Lai nodrošinātu Parex bankas darbu, no Valsts Kases bez jau iepludinātajiem 200 miljoniem latu, vajadzēs vēl vismaz tikpat lielu naudas summu.

Tā intervijā Db atzīst Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājs, kā arī Parex bankas prezidents Inesis Feiferis.

Kādu jūs redzat savu galveno uzdevumu, kļūstot par šīs bankas prezidentu?

Ir vairāki svarīgi jautājumi. Pirmkārt ir runa par darbu ar klientiem. Kaut kādā veidā ir jānomierina klienti — neviens šeit negatavojas taisīt revolūciju, mēs turpināsim strādāt, nodrošinot nepieciešamās operācijas. Protams, viss tiks darīts likumdošanas robežās — neko nelikumīgu mēs nedarīsim. Otrkārt, ir skaidrs, ka Parex bankas darbinieki ir nervozi, satraukti. Viņus ir jānomierina, jāpanāk viņu konsolidēta darbība. Arī šajā jomā nekādas revolūcijas nebūs, bet loģiski viss būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā katrs no viņiem būs gatavs sevi veltīt darbam, lai šo banku sakārtotu, lai situāciju uzlabotu. Treškārt, ir jāsakārto finanšu jautājumi, kas saistīti ar valsts atbalsta sniegšanu, kā arī iekšējo resursu efektīvu izlietojumu. Runa ir arī par spēcīgu kontroli, samazinot visus tos izdevumus, ko vien var samazināt. Tas ir jautājums, kuru risinām kopā ar Finanšu ministriju, ar centrālo banku, ar Valsts Kasi un FKTK. Šajā spēlē ir iesaistījies arī premjers.

Parex bankas glābšanas plāns tuvojas finiša taisnei, zināms arī iespējamais jaunais bankas vadītājs - Hipotēku bankas prezidents Inesis Feiferis. Dažu dienu laikā, strādājot pa naktīm, Latvijas otrās lielākās bankas Parex bankas akcionāru, valdības, finanšu tirgus uzraugu un valstij piederošās Hipotēku bankas izlolotais Parex bankas glābšanas plāns nonācis finiša taisnē.

Turpmāk darbs, darbs...

Jau vēstīts, ka Hipotēku banka Parex bankas akciju kontrolpaketi saskaņā ar valdības 8. novembra lēmumu iegādāsies par 2 Ls - tik lielā apmērā Hipotēku banka arī atbildēs par īpašumā esošo Parex banku. Latvijā pēc aktīviem astotā lielākā (960 milj. Ls šogad septembra beigās) banka Hipotēku banka netiks konsolidēta ar par sevi trīs reizes lielāko Parex banku, bet tā arī neuzņemsies nekādas Parex bankas saistības, par kurām banka savukārt atbildēs ar saviem aktīviem (virs 3 miljardi latu) un ieķīlāto īpašumu.

Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

«Saņemt piekrišanu no Eiropas Komisijas un SVF izmantot naudu parādnieku palīdzības programmai ir reāli, ar nosacījumu – ja valdība spēs sabalansēt valsts budžetu,» uzskata bijušais Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis.

Intervijā Latvijas Avīzei viņš skaidro, ka valdības akceptētā programma paredz palīdzēt tiem cilvēkiem, kas ņēma naudu vienīgajam mājoklim, kuri šobrīd vēl ir maksātspējīgi, bet kuriem nākotnē varētu rasties problēmas ar maksātspēju. «Iespējamās valsts izmaksas, ja šie cilvēki patiešām reāli divu trīs gadu laikā nekādi nespēs sakārtot savas finanses, varētu būt no 6.6 līdz 32 miljoniem latu. Pašreiz notiek diskusijas par to, vai ir iespējams izmantot to naudu, kas atlikta banku un finanšu sektora stabilizācijai. Tie šobrīd ir 600 miljoni eiro,» norāda I. Feiferis.

