tomēr visām ir jāatbild arī par darbiem, kuru izmaksas nav atkarīgas no iedzīvotāju skaita. Arī Baltinavas pašvaldībai ir jārūpējas par ceļiem, un tas maksā tikpat, cik, piemēram, Riebiņu novadā, kura budžets ir 3,6 reizes lielāks, rēķina R. Karnīte. Tikai 33 pašvaldībās (no 119) budžeti pārsniedz DB veidotā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 pēdējās kompānijas apgrozījumu (15,3 milj. eiro), un tikai Rīgas budžets ir samērojams ar rindojuma TOP 50 uzņēmumu budžetu. Tikai sešu lielo pilsētu budžeti pārsniedz 50 milj. eiro. No 112 pašvaldībām, kuru budžeti ir mazāki par 50 milj. eiro, tikai 39 pārsniedz 10 milj. eiro, bet 73 pašvaldībās tas ir mazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Dienas Bizness - uzticams palīgs Tavam biznesam!

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 13.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad 13. aprīlī aprit jau 24 gadi, kopš iznāca laikraksta Dienas Bizness pirmais numurs.

Toreiz, 1992.gadā Latvijas iedzīvotāji vēl tikai centās saprast, ko bizness īstenībā nozīmē, un Dienas Bizness bija kā flagmanis jaunajām ekonomikas vēsmām, uzņēmēja domāšanai un dzīves veidam. Pa šiem gadiem pamatīgi ir mainījusies gan Latvijas iedzīvotāju izpratne, gan arī pats Dienas Bizness, taču joprojām esam saglabājuši savu uzstādījumu būt par ekonomiski aktīvas personas izvēli nr. 1, ja runa ir par lietišķu, ekonomiska rakstura informāciju. DB mērķis ir un arī turpmāk būs piedāvāt saviem lasītājiem analītisku, noderīgu un ekskluzīvu informāciju, kas veicina biznesa ideju apmaiņu un stimulē rīcībai. DB sevi pozicionē kā savu lasītāju – uzņēmēju – partneri, atbalstītāju un konsultantu, arī kā biznesa lobiju un ietekmīgu mediju, kas cenšas sekmēt sakārtotu un plaukstošu uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru