Jaunākais izdevums

Konkurences padome (KP) par aizliegtu vienošanos reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos piemērojusi naudas sodu kopumā 1,975 miljonu eiro apmērā trim reģionālajiem pasažieru pārvadātājiem - AS "Liepājas autobusu parks" (LAP), AS "Nordeka" un SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss", trešdien žurnālistiem pavēstīja KP.

Tostarp LAP piemērota soda nauda 862 700 eiro apmērā, "Nordeka" - 637 600 eiro apmērā, bet "Latvijas sabiedriskajam autobusam" - 474 600 eiro apmērā.

Soda nauda kompānijām piemērota par vienošanos Autotransporta direkcijas (ATD) organizētajos iepirkumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos uz 10 gadiem.

KP secinājusi, ka LAP, "Nordeka" un "Latvijas sabiedriskais autobuss", lai iepirkumā iegūtu pakalpojuma sniegšanas tiesības maršrutos maksimāli pietuvināti noteiktajai robežai - 15 miljoni kilometru gadā, - savstarpēji apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju ne tikai par lotu sadali, bet arī par dalības nosacījumiem iepirkumos, vienojoties, piemēram, par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkrētajā lotē, kā arī par piedalīšanās formu iepirkumos - individuāli vai veidojot apvienības.

KP sākotnējo informāciju par karteli saņēmuši no tirgus dalībnieku pieteikuma Iecietības programmas ietvaros, kas atklāja, ka pirms piedāvājumu iesniegšanas iepirkumā 2019.gada 26.augustā "Nordeka" telpās Rīgā notika LAP, "Nordeka", "Latvijas sabiedriskais autobuss" un pieteikuma iesniedzēja tikšanās. To apstiprina arī lietas dalībnieku mobilo telefonu numuru noslodzes dati, kas norāda, ka minēto uzņēmumu pārstāvji norādītajā datumā un laikā atradās "Nordeka" telpās vai tās tuvākajā apkārtnē.

Tikšanās laikā tika piedāvāts katram klātesošajam tirgus dalībniekam izlemt, kurā lotē tas gribētu piedalīties. Par sākotnējo paškritēriju tirgus sadalei tika piedāvāts izmantot katra tirgus dalībnieka jau noslēgtos līgumus, tas ir, maršrutus, ko katrs tirgus dalībnieks jau apkalpo, kā arī bāzes atrašanās vietas. Tikšanās laikā tika uzrādīta arī iepriekš sagatavota tabula ar visām 16 lotēm, ko papildināja rokrakstā veiktas piezīmes par iespējamo lotu sadali.

LAP valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns iepriekš norādīja, ka kompānija tuvākajā laikā padziļināti iepazīsies ar KP lēmuma pilno tekstu, lai varētu sniegt plašākus komentārus par situāciju."LAP

savā profesionālajā darbībā ievēro visas likuma prasības un noliedz konkurences tiesību noteikumu neievērošanu vai Konkurences likuma pārkāpšanu. Pēc padziļinātas iepazīšanās ar lēmuma argumentāciju, LAP lems par konkrētu tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanu, lai aizsargātu savas tiesiskās intereses, pierādot savas rīcības godprātību un vainas neesamību," pauda kompānijā.

Arī "Nordeka" pārstāvji aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka nepiekrīt KP lēmumam, norādot, ka uzņēmums nav ņēmis dalību aizliegtā vienošanās, kas būtu pretrunā Konkurences likumam un ES tiesību normām. Sīkākus komentārus "Nordeka" sola sniegt pēc detalizētas iepazīšanās ar KP lēmuma pilno tekstu.

Savukārt ATD pārstāvji aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka Publisko iepirkumu likuma normas, kas paredz izslēgt pretendentu no dalības iepirkumā, konstatējot, ka pretendents ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, nav attiecināmas uz jau noslēgtajiem iepirkuma līgumiem. Līdz ar to ATD nav tiesīga lauzt noslēgtos iepirkuma līgumus, pamatojoties uz KP pieņemtajiem lēmumiem.

ATD valdes priekšsēdētājs Kristians Godiņš otrdien, 17.janvārī, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja, ja KP lēmums stāsies spēkā attiecībā uz kādu uzņēmumu, ar kuru bija plānots noslēgt līgumu, šādu līgumu nedrīkstēs noslēgt, kā arī attiecīgais uzņēmums nedrīkstēs piedalīties tuvākajā valsts iepirkuma konkursā.

Jau ziņots, ka LAP apgrozījums 2021.gadā bija 15,406 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga vairākkārt, sasniedzot 3,603 miljonus eiro.

Pēc KP 2022.gada 29.marta lēmumā par Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu LAP darbībās, uzņēmuma mazākuma akcionārs (34,85%) ir Liepājas pašvaldība, bet 59,83% akciju pieder SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" datiem, pastarpināti pieder Andra Šķēles (67%) un Aināra Šlesera (33%) ģimenēm.

Vienlaikus "Nordeka" apgrozījums 2021.gadā bija 9,9 miljoni eiro, kas ir par 21,8% mazāk nekā gadu iepriekš, un tā strādāja ar 220 000 eiro zaudējumiem pretēji peļņai gadu iepriekš. "Nordeka" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,669 miljoni eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Juris Savickis.

Savukārt "Latvijas sabiedriskais autobuss" 2021.gadā strādāja ar 8,474 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir gandrīz 4,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 2,7 reizes - līdz 49 767 eiro. Uzņēmums reģistrēts 1996.gadā, un tā pamatkapitāls ir 445 797 eiro. "Latvijas sabiedriskais autobuss" pieder SIA "B-Bus", kas savukārt pieder Īrijā reģistrētam uzņēmumam "PTC Consulting". Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Vitālijs Komars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Līgumi ar trim kartelī iesaistītajiem pārvadātājiem būtu jāpārtrauc

Db.lv, 20.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāvērtē iespēja pārtraukt līgumus ar trim kartelī iesaistītajiem pasažieru pārvadātājiem ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

"Domāju, ka ir jāizskata arī iespēja, ka šiem komersantiem jau esošie, noslēgtie līgumi būtu jāpārtrauc. Ja tam būs juridisks pamats esošajā regulējumā, tad noteikti šādu soli vajadzētu spert," sacīja Vitenbergs, komentējot Konkurences padomes (KP) lēmumu par kopumā 1,975 miljonu eiro soda naudas piemērošanu AS "Liepājas autobusu parks" (LAP), SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss" un AS "Nordeka" par aizliegtu vienošanos Autotransporta direkcijas (ATD) organizētajos iepirkumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos uz desmit gadiem.

