Citas ziņas

Feiferis: Parex bankai vajadzēs vēl vismaz 200 miljonus

Andrejs Vaivars, Db, 13.11.2008

Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājs un Parex bankas prezidents Inesis Feiferis

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db

Jaunākais izdevums

Lai nodrošinātu Parex bankas darbu, no Valsts Kases bez jau iepludinātajiem 200 miljoniem latu, vajadzēs vēl vismaz tikpat lielu naudas summu.

Tā intervijā Db atzīst Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājs, kā arī Parex bankas prezidents Inesis Feiferis.

Kādu jūs redzat savu galveno uzdevumu, kļūstot par šīs bankas prezidentu?

Ir vairāki svarīgi jautājumi. Pirmkārt ir runa par darbu ar klientiem. Kaut kādā veidā ir jānomierina klienti — neviens šeit negatavojas taisīt revolūciju, mēs turpināsim strādāt, nodrošinot nepieciešamās operācijas. Protams, viss tiks darīts likumdošanas robežās — neko nelikumīgu mēs nedarīsim. Otrkārt, ir skaidrs, ka Parex bankas darbinieki ir nervozi, satraukti. Viņus ir jānomierina, jāpanāk viņu konsolidēta darbība. Arī šajā jomā nekādas revolūcijas nebūs, bet loģiski viss būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā katrs no viņiem būs gatavs sevi veltīt darbam, lai šo banku sakārtotu, lai situāciju uzlabotu. Treškārt, ir jāsakārto finanšu jautājumi, kas saistīti ar valsts atbalsta sniegšanu, kā arī iekšējo resursu efektīvu izlietojumu. Runa ir arī par spēcīgu kontroli, samazinot visus tos izdevumus, ko vien var samazināt. Tas ir jautājums, kuru risinām kopā ar Finanšu ministriju, ar centrālo banku, ar Valsts Kasi un FKTK. Šajā spēlē ir iesaistījies arī premjers.

Iegūstot 51% Parex bankas akciju, jūs faktiski esat ieguvuši arī kontroli pār virkni tās meitas uzņēmumu. Kāds būs jūsu turpmākā rīcība saistībā ar tiem?

Apskastīsimies, kādi ir šie meitas uzņēmumi, cik lielā mērā tie ir vajadzīgi, cik tie ir efektīvi, un tad arī lemsim, ko un kā darīt tālāk.

Paskatoties, kādas amatpersonas ir attiecīgajos uzņēmumos, ir redzams, ka daļa no šiem cilvēkiem ir izbijuši politiķi, valsts amatpersonas, vai arī līdzšinējos bankas lielāko līdzīpašnieku bērni. Vai ir plānots veikt izmaiņa šajā jomā?

Ja attiecīgās amatpersonas atrodas amatos tikai tāpēc, ka tām ir labs vārds, vai arī labas radnieciskās attiecības, bet nav pietiekami labs profesionālais līmenis, tad bez šaubām, viņu maiņa būs.

Tas nozīmē, ka tiks vērtēts, kāds ir prakstiskais pienesums katrai no šīm personām bankai?

Tieši tā!

Šobrīd Valsts Kase Parex bankai jau ir pārskaitījusi 200 miljonus latu. Vai pieļaujat, ka ar šo summu pietiks šīs bankas turpmākās darbības nodrošināšanai?

Tā ir tikai pirmā fāze, pirmais solis.

Kādi ir gaidāmi nākamie soļi?

Nākamie soļi pašlaik tiek apspriesti. Es nevaru izpaust konkrētos finansiālos skaitļus. Vēl nupat par tiem ir runāts gan ar valdību, gan centrālo banku, gan arī Valsts Kasi. Pašreiz tiek gatavoti precīzāki aprēķini, un es negribu nosaukt skaitli, kurš nav finalizēts — pretējā gadījumā tas būtu mazliet nekorekti.

Bet varbūt varat vismaz nosaukt aptuveni, par cik lielām summām, par kādiem apmēriem ir runa?

Ne mazākiem par jau pārskaitīto.

Tātad būs vajadzīgi vēl vismaz 200 miljoni latu?

Jā — pie tā šobrīd tiek strādāts. Valdība to nodrošinās kopā ar iesaistītajām pusēm.

Kāpēc, jūsuprāt, izveidojās situācija, kad faktiski valstij nācās pārņemt Parex bankas kontrolpaketi?

Vispirms jau ir jārunā par visiem apnikušo globālo finanšu krīzi, kuras izraisītājas bija ASV. Šajā sakarā gribu izteikt mazliet ķecerīgu domu. Pašreiz esam atkal saņēmuši ziņu, ka Fitch ir pazeminājis Latvijas reitingu, bet es ļoti gaidu, kurā brīdī ASV pazeminās reitingu no 3A uz kaut ko citu. Vai tiešām cietīs tikai mazās valstis, kurām nav tiesību sevi aizstāvēt, bet lielās valstis uz mūsu rēķina mēģinās izkārpīties no šīm problēmām?! Jā, tas ir mazliet emocionāls jautājums, bet te ir runa par negodīgu spēli. Kāpēc lai es uzticētos šīm reitingaģentūrām, ja ņem vērā, ka tās reitingoja arī visas tās finanšu institūcijas, kas šobrīd ir nobankrotējušas, piešķirot tām ļoti augstus reitingus? Būtu jāpārskata gan ši aģentūru, gan arī starptautisko auditoru atbildība.

Runājot par Parex bankas situāciju — jau pirms vairākiem mēnešiem Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) rosināja centrālajai bankai un FKTK skatīt šo jautājumu daudz straujāk un radikālāk, radot plānu, kā izveidot zināmu stabilizācijas fondu finanšu sektoram. Neslēpšu, ka gan es, gan V. Kargins rosinājām speciālas apspriedes premjera kabinetā, kurās gan paši nepiedalījāmies, lai minētais jautājums tiktu apspriests. Ir notikušas arī vairākas citas pietiekami augsta līmeņa apspriedes par šo jautājumu. Tas tika darīts, saprotot situāciju, nevis tāpēc, ka Kargins kādam būtu kaut ko nozadzis un mēs visi kopā rīkotos ne tā, kā vajag. Mēs nekādā gadījumā nenoņemam atbildību no finanšu institūciju vadītāju puses par to, kas ir noticis. Taču situācija, kāda ir izveidojusies ar Parex banku, nebūtu bijusi, ja nebūtu globālās krīzes. Parex bankai ir vairāk nekā 1 000 sadarbības aģentu, un, ja visā pasaulē notiek zināmas problēmas, tas nevar neatsaukties uz minētās bankas darbību. Rezultātā tas viss noveda pie zināmā iznākuma. Varu teikt, ka Parex bankas vadītāji ir centušies savu iespēju robežās rosināt ša jautājuma risināšanu jau savlaicīgi.

Tātad var teikt, ka bažas par Parex bankas nākotni bija jau pirms vairākiem mēnešiem?

Mēs kā baņķieri, sēžot LKA, apspriedām jautājumu, ka finansiālā krīze var atnākt arī līdz mums, bet tajā brīdī daudzi teica — mums jau ir miera osta, viss ir kārtībā, guliet mierīgi… Sapratām, ka mēs nepaliksim ārpus minētā problēmu loka, tāpēc aicinājām veidot stabilizācijas plānu. Ir būtiski, lai šāds plāns būtu, jo vissliktāk ir tad, kad notiek nelaime, bet nav plāna, kā rīkoties tālāk — tad visi sāk izmisīgi, haotiski skraidīt šurpu turpu, kamēr izdodas saskaņot nepieciešamos jautājumus. Neraugoties uz to, ka valdība ir pieņēmusi noteiktus lēmumus, šobrīd zināmu piepūli prasa sadabūt kopā visas iesaistītās puses un pieņemt vienotu lēmumu.

Kāpēc tas, jūsuprāt, tas notika tieši ar šo banku, nevis kādu citu, piemēram Swedbank, par kuru bija daudz pamatīgākas negatīvās baumas?

Baumas klejo. Nevaru pateikt, vai kāds tās izplatīja speciāli, bet tādas bija. Kāds palaida vienu mazu baumu, un tālāk jau bija sniega bumbas efekts.

Tāpat pirms kāda laika Zviedrijas valdība paziņoja par atbalstu savām bankām, un tieši tajā brīdī tad arī sākās problēmas Parex bankai. Visi saprata, ka mums nekādas palīdzības nav, un nav zināms — vai būs. Un, ja būs, tad kāda — morāla vai finansiāla. Ja uzreiz būtu bijusi reakcija no valsts institūciju puses, domāju, ka tādas problēmas ar Parex banku nebūtu — tik lielas naudas summas neaizplūstu. Bet tādā situācijā, kāda bija… Iedomājaties, ko jūs darītu, ja jūsu nauda atrastos Parex bankā, bet līdzās tai būtu Swedbank vai SEB, kam ir Zviedrijas valdības atbalsts. Skaidrs, ka šādā situācijā cilvēki labprātāk izņem savu naudu no Parex bankas un nes kaut kur citur. Jāteic gan, ka viena daļa cilvēku rīkojas visai neapdomīgi, pārsteidzīgi — viņi izņem naudu no visām bankām un glabā to kaut kādā burkā vai kādā tamlīdzīgā vietā. Šādiem cilvēkiem varu vien novēlēt, lai viņiem veicas, tikai nevajag aizmirst, ka kriminogēni nelabvēlīgās situacijas procents arī aug.

Vai jūsu skatījumā jādu citu no Latvijā strādājošajām bankām vēl var piemeklēt Parex bankas liktenis?

Manā rīcībā nav tādas informācijas.

Bieži ir izskanējis, ka līdzšinējo lielāko bankas īpašnieku V. Kargina un V. Krasovicka īpašumi ir ieķīlāti, taču netiek izpausts, par kādiem īpašumiem ir runa…

Tas ir jautājums, kas saistīts ar konfidenciālu procedūru, un es neesmu tiesīgs neko jums izpaust. Varu vien pateikt, ka ieķīlāts ir viss, ko bija nepieciešams ieķīlāt, lai izpildītu attiecīgos nosacījumus. Un viņi paši tam ir piekrituši.

Cik daudz tad ir nepieciešams ieķīlāt?

Šā līguma nosacījumus es vēl nedrīkstu līdz galam izpaust. Es negribu, lai būtu tā, ka esmu jums izpaudis kādu punktu, par kuru mani pēc tam sāktu pratināt Drošības policija vai SAB. Piedodiet, bet tā ir patiesība.

Tikai atceraties vienu lietu šajā sakarā: ir summas, kas ir ierakstītas līgumos, bet vēl jau ir pārējā valstī pastāvošā likumdošana, nosakot, ka, ja notiks nelabas lietas, nekas minētos cilvēkus neglābs no atbildības.

Kas šajā gadījumā tiek saprats ar jēdzienu nelabas lietas?

Ja kaut kas izrādīsies slēpts, ja mums nebūs parādīta patiesā aina. Turklāt vienalga — apzināti vai neapzināti. Banku vadītāji ir krimināli atbildīgi par to, kas notiek bankā. Pat tad, ja viņi nav slēpuši nekādus datus, bet nebūs nodrošināta kvalificēta attiecīgās informācijas sagatavošana, atspoguļošana utt., būs jāatbild pilnā apmērā, neatkarīgi no tā, kad tas ir noticis. Bez šaubām eksistē tāda norma banku darbības novērtēšanā, kā valdes locekļu atbrīvošana no atbildības par iepriekšējā gada darbības rezultātiem. Taču šī norma nenozīmē to pašu, ko nekad, nekur un neko. Ja noskaidrosies kaut kas pēc n gadiem, attiecīgais jautājums vienalga tiks aktualizēts.

Tajā pašā laikā es varu būt diezgan pārliecināts, ka tā informācija, kas ir iedota, kas tiek atspoguļota oficiālajos dokumentos, ir patiesa. Es šos cilvēkus — V. Karginu un V. Krasovicki pietiekami ilgi pazīstu. Lai ko arī par viņiem neteiktu sabiedrībā, lai kā arī viņu nelamātu… Es zinu viņus kā pietiekami profesionālus cilvēkus. Jā, problēmas, protams, ir katram cilvēkam, bet šeit es neredzu pamatu lielām šaubām par to, ko viņi ir izdarījuši. Pretējā gadījumā es nebūtu iesaistījies šajā pasākumā.

