Pārņems pārvades sistēmas aktīvus 

Sekmīgākai AS Augstsprieguma tīkls (AST) darbībai nepieciešams pabeigt pārvades sistēmas operatora nodalīšanas reformu un sistēmas pamatlīdzekļus nodot AST īpašumā

Armanda Vilcāne, 31.5.2019

Foto: Ieva Leiniša/LETA

To DB norāda AST valdes loceklis Mārcis Kauliņš, uzsverot, ka uzņēmums ir gatavs īstenot pārmaiņas, tiklīdz tiks pieņemti atbilstoši valsts pārvaldes lēmumi. M. Kauliņš skaidro, ka tas, kā tieši īstenot pārvades sistēmas aktīvu piederības reformu, ir atkarīgs no valsts, taču tehniski ir iespējami dažādi varianti – gan pirkuma darījums starp kapitālsabiedrībām, gan aktīvu pārvietošana ieguldījuma ceļā.

Nepieciešamas izmaiņas

2011. gadā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm bija jāveic pārvades sistēmas operatoru nodalīšana no vēsturiskajiem energoapgādes monopoliem, tāpēc tika pieņems lēmums, ka pārvades sistēmas operatora funkcijas turpmāk veic AST, bet darbībai nepieciešamie aktīvi tiek nomāti no īpaši izveidotas Latvenergo meitas sabiedrības – AS Latvijas elektriskie tīkli (LET), informē M. Kauliņš. «Jau 2011. gadā, izveidojot šādu pārvades sistēmas operatora modeli, tika apzināts, ka tam piemīt trūkumi un tas būtu pārvērtējams. Šobrīd Latvija ir pēdējā no ES dalībvalstīm ar šādu sistēmas operatora nodalīšanas modeli, un AST ir vairākkārt iniciējis diskusiju par nepieciešamību veikt pilnīgu pārvades sistēmas operatora nodalīšanu, proti, aktīvu izvietošanu pie pārvades sistēmas operatora bez citu kapitālsabiedrību starpniecības,» stāsta AST pārstāvis, uzsverot, ka pastarpinātā aktīvu piederība rada papildu slogu elektroenerģijas sistēmai.

Raksts turpinās pēc reklāmas

«Administratīvās izmaksas, kas tiek attiecinātas uz LET darbību, ir aptuveni viens miljons eiro gadā. Tāpat jauno aktīvu būvniecība, kā arī ES līdzfinansējuma piesaiste, rīkojoties trešo personu vārdā, saistās ar papildu skaidrojošo darbu. Papildu slogs tiek radīts arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK), kam jāveic divu kapitālsabiedrību uzraudzība. Mūsuprāt, nepabeigta operatora nodalīšana rada arī reputācijas riskus, tāpēc šo trūkumu novēršana būtu nozīmīgs sistēmas lietotāju ieguvums,» domā M. Kauliņš.

Gatavi iesaistīties

ES direktīva definē trīs pārvades aktīvu īpašumtiesību nodalīšanas modeļus – pilnīga īpašumtiesību nodalīšana, neatkarīgs sistēmas operators un neatkarīgs pārvades operators, skaidro Latvenergo. «Visi šie modeļi gan no tiesiskā regulējuma, gan tirgus attīstības viedokļa tiek uzskatīti par vienlīdz efektīviem, jo tie atbilst direktīvā iekļautajam regulējuma pamatmērķim, proti, novērst jebkādus interešu konfliktus starp pārvades operatoru, ražotājiem un tirgotājiem,» teic Latvenergo Finanšu direktors Guntars Baļčūns.

Latvenergo informē, ka direktīvā noteiktās prasības Latvijā tika īstenotas, pakāpeniski ieviešot neatkarīga sistēmas operatora modeli, kas paredzēja dalīta operatora un pārvades sistēmas īpašnieka darbību. Līdz ar to AST kā neatkarīga pārvades sistēmas operatora nodalīšana notikusi vairākos posmos – 2011. gadā izveidota Latvenergo meitas sabiedrība LET, kas veica pārvades sistēmas īpašnieka funkciju izpildi, vienlaicīgi veicot arī pārvades tīkla ekspluatācijas un attīstības funkcijas, savukārt AST īstenoja sistēmas operatīvo vadību. 2013. gada 30. septembrī SPRK sertificēja un apstiprināja AST kā neatkarīgu pārvades sistēmas operatoru un uzdeva pārņemt pārvades tīkla ekspluatācijas un attīstīšanas funkcijas, ko AST izdarīja 2015. gada 1. janvārī. LET kā pārvades sistēmas īpašnieks turpmāk nodrošināja tikai aktīvu iznomāšanu un finansējuma piesaisti. «Pārvades aktīviem mainot piederību, AST būs nepieciešams, piemēram, piesaistīt finansējumu finanšu tirgos kapitālieguldījumu veikšanai, kas prasīs arī AST veidot atbilstošas kompetences un piesaistīt papildu personālu, kāds šobrīd operatoram nav nepieciešams, tādējādi daļa izmaksu mainītu rašanās vietu no Latvenergo uz AST. Optimālākā pārvades aktīvu nodalīšanas modeļa izvēle, protams, ir Ekonomikas ministrijas (EM) un Ministru kabineta kompetencē. Jebkurā gadījumā Latvenergo iespējami efektīvākā veidā īstenos nepieciešamās darbības saistībā ar izmaiņām nodalīšanas modelī, ja tādu atbilstošās institūcijas pieņems,» pauž G. Baļčūns, atgādinot, ka pārvades aktīvu piederība jeb realizētais aktīvu nodalīšanas modelis neatstāj ietekmi uz elektroenerģijas tirgu.

Visu rakstu lasiet 31. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Tevi varētu interesēt

Atjaunojamo energoresursu (AER) uzstādītā elektriskā jauda Latvijā pērn pārsniedza 1800 MW, eksperti...

Paceļot pirmos jaunās augstsprieguma elektrolīnijas «Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojums»...

Pēdējo piecu gadu laikā būtiski pieaugusi elektroenerģijas tirdzniecība starp Baltiju un Eiropu,...

Laika periodā no 2014.gada līdz 2017.gadam Baltijas valstu elektroenerģijas tirdzniecība ar Eiropu...

Uzlabojot un modernizējot elektroenerģijas pārvades tīklu, AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) šogad...

Nepalaid garām

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

«Dažreiz vajadzīga cita perspektīva, kā uz lietām paskatīties,» par savu nesen gūto pieredzi...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

No šīs sadaļas

Gāzes tirgus Latvijā ir atvērts jau vairāk nekā divus gadus, taču mājsaimniecības...

Kaut arī gaisa temperatūra pārsniedza sezonas normu, AS «Latvijas Gāze» koncerns 2019....

Atjaunojamo energoresursu (AER) uzstādītā elektriskā jauda Latvijā pērn pārsniedza 1800 MW, eksperti...

Pagājušajā nedēļā notikusī Krievijas Kaļiņingradas apgabala energosistēmas darbības testēšana...

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tā dēvētajā «Latvenergo» kukuļņemšanas pamata...

Dabasgāzes patēriņa pieaugums ļautu samazināt sistēmas uzturēšanas izmaksas un paaugstināt...

Plānots, ka vēja elektrostaciju (VES) kopējā uzstādītā jauda Latvijā līdz 2028. gadam...

Jaunākais vēja enerģijas nozares asociācijas WindEurope Eiropas Savienības statistikas pētījums...

Paceļot pirmos jaunās augstsprieguma elektrolīnijas «Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojums»...

Pēdējo desmit gadu laikā būtiski audzis Latvenergo koncerna Enerģētikas muzeja apmeklētāju...