Viņš atzīmē, ka spēlē piedalījušies trīs dalībnieki: tie, kas ņēma un gribēja labāk dzīvot; otri – kas deva, pamatā bankas; trešā – tā ir valsts, kas šo spēli vēroja un varēja regulēt. «Tas, kurš ņēma, nepadomāja, ka nākotnē, iespējams, parādu atmaksāt nevarēs. Arī bankas to nenovērtēja, lai gan nenoliegšu, ka šajā lietā valdīja alkatība. Bija valsts, kas nerīkojās, neskatoties uz daudzkārtējiem brīdinājumiem, kas nāca no SVF, Pasaules Bankas un no pašmāju speciālistiem, par to, ka ekonomika pārkarst un vajag rīkoties. Rīcība bija novēlota. Tādēļ visiem trim dalībniekiem ir jāuzņemas solidāra atbildība par to, kas ir noticis,» uzsver ekonomikas zinātņu doktors.

Latvijas ekonomiskās situācijas uzlabošanās atkarīga no politiķu spējas vienoties, sacījis bijušais Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs, ekonomists Inesis Feiferis. Viņš arī norādījis, ka cilvēki ir gatavi piedot kļūdas, ja vien redz, ka ir gatavība tās labot, ziņo BNS.

Viņš norādījis, ka Latvijai pietrūkst savas valsts ideoloģijas: «Kad beidzās Tautas frontes darbība, nav nekā tāda, kas mūs visus šeit vieno, kāpēc mēs te dzīvojam. Par to arī būs jādomā, ja vēlamies, lai mums būtu stipra valsts. Tikai ar ekonomiskām programmām nebūs līdzēts. Ir jābūt citām vērtībām. Būtu vajadzīga kultūras, zinātnes darbinieku, radošās inteliģences iesaiste.»

I. Feiferis atzinis, ka viņam ļoti patīk savā laikā izteiktais aicinājums veidot nacionālās vienotības valdību: «Tas ir pareizais risinājums. Bet, vai to var tagad realizēt, vai politiķi ir gatavi atmest savas ambīcijas un beigt domāt tikai par iekļūšanu nākamajā Saeimā, man ir ļoti lielas šaubas.»

Hipotēku banka gatavojas piesaistīt papildus kapitālu un apsver ideju veidot valsts un pašvaldību banku. Intervijā Db Hipotēku bankas vadītājs Inesis Feiferis jautājumu par bankas kapitāla palielināšanu saista ar nepieciešamību palielināt uzņēmēju kreditēšanas apjomus, kā arī ekonomiskās situācijas pasliktināšanās rezultātā pieaugošo slikto kredītu apjomu.

«Ir nepieciešams palielināt kreditēšanas apjomus, īpaši apgrozāmos līdzekļus. Savukārt uzņēmēji un arī privātpersonas tautsaimniecības situācijas dēļ bieži vien vairs nevar savlaicīgi atmaksāt kredītus. Abu uzdevumu risināšanai ir nepieciešams palielināt kapitālu. Strādājam ar Finanšu ministriju pie idejām šī budžeta grozījumu ietvaros,» tā I. Feiferis.

Kādi vēl risinājumi tiek apskatīti?

Kam reāli varētu Parex banku pārdot ? Vairāk no austrumiem vai rietumiem?

Gan, gan, es domāju. Krievijas bankas interesē, lai šeit ir viena banka, caur kuru kaut ko darīt, bet jautājums ir, kā jau teicu, cenā un situācijā ar un ap Latviju. Te nav runa par to, cik valsts ieguldījusi - to pircējs var atmaksāt, ja atmaksas var laikā izstiept. Cena, kas jāmaksā, ir milzīgais likviditātes apjoms, kas jāieplūdina. Baltijas tirgum ilgtermiņam ir labas perspektīvas, neskatoties uz ekonomisko krīzi pašreiz.

23. februārī varētu tikt pabeigts darbs pie priekšlikumiem par risinājumiem par hipotekāro kredītu problēmas risināšanai – tie paredzēšot atbildību sadalīt «starp bankām, kredītņēmējiem un valsti», šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē teica Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvis Gvido Romeiko un Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) prezidents Inesis Feiferis.

Saskaņā ar I. Feifera teikto, viens no risinājumiem varētu būt speciālas, centralizētas slikto aktīvu pārvaldīšanas institūcijas izveide – šo institūciju varētu veidot valsts kopīgi ar kādu privāto investoru. «Arī ārvalstu investori ir izrādījuši interesi par līdzdalību šādā slikto kredītu bankā, bet tajā ir jābūt iesaistītai arī valstij,» norāda LHZB vadītājs.

23. februārī darba grupas, kurā darbojas arī FKTK un Latvijas Komercbanku asociācijas (LKBA) pārstāvji, priekšlikumi tiks iesniegti finanšu ministram Atim Slakterim, savukārt normatīvie akti, kas palielinātu hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzību, varētu tikt pieņemti šī gada aprīlī.

Tautsaimniecības stimulēšanai būtu jāiepludina vismaz miljards latu, lai Latvija varētu atmaksāt 7.5 miljardu eiro aizdevumu.

Neskaidras iespējas

Lai arī finanšu ministrs Atis Slakteris lika noprast, ka tautsaimniecības atbalstīšana un veicināšana ir viens no svarīgiem uzdevumiem, tomēr valsts atbalsts būs atkarīgs no situācijas budžetā un politiķu lēmumiem. Proti, pagaidām nav skaidrs, no kādiem līdzekļiem varētu segt, piemēram, Ekonomikas ministrijas iecerēto 100 milj. Ls valsts galvojumu Latvijas Garantiju aģentūras sniegtajām garantijām šogad, bez kurām kredītus uzņēmumiem šobrīd ir grūti dabūt. Turklāt, saskaņā ar politiķu izteikumiem, šobrīd nodokļu ieņēmumi atpaliek no plānotā par teju 20 %. Vienlaikus ekonomists Andris Strazds atgādina, ka vislielākais atbalsts tautsaimniecībai jau tiek sniegts, stabilizējot finanšu sistēmu un novēršot valsts bankrotu.

Nākamā gada valsts budžeta projektā paredzētā ekonomiskās izaugsmes prognoze tiks samazināta līdz mīnus 1 % no IKP, taču tas nav pesimistiskākais scenārijis, raksta laikraksts Dienas bizness.

Pēc Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētāja Ineša Feifera teiktā šobrīd no pasaules finanšu sistēmas jau ir izzuduši apmēram 3 000 miljardu ASV dolāru, turklāt tiek lēsts, ka tas vēl nav viss. Šobrīd neviens starptautiskajos tirgos īsti nevēloties aizdot naudu uz ilgāku termiņu. Tas arī noved pie situācijas, ka valstīm, kurām nav citas izejas, jādodas lūgt aizdevumu pie Starptautiskā valūtas fonda, kā to šobrīd izdarīja Ungārija un Īslande, norāda A. Slakteris. Viņš gan uzsver, ka Latvijā nav tāda situācija, kāda ir Ungārijā vai Īslandē, jo eiroobligācijās nauda tika izņemta jau šā gada maijā, turklāt šā gada valsts budžeta grozījumos nevis tika sadalīti liekie miljoni, kā agrāk bija pierasts, bet gan pievilkta tēriņu josta. «Šobrīd ir jāveic mājasdarbs un jāsamazina izdevumi, lai gadījumā, ja vajag aizņemties, to darītu pēc iespējas vēlāk,» uzsvēra A. Slakteris.

Ekspertu viedokļi par Citadeli: pārdošanas cena varētu būt augstāka un pārdošanas process nav pietiekami caurspīdīgs, taču pozitīvi vērtējama ASV ienākšana banku sektorā Latvijā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jauno investoru mērķis ir padarīt Citadeli par banku sektora nacionālo līderi, bet pēc tam – par reģionālo līderi, žurnālistiem solīja Ripplewood Advisors LLC izpilddirektors un dibinātājs Tims Kolinss, kurš pēc uzraudzības iestāžu apstiprinājuma saņemšanas kļūs par bankas Citadele padomes priekšsēdētāju. Banka sola turpināt finansēt uzņēmējus arī turpmāk, īpaši aktīvi strādājot ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Nozares ekspertu viedokļi ir atšķirīgi – jaunie investori varētu «ievest» ASV pieredzi, bet būtiskas izmaiņas nav gaidāmas, taču ap Citadeles pārdošanas procesu pēdējos mēnešus virmo arī dažādas baumas un spekulācijas, kam labu augsni deva nekomunicēšana ar sabiedrību par bankas pārdošanas procesu.

Parex pārņemšana notikusi nevis valsts, bet Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs, atsaucoties uz Valsts kontroles revīziju, informēja TV3 raidījums Nekā personīga. Kontrole arī secinājusi, ka šobrīd pastāv neefektīvas līdzekļu izmantošanas risks, algojot pašreizējo Parex vadību un viņu konsultantus.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to, kā notika Parex pārņemšana. Tas apstiprinot, ka lielākie ieguvēji no bankas pārņemšanas ir tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts. Un daudz kas no bankas pārņemšanas procesa ticis noslēpts.

2008. gada 31. augusts. Šajā dienā vairs nevar noslēpt, ka Parex ir nopietnas problēmas - no bankas strauji aizplūst nauda. Par to būtu jāsāk uztraukties Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai. Taču viss ir diezgan mierīgi un nekādi lēmumi neseko. Tikmēr finanšu pasaulē viss notiek daudz straujāk - banku krīze piemeklē ASV un Islandi. Tās atskaņas jūtamas Latvijā.

Trešdien Finanšu ministram tiks prezentēti darba grupas sagatavotie priekšlikumi kredītņēmēju aizsardzībai, šodien raksta Dienas bizness.

Kamēr šie priekšlikumi nav apspriesti ar finanšu ministru un Starptautsiko valūtas fondu, Pasaules Banku, tikmēr par tiem skaļi runāt nevarēšot. «Vispirms Latvijai ir jāsaprot, ko un kā valsts var risināt tā dēvēto slikto kredītu — gan mājsaimniecībām, gan biznesam — gadījumā, un tikai tad varēs runāt par konkrētiem priekšlikumiem un iespējamiem risinājumiem,» uzsvēra darba grupas vadītājs

un valsts a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis.

Vairāk lasiet šodienas, 24. februāra laikrakstā Dienas bizness!

Īpašnieku mainījušas 22 iepriekš a/s Parex banka piederošas galvenokārt luksusa klases automašīnas, kas nonākušas vairāku ārzonu kompāniju un Valērija Kargina dēla firmas rokās.Valstij gar degunu aiziet 22 auto Visu pārreģistrēto mašīnu turētājs joprojām ir Parex banka, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) informācija. Visas mašīnas pārreģistrētas šogad.

Db neizdevās saņemt Parex bankas atbildes par iemesliem auto pārreģistrācijai. Tā kā valstij, kļūstot par bankas kontrolpaketes turētāju, īpašumā nonāktu arī bankai piederošās mašīnas, nevar izslēgt, ka šis bijis mēģinājums pasargāt dārgos spēkratus. Apkopojot dažādu lietotu auto pārdošanas interneta portālu informāciju, var secināt, ka to spēkratu vērtība, kuras nesen mainījušas īpašnieku, mērāma 0.5 - 0.6 milj. Ls.

Db jau ziņoja (11.11.2008.), ka, visticamāk, neskartas paliks arī abu līdzšinējo bankas lielāko īpašnieku un vadītāju Valērija Kargina un Viktora Krasovicka dārgās villas Jūrmalā, jo juridiski tās pieder citiem. Abiem baņķieriem ar saviem īpašumiem ir jāgarantē valsts sniegtais atbalsts Parex bankas glābšanā.

Valdība lēmusi nodrošināties ar ārvalstu institūciju atbalstu Latvijas makroekonomikas stabilizēšanai. Eksperti lēš, ka Latvijai var nākties aizņemties vismaz miljardu eiro. "Latvijas finansiālās situācijas stabilizācijas vārdā esam pilnvarojuši finanšu ministru Ati Slakteri oficiāli sākt sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pārstāvjiem," pēc valdības slēgtās sēdes ar oficiālu paziņojumu nāca klajā Ministru prezidents Ivars Godmanis.

Taču ne viņš, ne A. Slakteris patlaban nebija gatavi nosaukt summu, ko Latvija gatavojas situācijas stabilizācijai aizņemties, jo tā būšot atkarīga no sarunu gaitas un tā, kā starptautiskās organizācijas izvērtēs Latvijas situāciju. "Es negribu būt tā bada dzeguze, kas tagad nosauc konkrētu ciparu, jo pat lieli eksperti šīs palīdzības summu min tik plašās robežās, ka tās nav vērts nosaukt," norādīja finanšu ministrs. Abi valsts pārstāvji gan uzsver, ka pagaidām nekādas akūtas nepieciešamības pēc palīdzības neesot, tas esot vien draudzīgs SVF jau pirms vairākiem mēnešiem izteikts piedāvājums nākotnes stabilizācijas vārdā, jo Latvija nav atrauta no globālās finanšu krīzes. A. Slakteris atzīst, ka par palīdzību ar starptautiskajām institūcijām ir gatavs runāt "līdz laimīgai uzvarai".

Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.

Hipotēku banka saņēmusi auditorkompānijas sagatavoto sākotnējo finanšu analīzi par stāvokli Parex bankā. "Šī sākotnējā izpēte neatklāja būtiskas un līdz šim nezināmas nianses, un, nekādā mērā, nemaina mūsu lēmumu īstenot darījumu, un pārņemt Parex bankas akcijas," norāda Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis.

"Gribu arī uzsvērt – auditoru ziņojums ir tapis salīdzinoši īsā laikā, ir koncentrēts un tas galvenokārt bija nepieciešams, lai abas akciju kontrolpaketes pārņemšanas darījumā iesaistītās puses vienotos par absolūtu pārskatāmību un caurspīdīgumu darījumā," sacīja Inesis Feiferis.

Ziņojumā bez audita speciālistu izpētes atzinuma ir iekļautas arī rekomendācijas par darbībām, kas jāveic visdrīzākā laikā, kā arī Parex bankas vadošo amatpersonu viedokļi par prioritātēm, kas nodrošinātu Parex bankas turpmāku un sekmīgu darbību.

"Mēs novērtējam šos ieteikumus kā augsti kvalificētu profesionāļu redzējumu," papildināja Inesis Feiferis.

Pirmdien, 10.novembrī, finanšu ministrs Atis Slakteris, valsts a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka prezidents Inesis Feiferis un a/s Parex banka līdzīpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis parakstīja līgumu par Parex bankas akciju kontrolpaketes pārņemšanu, ar kuru 51% bankas akciju par 2 latiem pāries Hipotēku bankas īpašumā.

Parakstītā līguma rezultātā Parex banka kļūs par Hipotēku bankas meitas sabiedrību. Atlikušās akcijas, kas pieder esošajiem akcionāriem ar balsstiesībām, jeb 33.83% no bankas kapitāla tiks ieķīlātas par labu Hipotēku bankai, līdz ar to šo akciju balsstiesību izmantošana tiks nodota Hipotēku bankai. 15% akciju no Parex bankas kapitāla paliek mazākuma akcionāru īpašumā. Darījums paredz Parex bankas akcionāru akciju pirkumu ar atpakaļ pirkuma iespēju ne ātrāk kā 12 mēnešus pēc darījuma noslēgšanas.

Lai nodrošinātu savu saistību izpildi, akcionāri ir apņēmušies ieķīlāt atlikušās viņiem piederošās Parex bankas akcijas un savus privātīpašumus, kā arī kā finanšu nodrošinājumu katrs saglabāt savus noguldījumus bankā vismaz 14 miljonu latu apmērā. Saskaņā ar līguma noteikumiem akcionāriem būs pienākums kompensēt valstij visus bankas zaudējumus, kuri nav pienācīgā kārtā atspoguļoti bankas pārskatos, ja tādi tiek konstatēti uz darījuma pabeigšanas dienu.

Valsts īpašumā esošo Parex Bankas akciju skaits pieaugs līdz 84.83 %, gada laikā valsts cer tās pārdot stratēģiskajam investoram.

Pēc valdības sēdes, kurā tika pieņemts attiecīgs lēmums, premjers Ivars Godmanis skaidroja, ka a/s Parex Banka lielākajam akcionāram - valstij piederošajai Latvijas Hipotēku un zemes bankai jau nākamnedēļ jālemj par vadošā konsultanta piesaisti stratēģiskā investora meklēšanai, savukārt Finanšu ministrijai jāorganizē sarunas ar Parex bankai izsniegto sindicēto kredītu devējiem par to refinansēšanu. Premjers ir pārliecināts, ka Parex bankai varētu izdoties atrast stratēģisko investoru: «Pusgadu atpakaļ šo banku vēlējās nopirkt par lielu summu. Pašlaik Parex kredītportfeli ir grūti novērtēt. Mūsu mērķis ir atrast investoru, kas neilgā laikā vēlreiz nenoved banku līdz tai situācijai, kādā tā ir pašlaik.» Ņemot vērā to, ka AS Parex banka valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis ir iesniedzis atlūgumu, Parex bankā pēc iespējas ātrāk tiks ievēlēta jauna vadība, Db pastāstīja Finanšu ministrijas Komunikāciju departamenta direktore Diāna Bērziņa. Viņa paskaidroja, ka šobrīd Parex bankā svarīgākie lēmumi tiek pieņemti un darījumi notiek Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Latvijas Hipotēku un zemes bankas uzraudzībā. Premjers un finanšu ministrs gan pagaidām neatklāj, vai valdībai jau padomā konkrētas kandidatūras, kas varētu ieņemt Parex bankas prezidenta amatu.

2008. gada 9 mēnešos Parex grupas peļņa bija 13.2 miljonu latu. Šī gada trešā ceturkšņa finanšu dati liecina, ka 2008. gada 30. septembrī Grupas aktīvi veidoja 3.35 miljardi latu, izsniegto kredītu apjoms - 2.21 miljardi latu, piesaistīto noguldījumu apjoms - 2.20 miljardi latu, kapitāls un rezerves - 216.3 miljoni latu apmērā, liecina infomācija biržā.

Parex grupai ir pārstāvniecības, filiāles un meitas uzņēmumi 15 pasaules valstīs, ieskaitot bankas filiāles un klientu apkalpošanas centrus Igaunijā, Vācijā un Zviedrijā. Parex banka ar tas centrālo pārvaldi un trīs galvenajiem Rīgas filiālēm ir Parex grupas pamatuzņēmums. Parex grupai pieder arī vairāki meitas uzņēmumi, kas darbojas dažādos finanšu tirgus sektoros, tai skaitā, meitas bankas AP Anlage und Privatbank AG Šveicē un Parex bankas Lietuvā, ieguldījumu pārvaldes kompānijas Latvijā, Krievijā, Ukrainā, Lietuvā, Latvijas pensiju fonds Parex atklātais pensiju fonds, līzinga un/vai faktoringa kompānijas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un dzīvības apdrošināšanas kompānija Parex Dzīvība.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Lietas izskatīšana tika atlikta, jo Parex bankai jāiesniedz tiesā papildu pierādījumi, tostarp bankas akcionāru sapulču protokoli, kur lemts par gada pārskatu apstiprināšanu un valdes locekļu atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem.

Tādejādi prasības izskatīšanu pret bijušajiem bankas akcionāriem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu atlikta līdz 2012.gada 23.februārim

Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe tiesas sēdē sacīja, ka šiem dokumentiem varētu būt liela nozīme lietā, jo ir lemts par valdes atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem. Tas attiektos uz darījumiem vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, par kuriem tiesā iesniegta prasība.

Grūbe trešdien arī lūdza tiesu apturēt tiesvedību lietā, līdz tiks izšķirta tiesvedība administratīvajā tiesā, kurā Parex banka lūdz atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu, ar kuru bankai uzrēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pret to iebilda Parex bankas pārstāvis, norādot, ka administratīvā tiesvedība attiecas uz salīdzinoši mazu daļu šīs lietas, un nekas netraucē lietu Rīgas apgabaltiesā sākt izskatīt pēc būtības.

Pēdējās nedēļās ASV finanšu tirgu ir satricinājušas vairāku lielo kredītiestāžu paziņojumi par maksātspējas problēmām.

Ietekme no ASV finanšu krīzes uz Latvijas valsts ekonomiku būs jūtama pat, ja tiek apgalvots pretējais, tāpēc, ka ne jau tieši caur bankām šī ietekme būs jūtama. Iedzīvotājiem būs grūtāk aizņemties naudas resursus. Jau šobrīd neviens naudu vairs īpaši neaizdod. Šis pats par sevi jau ir tāds kritisks moments. Turklāt, visi nogaida, lai varētu saprast, par kādu cenu tad naudu īsti pārdot. Domāju, ka pārāk ilgi tas neturpināsies, tomēr lielā mērā viss būs atkarīgs no ASV valdības un no centrālo banku koordinētas rīcības.

Ir grūti prognozēt, kādi ir ASV rīcībā esošie resursi, ar kuriem viņi var veikt intervenci tirgū. Izskatās, ka viņi šobrīd ļoti intensīvi ar to strādā, pretēji tam, kā to ir pateikusi Eiropas Savienība, ka katras valsts glābšana ir katras valsts pašas problēma. Pieaugs to gadījumu skaits, kad cilvēki nevarēs norēķināties par saistībām, tajā skaitā arī uzņēmēji. Pašreiz ir nepieciešami apgrozāmie līdzekļi, kuru daudzums ir samazinājies. Nedomāju, ka nauda nebūs vispār, - jautājums ir par kādu cenu to nāksies pirkt.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka prasību pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā un bijušo Parex banku par 2008.gadā slēgto ieguldījuma līgumu.

Pilns spriedums būs pieejams 3.februārī, tad to 20 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

AS Reverta pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns žurnālistiem norādīja, ka spriedums ir loģisks, tomēr vēl ir grūti zināt visus argumentus tam. To varēs izdarīt pēc pilna sprieduma saņemšanas.

Savukārt prasītāju pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe spriedumu nekomentēja.

Jau ziņots, ka Kargins un Krasovickis apgabaltiesu lūguši atzīt par spēkā neesošu līgumu, ar kuru valsts savulaik par diviem latiem (2,8 eiro) pārņēma viņu īpašumā esošās bankas akcijas. Viņi lūdz atzīt par spēkā neesošiem ieguldījuma līgumu, kas tika parakstīts 2008.gada 10.novembrī, un vienošanos par grozījumiem šajā līgumā, ko parakstīja 2008.gada 2.decembrī un 3.decembrī.

Laikā, kad valsts iepludina naudu Parex bankā, tā kreditē uzņēmumu, kas teju tūlīt pēc kredītķīlas reģistrēšanas atzīts par maksātnespējīgu. Pērnā gada 18. decembrī Komercķīlu reģistrā reģistrēta ķīla, ko Parex bankai devusi SIA Global Fashion Group, kas plašāk pazīstams kā pērnpavasar lidostas Rīga teritorijā atklātā modes preču tirdzniecības centra City Fashion Outlet un veikalu Palazzo Italia un Ermenegildo Zegna īpašnieks. Dažas dienas vēlāk - 23. decembrī - tiesa šo uzņēmumu atzinusi par maksātnespējīgu.

Krievijas uzņēmēja Grigorija Rabinoviča (attēlā) pārstāvētais luksus preču veikalu īpašnieks Global Fashion Group, pirms tika atzīts par maksātnespējīgu, devis komercķīlu Parex bankai."Nē" jauniem kredītiem

Kopš novembrī atklātībā nonāca ziņas par Parex bankas nopietnajām finansiālajām problēmām, kuru dēļ valdība spēra precedenta soli, pārņemot banku valsts īpašumā, reģistrēts ļoti mazs skaits ķīlu, kur kā ņēmējs vai devējs figurē šīs bankas nosaukums, Db secināja, pētot Komercķīlu reģistra datus. Finansiāli ietilpīgākās ir ķīlas, kuras Parex banka devusi depozītam no Valsts kases - kā Db jau ziņoja (5.01.2009.), līdz šim finanšu iestādes darbības stabilizēšanai valsts jau ir ieguldījusi 674 milj. Ls.