Viņš arī norādīja, ka konstatētais pārkāpums ir smags un šis nav arī pirmais KP paziņojums par karteli Latvijā, tādējādi ir jābūt mācībai. "Domāju, ka te vajadzētu būt rūgtai mācībai gan šiem komersantiem, gan arī citām nozarēm," teica satiksmes ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru pārvadātājs ar autobusiem AS "Nordeka" nepiekrīt Konkurences padomes (KP) lēmumam par soda naudas piemērošanu saistībā ar kompānijas dalību aizliegtā vienošanās, pauda kompānijas vadība.

""Nordeka" apstiprina, ka ir viens no pasažieru pārvadājumu uzņēmumiem, pret ko ir vērsusies KP," norādīja kompānijā, uzsverot, ka "Nordeka" nepiekrīt KP lēmumam - uzņēmums nav ņēmis dalību aizliegtā vienošanās, kas būtu pretrunā Konkurences likumam un Eiropas Savienības tiesību normām.

Divu miljonu eiro sods trim sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem  

Konkurences padome (KP) konstatējusi trīs sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju ar reģionālajiem...

Sīkākus komentārus "Nordeka" sniegs pēc detalizētas iepazīšanās ar KP lēmuma pilno tekstu.

Jau vēstīts, ka KP ir konstatējusi trīs sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju ar reģionālajiem autobusiem aizliegtu vienošanos, kopumā piemērojot naudas sodus teju divu miljonu eiro apmērā. Plašāk par pieņemto lēmumu KP informēs trešdien preses konferencē plkst.10.

Preses konferencē piedalīsies KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis un KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Iepriekš AS "Liepājas autobusu parks" valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns norādīja, ka attiecīgais KP lēmums ietekmē arī kompāniju, tādēļ "Liepājas autobusu parks" tuvākajā laikā padziļināti iepazīsies ar KP lēmuma pilno tekstu, lai varētu sniegt plašākus komentārus par situāciju.

""Liepājas autobusu parks" savā profesionālajā darbībā ievēro visas likuma prasības un noliedz konkurences tiesību noteikumu neievērošanu vai Konkurences likuma pārkāpšanu. Pēc padziļinātas iepazīšanās ar lēmuma argumentāciju, "Liepājas autobusu parks" lems par konkrētu tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanu, lai aizsargātu savas tiesiskās intereses, pierādot savas rīcības godprātību un vainas neesamību," pauda kompānijā.

Savukārt Autotransporta direkcijas (ATD) pārstāvji norādīja, ka Publisko iepirkumu likuma normas, kas paredz izslēgt pretendentu no dalības iepirkumā, konstatējot, ka pretendents ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, nav attiecināmas uz jau noslēgtajiem iepirkuma līgumiem. Līdz ar to ATD nav tiesīga lauzt noslēgtos iepirkuma līgumus, pamatojoties uz KP pieņemtajiem lēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2023.gada beigām Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā un Ventspilī par kopumā 44,9 miljoniem eiro pasažieru pārvadājumiem paredzēts iegādāties 145 videi draudzīgus autobusus, informē Satiksmes ministrijā.

Eiropas zaļais kurss ir panākt klimatneitralitāti līdz 2050.gadam, samazinot transporta radītās emisijas līdz 2030.gadam vismaz par 55%. Latvijas lielākais izaicinājums ir "zaļināt" satiksmi, jo transportlīdzekļi ir viens no lielākajiem oglekļa dioksīda (CO2) avotiem, kas rada aptuveni ceturtdaļu Eiropas Savienības (ES) siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG).

Astoņās lielajās Latvijas pilsētās satiksmes autobusu nomaiņa uz mūsdienīgiem transportlīdzekļiem, kas ir pasažieriem ērtāki un videi draudzīgi, tiek īstenota ar ES Kohēzijas fonda 44,9 miljonu eiro līdzfinansējumu. Līdz nākamā gada beigām Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā un Ventspilī pasažieru pārvadājumiem kopumā būs iegādāti 145 mūsdienīgi un videi draudzīgi autobusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nodarbinātība Latvijā. Vai virzība no tirgus ekonomikas uz sociālismu?

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 01.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā par tirgus ekonomikai atbilstošām var uzskatīt tikai 12 pašvaldības.

Kā liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, tad 21. gadsimtā Latvijas darba ņēmēju kopējais skaits savu maksimumu sasniedza 2008. gada otrajā ceturksnī. Tolaik 977,3 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju bija darba ņēmēji, un darba ņēmēju īpatsvars pret visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 75 gadiem bija 57,4%.2008.-2010. gadu krīzes laikā darba ņēmēju skaits Latvijā samazinājās par vairāk nekā 200 tūkstošiem, sasniedzot savu minimumu 2010. gada 1. ceturksnī.

Tolaik tikai 735,2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju bija darba ņēmēji (45% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 75 gadiem). Lai gan 2009. un 2010. gadā aptuveni 200 000 Latvijas iedzīvotāju pameta Latviju, taču, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, periodiski svārstoties, palielinājās gan Latvijas darba ņēmēju skaits, gan arī darba ņēmēju īpatsvars pret visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 75 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) kurināmās šķeldas tirgus izpētē nav guvusi pierādījumus par iespējamas aizliegtas vienošanās pastāvēšanu, kā arī pirmšķietami konstatējusi, ka neviens tirgus dalībnieks neatrodas dominējošā stāvoklī, informē KP.

