Jaunākais izdevums

#Skonto Plan galvenais eksporta tirgus jau piecus gadus ir Lielbritānija, galvenokārt Londona.

SIA Skonto Plan Ltd eksporta apjoms sasniedzis 100% atzīmi; nule tas kļuvis par Baltijā modernākās iekārtas īpašnieku un līdztekus Lielbritānijas tirgum cer nostiprināties Skandināvijā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Skonto Plan direktors Raimonds Freimanis stāsta: «Mēs Latvijas tirgu esam pārauguši, šeit īstenotie projekti ir ar pārāk mazu vērienu un pārāk vienkārši. Mūsu specializācija ir sarežģītas, liela apjoma fasādes, ar plašu produktu paketi, kas Latvijā nemaz nav tik daudz pieprasītas. Tas gan nenozīmē, ka vietējais tirgus būtu slikts, vienkārši tas ir pārāk mazs mūsu mērogiem.»

Skonto Plan galvenais eksporta tirgus jau piecus gadus ir Lielbritānija, galvenokārt Londona. Līdztekus tam jau divus gadus uzņēmums darbojas arī Zviedrijā. Provizoriski uzņēmuma apgrozījums 2017.gadā būs sasniedzis 32 miljonus eiro, un salīdzinājumā ar 2016. gadu tas ir pieaudzis par 60%. Skonto Plan rūpnīcā Latvijā strādā 250 darbinieki, un vēl 120 cilvēki ir nodarbināti Londonā, tiesa, starp tiem ir ne tikai Latvijas strādnieki, bet arī Apvienotās Karalistes iedzīvotāji. «Londonā mums ir meitas uzņēmums, bet rūpnīcas gan tur nav. Ražošana notiek Latvijā, bet Londonā mūsu darbinieki ir tie, kas uzstāda un montē fasādes. Klienti ir lielās būvkompānijas, kas strādā kā ģenerāluzņēmēji, savukārt mēs strādājam kā apakšuzņēmēji,» stāsta R. Freimanis.

Skonto Plan Londonā fasādes ir uzstādījuši gan daudzdzīvokļu mājām, gan skolām un slimnīcām. R. Freimanis īpaši izceļ daudzdzīvokļu māju projektu Londonā, kura adrese ir City Road 250, jo tā ir ēka ar ļoti interesantu nestandarta arhitektonisko risinājumu. Tāpat direktors piemin arī daudzdzīvokļu ēku Lombard Road Londonā.

Visu rakstu Pāraug vietējo tirgu lasiet 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Skonto Group" uzņēmums, moderno fasāžu ražotājs Baltijas reģionā "Skonto Plan" pēdējo trīs gadu laikā dubultojis apgrozījumu - no 20 miljoniem eiro 2016. gadā līdz 50,5 miljoniem eiro 2019. gadā.

Apgrozījuma palielinājums tiek saistīts ar veiksmīgu attīstību eksporta tirgū - Lielbritānijā, investīcijām jaunākajās tehnoloģijās, atbildīgu vides politiku un iespēju piedāvāt unikālus un kvalitatīvus risinājumus vissarežģītākajām būvēm.

Pērn "Skonto Plan" pabeidza darbu pie tehniski sarežģītā Londonas Universitātes "Sebastian Street" ēku bloka Londonā, Apvienotajā Karalistē, projektējot, ražojot, piegādājot un montējot ārējās konstrukcijas un fasādes elementus. Uzņēmuma īstenoto projektu vidū ir arī ekskluzīvā dzīvojamā ēka "Wharf Road", vērienīgais projekts "Harrow Square", kas izceļas ar konstrukciju daudzveidību, un citi.

Realizēti fasādes konstrukcijas risinājumi gan luksusa mājokļiem, gan dzīvojamajiem kompleksiem un komerciālām augstceltnēm. Uzņēmuma klientu vidū ir lielākās Apvienotās Karalistes celtniecības kompānijas. "Skonto Plan" strādā ar vidējiem un lieliem projektiem, un vidējā projektu vērtība ir no 10 līdz 20 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Skonto Plan uzcēlis augstāko ķieģeļu dzīvojamo māju Lielbritānijā

Žanete Hāka, 19.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Skonto Group" uzņēmums "Skonto Plan" ir pabeidzis darbu pie sava pirmā elementfasāžu ķieģeļu dzīvojamo māju projekta "KeyBridge" Lielbritānijā.

Projekts atrodas Londonas centrā, "Vauxhall" rajonā. Projekta līguma summa bija 21 miljons eiro. "KeyBridge" iekļauj divas ēkas – 22 stāvu "KeyBridge House" un 37 stāvu elementu projektu "KeyBridge Loft", kas ir augstākā ķieģeļu dzīvojamā māja Lielbritānijā.

"Projekts tika veiksmīgi īstenots noteiktajā termiņā, budžetā un kvalitātē. Darbu pie projekta uzsākām 2017. gadā. Gadu veltījām dizaina izstrādei, bet vēl gads bija nepieciešams montāžai. Lai gan objekts atrodas Londonā, lielākā projekta darba daļa tika veikta Latvijā, projektēšana noritēja Rīgā, bet ražošana "Skonto Plan" ražotnē Tukumā. Kopumā uz "KeyBridge" projektu aizvedām pusotru tūkstoti elementu fasādes," stāsta "Skonto Plan" izpilddirektors Raimonds Freimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Skonto Plan KeyBridge projektam Lielbritānijā piegādās 1500 fasāžu elementus

Db.lv, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Skonto Group» uzņēmums «Skonto Plan» pirms dažiem mēnešiem sācis darbus pie «KeyBridge» projekta Lielbritānijā, ar mērķi nodrošināt fasāžu uzstādīšanas darbus divu dzīvojamo ēku būvniecībā 22 stāvu «KeyBridge House» un 37 stāvu «KeyBridge Lofts», kuri taps Londonas apkaimē ar ļoti strauju attīstības līmeni – Voksholas rajonā, stāsta «Skonto Plan» direktors Raimonds Freimanis. Kopumā uz «KeyBridge» būvniecības vietu paredzēts nogādāt 1500 fasāžu elementus.

Šis projekts ir ievērojams solis tam, lai «Skonto Plan» nostiprinātu savas pozīcijas ārvalstu būvniecības tirgos. Jau šobrīd 98% no uzņēmumu produkcijas tiek nosūtītas ārpus Latvijas, bet «KeyBridge» ir īpaši nozīmīgs projekts, kas uzņēmumam ļauj pierādīt savu eksporta potenciālu un spēju piedalīties apjomīgos projektos, skaidro uzņēmuma pārstāvis.

Kopumā uz «KeyBridge» būvniecības vietu paredzēts nogādāt 1500 fasāžu elementus, kuri būs pilnībā sagatavoti rūpnīcā, lai minimizētu montāžas darbus uz vietas objektā. Katra elementa lielums būs līdz 2,5 metriem platumā un līdz 3,5 metriem garumā ar svaru līdz pat vienai tonnai. Visi elementi, tajā skaitā dekoratīvā ķieģeļu apdare, tiks ražoti «Skonto Plan» Tukuma rūpnīcā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvkompāniju Skonto un LNK dibinātāju dēli reģistrējuši jaunus uzņēmumus

LETA, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompāniju «Skonto» un LNK dibinātāju dēli - Rihards Rāvis un Vadims Milovs - pagājušajā nedēļā reģistrējuši jaunus uzņēmumus - SIA «Skonto Group» un SIA «LNK Solutions», liecina «Lursoft» informācija.

Jaundibinātās «Skonto Group» pamatkapitāls ir 10 000 eiro, un tās vienīgais īpašnieks ir «Skonto» dibinātāja un vadītāja Gunta Rāvja dēls Rihards Rāvis. Vienlaikus «Skonto Group» valdē iecelts Raimonds Freimanis, Edgars Godmanis un Dmitrijs Soldatenko.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Emiļa Melngaiļa iela 1A, Rīgā, kur reģistrēti arī citi «Skonto» grupas uzņēmumi. «Skonto Group» ierakstīta komercreģistrā otrdien, 24.septembrī.

Rihards Rāvis šobrīd ir patiesais labuma guvējs kopumā 74 uzņēmumiem.

Savukārt Milovs, kurš ir LNK grupas dibinātāja Aleksandra Milova dēls, reģistrējis uzņēmumu «LNK Solutions». Kompānija pamatkapitāls ir 5000 eiro, un Milovs ir tās vienīgais īpašnieks un arī vienīgais valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Skonto Prefab apgrozījums pērn bijis 50,38 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā viens no lielākajiem dzelzsbetona un koka konstrukciju eksportētājiem "Skonto Prefab" aizvadīto gadu noslēdza ar 50,38 miljonu eiro lielu apgrozījumu, no tiem 89% jeb 44,89 miljonus eiro veidoja sniegtie būvniecības pakalpojumi ārvalstīs.

Galvenie eksporta tirgi "Skonto Prefab" arī pērn bija Skandināvijas valstis, Vācija un Lielbritānija.

"Aizvadīto gadu kopumā vērtējam pozitīvi - darbības apjoms bija atbilstošs uzņēmuma kapacitātei. Salīdzinot ar gadu iepriekš, apgrozījums ir samazinājies par 3,18 miljoniem eiro, tomēr tas saistīts ar projektiem, kuri pārskata periodā tika iesākti un tika noslēgti tikai šī gada sākumā. Pērn uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē īstenojām lielāko projektu "West Side Solna", Stokholmā uzstādot konstrukcijas dzīvojamo ēku projektam ar 250 dzīvokļiem. Īstenojām arī pirmo projektu Islandē," uzsver "Skonto Prefab" vadītājs Mārtiņš Ķeņģis.

"Skonto Prefab" vadība norāda, ka arvien lielāks pieprasījums, īpaši Skandināvijas valstīs, tiek novērots pēc industriāli ražotiem masīvkoka paneļiem. "Šobrīd strādājam pie dzīvojamo ēku kompleksa Zviedrijā - "Gråalen". Tas būs lielākais koka ēku projekts Ziemeļeiropā. Šobrīd ir uzsākta pirmā kārta ar 8 ēkām, kurās būs 143 dzīvokļi. Četras ēkas tiek būvētas no saliekamā dzelzsbetona elementiem, savukārt atlikušās četras no koka konstrukcijām un līmētām koka sijām. Kopumā projektā paredzēti 400 dzīvokļi," skaidro M.Ķeņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Skonto Group" uzņēmums "Skonto Prefab" pabeidzis darbu pie būvkompānijas "Merks" projekta Piņķos, kur top starptautiskā koledža ar dienesta viesnīcas funkciju trīs stāvos.

Projekts atbilst jaunākajām būvniecības ilgtspējas tendencēm. Būves konstrukcijas veidotas no CLT koka paneļiem un līmētām koka sijām, kas Latvijā tik apjomīgā daudzumā un publiskā objektā izmantoti pirmo reizi. "Skonto Prefab" koledžai ražoja CLT konstrukcijas, piegādāja līmētas koka sijas jeb Glulam un sniedza CLT/ Glulam montāžas konsultācijas.

Merks Piņķos būvēs jaunu koledžu ar dienesta viesnīcu  

Būvkompānija «Merks» parakstījusi līgumu ar SIA «LMH» par Starptautiskās koledžas ar dienesta...

"Materiālu ražošanu un piegādi īstenojām īsā termiņā un ir gandarījums, ka tik apjomīgs projekts realizēts Latvijā. Būtiski pieminēt, ka "Skonto Prefab" ir ļoti elastīga pieeja darbam, projektā mainoties montāžas secībai, operatīvi spējām pielāgot ražošanu un piegādes. Kopā projektam piegādājām 2060 kubikmetru CLT materiālu un 190 kubikmetru jeb 6 kravas mašīnas ar līmētām sijām. Projektā ir ļoti daudz līmēto kolonnu un siju savienojumu, kas montāžas darbu padarīja izaicinošu, taču ne neiespējamu," stāsta "Skonto Prefab" izpilddirektors Mārtiņš Ķeņģis.

Projektā izmantotais dabas atjaunojamais kokmateriālu resurss būtiski samazina vides piesārņojumu. CLT materiālu izmanto, jo tas ir patīkamāks, draudzīgāks videi, atstāj mazāku CO2 pēdas nospiedumu. Šī materiāla konstrukcijas ir vieglākas, līdz ar to arī efektīvāk transportējamas un arī montāžas ātrums ir lielāks. Turklāt koks ir viens no resursiem, kas ir plaši pieejams Latvijā.

"Starptautiskā koledža būtībā ir hibrīdbūve, kas pasaulē ir atzīts kā ilgstpējīgas domāšanas koncepts, - pielietotas plānotajam apjomam visatbilstošākās konstrukcijas un būvniecības paņēmieni, liekot uzsvaru uz pilnkoka (CLT un Glulam) konstrukcijām, izstrādājot projektu BIM platformā un lielāko daļu no būvniecības elementiem saražojot "off-site" tehnoloģijā. Šādi paņēmieni saīsina būvniecības laiku un palielina kvalitāti par aptuveni 30%, kā arī ļauj ātrāk panākt ēkas hermētiskumu, nodrošinoties pret nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmi," stāsta Andris Bišmeistars "Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors.

Starptautiskās koledžas kopējā vērtība ir 10,1 miljons eiro un kopējā ēkas platība ir 7011 m2. Koledža darbu plāno uzsākt jaunajā mācību gadā, tajā vienlaicīgi var mācīties 500 audzēkņi, bet dienesta viesnīcā var izmitināt 100 personas.

