Jaunākais izdevums

Latvijas uzņēmums IRLMD Food Solutions (IRLMD FS) ir iegādājies vairākumu kapitāldaļu Aloja Starkelsen, kas ir vadošais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs pasaulē. Darījuma summa ir konfidenciāla.

“Mēs pieņēmām lēmumu investēt Latvijā, kur mūs interesējošie lauksaimniecības produkti tiek audzēti ilgtspējīgi un konkurētspējīgi, un kur jau ir izveidoti interesanti ražošanas centri,” saka viens no dibinātājiem Maurizio Decio.

Viņš arī piebilst: “IRLMD FS nodrošinās zinātnisko, tehnisko un komercdarbības zināšanu pārnesi uz Latviju un mērķtiecīgi attīstīs Aloja Starkelsen par globālu augu izcelsmes pārtikas izejvielu un pārtikas risinājumu ražotāju. Latvija, ar savu konkurētspējīgo un ilgtspējīgo lauksaimniecības infrastruktūru, spēcīgo pārtikas rūpniecību un respektablām universitātēm, ir ideāla vieta, lai attīstītu veiksmīgu pārtikas izejvielu industriju.”

“Mēs augsti novērtējam šo darījumu, kas ļaus mums turpmāk straujāk attīstīt ražošanas platformu un inovāciju kapacitāti, kas stiprinās mūsu iespējas rast modernus pārtikas produktu risinājumus partneriem visā pasaulē,” saka uzņēmuma ģenerāldirektors Jānis Garančs.

Zviedrijas zemnieku kooperatīvs SSF pārdeva 90% Aloja Starkelsen kapitāldaļu, lai fokusētos uz kartupeļu un to produktu pievienotās vērtības celšanu.

Aloja Starkelsen tika dibināts 1991. gada jūnijā sadarbībā starp darbinieku kooperatīvu “ALOJA” un zemnieku kooperatīvu SSF no Zviedrijas kā Latvijā pirmais kopuzņēmums pārtikas nozarē.

Uzņēmums šo gadu laikā ir kļuvis par lielāko kartupeļu cietes ražotāju Baltijas valstīs, kā arī par vienu no lielākajiem bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājiem pasaulē.

Aloja Starkelsen ir uzsākusi arī bioloģisko pelēko zirņu un lauku pupu pārstrādi, tādejādi paplašinot bez-glutēna un vegāno bioloģisko pārtikas izejvielu klāstu.

Aptuveni 80% no saražotās produkcijas tiek eksportēti uz Eiropas Savienības valstīm, ASV un Āzijas valstīm.

IRLMD FS ir Latvijas uzņēmums, ko dibināja dažādu nacionalitāšu investoru grupa (latvieši, itāļi, amerikāņi, spāņi, holandieši, briti u.c.), kam kopā ir vairāk kā trīssimt gadu pieredze globālu pārtikas izejvielu ražošanas uzņēmumu vadībā. Divi investori no Latvijas ir iesaistījušies. VAKS, lauksaimniecības kooperatīvs, kam ir spēcīgas pozīcijas Latvijas ziemeļrietumos (to pārstāv valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons) un Edgars Ruža, Latraps valdes priekšsēdētājs, kas piedalās kā privāts investors.

Šie investori palīdzēs uzņēmumam stiprināt sadarbību ar zemniekiem un garantēt lauksaimniecības ilgtspējību, lai kopīgi izveidotu Latvijas ilgtspējīgas lauksaimniecības labās prakses standartu.

IRLMD FS fokusējas uz jaunu pārtikas produktu risinājumu izveidi, kas balstās uz ilgtspējīgi audzētiem un minimāli pārstrādātiem augkopības produktiem. Pārtikas izejvielas, kas iegūtas no kartupeļiem, zirņiem un citām ilgtspējīgi audzētām kultūrām, ir izcili produkti, lai veidotu jaunus risinājumus inovatīviem pārtikas ražotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kartupeļu cietes Alojas lielākais īpašnieks palielinājis līdzdalību uzņēmumā

LETA, 21.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļu cietes ražotāja SIA "Aloja-Starkelsen" lielākais īpašnieks SIA "IRL MD Food Solutions" palielinājis līdzdalību uzņēmumā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus palielināts arī "Aloja-Starkelsen" pamatkapitāls - no 4,476 miljoniem eiro līdz 5,676 miljoniem eiro.

"IRL MD Food Solutions" ir palielinājusi līdzdalību kompānijas kapitālā par 1,09 procentpunktiem - līdz 94,82%. Vienlaikus Jānis Garančs palielinājis līdzdalību kompānijas kapitālā par 0,01 procentpunktu, sasniedzot 0,72%.

Attiecīgi līdzdalību "Aloja-Starkelsen" kapitālā samazinājusi Zviedrijas kompānija "Sveriges Starkelseproducenter" - no 5,23% līdz 4,12%.

Vienlaikus Zviedrijas pilsoņa Hansa Hugo Berggrena īpašumā joprojām ir 0,33% "Aloja-Starkelsen" kapitāldaļu.

Attiecīgās izmaiņas kompānijas dalībnieku sastāvā Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas 14.augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļu cietes un citu pārtikas piedevu ražotājs SIA "Aloja-Starkelsen" reģistrējis komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 5,435 miljoni eiro, liecina "Lursoft" publiskotā informācija.

Ķīlas ņēmējs ir "Swedbank", kurai par labu uzņēmums ieķīlājis krājumus, nemateriālos ieguldījumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus, prasījuma tiesības, pajas, akcijas, obligācijas un uzņēmumu kā lietu kopību.

Komercķīlas priekšmetā ietilpst arī tie "Aloja-Starkelsen" pamatlīdzekļi, kas uzskaitīti līguma pamatlīdzekļu sarakstā, pamatojoties uz uzņēmuma 2021.gada bilanci.

Komercķīla reģistrēta ceturtdien, 17.martā.

Tādējādi "Aloja-Starkelsen" patlaban reģistrētas septiņas aktīvas komercķīlas.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Aloja-Starkelsen" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.septembra līdz 2021.gada 31.augustam, strādāja ar 10,965 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,6% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa saruka 2,1 reizi - līdz 101 587 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Tu zināji, ka jebkurš var stundas laikā apgūt prasmes iekļūt svešā datorā? Hakeru uzbrukumi jau sen vairs nav tikai filmu sižetos vai ārvalstu ziņās. Tā ir mūsdienu realitāte arī Latvijā. Pēc CERT.LV datiem, kiberuzbrukumu skaits gada laikā pieaudzis par vairāk kā 300%, un šogad sasniegs vienu miljonu. Kā darbojas šo ļaundaru rīcības modelis? Uzbrukumus viņi vērš pret lietotājiem, kuru datus ir vieglāk uzlauzt. Ja hakeris netiks cauri uzstādītajiem aizsardzības slāņiem, visticamāk tālāk vērsīsies pie mazāk aizsargāta upura. Vairumu kiberuzbrukumu piedzīvo mazie un vidējie uzņēmumi, saņemot kaitniecisku ietekmi uz uzņēmējdarbību, finansēm un klientu uzticību. Ja līdz šim daudzi uz IT drošību ir pievēruši acis, tad šī brīža statistika pauž būtisku nepieciešamību uzņēmumos ieviest spēcīgus aizsardzības mehānismus. Tādēļ Microsoft ir radījis efektīvu un visaptverošu aizsardzības instrumentu komplektu, kas pielāgots nelielo biznesu vajadzībām un budžeta iespējām – Microsoft 365 Business Premium. To saviem klientiem nodrošina arī IT uzņēmums Primend, kas augstu prioritizē kiberdrošību. Lai arī klientu lokā regulāri notiek ļaundaru mēģinājumi iniciēt uzbrukumu, tie tiek sekmīgi atvairīti. Lai skaidrāk izprastu potenciālos draudus un Microsoft piedāvātos rīkus to novēršanai, apskatīsim četrus galvenos drošības pasākumus, ko Primend speciālistu komanda ir ieviesusi uzņēmumā Aloja Starkelsen.

90% no uzbrukumiem ir ar mērķi izkrāpt e-pastu paroles, lai veiktu kaitnieciskas darbības. Vienkāršas paroles uzlaušanai nepieciešamais laiks ir mazāk kā viena sekunde. Paroles ieguve ļauj uzdoties par nozagtā konta īpašnieku, ar viltu iegūt uzticību no lietotāja kolēģiem, partneriem un klientiem, un izplatīt kaitniecisku saturu, ļaunprātīgus vīrusus un viltus konta numurus krāpniecisku rēķinu apmaksai. Ir svarīgi regulāri apmācīt darbiniekus, mudinot uz adekvātu paroļu izvēli, bet vienmēr pastāv cilvēkfaktora risks. Dubultai aizsardzībai Aloja Starkelsen darbiniekiem tikusi ieviesta divfaktoru pierakstīšanās. Papildus parolei tā paredz personas autentifikāciju lietotnē – līdzīgi kā pierakstoties bankas konta piekļuvei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi 1,7 miljonu eiro finansējumu augkopības uzņēmumam SIA Tēraudiņi graudu kaltes rekonstrukcijai un jaunu iekārtu iegādei. Kopējās izmaksas ir vairāk nekā 2,3 miljoni eiro.

Tas ļaus nodrošināt efektīvāku tādu tradicionālo lauksaimniecības kultūru kā rudzi, kvieši un auzas kaltēšanas procesu.

Projektam piesaistīts arī Lauku Atbalsta dienesta līdzfinansējums 662 000 eiro apmērā, toties kaltes uzlabojumi tiks īstenoti kopā ar SIA Ungurpils Grauds. Papildu rekonstrukcijas darbiem tiks ieviesti arī jauni tehniskie risinājumi, piemēram, graudu kalte tiks aprīkota ar rekuperācijas sistēmu. Veiktie uzlabojumi ļaus graudu torņos uzglabāt 5000 tonnas labības. Savukārt papildu graudu pieņemšanas bedre, kas veiks arī graudu priekštīrīšanu, ļaus palielināt apstrādes jaudu, sasniedzot 100 tonnas stundā.

“Pieaugot pieprasījumam un kāpinot ražas apjomus pagājušajā gadā, esam nolēmuši realizēt jau vairākus gadus plānoto projektu – jaunas kaltes būvniecību un rekonstrukciju, kas ļaus mums pašiem veikt graudu kaltēšanu, nevis noslogot tuvējā apkārtnē esošās kaltes līnijas. Papildu tam kaltes rekonstrukcija sniegs iespēju veiksmīgāk uzglabāt realizācijai paredzēto produkciju, paātrināt arī graudu novākšanas tempu un veiksmīgāk plānot uzņēmuma darbību,” saka Valdis Možvillo, SIA Tēraudiņi īpašnieks un valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM atsākusi publicēt sarakstus ar preču eksportētājiem uz Krieviju un Baltkrieviju

Db.lv, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.

Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) ikgadējās kopsapulces ietvaros norisinājās LBLA valdes un valdes priekšsēdētāja vēlēšanas.

Uz nākamo termiņu nekandidēja līdzšinējais LBLA priekšstāvis Gustavs Norkārklis, kurš valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīja kopš 2009.gada, bet turpmāk darbosies LBLA padomē kopā ar dažādu bioloģiskās lauksaimniecības apakšnozaru līderiem un reģionālajiem pārstāvjiem.

Savukārt LBLA valdē ievēlēti: Valmieras novada bioloģiskās saimniecības Gaiķēni saimnieks Mārtiņš Gaiķēns, Eiropas Bioloģiskās pārtikas pārstrādes un tirdzniecības organizācijas OPTA valdes loceklis un SIA Aloja-Starkelsen izpilddirektors Jānis Garančs, bioloģiskais sēklkopis no Valmieras novada Uģis Vītiņš, kā arī biedrības Greenfest valdes locekle un Cēsu novada pašvaldības Bezatkritumu kopienas vadītāja un aktivitāšu koordinatore Lāsma Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

22 uzņēmumi un organizācijas 18.jūnijā parakstīja sadarbības memorandu par jaunas biorafinēšanas ekosistēmas izveidi, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Biorafinēšana ir nozare, kura nodrošina biomasas pārstrādi enerģijā vai plaša patēriņa produktos, kurus izmanto celtniecības materiālu ražošanā, pārtikas rūpniecībā un citās jomās.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norāda, ka memoranda parakstīšana ir solis pretim izvirzītajam mērķim - dubultot valsts ekonomikas apmēru tuvāko desmit gadu laikā.

"Sadarbojoties uzņēmējiem, zinātniskajām institūcijām un valsts pārvaldei, mēs šim mērķim varam tuvināties daudz straujāk," pauž ministrs.

LIAA direktors Raivis Bremšmits norādīja, ka bioekonomika ir Latvijas dabiskā priekšrocība. Biorafinēšana kā jauna zināšanu ietilpīga nozare sniegšot plašas attīstības iespējas gan investīciju piesaistē, gan eksporta apjoma kāpināšanai līdz 80% no iekšzemes kopprodukta.

Komentāri

Pievienot komentāru