KP veica šķeldas tirgus izpēti, lai noskaidrotu iemeslus, kas ir pamatā būtiskajam šķeldas cenu kāpumam, ņemot vērā enerģētikas nozares jautājumu aktualitāti un kurināmās šķeldas cenas būtisku pieaugumu 2021. un 2022.gadā.

KP secinājusi, ka izskaidrojums cenu kāpumam ir ģeopolitiskie apstākļi, importa ierobežojumi, inflācija un tirgus dalībnieku nespēja pietiekami ātri pielāgoties pastāvošajai tirgus situācijai.

Vienlaikus KP aicina šķeldas pircējus uzraudzīt situāciju attiecībā uz saņemtajiem piedāvājumiem un ziņot, ja rodas aizdomas par iespējamu konkurences tiesību pārkāpumu. Tāpat KP aicina šķeldas tirgus dalībniekus iesniegt pierādījumus, ja tie ir iesaistīti aizliegtās vienošanās, saņemot iespēju Iecietības programmas ietvaros iegūt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no naudas soda, kā arī atbrīvojumu no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Vienojusies par Stradiņu jaunā korpusa būvniecības sadārdzinājuma kompensēšanas metodiku

LETA, 23.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) vienojusies ar būvfirmu SIA "Velve" par konkrētiem principiem un metodiku, kā aprēķināt sadārdzinājuma kompensēšanu, lai varētu turpināt slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, piektdien preses konferencē sacīja PSKUS vadītājs Rinalds Muciņš.

Piektdien panākta vienošanās par principiem, pēc kādiem tiks kompensēts būvniecības sadārdzinājums, taču par konkrētu sadārdzinājumu summu vienošanās vēl nav un diskusijas turpināsies līdz 1.februārim.

Velve brīdina par iespēju neuzbūvēt Stradiņa slimnīcas jauno ēku 

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunās ēkas būvnieks SIA "Velve" slimnīcai...

Muciņš skaidroja, ka vienošanās ir par metodoloģiju, slimnīca ir gatava iekļaut aprēķina metodikā darba samaksu, kā arī mašīnu un mehānismu izmaksas.

"Velves" valdes locekle Vineta Verika sacīja, ka uzņēmuma mērķis bija saprast, vai ir iespējams atrast risinājumu un turpināt būvniecību.

Iepriekš pielietotā metodika tik lielos objektos nestrādā, teica Verika. Uzņēmums ir iesniedzis jaunu tāmi, pie kuras strādās eksperti un Verika pauda cerību, ka izdosies nonākt pie kopsaucēja.

Vienlaikus Verika uzsvēra, ka laika palicis maz, lai panāktu vienošanos un objektu pabeigtu laikā. Ja mēneša laikā vienošanās tiks panākta, tad jauno korpusu varēšot pabeigt līdz 2023.gada beigām. Ja vienošanās netiks panākta, tad tiks domāts, kā rīkoties tālāk.

Verika stāstīja, ka aktuālais sadārdzinājums ir 22 miljoni eiro, lielāko izmaksu pozīciju veido būvizstrādājumi, bet kopš pavasara būtiski augusi arī darbaspēka samaksa.

Muciņš skaidroja, ka paralēli sarunām ar "Velvi" tiks meklēts papildus finansējums, jo skaidrs, ka tas būšot vajadzīgs. Objekts patlaban ir pusē, to apturēt un palaist no jauna esot sliktākais variants, tāpēc puses meklēs kompromisu dažādās tāmes pozīcijās.

Būvfirma "Velve" šodien iepazīstināja Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāvjus ar PSKUS jaunās ēkas būvdarbu aprēķinātā sadārdzinājuma pamatojumu un metodiku.

Jau ziņots, ka PSKUS sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Janita Veinberga iepriekš informēja, ka jaunās ēkas būvnieks "Velve" slimnīcai pieprasījis mainīt noslēgto vienošanos par būvniecības izmaksu indeksāciju un būvdarbu izpildes termiņu, līdz ar to jaunās ēkas būvniecība faktiski ir apdraudēta.

Veinberga norādīja, ka VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" vadība ir ieinteresēta būvdarbu turpināšanā un risina jautājumu, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt ārstniecības pakalpojumu mūsdienu medicīnas prasībām atbilstošās telpās iespējami drīzāk.

Šā gada augustā ar "Velvi" esot panākta vienošanās par būvniecības procesa sadārdzinājuma segšanu un būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023.gada maijam Krievijas agresīvā kara Ukrainā radīto seku dēļ, informēja Veinberga.

Slimnīca sagaidīja no būvdarbu veicēja aktīvu rīcību, iesniedzot pamatojošo dokumentāciju sadārdzinājuma segšanai un būtiski kāpinot būvdarbu tempu. Taču solītā aktīvā rīcība no būvdarbu veicēja neesot sekojusi - sadārdzinājumu pamatojošie dokumenti iesniegti nepilnā apjomā, būvdarbu temps būtiski krities. Tā vietā būvdarbu veicējs iesniedza pieprasījumu visu būvdarbu izmaksu indeksēšanai, tai skaitā savai peļņas daļai, kā arī pieprasīja būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023.gada beigām, informēja Veinberga.

Kopš vienošanās noslēgšanas augustā, slimnīcai ar "Velvi" notikušas aktīvas sarunas par sadārdzinājuma pamatojošās dokumentācijas iesniegšanu un rīcību būvdarbu tempa palielināšanai. Tomēr sarunās "Velve" esot sniegusi mainīgu informāciju gan par dokumentācijas iesniegšanas datumiem, gan sadārdzinājuma kopējo apjomu un būvdarbu izpildes termiņiem.

Slimnīca uzskata, ka, lai nodrošinātu slimnīcas jaunās ēkas būvniecības pabeigšanu iespējami drīzāk, būtiski ar "Velvi" rast vienotu, atklātu un konstruktīvu pieeju turpmākā būvdarbu izpildē - sadārdzinājumu segt tikai pamatotās pozīcijās, neizmantojot Krievijas sākto karu Ukrainā nepamatotu izmaksu segšanai uz pacientu un sabiedrības rēķina.

Savukārt "Velves" mātes uzņēmuma "MN Holding" valdes locekle Jekaterina Griga intervijā sacīja, ka šajā iepirkumā piedāvājums gatavots 2019.gadā pēc tā laika cenām un būvniecības izmaksām, tāpēc patlaban sadārdzinājums sasniedzis 25% jeb 22,6 miljonus eiro.

Griga sacīja, ka par "Velves" nozīmīgāko projektu - PSKUS jauno korpusu - joprojām nav panākta vienošanās par sadārdzinājumu. Viņa skaidroja, ka visu nevar paveikt tikai pēc Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajām vadlīnijām par sadārdzinājuma kompensēšanu, jo šis objekts ir liels, un vienā brīdī sarunās fokuss no sadārdzinājuma summas esot pārvirzījies uz pašu procesu, kā veikt tā izvērtēšanu.

"Visus šos mēnešus mēs meklējām ceļu, kā to paveikt. Rezultātā mēs nonācām pie sadārdzinājuma par 22,6 miljoniem eiro, un ir skaidrs, ka mums ir vajadzīgs pārrēķins par visu tāmi, nevis par tās sastāvdaļām, jo katru reizi sniegt dokumentus un pamatojumus par atsevišķām pozīcijām nav iespējams," sacīja Griga.

Viņa uzsvēra, ka tik lielam objektam tas nav iespējams, citādi "Velve" šos dokumentus turpinās sniegt vēl ilgi pēc tam, kad šis objekts būs jau pabeigts. Tādēļ pašlaik "Velvei" esot skaidrs, ka bez operatīvas rīcības no valsts institūciju puses pilnīga objekta pabeigšana nebūs iespējama.

Griga uzsvēra, ka EM vadlīnijās nav pateikts, ko iesākt būvniekam, kamēr nav panākta vienošanās. "Nekur nav teikts, ka drīkst apstādināt būvdarbus, vienoties par izmaksu indeksāciju un tad tos atsākt. Tagad ir tā, ka kara radīto sadārdzinājumu uz saviem pleciem cenšas iznest būvnieki, bet būvuzņēmumu resursi arī nav bezgalīgi, mums ir jāvērtē arī savi finanšu riski. Šīs problēmas risināšanā proaktīvi ir jāiesaistās abām pusēm. Arī pasūtītājam ir jādomā par ceļu problēmu risināšanā, nevis jāieņem pasīva pozīcija," teica Griga.

Viņa piebilda, ka, ja nebūs skaidrības, tad līguma izpilde ir apdraudēta, jo uzņēmums nevar riskēt un turpināt būvēt pie nezināmiem nosacījumiem. Vienlaikus Griga sacīja, ka pie lēmuma vajadzētu nonākt līdz janvāra beigām, citādi varētu būt ietekmēti objekta pabeigšanas termiņi. Tādēļ uzņēmuma pārstāve pauda cerību, ka vienošanos izdosies panākt.

Kā vēstīts, pamatojoties uz Iepirkumu uzraudzības biroja saņemto atzinumu, Iepirkuma komisija 2020.gada 21.jūlijā pieņēma galīgo lēmumu par konkursa procedūras ar sarunām "A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšana" rezultātiem un par saimnieciski izdevīgāko atzina "Velves" iesniegto piedāvājumu par kopējo summu 88 364 300 eiro.

Būvniecības uzņēmums "Velve" pagājušajā gadā strādāja ar 68,774 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,5% mazāk nekā 2020.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās 5,3 reizes un bija 373 300 eiro.

Kompānija "Velve" reģistrēta 1992.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,423 miljoni eiro, un tā vienīgais īpašnieks ir kompānija "MN Holding". Uzņēmuma patiesā labuma guvēja ir Jekaterina Ņikuļina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Global Services biznesa pakalpojumu centrs Rīgā parakstījis sadarbības vienošanos ar atvērto inovāciju kustību VEFRESH, apliecinot aktīvu iesaisti ceļā uz viedpilsētu un VEF apkārtnes satiksmes infrastruktūras pilnveidošanu.

SEB Global Services biznesa pakalpojumu centrs Rīgā jau nākamajā pavasarī plāno uzsākt darbu savā jaunajā, pašlaik topošajā biroju ēkā GUSTAVS Teikā, sniedzot iespēju saviem 1200 speciālistiem strādāt vienā no modernākajām, iedvesmojošākajām un ilgtspējīgākajām biroju ēkām Rīgā. Inovāciju kustība VEFRESH apvieno uzņēmumus, kuri darbojas Rīgas vēsturiskajā VEF rajonā.

Apkaimē strādā tādas kompānijas kā LMT, Accenture, Mikrotik, TietoEvry, Siemens, Nordigen u.c. Parakstot sadarbības vienošanos, SEB Global Services iesaistīsies biedrības aktivitātēs un veicinās VEF apkārtnes satiksmes infrastruktūras pilnveidošanu un pilsētvides mūsdienīgu attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) konstatējusi trīs sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju ar reģionālajiem autobusiem aizliegtu vienošanos, kopā piemērojot naudas sodus teju divu miljonu eiro apmērā, informēja KP pārstāvji.

KP konstatējusi pārkāpumus Konkurences likumā un līgumā par Eiropas Savienības darbību.

Plašāk par pieņemto lēmumu saistībā ar aizliegto vienošanos, kas skar reģionālo autobusu maršrutu tirgus sadali, KP informēs preses konferencē trešdien, 18.janvārī, plkst.10.

Preses konferencē piedalīsies KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis un KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nolēmusi anulēt apraides atļauju patlaban Latvijā strādājošajai Krievijas neatkarīgajai TV programmai "Doždj" ("Дождь"/"TV Rain").

NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš pastāstīja, ka lēmums par apraides licences anulēšanu pieņemts saistībā ar draudiem valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai.

Lēmums pieņemts, vērtējot pārkāpumu kopumu, kas pieļauti pēdējā laikā: valsts valodas celiņa nenodrošināšana pārraidēm, Krimas attēlošana kartē kā daļa no Krievijas teritorijas, Krievijas armijas saukšana par "mūsu armiju", iespējama atbalsta paušana Krievijas armijai. Tāpat vērtēta no Valsts drošības dienesta saņemtā informācija, kuras saturu Āboliņš neatklāja.

"Vērtējot likumpārkāpumu kopumu, NEPLP pārliecināta, ka "TV Rain" vadība neizprot un neapzinās pārkāpumu būtiskumu un nopietnību, tāpēc viņi nevar darboties Latvijas teritorijā," sacīja NEPLP vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taksometru un citu transporta pakalpojumu platforma "Bolt" tiesā apstrīdējusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piemēroto 1,4 miljonu eiro nodokļu uzrēķinu, informē Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesā informē, ka lieta ir ierosināta, bet izskatīšanas datums vēl nav zināms.

VID uzdevis taksometru un citu transporta pakalpojumu platformai "Bolt" par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu valsts budžetā ieskaitīt 1,4 miljonus eiro.

Šī ir otrā reize, kad Latvijas iestāde soda Igaunijas firmu par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu Latvijā. Tikmēr firma "Yandex", kas vēl nesen bija "Bolt" konkurents, no Latvijas aizgāja, uzņēmumu ienākuma nodoklī nesamaksājot ne centu, taču sods no VID par to nedraud.

"Bolt", toreiz ar nosaukumu "Taxify", Latvijā ienāca 2016.gadā. Jau sākumā jaunā uzņēmējdarbības forma, caur lietotni izsaucot šoferi, radīja problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tagad sadarbība ar nodokļu iekasētājiem ir labāka, tomēr joprojām pastāv strīds par uzņēmumu ienākuma nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunās ēkas būvnieks SIA "Velve" slimnīcai pieprasījis mainīt noslēgto vienošanos par būvniecības izmaksu indeksāciju un būvdarbu izpildes termiņu, līdz ar to jaunās ēkas būvniecība faktiski ir apdraudēta, informē slimnīcas pārstāve Janita Veinberga.

Viņa norādīja, ka VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" vadība ir ieinteresēta būvdarbu turpināšanā un risina jautājumu, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt ārstniecības pakalpojumu mūsdienu medicīnas prasībām atbilstošās telpās iespējami drīzāk.

Šā gada augustā ar "Velvi" tika panākta vienošanās par būvniecības procesa sadārdzinājuma segšanu un būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023.gada maijam Krievijas agresīvā kara Ukrainā radīto seku dēļ.

Atzīmēti spāru svētki Stradiņa slimnīcas jaunajai ēkai 

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A2 korpusa ēkai uzlikts spāru...

Slimnīca sagaidīja no būvdarbu veicēja aktīvu rīcību, iesniedzot pamatojošo dokumentāciju sadārdzinājuma segšanai un būtiski kāpinot būvdarbu tempu. Taču solītā aktīvā rīcība no būvdarbu veicēja neesot sekojusi - sadārdzinājumu pamatojošie dokumenti iesniegti nepilnā apjomā, būvdarbu temps būtiski krities. Tā vietā būvdarbu veicējs iesniedza pieprasījumu visu būvdarbu izmaksu indeksēšanai, tai skaitā savai peļņas daļai, kā arī pieprasīja būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023.gada beigām, informē Veinberga.

Kopš vienošanās noslēgšanas augustā, slimnīcai ar "Velvi" notikušas aktīvas sarunas par sadārdzinājuma pamatojošās dokumentācijas iesniegšanu un rīcību būvdarbu tempa palielināšanai. Tomēr sarunās "Velve" esot sniegusi mainīgu informāciju gan par dokumentācijas iesniegšanas datumiem, gan sadārdzinājuma kopējo apjomu un būvdarbu izpildes termiņiem.

Slimnīca uzskata, ka, lai nodrošinātu slimnīcas jaunās ēkas būvniecības pabeigšanu iespējami drīzāk, būtiski ar "Velvi" rast vienotu, atklātu un konstruktīvu pieeju turpmākā būvdarbu izpildē - sadārdzinājumu segt tikai pamatotās pozīcijās, neizmantojot Krievijas sākto karu Ukrainā nepamatotu izmaksu segšanai uz pacientu un sabiedrības rēķina.

Nākamā saruna ar "Velves" pārstāvjiem paredzētas otrdien, 20.decembrī. PSKUS vadība šonedēļ aicinājusi uz sarunu par radušos jautājumu "Velvi", Veselības ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Latvijas Būvuzņēmēju asociāciju, Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un citus dalībniekus.

"Velves" mātes uzņēmuma "MN Holding" valdes locekle Jekaterina Griga intervijā sacīja, ka šajā iepirkumā piedāvājums gatavots 2019.gadā pēc tā laika cenām un būvniecības izmaksām, tāpēc patlaban sadārdzinājums sasniedzis 25% jeb 22,6 miljonus eiro.

Griga sacīja, ka par "Velves" nozīmīgāko projektu - PSKUS jauno korpusu - joprojām nav panākta vienošanās par sadārdzinājumu. Viņa skaidroja, ka visu nevar paveikt tikai pēc Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajām vadlīnijām par sadārdzinājuma kompensēšanu, jo šis objekts ir liels, un vienā brīdī sarunās fokuss no sadārdzinājuma summas esot pārvirzījies uz pašu procesu, kā veikt tā izvērtēšanu.

"Visus šos mēnešus mēs meklējām ceļu, kā to paveikt. Rezultātā mēs nonācām pie sadārdzinājuma par 22,6 miljoniem eiro, un ir skaidrs, ka mums ir vajadzīgs pārrēķins par visu tāmi, nevis par tās sastāvdaļām, jo katru reizi sniegt dokumentus un pamatojumus par atsevišķām pozīcijām nav iespējams," sacīja Griga.

Viņa uzsvēra, ka tik lielam objektam tas nav iespējams, citādi "Velve" šos dokumentus turpinās sniegt vēl ilgi pēc tam, kad šis objekts būs jau pabeigts. Tādēļ pašlaik "Velvei" esot skaidrs, ka bez operatīvas rīcības no valsts institūciju puses pilnīga objekta pabeigšana nebūs iespējama.

Griga uzsvēra, ka EM vadlīnijās nav pateikts, ko iesākt būvniekam, kamēr nav panākta vienošanās. "Nekur nav teikts, ka drīkst apstādināt būvdarbus, vienoties par izmaksu indeksāciju un tad tos atsākt. Tagad ir tā, ka kara radīto sadārdzinājumu uz saviem pleciem cenšas iznest būvnieki, bet būvuzņēmumu resursi arī nav bezgalīgi, mums ir jāvērtē arī savi finanšu riski. Šīs problēmas risināšanā proaktīvi ir jāiesaistās abām pusēm. Arī pasūtītājam ir jādomā par ceļu problēmu risināšanā, nevis jāieņem pasīva pozīcija," teica Griga.

Viņa piebilda, ka, ja nebūs skaidrības, tad līguma izpilde ir apdraudēta, jo uzņēmums nevar riskēt un turpināt būvēt pie nezināmiem nosacījumiem. Vienlaikus Griga sacīja, ka pie lēmuma vajadzētu nonākt līdz janvāra beigām, citādi varētu būt ietekmēti objekta pabeigšanas termiņi. Tādēļ uzņēmuma pārstāve pauda cerību, ka vienošanos izdosies panākt.

Kā vēstīts, pamatojoties uz Iepirkumu uzraudzības biroja saņemto atzinumu, Iepirkuma komisija 2020.gada 21.jūlijā pieņēma galīgo lēmumu par konkursa procedūras ar sarunām "A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšana" rezultātiem un par saimnieciski izdevīgāko atzina "Velves" iesniegto piedāvājumu par kopējo summu 88 364 300 eiro.

Būvniecības uzņēmums "Velve" pagājušajā gadā strādāja ar 68,774 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,5% mazāk nekā 2020.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās 5,3 reizes un bija 373 300 eiro.

Kompānija "Velve" reģistrēta 1992.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,423 miljoni eiro, un tā vienīgais īpašnieks ir kompānija "MN Holding". Uzņēmuma patiesā labuma guvēja ir Jekaterina Ņikuļina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā pēdējās dienās pastiprināto atsevišķu institūciju, amatpersonu un mediju interesi par "Dienas" veiktajiem aprēķiniem saistībā ar 600 miljonu eiro potenciālajām sekām Latvijas valsts budžetam, laikraksts "Diena" vēlas izlēgt jelkādas manipulācijas saistībā ar potenciālo žurnālistisko aplēsi un pauž cerību, ka pēkšņā sinhronā masveidīgā interese un spiediens uz raksta autoru nav organizētas kampaņas sastāvdaļa.

"Diena"13. decembra publikācijā Sekas ekonomikai var būt graujošas, balstoties uz saviem avotiem un aprēķiniem secina, ka Latvijas ekonomikai Konkurences padomes lēmums tā dēvētajā "būvnieku karteļa" lietā var radīt nepieciešamību rast kopā 600 miljonus eiro papildus līdzekļus sedzot sankcijas un izdevumus. Pēdējo dienu kampaņveidīgas publiskas intereses, Māra Martinsona kontrolētās kompānijas Velve nesenās publikācijas, kuras ir pilnīgā pretrunā ar Konkurences padomes paziņojumiem par lietu, un spiediena rezultātā uzskatām par nepieciešamu skaidrot savu aprēķinu pamatus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā papildu divām starptautiskajām stacijām Rīgā, Rail Baltica trasē plānoti arī 16 reģionālie mobilitātes punkti.

Simboliskā pasākumā 4. novembrī, parakstot līgumu, uzsākta to būvprojektēšana. Līgumu noslēdza pasūtītājs Rail Baltica projekta attīstītājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas un konkursa uzvarētāji – personu apvienība “RERE INECO”.

Latvijas un Spānijas uzņēmumu apvienība par 3,6 miljoniem eiro reģionālo mobilitātes punktu būvprojektus izstrādās līdz 2024. gadam un autoruzraudzību veiks līdz ēku nodošanai ekspluatācijā

Rail Baltica reģionālie vilcieni pieturēs gan starptautiskajās stacijās, gan reģionālajās pieturvietās un attīstīs ātrumu līdz 200 km/h. Uz Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 mobilitātes punkti: Salacgrīvas, Tūjas, Skultes, Vangažu, Sauriešu apkārtnē, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē un Olaines, Ķekavas, Salaspils, Baldones, Iecavas un Bauskas apkārtnē, kā arī viena jauna 1520 mm platuma dzelzceļa pieturvieta Āgenskalnā, Rīgā, pie Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ģeopolitiskā situācija rada priekšnosacījumus, lai būvniecības nozares uzņēmumi Latvijā kļūtu vēl ilgtspējīgāki

Agnese Gaile, “Bonava” ilgtspējas vadītāja Baltijā, 01.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēkas ir vienas no lielākajiem piesārņojuma un siltumnīcas efekta avotiem uz šīs planētas – būvniecība, ar to saistītās ražošanas nozares un piegādes ķēdes rada aptuveni 40% no kopējām CO2 emisijām.

To apzinoties, daudzi nozares uzņēmumi par vienu no saviem biznesa stūrakmeņiem noteikuši ietekmes uz klimatu samazināšanu, veltot lielu uzmanību atbildīgai resursu plānošanai un ar vides saglabāšanu saistītu jautājumu risināšanai. Vienlaikus Krievijas kara Ukrainā ietekmē šie jautājumi kļuvuši vēl svarīgāki un izaicinošāki, liekot meklēt jaunus veidus un risinājumus, kā reaģēt ātri un pielāgoties, lai nodrošinātu uzņēmumu ilgtspēju.

Ilgtspēja – klātesoša visos būvniecības posmos no ēkas plānošanas līdz nodošanai ekspluatācijā

Jāapzinās, ka noteiktu ietekmi uz vidi atstāj ikviena mūsu darbība, tajā skaitā arī lietas, ko vēl tikai plānojam. Arī būvniecībā par ilgtspēju jāsāk domāt jau ilgu laiku pirms lāpstas ieduršanas zemē. Piemēram, tālredzīgs uzņēmums jau zemes iegādes brīdī ir veicis izpēti par to, cik pieejams konkrētajā vietā būs sabiedriskais transports un ikdienā nepieciešamā infrastruktūra, lai cilvēks, nopērkot mājokli, varētu dzīvot ērti un viņam negribētos neko mainīt. Nākamais solis ir projektēšana, kuras laikā tiek ielikts pamats tam, cik energoefektīva būs ēka, cik patīkama apkārtējā vide un ērta dzīvošana pašā dzīvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinājis iepirkumu, lai atklātā konkursā izvēlētos komersantu, kurš veiks Rail Baltica reģionālo staciju, infrastruktūras apkopes punktu Skultē un Iecavā un Salaspils intermodālā kravu termināļa būvprojektu ekspertīzi.

Būvprojektu ekspertīze ir profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un pasūtītāja prasībām.

Ekspertīzes atzinums sniedz pārliecību par publiski pieejamu un sabiedriski nozīmīgu Rail Baltica būvju un ēku būvprojektu atbilstību drošas būves parametriem, savukārt praktiskā nozīme ir palīdzēt pasūtītājam un projektētājiem būvprojektu kvalitātes nodrošināšanā.

Darba apjoms provizoriski ietver šādu Rail Baltica būvniecības objektu izvērtējumu: apmēram 70 km dzelzceļa sliežu ceļu ap objektiem, 37 galveno ēku, 60 peronu (pasažieru un kravas), 28 km ceļu, trīs pārvadu un citu būvju projektu analīzi.Paredzamais pakalpojuma sniegšanas termiņš ir 48 mēneši no līguma parakstīšanas dienas. Pasūtītājam ir tiesības pagarināt līguma izpildes laiku par laika periodu līdz projektēšanas darbu pabeigšanai (bet ne ilgāk kā 96 mēnešus no līguma parakstīšanas dienas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katara noslēgusi vienošanos Vācijai vismaz 15 gadus piegādāt sašķidrinātu dabasgāzi, Eiropas lielākajai ekonomikai meklējot alternatīvus piegāžu avotus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, otrdien paziņoja amatpersonas.

Vienošanās paredz, ka Katara Vācijai piegādās divus miljonus tonnu sašķidrinātās dabasgāzes gadā.

"Ar šo ilgi gaidīto vienošanos Katara vēlas veicināt pūliņus, lai atbalstītu energodrošību Vācijā un Eiropā," norāda Kataras enerģētikas ministrs un valsts enerģētikas uzņēmuma "QatarEnergy" vadītājs Sāds al Kābi.

Kābi skaidro, ka "QatarEnergy" partneris, ASV uzņēmums "ConocoPhillips", no 2026.gada gāzi no Kataras piegādās Brunsbiteles sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, kas tiek attīstīts Vācijas ziemeļos.

Kā ziņots, "QatarEnergy" pagājušajā nedēļā pavēstīja par dabasgāzes piegādes līgumu, kas uz 27 gadiem noslēgts ar Ķīnu, nodēvējot to par visu laiku ilgāko šāda veida līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EIB grupa, kuras sastāvā ir Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Investīciju fonds (EIF), ir izsniegusi garantiju AS “Citadele banka”, lai atbalstītu jaunu aizdevumu nodrošināšanu uzņēmumiem visās trīs Baltijas valstīs.

Šī ir pirmā EIB grupas šāda veida vienošanās ar AS "Citadele banka", kas nodrošinās kapitāla prasību atvieglojumu bankai un ļaus tai piešķirt vismaz 460 miljonus eiro papildu aizdevumos un līzingos uzņēmumiem Baltijā nākamajos trīs gados.

Ņemot vērā pašreizējās ekonomiskās vides un ģeopolitiskās situācijas nenoteiktību, šī vienošanās ir īpaši gaidīta un apliecina EIB grupas kā pretcikliska investora statusu.

20 % aizdevumu novirzot “zaļajiem” projektiem, šis darījums veicinās vietējās tautsaimniecības zaļo pārkārtošanos un palīdzēs mazināt kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Vienlaikus AS “Citadele banka” saņems konsultatīvo atbalstu mehānisma Green Gateway satvarā ar Eiropas Investīciju konsultāciju centra starpniecību apmācības, rīku un rokasgrāmatu izstrādes un darbvietā sniegta atbalsta veidā, lai kāpinātu bankas spēju apzināt un novērtēt “zaļos” projektus, kā arī ziņot par tiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jēkabpilī sāk lēni brukt pilsētu aizsargājošais dambis, to operatīvi labo un evakuē iedzīvotājus

LETA, 13.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpilī lēni sācis brukt pilsētu aizsargājošais dambis, taču to operatīvi labo un evakuē iedzīvotājus, pastāstīja Jēkabpils mērs Raivis Ragainis (LZP).

Daugavā pie Jēkabpils šodien plkst.13.50 ūdens līmenis sasniedza 8,52 metrus virs nulles līmeņa, un tas turpina paaugstināties.

Augstāks ūdenslīmenis šajā upes posmā novērots vien 1981.gada plūdos, kad tas sasniedza 8,97 metrus virs novērojumu stacijas nulles līmeņa, liecina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izplatītā informācija.

Tuvākajās dienās nav sagaidāma situācijas ātra uzlabošanās. Pat ja atkusnī Daugavas ūdeņi cauri ledus sastrēgumam izlauzīs ceļu uz Pļaviņu ūdens krātuvi, atgriežoties salam, atsāksies vižņu blīvēšanās un no jauna sagaidāma ūdens līmeņa paaugstināšanās, pausts paziņojumā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests norāda, ka Jēkabpilī Pļaviņu ielas un Klostera-Brīvības-Celtnieku ielas mikrorajona iedzīvotājiem steidzami jāevakuējas. Pašvaldība atkārtoti ziņo, ka pa dambi pastaigāties šobrīd ir bīstami. Sociālajos tīklos publicētajos foto un video redzams, ka pilsētas dambis atsevišķās vietās lēni sācis brukt un to mēģina labot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes komiteja atbalstījusi Rīgas sabiedriskā transporta biļešu reformu, kas paredz būtiski palielināt maksu par vienu braucienu, bet vienlaikus būtiski izdevīgākas kļūs mēnešbiļetes.

Turklāt bez maksas turpmāk varēs pārvietoties strādājošie pensionāri.

Galvenās pārmaiņas skars pāreju uz pilnīgi citiem biļešu veidiem, atsakoties no 135 dažādiem biļešu veidiem un ieviešot laika biļetes, no kurām lētākā būs 90 minūšu biļete, kas maksās 1,5 eiro, un ar to varēs braukt vairākos transportlīdzekļos attiecīgo minūšu skaitu.

Viena brauciena maksa tiks palielināta par nepilniem 74% - no 1,15 eiro līdz 2 eiro par vienu braucienu. Taču realitātē viena brauciena biļeti par 2 eiro būs iespēja nopirkt tikai pie vadītāja autobusā. Un vienīgais maršruts, kurā to varēs izdarīt, ir 22.autobusā, kas kursē no uz un no Rīgas lidostas.

Kā uzsvēra Satiksmes komitejas vadītājs Olafs Pulks (JV), saskaņā ar normatīvu prasībām, pašvaldībai maksa par vienu braucienu jānosaka maksimāli tuvu pašizmaksai. Pašlaik pašizmaksa esot 2,04 eiro par vienu braucienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas Rīgas sabiedriskajā transportā būs jauna biļešu sistēma, kas paredz lētākas mēnešbiļetes un jaunas laika biļetes.

Galvenās pārmaiņas paredz atteikšanos no 135 dažādiem biļešu veidiem, ieviešot laika biļetes, no kurām lētākā būs 90 minūšu biļete, kas maksās 1,5 eiro, un ar to varēs braukt vairākos transportlīdzekļos.

Noteikts, ka viena brauciena maksa būs 2 eiro par vienu braucienu. Taču realitātē viena brauciena biļeti par 2 eiro būs iespēja nopirkt tikai pie vadītāja autobusā. Un vienīgais maršruts, kurā to varēs izdarīt, ir 22.autobusā, kas kursē no uz un no Rīgas lidostas.

Kopumā tiks ieviestas divas laika biļetes - 90 minūšu brauciena biļete, kas maksās 1,5 eiro, un 24 stundu biļete, kas maksās 5 eiro.

Laika biļešu darbības laiks var pārsniegt minētā 90 minūtes un 24.stundas. Laika atskaite tiks sākta no pirmās biļetes validācijas reizes. Savukārt pēdējo reizi biļeti varēs validēt pēdējā atvēlētā laika minūtē un turpināt braucienu līdz maršruta beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #44

DB, 01.11.2022

Dalies ar šo rakstu

Investīciju plāns par veco ražošanas iekārtu nomaiņu Sakret rūpnīcā Latvijā atlikts, vienlaikus uzņēmuma ražotnes Igaunijā un Latvijā šogad gāzes vietā sāka izmantot dīzeļdegvielu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.novembra numurā lasi:

Statistika

Iedzīvotāju bažas par rēķiniem aug

Tēma

Bažas par vēja industrijas monopolizēšanu

Aktuāli

Tā kā līdz šim, tālāk dzīvot nevar

Sabiedriskais līgums

Valsts aizsardzības pamats - ģimenes, kuras audzina dēlus

Spēles noteikumi

Akciju sabiedrībām sāksies cita dzīve

Cilā valdes atbildības latiņas līmeni

Kokapstrāde un būvniecība

Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums deviņos mēnešos bija 580,268 miljoni eiro, kas ir 2,1 reizi lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn, bet koncerna neto peļņa sasniedza 96,578 miljonus eiro pretēji zaudējumiem gadu iepriekš, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijā informē, ka "Latvijas gāzes" koncerns 2022.gada deviņos mēnešos sasniedzis vēsturiski labākos finanšu rezultātus. Pirmā ceturkšņa finanšu rezultāti ir bijuši galvenais iemesls vēsturiski labākajiem deviņu mēnešu finanšu rezultātiem.

Deviņos mēnešos šogad "Latvijas gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 5,975 gigavatstundas (GWh) dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2021.gada periodu pārdošanas apjoms ir par 43,6% mazāks.

Pārdošanas apjomu samazinājums saistīts ar to, ka tirgus dalībnieki izvēlas neiegādāties Krievijas izcelsmes gāzi jau pirms 2023.gada 1.janvāra, kad stāsies spēkā aizliegums dabasgāzes piegādēm no Krievijas, kā arī klienti ir pārskatījuši dabasgāzes izmantošanas jaudas augsto dabasgāzes cenu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas uzņēmumi var negūt zaudējumu kompensāciju no investīcijām Norvēģijā

Db.lv, 26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ieskatā Latvijas valdības un Norvēģijas valdības vienošanās par līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšana var radīt situāciju, kurā Latvijas uzņēmumi strīdu rezultātā negūst zaudējumu kompensāciju no investīcijām Norvēģijā, informē organizāciju pārstāvji.

LTRK un LDDK vērš uzmanību, ka, izstrādājot un virzot tālākai apstiprināšanai likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu", nav izvērtēti apsvērumi, kas Latvijas uzņēmējiem atņem iespējas kompensēt savus zaudējumus no investīcijām Norvēģijā un rada negatīvu ietekmi aizsāktās strīdus lietās, kurās prasību apjoms var sasniegt vairākus simtus miljonu eiro.

Tādēļ organizācijas valdības pārstāvjus aicina balsot pret vai atturēties, lemjot par šo likuma projektu, pirms atbildīgi nav izvērtēts jautājums, vai šī likuma pieņemšana neietekmēs aizsāktos investīciju strīdus ar Norvēģiju iztiesāšanu un kompensācijas piedzīšanu Latvijas uzņēmējiem par labu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bez precīzi definētiem mērķiem panākumus sasniegt grūti

Guntars Gūte, Diena, 23.11.2022

Neils Kalniņš: “Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā.”

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru