Nodokļi

Par solidaritātes nodokļa atcelšanu Satversmes tiesā vērsušies deviņi uzņēmumi un 20 privātpersonas

Zane Atlāce - Bistere, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Pēc Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) aicinājuma, vērsties Satversmes tiesā, lai tiktu atcelts solidaritātes nodoklis, 20 privātpersonas un deviņi uzņēmumi nolēmuši realizēt savas tiesības un iesniegt prasību, lai atgūtu pārmaksātos līdzekļus un panāktu šī jaunieviestā nodokļa atcelšanu, informē LTRK.

Prasība ir pamatota ar to, ka solidaritātes nodoklis ir pretrunā ar iepriekš sagatavotajām stratēģijām, kas nostiprinātas ne tikai valdības deklarācijās, bet arī attīstības plānošanas dokumentos un dažādos normatīvajos dokumentos, kurus likumdevējs ir ignorējis. Tā piemēram, sociālo iemaksu griesti šobrīd ir iesaldēti ar budžeta likumu, lai gan likums Par valsts sociālo apdrošināšanu joprojām paredz precīzu kārtību kādā 2016.gadā bija jāaprēķina iemaksu maksimālais apmērs.

Tāpat jāpiebilst, ka pieņemtais lēmums par solidaritātes nodokļa ieviešanu neatbilst uzņemtajām starptautiskajām saistībām dubultās nodokļu nepiemērošanas jomā, kas savukārt traucē ārvalstu investīciju piesaisti un parāda Latviju kā valsti, kas nav gatava starptautiskai sadarbībai un nerūpējoties par reputāciju un tēlu.

Jau iepriekš LTRK pauda viedokli, ka šis jaunizveidotais nodoklis atņem Latvijai konkurētspēju augsto algu sektorā Baltijas valstu mērogā. «Ja Latvija izvēlas ieviest solidaritātes nodokli, tādējādi uzliekot papildu slogu lielo algu saņēmējiem, tad Lietuva pašreiz jau pieņēmusi lēmumu, lai tieši pretēji – lielajām algām ieviestu sociālās apdrošināšanas iemaksu griestus, tādējādi pārvilinot uzņēmumus uz Lietuvu un vairojot visas sabiedrības labklājības līmeni,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, «Pieņemot šo zināšanai, jāsecina, ka Pasaules bankas 300 tūkstošus vērto padomu palielināt iedzīvotāju ienākumu nodokli līdz 29%, mēs nonākam situācijā, kad Lietuvā darba algai, kas pārsniedz noteiktu līmeni, ienākuma nodokļu likme būs 15%, bet Latvijā 63,09%. Pieņemot tik tuvredzīgus lēmumus, mēs kļūstam totāli konkurēt nespējīgi ne tikai Baltijas, bet arī visas Eiropas līmenī.»

LTRK vērš arī uzmanību uz to, ka Latvijā katastrofāli trūkst lielo algu saņēmēju, kuri ne tikai nomaksā vairāk nodokļus, bet arī ir daudz maksātspējīgāki, tādējādi ceļot visu valsts labklājību kopumā. «Tas, kurš vairāk saņem, parasti arī vairāk tērē, tādā veidā stimulējot visu Latvijas ekonomiku un algu pieaugumu. Mums jāvirzās uz to, lai šādu lielo algu saņēmēju būtu vairāk,» saka J.Endziņš.

Lai arī bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs solidaritātes nodokļa nepieciešamību pamatoja ar nevienlīdzības mazināšanu, tomēr jāsaprot, ka tieši lielo algu maksātāji jau tāpat maksā valstij vislielākos nodokļus, tāpēc ir tuvredzīgi uzlikt papildu slogu, pie tam veidā, kas konkrētajai personai nedod tiesības saņemt pakalpojumus, tostarp pensijas uzkrājumu, no valsts arī pretī. «Ja valsts mērķis bija novērst iedomāto regresivitāti nodokļos, to varēja izdarīt arī vienkārši atceļot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) griestus. Kā zināms no VSAOI liela daļa aiziet uzkrājumam pensijai, un 2.pensiju līmeni katrs var pat pats pārvaldīt. Solidaritātes nodokļa maksātājiem šāda iespēja ir liegta,» saka J.Endziņš. Nepatīkami pārsteidz arī tas, ka likuma anotācijā nav aprēķina par to, cik lieli būs valsts un pašvaldību kā darba devēju izdevumi. Proti – jaunais nodoklis būtu bijis jāatspoguļo ne tikai budžeta ienākumu, bet arī izdevumu pusē, pretējā gadījumā uzzīmētā pozitīvā ietekme uz budžetu un sabiedrības labklājību ir pārspīlēta.

Tāpat jāpiebilst, ka papildu jaunu nodokļu ieviešana veicina ēnu ekonomiku, jo uzņēmējiem jādomā, kā optimizēt izmaksas un kā to labāk darīt, lai turpinātu strādātbūtu efektīviem.

«Mēs brīdinājām politiķus par tuvredzīgu rīcību, jo ieviest jaunus darba spēka nodokļus ir vairāk nekā muļķīgi, tomēr netikām sadzirdēti. Jau tagad ir zināms, ka to cilvēku skaits, kuriem būtu jāmaksā solidaritātes nodoklis ir samazinājies par 30%, tādējādi ieņēmumi no tā nebūs tādi, kā prognozēts, bet Latvija var pazaudēt labi apmaksātus speciālisti, kuri pilnīgi legāli tiks nodarbināti citās valstīs,» atgādina J.Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Reizniece-Ozola: Pēc pusgada būs jāvērtē, vai solidaritātes nodoklis sevi attaisnojis

LETA, 27.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pusgada būs jāvērtē, vai solidaritātes nodoklis ir sevi attaisnojis, atzina ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kura Ministru prezidenta amata kandidāta Māra Kučinska (ZZS) veidotajā valdībā varētu ieņemt finanšu ministra amatu.

Vaicāta, vai Reizniece-Ozola, nokļūstot finanšu ministra amatā, varētu rast iespēju atteikties no uzņēmēju kritizētā solidaritātes nodokļa, ministre atzina, ka solidaritātes nodoklis ir tikai viens no nodokļiem, tāpēc, piesaistot Pasaules Bankas ekspertus, tiks analizēta visa Latvijas nodokļu sistēma kopumā.

Tajā pašā laikā viņa norādīja, ka pēc pusgada varēs vērtēt, vai solidaritātes nodoklis ir sevi attaisnojis.

«Pusgada laikā varēs iegūt objektīvu informāciju par to, vai plānotie ieņēmumi ir izpildīti. Pēc tam varēs vērtēt, vai nepieciešamas kādas izmaiņas. Bet es arī negribu sasolīt konkrētus risinājumus,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesas lēmums par Satversmei neatbilstošu atzīt Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantā noteiktās nodokļa likmes ir pamatots un apliecinājums tam, ka Solidaritātes nodoklis nav sasniedzis savus mērķus, aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

«Skaidrs, ka nodokļu politiku valstī realizēja mūsu ievēlētie pārstāvji. Tas, ka Satversmes tiesa pieņēma juridisko personu pieteikumus un atzina Solidaritātes nodokli par Satversmei neatbilstošu pierāda, ka ar šo konkrēto Solidaritātes nodokli kaut kas nebija kārtībā,» sacīja Rostovskis.

Pēc Rostovska teiktā, ka Solidaritātes nodoklis nav sasniedzis savus mērķus. Piemēram, daudzi cilvēki ar lielākiem ienākumiem joprojām pazūd no nodokļu maksātāju reģistra, pārvietojoties uz citām valstīm vai koriģējot ienākumus.

«Trakākais ir tas, ka pastāv šādi neveikli, nepārdomāti lēmumi [kā Solidaritātes nodoklis]. Atsevišķi politiķi pieņem šādus lēmumus, mēģinot nopelnīt politiskās dividendes un stāstot sabiedrībai, ka jāatņem nauda no bagātajiem. Tā rezultātā tiek darbināta vesela mašinērija - Satversmes tiesa, uzņēmēji sūdzas, tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Tas parāda, cik kopumā nepārdomāti rīkojamies tā vietā, lai šos lēmumus, tajā skaitā par nodokļiem un citām lietām, pieņemtu daudz vienkāršāk, gudrāk un pamatotāk,» sacīja Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VSAA informācija 2018.gada solidaritātes nodokļa maksātājiem

Db.lv, 22.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aicina 2018.gada solidaritātes nodokļa maksātājus, kuri saņēmuši VSAA paziņojumus, savlaicīgi iesniegt VSAA informāciju par privātā pensiju fonda (pensiju 3.līmeņa) pensiju plānu, uz kuru veikt solidaritātes nodokļa daļas pārskaitīšanu.

Solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem VSAA paziņojumus nosūtīja 2018.gada jūnijā, pēdējais termiņš, lai iesniegtu VSAA informāciju par savu privātā pensiju fonda pensiju plānu, ir 28.februāris. Ja informācija netiks saņemta, solidaritātes nodokļa daļa, ko ir iespēja pārskaitīt personas privātajam pensiju fonda pensiju plānam, tiks ieskaitīta solidārai izmantošanai valsts pensiju speciālajā budžetā, to nepersonificējot. No tiem solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem VSAA paziņojumus izsūtīja jūlijā,iesniegumus VSAA gaidīs līdz 29.martam.

VSAA ir izsūtījusi paziņojumus 4608 personām, par kurām 2018.gadā samaksāts solidaritātes nodoklis. Tomēr 35 % paziņojuma saņēmēju nav informējuši VSAA par savu privātā pensiju fonda pensiju plānu. Ja solidaritātes nodokļa maksātājs vēl nav privātā pensiju fonda pensiju plāna dalībnieks, tad jānoslēdz līgums ar privāto pensiju fondu un jākļūst par izvēlētā privātā pensiju plāna dalībnieku. Pēc tam jāinformē VSAA par privātā pensiju fonda pensiju plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reizniece-Ozola: Solidaritātes nodoklis tiks pārskatīts nodokļu politikas kontekstā

LETA, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju kritizētais un Satversmes tiesā (ST) apstrīdētais solidaritātes nodoklis tiks pārskatīts nodokļu politikas kontekstā, aģentūrai LETA atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre norādīja, ka solidaritātes nodokļa ideja, ka turīgākie maksā vairāk, ir pareiza, tomēr šī nodokļa ieviešanas forma neatbilst praktiskiem principiem.

Solidaritātes nodoklis ir jāpārskata, un tas tiks darīts, izstrādājot jauno nodokļu politiku, informēja Reizniece-Ozola.

Vaicāta par solidaritātes nodokļa iekasēšanu, finanšu ministre sacīja, ka tas būs zināms vien gada beigās, taču jau tagad ir zināms, ka solidaritātes nodokļa maksātāju loks ir sarucis. "Iemeslus šādai tendencei nezinu, bet tas var būt saistīts ar, piemēram, uzņēmējdarbības izbeigšanu, samazinot atalgojuma slieksni, pārceļot lielo algu maksātājus uz citu valsti," komentēja Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Solidaritātes nodokļa ieņēmumu plāns šogad desmit mēnešos pārsniegts par 30,4%, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.

Kopumā 2017.gada desmit mēnešos solidaritātes nodoklī iekasēti 48,7 miljoni eiro, kamēr plāns paredzēja iekasēt 37,4 miljonus eiro.

Vienlaikus Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka solidaritātes nodokli maksā 2543 darba ņēmēji.

Solidaritātes nodoklis tika ieviests 2016.gadā ar mērķi novērst nevienlīdzību, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Solidaritātes nodokli piemēro darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus.

Pret solidaritātes nodokli iestājās atsevišķi uzņēmēji un uzņēmēju organizācijas, kuras vērstās Satversmes tiesā (ST) ar lūgumu izvērtēt minētā nodokļa normu atbilstību Satversmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetam jāiesniedz sava oficiālā nostāja solidaritātes nodokļa likmes jautājumā, Finanšu ministrijai jāsagatavo informācija par iespējamo ietekmi uz vidēja termiņa budžetu, ja grozījumi netiek akceptēti šā gada laikā

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba rezultāts.

Lēmuma pieņemšana tika atlikta, līdz tiks saņemta attiecīgā informācija. Vienlaikus atbildīgās komisijas deputāti uzskatīja, ka Finanšu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja juristiem ir jāsatiekas un kopīgi jāatbild uz jautājumu par to, vai kāds no Finanšu ministrijas trijiem piedāvātajiem un vēl arī citiem solidaritātes nodokļa likmes priekšlikumiem novērš Satversmes tiesas norādītos iebildumus un tie atkal nebūs pretrunā ar Satversmi. Bez tam tiek lūgts Finanšu ministrijai sagatavot informāciju par iespējamo situāciju, kāda varētu veidoties, ja, iespējams, likumdevējs šogad nepaspēs pieņemt grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, un kādas tai varētu būt sekas uz vidēja termiņa budžetu. Komisijas sēdē gan LTRK, gan LDDK aicināja deputātus šo nodokli likvidēt, jo tas graujot Latvijas iespēju piesaistīt investorus, kuru darbiniekiem tiek maksātas ļoti lielas algas; šāda nodokļa neesot ne Igaunijā, nedz arī Lietuvā. Atbildīgās komisijas deputātu vairākums pauda ļoti kritisku attieksmi, taču, kāds risinājums šai problēmai tiks piemērots, vēl grūti spriest, jo solidaritātes nodokļa jautājumā ietekme būs arī uz valsts budžetu. DB jau vēstīja, ka MK sēdē tika skatītas trīs iespējamās solidaritātes nodokļa likmes – 25,5%, 30,87% un 35,09%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ar sociālajiem partneriem vienojas par solidaritātes nodokļa atcelšanu

LETA, 01.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakškomitejas sanāksmē panākta vienošanās par solidaritātes nodokļa atcelšanu, žurnālistiem pēc sēdes pastāstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone.

Nolemts, ka solidaritātes nodokļa vietā lielo algu saņēmēji maksās sociālo nodokli.

Vaicāta, vai lielo algu saņēmējiem netiks noteikti sociālo iemaksu griesti, Meņģelsone skaidroja, ka būtu jāpiemēro kāds koeficients no sociālā budžeta finansētajiem un veiktajām iemaksām atbilstošajiem īstermiņa izdevumiem – slimības, maternitātes un bezdarbnieku pabalstiem, taču attiecībā uz pensiju uzkrājumu nav vajadzīgi nekādi ierobežojumi.

«Tas ir labi, ka strādājošie saņem lielas un legālas algas, un nodokļu sistēmai algas uz to jāvirza,» skaidroja Darba devēju konfederācijas vadītāja.

Kā ziņots, Satversmes tiesa (ST) ierosināja vairākas lietas par atsevišķu Solidaritātes nodokļa likuma normu atbilstību Satversmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LDDK: Atteikšanās no solidaritātes nodokļa pārskatīšanas ilgtermiņā radīs zaudējumus Latvijas tautsaimniecībā

Žanete Hāka, 09.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija pauž nožēlu, ka valdība līdz galam nav izpildījusi šovasar ar sociālajiem un sadarbības partneriem parakstīto vienošanos, kurā bija pausta apņēmība jau 2017. gada valsts budžeta kontekstā pārskatīt solidaritātes nodokli, informē LDDK.

Ilgtermiņa problēmu risināšana tautsaimniecībā ar īstermiņa piedāvājumiem dod pilnīgi pretēju efektu un dati par solidaritātes nodokļa iekasēšanu šī gada astoņos mēnešos liecina, ka ilgākā laika posmā tas tikai radīs zaudējumus, šodien kopīgā preses konferencē ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru pauda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Lai realizētu Nacionālajā attīstības plānā paredzēto ekonomikas izrāvienu, paaugstinātu vidējo labklājības līmeni valstī, pietuvojoties Eiropas Savienības rādītājiem, samazinātu atkarību no Eiropas Savienības fondu finansējuma, kā arī panāktu iedzīvotāju atgriešanos Latvijā, valdības sociālie un sadarbības partneri šovasar ar valdības pārstāvjiem parakstīja vienošanos ar virkni veicamo darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Normas, kas no 2018.gada 1.janvāra samazina piespiedu nomas maksas apmēru, neatbilst Satversmei

LETA, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019. gada solidaritātes nodokļa likme būs 25,5% un to maksās tie, kuru ienākumi būs lielāki par 62 800 eiro gadā, taču šī nodokļa tālākais liktenis būs atkarīgs no nākamās valdības.

To paredz Saeimas akceptētie Solidaritātes nodokļa grozījumi. Vienlaikus parlamenta vairākums neatbalstīja vairāku Saeimas deputātu priekšlikumu noteikt solidaritātes nodokļa likmi 35,09%. Tāpat atbalstu neguva Saeimas deputāta Jura Pūces priekšlikums šo likmi noteikt 0% apmērā. Turpmāk solidaritātes nodokļa ieņēmumi tiks novirzīti trīs sadaļām – veselības aprūpei, valsts pensiju speciālajam budžetam un iedzīvotāju ienākuma nodoklim, bet netiks novirzīti uz valsts fondēto pensiju shēmām un privātajiem pensiju plāniem.

DB jau vēstīja, ka Solidaritātes nodokļa (SN) likums kā tāds tika iesniegts 2016. gada valsts budžeta paketē. Satversmes tiesa pagājušā gada oktobrī lēma, ka šādu nodokli parlaments drīkstēja ieviest, tomēr dažādas šī nodokļa likmes atkarībā no nodarbinātās personas statusa atzina par Satversmei neatbilstošām. Lai valdībai dotu laiku sakārtot neatbilstīgās likmes, Satversmes tiesa noteica, ka esošās likmes drīkst palikt spēkā vēl līdz šā gada beigām. Tomēr, kā izrādās, vairāk nekā gadu ilgais pārejas posms Ministru kabinetam bija par īsu, jo valdība grozījumu projektu parlamentam iesniedza vien šā gada 4. decembrī. Sākotnēji Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums šo priekšlikumu tālāko virzību noraidīja, atstājot to nākamās valdības lemšanai. Bet, tiklīdz likumprojekts pa Budžeta komisijas durvīm bija izvadīts, tā deputātu grupa, kuras vidū bija arī finanšu ministre, to pa Saeimas plenārsēžu durvīm iedabūja atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā tika skatīti trīs dažādi šī nodokļa risinājuma varianti, bet LDDK un LTRK aicina šo nodokli atcelt jau no 2019. gada.

Tāda aina iezīmējās Ministru kabineta sēdē, kurā tika skatīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi uzņēmēju kritizētajā Solidaritātes nodokļa likumā, kura pamatā ir Satversmes tiesas spriedumā nolemtais. LDDK un LTRK paudušas viedokli, ka šis nodoklis vispār jāatceļ, savukārt Finanšu nozares asociācija sniegusi atbalsta risinājumu, ka solidaritātes nodokļa likme ir 25,5%. Finanšu ministrija par labāko risinājumu uzskata nodokļa likmi no 2019. gada 1. janvāra noteikt 35,09%, un kopējie solidaritātes nodokļa ieņēmumi 2019. gadā palielinātos par 0,3 milj.eiro, 2020. gadā – par 1,1 milj.eiro.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ieviestais, uzņēmēju skarbi kritizētais solidaritātes nodoklis saglabāsies, taču nav izslēgta tā transformācijas iespēja, bizness cer uz Satversmes tiesu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Valdība pagaidām ir atturējusies no solidaritātes nodokļa reformas, lai arī ir bijušas vairākas idejas par tā maiņu, tomēr neviena nav guvusi atbalstu,» situāciju skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņa atzīst, ka pašlaik vēl nav iespējams objektīvi analizēt solidaritātes nodokļa ieņēmumus un maksātāju skaitu. «Patiesu ainu varēsim redzēt tikai šā gada nogalē un nākamā gada sākumā, jo pašreizējie dati par pieciem mēnešiem ir nosacīti provizoriski, un jau šajā laikā ir novērotas dažādas kustības,» skaidroja finanšu ministre.

Finanšu ministrijas dati liecina, ka solidaritātes nodoklis skar 5287 personas un to vidū ir tādi, kuriem šogad tas būtu jāmaksā, bet viņiem nav aprēķināta alga, ir arī radušies jauni maksātāji, ir tādi, kuriem samazināta alga, lai nebūtu jāmaksā jaunais nodoklis. Šobrīd piecu mēnešu dati rāda, ka šo personu ienākumi kopumā bijuši 91,21 milj. eiro, kas ir aptuveni par nepilniem 10% mazāk, nekā bijuši pērn – 98,99 milj. eiro. «Ir virkne uzņēmumu, kuri ir mēģinājuši atrast kaut kādus risinājumus, kā izvairīties no solidaritātes nodokļa maksāšanas, piemēram, samazinot algu līdz līmenim, kad šis nodoklis nav jāmaksā,» atzina D. Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Reizniece-Ozola LB un LTRK vilšanos nodokļu reformā saista ar solidaritātes nodokļa neatcelšanu

LETA, 27.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vilšanās par nodokļu reformu saistīta ar to, ka nav plānots atcelt solidaritātes nodokli, intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Pēc ministres teiktā, valdības partneri, kas pauduši vilšanos, nereti redzot «labi iekopto dārziņu, bet neredz mežu aiz tā».

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma Reizniece-Ozola kā vēl vienu iemeslu Latvijas Bankas un LTRK kritiskajai nostājai minēja atšķirīgās nostājas veselības finansējuma jautājumā. Latvijas Banka rosināja ieviest atsevišķu maksājumu, LTRK vēlējās saistīt finansējumu veselībai ar pievienotās vērtības nodokli, savukārt valdība izvēlējās šo jautājumu risināt, par vienu procentpunktu palielinot sociālās iemaksas.

Reizniece-Ozola uzsvēra, ka viņai joprojām ir pārliecība, ka reforma ir vajadzīga. Kā vienu no tās izstrādes procesa ieguvumiem, viņa izcēla to, ka ir sāktas plašas debates, kurās ir spēts saglabāt reformas fokusu - nevienlīdzības mazināšanu, ienākumu gūšanu valsts budžetā un konkurētspējas uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Mainīs solidaritātes nodokļa likmi un ieņēmumu sadalījumu

Zane Atlāce-Bistere, 06.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, kas paredz no 2021. gada noteikt solidaritātes nodokļa likmi 25% apmērā līdzšinējo 25,5% vietā.

Grozījumi arī paredz mainīt solidaritātes nodokļa ieņēmumu sadalījumu, lai nodrošinātu, ka vienotajā nodokļu kontā ieskaita solidaritātes nodokļa iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus 10 procentpunktu apmērā.

Tāpat paredzēts noteikt, ka solidaritātes nodokļa daļu (līdz šim 14 procentpunktu apmērā), kas līdz šim tika ieskaitīta valsts speciālajā pensiju budžetā, reģistrējot nodokļa maksātāja personīgajā kontā saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, veicot solidaritātes nodokļa maksājumus no 2021. gada, novirzīs valsts pensiju speciālajā budžetā nepersonalizēti.

Būvē jaunas nodokļu sapņu pilis 

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas....

Nodoklis tiks sadalīts, 1 procentpunkta apmērā novirzot veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai (nepersonalizēti), 14 procentpunktu apmērā novirzot valsts pensiju speciālajā budžetā (nepersonalizēti), kā arī 10 procentpunktu apmērā attiecinot uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem (personalizēti).

Solidaritātes nodoklis jāmaksā sociāli apdrošinātām personām, kuru darba ienākumi kalendāra gadā pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru. 2019.gadā nodarbināto skaits, kas bija sasnieguši 2019.gada valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksimālo apmēru (62 800 eiro) un kas iesnieguši tikai darba devēju ziņojumus bija 5 117, kas bija par 23,2% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā pie 2019.gadā noteiktā VSAOI maksimālā apmēra, liecina FM informācija.

Šo personu kopējie ienākumi, kas sasnieguši VSAOI maksimālo apmēru 2019.gadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, bija palielinājušies par 20,9%. 2020.gada 1.pusgadā iepriekš minēto nodarbināto skaits bija par 7,1% vairāk un šo personu kopējie ienākumi bija par 10,9% vairāk nekā 2019.gada 1.pusgadā (dati uz 16.09.2020.).

Gala lēmums par likuma grozījumiem jāpieņem Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Satversmes tiesas spriedums var radīt bīstamu precedentu

Dace Indāne, Zvērināta advokāte Tark Grunte Sutkiene LLM, sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste Pieaicinātā persona Satversmes tiesas izskatītajā lietā Nr. 2015-18-01, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: ST spriedums mazina uzturlīdzekļu piedziņas efektivitāti

Dace Indāne Zvērināta advokāte advokātu birojā Tark Grunte Sutkiene LLM, sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste Pieaicinātā persona Satversmes tiesas izskatītajā lietā Nr. 2015-18-01, 22.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi negrasās padoties un taisnību saistībā ar jaunieviesto solidaritātes nodokli meklēs tiesā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmēji un uzņēmumu pārstāvji piepildījuši solīto un iesniegs prasību Satversmes tiesā (ST), lai tiktu atcelts solidaritātes nodoklis. Šobrīd to plāno darīt 20 privātpersonas un deviņi uzņēmumi, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas jau vasaras sākumā vērsās pie saviem biedriem, aicinot izmantot iespēju un vērsties ST ar iesniegumu solidaritātes nodokļa atcelšanu un iekasētās naudas atmaksu. Prasība ir pamatota ar to, ka solidaritātes nodoklis esot pretrunā ar iepriekš sagatavotajām stratēģijām, kas nostiprinātas valdības deklarācijās un plānošanas dokumentos. Piemēram, sociālo iemaksu griesti šobrīd esot iesaldēti ar budžeta likumu. Tāpat LTRK atzīmē, ka pieņemtais lēmums par solidaritātes nodokļa ieviešanu neatbilst uzņemtajām starptautiskajām saistībām dubultās nodokļu nepiemērošanas jomā, kas savukārt traucē ārvalstu investīciju piesaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Darba devēju iemaksas veido tikai 16% no visām iemaksām pensiju 3.līmenī

Žanete Hāka, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas ietvaros ieviestie ierobežojumi privātajām iemaksām pensiju 3. līmenī un dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu 2018. gadā atstāja īstermiņa negatīvo ietekmi uz jaunajām iemaksām, norāda Luminor Asset Management valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Privātās iemaksas pensiju 3. līmenī pērn samazinājās par 7%, savukārt šogad varētu augt par 5%

Klienti 2018. gadā savos pensiju 3.līmeņa līgumos novirzīja 62.8 miljonus eiro salīdzinājumā ar 67.4 miljoniem eiro 2017. gadā. Kritums 7% apmērā lielā mērā ir izskaidrojams ar tā dēvēto griestu noteikšanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma saņemšanai. Sākot ar 2018. gadu, iedzīvotāju ienākuma nodokli var atgūt tikai par privātām iemaksām pensiju 3. līmenī un dzīvības apdrošināšanā, kas nepārsniedz 4000 eiro gadā un nesastāda vairāk nekā 10% no bruto gada algas.

Tas mazināja motivāciju lielo (t.i., virs 40 tūkstošiem eiro gadā) algu saņēmējiem veikt iemaksas, kas pārsniegtu 4000 eiro gadā, izmantojot visus 10% no gada ienākumiem Darba devēju iemaksas arī turpmāk pieaugs straujāk Pērn relatīvi strauji pieauga darba devēju iemaksas, sasniedzot 12.6 miljonus eiro salīdzinājumā ar 10 miljoniem eiro 2017. gadā. Jāatzīmē, ka darba devēju iemaksas veido tikai 16% no visām iemaksām pensiju 3.līmenī, kas ir ļoti mazs rādītājs. Raugoties uz attīstītajām valstīm, darba devēju iemaksas veido vismaz pusi no visām iemaksām privātajos pensiju uzkrājumos. Tādēļ ir tikai loģiski pieņemt, ka nākotnē darba devēju iemaksas pieaugs straujāk par individuālajām iemaksām. To veicina arī nodokļu reformas ietvaros veiktie grozījumi, kas paredz darba devēju iemaksām atsevišķu nodokļu atvieglojumus griestus, kas ir noteikti 10% apmērā no darbinieku bruto algām. Šie griesti nepārklājas ar individuālajām iemaksām noteiktajiem griestiem, kā arī uz tiem neattiecās nodokļu atvieglojumu ierobežojums 4000 eiro apmērā gadā, kas ir spēkā individuālajām iemaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neapliekamais minimums nav efektīvākais līdzeklis ģimeņu ar bērniem materiālā stāvokļa uzlabošanai, un obligātās iemaksas 3. pensiju līmenī nav loģiskas

To intervijā DB stāsta sociālo jautājumu eksperte un blogere Ruta Zilvere, kas iepriekš ilgus gadus strādājusi Labklājības ministrijā.

Kā vērtējat solidaritātes nodokļa aizstāšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāti un līdzekļu novirzīšanu 2. un 3. pensiju līmenim?

Jau kopš tā ieviešanas solidaritātes nodoklis ir izskatījies konceptuāli slikti. Var saprast loģiku, ka darbiniekam ir jāmaksā kāds nodoklis no lieliem ienākumiem, kas pārsniedz iemaksu griestus un ir atbrīvoti no obligātām sociālās apdrošināšanās iemaksām. Bet kādēļ iemaksās ir jāpiedalās arī darba devējam (solidaritātes nodoklis sadalās starp darba devēju un darba ņēmēju), to es nekādi nesaprotu. Tas liekas tik nepareizi, cik nepareizi vien var būt. Solidaritātes nodoklis ir izveidots pēc tehniskas analoģijas ar sociālās apdrošināšanas iemaksām, ignorējot to, ka abu nodokļu sociālie mērķi ir pilnīgi atšķirīgi. Ja runājam par likuma grozījumos paredzētajām obligātajām iemaksām 3. pensiju līmenī, tad nav saprotams, kādēļ attiecībā uz cilvēkiem ar visai augstiem ienākumiem būtu jānosaka obligāts pienākums maksāt vēl kaut ko papildus, lai garantētu sev vēl labāku aizsardzību vecumdienās. Kas liek domāt, ka šai nelielajai iedzīvotāju grupai iemaksas no ienākumiem līdz obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu griestu līmenim ir tik nepietiekamas, ka tās nespēj nodrošināt samērīgu pensiju? Bez tam jau šobrīd cilvēkiem ar augstiem ienākumiem ir iespēja brīvprātīgi uzkrāt 3.pensiju līmenī. Valstij šajā procesā vispār iejaukties nevajag.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LTRK aicina biedrus vērsties Satversmes tiesā pret solidaritātes nodokli

Žanete Hāka, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērsusies pie saviem biedriem, aicinot izmantot iespēju un vērsties Satversmes tiesā ar iesniegumu, kas paredz tā sauktā solidaritātes nodokļa atcelšanu un iekasētās naudas atmaksu, informē LTRK.

LTRK vēstulē biedriem norāda, ka līdz šim vienmēr konsekventi iestājusies par darba spēka nodokļu samazināšanas nepieciešamību Latvijā, taču pretēji valsts stratēģiskās attīstības prioritātēm, 2015.gada nogalē politiķi ne tikai atteicās samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli, kā tas bija nostiprināts likumdošanā, bet ieviesa jaunu jeb solidaritātes nodokli, kas būtiski samazina mūsu valsts konkurētspēju augsti atalgotu darbinieku segmentā.

«Lai arī mēs brīdinājām politiķus par tuvredzīgu rīcību, jo ieviest jaunus darba spēka nodokļus ir vairāk nekā muļķīgi, netikām sadzirdēti. Jau tagad ir zināms, ka to cilvēku skaits, kuriem būtu jāmaksā solidaritātes nodoklis ir samazinājies par 30%, tādējādi ieņēmumi no tā nebūs tādi, kā prognozēts, bet Latvija var pazaudēt labi apmaksātus speciālisti, kuri tiks noformēti darbā citās valstīs,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Latvijai pārmērīga ienākuma nodokļu progresivitāte neder?

Jānis Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs, 05.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar aktuālo jautājumu par Latvijas nodokļu stratēģiju vidējam termiņam, ir aktualizējusies diskusija par darbaspēka nodokļu progresivitāti, jeb vienkāršā valodā sakot – principu, ka saņemot lielāku atalgojumu, maksājamais nodoklis ir lielāks. Vairums komentētāju norāda, ka tā ir absolūti pareiza rīcība un to neatbalsta tikai alkatīgi uzņēmēji un to pārstāvji, savu šauro interešu vadīti. Protams, arī manis vadītā LTRK tiek iezīmēta kā šo nevalstiski domājošo cilvēku templis.

Vispirms pievienojos tiem, kuri saka, ka samērīga progresivitāte ir pareizs solis. Loģiski, ka turīgāks cilvēks spēj vairāk samaksāt nodokļos, tāpēc valsts budžeta ieņēmumiem vajadzētu palielināties. Tā kā valdībai konsekventi trūkst naudas, šī nauda var noderēt. Tajā pat laikā pārmērīga progresivitāte Latvijai būs nevis zāles, bet inde. Skaidrības labad piebildīšu, ka pagājušās nedēļas koalīcijas priekšlikums ir vērtējams kā pārmērīga progresivitāte. Kāpēc tā?

Vispirms, jāapzinās, ka, jo vairāk valstī ir produktīvu uzņēmumu, kuri spēj maksāt lielākas algas, jo lielāks pamats paaugstināties atalgojumam arī tādās darba vietās, kuras ir mazāk produktīvas un apkalpo tikai iekšējo tirgu. Proti, turīgāks cilvēks var atļauties vairāk tērēt. Iztēlojamies, kāda būtu situācija, ja piemēram, kādā mazā Latvijas mazpilsētā pēkšņi parādītos 1000 cilvēki, kuri saņem algā, piemēram, 3–4 tūkst. eiro. Viņi radītu pieprasījumu uz vietas pēc dažādām precēm un pakalpojumiem. Nezinu, cik pelna NATO karavīri, bet varam palasīt plašsaziņas līdzekļos kā priecājas Ādažu uzņēmēji par NATO kontingenta izvietošanos šajā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nodrāzt skaidas zelta stieņiem

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 01.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju turīgākā slāņa papildu «slaukšana» Eiropas valstīs ir labi pazīstama, taču citas zemes ir arī krasi atšķirīgā situācijā – gan slānis taukāks, gan rezultāts valstu budžetiem smeķīgāks

Citās zemēs ar solidaritātes vai tā saucamo bagātības nodokli apliekamās summas ir krietni virs tā līmeņa, ko par bagātības slieksni uzskata Latvijā (48 tūkst. eiro ienākumu gadā vai 4 tūkst. eiro mēnesī solidaritātes nodokļa gadījumā). Bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Kārlis Ketners (31.01.2017. DB) rosina piemērot bagātības nodokli ne tikai ienākumiem, bet arī īpašumiem, zeltam, vērtslietām, mākslas darbiem, precīzāk – to neto vērtībai. Šāda nodokļa likme varētu būt 0,5% apmērā no īpašuma neto vērtības. Te var vilkt paralēles ar lielo pensiju saņēmējiem – to loks ir tik ļoti ierobežots, ka jājautā, vai iekasētais vispār sedz pie tā strādājošo ierēdņu sviedru izmaksas? Atmiņā palicis Lattelecom vadītāja Jura Gulbja apsveikums bijušajam Swedbank vadītājam Mārim Mančinskim ar jauno amatu Krievijas bankā, īpaši izceļot to, ka nu viņam vairs nebūs jāmaksā solidaritātes nodoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai valsts drīkst novest līdz bankrotam?

Jānis Jurkāns, zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns SIA partneris, zvērināts advokāts, 18.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 5. maijā “Dienas Bizness” publicēta numura tēma ar virsrakstu “Lielākajai daļai draud bankrots”. Tajā no atjaunojamās enerģijas ražotāju viedokļa aplūkoti Ekonomikas ministrijas plānotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas atbilstoši rakstā norādītajam varētu būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju.

Tajā arī uzsvērts, ka atjaunojamās enerģijas ražotāji ir gatavi vērsties ar prasībām gan Latvijas Republikas Satversmes tiesā, gan starptautiskajās tiesās, prasot atjaunojamās enerģijas ražošanā ieguldīto investīciju aizsardzību.

Lielākajai daļai "zaļo ražotāju" draud bankrots 

Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos var būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju,...

Šī nebūs pirmā reize, kad Satversmes tiesa izskatīs ar obligāto iepirkumu saistītus jautājumus. Tādēļ šķita interesanti palūkoties, kādi ir tie apsvērumi un kritēriji, ko Satversmes tiesa izvirza un ņem vērā, izlemjot šāda veida lietas. Pirmo spriedumu saistībā ar atjaunojamās enerģijas ražošanai piešķirto atbalstu Satversmes tiesa taisīja jau 1997. gadā, kad konstatēja, ka Ministru kabinets ir pārkāpis savas pilnvaras un pretēji Saeimas konkrēti izteiktai gribai mainījis elektroenerģijas iepirkuma cenu tarifus koģenerācijas stacijām.

2010. gadā Satversmes tiesa pieņēma lēmumu, kurā uzsvēra, ka Ministru kabinets ar saviem noteikumiem nevar sašaurināt tās tiesiskās garantijas, kuras likumdevējs ir noteicis likumā. Citā lēmumā 2010. gadā Satversmes tiesa par izšķirošu atzina to, ka, lai arī konkrētajā periodā atbalsts tika samazināts, neizmaksātās atbalsta daļas izmaksa jeb "parāda atdošana" bija paredzēta nākotnē. 2015. gadā Satversmes tiesa jau konkrētāk vērtēja tieši atbalstu atjaunojamajai enerģijai un atzina, ka personas ekonomiskās intereses jeb komercdarbības veikšana ir vērtējama Satversmes 105. panta (tiesības uz īpašumu) ietvaros. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt radusies paļāvība.

Personas interese gūt tai vēlamā apmēra peļņu neietilpst tiesību uz īpašumu tvērumā, tomēr ir jāņem vērā investīciju apmērs attiecīgajā koģenerācijas stacijā.

Citā spriedumā 2015. gadā Satversmes tiesa atzina, ka Subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošanas rezultātā samazinās komersantu gūtie ienākumi, tādēļ tas ir vērtējams kā īpašuma tiesību ierobežojums. Satversmes tiesai šķita būtiski, ka Saeimā ir vērtēta regulējuma ietekme uz elektroenerģijas ražotāju maksātspēju. Tāpat Satversmes tiesas ieskatā bija svarīgi, lai ierobežojums pēc būtības nav konfiscējošs. Līdz šim pēdējais ar atjaunojamās enerģijas ražošanu saistītais spriedums Satversmes tiesā taisīts 2019. gada aprīlī. Šajā lietā Satversmes tiesa konstatēja, ka piešķirtais valsts atbalsts nav uzskatāms par nesamērīgu, jo tas palīdz sasniegt Valsts noteiktos atjaunojamās enerģijas ražošanas īpatsvara mērķus. Valsts atbalsts pēc būtības tiek sniegts sabiedrības interesēs.

Izpētot Satversmes tiesas praksi atjaunojamās enerģijas atbalsta jomā, konstatējami šādi būtiski nosacījumi, kas Ministru kabinetam jāņem vērā, izdarot izmaiņas atjaunojamās enerģijas ražošanas tiesiskajā regulējumā:

  • Ministru kabinetam ir pienākums nodrošināt, lai tā atbalsta daļa, kas ir ar normatīvajiem aktiem vai līgumiem apsolīta, tiktu izmaksāta, pat ja tas objektīvu apstākļu dēļ notiek ar zināmu aizkavēšanos.
  • Tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros aizsargā Satversmes 105. pants. Lai arī nākotnē paredzama noteikta apmēra peļņa nevar tikt uzskatīta par īpašumu šīs normas izpratnē, par tādu ir uzskatāmas investīcijas, kas izdarītas, rēķinoties ar iespēju tās noteiktā laikā atgūt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā.
  • Pirms normas pieņemšanas ir būtiski pārliecināties par jaunā regulējuma ietekmi uz komersantu maksātspēju.

Gadījumā, ja Ministru kabinets neievēros minētos nosacījumus, pastāv liela iespēja, ka tā pieņemtās normas var tikt atceltas. Īpaši jāatzīmē, ka, ja kādas normas pieņemšana acīmredzami nozīmē lielas daļas attiecīgās nozares komersantu maksātnespēju, šī norma būtu atzīstama par nesamērīgu un tādēļ neatbilstošu Satversmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nedarbojas solidaritātes «sulu spiede»

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 03.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielo legālo algu saņēmējus diskriminējošā likumdošanas norma piedzīvojusi fiasko, bet varas greizā valsēšana ar solidaritātes nodokli meklē jaunus ritmus

Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Atsperoties uz šiem teikumiem Satversmē, valdības sociālie partneri uzstāj uz solidaritātes nodokļa atcelšanu. Kopš tā pieņemšanas biezējušie neapmierinātības dūmi liecina, ka nodokļa īsais mūžs ved uz atteikšanos no tā vai, kas ir ticamāk, kādām tā modifikācijām. Solidaritātes nodokļa likums pompozi stājās spēkā tikai šā gada 1. janvārī, kad bija guvis Saeimas atbalstu. Praktiskā dzīve uz delnas izlika faktus par tā jēdzīgumu. Uzņēmēju peltā nodokļa iekasēšanas plāns nepildās, kā cerēts, un līdz ar tā ieviešanu nodokļa maksātāju skaita profilam atbilstošo personu skaits, pēc Finanšu ministrijas apkopotās informācijas, sarucis par 20% (pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras datiem – pat par 30%), tā saņēmējiem meklējot un atrodot iespēju uz galvas uzmesto nodevu apiet. Valsts vara radīja jauno nodokli kā iespēju ar kuplāko algu saņēmēju piežmiegšanas palīdzību īstenot kārtējo valsts maka brutālu pildīšanu uz kāda kabatas rēķina jebšu, ietērpjot valdības leksikai piemērotākos vārdos, veikt valsts budžeta ieņēmumus palielinošos pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru