Valdība lēmusi nodrošināties ar ārvalstu institūciju atbalstu Latvijas makroekonomikas stabilizēšanai. Eksperti lēš, ka Latvijai var nākties aizņemties vismaz miljardu eiro. "Latvijas finansiālās situācijas stabilizācijas vārdā esam pilnvarojuši finanšu ministru Ati Slakteri oficiāli sākt sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pārstāvjiem," pēc valdības slēgtās sēdes ar oficiālu paziņojumu nāca klajā Ministru prezidents Ivars Godmanis.
Taču ne viņš, ne A. Slakteris patlaban nebija gatavi nosaukt summu, ko Latvija gatavojas situācijas stabilizācijai aizņemties, jo tā būšot atkarīga no sarunu gaitas un tā, kā starptautiskās organizācijas izvērtēs Latvijas situāciju. "Es negribu būt tā bada dzeguze, kas tagad nosauc konkrētu ciparu, jo pat lieli eksperti šīs palīdzības summu min tik plašās robežās, ka tās nav vērts nosaukt," norādīja finanšu ministrs. Abi valsts pārstāvji gan uzsver, ka pagaidām nekādas akūtas nepieciešamības pēc palīdzības neesot, tas esot vien draudzīgs SVF jau pirms vairākiem mēnešiem izteikts piedāvājums nākotnes stabilizācijas vārdā, jo Latvija nav atrauta no globālās finanšu krīzes. A. Slakteris atzīst, ka par palīdzību ar starptautiskajām institūcijām ir gatavs runāt "līdz laimīgai uzvarai".
Pieļauj pat 5 miljardus
Dienas laikā Db neizdevās ne no SVF, ne EK uzzināt sīkāk par Latvijai piešķiramās palīdzības apjomu un nosacījumiem. No Briseles tika saņemta vien atbilde, ka Latvijas valdība par finansiālas palīdzības iespējām EK interesējusies pirms dažām nedēļām un saņēmusi pozitīvus signālus "par diezgan ātru lēmuma pieņemšanas gaitu". Pēc Eiropas Centrālās bankas Frankfurtē aplēsēm, Latvijas palīdzības apjoms varētu sasniegt pat 5 mljrd. eiro, sīkāk nepamatojot tādas summas rašanos. Tā nav salīdzinoši liela summa uz pēdējā laikā SVF izsniegto palīdzību fona - Īslandei līdz 2010. gadam paredzēts piešķirt 20 mljrd. eiro, Ukrainai - 16.7 mljrd. eiro un Ungārijai - ap 8 mljrd. eiro. Tomēr uz kopējā valsts budžeta fona Latvijai tā ir ievērojama summa. Db (19.11.2008.) jau rakstīja, ka 2009. gada Latvijas ieņēmumu budžets plānots 5.3 mljrd. Ls, bet budžeta deficīts 1.5 % apmērā no IKP.
Vismaz miljards
Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Andris Strazds domā, ka kopumā, runājot par aizņemšanos no starptautiskām institūcijām, lai stabilizētu Latvijas maksājumu bilanci, summa varētu būt vismaz 1 miljards eiro.
"Noteikumi, kas tiks uzstādīti, visticamāk, būs saistīti ar budžeta izdevumu tālāku apcirpšanu, t.sk., iespējams, arī sociālajā sfērā, korupcijas apkarošanu, konkurences un eksporta veicināšanu. Latvijas valdība līdz pēdējam centīsies izvairīties no aizņemšanās no SVF, jo šī institūcija parasti uzstāda visskarbākos noteikumus. Faktiski tas nozīmē, ka aizņēmējas valsts valdība zināmā mērā uz aizdevuma laiku zaudē savu ekonomisko neatkarību - daudz ko jau nosaka SVF," tā A. Strazds.
Problēma ar budžetu
Valsts iestādes un bankas kopumā valdības lēmumu par sarunu sākšanu vērtē pozitīvi. Hipotēku bankas un Parex bankas vadītājs Inesis Feiferis minēja, ka runa nav par to, ka slīkstam, bet par to, ka kvalificētu un pieredzējušu speciālistu palīdzība sarežģītu jautājumu risināšanā nenāks par ļaunu.
"SVF strādā pieredzējuši cilvēki, kas pratīs atrisināt problēmas. Vispirms jāvienojas par situācijas izpratni, par tiem ceļiem, metodēm, pasākumiem, kuri jāveic, lai uzlabotu situāciju. Ja radīsies konkrēti aprēķini, ka nepieciešami finanšu līdzekļi, tad par to arī varēs runāt," tā viņš, norādot, ka vispirms varētu sekot konsultācijas ar SVF un EK speciālistiem un tikai tad nepieciešamības gadījumā - runas par finansiālu atbalstu.
To, ka valdība finanšu atbalstu varētu prasīt it kā Parex bankas dēļ, kurā tika iepludināti 200 milj. Ls, I. Feiferis noliedz. "Ja būtu tikai Parex bankas problēmas, tad mēs mierīgi dzīvotu. Vēl jau ir budžeta deficīta jautājums. Turklāt, tā kā tiek runāts par ekonomikas lejupslīdi, ir jāsaprot, ka nevaram ļaut ekonomikai slīdēt vēl uz leju, zaudēt darba vietas, jo tā rezultātā cilvēkiem zūd ieņēmumi, budžetā nav nodokļu," skaidroja I. Feiferis. Turklāt viņš atzina, ka Parex bankā šobrīd situācija stabilizējas, cilvēki sāk atgriezties. "Tuvākajā laikā varēs teikt, ka situācija ir stabilizējusies," atzina I. Feiferis, neizslēdzot iespēju, ka Parex bankai nebūs vajadzīgi vēl 200 milj. Ls, par ko tika lēsts iepriekš.
Tikai priekšdarbi
Nav runa par Latvijas valdības lūgumu pēc palīdzības: runa ir par priekšdarbiem, lai izvērtētu iespējas saņemt aizdevumus no EK vai SVF nākotnē, ja pastiprinātos globālās finanšu krīzes ietekme uz Latviju vai recesija tautsaimniecībā un būtu nepieciešamība mazināt to ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, uzsvēra LB pārstāvis Mārtiņš Grāvītis. "Sadarbībā ar šo institūciju ekspertiem taptu makroekonomikas stabilizācijas pasākumu plāns un darba gaitā arī apsvērtu, kādi līdzekļi konkrētu punktu īstenošanai nepieciešami un, ja jā, tad cik." Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Irēna Krūmane lēsa, ka lēmums ir pieņemts par oficiālu sarunu sākšanu ar SVF un EK, kas ir vērtējams kā drošības spilvens Latvijas finanšu sistēmai kā iespējama palīdzība nepieciešamības gadījumā.
Arī Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzsvēra, ka runa ir par iespēju aizņemties, nevis aizņemšanos, jo spiedīgas vajadzības šobrīd nav. P. Strautiņš akcentē, ka lietderīgi būtu vienoties par iespēju aizņemties, kuru nākotnē varētu izmantot vai neizmantot pēc Latvijas ieskatiem. 'Visticamāk, šāds aizņēmums varētu tikt izdarīts, lai palīdzētu finansēt nākamā gada budžeta deficītu ar izdevīgākiem nosacījumiem, tādējādi ietaupot nodokļu maksātāju līdzekļus," tā P. Strautiņš.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis skaidroja, ka šā gada valsts budžeta izpilde un arī nākamā gada prognozes paredz fiskālo deficītu, kas nozīmē, ka valdībai būs nepieciešams finansējums, ar ko segt šo izdevumu un ieņēmumu starpību. "Līdz šim valdība varēja brīvi izvēlēties, no kā un cik aizņemties naudu, taču patlaban šādas iespējas ir tuvu nullei. Tādēļ tālredzīgi, ka savlaicīgi tiek risinātas sarunas ar starptautiskajām organizācijām un meklētas iespējas par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu Latvijai. Šāds savlaicīgs solis mazinās spekulācijas par to, kur un kā valdība segs ieņēmumus pārsniegušos tēriņus," tā viņš.
Tā kā norit sarunas, tad, par kādu apjomu tiek runāts, no vienas puses nav nozīmes minēt, domā D. Gašpuitis. Tomēr viņš lēš, ka summa, ko vēlas valdība, noteikti ir lielāka par patlaban paredzamo deficīta segšanai un vēlams, lai tā būtu ar nelielu rezervi. Summa atkarīga no ekonomikas attīstības scenārija, ar kādu valdība pamatos nepieciešamos resursus. Katrā ziņā aizdevuma apjoms būs kompromiss starp to, cik vēlas valdība, un to, cik lielu summu aizdevējs gatavs aizlienēt. Daudz jau būs atkarīgs no sarunu kompromisa un nosacījumiem, uz kādiem līdzekļi tiks piešķirti, tā D. Gašpuitis.
Kaimiņvalstis iztiks bez
Abas pārējās Baltijas valstis norādījušas, ka nedomā sekot Latvijas piemēram un aizņemties no SVF vai Eiropas Savienības. "Tomēr mēs atzīstam, ka Lietuvas situācija atšķiras no Latvijas, jo mums nav jāglābj otra lielākā banka valstī," tā Lietuvas finanšu ministrs Rimants Sadžus (Rimantas Sadžius), ziņo Reuters.
Db jau vairākkārt rakstīja, ka 08.10.2008. Latvijas valdība pieņēma lēmumu iegādāties 51 % Parex bankas akciju, lai glābtu to no maksātnespējas. Abu pārējo Baltijas valstu finanšu situācija tomēr ir labāka nekā Latvijai, kas 2008. gada 3. ceturksnī uzrādīja 4.2 % ekonomikas kritumu, kamēr Igaunijai tie ir vien 3.3 %, bet Lietuvai ir pat 4-5 % pieaugums.
