Jaunākais izdevums

Satversmes tiesas lēmums par Satversmei neatbilstošu atzīt Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantā noteiktās nodokļa likmes ir pamatots un apliecinājums tam, ka Solidaritātes nodoklis nav sasniedzis savus mērķus, aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

«Skaidrs, ka nodokļu politiku valstī realizēja mūsu ievēlētie pārstāvji. Tas, ka Satversmes tiesa pieņēma juridisko personu pieteikumus un atzina Solidaritātes nodokli par Satversmei neatbilstošu pierāda, ka ar šo konkrēto Solidaritātes nodokli kaut kas nebija kārtībā,» sacīja Rostovskis.

Pēc Rostovska teiktā, ka Solidaritātes nodoklis nav sasniedzis savus mērķus. Piemēram, daudzi cilvēki ar lielākiem ienākumiem joprojām pazūd no nodokļu maksātāju reģistra, pārvietojoties uz citām valstīm vai koriģējot ienākumus.

«Trakākais ir tas, ka pastāv šādi neveikli, nepārdomāti lēmumi [kā Solidaritātes nodoklis]. Atsevišķi politiķi pieņem šādus lēmumus, mēģinot nopelnīt politiskās dividendes un stāstot sabiedrībai, ka jāatņem nauda no bagātajiem. Tā rezultātā tiek darbināta vesela mašinērija - Satversmes tiesa, uzņēmēji sūdzas, tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Tas parāda, cik kopumā nepārdomāti rīkojamies tā vietā, lai šos lēmumus, tajā skaitā par nodokļiem un citām lietām, pieņemtu daudz vienkāršāk, gudrāk un pamatotāk,» sacīja Rostovskis.

Viņš piebilda, ka LTRK pēc sarunām ar politiķiem, kas lēmumu par Solidaritātes nodokli pieņēma, secinājis, ka arī daudzu tautas kalpu ieskatā Solidaritātes nodoklis nav bijis gudrs risinājums.

Turpretī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone piebilda, ka viņai vēl nav bijusi izdevība iepazīties ar Satversmes tiesas lēmumu, tāpēc Satversmes tiesas spriedumu pagaidām nevar komentēt.

Kā ziņots, Satversmes tiesa arī pēc juridisko personu pieteikuma par neatbilstošu Satversmei ir atzinusi tikai Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantā noteiktās nodokļa likmes. Tiesa nolēma Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantu atzīt par neatbilstošu Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2019.gada 1.janvāra.

Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Arī pēc juridisko personu sūdzības par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc juridisko personu sūdzības par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

Papildināts viss teksts

Rīga, 16.nov., LETA. Satversmes tiesa (ST) arī pēc juridisko personu pieteikuma par neatbilstošu Satversmei ir atzinusi tikai Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantā noteiktās nodokļa likmes.

Tiesa nolēma Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantu atzīt par neatbilstošu Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2019.gada 1.janvāra.

Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja jeb prezidenta amatā uz trešo termiņu ceturtdien tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

Par viņu kopumā tika atdotas 408 no 475 par derīgām atzītajām LTRK biedru balsīm. Par otru kandidātu - SIA "RCG-Lighthouse" padomes locekli, LTRK biedru Kārli Šēnhofu (LRA) atdotas 67 balsis.

Rostovskis uzrunā pirms balsojuma izcēla, ka iepriekšējos sešos gados, kad viņš ir bijis LTRK prezidents, organizācijas biedru skaits ir trīskāršojies, pieaugot no apmēram 2000 līdz 6000. Tāpat viņš pieminēja, ka LTRK kontā atlikums veido 700 000 eiro, kas dod pamatu uz nākotni raudzīties ļoti mierīgi.

Ievēlēšanas gadījumā Rostovskis solīja rūpēties par visiem uzņēmējiem - gan dažādu nozaru, gan dažādu reģionu un lieluma uzņēmējiem.

"Man ir sapnis par Latviju. Par Latviju kā skaistu, plaukstošu valsti. Par valsti, kurā pulcējas talanti. Par valsti, kura ir viena no labklājīgākajām pasaulē. LTRK ir būtiska loma šī sapņa piepildījumā Mēs kļūstam aizvien jaudīgāki, mēs aizvien vairāk ietekmējam un aizvien vairāk ietekmēsim procesus Latvijā," sacīja Rostovskis, aicinot balsot par sevi. "Balsojot par mani, jūs balsojat par evolūciju," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB: Lietuvas plānotā solidaritātes maksa bankām var negatīvi ietekmēt ekonomiku

LETA--BNS, 13.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdības iecerētā pagaidu solidaritātes maksa bankām varētu negatīvi ietekmēt ekonomiku, jo samazinātos kredītinstitūciju spējas izturēt ekonomiskos satricinājumus, paziņoja Eiropas Centrālā banka (ECB).

ECB pēc Lietuvas Finanšu ministrijas lūguma sagatavoja savu viedokli par ierosināto solidaritātes maksu, ziņojumā norādot, ka lielākas izmaksas un mazāka kreditēšana var negatīvi ietekmēt reālo ekonomikas izaugsmi.

Ziņojumā Lietuvai ieteikts likumprojektu papildināt ar visaptverošu analīzi par iespējamām negatīvajām sekām banku sektoram, jo īpaši izskatot pagaidu solidaritātes maksas ietekmi uz banku ilgtermiņa rentabilitāti un kapitāla bāzi, kā arī jaunu kredītu izsniegšanu un konkurences apstākļiem tirgū, lai garantētu, ka tāds regulējums neapdraud finanšu stabilitāti, banku sektora elastību un novērš tirgus kropļošanu.

Pagaidu solidaritātes maksa varētu kavēt centienus piesaistīt jaunus noguldījumus un kreditēt reālo ekonomiku, brīdina ECB. Vienlaikus, kā norāda regulators, vietējiem un ārvalstu investoriem varētu kristies interese investēt kredītinstitūcijās, jo pagaidu solidaritātes maksa samazina kredītinstitūciju rentabilitātes prognozes. Turklāt likumprojekts varētu apgrūtināt kredītinstitūciju papildu kapitāla nodrošinājuma veidošanu un iespējamu turpmāku ekonomikas satricinājumu pārvarēšanu, lasāms ECB ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VSAA informācija 2018.gada solidaritātes nodokļa maksātājiem

Db.lv, 22.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aicina 2018.gada solidaritātes nodokļa maksātājus, kuri saņēmuši VSAA paziņojumus, savlaicīgi iesniegt VSAA informāciju par privātā pensiju fonda (pensiju 3.līmeņa) pensiju plānu, uz kuru veikt solidaritātes nodokļa daļas pārskaitīšanu.

Solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem VSAA paziņojumus nosūtīja 2018.gada jūnijā, pēdējais termiņš, lai iesniegtu VSAA informāciju par savu privātā pensiju fonda pensiju plānu, ir 28.februāris. Ja informācija netiks saņemta, solidaritātes nodokļa daļa, ko ir iespēja pārskaitīt personas privātajam pensiju fonda pensiju plānam, tiks ieskaitīta solidārai izmantošanai valsts pensiju speciālajā budžetā, to nepersonificējot. No tiem solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem VSAA paziņojumus izsūtīja jūlijā,iesniegumus VSAA gaidīs līdz 29.martam.

VSAA ir izsūtījusi paziņojumus 4608 personām, par kurām 2018.gadā samaksāts solidaritātes nodoklis. Tomēr 35 % paziņojuma saņēmēju nav informējuši VSAA par savu privātā pensiju fonda pensiju plānu. Ja solidaritātes nodokļa maksātājs vēl nav privātā pensiju fonda pensiju plāna dalībnieks, tad jānoslēdz līgums ar privāto pensiju fondu un jākļūst par izvēlētā privātā pensiju plāna dalībnieku. Pēc tam jāinformē VSAA par privātā pensiju fonda pensiju plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK prezidenta amatā pārvēlēts Aigars Rostovskis, ievēlēta jauna padome

Db.lv, 22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetam jāiesniedz sava oficiālā nostāja solidaritātes nodokļa likmes jautājumā, Finanšu ministrijai jāsagatavo informācija par iespējamo ietekmi uz vidēja termiņa budžetu, ja grozījumi netiek akceptēti šā gada laikā

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba rezultāts.

