Parex Asset Management
Pagājušajā nedēļā kopumā naftas cenas īpaši neizmainījās, lai gan nedēļās laikā bija vērojama strauja cenu mētāšanās. Eiropas Brent naftas fjūčera cena pakāpās par 0.21%, līdz 29.09 dolāriem; Urālu naftas cena pieauga par 2.07%, līdz 28.61 dolāram, savukārt 95 benzīna cena Eiropā uzkāpa par 0.87%, līdz 390 dolāriem par tonnu. OPEC naftas groza cena jau 11 dienas pēc kārtas atrodas ārpus karteļa nospraustā cenu koridora - virs 28 dolāriem par barelu.
Būtiskākie faktori, kas noteica naftas cenu svārstības aizvadītajā nedēļā bija Amerikas Naftas Institūta (API) un Enerģētikas Departamenta (DOE) iknedēļās atskaites par ASV naftas un naftas produktu komerckrājumu izmaiņām un tirgū valdošās bažas par naftas pietiekamību ziemas mēnešos un pieaugošais pieprasījums pēc kurināmā.
API un DOE atskaites šoreiz uzrādīja visai atšķirīgus rezultātus no sākotnējām analītiķu prognozēm. Pretēji analītiķu prognozētajam 2.5 miljonu barelu naftas krājumu pieaugumam API un DOE fiksēja gandrīz 2 miljonus barelu lielu kritumu. Atbilstoši analītiķu prognozēm nedēļas laikā līdz 17. oktobrim tika fiksēts benzīna krājumu pieaugums, savukārt destilēto naftas produktu, tostarp mazuta, krājumi pārskata nedēļa negaidīti pieauga par aptuveni 2.6 miljoniem barelu. Sākotnējā tirgus reakcija uz jaunākajiem datiem bija neliela cenu atkāpšanās, ko galvenokārt noteica pozitīvā dinamika kurināmā apjomos.
Tomēr optimisms izgaisa līdz ar prognozēm par auksta laika iestāšanos ASV un Eiropā, kas nešaubīgi atspoguļosies pastiprinātā pieprasījumā pēc kurināmā. Bez tam uz laiku ir slēgtas vai darbojas ar daļēju jaudu vairākas naftas pārstrādes rūpnīcas, kas septembrī un oktobrī veic sagatavošanās darbus ziemas apkures sezonai.
Pagājušā nedēļā bija bagāta arī ar dažādiem jaunumiem un spekulācijām "par un ap" OPEC. Tā nedēļas ievadā pretēji līdz šim "skandinātajai" pārliecībai par pārpalikuma veidošanos un nepieciešamību samazināt naftas ieguves apjomus vēl vairāk, OPEC nāca klajā ar paziņojumu, ka naftas ieguves apjomus pagaidām samazināt nevajag un, ja naftas cenas turēsies virs 25 dolāriem par barelu, kartelis decembra tikšanās laikā, visticamāk, atstās kvotas nemainīgas. Bez tam kartelis nāca klajā arī ar paziņojumu, ka nav atkāpies no nodoma noturēt cenu 22 līdz 28 dolāru koridorā un, ja cenas turēsies virs augšējās cenu koridora atzīmes ilgāk par 20 dienām, kartelis varētu palielināt naftas ieguves apjomu. Tirgū gan šie paziņojumi īpašu uzticību neviesa un naftas cenas tikpat kā neietekmēja.
OPEC sakarā pagājušo nedēļā paklīda baumas, ka Irāna, kas uz doto momentu ir otrā lielākā naftas ieguvēja kartelī (aiz Saūda Arābijas) apsver iespēju izstaties no organizācijas, lai palielinātu ieņēmumus no naftas pārdošanas. Šādu ierosinājumu Irānas naftas ministram izteicis tā padomnieks, kas uzskata ka valstij un naftas industrijai izdevīgāk būtu izvēlēties tādu stratēģiju, kā, piemēram, Norvēģijai, kas ar OPEC sadarbojas tikai atsevišķos gadījumos. Vēlāk gan Irāna šīs ziņas oficiāli noliedza, paziņojot, ka dalība OPEC ir Irānas nacionālajās interesēs un patreiz tai nav nekādu plāno šo nostāju mainīt.
Nākamajā pirmdienā notiks Venecuēlas un Norvēģijas naftas ministru tikšanās, kuras laikā tiks apspriesta patreizējā situācija pasaules naftas tirgū.