"Skonto Prefab" ir uz eksportu vērsts būvniecības pakalpojumu uzņēmums, kas specializējas dzelzsbetona, metāla un krustām līmētu koka (CLT) konstrukciju projektēšanā, ražošanā, piegādē un montāžā. Uzņēmums ir daļa no Latvijā vadošās būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group".

Skonto Prefab apgrozījums pērn bijis 50,38 miljoni eiro 

Latvijā viens no lielākajiem dzelzsbetona un koka konstrukciju eksportētājiem "Skonto Prefab" aizvadīto...

"Skonto Group" ietilpst šādi uzņēmumi - "Skonto Prefab", "Skonto Plan Ltd", "Latvijas energoceltnieks" un "Cross Timber Systems". Pērn grupā ietilpstošie uzņēmumi darbaspēka nodokļos Latvijā iemaksāja vairāk nekā 14 miljonus eiro.

Būvkompānija "Merks" ir ģenerāluzņēmējs sabiedrisko, dzīvojamo un rūpniecisko ēku, kā arī inženierbūvju celtniecībā, kas Latvijā darbojas kopš 1996.gada. "Merks" Latvijā ir uzbūvējis vairāk kā 120 dažādus objektus, tai skaitā - sabiedriskās būves, ražošanas ēkas un inženierbūves, un vairāk kā 1500 dzīvokļu. Būvkompānija "Merks" ietilpst Baltijas būvniecības tirgus līdera "Merko Ehitus" grupā, kuras akcijas kopš 1997.gada tiek kotētas Tallinas Nasdaq biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par Skonto Group vadītāju iecelts Andris Vilcmeiers

Lelde Petrāne, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group" vadītāju un valdes priekšsēdētāju ir apstiprināts Andris Vilcmeiers.

Stājoties amatā, A. Vilcmeiers kļūs arī par grupas uzņēmuma "Latvijas energoceltnieks" valdes priekšsēdētāju.

Savukārt līdzšinējais "Skonto Group" vadītājs un īpašnieks Rihards Rāvis turpinās darbu uzņēmuma vadības komandā.

"Skonto Group" valdei pievienosies arī "Skonto Prefab" vadītājs Mārtiņš Ķeņģis. Līdz šim uzņēmuma valdē strādāja Dmitrijs Soldatenko un Raimonds Freimanis, kuri darbu valdē turpinās.

"Grupas uzņēmumi pēdējo gadu laikā ir nostiprinājuši savas pozīcijas ārvalstu tirgos, kļūstot par nozīmīgu ražošanas eksporta uzņēmumu no Latvijas. Šobrīd, kad visa pasaule piedzīvo COVID-19 vīrusa izplatību, mans uzdevums būs rast risinājumu, lai uzņēmumi spētu maksimāli pielāgoties jaunajiem tirgus apstākļiem un ekonomiskajai situācijai Eiropā," norāda "Skonto Group" vadītājs A. Vilcmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Skonto» grupas uzņēmumi plāno tuvāko piecu gadu laikā sasniegt vismaz 80-90% grupas apgrozījuma tieši eksporta tirgos, intervijā sacīja «Skonto» grupas jaunais īpašnieks un vadītājs Rihards Rāvis.

«Es īpaši pievērsīšos eksporta tirgu apgūšanai. Tas arī līdz šim ir bijis mans galvenais pienākums «Skonto» grupā, kur pēdējos četrus gadus esmu bijis stratēģiskās attīstības direktors un tieši darbojies mūsu eksportējošajos uzņēmumos dažādos amatos. Līdz ar to šie tirgi man ir pazīstami un interesanti. Mans mērķis būtu tuvāko līdz piecu gadu laikā sasniegt vismaz 80-90% mūsu grupas apgrozījuma tieši eksporta tirgos,» sacīja Rāvis.

Jautāts, vai tas varētu būt saistīts ar to, ka Latvijas tirgū «Skonto» grupa īpašas perspektīvas neredz, Rāvis sacīja, ka viens no eksportu ietekmējošiem faktoriem ir Latvijas tirgus izmērs.

«Lai sasniegtu augstu konkurētspēju, ir jāsasniedz augsta efektivitāte, bet to var sasniegt specializējoties. Diemžēl Latvijas tirgū nav pietiekami liela pieprasījuma pēc tās produkcijas, uz kuru esam specializējušies. Esam specializējušies uz produkciju ar augstu pievienoto vērtību un augstu kvalitāti. Protams, ir arī citi faktori, tostarp ēnu ekonomika. Tā traucē mūsu eksportējošajiem uzņēmumiem šeit efektīvi konkurēt,» skaidroja Rāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Skonto Plan sāk 21 miljona eiro vērta projekta izpildi Lielbritānijā

Zane Atlāce - Bistere, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skonto grupas uzņēmums Skonto Plan ir sācis fasādes uzstādīšanas darbus unikālam dzīvojamo māju projektam KeyBridge, kura ietvaros pašlaik top augstākā ķieģeļu dzīvojamā ēka Lielbritānijā, informē uzņēmumā.

«Skonto Plan» fasādes uzstādīšanas darbu līguma kopējā summa ir 21 miljons eiro. «KeyBridge» projekts atrodas pašā Londonas sirdī, prestižajā Voksholas (Vauxhall) rajonā. Tā ietvaros tiek būvētas divas dzīvojamās ēkas – 22 stāvu «KeyBridge House» un 37 stāvu «KeyBridge Lofts». Pēdējā kļūs par pašlaik augstāko ķieģeļu dzīvojamo ēku Apvienotajā Karalistē.

Abās ēkās kopā paredzēti 470 jauni dažāda izmēra mājokļi – no nelieliem studio tipa līdz plašiem četru istabu luksusa dzīvokļiem, kā arī «penthouse». «Iespēja strādāt ar »KeyBridge« projektu ir apliecinājums gan mūsu darbinieku profesionalitātei, gan arī saražotās produkcijas kvalitātei. Savukārt KeyBridge elegantā ķieģeļu fasāde, kuras izveidē ar inovatīvu pieeju tiks izmantoti tradicionāli materiāli, varētu pretendēt uz godalgotu atzinību,» prognozē uzņēmuma «Skonto Plan» direktors Raimonds Freimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Skonto» grupas uzņēmumu kopējam apgrozījumam nākamajā gadā ir jābūt ap 300 miljoniem eiro, un vairāk nekā puse no šī apmēra tiks radīta ārvalstu tirgos, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Skonto» grupas īpašnieks Guntis Rāvis.

«»Skonto« grupas uzņēmumu darbība Latvijā drīz jau būs mazāk par 50% no kopējā grupas apgrozījuma. Pašlaik esam ļoti plaši pārstāvēti gan Apvienotās Karalistes tirgū, gan Ziemeļvalstu tirgos un citās valstīs. Esam analizējuši, kas būvniecībā notiks attiecīgajās valstu grupās, plānojuši, uz kurām valstīm vairāk koncentrēties, kur mūsu piedāvājums varētu būt interesants. Tas segments, kurā strādā »Skonto« grupa, ir vidējais līmenis - apartamenti, dzīvokļi un viesnīcas, kurš ir visplašāk pieprasīts un kurā nav novērojamas cenu svārstības,» stāstīja Rāvis.

Viņš informēja, ka grupā ietilpstošais fasāžu ražotājs «Skonto Plan» jau pašlaik 98% no produkcijas nosūta ārpus Latvijas, jo tādas fasādes, kuras tagad tiek ražotas Eiropai, Latvijā neviens īsti nevarot atļauties. Dzelzsbetona konstrukciju ražotājs un montētājs «Skonto Prefab» arī ap 90% darbu veic Skandināvijā, lai gan ir arī daži objekti Latvijā. Rāvis norādīja, ka abiem šiem uzņēmumiem pēdējā gada laikā apgrozījums audzis aptuveni par 40%, tas viss uz ārvalstu tirgu rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Skonto grupas uzņēmumu apgrozījums sasniedzis 225 miljonus eiro

Žanete Hāka, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skonto grupas uzņēmumi 2018. gadu noslēguši ar 225 miljonu eiro apgrozījumu, no kuriem 60% veidoja ieņēmumi ārvalstu tirgos, liecina uzņēmuma paziņojums.

Nozīmīgākie ārvalstu tirgi grupas uzņēmumiem pērn bija Skandināvijas valstis, Lielbritānija un Vācija.

«Šī gada prioritāte ir turpināt nostiprināt pozīcijas ārvalstu tirgos, līdz ar to liela uzmanība tiks pievērsta efektīvai procesu vadībai, kā arī kvalificētu darbinieku piesaistei. Strādāsim arī pie esošo darbinieku kvalifikācijas celšanai, lai spētu sekmīgi konkurēt ārvalstīs. Tā kā nozīmīgs eksporta tirgus ir Lielbritānija, šobrīd pastiprināti sekojam Lielbritānijas izstāšanās procesam no Eiropas Savienības. Lai diversificētu biznesa riskus, nozīmīgas investīcijas šobrīd veicam arī jaunu ārvalstu tirgu izpētē,» skaidro «Skonto Group» stratēģiskās attīstības direktors Rihards Rāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Rūpniecībai vīruss gan traucē, gan palīdz

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bija ārkārtīgi viegli uzminēt, ka statistiķi ziņos par rūpnieciskās ražošanas samazināšanos aprīlī. Tā notika, taču rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto.

Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir loģisks arī auto daļu ražošanas kritums vairāk nekā uz pusi. Taču ir nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas ar pandēmiju acīmredzami saistītu iemeslu dēļ.

Ķīmiskajai rūpniecībai, kurā ievērojama daļa ir spirta un mazgāšanas līdzekļu ražošana, šī ir brīnišķīga krīze - aprīlī ražošana auga par 27,5% (šeit un tālāk norādītas izmaiņas gada griezumā). Elektrisko iekārtu ražotājiem (+10%) palīdz līdzšinējās īpaši straujās attīstības inerce, gan produktu specializācija, kas ir saistīta ar publiskajiem pasūtījumiem (ielu apgaismojums, elektriskā transporta iekārtas, energoefektivitātes risinājumi). Diezgan labs rezultāts (-2,5%) ir C28 nozarē jeb "citas iekārtas", kur ir gan ražošanas iekārtas, gan citi produkti. Arī šīs nozares portfelī ir vairāki anticikliski produkti. Piemēram, "Caljan" ražo konveijerus, kurus plaši izmanto "Amazon" un līdzīgi uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas Energoceltnieks kļūst par 100% Skonto grupai piederošu uzņēmumu

Lelde Petrāne, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties uzņēmuma kapitāla daļu iegādei, Latvijas Energoceltnieks ir kļuvis par 100% Skonto grupai piederošu uzņēmumu.

Darījuma summa netiek atklāta.

Darījuma ietvaros Guntim Rāvim piederošs uzņēmums no mazākuma akcionāriem iegādājās 36,9% akciju. Lēmums atpirkt akcijas ir saistīts ar biznesa stratēģijas maiņu, daudz mērķtiecīgāk nostiprinot uzņēmuma pozīcijas ārvalstu tirgos, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Pirms gada par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju tika apstiprināts Martti Antero Kohtanen, kuram ir ievērojama pieredze enerģētikas un telekomunikāciju jomā dažādos projektos Eiropā. Uzņēmuma vidēja termiņa attīstības mērķis ir nostiprināt Latvijas Energoceltnieks pozīcijas ārvalstu tirgos,» norāda Skonto grupas uzņēmumu īpašnieks Guntis Rāvis.

Saskaņā ar operatīvajiem datiem Latvijas Energoceltnieks 2018. gadu noslēdza ar 57 miljonu eiro apgrozījumu, uzrādot izaugsmi 7% apmērā pret iepriekšējo gadu. Darba spēka nodokļos valsts budžetā uzņēmums pārskata periodā veica maksājums 4 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viena no straujāk augošajām nozarē Latvijā - apstrādes rūpniecība

Mārtiņš Āboliņš - Bankas Citadele ekonomists, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusotra gada laikā rūpniecība Latvijā ir bijusi viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā un pašreizējās tendences liek domāt, ka Latvijas apstrādes rūpniecībā arī šogad gaidāms ļoti labas izaugsmes gads.

Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati, šī gada februārī Latvijas rūpniecības ražošanas apjomi auguši +8,7%. Tas ir straujākais pieaugums rūpniecībā kopš pērnā gada septembra un ievērojami pārsniedz ekonomikas kopējo attīstības tempu šobrīd. Mēneša ietvaros liela nozīme ir bijusi enerģētikai, kur dēļ aukstajiem laika apstākļiem ražošana augusi par 12,7%, tomēr veiksmīgs mēnesis padevies arī apstrādes rūpniecība, kur ražošanas apjomi auguši par 7,3%.

Kopējās tendences apstrādes rūpniecībā pēdējā pusotra gada laikā nav būtiski mainījušās. Visstraujākais pieaugums joprojām vērojams metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs, kur ražošanas apjomi februārī auguši par 15-35%. Papildus tam februārī ļoti labus rezultātus uzrādījusi arī ķīmisko vielu ražošana (+40,3% pret iepriekšējā gada februāri) un negaidīti labi rezultāti februārī bijuši arī kokapstrādē (+5,7%), kā arī mēbeļu ražošanā (+7,3%), par spīti tam, ka nelabvēlīgie laika apstākļi iepriekšējos mēnešos ierobežoja kokmateriālu pieejamību un sadārdzināja to cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saudzē vidi un naudas maku

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli Dienas Biznesam, 20.12.2019

AS Aldaris, investējot 30 tūkstošus eiro, noliktavā nomainījusi visus LED gaismekļus, līdz ar to ietaupa ap diviem tūkstošiem eiro. Ražotnē pilnīgi visi ir elektroiekrāvēji, kas tiek uzlādēti naktīs, kad elektrības cena ir zemāka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas Energoceltnieks 2019. gadu noslēdzis ar 62,8 miljonu apgrozījumu

Lelde Petrāne, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmums "Latvijas Energoceltnieks" 2019. gadu noslēdzis ar apgrozījumu 62,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk nekā 2018. gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 56,9 miljoni eiro. Pērn "Latvijas Energoceltnieks" 35% no sniegtajiem pakalpojumiem eksportēja uz ārvalstīm.

Nozīmīgākie eksporta tirgi bija Vācija, Zviedrija un Somija.

Pērn nozīmīgākais realizētais projekts Latvijā bija Kurzemes Loka izbūve, pilnībā izbūvējot jaunu gaisa elektropārvades līniju posmā Rīga – Ventspils.

Lielākie būvniecības uzņēmumi 2019. gadā 

Pērn būvkompānijas īstenojušas daudzus nozīmīgus publisko pasūtījumu un privātos projektus,...

Savukārt starp nozīmīgākajiem ārvalstu projektiem minams darbs pie elektrotīklu atjaunošanas Hamburgā. Telekomunikāciju jomā uzņēmums darbojās vairākos lielos projektos dažādos Vācijas reģionos, kur tiek veidota optiskās šķiedras pasīvās platjoslas infrastruktūra. Analogs projekts vairākos posmos tiek realizēts arī Latvijā pēc LVRTC pasūtījuma.

"Šogad esam uzsākuši vairākus nozīmīgus projektus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Profesionāli interesants ir darbs Zviedrijas lielākajā vēja enerģijas stacijā, kurā 50 kilometru garumā ieguldīsim 33kV kabeļlīnijas un savienosim vēja ģeneratorus ar apakšstaciju. Projekts ir izaicinošs, jo vēja parks atrodas kalnainā vietā ar dažādiem zemes slāņiem, kas mūsu darbu padara īpaši sarežģītu. Vācijas Mecklenburg Vorpommern federālajā zemē strādāsim pie optiskā tīkla sakaru kanalizācijas izbūves 400 kilometru garumā. Savukārt Latvijā šobrīd strādājam ar projektiem Rīgas TEC un Rīgas HES," norāda "Latvijas Energoceltnieks" valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

"Latvijas Energoceltnieks" šobrīd nodrošina darba vietas vairāk nekā 600 cilvēkiem. Uzņēmums pērn darba spēka nodokļos valsts budžetā veica maksājumus 5,2 miljonu eiro apmērā.

"Latvijas Energoceltnieks" ir daļa no būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group".

"Skonto Group" ietilpst šādi uzņēmumi - "Skonto Prefab", "Skonto Plan Ltd", "Latvijas energoceltnieks" un "Cross Timber Systems". Šobrīd grupas uzņēmumos strādā vairāk nekā 1500 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Jāpēta direktīvas un jārēķinās ar resursiem

Kristīne Stepiņa, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, ir svarīgi, lai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiktu veiktas Latvijā; uzņēmēji gaida vienkāršāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku procesu

Parasti darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts tajā valstī, kurā strādā, taču, nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, viņš var palikt sociāli apdrošināts valstī, kurā dzīvo. Lai nodrošinātu to, ka robežu šķērsojošie darba ņēmēji turpinātu saglabāt uzkrātās sociālās apdrošināšanas tiesības un vienlaikus būtu sociāli apdrošināti vienā valstī, Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) īsteno sociālās drošības shēmu koordināciju starp ES/EEZ dalībvalstīm un Šveici. Īstenošanas instrumenti ir regulas, kurās ietvertie nosacījumi balstās uz četriem pamatprincipiem - vienlaikus persona var tikt apdrošināta vienā dalībvalstī; vienlīdzīga attieksme; apdrošināšanas periodu summēšana; pensiju un pabalstu eksports. Sociālās drošības jomā patlaban ir spēkā arī vairāki starpvalstu līgumi. Tādi ir noslēgti ar Ukrainu, Kanādu, Baltkrieviju, Krieviju un Austrāliju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas ekonomikas izaugsme šogad varētu sasniegt 4,2%

Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departaments, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas vērtējums par Latvijas ekonomikas izaugsmi 2017. gadā un prognozēm 2018. gadam

Latvijas ekonomikas izaugsme 2017. gadā bija ievērojami straujāka nekā iepriekšējos gados.2017. gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts ( IKP) bija par 4,7% lielāks nekā pirms gada attiecīgajā periodā. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2017. gadā kopumā IKP varētu pieaugt par vismaz 4,5%. Salīdzinājumam iepriekšējos četros gados vidējais IKP pieauguma temps bija 2-3%.

Izaugsmes paātrināšanos 2017. gadā sekmēja situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvāka ES struktūrfondu investīciju veikšana un darba samaksas pieaugums.

Pēdējos gados stabili aug eksports, privātais un valsts patēriņš. Eksporta apjomi ir sasnieguši līdz šim augstāko līmeni. Eksportu pozitīvi ietekmē ārējā pieprasījuma pieaugums. 2017. gada trīs ceturkšņos, salīdzinot ar 2016. gada trīs ceturkšņiem, eksports pieauga par 4,1%. Savukārt, jūtami uzlabojumi darba tirgū un iedzīvotāju ienākumu pieaugums sekmē privātā patēriņa izaugsmi. 2017. gada trīs ceturkšņos privātais patēriņš pieauga par 4,9%. Arī valsts patēriņš šajā periodā būtiski palielinājās – par 4,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apstrādes rūpniecībā uzvarēs tas, kurš spēs ātri pielāgoties

Žanete Hāka, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībai tuvākajā laikā nāksies savilkt jostu un uzvilkt masku - eksporta tirgos situācija nav labvēlīga, un ieguvēji ir tie uzņēmumi, kuriem izdodas ātri pārorientēt ražošanu un izgatavot šobrīd aktuālās preces, atzīst eksperti.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka februārī ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā ir auguši par 0,8% salīdzinājumā ar 2019. gada februāri, savukārt salīdzinājumā janvāri izlaide augusi par 3%. Normālos apstākļos šī būtu laba ziņa, taču pēdējā mēneša laikā situācija pasaulē, kā arī Latvijā ir radikāli mainījusies un februāra makroekonomikas radītāji faktiski vairs nekādā veidā neraksturo ekonomisko situāciju Latvijā šodien, atgādina "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Veselības krīze, ko ir izraisījis COVID-19 vīruss, jau ir radījusi lielus zaudējumus pasaules ekonomikā. Pēdējo divu nedēļu laikā tikai ASV vien darbu ir zaudējuši 10 miljoni cilvēku. Tas ir vairāk nekā 2007.-2009. gada finanšu krīzes laikā kopā. Arī Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā bezdarbnieku skaits aug tik pat ātri vai pat ātrāk kā 2009. gadā. Šī primāri, protams, ir cerams pārejoša pakalpojumu krīze, kas ir saistīts ar distancēšanās pasākumiem, taču ekonomiskie zaudējumi būs lieli un cietīs arī ražotāji, piebilst M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos desmit gados siera ražošana pieaugusi, cena – teju dubultā.

Pēdējos gados siera ražošana pārsniegusi 40 tūkstošu tonnu slieksni gadā, kas ir vairāk nekā pirms desmit gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Investē ražošanā

Lielākais siera ražotājs ir AS Preiļu siers, kas šobrīd ir lielākais siera eksportētājs. Savu artavu siera ražošanas nozarē devusi arī AS Latvijas Piens, SIA Limbažu siers un citi spēlētāji, izriet no Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) sniegtās informācijas. Tās vadītājs Jānis Šolks uzsver, ka ražošanas attīstībā daudz investējusi arī AS Cesvaines piens. Kā liecina publiski pieejamā informācija, tā jaunās iekārtās plāno investēt vairāk nekā 838 tūkstošus eiro. Tas uzņēmumam ļaus kļūt konkurētspējīgākam. Investīcijas turpina arī AS Smiltenes piens, kas agrāk nozīmīgu daļu saražotā eksportēja uz Krieviju. Tagad galvenās eksporta valstis ir Izraēla, Moldova, Igaunija, Lietuva, Polija u.c. Uzņēmuma vadības ziņojumā par pagājušo gadu teikts, ka sabiedrības pamatdarbībā galvenais akcents likts uz siera ražošanu. 2017. gadā ievērojami palielinājies svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms – par 12% pret 2016. gadu. Šogad AS Smiltenes piens plāno apgrozījumu palielināt par 4%, tostarp palielinot apgrozījumu tieši svaigo sieru, pasta filata sieru grupai un biezpiena desertiem.

Komentāri

Pievienot komentāru