Lai nodrošinātu atpazīstamību Ķīnas tirgū, kā arī veicinātu daudzpusīgu sadarbību tūrisma jomā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Alibaba Group tūrisma platforma Alitrip noslēgušas vienošanos par ilgtermiņa sadarbību. Šobrīd Eiropu platformā vēl pārstāv tikai Francija, Vācija, Apvienotā Karaliste, Somija un Dānija.

Sadarbības līgums paredz Alitrip platformā izvietot informāciju par Latviju un tūrisma biznesa iespējām, kas sniegs lielāku atpazīstamību, izvēli un pakalpojumu daudzveidību Ķīnas klientiem. Latvijas tūroperātoriem šī platforma būs iespēja sadarbībā ar Ķīnas pusi izveidot konkrētus tūrisma piedāvājumus.

Parakstot līgumu, LIAA direktors Andris Ozols uzsvēra: «Tālie tirgi un īpaši Āzijas tirgus pēdējos gados iezīmējas ar stabiliem, augšupejošiem rādītājiem. Āzijas tūroperatori Eiropā meklē jaunus galamērķus. Sadarbība ar Alibaba Group un tūrisma platformu Alitrip dos LIAA un Latvijas tūrisma kompānijām vēl nebijušas iespējas reklamēt Latviju Āzijas reģionā un pasaulē, kas palīdzēs izdarīt izvēli par labu Latvijai kā tūrisma galamērķim.»

Ķīnas interneta tirdzniecības kompānija Alibaba pārņēmusi kontroli pār loģistikas struktūrvienību Cainiao Smart Logistics Network un solījusi piecos gados ieguldīt 100 miljardus juaņu (12,7 miljardus eiro), lai izveidotu globālu loģistikas tīklu.

Alibaba investēs 5,3 miljardus juaņu (670 miljonus eiro), lai palielinātu sev piederošo Cainiao akciju daļu no 47% līdz 51%, tādējādi sniedzot uzņēmumam tiešu kontroli pār ar zaudējumiem strādājošo struktūrvienību.

Šāds paziņojums izskanējis laikā, kad Alibaba ārvalstīs strauji paplašina savu e-tirdzniecības un loģistikas tīklu, lai dažādotu savu patērētāju bāzi.Tāpat šīs investīcijas norāda uz uzņēmuma nodomiem palielināt kontroli pār Ķīnas iekšzemes noliktavu un piegāžu tirgu.Iecerēts, ka pēc loģistikas tīkla uzlabošanas Alibaba pasūtījumus Ķīnā piegādās 24 stundu, bet citur pasaulē - 72 stundu laikā.

Alibaba dibināja Cainiao 2013.gadā kopīgi ar vairākiem partneriem, tostarp lielveikalu īpašnieku Intime Group, konglomerātu Fosun Group un vairākiem loģistikas uzņēmumiem.

Ķīnas interneta tirdzniecības kompānija «Alibaba» un Krievijas tehnoloģiju grupa «Mail.ru» otrdien paziņoja par vienošanos, kas paredz Krievijā un citās Neatkarīgo valstu sadraudzības (NVS) valstīs izveidot kopuzņēmumu.

Abi uzņēmumi kopīgi ar Krievijas valsts ieguldījumu fondu RDIF un telekomunikāciju operatoru «MegaFon» par jaunu stratēģisku partnerattiecību izveidi pavēstīja ekonomikas forumā Vladivostokā.

«Alibaba» un «Mail.ru» norādīja, ka šīs partnerattiecības apvienos Krievijas patērētāju interneta un e-tirdzniecības platformas, kā arī Krievijā un NVS valstīs izveidos vadošu tirdzniecības kopuzņēmumu.

Jaunā uzņēmuma nosaukums būs «AliExpress Russia», tam par pamatu izmantojot jau esošas «Alibaba» platformas «Ali Express» nosaukumu.

«Alibaba» piederēs 48% kopuzņēmuma akciju, 24% piederēs «MegaFon», 15% «Mail.ru», bet RDIF piederēs 13% akciju.

«Alibaba» jau šobrīd ir nozīmīga klātbūtne Krievijas e-tirdzniecības tirgū ar platformām «AliExpress» un «Tmall».

Latvijas tiešsaistes aizdevumu kompānija "Sun Finance Group" gatavojas aiziešanai no Vjetnamas tirgus, komentējot "Sun Finance Group" pārstāvja Aigara Plivča aizturēšanu Vjetnamā, sacīja "Sun Finance Group" investoru attiecību vadītāja Zanda Apine.

Viņa skaidroja, ka "Sun Finance Group" vienmēr ir darbojusies vietējās likumdošanas ietvaros, tajā skaitā Vjetnamā. Vjetnamas medija "Saigon News" izplatītā informācija par "Sun Finance Group" Vjetnamā piemērotajām gada procentu likmēm neatbilst patiesībai, uzsvēra Apine.

Viņa norādīja, ka "Sun Finance Group" darbības pamatā vienmēr ir bijis atbildīgs un godīgs darbs vietējās likumdošanas ietvaros. Uzņēmumam nav informācijas, ka Plivčs būtu rīkojies pretēji šiem uzņēmuma darbības pamatprincipiem.

Apine atzīmēja, ka "Sun Finance Group" Vjetnamā ir licencēts pakalpojuma sniedzējs.

Līdz 2022.gada izskaņai uzņēmumam un nozarei kopumā bijusi konstruktīva sadarbība ar vietējām uzraugošajām institūcijām. Tās bija iepazinušās ar visiem "Sun Finance Group" procesiem, produkta parametriem un uzņēmējdarbības modeli, kas to ieskatā bija pilnībā atbilstošs likumdošanai, norādīja Apine.

Starptautiskā enerģētikas kompānija „Ignitis Group“ šodien publicēja 2023. gada rezultātus, izziņojot apjomīgākās investīcijas uzņēmuma vēsturē, kas paredz vērienīgu atjaunīgās enerģijas projektu attīstīšanu Latvijā un Baltijā kopumā.

Uz atjaunīgajiem energoresursiem orientētā kompānija „Ignitis Group“ Latviju uzskata par vienu no svarīgākajiem atjaunīgās enerģijas attīstīšanas tirgiem Baltijas reģionā, īpaši vēja un saules enerģijas ražošanas jomā.

Saskaņā ar 2023.gada rezultātiem, pērn viss “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis pieauga līdz 7,1 GW, nodrošinot līdz pat 19 TWh elektroenerģijas jaudas ģenerēšanu. Šāds elektroenerģijas apjoms ir pietiekams, lai nodrošinātu Latvijas un Lietuvas kopējo elektroenerģijas vajadzību apmierināšanu. Pašlaik “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis Latvijā sasniedz 1,3 GW un pēc apjoma, tas ir otrs lielākais aiz Lietuvas 4,4 GW.

Līdz 20.jūlijam "Latvijas Pasts" pieņēmis 165 pasta sūtījumu tranzīta kravu čārterlidmašīnas no Ķīnas, apstrādājot un tālāk uz vairākām saņēmējvalstīm novirzot pasaulē otras lielākās tirdzniecības platformas "Alibaba" sūtījumus sadarbībā ar "Alibaba grupas" loģistikas uzņēmumu "Cainiao".

Lai gan Covid-19 izraisītās krīzes dēļ tranzīta sūtījumu saņemšana kopš 2020.gada sākuma bija apgrūtināta un šo sūtījumu plūsma – būtiski sašaurināta, pēdējos divos mēnešos tā strauji aktivizējusies, "Latvijas Pastam" apkalpojot vidēji 23 tranzītlidmašīnas mēnesī, kas ir ievērojami, 6,6 reizes jeb par 550%, vairāk nekā vidēji mēnesī iepriekš, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Lidosta "Rīga" jūlijā pieņēma "Cainiao" sadarbības partnera aviokompānijas "Atran" 200. kravu čārterlidmašīnu, no kuras nodrošinātajiem reisiem aptuveni 80% kravu bija "Latvijas Pastam" adresētie pasta tranzīta sūtījumi.

"Latvijas Pasta" valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns komentē: "Mums izdevies kļūt par būtisku pasaules tirdzniecības milža "Alibaba" grupas uzņēmuma "Cainiao" starptautiskās loģistikas sistēmas sastāvdaļu. Lai to izdarītu, mums nācās pārskatīt iekšējos procesus, izveidot drošu un efektīvu datu apmaiņas sistēmu, investēt tehnoloģijās un darbiniekos, lai pierādītu savu kompetenci, elastību un spēju patiešām ātri apstrādāt un piegādāt sūtījumus. Sadarbībā ar "Cainiao" jau plānojam jaunu mērķu sasniegšanu, veicinot gan "Latvijas Pasta" rezultatīvo rādītāju izaugsmi, gan pozitīvu ietekmi uz Latvijas kopējiem tranzīta sūtījumu apjomiem un starptautiskās lidostas "Rīga" kravu apgrozījumu."

Desmitkārtīgi palielināt apkalpoto paku skaitu līdz vienam miljardam dienā un samazināt loģistikas izmaksas – tāds ir Ķīnas e-komercijas giganta Alibaba Group mērķis 100 miljardu juaņu (15,6 miljardu ASV dolāru) investīcijām. Tādējādi grupa vēlas paaugstināt savas darbības efektivitāti, vēsta Zdnet.com. Ieguldījumi būs nepieciešami, lai izveidotu gudra loģistikas tīkla tehnisko mugurkaulu, norādījis grupas dibinātājs Džeks Ma.

Alibaba grib nodrošināt piegādes 24 stundu laikā Ķīnas teritorijā un 72 stundu laikā starptautiskajos tirgos.

Tāpat interneta tirdzniecības kompānija vēlas samazināt loģistikas izmaksas. Patlaban Ķīnā tās ir 15% apmērā no IKP, valstīs, kur loģistikas sistēmas attīstītākas, ap 7‒8%, bet grupas mērķis – mazāk kā 5%. Alibaba ir savs loģistikas tīkls Cainiao Network, kur grupa pērn par 807 milj. ASV dolāru ieguva kontrolpaketi. Patlaban, dienā apkalpojot 100 milj. paku, Cainiao izdevies samazināt piegādes laiku uz atsevišķām valstīm no 70 līdz 10 dienām.

Pēc Dž. Ma teiktā, pie esošajiem izaugsmes tempiem nebūtu nekāds brīnums, ja pēc 10 gadiem pasaulē nozīmīgās 11. novembra iepirkšanās dienas tirdzniecības apjomi kļūtu par ikdienu. Pērn Cainiao šajā dienā saņēma 812 milj. pasūtījumu, par 23% pārsniedzot 2016. gada rādītājus. Ja, izmantojot datus, izdotos atrisināt zemās transporta efektivitātes un augsto loģistikas izmaksu problēmas, ražotājiem un loģistiķiem pavērtos iespēja tikt pie lielas peļņas, atzīmējis grupas dibinātājs.

Alibaba Group Holding testa režīmā atvēris viesnīcu FlyZoo, kurā viesus apkalpo roboti, raksta Reuters.

Roboti ir daļa no tehnoloģijām, kuras, pēc Alibaba pārstāvju teiktā, ievērojami samazinās viesnīcas darbaspēka izmaksas un viesiem vairs nebūs jākomunicē ar citiem cilvēkiem.

Viesnīcā ir 290 istabas, un tas ir paraugs, kādu Alibaba vēlas piedāvāt viesnīcu nozarei nākotnē, kā arī iespēja pārbaudīt mākslīgā intelekta spējas.

Tāpat šādā veidā var testēt klientu komforta līmeni brīžos, kad nav sociālais kontakts ar cilvēkiem.

«Šeit ir runa par pakalpojumu efektivitāti, jo robotu ikdienu neietekmē noskaņojums. Dažreiz mēs sakām, ka neesam noskaņojumā, taču sistēma un roboti vienmēr būs noskaņojumā,» skaidro Alibaba Future Hotel Management vadītājs Endijs Vangs.

Ķīnas interneta tirdzniecības kompānija "Alibaba" otrdien ar akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) veiksmīgi debitēja Honkongas fondu biržā.

Uzņēmums investoriem piedāvāja 500 miljonus akciju un piesaistīja 88 miljardus Honkongas dolāru (10,2 miljardus eiro), kas ir lielākais IPO kopš 2010.gada.

Ja "Alibaba"nolems pārdot vēl papildu 75 miljonus akciju, kompānija varētu iegūt 101,2 miljardus dolāru. "Alibaba" skaidro, ka šie ienākumi tiks izmantoti, lai realizētu pasākumus lietotāju skaita palielināšanai, veicinātu digitālu transformāciju, kā arī nodrošinātu inovācijas un investīcijas ilgtermiņā. ASV akciju biržā kotētais uzņēmums IPO Honkongas fondu tirgū plānoja īstenot jau vasarā, taču Honkongā notiekošo protestu, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības nesaskaņu dēļ šī iecere tika atlikta.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Noslēdzot dalību Expo 2017 Astanā, Kazahstānā, Latvijas paviljonā notika forums, kas veltīts informāciju un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozarei, kuru noslēdzot tika parakstīts sadarbības memorands starp trīs valstīm - Latviju, Zviedriju un Kazahstānu, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

Forumu, kuru apmeklēja vairāk nekā 50 cilvēku, atklāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kurš pauda to, ka izveidojusies laba sadarbība starp Latviju un Kazahstānu, izsakot vēlmi dalīties ar mūsu pieredzi IT jomā valsts pārvaldē. Savukārt Kazahstānas Republikas IKT ministra vietnieks Kairats Balikbaevs uzrunā norādīja, ka Kazastāna virzās uz proaktīvu saziņu ar iedzīvotājiem, domājot par to, ka viņiem ir nevis jāiet pie valsts, bet gan pretēji, tādējādi nodrošinot augstu kvalitāti un standartus.

Pēc svinīgās foruma atklāšanas ar prezentāciju uzstājas Latvijas vēstnieks Kazahstānā Jurijs Podgrebņaks, kurš pastāstīja par mūsu valsti, likumdošanu un regulējumu IKT jomā, kā arī to, kāpēc būtiski sadarboties. Savukārt IT Klasteris, kas piedalījās forumā, norādīja, ka pašreiz nozares pieaugums gadā mērāms 30%, bet vēl par 10% pieaug kompāniju skaits, kas nodarbojas IKT. Būtiski, ka šī joma spēj uzrādīt tik labus rādītājus, jo Latvijā ir viens no pieejamākajiem un ātrākajiem platjoslas internetiem ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē, kā arī būtisks darbs tiek ieguldīts, attīstot dažādas inovācijas. Latviju IKT nedēļā kopumā pārstāv deviņi dažādi nozares uzņēmumi.

Latvija kopumā par 2023.gada pirmo ceturksni no ārvalstu tirdzniecības kompānijām, izmantojot "vienas pieturas aģentūru", ir saņēmusi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumus 16,8 miljonu eiro apmērā, pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Savukārt 2022.gada pirmajā ceturksnī tie bija 12,8 miljoni eiro, līdz ar to Latvija ir saņēmusi aptuveni par 31% lielākus nodokļa ieņēmumus salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn.

Lietuva no ārvalstu kompānijām saņēmusi PVN maksājumus teju 25 miljonu eiro apmērā 

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) nesen ieviesto nodokļu plānu, ārvalstu kompānijas šā...

Uzņēmumi, kas iemaksājuši vislielāko PVN summu Latvijas valsts budžetā 2023.gada pirmajā ceturksnī, izmantojot "vienas pieturas aģentūru", ir "Alibaba", "Google Commerce Limited" un "Best Secret Group AG".

Latvija citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm 2023.gada pirmajā ceturksnī ir pārskaitījusi PVN 11,1 miljona eiro apmērā, savukārt 2022.gada pirmajā ceturksnī tie bija 9,8 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka pieaugums ir par aptuveni 13%.

Jau ziņots, ka saistībā ar ES nesen ieviesto nodokļu plānu, ārvalstu kompānijas šā gada pirmajā ceturksnī Lietuvas budžetā iemaksāja 24,6 miljonus eiro PVN.

Ķīnas tiešsaistes kompānija "Alibaba", kas strādā ar "Aliexpress" zīmolu bijusi līdere un janvārī-martā Lietuvas budžetā iemaksājusi 4,2 miljonus eiro, izpildot 2021.gada jūlijā ES ievesto "vienas pieturas veikala" shēmu. Pērn kopumā Lietuvas valsts budžets no "Alibaba" saņēma 10,7 miljonus, liecina portāla "Delfi.lt" rīcībā esošā informācija.

Tehnoloģiju kompānija "Google" janvārī-martā Lietuvas budžetā iemaksājusi 3,6 miljonus eiro, kamēr tiešsaistes tirdzniecības kompānija "Amazon" - 1,7 miljonus eiro.

Pirmajā ceturksnī Lietuva no citām ES valstīm "vienas pieturas veikala" plānā saņēma 10,5 miljonus eiro, kas ir par 74,7% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Savukārt Lietuva citām ES valstīm pārskaitīja 70,2 miljonus eiro PVN maksājumos, kas ir par 26,7 miljoniem eiro jeb 61,3% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī.

Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, tehnoloģiju inovāciju uzņēmumi "Latvijas Mobilais telefons" (LMT), "Tet" un "MikroTik", Latvijas Darba devēju konfederācija, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte (LU), LU Matemātikas un informātikas institūts, LU Cietvielu fizikas institūts, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un VAS "Elektroniskie sakari" parakstījuši memorandu par mikročipu ražošanu Latvijā, informē LMT pārstāvji.

Memorandā ir noteikta sadarbība, ko paredzēts īstenot trīs galvenajos virzienos - mikročipu ekosistēmas attīstība, izglītības un pētniecības iespēju attīstība, kā arī mikroshēmu izstrādes attīstība un ražošana Latvijā.

Elektronisko un optisko iekārtu ražošana kopš 2010.gada ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā, saražotajam apjomam no 3,7% pirms 12 gadiem pieaugot līdz 7% šogad. Aptuveni 90% saražotās elektronikas tiek eksportēti. Latvija jau ir sevi pierādījusi kā spēcīgu elektronikas ražošanas centru, par ko liecina tādi uzņēmumi kā "MikroTik", "HansaMatrix", "Lightspace Technologies" un citi.

LMT prezidents Juris Binde norāda, ka "jebkurš ražošanas, inovācijas vai piegādes ķēdes elements, ko varam nodrošināt lokāli Latvijā, stiprina mūsu pozīcijas starptautisko novatoru kopienā un neatkarību no citu valstu iespējām vai vēlmes iesaistīties mūsu projektos. Vietējās mikročipu ražošanas ekosistēmas nostiprināšana un šī memoranda parakstīšana ir vēl viens solis ceļā uz tehnoloģiskā horizonta paplašināšanu, ko jau vairākus gadus veicina Eiropas nozīmīgākais forums "5G Techritory"".

Starp Latvijas dzelzceļa kompāniju Latvijas dzelzceļš (LDz) un jūrs un ceļu kravu pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju DHL Global Forwarding trešdien parakstīts saprašanās un sadarbības memorands. Tas paredz, ka abas organizācijas koncentrēsies uz multimodālu dzelzceļa savienojumu izveidošanu starp Ķīnu un Latviju, tai skaitā gan dibinot kravu pārvadājumu savienojumus, gan konsolidējot pakalpojumus, veidojot centru Rīgā, informē LDz Sabiedrisko un korporatīvo attiecību daļa.

Ar vienošanos plānots nostiprināt dzelzceļa maršrutus starp Latviju un Ķīnu, veidojot Rīgu par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģiona loģistikas centru. Savukārt jauni kravu transporta savienojumi Baltijas valstīm nodrošinās piekļuvi līdz šim neizmantotām iespējām eksportēt preces uz Ķīnu un Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, atzīmē LDz.

Memoranda ietvaros dibinātie jaunie savienojumi nodrošinās garantētus tranzīta laikus un vienkāršotas muitas un pārkraušanas procedūras ienākošām un izejošām kravām, kā arī atbalstīs elastīgākas pārvadāšanas iespējas, piemēram, nepilnu konteineru sastāvu pārvadāšanai.

Memorands tiek parakstīts vienlaikus ar DHL uzsākto darbību tā jaunākajā Āzijas–Eiropas multimodālajā maršrutā, kas ar dzelzceļa starpniecību savieno Šeņžeņu un Minsku. DHL līdzīgas vienošanās ir arī ar nacionālajiem dzelzceļa pakalpojuma sniedzējiem Baltkrievijā, Čendu un citos nozīmīgākajos centros visā Ķīnas veidoto Viena josla, viens ceļš tirdzniecības ceļu garumā.

Gada laikā Latvijas Pasts kļuvis par pilnvērtīgu e-komercijas giganta Alibaba sadarbības partneri. Šobrīd Latvijas uzņēmums veiksmīgi darbojas kā viens no globālā spēlētāja tranzīta kanāliem uz trešajām valstīm, taču mērķis ir kļūt par preču pārsūtīšanas punktu arī uz Eiropas Savienību.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda VAS Latvijas Pasts (LP) valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns. LP vadītājs atzīmē, ka uzņēmuma darbību patlaban var iedalīt divās daļās. Viena ir tradicionālā, ko visi zina un pie kā visi ir pieraduši, proti, pasta, abonētās preses, pensiju, kā arī eksprespasta piegāde, un daļa no šiem pakalpojumiem tiek sniegta universālā pasta pakalpojuma groza ietvaros.

Savukārt otrā ir iespēju daļa, ko uzņēmums vai nu rada, vai arī nerada. LP sadarbība ar e-komercijas giganta Alibaba grupas uzņēmumu Cainiao, kas grupai nodrošina loģistiku, parāda, ka Latvijas kompānija šādu iespēju ir radījusi. Gada laikā LP kļuvis par pilnvērtīgu sadarbības partneri ar pabeigtu integrāciju datu apmaiņas mehānismos, procedūrās un standartos vienam no lielākajiem pasaules uzņēmumiem šādu sūtījumu segmentā. Tāpat LP veicis integrāciju arī ar trešo valstu kompānijām. Pagaidām gan sūtījumi caur Latviju tiek tālāk piegādāti trešajām valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), taču LP strādā pie tā, lai tranzīts caur Latviju ietu arī ES valstu virzienā, tādējādi diversificējot preču piegādes kanālus.

Ķīnas interneta tirdzniecības kompānija «Alibaba» šā biznesa gada otrajā ceturksnī, kas noslēdzās septembrī, strādāja ar 17,67 miljardu juaņu (2,3 miljardu eiro) tīro peļņu, un tas ir par 132% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, teikts ceturtdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Peļņas pieaugumu galvenokārt veicināja spēcīgs ienākumu kāpums tirdzniecības un mākoņdatošanas biznesos.

Tikmēr «Alibaba» tirdzniecības apjoms kopumā ceturksnī palielinājies par 61% - līdz 55,1 miljardam juaņu.

Uzņēmums ceturtdien arī paaugstināja tirdzniecības apjoma pieauguma prognozi šim biznesa gada kopumā līdz 49%-53%, salīdzinot ar iepriekš lēstajiem 45%-49%.

«Alibaba» ir līderis Ķīnas interneta tirdzniecības tirgū.

Ķīnas interneta tirdzniecības kompānija "Alibaba" trešdien paziņoja, ka varētu piesaistīt gandrīz 13 miljardu ASV dolāru (11,7 miljardu eiro) finansējumu, kotējot akcijas Honkongas fondu biržā, kas varētu būt lielākais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) Honkongā gandrīz pēdējo desmit gadu laikā.

Uzņēmums norāda, ka investoriem pārdos 500 miljonus akciju par 176 Honkongas dolāriem (20,29 eiro) gabalā. Tas "Alibaba" nodrošinātu 11 miljardus ASV dolāru, taču, ja uzņēmums nolems pārdot vēl papildu 75 miljonus akciju, kompānija varētu iegūt 12,9 miljardus dolāru.

ASV akciju biržā kotētais uzņēmums IPO Honkongas fondu tirgū plānoja īstenot jau vasarā, taču Honkongā notiekošo protestu, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības nesaskaņu dēļ šī iecere tika atlikta. "Alibaba" Ņujorkas fondu biržā debitēja 2014.gadā, īstenojot lielāko IPO, kurā tika iegūti 25 miljardi dolāru.

Nodomu protokols pats par sevi nerada riskus, tomēr tā īstenošana var saskarties ar konkurences riskiem, kas tikai raisa papildu jautājumus, arī interpretācijas un pat spekulācijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ZAB Loze un partneri vadošais partneris Jānis Loze. Viņaprāt, jautājums par tālāko SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons nākotni joprojām, tieši tāpat kā pirms vairāk nekā 10 gadiem, ir atklāts, vēl jo vairāk - jebkurš no iespējamiem risinājumiem ir saistīts ar konkurences riskiem. Bez tam priekšvēlēšanu laiks neesot tas labākais brīdis tādu lēmumu pieņemšanai.

Ko nozīmē Latvijas valdības un Telia parakstītais sadarbības memorands?

Izlasot Ministru kabineta sagatavoto preses paziņojumu un šo dokumentu latviešu valodā, tam ir skaidrs zemteksts – labs pamatojums tam, kāpēc šāds memorands tiek noslēgts – par turpmāku kopīgu attīstību un stratēģisku vīziju noteiktās jomās. Tādējādi ir pamatoti nākotnes mērķi – pilnveidot stratēģisko koordināciju starp SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons, bet nav pieņemts lēmums par abu uzņēmumu juridisku apvienošanu, un abas memoranda parakstītāju puses domā par to, kā risināt šo jautājumu perspektīvā. Nav iespējams iebilst pret daudz ko, kas šajā memorandā rakstīts, – pilnībā ieviest labas uzņēmumu korporatīvās pārvaldības principus, palielināt abu uzņēmumu inovatīvo kapacitāti, aktivizēt jaunu, globāli eksportspējīgu produktu izstrādi utt.

Starptautiskā viesnīcu grupa The Rezidor Hotel Group līdz 2020.gadam Rīgā plānot atvērt jaunu Radisson RED zīmola viesnīcu, informēja viesnīcu grupas pārstāvji.

Aģentūra LETA šā gada martā jau vēstīja, ka nākamo trīs gadu laikā viesnīcu grupa Carlson Rezidor Hotel Group plāno Rīgā atvērt vēl vienu no tās pārstāvēto zīmolu - Quorvus Collection, Radisson RED vai Prizeotel viesnīcām.

Jaunā viesnīca ar 220 numuriņiem būs pirmā Radisson RED zīmola viesnīca Latvijā, kas ir viesnīcu grupas Carlson Rezidor Hotel Group jaunais dzīvesstila zīmols tā sauktās millenials paaudzes ceļotājiem. Radisson RED viesnīca Rīgā tiks atvērta sadarbībā ar nekustamo īpašumu pārvaldītāju Astor Group.

The Rezidor Hotel Group izpilddirektora vietnieks un galvenais attīstības speciālists Elijs Junjes norāda, ka Rīgā gaidāmā Radisson Red zīmola viesnīca pastiprinās viesnīcu grupas klātbūtni tirgū un tās dominējošo pozīciju Baltijas valstīs.

Starptautiskā Rīgas Aviācijas foruma ietvaros šodien tika parakstīts aviācijas nozares uzņēmumus pārstāvošās Latvijas Aviācijas asociācijas un Satiksmes ministrijas sadarbības memorands, kas paredz veidot ciešāku nozares un ministrijas sadarbību aviācijas attīstībai Latvijā.

Memorands, ko parakstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis un Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars, paredz izstrādāt atsevišķu aviācijas nozares stratēģiju laika periodam no 2019. līdz 2025.gadam, kuras pamatā būtu vīzija par nozares attīstību visā aviācijas pakalpojumu spektrā, sākot ar pasažieru un kravu pārvadājumiem un beidzot ar reģionālās aviācijas un lidlauku attīstību. Vienošanās paredz pievērsties gan biznesa aviācijai, gan aviācijas nodarbinātībai, izglītībai un pētniecībai, gan gaisa kuģu būvei, remontam un apkalpošanai, aeronavigācijai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, gan arī aviācijas finanšu pakalpojumiem un apdrošināšanai, aviācijas iekārtu ražošanai, apgādei un ar to saistītajām nozarēm un tālvadības gaisa kuģu pakalpojumiem un to ražošanai.

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group ir paziņojis neauditētos rezultātus par deviņiem mēnešiem, kas noslēdzās šā gada 30. septembrī. Deviņos mēnešos Grupas ieņēmumi sasniedza 142,5 miljonus eiro, savukārt neto portfelis 327,3 miljonus eiro, kas ir par 11% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Pārskata periodu Grupa noslēdza uzrādot stabilus finanšu rezultātus, pateicoties diversificētai uzņēmējdarbībai un sabalansētai ieņēmumu plūsmai no visām pamatdarbības jomām. Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti deviņu mēnešu ieņēmumos veidoja EUR 37,7 milj, kamēr nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sasniedza EUR 51,0 milj. Tikmēr patēriņa finansēšanas produkti ieņēmumu kopējā apjomā veidoja EUR 47,3 milj. jeb par 8% vairāk nekā aizvadītā gada deviņos mēnešos. Augstvērtīgos rezultātus šajā segmentā galvenokārt veicināja ExpressCredit biznesa integrācija un veiksmīga operacionālā darbība Balkānos.

Grupas koriģētā EBITDA attiecīgajā periodā sasniedza 58,5 miljonus eiro, salīdzinot ar 51,5 miljoniem eiro pirms gada, savukārt koriģētā neto peļņa pirms valūtas maiņas darījumiem pieauga līdz 23,5 miljoniem eiro, kas ir par 5,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2022. gada deviņos mēnešos.

2017.gada nogalē mainījies alkoholisko dzērienu ražotāja un tirgotāja SIA «Amber Beverage Group» īpašnieks, un jaunais uzņēmuma dalībnieks ieķīlājis visas tam piederošās SIA «Amber Beverage Group» kapitāla daļas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

2017.gada 29.decembrī komercreģistrā ierakstītas izmaiņas, saskaņā ar kurām par SIA «Amber Beverage Group» vienīgo īpašnieku kļuvusi Luksemburgā reģistrētā kompānija «Amber Beverage Group Holding S.a.r.l.». Iepriekš visas SIA «Amber Beverage Group» kapitāla daļas piederēja Nīderlandē reģistrētajai kompānijai «S.P.I. Regional Business Unit B.V.».

Savukārt pagājušajā nedēļā, 3.janvārī reģistrētas divas komercķīlas, ar kurām ieķīlātas «Amber Beverage Group Holding S.a.r.l» piederošās 104 536 523 SIA «Amber Beverage Group» kapitāla daļas.

Abu komercķīlu devējs ir «Amber Beverage Group Holding S.a.r.l», bet parādnieks alkoholisko dzērienu ražotājs un tirgotājs; tās reģistrētas par labu AS «Luminor Bank».

Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju kompānija Eleving Group ir uzsākusi SIA EC Finance Group integrāciju sava tiešā meitasuzņēmuma AS Eleving Finance biznesa portfelī.

EC Finance Group, kas plašāk pazīstams ar ExpressCredit zīmolu, ir patēriņa finansēšanas pakalpojumu sniedzējs Dienvidāfrikas reģionā. Darījuma rezultātā Eleving Group pārņem uzņēmuma aktīvus, meitasuzņēmumus un klientu portfeli, kā arī palielina Eleving Group pašu kapitālu.

Kā norāda Eleving Group izpilddirektors Modests Sudņus, tad šis ir bijis izsvērts un stratēģisks lēmums, ar ko iecerēts paplašināt kompānijas darbību Āfrikas reģionā. Eleving Group jau šobrīd strādā Kenijas un Ugandas tirgos, kur piedāvātais pamatprodukts ir transportlīdzekļu finansēšana, primāri apkalpojot pašnodarbināto un MVU segmentu. Līdz ar EC Finance Group pārņemšanu, Eleving Group esošajam portfelim Āfrikā tiek pievienota Botsvāna, Namībija, Lesoto un Zambija. Jaunajos tirgos Eleving Group plāno turpināt piedāvāt esošos patēriņa finansēšanas pakalpojumus, kā arī ieviest jaunus produktus.

Ražošanas, inženierijas un projektu vadības uzņēmumu grupas Skonto Group deviņu uzņēmumu plānotais kopējais apgrozījums 2018.gadā ir 350 miljoni eiro, trešdien žurnālistiem sacīja Skonto Group īpašnieks Guntis Rāvis.

Savukārt šogad Skonto Group uzņēmumu kopējo apgrozījumu plānots palielināt līdz 200 miljoniem eiro, no tiem vairāk nekā 90 miljoni eiro jeb 46% būs apgrozījums eksporta tirgos.

«Attīstot līdzšinējo tempu darbības paplašināšanai ārvalstīs, prognozēju, ka 2022.gadā grupas kopējais apgrozījums pārsniegs 500 miljonus eiro un 82% no tā veidos apgrozījums ārvalstu tirgos,» sacīja Rāvis.

Viņš informēja, ka Skonto Group ir veidojusies pēdējo piecu gadu laikā un patlaban var teikt, ka tā ir noformējusies. Drīzumā Skonto Group tiks reģistrēta kā juridiska persona - holdinga kompānija, kas pārvalda deviņus grupā ietilpstošos uzņēmumus.

«Pēdējo piecu gadu laikā arvien intensīvāk sākām strādāt ārvalstu tirgos, jo Latvijas tirgus ir pārāk mazs. Grupas kompānijas jau sen ir pāraugušas mūs valsti un pieprasītas citos tirgos. Savukārt ārzemju tirgi vēlās kontaktēt ar struktūru, kurai ir vismaz 100 miljonu eiro apgrozījums. Pie šāda apmēra ārvalstu partneri sāk runāt par nopietnākām lietām, līdz tam ir iespējami tikai nelieli palīgdarbi. Grupas izveide būtībā bija ārzemju partneru pamudinājums, jo grupas uzņēmumi sniedz kompleksu pakalpojumu un ārzemēs jau kādu laiku šīs kompānijas uztvēra kā grupu,» Skonto Group izveides nepieciešamību skaidroja Rāvis.

AS Grenardi Group, vadošais juvelierizstrādājumu veikalu tīkls Baltijā, pērn turpināja paplašināties Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ar GRENARDI un GIVEN veikalu zīmoliem.

Līdz ar 11 jaunu tirdzniecības vietu atvēršanu pērnajā gadā, Grenardi Group Baltijas valstīs pašlaik ir 82 veikali. 2023. gadā Grenardi Group mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 40%, liecina neauditētie konsolidētie finanšu rezultāti. Pieaugumu veicināja mazumtirdzniecības tīkla paplašināšanās, pārdošanas apjoma pieaugums esošajā veikalu tīklā un GRENARDI iegāde.

2023. gada 1. decembrī AS GIVEN Jewellery iegādājās mazumtirdzniecības tīklu GRENARDI (kurā ietilpst SIA Grenardi Latvia un OÜ Grenardi Estonia) un pēc darījuma mainīja nosaukumu uz AS Grenardi Group. Darījums ļāva Grenardi Group nostiprināt savas pozīcijas kā vadošajam un straujāk augošajam juvelierizstrādājuma nozares spēlētājam Baltijā. GRENARDI iegādes cena ir ~10 miljoni eiro, no kuriem lielāko daļu finansēja grupas akcionāri, palielinot pamatkapitālu par 6,2 miljoniem eiro. Grupā tagad darbosies abu zīmolu veikalu tīkli – GIVEN, kas piedāvā mūsdienīgas rotas par pieejamām cenām, un GRENARDI, kam piedāvājumā ir ekskluzīvas juvelierizstrādājumu kolekcijas.