Jaunākais izdevums

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvalde šogad deviņos mēnešos veikusi 665 tirdzniecības pārbaudes, kurās pārkāpumi konstatēti 533 gadījumos, liecina informācija VID mājaslapā.

Visbiežāk konstatēta preču uzskaites un attaisnojuma dokumentu reģistrācijas kārtības neievērošana (184 gadījumos), naudas summa kases aparāta naudas kastē nesakrīt ar kontroles izdrukā norādīto (144), kases aparāta žurnāls netiek kārtots atbilstoši normatīvo aktu prasībām (115).

Tāpat 100 gadījumos konstatēts, ka kases aparāts neatbilst tehniskajām prasībām, 72 gadījumos kases čekos, Z un X pārskatos nav norādīti normatīvos noteiktie rekvizīti, bet 66 gadījumos konstatēta ieņēmumu nereģistrēšana.

Vēl 62 gadījumos nav ievēroti "Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi", 59 gadījumos konstatēta kases aparāta čeka vai darījumu apliecinošu dokumentu neizsniegšana, 36 gadījumos konstatēta nereģistrēta struktūrvienība.

Tāpat 14 gadījumos, ka kases aparāts sākts lietot bez reģistrēšanas VID, piecos gadījumos konstatēta kontrollentas glabāšanas termiņa neievērošana, bet divos gadījumos konstatēta iejaukšanās kases aparāta programmatūrā. Par tirdzniecības pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem deviņos mēnešos piemērots naudas sods 48 100 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas uzņēmuma “Grindeks” koncerna konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada deviņos mēnešos koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 168,9 milj. eiro, kas ir par 31,8 milj. eiro vai 23% vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos. 2021. gada deviņos mēnešos koncerna peļņa bija 27,6 milj. eiro, kas ir par 15,5 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos.

2021. gada deviņos mēnešos lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”. 2021. gada deviņos mēnešos koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 97 valstīm par kopējo summu 160,0 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad deviņos mēnešos ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada deviņos mēnešos bankas "Citadele" zaudējumi bija 24,451 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad deviņos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank", "Baltic International Bank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad deviņos mēnešos bija 4,041 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi pieauguši līdz 3,698 miljoniem eiro, "Baltic International Bank" zaudējumi bija 1,179 miljoni eiro pretstatā peļņai pērn attiecīgajā periodā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 71,5%, sasniedzot 978 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada deviņos mēnešos starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad deviņos mēnešos "Swedbank" peļņa bija 59,913 miljoni eiro, kas ir par 28,1% mazāk nekā 2019.gada deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas satiksme no autostāvvietu pakalpojumiem iekasējusi 10 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 27.11.2019

Ieņēmumi no autostāvvietu pakalpojumiem šī gada deviņos mēnešos ir 10,088 miljonus eiro - par 0,1% jeb sešiem tūkstošiem eiro mazāk nekā pērn šādā periodā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas satiksme (RS) šogad deviņos mēnešos strādāja ar 143,428 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21,3% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, bet uzņēmuma peļņa bija 2,92 miljoni eiro atšķirībā no zaudējumiem pērn, liecina RS publiskotais neauditētais finanšu pārskats.

2019.gada deviņos mēnešos RS ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem bija 37,501 miljons eiro - par 14,4% jeb 4,727 miljoniem eiro vairāk nekā 2018.gada deviņos mēnešos. Ieņēmumu pieaugums tiek skaidrots ar ieņēmumiem no pārvadājumiem, ko veica piesaistītais apakšuzņēmums Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS).

Ieņēmumi no autostāvvietu pakalpojumiem šī gada deviņos mēnešos ir 10,088 miljonus eiro - par 0,1% jeb sešiem tūkstošiem eiro mazāk nekā pērn šādā periodā. Uzņēmums septembra beigās apkalpoja 6583 maksas autostāvvietas (2018.gada beigās - 6612, bet 2017.gada beigās - 5989).

Savukārt RS piešķirtais finansējums par nesaņemtiem ieņēmumiem saistībā ar piešķirtajām atlaidēm un kompensācijām zaudējumu segšanai no Rīgas pašvaldības budžeta šā gada 9 mēnešos palielinājies par 19,231 miljonu eiro, bet finansējums no valsts budžeta par personu ar pirmās un otrās grupas invaliditāti pārvadājumiem un pārvadājumiem ārpus Rīgas administratīvās teritorijas palielinājies par 1,199 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šogad iesaldēti iespējami noziedzīgi iegūti līdzekļi 212,5 miljonu eiro vērtībā

Žanete Hāka, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada deviņos mēnešos Finanšu izlūkošanas dienests (FID) izdevis 266 iesaldēšanas rīkojumus, kā rezultātā iesaldēti iespējami noziedzīgi iegūti līdzekļi 212,5 miljonu eiro apmērā.

Tas ir par 183% vairāk nekā 2018. gadā, kad deviņos mēnešos tika iesaldēti iespējami noziedzīgi iegūti līdzekļi 75 miljonu eiro apmērā, informē FID.

Šajā laika posmā iesaldēti arī seši nekustamie īpašumi un izdoti 24 rīkojumi par finanšu instrumentu iesaldēšanu. Šī gada trīs ceturkšņos no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem FID saņēmis 3968 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un 21 627 par neparastiem darījumiem.

Salīdzinoši 2018. gada deviņos mēnešos saņemti 5390 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem un 17 458 par neparastiem darījumiem. 2019. gada deviņos mēnešos FID saņēmis 10 ziņojumus par iespējamu terorisma finansēšanu un vienu ziņojumu par iespējamu proliferācijas finansēšanu. Aktīvāk ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem Finanšu izlūkošanas dienestam iesniedz finanšu institūcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Biļešu tirdzniecības pārkāpumi transportā visbiežāk fiksēti Rīgas reģionā

Zane Atlāce - Bistere, 20.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biļešu tirdzniecības pārkāpumi reģionālajos autobusos un vilcienos visbiežāk konstatēti savienojumā starp Rīgu un Jūrmalu, Salaspili, Ķekavu un Olaini.

Reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos kontroles 2019. gadā veiktas 2351 reizi, un pārkāpumi konstatēti 6% gadījumu. Arī pērn izplatītākie bijuši biļešu tirdzniecības pārkāpumi.

Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, konstatēto pārkāpumu skaits ir palielinājies par 10%.

Pērn veikto kontroļu skaits, salīdzinot ar 2018. un 2017. gadu, ir palielinājies par attiecīgi 27% un 73%. Plānots, ka šogad to skaits nebūs mazāks kā 2019. gadā.

2019. gadā konstatēti 143 pārkāpumi, no kuriem 51% bijuši biļešu tirdzniecības pārkāpumi - pasažierim netika izsniegta biļete, biļete ar braukšanas maksas atvieglojumiem izsniegta pasažierim, kurš nav tiesīgs to saņemt, vai biļetē norādītā pietura nesakrita ar to, kuru autobusa vadītājam bija nosaucis pasažieris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Teju pusē no maksātnespējas administratoru prakses vietām šogad konstatēti nopietni pārkāpumi

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) šogad, veicot klātienes pārbaudes maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskā aizsardzības procesa uzraugošo personu prakses vietās, 45% gadījumu konstatējis nopietnus pārkāpumus, aģentūra LETA uzzināja dienestā.

Kopumā dažāda rakstura pārkāpumi konstatēti 78% pārbaudīto vietu, taču 33% gadījumi tiem nav bijusi būtiska ietekme uz maksātnespējas procesu. Šādi rādītāji ir nedaudz zemāki nekā pērn, kad dažādi pārkāpumi konstatēti 81% gadījumu, taču būtiski pieaudzis nopietno pārkāpumu īpatsvars, kas 2019.gadā bija vien 29%.

Dienestā atzina, ka, neskatoties uz to, ka kopš reformām maksātspējas joma ir būtiski pilnveidojusi maksātnespējas procesa administratoru uzraudzības mehānismus un kopumā 2020.gadā situācija ir uzlabojusies, tomēr pieaudzis to pārkāpumu apjoms, kam ir būtiska ietekme uz likumīgu un efektīvu maksātnespējas procesa norisi.

Maksātnespēju administratoru darbībā konstatēti tādi pārkāpumi kā līdzekļu nepamatota pārskaitīšana uz administratora kontu, kā arī nepamatota izmaksu segšana no parādnieka naudas līdzekļiem un ar kreditoriem nesaskaņota mantas pārdošana. Tāpat konstatēti pārkāpumi uzraugošo personu uzraudzības darbībā, kā arī tiesībaizsardzības institūciju darbībā saistībā ar apstākļiem, kas var būt par pamatu kriminālprocesa sākšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sodu apmērs uzņēmumiem par pārkāpumiem AML jomā pārsniedz jau 400 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem, kuri nav spējuši izpildīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN) prasības, aizvien biežāk tiek piemēroti sodi, informē "Lursoft" pārstāve Indra Urtāne.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, 2019.gada laikā vien VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde veikusi 1013 pārbaudes, un 229 gadījumos pieņemts lēmums par sodu piemērošanu.

Kā rāda apkopotā informācija, no teju 300 uzņēmumiem, kas līdz šim saņēmuši sodus, gandrīz visiem ir piemēroti naudas sodi. To diapazons ir ievērojams - sākot no 50 eiro gadījumā, ja nav veikta klienta darījuma uzraudzība un nav pildīts pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu, beidzot ar 10 tūkst. eiro gadījumos, kad nav veikta padziļināta klientu izpēte, noskaidroti patiesie labuma guvēji un politiski nozīmīgās personas, kā arī uzņēmums nav izpildījis prasību uzrādīt visus pieprasītos dokumentus.Kopējais sodu apmērs, kas piemērots, uzņēmumiem, pārsniedz jau 400 tūkst.eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, papildus jau ierastajiem biznesa attīstības šķēršļiem, uzņēmēju biznesa tvērienu pārbauda arī koronavīruss Covid-19, kas ieviesis ievērojamas izmaiņas ierastajā uzņēmējdarbības vidē.

Dažādi ierobežojumi, kas kavē biznesa attīstību vai pat apstādina to pilnībā, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Jaunu uzņēmumu reģistrēšanas dinamikā gada pirmie divi mēneši nav būtiski atšķīrušies no 2019.gada attiecīgā laika perioda, taču jau martā novērots jaunu uzņēmumu kritums teju par 20%, tam vēl būtiskāk sarūkot aprīlī. Lursoft dati rāda, ka šī gada aprīlī reģistrēti vien 436 jauni uzņēmumi, kas ir uz pusi mazāk nekā pagājušā gada aprīlī. Arī turpmākajos mēnešos jauno uzņēmumu skaits bijis mazāks nekā 2019.gadā, taču tas piesardzīgi palielinājies. Jūlijā jau reģistrēts par 47 uzņēmumiem vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, arī septembrī šis gads pārsniedzis iepriekšējā gada rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Swedbank» rīcībā nonākusi informācija, ka trešdienas vakarā sākta «mērķtiecīga baumu izplatīšana» par tās stabilitāti, tādēļ pie bankomātiem izveidojušās rindas un atsevišķos bankomātos īslaicīgi beigusies izmaksājamā nauda. Nakts laikā «Swedbank» klientu vēlme izņemt skaidru naudu norimusi, sacīja bankas mediju attiecību vadītājs Janis Krops.

«Nakts laikā ažiotāža ir rimusies. Bankomātu monitoringa sistēma apliecina, ka Daugavpils iedzīvotāji ir devušies pie miera. Visticamāk, arī Daugavpils medijos situācijas skaidrošana ir devusi rezultātus,» teica Krops.

Tāpat viņš atzina, ka bankas klientu vēlme izņemt skaidru naudu bankomātos trešdienas, 23.oktobra, vakarā bija vērojama tikai Daugavpilī. «Citviet Latvijā viss mierīgi. Šis fenomens bija tikai Daugavpilī,» sacīja bankas pārstāvis.

Jautāts, cik būtiski pieauga pieprasījums pēc skaidras naudas izmaksām Daugavpilī, Krops atbildēja, ka izmaksas bija nebūtiskas uz kopējā bankomātu tīklā esošo līdzekļu apmēra fona.

Viņš arī sacīja, ka informācija par baumu izplatīšanu attiecībā uz «Swedbank» stabilitāti ir nodota atbildīgajām iestādēm, kuras pārbaudīs bankai radušās aizdomas, «jo šobrīd izskatās, ka baumas tiešām tika izplatītas apzinoties kādas sekas tās var radīt».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2019. gada deviņiem mēnešiem Covid-19 ietekmē samazinājušies pasažieru pārvadājumi visos transporta veidos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pasažieru skaita samazināšanos visos transporta veidos noteica Covid-19 pandēmija un ar to saistītie pārvietošanās ierobežojumi.

2020. gada deviņos mēnešos ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāja 117,1 milj. pasažieru, par 34,5 % mazāk nekā 2019. gada deviņos mēnešos.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 10,2 milj. pasažieru, par 28,1 % mazāk. Pasažieru pārvadājumi iekšzemē samazinājās par 27,5 %, bet starptautiskajos pārvadājumos – par 82 %.

Ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāja 66,9 milj. pasažieru, kas ir par 35,9 % mazāk nekā gadu iepriekš. Iekšzemes maršrutos pasažieru skaits samazinājās par 35,9 %, bet starptautiskajos maršrutos – par 35,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 7,5% mazāk nekā plānots

LETA, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,555 miljardus eiro, kas ir par 453,635 miljoniem eiro jeb 7,5% mazāk nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies par 67,951 miljonu eiro jeb 1,2%.

"VID administrētos kopbudžeta ieņēmumus ietekmēja valstī ieviestais ārkārtējais stāvoklis Covid-19 izplatības ierobežošanai, kā arī pēc ārkārtējā stāvokļa atcelšanas saglabātie ierobežojumi," norāda VID pārstāvji.

Dienestā norāda, ka lielākais ieņēmumu samazinājums 2020.gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, bija pievienotās vērtības nodoklī. 2020.gada septiņos mēnešos pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi veidoja 1,347 miljardus eiro, kas ir par 109,119 miljoniem eiro jeb 7,5% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Pievienotās vērtības nodoklī šogad septiņos mēnešos iekasēts par 234,4 miljoniem eiro jeb 14,8% mazāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada deviņos mēnešos konsolidētajā pašvaldību budžetā gan ieņēmumi, gan izdevumi samazinājušies līdzīgā apmērā – par 2,6%, tādējādi nodrošinot 111,1 miljona eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu plāna pārpilde gada sākumā, kad vēl nebija vērojama COVID-19 krīze, sekmēja augstu pārpalikumu pašvaldību budžetā janvārī-februārī, taču kopš marta uzkrātais pārpalikums sarucis.

Kopumā deviņos mēnešos pārpalikums bija aptuveni pagājušā gada apjomā, kas tradicionāli samazināsies uz gada beigām, pieaugot izdevumiem. Jāatzīmē, ka kopš 2019. gada beigām par 103,9 miljoniem eiro ir pieaudzis pašvaldību naudas līdzekļu noguldījumu atlikums, septembra beigās sasniedzot 596,3 miljonus eiro.

Šā gada deviņos mēnešos konsolidētajā pašvaldību budžetā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, ieņēmumi samazinājušies par 54,5 miljoniem eiro, jeb 2,6%, veidojot 2079,1 miljonu eiro. Ieņēmumu samazinājumu galvenokārt ietekmēja IIN ieņēmumu sarukums, un tieši pašvaldību budžetā tie samazinājās par 37,1 miljonu eiro jeb 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pilnībā pārtraukta hosteļa Merķela ielā ekspluatācija, vēl 25 hosteļi Rīgā atzīti par neatbilstošiem

Db.lv, 16.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēkā cietušajam, nelikumīgajam hostelim Rīgā, Merķeļa ielā 8, pilnībā pārtraukta ekspluatācija, kā arī vēl 25 hosteļiem pilsētā pārbaudēs atklāti dažādi ekspluatācijas pārkāpumi, informē Rīgas dome.

Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Belkovskis norādīja, ka sākotnēji Merķeļa ielā 8 eksperti plānojuši pārtraukt ekspluatāciju tikai 5. un 6.stāvam, bet pēc detalizētas pārbaudes pieņemts lēmums ekspluatāciju pārtraukt pilnībā un īpašniekam uzdots ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā veikt bojāto konstrukciju konservēšanu un sniegt skaidru plānu par ēkas tālāko nākotni.

Tostarp, atkārtoti apsekojot ēku pēc norādījumu došanas, secināts, ka norādes netiek pildītas un ēkā atrodas cilvēki. Kā arī apsekošanas laikā īpašuma iekšpagalmā konstatēts vēl viens patvaļīgi iekārtots hostelis.

BVKB: Trūkst pilnvaru, lai ierobežotu ēku nelegālu ekspluatāciju 

Uzraugošajām iestādēm nav pietiekamu pilnvaru, lai ierobežotu ēku nelegālu ekspluatāciju, trešdien...

Kopumā Rīgā apzināti un apsekoti 53 hosteļi, 28 no tiem nekādi pārkāpumi nav konstatēti, bet pārējos eksperti uzdevuši vai nu pilnībā vai daļēji slēgt telpas, vai veikt patvaļīgas būvniecības seku novēršanu. Tostarp Būvvalde, sadarbojoties ar pašvaldības policiju, veic preventīvas pārbaudes, lai sekotu līdzi norādījumu izpildei. Paralēli tiek apsekotas arī citas ēkas, kurās iepriekš konstatēti līdzīgi pārkāpumi.

Lai spētu preventīvi novērst potenciālās bīstamības situācijas, Būvvalde aicinājusi Valsts Ugunsdzēsības un drošības dienestu parakstīt sadarbības memorandu, kurā vienotos par operatīvu informācijas apmaiņu un sadarbību turpmāk.

Tāpat Būvvalde ir vienojusies ar Rīgas pašvaldības policiju par piekļuvi policijas elektronisko notikumu žurnālam, lai varētu preventīvi sekot līdzi policijas pārbaudēm un pēc nepieciešamības sniegt palīdzību, lai apturētu kāda objekta darbību.

Saistībā ar normatīvo regulējumu un tā efektīvu piemērošanu, kas ļautu kontrolējošajām iestādēm piespiedu kārtā nekavējoties apturēt telpu ekspluatāciju, ir notikušas tikšanās ar Ekonomikas ministriju. Šajās tikšanās un darba grupas rezultātā sāktas sarunas gan par hosteļu definīcijas precizēšanu, gan par starpinstitucionālas sadarbības veicināšanu.

"Lai šajā situācijā mēs piedzīvotu pozitīvas pārmaiņas, pašvaldības iestādēm ir nepieciešams arī politiskais atbalsts, tāpēc Rīgas pašvaldības iestāžu apkopotos secinājumus un priekšlikumus no domes vadības puses virzīsim Saeimas darba dienaskārtībā. Tāpat arī nepieciešama politiska iniciatīva pašvaldības saimniecības iekšienē attiecībā uz dzīvojamā fonda kvalitātes un stāvokļa apzināšanu - te ir lieli izaicinājumi un ir jāsagatavo precīzs plāns, kā pakāpeniski sakārtot Rīgas dzīvojamo fondu un pilnvērtīgi attīstīt mājokļu tirgu," sacīja vicemēre Linda Ozola.

Jau ziņots, ka 28.aprīlī ugunsgrēkā nelikumīgajā hostelī Merķeļa ielā 8 gāja bojā astoņi cilvēki. Glābēji evakuēja 24 cilvēkus. Kopš 29.aprīļa Rīgā ir notikuši reidi, kuru laikā apsekoti 34 hosteļi, no kuriem 14 telpās ir konstatēta patvaļīga ekspluatācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora “Tele2” apgrozījums šī gada deviņos mēnešos palielinājies par 8,7%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, un ir 108,7 milj. eiro.

Aizvadītajos deviņos mēnešos būtiski ir palielinājies uzņēmuma klientu skaits un šobrīd kopējais pieslēgumu skaits “Tele2” tīklā pārsniedz jau vienu miljonu.

Kā atzīst uzņēmumā, apgrozījums audzis ne tikai pateicoties pieaugošajam klientu skaitam, bet arī viedierīču pārdošanas apjoma pieaugumam. Šī gada deviņos mēnešos viedierīču apgrozījums palielinājies par vairāk nekā 13%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn.

“Daudzu gadu garumā esam veikuši apjomīgas investīcijas mobilo sakaru tīklā, lai nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus, dedzīgi strādājuši pie klientu apkalpošanas un lojalitātes programmām, kā arī uzņēmuma zīmola attīstības. Tas šobrīd ļauj uzņēmumam lepoties ne tikai ar atzīstamiem finanšu rādītājiem un to, ka “Tele2” ir lielākais mobilo sakaru operators Latvijā privātpersonu segmentā, bet arī pirmo reizi vēsturē esam kļuvuši par mīlētāko zīmolu nozarē,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā degvielas mazumtirgotāja pozīcijā arī šogad deviņos mēnešos bija "Neste Latvija", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes informācija.

Starp desmit Latvijas lielākajiem degvielas mazumtirgotājiem 2019.gada deviņos mēnešos bija arī "Circle K Latvia", "Viada Baltija", "Virši-A", "East-West Transit", "Astarte-nafta", "Augstceltne", "Gotika auto", "Latvijas propāna gāze" un "Ingrid A".

Savukārt pēc patēriņam nodotā naftas produktu (degvielas) apmēra šogad deviņos mēnešos lielākās kompānijas bija "Circle K Latvia", "Neste Latvija" un "Pirmas".

Lielākie komersanti pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra 2019.gada deviņos mēnešos:

1. "Neste Latvija"

2. "Circle K Latvia"

3. "Viada Baltija"

4. "Virši-A",

5. "East-West Transit"

6. "Astarte-nafta"

7. "Augstceltne"

8. "Gotika auto"

9. "Latvijas propāna gāze".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apgrozījums no azartspēlēm deviņos mēnešos Latvijā pieaudzis par 12,6%

LETA, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad deviņos mēnešos pieauguši par 12,6% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu un bija 225,111 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Tostarp visvairāk ieņēmumu 2019.gada deviņos mēnešos azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 171,12 miljonus eiro, kas ir par 9,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Seko ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šogad deviņos mēnešos bija 38,796 miljonu eiro apmērā, uzrādot pieaugumu par 34,7% salīdzinājumā ar 2018.gada deviņiem mēnešiem, tostarp ieņēmumi no kazino spēles sasnieguši 27,863 miljonus eiro, ieņēmumi no totalizatora - 10,63 miljonus eiro, bet ieņēmumi no kāršu turnīriem veidoja 302,9 tūkstošus eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) šogad deviņos mēnešos bija 12,681 miljona eiro apmērā, kas ir par 2,8% vairāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora vietām veidoja 2,345 miljonus eiro, kas ir par 28,2% vairāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 170 tūkstošu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 14,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,387 miljardus eiro, kas ir par 502,867 miljoniem eiro jeb 7,3% mazāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies par 59,338 miljoniem eiro jeb 0,9%. "Ņemot vērā, ka no marta līdz maijam, kad valstī bija noteikts ārkārtējais stāvoklis Covid-19 ierobežošanai, ieņēmumi mēnešu laikā samazinājās, un tos nespēja kompensēt arī ieņēmumu pieaugums pārējos mēnešos.

Tādēļ 2020.gada astoņu mēnešu VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 92,7%, un līdz plāna izpildei pietrūka 0,5 miljardi eiro," atzīmēja VID.

Dienestā norādīja, ka lielākais ieņēmumu samazinājums 2020.gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, kā arī lielākā ieņēmumu plāna neizpilde ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem. Tostarp lielākais PVN iemaksu samazinājums ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu, izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī transportu un uzglabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada deviņos mēnešos Liepājas ostā piesaistītas un pārkrautas 5 060 815,69 tonnas dažādu kravu, kas ir par 8 % vairāk kā gadu iepriekš tādā pašā laika periodā. Joprojām lielākā kravu grupa ir beramkravas (66% jeb 3 332, 6 tūkst. tonnu), kam seko ģenerālkravas un lejamkravas.

Joprojām lielākais kravu apgrozījuma pieaugums šā gada deviņos mēnešos ir LSEZ SIA Terrabalt + 70,6%, kas apkalpo Stena Line prāmja līniju Liepāja – Traveminde (Vācija). Lielākā kravu grupa ir RO-RO kravas un pozitīvā tendence saglabājas – septembrī, salīdzinot ar šā gada augustu, pieaugums + 6,4%.

Pozitīvus rezultātus uzrāda arī jaunā konteinerkuģa feederlīnija Liepāja - Gdaņska. Savu darbību konteinerkuģa feederlīnija uzsāka augusta vidū, kad pārvadāja 1 253,57 tonnas konteinerizētu kravu, tad septembrī jau 4 828,30 tonnas. Līnijas operators ir konteineru loģistikas kompānija SIA FIELDS, kas ir viena no vadošajām konteineru loģistikas kompānijām Latvijā un nodrošina Latvijas eksporta kravu konteinerizēšanu un starptautisko konteineru loģistikas pakalpojumu sniegšanu. Liepājas ostā konteineru līniju apkalpo LSEZ SIA “Ekers Stividors”, savukārt Gdaņskas ostā DCT konteineru terminālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmē lidostas "Rīga" saimnieciskās darbības ieņēmumi šā gada deviņos mēnešos, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, ir samazinājušies uz pusi, liecina uzņēmuma nerevidētais saīsinātais starpperiodu pārskats par deviņu mēnešu periodu līdz 2020.gada 30.septembrim.

Lidostas neto apgrozījums deviņos mēnešos veidoja 23,9 miljonus eiro, kas ir par 25,2 miljoniem eiro mazāk nekā plānots uzņēmuma budžetā. Salīdzinot ar 2019.gadu, lidostas ieņēmumi ir samazinājušies par 51%.

Ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pārskata periodā bija 12,5 miljoni eiro, un, salīdzinot ar budžetā plānoto un iepriekšējo gadu, tie ir samazinājušies par 60%. Aviācijas ieņēmumu lielāko daļu veido ieņēmumi par lidlauka pakalpojumiem, kuru maksas nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Savukārt ienākumi no neaviācijas pakalpojumiem pārskata periodā ir samazinājušies līdz 11,4 miljoniem eiro, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tie sarukuši par 36%, bet pret plānoto budžetu - par 37%. Ieņēmumus no neaviācijas pakalpojumiem veido telpu un zemes noma, ienākumi no autostāvvietām un citi ar lidlauka pakalpojumiem nesaistīti ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns šā gada pirmajos septiņos mēnešos izpildīts par 90,8%, tādējādi šajā periodā nav iekasēti 506,2 miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai, konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bijuši 6,664 miljardi eiro, bet izdevumi veikti 6,658 miljardu eiro apmērā, tādējādi kopbudžetā veidojies 6,2 miljonu eiro pārpalikums.

FM norādīja, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē pārskata periodā būtiski zemāki nekā plānots bijuši nodokļu ieņēmumi, savukārt valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi Covid-19 seku mazināšanai un pieaugums sociālo pabalstu izdevumos veicināja kopbudžeta izdevumu straujāku palielināšanos, kā rezultātā kopbudžetā pārpalikums šogad ir par 591 miljonu eiro zemāks nekā pērn pirmajos septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos saņemti par 133,2 miljoniem eiro jeb 2% zemākā apmērā nekā pērn attiecīgajā periodā, ko galvenokārt ietekmēja nodokļu ieņēmumu samazināšanās par 88,7 miljoniem eiro jeb 1,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas krājaizdevu sabiedrību kredītportfelis šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 6,8% jeb 1,596 miljoniem eiro, septembra beigās sasniedzot 25,193 miljonus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Vienlaikus krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa kvalitāte šogad deviņos mēnešos nedaudz uzlabojusies - septembra beigās 79,1% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, kamēr 2018.gada beigās šādu kredītu bija 76,8%.

Savukārt kā uzraugāmie septembra beigās bija novērtēti 6% (2018.gada beigās - 9,7%), bet kā zemstandarta, šaubīgie un zaudētie - 14,9% (13,4%). Krājaizdevu sabiedrību nedrošiem parādiem izveidoto speciālo uzkrājumu apmērs 2019.gada deviņos mēnešos pieaudzis par 14,4% jeb 215 tūkstošiem eiro, šogad septembra beigās sasniedzot 1,705 miljonus eiro jeb 6,8% no kopējā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa (2018.gada beigās - 6,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2020.gada deviņos mēnešos ir 7,23 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, tie samazinājušies par 0,06 miljardiem eiro jeb 0,9 %.

Vērtējot mēnešu griezumā, lielākais ieņēmumu samazinājums vērojams no marta līdz maijam, ko būtiski ietekmēja šajā periodā spēkā esošais ārkārtas stāvoklis, kā arī ieviestie ierobežojumi sakarā ar Covid-19 izplatību.

Ieņēmumi atpaliek no plānotā apmēra, sākot no šī gada marta, jo, sagatavojot likumu “Par valsts budžetu 2020.gadam”, nebija iespējams paredzēt šādu ekonomisko situāciju, skaidro VID. 2020.gada deviņu mēnešu ieņēmumu plāns ir izpildīts par 93 %; līdz plāna izpildei pietrūka 0,55 miljardi eiro.

Visvairāk gan no 2019.gada deviņu mēnešu faktiskā, gan plānotā apmēra šogad atpaliek pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi. 2020.gada deviņos mēnešos tie ir 1 825,02 milj. eiro, kas ir par 105,79 milj. eiro jeb 5,5 % mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā un par 284,27 milj. eiro jeb 13,5 % mazāk nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privāto pensiju fondu pensiju plānos deviņos mēnešos iemaksāts par 14,8% vairāk

LETA, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos 2019.gada deviņos mēnešos iemaksāti 56,853 miljoni eiro, kas ir par 14,8% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, tostarp pieaugušas pensiju plānu dalībnieku iemaksas, bet samazinājušās darba devēju iemaksas, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tāpat apkopotie dati liecina, ka samazinājies pensiju plānu aktīvo dalībnieku skaits, bet strauji pieaudzis pasīvo jeb tādu dalībnieku, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā nav veikuši iemaksas, bet vēl nav sasnieguši pensiju plānā noteikto pensijas vecumu, skaits.

Pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2019.gada deviņos mēnešos augušas par 10,2% salīdzinājumā ar 2018.gada deviņiem mēnešiem un veidoja 44,397 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas samazinājušās par 2,7% - līdz 8,524 miljoniem eiro. Vienlaikus vairākkārtīgi pieaugušas pārējās iemaksas, sasniedzot 3,932 miljonus eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla pērn deviņos mēnešos izmaksāti 28,273 miljoni eiro, kas ir par 56,2% vairāk nekā 2018.gada deviņos mēnešos, tostarp 96,2% jeb 27,209 miljoni eiro izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 5% atlaides ieviešanas elektroniskajām vilciena biļetēm, septembrī pārdoto e-biļešu skaits sasniedzis 22.8% no kopējā vienreizējo biļešu apjoma, informē AS «Pasažieru vilciens». Kopumā 2019. gada deviņos mēnešos AS «Pasažieru vilciens» pakalpojumus izmantojuši 14.07 miljoni pasažieru, kas ir par 2.2% vairāk nekā līdzvērtīgā laika posmā 2018. gadā.

Lielākais pasažieru apjoms arī šajā periodā saglabājies Tukuma līnijā, šajā virzienā līdz septembra beigām ir veikti 5.15 miljoni braucienu. Aizkraukles līnijā 2019. gada pirmajos deviņos mēnešos ir braukuši 3.41 miljoni pasažieru (pieaugums par 2.6%), Jelgavas līnijā – 2.29 miljoni pasažieru (pieaugums 6.1%).

No dīzeļvilcienu maršrutiem visbiežāk izmantotā ir Valgas līnija, tajā šogad ir veikti 756.6 tūkstoši braucienu vilcienā, kas ir par 11% vairāk nekā 2018. gada pirmajos deviņos mēnešos.

Pasažieru visiecienītākais vilcienu biļešu veids joprojām ir vienreizējās biļetes, 2019. gada deviņos mēnešos šo biļešu veidu braucienam vilcienā ir izvēlējušies 67.4% pasažieru, bet pārējie 32.6% braucienam ir izmantojuši kādu no piedāvātajiem abonementa biļešu veidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru