Šā gada augustā rūpnieciskās ražošanas apjomu pieaugums, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, Latvijā bija 20,5%, tādējādi sasniegta otra straujākā rūpniecības sektora izaugsme Eiropas Savienībā (ES) aiz Igaunijas, kur rūpnieciskās ražošanas apjomi gada griezumā palielinājušies par 22,9%, liecina Eurostat dati.

Kopumā ES rūpniecības sektors šogad augustā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, audzis par 10,6%. Salīdzinot ar jūliju, par 2,6%.

Mēneša griezumā šogad augustā rūpniecības sektora izaugsme Latvijā bijusi 3,5% apmērā.

Rūpnieciskās ražošanas dati ES

Augustā

Salīdzinot ar 2010. gada jūliju (%)

Salīdzinot ar 2009. gada augustu (%)

Beļģija

:

:

Bulgārija

1.1

3.7

Čehijas Republika

1.3

10.1

Dānija

-6.6

0.9

Vācija

1.8

11.5

Igaunija

0.2

22.9

Īrija

13.6

9.6

Grieķija

5.6

3.0

Spānija

0.7

1.4

Francija

0.0

3.3

Itālija

1.6

9.5

Kipra

:

:

Latvija

3.5

20.5

Lietuva

5.2

11.0

Luksemburga

2.8*

11.8*

Ungārija

:

:

Malta

0.9

6.8

Nīderlande

0.5

5.1

Austrija

:

:

Polija

1.5

13.2

Portugāle

3.8

1.2

Rumānija

0.1

4.9

Slovēnija

5.2

11.5

Slovākija

:

:

Somija

3.3

6.2

Zviedrija

-4.0

10.7

Lielbritānija

0.3

4.2

ES 27

0.8

7.5

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Franču zinātnieks apgalvo, ka ar atstarojošās gaismas tehnoloģiju zem Leonardo da Vinči slavenā portreta Mona Liza atrasts vēl viens zīmējums.

Paskāls Kote sacīja, ka vairāk nekā desmit gadus izmantojis tehnoloģiju gleznas analizēšanai. Viņš norāda, ka zem krāsas kārtas esot agrāks da Vinči veidots portrets.

Kotes rekonstrukcijā redzama modele, kas skatās uz sāniem. Atšķirībā no da Vinči populārākā darba Mona Liza, skicē redzamā modele nesmaida.

Kompānijas Lumiere Technology dibinātājam Kotem 2004.gadā Luvras muzejs deva atļauju strādāt ar gleznu. Viņš izstrādājis jaunu metodi, ar kuras palīdzību pētīja Monu Lizu.

«Mēs varam analizēt krāsas kārtas un nolobīt tās kā sīpolu, lai atklātu visus gleznas slāņus. Mēs varam to rekonstruēt hronoloģiskā secībā,» par savu metodi stāsta Kote.

Db.lv piedāvā aplūkot kompānijas Metasite Business Solutions veikto salīdzinošo pētījumu par Baltijas valstu internetbanku funkcionalitāti un lietošanas ērtumu, apskatot banku interneta versiju stiprās un vājās puses un salīdzinot ar izmaiņām kopš pērnā gada.

Līdera pozīcijas internetbankas funkcionalitātes ziņā šogad saglabājusi Swedbank. Savukārt SEB banka no pērn iegūtās 4. vietas noslīdējusi uz 10. vietu. Negatīvajiem rezultātiem par iemeslu bijusi elektroniskā klientu apkalpošanas servisa pasliktināšanās: atbilžu sniegšana uz jautājumiem, kas iesūtīti ar elektroniskā pasta starpniecību, kā arī internetbankas vispārējā saprotamība.

Internetbankas funkcionalitāti uzlabojusi Parex banka, kas kopš 2007. gada pētījuma rezultātiem pakāpusies no 6. uz augsto 2. vietu – banka uzlabojusi pilnīgi visus rādītājus. Arī GE Money bank (bijusī Baltic Trust Bank) uzrādījusi ievērojamu kāpumu, no pērn iegūtās 11. vietas šogad pakāpjoties uz 5. vietu, pateicoties uzlabotajiem rādītājiem ērtuma ziņā un rūpīgāk sniedzot atbildes uz jautājumiem, kas iesūtīti ar elektroniskā pasta starpniecību.

Igaunijas valdība ceturtdien apstiprināja vienošanos, kas paredz, ka Igaunija būvēs jaunu galveno mītni Eiropas Savienības (ES) iekšlietu un tieslietu sistēmas informācijas tehnoloģiju (IT) aģentūrai eu-LISA, kuras izmaksas sasniegs 8,4 miljonus eiro.

Valdība arī pilnvaroja iekšlietu ministru Hanno Pevkuru parakstīt līgumu starp Igauniju un eu-LISA, kas paredz, ka aģentūras galvenā mītne tiks uzbūvēta Tallinā, informēja Igaunijas Iekšlietu ministrijā. Līgumā arī izklāstītas aģentūras darbinieku tiesības.

Igaunija sola uzbūvēt biroju ēku līdz simts darbiniekiem un bez maksas nodot kompleksu aģentūras lietojumā. eu-LISA biroju komplekss jāpabeidz vēlākais līdz 2017.gada decembrim. Igaunijas budžeta stratēģijā 2014.-2017.gadam būvniecībai atvēlēti 8,4 miljoni eiro.

Atbilstoši starptautiskajai praksei eu-LISA darbiniekiem būs tāds pats statuss un imunitāte kā diplomātiskajiem darbiniekiem. Uz viņiem un viņu ģimenes locekļiem netiks attiecināti imigrācijas ierobežojumi.

Parīzes centrā uz laiku nācās slēgt gājēju tiltu pāri Sēnai - Pont des Arts. Aizvadītās nedēļas beigās tilta margas neizturēja mīlnieku atstāto piekaramo atslēgu smagumu un sabruka uz ietves, ziņo Reuters.

Naktī uz svētdienu notikušajā incidentā cietušo nav, taču tilts uz laiku tika slēgts. «Ja tilta fragments būtu uzgāzies virsū garām braucošai laivai, rezultāts būtu katastrofāls,» tā norādīja Parīzes policijas pārstāvji. Tiltu, kas savieno Luvru un Francijas Institūtu (Institut de France), atkal gājējiem atvēra svētdienas pēcpusdienā.

Vēl pirms negadījuma divas amerikāņu aktīvistes – Lisa Anselmo (Lisa Anselmo) un Lisa Teilore Hafa (Lisa Taylor Huff) – uzsāka kampaņu par mīlnieku atstāto atslēgu noņemšanu no tilta. Viņu aicinājumu parakstījuši septiņi tūkstoši idejas atbalstītāju. Aktīvistes norādīja, ka tilta izskats pārvērsts līdz nepazīšanai kopš tas apkārts ar «nenosakāmiem metāla gabaliem», turklāt arī tā pastāvēšana šo atslēgu dēļ nu ir briesmās.

Austrālijas zinātnieki ar 3D printeri izgatavojuši divus lidmašīnu reaktīvos dzinējus, kas piesaistījis lielo ražotāju interesi, ceturtdien paziņojuši Austrālijas Melburnas Monaša universitātes pētnieki.

Paveiktais atklājis 3D printeru potenciālu augstas kvalitātes produktu izgatavošanā, norādījuši zinātnieki, kuri «izdrukājuši» dzinēju pēc Francijas dzinēju ražotāja Safran gāzes turbīnas šablona. Safran piegādā detaļas Airbus un Boeing.

«Būtiski ir tas, ka lielie ražotāji un inženierkompānijas, piemēram, Safran un Airbus atzinušas, ka materiāls, ko var izdrukāt ar 3D printeri, atbilst aviācijas kvalitātes prasībām, un es domāju, ka tas ir ārkārtīgi nozīmīgi,» atzinis universitātes pārstāvis Ians Smits.

«Tā ir satriecoša tehnoloģija. Mēs jau daudz esam redzējuši plastmasas un polimēru jomā, bet šis sajūsmina tādēļ, ka tagad tie ir metāli un vieglie metāli - titāns, niķelis un alumīnijs.»

Neraugoties uz daudzsološajām perspektīvām un iepriekš prognozētajiem vēsturiski vislielākajiem iespējamajiem investīciju apjomiem Latvijā, 2008. gadā nekustamā īpašuma investīciju tirgū noticis tikai viens ievērojams darījumu, — vērtē kompānija Re&Solution.

Arī Igaunijā tirgus ir bijis kūtrs. Daudzi investori ir aizgājuši no šīs valsts tirgus nestabilitātes un ievērojami pasliktinājušos finansiālo apstākļu dēļ. Daudzi investori turpinot aktīvi novērot tirgu, lai varētu atsākt tajā darboties tūlīt pēc pirmo pozitīvo signālu saņemšanas. Aktīvākie dalībnieki ir vietējie fondi un biržas dalībnieki, ziņo Re&Solution.

Starp trim Baltijas valstīm veiksmīgāks aizvadītais gads ir bijis Lietuvai. Neraugoties uz nelielo darījumu skaitu, kopējais investīciju darījumu apjoms pārsniedza 300 miljonus eiro. 2008.gadā īpašumu investīciju tirgū dominēja tirdzniecības īpašumu pārdošana, t.i., Akropolis SC un Maxima portfelis, ko veidojas 9 objekti.

Tehnoloģiju uzņēmumu “Wolt” Baltijā tagad vadīs uzņēmuma līdzšinējais pārdošanas vadītājs Baltijā Mantas Lomsargis.

Kā norāda M. Lomsargis, “Wolt” mērķis ir kļūt par digitālu iepirkšanās centru, kas pieejams katra iedzīvotāja kabatā. Šogad uzņēmums strauji paplašinājies vairāk nekā 10 Latvijas pilsētās, kā arī izstrādājis virkni jaunu pakalpojumu gan privātpersonām, gan uzņēmumiem.

““Wolt” Baltijas tirgū ienāca pirms vairāk nekā sešiem gadiem. Šajā laika periodā mums ir izdevies izveidot lojālu klientu bāzi, turklāt platformas lietotāju skaits ik dienas paplašinās. Esmu gandarīts par iespēju vadīt mūsu uzņēmumu Baltijas valstīs, koncentrējoties uz piegādes servisa kvalitāti kā mūsu pamatdarbību, kā arī turpinot paplašināties arvien jaunās pilsētās,” stāsta “Wolt” Baltijā vadītājs Mantas Lomsargis.

Pat pēc 15 % obligātās algu samazināšanas vairākiem Liepājas pašvaldības uzņēmumu vadītājiem algas ir valsts vadītāju līmenī, izpētījis laikraksts Kurzemes Vārds.

Vislielāko algu 2009. gadā saņem pērn 115 tūkstošu latu lielus zaudējumus piedzīvojušās pašvaldības SIA Liepājas ūdens vadītājs Andis Dejus - 2.04 tūkstošus latu. Viņš arī salīdzinoši daudz zaudējis no algas, jo pērn viņa alga vidēji bijusi 3.024 tūkstoši latu, raksta Kurzemes Vārds.

Liepājas reģionālā slimnīca pērn cietusi gandrīz 379 tūkstošus latu zaudējumus, valdes priekssēdētājs Juris Bārzdiņš saņem 1.97 tūkstošus latu algā, bet viņa vietnieks ārstniecības jautājumos, patologs Edvīns Striks - 1.78 tūkstošus latu, valdes locekle Liene Busele - 1.42 tūkstošus latu.

Atkritumu poligona apsaimniekotāja Liepājas RAS, kas pērn nopelnījusi 120 tūkstošus latu, valdes priekšsēdētājs Normunds Niedols saņem 1.62 tūkstošu latu algu. Viņam ir arī 1.2 tūkstošus latu liela amatalga PSIA Vecliepāja. Komunālās pārvaldes vadītājs Ģirts Reinbergs - 1.5 tūkstošus latu, Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins - 1.5 tūkstošus latu. Arī domes izpilddirektors Edgars Rāts saņem algu arī PSIA Komunālā pārvalde - 1.35 tūkstošus latu.

Liela daļa no skaistumkopšanas salonu apmeklētājiem reiz ir iegādājušies atlaižu kuponus kolektīvās iepirkšanās portālos, tomēr tikai neliela daļa no tiem kļūst par pastāvīgiem klientiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Studija Mona Beauty ar kolektīvās iepirkšanās portāliem sadarbojas vairāk nekā četrus gadus. «Pēdējo gadu laikā ir izveidojusies tāda situācija, ka liela daļa skaistumkopšanas pakalpojumu izmantotāju meklē informāciju par jauniem pakalpojumiem nevis uzņēmumu mājas lapās, bet tieši šajos portālos. Īpaši izdevīgi ir piedāvāt kuponus jauniem pakalpojumiem, tā ir laba reklāma,» atzīst studijas Mona Beauty valdes locekle Viktorija Lazareva. Tiesa, tikai aptuveni 5% no kuponu izmantotājiem kļūst par pastāvīgiem klientiem.

«Kad atvērām daiļuma studiju, piedāvājām skaistumkopšanas pakalpojumus kolektīvās iepirkšanās portālos, taču lielas jēgas no šīm aktivitātēm nebija,» savukārt pauž daiļuma studijas Estra īpašniece Eva Strautmale. Pēc viņas domām, šādas akcijas nepalīdz piesaistīt pastāvīgu klientūru, jo cilvēki, kuri izmanto kuponus, reti kad atgriežas. Varētu pat teikt, ka tā ir īpaša publika, kas izķer lētos piedāvājumus un staigā uz visām iespējamajām procedūrām pēc kārtas. «Tie ir kuponu cilvēki, no kuriem bizness neko neiegūst. Labums no sadarbības ar kolektīvās iepirkšanās portāliem bija atpazīstamības veicināšana, – kas mēs tādi esam un ko piedāvājam,» konstatē E. Strautmale. Viņai piekrīt salona SPA Debess vadītāja Anna Lastovska. Trīs gados salons SPA Debess ar kuponu palīdzību ir piesaistījis aptuveni 4000 klientu, tomēr tikai kādi pieci cilvēki ir kļuvuši par pastāvīgiem klientiem.

Aizmirstiet par viņas smaidu. Itāļu pētnieks uzskata, ka galvenā atslēga, lai atklātu Leonardo da Vinči gleznas Mona Līza noslēpumus, slēpjas uzgleznotās sievietes acīs, vēsta AP.

Silvano Vinceti apgalvo, ka viņš ir atradis burtu S sievietes kreisajā acī un burtu L viņas labajā acī. Turklāt tilta, kas ir gleznas labajā pusē, arkā esot redzams arī skaitlis 72.

Pēc pētnieka domām simboli paver jaunas iespējas identificēt gleznas modeli, noteikt tās uzgleznošanas laiku, kā arī apliecina da Vinči interesi par reliģiju un misticismu.

Šī ir tikai viena no versijām, kas saistīta ar šo gleznu. Pastāv arī uzskats, ka tajā attēlots vīrietis, kā arī uzskats, ka tas ir da Vinči pašportrets, bet gleznā attēlotās sievietes noslēpumainā smaida izskaidrojumi ir visdažādākie, sākot no grūtniecības līdz pat sērām.

Pētnieki mēģinās identificēt sievieti, kura pozēja Leonardo da Vinči, topot gleznai Mona Līza, izrokot itāļu dižciltīgās sievietes mirstīgās atliekas, ziņo BBC.

Mākslas vēsturnieks Silvano Vinceti uzskata, ka ar Līzas Džerardini mirstīgajām atliekām viņš var pierādīt, vai viņa bijusi mākslinieka modele.

Nesen iegūtā miršanas apliecība liecina, ka viņa nomira 1542.gadā un ir apbedīta klosterī Florencē.

Kapa atrakšana sākšoties šomēnes.

Monas Līzas un viņas noslēpumainā smaida mistērija ir nodarbinājusi mākslas ekspertu prātus jau piecus simtus gadu.

«Mēs varam izbeigt gadsimtiem senu strīdu, kā arī saprast Leonardo attiecības ar saviem modeļiem,» sacījis Vinceti.

Izmantojot zinātniskās metodes, Vinceti cer iegūt DNS no Džerardini galvaskausa un atjaunot viņas seju.

Šodien un rīt Salacgrīvā notiks lielākais mūzikas un mākslas festivāls Baltijas valstīs – Positivus, kura ietvaros piesātinātā divu dienu programmā varēs baudīt ne tikai lielisku mūziku, bet arī kino, teātri, dejas mākslu u.c. saistošas izklaides un atpūtas aktivitātes. Festivāla aktualitātes, uzstāšanos un intervijas ar māksliniekiem pārraidīs Radio SWH.

Uz galvenajam skatuvēm, kam šogad dots TELE2 un CĒSU ALUS nosaukums, uzstāsies spožākās pašmāju un ārzemju zvaigznes, no kurām galvenās ir MOBY, PRĀTA VĒTRA, SINEAD O’CONNOR, PETER DOHERTY, THE WHIP, EBONY BONES un THE TIGER LILLIES.

Positivus festivālā viesosies arī TWO DOOR CINEMA CLUB, THE LEISURE SOCIETY, SONS OF NOEL AND ADRIAN, THE HAPPY ENDINGS, JURGA, INSTRUMENTI, DZELTENIE PASTNIEKI, THE HOBOS, ZIG ZAG, THE MUNDANE, BEDWETTERS, DAHLING, DUN DUN un LAIME PILNĪGA.

Plašu pašmāju mākslinieku programma būs I LOVE YOU terasē, kur uzstāsies HOSPITĀĻU IELA, S.P.B., SATELLITES LV, EL MARS, VOCEKS VOISKA, GAUJARTS, MARTIN CONFUSED, MARIPOSSA, MONA DE BO un ACID RAIN.

Šajā sezonā kruīzu kuģi Rīgā ienāks retāk, taču paredzams, ka tie būs lielāki un lepnāki, šodien raksta Dienas bizness.

Šogad paredzami 66 kruīzu kuģu ienācieni, kas ir par 22 mazāk, nekā pērn, DB stāstīja Rīgas brīvostas pārvaldes kruīzu kuģu un pasažieru daļas vadītāja Inita Luna. Tas gan nenozīmējot, ka sezona uzskatāma par ievērojami sliktāku, jo tūristu skaits saglabāsies diezgan līdzīgs. Pērn bija ap 68 tūkst. tūristu, šogad paredzēti ap 65 tūkst. «Nāk arvien lielāki kuģi. Operatori tiecas pēc lielākiem kuģiem, jo tas ir lētāk un izdevīgāk,» viņa norādīja.

Kruīzu kuģu sezona šogad tiks atklāta 4. maijā, kad, vizinot tūristus maršrutā starp Gdiņas uz Tallinu, ostā piestās Mona Lisa.

Ceļojumu apdrošināšanas kompānija Virgin, veicot aptauju britu tūristu vidū, centusies noskaidrot, kuri pasaules tūristu apskates objekti ir izraisījuši vislielāko vilšanos.

Pirmajā pozīcijā tiek minēts Eifeļa tornis, kas atrodas Francijas galvaspilsētā Parīzē. Vislielāko neapmierinātību britu tūristiem izsauca garās rindas, lai tiktu Eifeļa tornī, kā arī dārgās biļetes. Britiem nepatīk arī Luvras muzejā esošā Monas Lisas glezna. Britu tūristi atzīmē, ka gleznu nav iespējams redzēt tāpēc, ka to ieskauj milzīgi laužu pūļi.

Vēl viena vieta, kas izsauc nepatiku ir Ramblas bulvāris spāņu pilsētā Barselonā - pastaiga pa šo bulvāri nereti var beigties ar vizīti policijas iecirknī, jo būsiet kļuvis par kabatas zagļu vai laupītāju upuri.

10 pasaules tūrisma objekti, kuros vīlušies britu tūristi:

1. Eifeļa tornis, Parīze, Francija

Nīderlandes parlaments vienbalsīgi pieņēmis aicinājumu valsts valdībai atteikties no iecerētās pretrunīgi vērtētā Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) parakstīšanas.

«Nolīgums ir jānoņem no dienaskārtības, neskatoties uz to, kādu lēmumu pieņems Eiropas Parlaments,» norādīja Nīderlandes parlamenta deputāts Kīss Verhoevens (Kees Verhoeven). Savukārt Nīderlandes Ekonomikas, lauksaimniecības un inovāciju ministrijas pārstāve Līsa Gonkalve (Lisa Goncalves) apliecināja, ka valsts parakstīs nolīgumu tikai tādā gadījumā, kad kļūs skaidrs, ka tas nepārkāpj Nīderlandes konstitūciju.

Jau vēstīts, ka ACTA noraidījušas arī Eiropas Parlamenta komitejas. EP komiteju nostāja tomēr nav saistoša Starptautiskās tirdzniecības komitejai (INTA), kas 21. jūnijā balsos par ieteikumiem Parlamenta nostājai un rīcībai attiecībā uz ACTA tālāko virzību. Pēc tam EP kopumā būs balsojumā jāpauž sava nostāja par nolīgumu.

Svarīgu lomu tuvā nākotnē gatavojas ieņemt uzņēmējdarbība sociālajos tīklos, līdz ar ko radīsies pieprasījums pēc jauniem norēķinu veidiem. Jau tagad ievērību pasaulē ieguvuši eksperimenti ar jaunām finanšu sistēmām, kuras spēj iztikt bez banku sistēmas, kādu mēs to zinām.

Šādas tendences aplūkotas CAC Card Academy rīkotajā konferencē Rīgā, kurā galvenie sarunu temati ir saistīti ar elektronisko norēķinu un maksājumu karšu attīstību.

Kā skaidro First Data viceprezidente Līsa Volkere (Lisa Walker), tirdzniecībā pašlaik ir izveidojušies «perfektas vētras» apstākļi. Tirgotājiem šobrīd ir vairāk iespēju uzrunāt pircējus, izmantojot daudz dažādas platformas – sociālos medijus, viedtālruņus, planšetdatorus un dažādas lietojumprogrammas. Viņa norāda, ka mainās cilvēku iepirkšanās paradumi, līdz ar ko mainās arī apmaksas ekosistēma, kuru šobrīd veido ļoti daudz spēlētāju.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) aicina vispārizglītojošo un profesionālo skolu informātikas pedagogus uz gadskārtējo konferenci «Informācijas tehnoloģiju novitātes izglītībā 2014». Šogad konferencē iecerēts pārrunāt nepieciešamību jau pamatskolā skolēniem mācīt programmēšanu, tā sniedzot viņiem nepieciešamās pamatzināšanas, kas vēlāk palīdzēs arī veiksmīgi studēt augstskolā.

«Patlaban skolēni mācību priekšmetā «Informātika» galvenokārt apgūst datorlietošanas prasmes — programmu izmantošanu, nevis to radīšanu — programmēšanu. Tas viņiem rada maldīgu priekšstatu par to, kas ir informātika, un seko vilšanās un pārpratumi, kad vidusskolu beidzēji augstskolā izvēlas studēt informācijas tehnoloģijas,» saka RTU Sagatavošanas kursu nodaļas vadītājs un Latvijas Informātikas skolotāju asociācijas (LISA) valdes priekšsēdētājs Oskars Lūsis.

Konferencē tiks apspriests LISA priekšlikums informātiku sākt mācīt, sākot no 2. klases. O. Lūsis ir pārliecināts, ka skolēniem ir pa spēkam apgūt programmēšanu vecumam atbilstošā līmenī, bet skolotājiem — to mācīt.

Šā gada janvārī vidējais Somijas ēdienu piegādes uzņēmuma Wolt lietotājs Rīgā veica 2,32 pasūtījumus mēnesī, bet pirms gada – 1,97 pirkumus mēnesī

Šobrīd kompānijas mobilajā lietotnē pieejami 182 restorāni Rīgā, bet līdz gada beigām šo skaitli plānots dubultot. «Redzēt, ka cilvēki izmēģina Wolt, paliek ar mums un izmanto šo pakalpojumu arvien vairāk, ir pati labākā sajūta,» saka Līsa Ristala (Liis Ristal), ēdienu piegādes kompānijas Wolt vadītāja Baltijā. Šis uzņēmums darbu Rīgā sāka 2017. gada oktobrī. Pērn Wolt lietotāji Rīgā pasūtījuši 200 tūkstošus burgeru, 192 tūkstošus suši komplektu, 126 tūkstošus porciju Āzijas ēdienu, 95 tūkstošus salātu porciju un 63 tūkstošus picu. Vairāk par to, kā Somijas jaunuzņēmumam veicas Rīgā, kā atšķiras klientu paradumi Baltijā un kā arī līdzņemšanai domāta ēdiena jomā ieviest videi draudzīgāku iepakojumu, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Noskaidrota «stiprākā kārts» kompāniju spēlē par vistalantīgāko jauno darbinieku piesaisti, un tā ir neierobežota apmaksāta atvaļinājuma piešķiršana, citējot aptaujas datus, raksta Business Insider.

Ask.com veiktā aptaujā 69% norādījuši, ka viņi mainītu kompāniju tādā gadījumā, ja jaunais darba devējs piedāvātu neierobežoti daudz apmaksātu brīvdienu.

Tāpat atklājies, ka šāda veida priekšrocība vairāk interesē neprecētus cilvēkus (42%) nekā tos, kas ir precējušies (30%) vai šķīrušies (27%).

Pašlaik ASV 2% darba devēju piedāvā neierobežoti garu apmaksātu atvaļinājumu. Šo uzņēmumu vidū ir Zynga, Foursquare, Netflix, Ask.com.

«Silīcija ielejas uzņēmumiem ir raksturīgi saviem darbiniekiem piedāvāt neparastus bonusus, piemēram, friziera pakalpojumus darbavietā vai veļas mazgāšanu, kas ir diezgan noderīgi,» stāsta Ask.com personāla daļas viceprezidente Lisa Rosa (Lisa Ross). «Tomēr galu galā amerikāņu darbinieki visvairāk novērtē tos darba devējus, kas rūpējas par viņu veselību un labklājību, un tos, kas aktīvi investē darbinieku vispārējā dzīves kvalitātē,» viņa stāsta.

Kāda ASV Bostonas pilsētas iedzīvotāja pie savas mājas izsolē iegādājusies divas autostāvvietas, šim nolūkam tērējot vairāk nekā pusmiljonu ASV dolāru.

Aizvadītajā nedēļā Bostonas Blekbejas rajonā tika izsolītas divas autostāvvietas, vēsta Boston Globe. Izsoles laikā to cena sasniedza 560 tūkstošus ASV dolāru (sākotnējā cena 42 tūkstoši) un abas autostāvvietas iegādājās vietējā iedzīvotāja Līsa Blumentāle (Lisa Blumenthal), kurai netālu pieder vairākus miljonus vērts īpašums.

Bostonas Iekšējo ieņēmumu dienests, kas izsolīja autostāvvietas, iepriekš tās bija konfiscējis no kāda pilsētas iedzīvotāja, kurš ilglaicīgi nebija maksājis nodokļus. Jaunā autostāvvietu īpašniece iecerējusi ļaut tās izmantot saviem viesiem un strādniekiem, kas uztur viņas īpašumus.

Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām visvairāk iztērējusi Tautas partija, liecina Db veikta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam partiju iesniegto deklarāciju izpēte.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēl gaida deklarācijas, kas nosūtītas pa pastu, tādēļ visu partiju tēriņi pagaidām nav zināmi, piemēram, šobrīd nav pieejamas ziņas par partiju LPP/LC. Deklarācijas par priekšvēlēšanu tēriņiem bija jāiesniedz līdz 6. jūlijam, bet tas var būt arī vēstules izsūtīšanas datums, norādīja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Apvienība TB/LNNK priekšvēlēšanu kampaņai izlietojusi 406.7 tūkstošus latu. Par reklāmas kampaņas sagatavošanu un plānošanu apvienība samaksājusi 26.99 tūkstošus latu, bet 346.3 tūkst. Ls izlietoti reklāmas izvietošanai, lielākoties (205.5 tūkst. Ls) komerciālajā TV.

Kopš 2004. gada nevalstiskajām organizācijām (NVO) no valsts budžeta piešķirti 73 miljoni latu. Tā kā nav vienotu noteikumu, kas regulētu NVO finansēšanu no valsts līdzekļiem, ministrijas, izvēloties, kuras organizācijas un ar cik lielu naudu atbalstīt, vadās katra pēc saviem principiem, vēsta Latvijas Avīze šodien publicētajā pētījumā.

Liela daļa NVO valsts finansējumu saņem, uzvarot projektu konkursos, taču ir arī virkne tādu, kas pie naudas tiek ārpus konkurences – piemēram, ja ministriju vadītāju skatījumā uz tām attiecināms "izcilības jēdziens" vai naudas piešķīrumi gadu gaitā vienkārši kļuvuši par tradīciju. Ministrs Oskars Kastēns, valdībā pārrunājot ziņojumu par NVO, nesen izteicās, ka būtu nepieciešams radīt vienotus noteikumus šo organizāciju finansēšanai no budžeta. Taču šai idejai gan nepiekrita citi ministri, iebilstot, ka tādus radīt nav iespējams un izlemt, kuras organizācijas atbalstīt, – tā ir politiska izšķiršanās."

Tikmēr Ministru prezidents Ivars Godmanis nācis klajā ar iniciatīvu paplašināt valsts sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, "deleģējot tām vairāk valsts funkciju". Nododot NVO pārziņā daļu uzdevumu, ko patlaban veic ierēdņi, viņaprāt, varētu samazināt pārvaldes aparātu un sabiedriskās organizācijas tos pašus darbus paveiktu lētāk un efektīvāk.