Lēmuma pieņemšana tika atlikta, līdz tiks saņemta attiecīgā informācija. Vienlaikus atbildīgās komisijas deputāti uzskatīja, ka Finanšu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja juristiem ir jāsatiekas un kopīgi jāatbild uz jautājumu par to, vai kāds no Finanšu ministrijas trijiem piedāvātajiem un vēl arī citiem solidaritātes nodokļa likmes priekšlikumiem novērš Satversmes tiesas norādītos iebildumus un tie atkal nebūs pretrunā ar Satversmi. Bez tam tiek lūgts Finanšu ministrijai sagatavot informāciju par iespējamo situāciju, kāda varētu veidoties, ja, iespējams, likumdevējs šogad nepaspēs pieņemt grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, un kādas tai varētu būt sekas uz vidēja termiņa budžetu. Komisijas sēdē gan LTRK, gan LDDK aicināja deputātus šo nodokli likvidēt, jo tas graujot Latvijas iespēju piesaistīt investorus, kuru darbiniekiem tiek maksātas ļoti lielas algas; šāda nodokļa neesot ne Igaunijā, nedz arī Lietuvā. Atbildīgās komisijas deputātu vairākums pauda ļoti kritisku attieksmi, taču, kāds risinājums šai problēmai tiks piemērots, vēl grūti spriest, jo solidaritātes nodokļa jautājumā ietekme būs arī uz valsts budžetu. DB jau vēstīja, ka MK sēdē tika skatītas trīs iespējamās solidaritātes nodokļa likmes – 25,5%, 30,87% un 35,09%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Solidaritātes nodokļa ieņēmumu plāns šogad desmit mēnešos pārsniegts par 30,4%, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.

Kopumā 2017.gada desmit mēnešos solidaritātes nodoklī iekasēti 48,7 miljoni eiro, kamēr plāns paredzēja iekasēt 37,4 miljonus eiro.

Vienlaikus Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka solidaritātes nodokli maksā 2543 darba ņēmēji.

Solidaritātes nodoklis tika ieviests 2016.gadā ar mērķi novērst nevienlīdzību, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Solidaritātes nodokli piemēro darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus.

Pret solidaritātes nodokli iestājās atsevišķi uzņēmēji un uzņēmēju organizācijas, kuras vērstās Satversmes tiesā (ST) ar lūgumu izvērtēt minētā nodokļa normu atbilstību Satversmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām ir jāsniedz krietni lielāks ieguldījums Latvijas tautsaimniecības attīstībā, aktīvāk kreditējot un palīdzot valstij augt straujāk, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot diskusijas Lietuvā par solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām ar mērķi ierobežot pārmērīgu peļņu.

Latvijas Bankas prezidents akcentēja, ka vāja un dārga kreditēšana ir problēma, kas novērojama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Jau vairākus gadus sarunās ar bankām Latvijas Banka uzstājīgi aktualizē kreditēšanu, jo redz gan nepieciešamību, gan iespēju bankām, īpaši lielajām un tirgū dominējošajām bankām, sniegt lielāku pienesumu Latvijas ekonomikai.

Vienlaikus Kazāks atzīmēja, ka līdz šim vairāk ir dzirdēts, ko bankas nevar, bet tā vietā ir vēlme dzirdēt, ko tās var un ko darīs, lai kreditēšana būtu atbalsts Latvijas ekonomikas izaugsmei, nevis šķērslis.

"Banku sektoram ir jābūt pelnošam, jo tikai tad tas ir stabils un noturīgs pret krīzēm. Tomēr īpaši augsta peļņa, tas ir, krietni virs vēsturiskiem līmeņiem, var norādīt uz nesabalansētību. Ja šāda peļņa veidotos, bankām nodrošinot ekonomikas asinsriti, proti, caur aktīvu un pārdomātu kreditēšanu, domāju, ka jautājums par papildu peļņas nodokļi nebūtu aktuāls," uzsvēra Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā tika skatīti trīs dažādi šī nodokļa risinājuma varianti, bet LDDK un LTRK aicina šo nodokli atcelt jau no 2019. gada.

Tāda aina iezīmējās Ministru kabineta sēdē, kurā tika skatīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi uzņēmēju kritizētajā Solidaritātes nodokļa likumā, kura pamatā ir Satversmes tiesas spriedumā nolemtais. LDDK un LTRK paudušas viedokli, ka šis nodoklis vispār jāatceļ, savukārt Finanšu nozares asociācija sniegusi atbalsta risinājumu, ka solidaritātes nodokļa likme ir 25,5%. Finanšu ministrija par labāko risinājumu uzskata nodokļa likmi no 2019. gada 1. janvāra noteikt 35,09%, un kopējie solidaritātes nodokļa ieņēmumi 2019. gadā palielinātos par 0,3 milj.eiro, 2020. gadā – par 1,1 milj.eiro.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) valdības koalīcijas partneriem rosinās politisko diskusiju par banku pagaidu solidaritātes maksu, pavēstīja Ašeradena padomniece Kristīne Mennika.

Ņemot vērā, kā Lietuvas valdība ir apņēmības pilna ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu, savukārt Igaunija šādu iespēju neapsver, šo jautājumu ministrs plāno rosināt politiskajai diskusijai nākamajā pirmdienā koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē.

Jau ziņots, ka Lietuvas Finanšu ministrija pagājušajā nedēļā ierosināja ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu, kas tiktu izmantota valsts militārās mobilitātes uzlabošanai.

Solidaritātes maksas apmērs būtu 60% no bankas tīrajiem procentu ienākumiem, ja tie gada laikā par 50% pārsnieguši vidējos gada tīros procentu ienākumus pēdējos četros gados. 2023. gadā solidaritātes maksas apmērs tiktu aprēķināts, par pamatu ņemot tīros procentu ienākumus 2018.-2021.gadā, bet 2024.gadā - par pamatu ņemot tīros procentu ienākumus 2019.-2022.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LTRK padomes un tās priekšsēdētāja vēlēšanas solās būt īpaši karstas

Rīt, 20. martā, notiekošās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes un padomes priekšsēdētāja vēlēšanas un debates tādas solās būt vispirms jau tādēļ, ka uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu ir konkurence – kandidē pašreizējais padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kā arī uzņēmējs un bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Par vēlēšanu «karstumu» liecina priekšvēlēšanu laika batālijas organizācijā. LTRK padome 11. martā – divas nedēļas pirms vēlēšanām – apturēja jaunu biedru uzņemšanu līdz vēlēšanām. G. Belēvičs nekavējoties paziņoja, ka tas tiek darīts ar mērķi ierobežot konkurenci. Savukārt padome izsaka bažas par iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas Banku asociācija: Solidaritātes maksas ieviešana graus valsts uzticamību

LETA/BNS, 14.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Lietuvā tiks ieviesta valdības iecerētā solidaritātes maksa bankām, kuru plānots izmantot militārās mobilitātes stiprināšanai, tas graus valsts uzticamību, pirmdien paziņoja Lietuvas Banku asociācija.

"Caurskatāma, prognozējama un starptautiski konkurētspējīga regulējošā vide ir būtiski svarīgi valsts kā investīciju galamērķa pievilcīgumam. Esam ļoti nobažījušies, ka jaunais likumprojekts nerespektē šos principus un diskriminē vienu biznesa sektoru," teikts asociācijas paziņojumā.

Tajā sacīts, ka nodokļu vide bankām un citām kredītinstitūcijām Lietuvā pasliktinājusies vairākus pēdējos gadus. Banku asociācija norāda, ka kopš 2020.gada bankas Lietuvā maksā par trešdaļu lielāku peļņas nodokli - tā likme bankām ir 20%, bet pārējiem uzņēmumiem - 15%, turklāt sākumā tā bijusi pagaidu likme, taču kopš 2021.gada ir pastāvīga.

Asociācija uzsvērusi, ka situācija Lietuvā nav unikāla, jo sektora likviditāte palielinājusies visā Eiropā, taču citur Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā šādi papildu nodokļi netiek apspriesti. Tādēļ tas mazinās Lietuvas konkurētspēju un pievilcību ārzemju investoru acis, sacīts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lietuvas Finanšu ministrija ierosina noteikt solidaritātes maksu bankām

LETA--BNS, 09.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā Lietuvas banku kopējā gada peļņa paredzama aptuveni miljarda eiro apmērā, Lietuvas Finanšu ministrija ierosinājusi ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu, kas tiks izmantota valsts aizsardzībai.

"Mēs ierosinām ieviest pagaidu solidaritātes maksu. Ieņēmumi no tās tiks izmantoti, lai segtu pieaugošās aizsardzības vajadzības," ceturtdien žurnālistiem sacīja finanšu ministre Gintare Skaiste.

Pēc viņas teiktā, solidaritātes maksas apmērs būtu 60% no bankas tīrajiem procentu ieņēmumiem, ja tie gada laikā par 50% pārsnieguši vidējos gada tīros procentu ieņēmumus pēdējos četros gados. 2023. gadā solidaritātes maksas apmērs tiktu aprēķināts, par pamatu ņemot tīros procentu ieņēmumus 2018.-2021.gadā, bet 2024.gadā - par pamatu ņemot tīros procentu ieņēmumus 2019.-2022.gadā.

Solidaritātes maksa būtu spēkā divus gadus, un tā būtu jāmaksā bankām, kurās rezidentu noguldījumu apmērs ir vismaz 400 miljoni eiro, norādīja ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LIAA: Kriminālprocesa dēļ saistībā ar LTRK tirdzniecības misijām nav izmaksāti 151 088 eiro

LETA, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban kriminālprocesa dēļ saistībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajām tirdzniecības misijām ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Linda Eiduka.

Jau ziņots, ka LIAA radušās aizdomas par izkrāptu Eiropas Savienības (ES) naudu LTRK organizētajos darījuma braucienos projektā «Starptautiskās konkurētspējas veicināšana». Viņa sacīja, ka LIAA iesniegti 218 uzņēmumu 480 maksājuma pieprasījumi par dalību LTRK organizētajās tirdzniecības misijās uz 48 dažādām valstīm par kopējo pieprasīto atbalsta apjomu 1,737 miljoni eiro. Uzņēmumiem izmaksātais atbalsta apjoms ir 1,601 miljons eiro un patlaban kriminālprocesa dēļ ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro.

Kriminālprocesā tiek vērtētas 32 LTRK organizētās tirdzniecības misijas par kopējo Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu 626 030 eiro apmērā. Vienlaikus viņa atgādināja, ka krimināllieta vēl atrodas pirmstiesas izmeklēšanā, kur tiek veikta pārbaude par 32 LTRK organizēto tirdzniecības misiju norises apstākļiem. LIAA nevar sniegt informāciju par iespējamā noziedzīgā nodarījuma veikšanā iesaistītajām personām, jo šāda informācija ir vien tiesībsargājošajās institūcijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019. gada solidaritātes nodokļa likme būs 25,5% un to maksās tie, kuru ienākumi būs lielāki par 62 800 eiro gadā, taču šī nodokļa tālākais liktenis būs atkarīgs no nākamās valdības.

To paredz Saeimas akceptētie Solidaritātes nodokļa grozījumi. Vienlaikus parlamenta vairākums neatbalstīja vairāku Saeimas deputātu priekšlikumu noteikt solidaritātes nodokļa likmi 35,09%. Tāpat atbalstu neguva Saeimas deputāta Jura Pūces priekšlikums šo likmi noteikt 0% apmērā. Turpmāk solidaritātes nodokļa ieņēmumi tiks novirzīti trīs sadaļām – veselības aprūpei, valsts pensiju speciālajam budžetam un iedzīvotāju ienākuma nodoklim, bet netiks novirzīti uz valsts fondēto pensiju shēmām un privātajiem pensiju plāniem.

DB jau vēstīja, ka Solidaritātes nodokļa (SN) likums kā tāds tika iesniegts 2016. gada valsts budžeta paketē. Satversmes tiesa pagājušā gada oktobrī lēma, ka šādu nodokli parlaments drīkstēja ieviest, tomēr dažādas šī nodokļa likmes atkarībā no nodarbinātās personas statusa atzina par Satversmei neatbilstošām. Lai valdībai dotu laiku sakārtot neatbilstīgās likmes, Satversmes tiesa noteica, ka esošās likmes drīkst palikt spēkā vēl līdz šā gada beigām. Tomēr, kā izrādās, vairāk nekā gadu ilgais pārejas posms Ministru kabinetam bija par īsu, jo valdība grozījumu projektu parlamentam iesniedza vien šā gada 4. decembrī. Sākotnēji Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums šo priekšlikumu tālāko virzību noraidīja, atstājot to nākamās valdības lemšanai. Bet, tiklīdz likumprojekts pa Budžeta komisijas durvīm bija izvadīts, tā deputātu grupa, kuras vidū bija arī finanšu ministre, to pa Saeimas plenārsēžu durvīm iedabūja atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Solidaritātes nodokļa maksātāji subsidēs valsti, par to nesaņemot nekādu kompensāciju

VILGERTS nodokļu eksperte Viktorija Kristholde-Lūse, 31.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada nogalē ar divu balsu pārākumu Saeima atbalstīja grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā. Solidaritātes nodokļa likme tika noteikta 25,5% apmērā un tika piedāvāta kā risinājums Satversmes tiesas spriedumā norādītajām nepilnībām iepriekšējā likuma redakcijā.

Taču steigā palikusi nepamanīta būtiska nepilnība likumā, kas rada nepamatotu un netaisnīgu finansiālu slogu solidaritātes nodokļa maksātājiem. Proti, aptuveni 90% solidaritātes nodokļa maksātāju, kuri ir darba ņēmēji, kuri nav sasnieguši pensijas vecumu, turpinās maksāt solidaritātes nodokli 35,5% apmērā, neskatoties uz to, ka likme ir par 10% mazāka.

Protams, šo 10% pārmaksu solidaritātes nodokļa maksātāji saņems līdz nākošā taksācijas gada 1. septembrim, taču tas nemaina situāciju un nodokļa maksātājs nespēs brīvi rīkoties ar saviem līdzekļiem vairāk nekā gadu.

Piemērs

Ja pieņemam, ka Valdis Ozols sasniedz sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu slieksni jau 2019. gada janvārī un nemainīgi saņem tādu pašu algu visu turpmāko gadu. Ar 2019. gada februāri Ozola kungs un viņa darba devējs sāk maksāt solidaritātes nodokli. Tā rezultātā Ozola kunga darba devēja «iesaldētie» līdzekļi varētu būt vairāk nekā EUR 66 000. Šo summu Valda Ozola kunga darba devējs nevarēs ieguldīt sava uzņēmuma attīstībā ātrāk par nākošā gada septembri. Respektīvi, pēc būtības valsts liks Ozola kunga darba devējam maksāt vairākus tūkstošus eiro mēnesī vairāk nekā tas būtu nepieciešams, jo tā esot vieglāk administrēt šo nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

ZM lūdz no ES Solidaritātes fonda izmaksāt Latvijai finansiālo palīdzību plūdu seku novēršanai

Žanete Hāka, 15.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija vērsusies Eiropas Komisijā (EK) ar pieteikumu par finansiālas palīdzības saņemšanu no ES Solidaritātes fonda plūdu seku novēršanai, ko izraisīja ilgstošās spēcīgās lietavas 2017. gada vasaras otrajā pusē un rudenī, informē ZM.

«ES Solidaritātes fonds paredzēts, lai reaģētu lielu dabas katastrofu gadījumā un izrādītu solidaritāti katastrofās cietušajiem Eiropas reģioniem. Saskaņā ar nosacījumiem uz palīdzību no ES Solidaritātes fonda var pretendēt valsts, kurā dabas katastrofas izraisītie tiešie zaudējumi pārsniedz 3 miljardus eiro vai arī 0,6 procentus no tās nacionālā kopienākuma, kas mūsu valsts gadījumā ir 145,74 miljoni eiro. Tā kā Latvijai radītie plūdu zaudējumi pārsniedz 145,74 miljonu eiro slieksni, esmu iesniedzis pieteikumu ar lūgumu sniegt Latvijai finansiālu palīdzību no Solidaritātes fonda,» uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

ES Solidaritātes fonda saņemtie līdzekļi ir izmantojami infrastruktūras atjaunošanai tādā stāvoklī, kādā tā bija pirms attiecīgajiem postījumiem, un piešķirtais finansējums jāizmanto 18 mēnešu laikā no tā piešķiršanas brīža. Ja EK, izskatot ZM iesniegto informāciju, nolems piešķirt finansējumu, to varēs izmantot, piemēram, meliorācijas sistēmu atjaunošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Mainīs solidaritātes nodokļa likmi un ieņēmumu sadalījumu

Zane Atlāce-Bistere, 06.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, kas paredz no 2021. gada noteikt solidaritātes nodokļa likmi 25% apmērā līdzšinējo 25,5% vietā.

Grozījumi arī paredz mainīt solidaritātes nodokļa ieņēmumu sadalījumu, lai nodrošinātu, ka vienotajā nodokļu kontā ieskaita solidaritātes nodokļa iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus 10 procentpunktu apmērā.

Tāpat paredzēts noteikt, ka solidaritātes nodokļa daļu (līdz šim 14 procentpunktu apmērā), kas līdz šim tika ieskaitīta valsts speciālajā pensiju budžetā, reģistrējot nodokļa maksātāja personīgajā kontā saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, veicot solidaritātes nodokļa maksājumus no 2021. gada, novirzīs valsts pensiju speciālajā budžetā nepersonalizēti.

Būvē jaunas nodokļu sapņu pilis 

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas....

Nodoklis tiks sadalīts, 1 procentpunkta apmērā novirzot veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai (nepersonalizēti), 14 procentpunktu apmērā novirzot valsts pensiju speciālajā budžetā (nepersonalizēti), kā arī 10 procentpunktu apmērā attiecinot uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem (personalizēti).

Solidaritātes nodoklis jāmaksā sociāli apdrošinātām personām, kuru darba ienākumi kalendāra gadā pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru. 2019.gadā nodarbināto skaits, kas bija sasnieguši 2019.gada valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksimālo apmēru (62 800 eiro) un kas iesnieguši tikai darba devēju ziņojumus bija 5 117, kas bija par 23,2% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā pie 2019.gadā noteiktā VSAOI maksimālā apmēra, liecina FM informācija.

Šo personu kopējie ienākumi, kas sasnieguši VSAOI maksimālo apmēru 2019.gadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, bija palielinājušies par 20,9%. 2020.gada 1.pusgadā iepriekš minēto nodarbināto skaits bija par 7,1% vairāk un šo personu kopējie ienākumi bija par 10,9% vairāk nekā 2019.gada 1.pusgadā (dati uz 16.09.2020.).

Gala lēmums par likuma grozījumiem jāpieņem Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām piemērotais UIN režīms nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā

LETA, 28.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp astoņiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekļiem ievēlēti «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš, «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis, uzņēmējs Normunds Bergs un «ABLV Bank» lielākais akcionārs Oļegs Fiļs.

Tāpat LTRK padomē ievēlēts arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, Cēsu uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Šuškins, «Eco Baltia grupa» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, «Deloitte Latvia» nodokļu plānošanas speciālists Kaspars Rumba un «RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs Guntars Āboltiņš-Āboliņš.

«RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs uzskata, ka LTRK galvenais uzdevums ir aizstāvēt Latvijas tautsaimniecības intereses un veicināt valsts un pašvaldību institūciju domāšanas maiņu, to vēršot uzņēmējdarbības attīstībai draudzīgā virzienā. Viņš arī norāda uz uzņēmumu konkurētspēju veicinošo aktivitāšu nepieciešamību - gan atbalstot attiecīgu uzņēmējdarbības vidi, gan ceļot uzņēmumu vadības un darbinieku kompetenci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 10. martā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs parakstīja līgumu ar Lietuvas Republikas valdību par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai, informē Ekonomikas ministrija.

Šis starptautiskais divpusējais līgums nosaka kārtību, kādā Latvijas Republika vai Lietuvas Republika sniedz atbalstu viena otrai gadījumā, ja kādā no valstīm ir iestājusies ārkārtas situācija dabasgāzes jomā. No Lietuvas Republikas valdības puses minēto līgumu parakstīja Lietuvas Republikas enerģētikas ministrs Dainius Kreivys.

"Šajos bezprecedenta apstākļos, kad ikdienas pienākumos arvien vairāk parādās jauni izaicinājumi, tai skaitā enerģētikas jomā, reģionālā sadarbība Baltijas valstu starpā kļuvusi par vienu no stūrakmeņiem, arvien vairāk nostiprinot savstarpējā atbalsta sniegšanas mehānismus," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Solidaritātes nodokļa melnie caurumi

Māris Ķirsons, 14.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts nav parūpējusies par melno caurumu «aizvēršanu» solidaritātes nodoklī, jo situācijā, kad uzņēmums ir lūdzis un arī saņēmis nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, fiziskā persona solidaritātes nodokļa maksātājs kļūst par atbildīgo valsts priekšā - jāsamaksā papildus nauda valstij, vai arī tiek atmaksāta mazāka summa nekā pienāktos.

To Dienas Biznesam stāsta finansists Kaspars Kociņš, kurš ar šādu situāciju saskāries personīgi. Pašreizējā solidaritātes nodokļa aprēķināšanas, deklarēšanas un nomaksas kārtība pastāv vairākus gadus, taču, viņaprāt, situācijās, kad uzņēmumiem ir piešķirti nodokļu nomaksas termiņu pagarinājumi, parādās «nezināmā realitātes» problēmas. Tieši tāpēc nepieciešama šīs kārtības reglamentēšana, kurā fiziskā persona netiktu nostādīta vainīgā pozīcijā, kurai prasa samaksāt to nodokļa daļu, kuru uzņēmums nav samaksājis, jo tam piešķirts nodokļu nomaksas termiņa pagarinājums, kurš var būt pat uz trijiem gadiem.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas ieskatā Finanšu ministrijas (FM) priekšlikums ieviest obligāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, kura fiskālais efekts nākamajā gadā būtu 140 miljoni eiro, ir atbalstāms risinājums, pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.

Atbalstu šim priekšlikumam Latvijas Banka ir paudusi arī darba grupā, kas strādā pie Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes.

Latvijas Banka turpinās dialogu ar komercbankām, lai nodrošinātu to lielāku iesaisti ekonomikā, sagaidot labāku finanšu pakalpojumu pieejamību, ieinteresētību un rūpes par klientiem.

Latvijas Bankas pārstāvji norāda, ka tas ietver ne tikai augsnes sagatavošanu kreditēšanas kāpumam, kas būtu augstāks par ekonomikas pieauguma tempiem, vienlaikus saprotot, ka apstākļos, kad centrālo banku un līdz ar to arī komercbanku klientiem piemērotās procentu likmes kāpj, panākt nekavējošu kreditēšanas izaugsmi nav iespējams, bet arī turpmāku noguldījumu likmju kāpumu, paliekošu pakalpojumu cenu samazināšanu, dažādu pārmērīgu šķēršļu novēršanu komercbanku un to klientu attiecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas parlaments otrdien par vienu gadu - līdz 2025.gada beigām - pagarināja pagaidu solidaritātes maksājumu bankām.

Tiek lēsts, ka no banku virspeļņas nodevas aizsardzības vajadzībām tiks iegūti papildu 60 miljoni eiro.

Likumprojektu Seims pieņēma ar 110 balsīm par, desmit deputātiem atturoties un vienam balsojot pret. Lietuvas parlamentā ir 141 deputāts.

Seima Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mindaugs Linģe uzsvēra, ka nodeva ir nepieciešama, jo turpinās ārkārtēji apstākļi. Viņš uzsvēra, ka banku sektoram ir jāsniedz ieguldījums Lietuvas aizsardzībā.

Finanšu ministre Gintare Skaiste teica, ka banku virspeļņa joprojām saglabājas augsta. Viņa norādīja, ka nākamgad solidaritātes maksājuma ieņēmumi būs zemāki nekā šogad, tomēr joprojām būs būtiski.

Lietuvas Bankas aplēses liecina, ka nākamgad banku solidaritātes nodevas ieņēmumi sasniegs 50-70 miljonus eiro. 2025.gada nodevas apmērs tiks rēķināts pēc 2019.-2020.gada banku tīro procentu ieņēmumu datiem. Arī šogad aprēķinā tiek izmantoti šie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru