Ekonomika

EM nepiekrīt idejai par elektroenerģijas ražotāja dalību uzturēšanas izmaksu segšanā

LETA, 24.08.2020

Jaunākais izdevums

Ekonomikas ministrija (EM) nepiekrīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšlikumam par elektroenerģijas ražotāja dalību elektrotīkla uzturēšanas izmaksu segšanā, teikts ministrijas vēstulē regulatoram.

EM ir izvērtējusi regulatora aprīlī publicēto konsultāciju dokumentu par elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku. Ministrija atzinīgi vērtē SPRK izstrādāto mehānismu, kas nosaka, ka pārvades sistēmas operators turpmāk varēs izmantot pārslodzes ieņēmumus pārvades tarifu samazināšanai, ieguldot tos jaunu pamatlīdzekļu iegādē vai izveidē. Ministrijas vērtējumā, tas uzskatāms par veiksmīgu risinājumu, kas radīs ilgtermiņa kapitāla izmaksu samazinājumu.

Tāpat EM pozitīvi vērtē arī regulatora plānu mainīt elektroenerģijas pārvades tarifu noteikšanas pieeju, pārejot no izmaksu plus tarifu noteikšanas pieejas uz ieņēmumu griestu pieeju, kas jau tiek piemērota elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram un dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram, tādējādi savstarpēji pielīdzinot tarifu aprēķināšanas pieejas un nodrošinot tarifu stabilitāti divu līdz piecu periodā, kuram tiks noteikti atļautie ieņēmumi.

Vienlaikus EM pauž bažas par SPRK izstrādāto tarifikācijas modeli, kas paredz iedalīt pārvades sistēmas lietotājus trīs grupās atbilstoši elektroietaišu piederības robežai - 110 kilovoltu (kV) līniju lietotāju grupa, 110 kV kopņu lietotāju grupa un 110 kV transformatoru lietotāju grupa.

"Šāds lietotāju iedalījums neatbilst ne pārvades sistēmas kopējai būtībai, ne arī vēsturiski izveidotai Latvijas elektroenerģijas sistēmai," norāda ministrija. Tāpat attiecībā uz SPRK metodikas priekšlikumu, ka elektrotīkla uzturēšanas izmaksu segšanā turpmāk jāpiedalās arī elektroenerģijas ražotājiem, EM uzsver, ka tā šādu priekšlikumu nevar atbalstīt, jo ministrijas rīcībā nav informācijas par šī priekšlikuma pamatojumu. "Gan Eiropas Savienības, gan arī nacionālā līmeņa politikas plānošanas dokumenti paredz atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu. Arī vairāki no Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030.gadam uzdevumiem paredz novērst šķēršļus atjaunojamo energoresursu izmantojošo elektrostaciju ienākšanai elektroenerģijas tirgū. Tāpēc EM uzskata, ka, ieviešot konkrēto priekšlikumu, ir kritiski svarīgi izvērtēt šāda priekšlikuma radītās sekas, tajā skaitā to, kā konkrētais priekšlikums ietekmēs vietējo elektroenerģijas ražotāju konkurētspēju Baltijas reģionā," pauž EM.

Ministrijas ieskatā, šis faktors ir īpaši svarīgs, ņemot vērā Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus ciešo integrāciju. "Pirms šāda priekšlikuma ieviešanas EM aicina regulatoru izvērtēt, vai šobrīd elektroenerģijas pārvades tarifa ieviešana elektroenerģijas ražotājiem ir pareizais risinājums, veicot detalizētu ietekmes izvērtējumu reģionālā griezumā, kā arī apsvērt iespēju šādu risinājumu ieviest vienoti visās Baltijas valstīs, tādējādi saglabājot vienlīdzīgu un godīgu konkurenci starp elektroenerģijas ražotājiem," pauž EM. Jau ziņots, ka AS "Augstsprieguma tīkls", ieviešot maksu par jaudas uzturēšanu elektroenerģijas ražotājiem, no nākamā gada plāno samazināt pārvades tarifus un celt maksu par pārvades jaudas uzturēšanu.

"Augstsprieguma tīkla" pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka tiešā veidā pārvades tarifa izmaiņas skar tikai tos elektrības patērētājus, kas ir pieslēgti pārvades tīklam, savukārt absolūto vairākumu patērētāju, tostarp mājsaimniecības izmaiņas varētu skart pēc tam, kad sadales tīklu uzņēmumi būs pārskatījuši savus tarifus. Pēc "Augstsprieguma tīkla" aprēķiniem, patērētājiem, kas nav tieši pieslēgti pārvades tīklam, izmaiņas rēķinā būs līdz 1%.

Savukārt "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons norādīja, ka plānotās izmaiņas "Augstsprieguma tīkla" elektrības pārvades tarifos varētu būt nelabvēlīgas "Sadales tīkla" klientiem, tostarp gan mājsaimniecībām, gan arī maziem un vidējiem uzņēmumiem. Jansons norādīja, ka jaunajā pārvades tarifu projektā "Sadales tīklam" piemērotā maksa par elektrības pārvadi faktiski tiks sadārdzināta par 3,6%, kas veido vairāku miljonu eiro izmaksas gadā.

"Jau līdz šim 25% no "Sadales tīkla" tarifiem klientiem veidoja tieši maksa "Augstsprieguma tīklam". Ja jaunie pārvades tarifi tiks apstiprināti, maksa vēl pieaugs," viņš uzsvēra.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka, mainot elektroenerģijas tarifu metodiku, SPRK nav novērtējusi šā brīža riskus un situāciju ekonomikā. Viņš pauda, ka drošu un kvalitatīvu elektroenerģijas pārvades pakalpojumu nodrošināšana pie iespējami zema tarifa ir kapitālsabiedrības centrālais uzdevums, taču regulators nav novērtējis visus riskus un šā brīža ekonomisko situāciju, un jaunā SPRK metodika nav pietiekami pamatota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāze var palīdzēt visai tautsaimniecībai Latvijā tuvoties klimata neitralitātei, pašlaik šī energoresursa loma ir novērtēta tieši enerģētikā, taču nav izmantotas tās iespējas, kādas paveras transportā un arī lauksaimniecībā.

Lai šādas priekšrocības izmantotu, ir nepieciešama ne tikai atbilstoša valsts politika, bet arī attiecīgi instrumenti šo ieceru iedzīvināšanai.

"Objektīvi izvērtējot dažādus sektorus un to ietekmi (CO2 izmešu apmērus) uz klimatu, jāsecina, ka Latvijā ir trīs jomas, kuras rada vislielākās siltumnīcu gāzu emisijas, – lauksaimniecība, transports un enerģētika," situāciju žurnālam "Dienas Bizness" skaidro AS "Latvijas Gāze" Biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers.

Viņš atzīst, ka līdz šim īpaši aktīvi Latvija, raugoties no klimata skatupunkta, ir darbojusies enerģētikas nozarē. Enerģētikā dabasgāze nodrošina fleksibilitāti – spēju reaģēt gan uz sezonālām, gan arī ļoti straujām īstermiņa pieprasījuma izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa mērķtiecīgi turpina uzsākto Zaļo kursu, lai 2050. gadā kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Mērķi ir gana ambiciozi, un šobrīd katras dalībvalsts izvirzītajiem nacionālajiem mērķiem ir jābūt kontekstā ar kopējo Eiropas dalībvalstu attīstības politiku.

Kā Latvija izskatās uz pārējo dalībvalstu fona?Kā enerģētikas sektors attīstīsies un kā tas ietekmēs Latvijas iedzīvotājus? Kāda ir tūlītējā rīcība un par ko jāsāk domāt jau tuvākajā desmitgadē?

Izdevniecība “Dienas Bizness”, “Latvijas Gāze” un “Gaso” , “Latvenergo” un ZAB "Walless" aicina enerģētikas nozares līderus, uzņēmumu vadītājus, kā arī atbildīgo institūciju pārstāvjus tikties nozares konferencē “Enerģētika 2020”.Konferencē plānots izrunāt Latvijas vietu Eiropas enerģētikas un klimata pārmaiņu plāna kartē, iekšējā tirgus attīstības virzienus un nākotnes perspektīvas, kā arī, aizvien aktīvāku pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ieguvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijas ekonomikā līdz šā gada jūnija beigām sasniegušas 16,4 miljardus eiro, kas ir aptuveni 53% no valsts iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir iespaidīgs, liela daļa šīs naudas ir ieguldīta finanšu starpniecībā un nekustamo īpašumu darījumos.

Lielākie ieguldītāji Latvijas ekonomikā ir investori no Zviedrijas – 15,4% no visām uzkrātajām ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI) nāk no Zviedrijas. Pārsvarā tās ir investīcijas finanšu starpniecībā, un Zviedrijas investoru kapitāls ir ieguldīts nekustamajos īpašumos. Jau vēsturiski lielākās ĀTI plūsmas Latvijā nāk no tuvākajām kaimiņvalstīm – Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas un Krievijas, kā arī no Nīderlandes, Kipras un Vācijas, apliecināja Latvijas Bankā.

Nozaru struktūrā lielākais uzkrāto ĀTI īpatsvars – 24% – ir ieguldījumiem finanšu starpniecībā. Šis ir viens no nozīmīgākajiem iemesliem ĀTI svārstībām, gan raugoties plašāk pa gadiem, gan pa ceturkšņiem gada ietvarā. Piemēram, 2016. gadā ĀTI kritums bija tieši saistāms ar AS Swedbank grupas kapitāla optimizāciju, kas izpaudās kā pamatkapitāla samazināšana un dividenžu izmaksa. Tas bija skaidrojams ar zemajām procentu likmēm aizdevumos, kad augsta kapitalizācija rada vien papildu administratīvo slogu. Vienkāršāk runājot, situācijās, kad nav izdevīgi aizdot Latvijā, nauda tiek izņemta un investēta citos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB, 17.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Tūrisms un aviācija ir nozares, kuras pirmās ziņoja par krasu pieprasījuma samazināšanos Covid-2019 dēļ. Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ziņoja par kolektīvo atlaišanu. Par nonākšanu reanimācijā ziņoja arī ēdināšanas bizness. Pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas valstī kafejnīcas un restorāni nīkuļo. Arī dažādu pasākumu rīkošanai ir norauts stopkrāns.

Uzņēmēju cerība ir Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa paziņojums, ka valsts būs gatava palīdzēt, dažādiem finanšu instrumentiem veltot līdz miljardam eiro. Tas viss Latvijai ir jāpiedzīvo uzreiz pēc pūlēm, kas tika veltītas, lai neiekļūtu tā dēvētajā pelēkajā sarakstā. Koronavīruss izrādījies pārāks par Moneyval?

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 17.marta numurā:

  • viedokļi - #COVID19 un ārkārtas situācija valstī
  • aktuāli - kā #COVID19 ietekmē nozares
  • tēma - Latvijas finanšu tirgus skaitļos
  • investors - naftas tirgus "mežonīgajos Rietumos"
  • nekustamais īpašums - gada 25 lielākie darījumi ar dzīvokļiem un telpām
  • tirdzniecība - intervija ar Apranga Group ģenerāldirektoru Rimantu Perveņecki
  • enerģētika - transportā mazināsies CO2 izmešu apjomi
  • ražošana - moduļu māju ražotājs Vudis mērķē uz Skandināviju
  • ēdināšanas bizness - Street Burgers attīsta jaunu ēdināšanas konceptu
  • dzīvesstils - koka spēļu virtuves Midmini paplašina eksportu
  • pie stūres - Peugeot 2008 brauks ar elektrību
  • brīvdienu ceļvedis ar Līvu Pērkoni, Konsultāciju aģentūras "Helve" īpašnieci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmumam palielināt minimālo mēneša darba algu līdz 500 eiro no nākamā gada 1. janvāra būs būtiska ietekme uz uzņēmumu, valsts un pašvaldību budžetiem, jo minimālās algas palielināšana nosaka ne tikai ienākumu apakšējo robežu, bet kāpina arī vispārējās darbaspēka izmaksas.

Minimālās algas palielināšanu daudzas partijas minēja savās programmās pirms 2018. gada Saeimas vēlēšanām. Taču līdz ar minimālās algas palielināšanu, tika solīts noteikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu tādā pašā apmērā, kas netiek darīts.

Lasi žurnāla #DienasBizness 17. novembra numurā:

  • viedokļi - minimālās algas paaugstināšana līdz 500 eiro 2021. gada janvārī?
  • tēma - minimālās algas svira ekonomikā un politikā
  • finanses - bez paslēpēm banku darījumos
  • ārpolitika - ASV demokrāti vai republikāņi – kuri nodrošina ballīti akciju tirgos
  • intervija - Guntars Račs, SIA Izdevniecība MicRec līdzīpašnieks
  • enerģētika - jaunie ES mērķi prasa dalībvalstu konsekvenci
  • brīvdienu ceļvedis - Nataļja Zaharova, SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētāja
  • sadarbības materiāli - atjaunīgo energoresursu patēriņš palielinājies par 25%; saspiestā gāze – iespēja samazināt transporta izmešus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Brīvo vakanču skaits sarucis par vairāk nekā 60%

Lelde Petrāne, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par 24% salīdzinājumā ar šā gada februāra mēnesī publicētajām vakancēm, liecina "CV-Online Latvia" apkopotie dati. Savukārt vidējais jauno pievienoto darba sludinājumu skaits līdz ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu valstī samazinājies par vairāk nekā 60%.

"Darba tirgus šobrīd piedzīvo satricinājumu. Vēl pirms mēneša tendences liecināja par darba tirgus izaugsmi, taču ārkārtas stāvokļa ieviešana valstī saistībā ar Covid-19 epidēmiju radījusi tūlītēju darba tirgus lejupslīdi un darba tirgus atdzišanu gan Latvijā, gan citās valstīs.

Šobrīd bezdarbnieku rindas papildinājuši vairāki tūkstoši Latvijas darba ņēmēju un sagaidāms, ka to skaits šogad turpinās pieaugt. Vienlaikus būtiski sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, kas daudzās nozarēs un amatu kategorijās turpmākā gada laikā mainīs svaru kausus par labu darba devējiem, kas izjutīs lielāku atsaucību uz jaunizsludinātām vakancēm, tādējādi arī iegūstot dominējošas pozīcijas darba tirgū," norāda Aivis Brodiņš, "CV-Online Latvia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāatver "zaļais koridors" stratēģiskas nozīmes investīcijām

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 14.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latviju kā ārvalstu uzņēmējiem pievilcīgu valsti liecina ik gadu augošās uzkrātās investīcijas, kas šogad sasniegušas 16,35 miljardus eiro.

Izmērā un ekonomikas apjoma ziņā nelielām valstīm – tādām kā Latvija – investīciju piesaiste ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu izaugsmi. Mums nav spēcīga vietējā patēriņa vai citu faktoru, kas varētu stimulēt attīstību neatkarīgi no piesaistīto investīciju apjoma.

Arvien vairāk valstu, tostarp arī Lietuva, ir pārskatījusi savu investīciju piesaistes stratēģiju, veidojot tā sauktos "zaļos koridorus" augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem. Lietuva jau ir pieņēmusi lēmumu ar 2021.gada janvāri būtiski uzlabot savu piedāvājumu stratēģiskajiem investīciju projektiem, paredzot virkni priekšrocību. Šādu lēmumu Lietuva pieņēma pēc tam, kad Latvija bija izstrādājusi ātrās relokācijas piedāvājumu Baltkrievijas uzņēmējiem. Latvija šo investīciju piesaistes aktivitāšu kopumu balstīja uz "zaļā koridora" principu imigrācijas jautājumos. Salīdzinoši īsā laikā mums izdevās piesaistīt 17 IT vai augsto tehnoloģiju jomā strādājošus uzņēmumus, kuri pārskatāmā nākotnē mūsu valstī izveidos aptuveni 1000 labi apmaksātas darba vietas. Šis piemērs apliecina, ka Latvijai ir jāpārskata investīciju piesaistes stratēģija arī ikdienas režīmā, mobilizējot visus spēkus stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vadītāju atlases īpatnības valsts kapitālsabiedrībās

Aiga Ārste - Avotiņa, "Amrop" vadošā partnere, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos pāris gados aktivitāte valsts sektorā vadošu darbinieku, jo īpaši padomes locekļu, atlases procesos ir ievērojama. Nav šaubu - atlases process valsts un privātā sektorā būtiski atšķiras.

Atlasot kandidātus valsts iestādēm, jārēķinās ar pastiprinātu interesi no medijiem un visām ieinteresētajām pusēm, ir jābūt gataviem diezgan lielam birokrātiskam slogam, lai pamatotu katru darbību un lēmumu, pēc iespējas mazinot emocionālo un subjektīvo pieeju visa procesa gaitā. Procesam jābūt ne vien labi pārdomātam, bet arī detalizēti aprakstītam un caurspīdīgam, lai katram būtu iespēja rast pamatojumu, kāpēc kandidātu vērtējums ir tāds un ne citādāks, kāpēc viens kandidāts tiek virzīts tālāk, bet cits - paliek aiz strīpas.

Katram ir tiesības uz šīm atbildēm. Bieži dzirdam, ka procesam ir jāatbilst "korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem". Ko tie sevī ietver? Gribētos izcelt trīs būtiskus aspektus - komunikāciju, konfidencialitāti un procesa caurspīdīgumu. Komunikācijai jābūt pārdomātai, ievērojot visstingrākos konfidencialitātes principus attiecībā uz kandidātiem, kas pieteikušies atlases konkursā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #51

DB, 29.12.2020

Dalies ar šo rakstu

Sākot no marta, Latvijas tautsaimniecības dienaskārtībā ir vārds Covid, un tas aizēnojis daudzus citus notikumus.

Kopumā gada pirmajos trīs ceturkšņos Latvijas ekonomika piedzīvojusi 4,3% kritumu.

Plānojot Eiropas Atveseļošanas plāna izlietojumu, Latvijas Zinātņu akadēmija vērš uzmanību uz Latvijas zinātnes iespējām inovatīvu produktu radīšanā, kas var nodrošināt eksporta pieaugumu tautsaimniecībā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 29. decembra numurā:

  • viedokļi - 2020. gadu vērtē finanšu ministrs Jānis Reirs
  • notikumi un aktualitātes pasaulē - gads, kad nekas vairs nenotiek un tādēļ – notiek gandrīz viss
  • lobēšanas likums - interešu pārstāvības likums nebūs superzāles pret vietējām tradīcijām
  • 2021. gada aktualitāte –

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB, 12.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Pārsteigumu nav – tā var teikt par statistikas datiem, kuri rāda uzņēmējdarbības vidi aprīlī.

Bezdarbnieku skaits pieaudzis, pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits sarucis. Vēl šā gada martā PVN maksātāju skaits bija 79 032, bet maija sākumā – 72 947. Seši tūkstoši PVN maksātāju mēneša laikā izgaisuši.

Līdz 30. aprīlim bankas no uzņēmumiem bija saņēmušas vairāk nekā 2,6 tūkstošus pieteikumu piešķirt kredītbrīvdienas. Būtiski arī sarucis kredītu pieteikumu apjoms.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 12. maija numurā:

  • viedokļi - Covid-19 ierobežojumu mīkstināšana
  • aktuāli - restarts prasa palielināt valsts lomu
  • aktuāli - jauni uzņēmumi rodas uz pusi mazāk
  • tēma - kreditēšanas standarti kļūst striktāki
  • ekonomika - pandēmija maina valdību lomu sabiedrības dzīvē
  • enerģētika - līderi nemainās; elektroenerģijas cenas; zaļā enerģija
  • tehnoloģijas - ieguvēji tie, kas prot pielāgoties
  • transports/loģistika - taksometri cieš zaudējumus kopā ar tūrismu
  • transports/loģistika - "Bolt Latvija" ātri pielāgojās situācijai
  • veselības aprūpe - zālēm jākļūst vēl pieejamākām
  • biznesa psiholoģija - strauji notikumi prasa ātru reakciju
  • bizness reģionos - uzlabotais restorāns "Kest" Cēsīs
  • iepakojums - "Madara Cosmetics" izmanto OWP (Ocean Waste Plastic) materiālus
  • brīvdienu ceļvedis - Artūrs Gailītis, SIA "Rezidence" un organizācijas #viedi izveidotājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veiksmīgi sasniegtu izvirzītos klimata mērķus un 2050. gadā kļūtu par pirmo klimatneitrālo kontinentu, Eiropas valstīm ir jābūt vienotām un jau šobrīd jāveic aktīvas darbības.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2020 atzina vairāki nozares eksperti un pārstāvji, vienlaikus norādot, ka mērķi ir gana ambiciozi, tāpēc katras dalībvalsts izvirzītajiem nacionālajiem mērķiem jābūt kontekstā arī ar kopējo Eiropas dalībvalstu attīstības politiku. AS Latvijas Gāze (LG) biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers gan atgādina, ka 2050. gads joprojām ir pietiekami tālu un daudzas lietas prognozēt nav iespējams.

Domāt uz priekšu

Klimata mērķu ambīcijas joprojām aug, secina J. Bethers, norādot, ka Eiropas Savienība (ES) tuvāko gadu laikā plāno samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 40%, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka mērķis, visticamāk, būs vēl ambiciozāks. “Nedrīkst aizmirst arī par 2018. gada klimata neitralitātes nolīgumu 2050. gadam. Izaicinājumu netrūkst, tāpēc enerģētikas nozares pārstāvjiem ir pienākums sniegt savu vīziju jeb scenāriju, kā izmaksu ziņā visefektīvāk sasniegt 2030. gada mērķus un vienlaicīgi attīstīties, lai radītu priekšnoteikumus 2050. gada klimatneitralitātes sasniegšanai. Viena no nepieciešamībām šajā gadījumā ir nākotnes plānošana, nosakot, cik daudz un kuros virzienos enerģija būs nepieciešama,” teic LG pārstāvis, uzsverot, ka, domājot par 2050. gadu, jāņem vērā arī citi aspekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 26.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Žurnāla uzmanība pievērsta būvniecības nozarei, un viens no secinājumiem – būvniecība bauda pēdējos augļus publiskajiem pasūtījumiem, pirms noslēdzies Eiropas Savienības 2014.–2020. gada plānošanas periods.

Būvniecības nozares uzņēmējiem ir konkrēti ierosinājumi, piemēram, izveidot valsts finansētu un administrētu fondu, kas ļautu uzņēmējiem, kuri eksportē uz valstīm ārpus eirozonas, veikt valūtas maiņu 2020. un 2021. gadā par fiksētu kursu.

Starptautiskās Norēķinu bankas aptaujā secināts, ka ASV dolārs tiek izmantots gandrīz 90% pasaules valūtu tirdzniecības darījumu – arī par to šīs nedēļas žurnālā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 26. maija numurā:

  • viedokļi - situācija būvniecības un nekustamo īpašumu tirgū
  • statistika - Latvijā iegulda eiropieši
  • aktuāli - pandēmija un darbaspēks
  • tēma - būvnieku TOPs jeb būvniecībai raksturīga inerce
  • tēma - zvejos īpašumu atlaides
  • enerģētika - gāzei cenas nepieaugs
  • ekonomika - pēc dolāriem stāvēja rindā
  • investīcijas - kas notiek ar valstu divpusējiem aizsardzības līgumiem
  • finanses - nebanku aizdevēji un klienti ir gatavāki atbildīgiem lēmumiem
  • tehnoloģijas - "Confero Technologies" sniedz pakalpojumus jau deviņās valstīs
  • zaļā ekonomika - cik izcērt, tik apmežo
  • ideju mežs - kā bijušais bankas darbinieks rada koka interjera priekšmetus
  • biznesa psiholoģija - pārpērk labākos
  • komercija - "Printful" izaugsme
  • mazais bizness - "LALALA design" piedāvā saglabāt bērnības atmiņas
  • pie stūres - "BMW X6" apskats
  • brīvdienu ceļvedis - Mārtiņš Gineitis, aģentūras "Addiction" vadītājs un konferenču producents

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 3,7%, prognozē Ekonomikas ministrija, atzīmējot, ka joprojām ir ļoti liela nenoteiktība par turpmākajām attīstības tendencēm gan vīrusa izplatībā, gan ekonomikas attīstībā.

Gan Latvijas ekonomiku, gan ekonomiku pasaulē kopumā 2020.gadā nenoliedzami un būtiski ietekmējusi Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai ieviestie pasākumi. 2020.gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā saruka par 4,3% gada griezumā. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas novērtējumam IKP 2020.gadā kopumā Latvijā varētu sarukt par 5-6%, salīdzinot ar 2019.gadu.

Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, īpaši Covid-19 pandēmijas apturēšanu. Tāpat svarīga būs ES kopējās ekonomikas telpas turpmākā attīstība. Latvijas ekonomiskās priekšrocības vidējā termiņā galvenokārt balstīsies uz panākto makroekonomisko stabilitāti, kā rezultātā ir uzlabojušies Latvijas kredītreitingi, kā arī uz plānoto ES atbalsta programmu efektivitāti un uzlabojumiem uzņēmējdarbības vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānijai "Latvenergo" ir jābūt aktīvākai eksporta tirgos un jāveicina enerģijas ražošana no alternatīviem avotiem, intervijā pauda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Vērtējot jauniecelto "Latvenergo" padomi, ministrs norādīja, ka visi amatos ieceltie ir labi profesionāļi, bez redzamām reputācijas problēmām. Vitenbergs norādīja, ka viņš plāno sadarboties ar "Latvenergo" padomi, turklāt ministram ir arī savs redzējums un ieteikumi "Latvenergo".

"Domāju, "Latvenergo" ir jābūt aktīvākam eksporta tirgos. Es gribētu, lai "Latvenergo" kā galvenā enerģētikas struktūra valstī kļūst arī aktīvāka enerģijas ražošanā no alternatīviem avotiem. Piemēram, tiek runāts par kopīga vēja parka izveidi ar Igauniju, bet līdz šim nekas vēl nav noticis," klāstīja ministrs. Viņš piebilda, ka ministram drīzumā ir plānota tikšanās ar Igaunijas ekonomikas ministru, lai pārrunātu kopīga vēja parka izveidi Baltijas jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) stratēģiju laika periodā no 2021. līdz 2023. gadam ārvalstu investīcijās plānots piesaistīt 480 miljonus eiro un izveidot vismaz 4500 jaunas darba vietas.

LIAA norāda, ka darbu pie investīciju piesaistes noteikti atvieglos arī tā sauktā “zaļā koridora” ieviešana stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijā. “Zaļais koridors” ietvers administratīvā sloga mazināšanu, paātrinot procedūras tādās investoriem nozīmīgās jomās kā migrācija, teritorijas plānošana un dažādu atļauju un saskaņojumu saņemšana. Uz atvieglotajām procedūrām uz vienlīdzīgiem nosacījumiem varēs pretendēt gan Latvijas uzņēmumi, gan ārvalstu investori.

Saskaņā ar LIAA sagatavoto piedāvājumu, kuru tuvākā mēneša laikā plānots virzīt izskatīšanai Ministru Kabinetā, “zaļā koridora” atvieglotajām procedūrām kvalificēsies viedo specializāciju (bioekonomika, biomedicīna un farmācija, fotonika, viedie materiāli, viedā enerģētika un mobilitāte, IKT) un starptautisko biznesa pakalpojumu nozarēs strādājošie uzņēmumi. Lai saņemtu šo valsts atbalstu, komersantiem saskaņā ar sagatavoto priekšlikumu būs jāapņemas izpildīt četri no pieciem definētajiem kritērijiem:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāta pieteikšanās mācībām Eiropas Savienības (ES) fondu pieaugušo izglītības projektā "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide", kuru īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA).

Šajā kārtā strādājošajiem vecumā no 25 gadiem ir iespēja izvēlēties kādu no vairāk nekā 200 izglītības programmām. Pieteikšanās mācībām notiek līdz 15. jūlijam, un šajā kārtā mācību process noritēs tikai attālināti.

Mācības 11 tautsaimniecības nozarēs - elektronisko un optisko iekārtu ražošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, pārtikas rūpniecībā, lauksaimniecībā, drukas un mediju tehnoloģijās, transportā un loģistikā, enerģētikā, ķīmiskajā rūpniecībā, būvniecībā, kokrūpniecībā, metālapstrādē, mašīnbūvē un mašīnzinībās, kā arī mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektorā - piedāvās 23 izglītības iestādes. Šajā kārtā izglītības programmu piedāvājums tiek paplašināts ar iepriekš nebijušu iespēju izvēlēties kādu no interesējošām izglītības programmām arī studiju moduļa vai studiju kursa apguvei augstskolā vai koledžā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā jāattīsta jaunas atjaunīgo resursu izmantošanas iespējas

Māris Balodis, AS "Latvenergo" Izpētes un attīstības direktors, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgo energoresursu (AER) projekti jāattīsta virzienā, kurā ir līdzsvars starp attīstāmajām AER jaudām, paredzamajiem elektroenerģijas tirgus principiem un iespējamiem atbalsta mehānismiem.

Šī brīža tendence Eiropā ir AER projekti bez valsts garantētajām subsīdijām. Baltijā tiek prognozētas pat vairākus tūkstošus megavatu (MW) lielas vēja elektrostaciju jaudas.

Eiropā šī brīža tendence ir tā saucamie AER nulles cenas projekti jeb projekti bez valsts garantētajām subsīdijām, kur arvien vairāk valstu savus nacionālos AER attīstības mērķus mēģina sasniegt, izsludinot AER izsoles ar noteiktu AER iepirkuma apjomu un noteiktu cenu griestu. Šo projektu attīstītāji, izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, nosola AER jaudas par vidējām tirgus cenām un pat nulles cenām, kā tas ir Vācijā, Holandē un Lielbritānijā. Savukārt Nord Pool biržas cenu analīze parāda, kā lielas vēja elektrostaciju (VES) izstrādes samazina elektroenerģijas cenas, un 2020. gadā pat vairākkārt ir bijuši periodi ar negatīvām cenām. Tādos gadījumos projektu investori var būt zaudētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Neracionālā finanšu tirgu eiforija var būt pat ilgāka

Jānis Šķupelis, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos turpinās tāda kā savdabīga Covid-19 ballīte.

Akciju cenas turpina palielināties - šā gada skatījumā, piemēram, ASV šajā vērtspapīru tirgū kopumā jau vērojami plusi.

Dažādu aktīvu straujam cenu pieaugumam (pēc Covid-19 izraisītā sabrukuma pavasara sākumā) palīdzējusi centrālo banku vēl iepriekš neredzēti apjomīga papildu likviditātes radīšanas kārta.

Tāpat eksperti norāda, ka tirgū ienācis jaunu investoru vilnis, kuru stiprāku padarījuši valdību, īpaši ASV, tiešā veidā piešķirtie papildus līdzekļi.

Turklāt līdz ar ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, tautsaimniecībām atveroties, ir uzlabojušies makroekonomiskie rādītāji, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījums u.c. Arī tas tirgus dalībniekiem rada papildu pārliecību par to, ka akciju tirgus augšupeja var turpināties krietni ilgāk un pasaules ekonomika tomēr ātrāk spēs atgriezties pirmskrīzes līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aicina pieteikties dalībai Indijas lielākajā viedo tehnoloģiju izstādē SMARTecIndia2020

Db.lv, 19.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Indijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras asociāciju ASSOCHAM aicina pieteikties Latvijas uzņēmējus dalībai Indijas pirmajā un lielākajā viedo tehnoloģiju izstādē "SMARTecIndia2020".

Virtuālais pasākums notiks no 2020. gada 25. līdz 27. septembrim ar nedēļu ilgu virtuālo izstādi un konferencēm, lai maksimāli palielinātu dalībnieku informētību un biznesa potenciālu.

"SMARTecIndia 2020" ietilps nedēļu ilga virtuāla izstāde ar vairāk nekā 400 izstādes dalībnieku no Indijas un pārējās pasaules piedalīšanos, tiešraides demonstrācijas un produktu atklāšanas iespējas, sadarbības veidošanas iespējas un B2B un B2G mijiedarbība.

Pasākums ietvers arī balvu piešķiršanu 10 labākajiem jauninājumiem dažādās nozarēs un jomās 2020. gada 27. septembrī.

ASSOCHAM ģenerālsekretārs Dīpaks Sods norāda: "Mēs piedzīvojam jaunu “normalitāti”, un viedajām tehnoloģijām ir ļoti būtiska loma, padarot mūsu dzīves ne tikai raitākas un vienkāršākas, bet arī mūsu biznesus efektīvākus un konkurētspējīgākus. Sākotnēji viedās tehnoloģijas izmantoja tikai dažas nozares, piemēram, izglītība, ražošana, izklaide, bet es priecājos ieraudzīt, ka pievienojas arī tādas nozares kā lauksaimniecība, enerģētika un citas. Nākotnē sagaidu milzīgu šo nozaru izaugsmi, aizvien vairāk lietotājiem un uzņēmumiem sākot tās izmantot."

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas eksāmens enerģētikā

Krists Mertens, energouzņēmuma “Enefit” vadītājs, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ierasts, ka daudzās nozarēs attīstības tendences pērn bija cieši saistītas ar Covid-19 izplatības dinamiku un faktiski nerimstošu cīņu ar dažādu ierobežojumu sekām. Tomēr enerģētikā globālā pandēmija bijusi tikai viens no ietekmes faktoriem.

Arī bez tā šī nozare spējusi patstāvīgi parūpēties, lai gads būtu notikumiem bagāts, vienlaikus veidojot intrigu par to, kā šīs norises ietekmēs mūs visus 2021. gadā.

Pērn piedzīvots ievērojams cenu kritums, atjaunīgās enerģijas spēkstaciju apjoma kāpums, jauni tarifu projekti elektroenerģijas un gāzes pārvadei, cīņa ar Baltkrievijas elektroenerģijas importu un nerimstošas kaislības ap OIK jautājumu, kā arī tam visam fonā gausā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna ieviešana. Arī šogad enerģētikas sektorā atbalsosies cīņa ar Covid-19, tomēr līdz ar ekonomikas stabilizēšanos pieaugs arī enerģijas patēriņš. Tādēļ šis gads drīzāk būs seku jeb eksāmena gads, parādot reālo pērnā gada ieceru un norišu ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā atkritumu atlikumus pārvērst siltumā un gaismā

Andris Vanags, "Fortum" biznesa vadītājs Latvijā, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens cilvēks gadā rada aptuveni 400 kilogramus sadzīves atkritumu. Lielu daļu no tiem var un vajag pārstrādāt, izmantojot otrreizējā apritē, bet ap 40% veido sajaukta dažādu sadzīves atkritumu masa, kuru pārstrādāt nav iespējams.

Videi, veselībai un ekonomikai draudzīgāk ir no šīm atkritumu atliekām iegūt siltumu un gaismu, nevis aprakt tās zemē, atstājot "mantojumā" nākamajām paaudzēm.

Mēs dzīvojam lielā steigā un esam pieraduši pie komforta, bet neapzināmies, cik daudz atkritumu rada šāds dzīvesveids. Ir ērti pa ceļam uz darbu nopirkt līdzņemšanai kafijas krūzīti, ir veselīgi pusdienās iztukšot salātu trauciņu, taču gan krūzīte un trauciņš, gan daļa no citiem pārtikas iepakojumiem ir izmantojami tikai vienu reizi. Pēc tam mēs tos izmetam atkritumos un aizmirstam. Lielāko daļu plastmasas var pārstrādāt divas līdz trīs reizes, tad materiāls zaudē savu kvalitāti un vairs nav derīgs jaunu produktu radīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar epidemiologiem jākonsultējas par to, vai izvēlētie drošības līdzekļi ir pietiekami, nevis par to, ka viss ir jāslēdz. Jo epidemiologu pilnīgā laime būtu tad, ja viss būtu noslēgts, neviens nekur neietu, vīrusi nekur neizplatītos, bet tā nevar būt un tā nenotiek.

Tā Dienas Biznesa lielajā intervija pauž LMT prezidents, profesors Juris Binde.

Žurnāla centrālā tēma - kāda būs Latvija, tās ekonomika, izejot no krīzes. Ko valsts dara lietas labā un kā to vērtē uzņēmēji. Kā izejai no krīzes gatavojas citviet pasaulē.

Rubrikā Portrets - Lotte Tisenkopfa-Iltnere, kosmētikas ražotāja AS Madara Cosmetics līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 2. marta numurā:

  • Statistika - Latvijas preču eksports Covid-19 laikā.
  • Spēles noteikumi - Eiropas Savienības jaunā tirdzniecības politika.
  • Tendences - gaidāmā pasaules ekonomikas atgūšanās un prognozes par inflācijas pieaugumu.
  • Darījumi - Baltijas uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus.
  • Portrets - Lotte Tisenkopfa-Iltnere. Kosmētikas ražotāja Mádara Organic Skincare līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja.
  • Enerģētika - Andrejs Belijs (Andrei Belyi), Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis par enerģētiku klimata pārmaiņu kontekstā.
  • Finanšu tirgi - influenceru vēstījumu ietekme uz finanšu tirgiem.
  • Cilvēkresursi - kādas sekas var radīt ekonomiskā plaisa starp paaudzēm.
  • Brīvdienu ceļvedis - Toms Didrihsons, Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), izvērtējot Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM/RRF) plāna investīciju projektus, secinājusi, ka lielai daļai plānoto pasākumu nav nodefinēti konkrēti sasniedzamie rezultatīvie rādītāji, tāpēc neatbalsta tā tālāku virzību esošajā redakcijā.

Darba devēji aicina uzsākt atkārtotu konsultāciju procesu starp ministrijām un sociālajiem partneriem par katru RRF komponenti.

LDDK jau vairākkārt ir norādījusi uz plāna nepilnībām un nepieciešamajiem uzlabojumiem, tomēr priekšlikumi nav ņemti vērā, kā arī lielam skaitam plānoto publisko investīciju ir neskaidra atdeve publiskajā sektorā, un tām nav sniegts visaptverošs ekonomiskais izvērtējums.

LDDK aprēķini liecina, ka esošajā plānā atbalstāmi ir tikai 33% izmaksu, savukārt 53% ir būtiskas nepilnības. Sociālo partneru ieskatā pilnībā būtu jāpārskata izmaksas 14% apmērā, kuras paredzētas pasākumiem bez skaidriem ieviešanas mehānismiem un izmērāmiem rezultatīviem rādītājiem. Kopumā vēl ir nepieciešamas plašākas diskusijas par RRF plāna izmaksām, kuru kopējais apjoms ir aptuveni 910 miljoni euro jeb 67% no kopējā RRF plāna finansējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Koronakrīze traumējusi teju visas nozares

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 31.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa krīze otrā ceturkšņa laikā visspēcīgāk iedragājusi privāto patēriņu. Pārsteigums nav upura izvēle, bet gan postījumu apjoms.

CSP dati rāda, ka krīze spējusi aizslaucīt piektdaļu no mājsaimniecību patēriņa. Nozaru pusē vīrusa krīze nav bijusi izvēlīga – 2. ceturksnī saudzēta nav teju neviena nozare. Labā ziņa ir tā, ka daudzās jomās sākotnējais atkopšanās straujums ir iespaidīgs. Līdz ar to 3. ceturkšņa rādītāji jau būs acij daudz tīkamāki. Tālāku atkopšanos gan Latvijā, gan pasaulē ietekmēs vīrusa vadības veiksmes un neveiksmes.

Galvenie iemesli patēriņa kritumam – būtiski sarukuši izdevumi transportam, atpūtas un kultūras pasākumiem, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem. Jautājums – cik strauji patēriņš no šī trieciena spēs atgūties? Swedbank karšu dati rāda, ka tēriņi ēdināšanas pakalpojumiem 3. ceturkšņa laikā jau sasnieguši pagājušā gada līmeni. Transportā, ja neskaitām aviobiļešu iegādi, kur joprojām aina ir ļoti bēdīga, tēriņi atguvušies lēnāk, bet jau augustā sasnieguši iepriekšējos līmeņus. Patēriņš izklaidei un mākslai kā arī izmitināšanas pakalpojumiem gan visdrīzāk vēl ilgstoši būs zem iepriekšējiem līmeņiem. Varam secināt, ka, pateicoties straujajiem atgūšanās tempiem daudzās jomās, lielu daļu no iepriekš zaudētā patēriņa atgūsim trešā ceturkšņa laikā, taču, lai pārvarētu visu kritumu, nāksies pacīnīties.

Komentāri

Pievienot komentāru