Par jūsu iesaistīšanos gan bija valdības lēmums…

Man bija izvēle. Es varēju arī atkāpties no amata. Esmu pietiekami spēcīgs un arī sirms, lai varētu šādu lēmumu pieņemt. Biju par šo lietu jau savlaicīgi konsultējies, lai zinātu, kā visu šo procedūru izdarīt.

Tātad jūs jau gaidījāt attiecīgo valdības lēmumu?

Protams — es ar šo jautājumu strādāju jau pietiekami ilgi. Skaidrs, ka es to gaidīju.

Vai šis varētu būt tas gadījums, kad V. Karginam un V. Krasovickim tiek piemērota jūsu pieminētā norma par atbrīvošanu no atbildības?

Līgums paredz viņu atbildību līdz tā darbības beigām. Un nav zināms, cik ilgi šis līgums būs spēkā. Ja 12 mēnešu laikā, kā tas šobrīd ir paredzēts, tiks atrasts stratēģiskais investors, banka tiks pārdota. Ja tas viss turpināsies ilgāt un 12 mēnešu laikā neizdosies investoru atrast, bez šaubām spēkā stāsies pirmpirkuma tiesības V. Karginam un V. Krasovickim, ja vien viņi norēķināsies ar valsti par visiem tiem ieguldījumiem, kas saistīti ar bankas stabilizāciju, ieskaitot dažadus papildizdevumiem, kas saistīti ar laika patēriņu utt.

Vai pieļaujat iespēju, ka V. Kargins un V. Krasovickis ir centušies formāli atbrīvoties no saviem īpašumiem?

Vismazāk es gribētu apspriest viņu īpašumu lietas.

Ber vai nav bažas, ka viņi varētu būt mēģinājuši izņemt no bankas aktīvus, pamatlīdzekļus?

Man nav tādu bažu. Šobrīd nav. Mēs esam vienojušies, ka tuvākajā laikā darbu uzsāks viena no auditorkompānijām, lai palīdzētu izveidot zināmu izvērtējumu par to, kāds ir status quo, kāda ir situācija.

Vai šīs 51 % bankas akciju pirmpirkuma tiesības viņiem tiek nodrošinātas arī tad, ja atrodas kāds ieinteresēts maksātspējīgs investors līdz šim12 mēnešu termiņa beigām?

Līdz šā termiņa beigām viņiem nav pirmpirkuma tiesību. Tās stājas spēkā tikai pēc 12 mēnešiem.

Tātad, ja kaut vai rīt atnāk potenciālais investors, nav nekādu problēmu viņam šīs akcijas pārdot?

Jā — tādā gadījumā tiek noslēgts līgums, un banka tiek pārdota.

Par kādu cenu?

Par tirgus cenu. To savukārt noteiks divas starptautiskas auditorkompānijas, kas tiks izvēlētas no četrām lielākajām kompānijām, kas strādā mūsu valstī.

Vai pieļaujat, ka investors šīm bankas akcijām varētu neatrasties?

Esmu pārliecināts, ka mēs to atradīsim.

Par Parex bankas pārņemšanas nosacījumiem zināmi iebildumi bija arī Eiropas Komisijai (EK). Par kādiem iebildumiem ir runa?

Runa bija par to, kā tiek noteikta tirgus cena, pārdodot banku. Valdība bija noteikusi, ka Parex banku var pārdot vienalga par kādu cenu, arī tādu, kas ir zemāka par tirgus cenu. Pret to EK iebilda, norādot, ka pārdošanai jānotiek par tirgus cenu.

Otrs iebildums bija par procentlikmes noteikšanu, par tik, cik daudz ir jāmaksā par galvojumu, cik — par aizdevumu gadījumā, ja tāds tiks dots no valdības puses. Precīzus ciparus gan es neatceros.

Runājot par Parex bankas sidicēto kredītu — mēģināsiet panākt tā refinansēšanu, vai arī tas tiks atmaksāts?

Vispirms jau tiks mēģināts to refinansēt, jo tas ir izdevīgāk. Ja sidikāta devēji tam nepiekritīs, tad nāksies to atmaksāt noteiktajos termiņos.

Kādus jūs redzat potenciālos riskus, kādi varētu būt ar turpmāko Parex bankas darbību?

Lielākais risks šajā brīdī ir uzticības noturēšana šai bankai — tas ir galvenais.

Pašreiz Parex banka ir pārtraukusi kreditēšanu. Vai pieļaujat, ka tuvākajā laikā to izdosies atjaunot?

Domāju, ka jā. Šajā sakarā gan gribu teikt ko citu. Ja Parex bankai FKTK ir noteikusi kreditēšanas ierobežojumus, tad vajag paskatīties apkārt, kādus ierobežojumus šajā jomā citas bankas ir noteikušas pašas sev. Visās bankās kreditēšana ir ierobežota, jo arī citas bankas ir skārusi globālā krīze. Trūkst naudas, lai varētu normāli atjaunot kreditēšanu. Tas ir būtiskākais jautājums, kāpēc mēs kopā ar valdību un citām institūcijām cenšamies atrisināt Parex bankas problēmu. Mūs neinteresē atjaunot Kargina un Krasovicka akciju vērtību — mēs gribam kaut kā tikt laukā no tās krīzes, kas arvien vairāk mācās mums virsū.

Vai šī Parex bankas kontrolpaketes pārņemšana negatīvi neietekmē Hipotēku un zemes banku?

Pagaidām tas viss šo banku nekā nav ietekmējis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Parex banku kādu brīdi varētu stūrēt I. Feiferis

Ieva Mārtiņa, Db, 11.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex bankas glābšanas plāns tuvojas finiša taisnei, zināms arī iespējamais jaunais bankas vadītājs - Hipotēku bankas prezidents Inesis Feiferis. Dažu dienu laikā, strādājot pa naktīm, Latvijas otrās lielākās bankas Parex bankas akcionāru, valdības, finanšu tirgus uzraugu un valstij piederošās Hipotēku bankas izlolotais Parex bankas glābšanas plāns nonācis finiša taisnē.

Turpmāk darbs, darbs...

Jau vēstīts, ka Hipotēku banka Parex bankas akciju kontrolpaketi saskaņā ar valdības 8. novembra lēmumu iegādāsies par 2 Ls - tik lielā apmērā Hipotēku banka arī atbildēs par īpašumā esošo Parex banku. Latvijā pēc aktīviem astotā lielākā (960 milj. Ls šogad septembra beigās) banka Hipotēku banka netiks konsolidēta ar par sevi trīs reizes lielāko Parex banku, bet tā arī neuzņemsies nekādas Parex bankas saistības, par kurām banka savukārt atbildēs ar saviem aktīviem (virs 3 miljardi latu) un ieķīlāto īpašumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nav gatavi tāpat atdot akcijas

Ieva Mārtiņa, Db, 19.12.2008

No kreisās: Danske Capital vecākais analītiķis Anti Partanens, Danske Capital direktors Kustā Aima un Firebird management LLC partneris Aians Hags

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Parex kreditē bankrotējošu uzņēmumu

Lāsma Vaivare, Db, 09.01.2009

Krievijas uzņēmēja Grigorija Rabinoviča (attēlā) pārstāvētais luksus preču veikalu īpašnieks Global Fashion Group, pirms tika atzīts par maksātnespējīgu, devis komercķīlu Parex bankai.

Foto: Ritvars Skuja, Db

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad valsts iepludina naudu Parex bankā, tā kreditē uzņēmumu, kas teju tūlīt pēc kredītķīlas reģistrēšanas atzīts par maksātnespējīgu. Pērnā gada 18. decembrī Komercķīlu reģistrā reģistrēta ķīla, ko Parex bankai devusi SIA Global Fashion Group, kas plašāk pazīstams kā pērnpavasar lidostas Rīga teritorijā atklātā modes preču tirdzniecības centra City Fashion Outlet un veikalu Palazzo Italia un Ermenegildo Zegna īpašnieks. Dažas dienas vēlāk - 23. decembrī - tiesa šo uzņēmumu atzinusi par maksātnespējīgu.

Krievijas uzņēmēja Grigorija Rabinoviča (attēlā) pārstāvētais luksus preču veikalu īpašnieks Global Fashion Group, pirms tika atzīts par maksātnespējīgu, devis komercķīlu Parex bankai."Nē" jauniem kredītiem

Kopš novembrī atklātībā nonāca ziņas par Parex bankas nopietnajām finansiālajām problēmām, kuru dēļ valdība spēra precedenta soli, pārņemot banku valsts īpašumā, reģistrēts ļoti mazs skaits ķīlu, kur kā ņēmējs vai devējs figurē šīs bankas nosaukums, Db secināja, pētot Komercķīlu reģistra datus. Finansiāli ietilpīgākās ir ķīlas, kuras Parex banka devusi depozītam no Valsts kases - kā Db jau ziņoja (5.01.2009.), līdz šim finanšu iestādes darbības stabilizēšanai valsts jau ir ieguldījusi 674 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex pārņemšana notikusi nevis valsts, bet Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs, atsaucoties uz Valsts kontroles revīziju, informēja TV3 raidījums Nekā personīga. Kontrole arī secinājusi, ka šobrīd pastāv neefektīvas līdzekļu izmantošanas risks, algojot pašreizējo Parex vadību un viņu konsultantus.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to, kā notika Parex pārņemšana. Tas apstiprinot, ka lielākie ieguvēji no bankas pārņemšanas ir tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts. Un daudz kas no bankas pārņemšanas procesa ticis noslēpts.

2008. gada 31. augusts. Šajā dienā vairs nevar noslēpt, ka Parex ir nopietnas problēmas - no bankas strauji aizplūst nauda. Par to būtu jāsāk uztraukties Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai. Taču viss ir diezgan mierīgi un nekādi lēmumi neseko. Tikmēr finanšu pasaulē viss notiek daudz straujāk - banku krīze piemeklē ASV un Islandi. Tās atskaņas jūtamas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kargins un Krasovickis: prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas

BNS, 02.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par Parex bankas prezidentu kļūs Inesis Feiferis

Valdis Vikmanis, Ieva Mārtiņa, 10.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex bankas prezidents būs Hipotēku un zemes bankas vadītājs Inesis Feiferis, paziņojis valdības vadītājs Ivars Godmanis. Savukārt Mārtiņš Bičevskis būs padomes priekšsēdētājs, ziņo Apollo.

Hipotēku bankas vadītājs Inesis Feiferis atzina, ka, iespējams, viņš varētu kļūt par Parex bankas jauno vadītāju. Tomēr viņš turpinās vadīt ar Hipotēku banku, bet Parex bankas vadītājs viņš būs līdz brīdim, kad tiks atrasts jauns Parex bankas investors. Tomēr viņš atklāja, ka Parex bankas jaunais investors netiks meklēts jau rīt, bet tas varētu notikt tad, kad būs vairāk informācijas par situāciju bankā, būs sagatavoti finanšu pārskati, kā arī atkarīgs no situācijas ASV, proti, process varētu sākties nākamgad pavasarī.

Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis turpinās darboties arī Parex bankas valdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa noraidījusi Parex bankas blakussūdzību par tiesas lēmumu nodrošināt septiņu miljonu latu iemaksu bijušo akcionāru iespējamiem zaudējumiem.

Tiesas lēmums nav pārsūdzams. Tādējādi Parex bankai būs jāiemaksā septiņi miljoni latu, kas nodrošinātu iespējamos atbildētāju Valēriju Kargina un Viktoru Krasovicka zaudējumus, ziņo BNS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Parex banka atbrīvota no obligāto rezervju prasību izpildes, kas nozīmē, ka bankai tomēr nebūs jāglabā vairāku miljonu vērtas rezerves centrālajā bankā vai par prasību neizpildi jāmaksā soda naudas, liecina biznesa portāla Nozare.lv iegūtā informācija no drošiem avotiem politiķu aprindās.

Ne Latvijas Banka, ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ne arī pati Parex banka šādu informāciju neatklāja.

Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis biznesa portālam Nozare.lv telefonsarunā atsacījās atbildēt uz jautājumu, vai Parex bankai būs jāpilda obligāto rezervju prasības, sakot, ka izpaust šādu informāciju liedz Kredītiestāžu likuma 110.panta 1.daļa.

Grāvītis apgalvoja, ka informāciju par to, vai bankai ir jāpilda obligāto rezervju prasības, var izpaust tikai pati komercbanka. Mirkli pēc telefonsarunas Grāvītis gan atsūtīja e-pastu, kurā precizēja, ka «komercbankai likums neliedz publiskot informāciju, kā tai veicas ar obligāto rezervju izpildi, bet tā ir katras bankas vadības izšķiršanās - vai to darīt».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īpašnieku mainījušas 22 iepriekš a/s Parex banka piederošas galvenokārt luksusa klases automašīnas, kas nonākušas vairāku ārzonu kompāniju un Valērija Kargina dēla firmas rokās.Valstij gar degunu aiziet 22 auto Visu pārreģistrēto mašīnu turētājs joprojām ir Parex banka, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) informācija. Visas mašīnas pārreģistrētas šogad.

Db neizdevās saņemt Parex bankas atbildes par iemesliem auto pārreģistrācijai. Tā kā valstij, kļūstot par bankas kontrolpaketes turētāju, īpašumā nonāktu arī bankai piederošās mašīnas, nevar izslēgt, ka šis bijis mēģinājums pasargāt dārgos spēkratus. Apkopojot dažādu lietotu auto pārdošanas interneta portālu informāciju, var secināt, ka to spēkratu vērtība, kuras nesen mainījušas īpašnieku, mērāma 0.5 - 0.6 milj. Ls.

Db jau ziņoja (11.11.2008.), ka, visticamāk, neskartas paliks arī abu līdzšinējo bankas lielāko īpašnieku un vadītāju Valērija Kargina un Viktora Krasovicka dārgās villas Jūrmalā, jo juridiski tās pieder citiem. Abiem baņķieriem ar saviem īpašumiem ir jāgarantē valsts sniegtais atbalsts Parex bankas glābšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts īpašumā esošo Parex Bankas akciju skaits pieaugs līdz 84.83 %, gada laikā valsts cer tās pārdot stratēģiskajam investoram.

Pēc valdības sēdes, kurā tika pieņemts attiecīgs lēmums, premjers Ivars Godmanis skaidroja, ka a/s Parex Banka lielākajam akcionāram - valstij piederošajai Latvijas Hipotēku un zemes bankai jau nākamnedēļ jālemj par vadošā konsultanta piesaisti stratēģiskā investora meklēšanai, savukārt Finanšu ministrijai jāorganizē sarunas ar Parex bankai izsniegto sindicēto kredītu devējiem par to refinansēšanu. Premjers ir pārliecināts, ka Parex bankai varētu izdoties atrast stratēģisko investoru: «Pusgadu atpakaļ šo banku vēlējās nopirkt par lielu summu. Pašlaik Parex kredītportfeli ir grūti novērtēt. Mūsu mērķis ir atrast investoru, kas neilgā laikā vēlreiz nenoved banku līdz tai situācijai, kādā tā ir pašlaik.» Ņemot vērā to, ka AS Parex banka valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis ir iesniedzis atlūgumu, Parex bankā pēc iespējas ātrāk tiks ievēlēta jauna vadība, Db pastāstīja Finanšu ministrijas Komunikāciju departamenta direktore Diāna Bērziņa. Viņa paskaidroja, ka šobrīd Parex bankā svarīgākie lēmumi tiek pieņemti un darījumi notiek Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Latvijas Hipotēku un zemes bankas uzraudzībā. Premjers un finanšu ministrs gan pagaidām neatklāj, vai valdībai jau padomā konkrētas kandidatūras, kas varētu ieņemt Parex bankas prezidenta amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspertu viedokļi par Citadeli: pārdošanas cena varētu būt augstāka un pārdošanas process nav pietiekami caurspīdīgs, taču pozitīvi vērtējama ASV ienākšana banku sektorā Latvijā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jauno investoru mērķis ir padarīt Citadeli par banku sektora nacionālo līderi, bet pēc tam – par reģionālo līderi, žurnālistiem solīja Ripplewood Advisors LLC izpilddirektors un dibinātājs Tims Kolinss, kurš pēc uzraudzības iestāžu apstiprinājuma saņemšanas kļūs par bankas Citadele padomes priekšsēdētāju. Banka sola turpināt finansēt uzņēmējus arī turpmāk, īpaši aktīvi strādājot ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Nozares ekspertu viedokļi ir atšķirīgi – jaunie investori varētu «ievest» ASV pieredzi, bet būtiskas izmaiņas nav gaidāmas, taču ap Citadeles pārdošanas procesu pēdējos mēnešus virmo arī dažādas baumas un spekulācijas, kam labu augsni deva nekomunicēšana ar sabiedrību par bankas pārdošanas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valdība sāks sarunas arī ar SVF

Ieva Mārtiņa un Līva Melbārzde, 21.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība lēmusi nodrošināties ar ārvalstu institūciju atbalstu Latvijas makroekonomikas stabilizēšanai. Eksperti lēš, ka Latvijai var nākties aizņemties vismaz miljardu eiro. "Latvijas finansiālās situācijas stabilizācijas vārdā esam pilnvarojuši finanšu ministru Ati Slakteri oficiāli sākt sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pārstāvjiem," pēc valdības slēgtās sēdes ar oficiālu paziņojumu nāca klajā Ministru prezidents Ivars Godmanis.

Taču ne viņš, ne A. Slakteris patlaban nebija gatavi nosaukt summu, ko Latvija gatavojas situācijas stabilizācijai aizņemties, jo tā būšot atkarīga no sarunu gaitas un tā, kā starptautiskās organizācijas izvērtēs Latvijas situāciju. "Es negribu būt tā bada dzeguze, kas tagad nosauc konkrētu ciparu, jo pat lieli eksperti šīs palīdzības summu min tik plašās robežās, ka tās nav vērts nosaukt," norādīja finanšu ministrs. Abi valsts pārstāvji gan uzsver, ka pagaidām nekādas akūtas nepieciešamības pēc palīdzības neesot, tas esot vien draudzīgs SVF jau pirms vairākiem mēnešiem izteikts piedāvājums nākotnes stabilizācijas vārdā, jo Latvija nav atrauta no globālās finanšu krīzes. A. Slakteris atzīst, ka par palīdzību ar starptautiskajām institūcijām ir gatavs runāt "līdz laimīgai uzvarai".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietas izskatīšana tika atlikta, jo Parex bankai jāiesniedz tiesā papildu pierādījumi, tostarp bankas akcionāru sapulču protokoli, kur lemts par gada pārskatu apstiprināšanu un valdes locekļu atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem.

Tādejādi prasības izskatīšanu pret bijušajiem bankas akcionāriem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu atlikta līdz 2012.gada 23.februārim

Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe tiesas sēdē sacīja, ka šiem dokumentiem varētu būt liela nozīme lietā, jo ir lemts par valdes atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem. Tas attiektos uz darījumiem vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, par kuriem tiesā iesniegta prasība.

Grūbe trešdien arī lūdza tiesu apturēt tiesvedību lietā, līdz tiks izšķirta tiesvedība administratīvajā tiesā, kurā Parex banka lūdz atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu, ar kuru bankai uzrēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pret to iebilda Parex bankas pārstāvis, norādot, ka administratīvā tiesvedība attiecas uz salīdzinoši mazu daļu šīs lietas, un nekas netraucē lietu Rīgas apgabaltiesā sākt izskatīt pēc būtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Feiferis: cilvēki nav ļaunatminīgi un ir gatavi politiķiem piedot kļūdas

, 07.02.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomiskās situācijas uzlabošanās atkarīga no politiķu spējas vienoties, sacījis bijušais Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs, ekonomists Inesis Feiferis. Viņš arī norādījis, ka cilvēki ir gatavi piedot kļūdas, ja vien redz, ka ir gatavība tās labot, ziņo BNS.

Viņš norādījis, ka Latvijai pietrūkst savas valsts ideoloģijas: «Kad beidzās Tautas frontes darbība, nav nekā tāda, kas mūs visus šeit vieno, kāpēc mēs te dzīvojam. Par to arī būs jādomā, ja vēlamies, lai mums būtu stipra valsts. Tikai ar ekonomiskām programmām nebūs līdzēts. Ir jābūt citām vērtībām. Būtu vajadzīga kultūras, zinātnes darbinieku, radošās inteliģences iesaiste.»

I. Feiferis atzinis, ka viņam ļoti patīk savā laikā izteiktais aicinājums veidot nacionālās vienotības valdību: «Tas ir pareizais risinājums. Bet, vai to var tagad realizēt, vai politiķi ir gatavi atmest savas ambīcijas un beigt domāt tikai par iekļūšanu nākamajā Saeimā, man ir ļoti lielas šaubas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kredītņēmējus varētu glābt Eiropas un SVF nauda

Miks Lūsis, Db, 28.08.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Saņemt piekrišanu no Eiropas Komisijas un SVF izmantot naudu parādnieku palīdzības programmai ir reāli, ar nosacījumu – ja valdība spēs sabalansēt valsts budžetu,» uzskata bijušais Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis.

Intervijā Latvijas Avīzei viņš skaidro, ka valdības akceptētā programma paredz palīdzēt tiem cilvēkiem, kas ņēma naudu vienīgajam mājoklim, kuri šobrīd vēl ir maksātspējīgi, bet kuriem nākotnē varētu rasties problēmas ar maksātspēju. «Iespējamās valsts izmaksas, ja šie cilvēki patiešām reāli divu trīs gadu laikā nekādi nespēs sakārtot savas finanses, varētu būt no 6.6 līdz 32 miljoniem latu. Pašreiz notiek diskusijas par to, vai ir iespējams izmantot to naudu, kas atlikta banku un finanšu sektora stabilizācijai. Tie šobrīd ir 600 miljoni eiro,» norāda I. Feiferis.

Viņš atzīmē, ka spēlē piedalījušies trīs dalībnieki: tie, kas ņēma un gribēja labāk dzīvot; otri – kas deva, pamatā bankas; trešā – tā ir valsts, kas šo spēli vēroja un varēja regulēt. «Tas, kurš ņēma, nepadomāja, ka nākotnē, iespējams, parādu atmaksāt nevarēs. Arī bankas to nenovērtēja, lai gan nenoliegšu, ka šajā lietā valdīja alkatība. Bija valsts, kas nerīkojās, neskatoties uz daudzkārtējiem brīdinājumiem, kas nāca no SVF, Pasaules Bankas un no pašmāju speciālistiem, par to, ka ekonomika pārkarst un vajag rīkoties. Rīcība bija novēlota. Tādēļ visiem trim dalībniekiem ir jāuzņemas solidāra atbildība par to, kas ir noticis,» uzsver ekonomikas zinātņu doktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sindikāts nav ieinteresēts Parex bankas nogremdēšanā, jo pretējā gadījuma tas neatgūtu savu naudu.

Tā intervijā Db apgalvo jaunieceltais a/s Parex banka valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Kāpēc piekritāt kļūt par Parex bankas vadītāju? Kādi bija jūsu nosacījumi tam, lai jūs izšķirtos par šādu soli?

Izvērtējot situāciju, kā arī ņemot vērā to pieredzi, kas man ir bijusi banku jomā, darbā, piesaistot investīcijas, es sapratu — jo ātrāk notiks vadības maiņa bankā, jo lielākas ir cerības pagriezt situāciju uz labo pusi. Es piekritu šim piedāvājumam "saliekot kopā" esošo situāciju ar savu pieredzi. Nolēmu mēģināt.

Sanāk, ka darījāt to izaicinājuma pēc?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex banka ir vērsusies Augstākajā tiesā ar blakussūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu par naudas summas septiņu miljonu latu apmērā iemaksu, kas nodrošinātu iespējamos atbildētāju Valēriju Kargina un Viktoru Krasovicka zaudējumus.

Parex bankas komunikāciju un mārketinga vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska aģentūrai BNS pavēstīja, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu Parex bankai bija jāiemaksā tiesu izpildītājam naudas summa septiņu miljonu latu apmērā, taču tas nav samērīgi ar atbildētājiem iespējami radītajiem zaudējumiem.

«Šāds lēmums bija tiesas iniciatīva, taču nav skaidrs tā pamatojums un šāda nepieciešamība neizriet arī no iesniegtās prasības būtības. Parex bankas iesniegtā prasība ir par bankai nodarīto zaudējumu atlīdzību, bet šāda naudas iemaksa iespējamo atbildētāju zaudējumu nodrošināšanai rada bankai tikai vēl lielākus papildu zaudējumus. Faktiski prasītājs, kurš vēlas aizsargāt savas aizskartās likumīgās intereses taisnīgā tiesā, tiek nostādīts daudz nelabvēlīgākā situācija kā atbildētāji,» paskaidroja Ozoliņa-Tumanovska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008. gada 9 mēnešos Parex grupas peļņa bija 13.2 miljonu latu. Šī gada trešā ceturkšņa finanšu dati liecina, ka 2008. gada 30. septembrī Grupas aktīvi veidoja 3.35 miljardi latu, izsniegto kredītu apjoms - 2.21 miljardi latu, piesaistīto noguldījumu apjoms - 2.20 miljardi latu, kapitāls un rezerves - 216.3 miljoni latu apmērā, liecina infomācija biržā.

Parex grupai ir pārstāvniecības, filiāles un meitas uzņēmumi 15 pasaules valstīs, ieskaitot bankas filiāles un klientu apkalpošanas centrus Igaunijā, Vācijā un Zviedrijā. Parex banka ar tas centrālo pārvaldi un trīs galvenajiem Rīgas filiālēm ir Parex grupas pamatuzņēmums. Parex grupai pieder arī vairāki meitas uzņēmumi, kas darbojas dažādos finanšu tirgus sektoros, tai skaitā, meitas bankas AP Anlage und Privatbank AG Šveicē un Parex bankas Lietuvā, ieguldījumu pārvaldes kompānijas Latvijā, Krievijā, Ukrainā, Lietuvā, Latvijas pensiju fonds Parex atklātais pensiju fonds, līzinga un/vai faktoringa kompānijas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un dzīvības apdrošināšanas kompānija Parex Dzīvība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jebkuram aktīvam ir sava cena,» tā uz laikraksta Dienas bizness jautājumu, vai Parex bankas stratēģiskais investors varētu būt no Krievijas, intervijā atbild bijušais Parex bankas viceprezidents Jevgēnijs Zolotarevs, kas savulaik bija atbildīgs par investora piesaisti bankai.

Ieva Mārtiņa, DB

DB uz sarunu gan par pēdējiem notikumiem saistībā ar Parex bankas nonākšanu Hipotēku bankas rokās, gan par pasaules finanšu tirgus norisēm aicināja nu jau divus mēnešus darbojošās aktīvu pārvaldes kompānijas Maximus Capital dibinātāju un valdes priekšsēdētāju Jevgēniju Zolotarevu, kurš pirms tam kopš 1998. gada strādāja Parex bankā un bija atbildīgs ne vien par sindicēto kredītu piesaisti, bet arī bankas pārdošanu. J. Zolotarevs Parex banku atstāja šogad februārī pēc savstarpējās vienošanās un izveidoja jaunu kompāniju, savā komandā apvienojot pieredzējušus aktīvu pārvaldītājus, brokerus, un arī Latvijā pazīstamus cilvēkus, piem., bijušo Rīgas Fondu biržas vadītāju, patlaban Francijas Dalkia pārstāvi Latvijā Guntaru Kokoreviču, kā arī bijušo Latvijas premjeru Valdi Birkavu u.c. Maximum Capital galvenais ofiss ar 24 darbiniekiem atrodas Rīgā, pa diviem darbiniekiem strādā birojos Maskavā, Kijevā, Londonā un Baku. J. Zolotarevs skaidro, ka pēc aiziešanas no bankas viņš solīja sešus mēnešus nedarboties, nekonkurēt ar banku. Viņš atzina, ka gribējis sākt savu biznesu pirms dažiem gadiem un, strādājot bankā, viņam bija vēlme būt daļējam īpašniekam tajos biznesos, ko palīdzēja attīstīt, bet tāda vienošanās netika panākta. Savukārt jaundibinātā kompānija ļauj J. Zolotarevam specializēties un koncentrēties noteiktos virzienos. Tas nozīmē citu kvalitāti, paredz strādāt ar nedaudziem klientiem, bet darīt to kvalitatīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Parakstīts Parex bankas pārņemšanas līgums

, 11.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 10.novembrī, finanšu ministrs Atis Slakteris, valsts a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka prezidents Inesis Feiferis un a/s Parex banka līdzīpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis parakstīja līgumu par Parex bankas akciju kontrolpaketes pārņemšanu, ar kuru 51% bankas akciju par 2 latiem pāries Hipotēku bankas īpašumā.

Parakstītā līguma rezultātā Parex banka kļūs par Hipotēku bankas meitas sabiedrību. Atlikušās akcijas, kas pieder esošajiem akcionāriem ar balsstiesībām, jeb 33.83% no bankas kapitāla tiks ieķīlātas par labu Hipotēku bankai, līdz ar to šo akciju balsstiesību izmantošana tiks nodota Hipotēku bankai. 15% akciju no Parex bankas kapitāla paliek mazākuma akcionāru īpašumā. Darījums paredz Parex bankas akcionāru akciju pirkumu ar atpakaļ pirkuma iespēju ne ātrāk kā 12 mēnešus pēc darījuma noslēgšanas.

Lai nodrošinātu savu saistību izpildi, akcionāri ir apņēmušies ieķīlāt atlikušās viņiem piederošās Parex bankas akcijas un savus privātīpašumus, kā arī kā finanšu nodrošinājumu katrs saglabāt savus noguldījumus bankā vismaz 14 miljonu latu apmērā. Saskaņā ar līguma noteikumiem akcionāriem būs pienākums kompensēt valstij visus bankas zaudējumus, kuri nav pienācīgā kārtā atspoguļoti bankas pārskatos, ja tādi tiek konstatēti uz darījuma pabeigšanas dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdodot Parex banku, valsts jebkurā gadījumā cietīs zaudējumus, jautājums tikai — cik simtu miljonu latu tie būs, uzskata eksperti.

Ilgāk novilcināta lēmuma pieņemšana par bankas sadalīšanu ievilks pārdošanas procesu, un tādējādi, iespējams, lielāki, būšot valsts zaudējumi. Turklāt, ja bankas sadalīšanas procesā tiks stiepta gumija, varot pazust arī potenciālo investoru interese, kas šobrīd vēl ir. Parex bankai patlaban vēl ir zināma vērtība: klientu bāze, filiāļu tīkls, karšu, aktīvu pārvaldes, nerezidentu bizness. «Jārēķinās, ka šodien bankas vērtība samazinās,» brīdina investīciju bankas Prudentia partneris Jānis Lielcepure.

Jāatgādina, ka valsts, pārņemot Parex banku 2008.gada nogalē, pauda apņemšanos banku pārdot pēc iespējas ātrāk, gada laikā, nosakot, ka potenciālajiem investoriem būs jāsedz visi izdevumi, kas valstij radušies saistībā ar bankas pārņemšanu, tai skaitā — divi lati par akciju iegādi, kā arī valsts iepludinātā nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex bankas pamatkapitāla palielināšanai nepieciešamos 227 miljonus latu Privatizācijas aģentūra (PA) aizņemsies no Valsts kases, noslēdzot aizdevuma un ķīlas līgumus, informēja PA.

Aizdevums tiks izsniegts uz septiņiem gadiem, paredzot nodrošinājumu ar attiecīgu skaitu PA īpašumā esošo Parex bankas akciju un attiecīgiem prasījumiem, kas izriet no PA ieguldījuma Parex bankas subordinētajā kapitālā. Aizdotie līdzekļi nebūs valsts papildus ieguldījums bankā, bet pēc būtības tiks kapitalizēti Valsts kases iepriekš izvietotie līdzekļi Parex bankā.

Šodien PA akcionāru sapulce apstiprināja aģentūras valdes iepriekšpieņemto lēmumu par būtiskas līdzdalības palielināšanu akciju sabiedrībā Parex bankā, iegādājoties jaunās emisijas 165 miljonus akciju. Tāpat bija nepieciešams saņemt PA padomes piekrišanu un PA valsts kapitāla daļas turētāja atļauju aizdevuma izsniegšanai 62 miljonu latu apmērā Parex bankai, kas tiks ieguldīts bankas subordinētajā kapitālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hipotēku banka gatavojas piesaistīt papildus kapitālu un apsver ideju veidot valsts un pašvaldību banku. Intervijā Db Hipotēku bankas vadītājs Inesis Feiferis jautājumu par bankas kapitāla palielināšanu saista ar nepieciešamību palielināt uzņēmēju kreditēšanas apjomus, kā arī ekonomiskās situācijas pasliktināšanās rezultātā pieaugošo slikto kredītu apjomu.

«Ir nepieciešams palielināt kreditēšanas apjomus, īpaši apgrozāmos līdzekļus. Savukārt uzņēmēji un arī privātpersonas tautsaimniecības situācijas dēļ bieži vien vairs nevar savlaicīgi atmaksāt kredītus. Abu uzdevumu risināšanai ir nepieciešams palielināt kapitālu. Strādājam ar Finanšu ministriju pie idejām šī budžeta grozījumu ietvaros,» tā I. Feiferis.

Kādi vēl risinājumi tiek apskatīti?

Kam reāli varētu Parex banku pārdot ? Vairāk no austrumiem vai rietumiem?

Gan, gan, es domāju. Krievijas bankas interesē, lai šeit ir viena banka, caur kuru kaut ko darīt, bet jautājums ir, kā jau teicu, cenā un situācijā ar un ap Latviju. Te nav runa par to, cik valsts ieguldījusi - to pircējs var atmaksāt, ja atmaksas var laikā izstiept. Cena, kas jāmaksā, ir milzīgais likviditātes apjoms, kas jāieplūdina. Baltijas tirgum ilgtermiņam ir labas perspektīvas, neskatoties uz ekonomisko krīzi pašreiz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav daudz cilvēku, kuru vārdi tiek piesaukti brīžos, kad tiek meklēti kandidāti kādam nozīmīgam amatam. Bijusī Hansabankas (tagad – Swedbank) vadītāja Ingrīda Blūma ir viens no tiem, taču viņa ir apņēmusies šādai atbildībais nastai vairs nepiekrist.

picturegallery.75276d3d-22eb-4054-b521-94540a46c672

No darba Hansabankā Ingrīda Blūma aizgāja faktiski ekonomiskās krīzes priekšvakarā. Tas bija brīdis, kad daļa no mums nojauta par to, kas tuvojas, bet vismaz daļa baņķieru to saprata jau visnotaļ skaidri. Zināmā mērā var teikt, ka šī intervija ir kā Latvijas kreditēšanas buma un norieta anatomijas kursa sastāvdaļa.

Bieži, runājot par ekonomiskās krīzes iemesliem Latvijā, teju kā galvenās vaininieces tiek pieminētas šeit strādājošās bankas, to realizētā politika. Kādi, jūsuprāt, ir šīs krīzes galvenie iemesli?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Top priekšlikumi hipotekāro kredītu problēmas risināšanai

Madara Fridrihsone, Db, 11.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23. februārī varētu tikt pabeigts darbs pie priekšlikumiem par risinājumiem par hipotekāro kredītu problēmas risināšanai – tie paredzēšot atbildību sadalīt «starp bankām, kredītņēmējiem un valsti», šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē teica Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvis Gvido Romeiko un Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) prezidents Inesis Feiferis.

Saskaņā ar I. Feifera teikto, viens no risinājumiem varētu būt speciālas, centralizētas slikto aktīvu pārvaldīšanas institūcijas izveide – šo institūciju varētu veidot valsts kopīgi ar kādu privāto investoru. «Arī ārvalstu investori ir izrādījuši interesi par līdzdalību šādā slikto kredītu bankā, bet tajā ir jābūt iesaistītai arī valstij,» norāda LHZB vadītājs.

23. februārī darba grupas, kurā darbojas arī FKTK un Latvijas Komercbanku asociācijas (LKBA) pārstāvji, priekšlikumi tiks iesniegti finanšu ministram Atim Slakterim, savukārt normatīvie akti, kas palielinātu hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzību, varētu tikt pieņemti šī gada aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru