Jaunākais izdevums

Vedot kravas no Āzijas uz Eiropu un pretējā virzienā pa arktiskajiem ūdeņiem, var ietaupīt līdz par 40% laika.

Par pasaules klimata pārmaiņu ietekmi nākotnē, visticamāk, dzirdēsim vēl daudz. Globālā sasilšana ir visnotaļ reāla, tā var raisīt īstenu revolūciju arī jūras transporta nozarē. Proti, kūstot ledājiem Ziemeļu ledus okeānā, veidojas jauni jūras ceļi, pa kuriem agrāk kuģot nebija iespējams vai tas bija iespējams vien dažus mēnešus gadā ar spēcīgiem ledlaužiem.

Ledum kūstot un no tā atbrīvojoties Krievijas ziemeļu piekrastei, ievērojami samazinās ceļa garums (un patērētais laiks), ko kuģiem nākas veikt, piegādājot kravas no Āzijas uz Eiropu. Eksperti norāda, ka, kuģojot gar Krievijas ziemeļu krastu, varot ietaupīt līdz pat 40% laika, ja to salīdzina ar laika posmu, kas būtu jāpavada ceļā, izvēloties tradicionālos maršrutus, ziņo Thomson Reuters. Turklāt zinātnieki lēš, ka līdz 2050. gadam ledus Arktikā būs palicis tik maz, ka kuģi no Āzijas uz Eiropu un otrādi varēs braukt pa tiešo caur Ziemeļpolu. Ledus kusīšot arī Kanādas ziemeļos, kas jaunus jūras ceļus atbrīvos arī šajā posmā.

Jāpiebilst, ka šobrīd nozīmīgākie pasaules ceļi lielākoties ved caur Suecas un Panamas kanāliem. Pagaidām gan speciālisti neprognozē, ka šie satiksmes posmi būtiski zaudēs savu nozīmi, lai gan droši varot prognozēt, ka vairāk tiks izmantots tā saucamais Ziemeļu jūras ceļš. Pagaidām gan šo jūras ceļu traucē izmantot arī sezonālie faktori – Krievijas ziemeļu piekraste lielu daļu gada tomēr ir aizsalusi. Eksperti norāda, ka jāpaiet vēl vairākiem gadu desmitiem, līdz ledus vairs nebūs nopietns šķērslis.

Lai nu kā būtu ar šo faktoru, Reuters, piemēram, raksta, ka tuvākajos astoņos gados transporta intensitāte pa Ziemeļu jūras ceļu palielināsies astoņas reizes, bet 2030. gadā pa šo ceļu jau tiks pārvadāta viena ceturtā daļa kravu no Āzijas uz Eiropu

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojums: Sasniegt «nekurieni» Grenlandes ledus cepurē

Iesaka: Kaspars Ulsts, Idea Havas Media stratēģiskais direktors, bloga adventures.lv autors; Rakstu sagatavojusi: Linda Zalāne, 09.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspedīcijai uz Grenlandi piekritu spontāni, kad turp plānoja doties latviešu ceļotāju grupa un paaicināja līdzi arī mani. Bijām astoņu cilvēku komanda, kas devās astoņu dienu pārgājienā uz Grenlandes ledus cepuri. Mērķis bija sasniegt vietu, kur, skatoties uz visām debespusēm, acīm paveras «nekuriene», ledus klājums.

Pirms biju nokļuvis Grenlandē, man šķita, ka šī sala būs milzīgs ledus klucis okeāna vidū, bez zaļuma, bet realitātē zemes tur ir samērā daudz. Grenlandi apskalo Atlantijas okeāns un Ziemeļu ledus okeāns un salas vidū ir milzīga, trīs km bieza ledus masa, bet tai apkārt kā vainags stiepjas klintis un kalni. Ledus masīvs ar savu svaru ir iespiedis zemi apmēram 300 m zem okeāna līmeņa, un ja tas izkustu, Grenlande pārvērstos par klinšu gredzenu ar milzu ezeru centrā. Interesanti, ka Grenlande tulkojumā no angļu valodas nozīmē zaļā zeme un blakus esošā sala Islande – ledus zeme, bet dzīvē viss ir otrādi.

Grenlandē bijām augustā, kas ir arī pēdējais brīdis, kad to apmeklēt, jo gadalaika maiņa notiek septembrī, kad salu dažas nedēļas pāršalc vētras, pēc kurām dramatiski mainās laikapstākļi, un pēc tam tur var baudīt tikai polāro ekstrēmu. Ieteicamākais laiks, lai apmeklētu Grenlandi, ir jūnijs, jūlijs un augusts, kad gaisa temperatūra ir no 5 līdz 10 grādiem virs nulles. Tad tur var redzēt arī puķes, ķērpjus un mellenājus, kas ir augstākā veģetācija, jo Grenlandē nav koku un krūmu. Ziemā Grenlandes piekrastē gaisa temperatūra ir apmēram -10 grādu, bet vidienē un ziemeļos sasniedz -30.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ķīniešu 40 miljardu dolāru plāns: viens no visu laiku lielākajiem infrastruktūras projektiem

Gunta Kursiša, 14.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nikaragva ir apstiprinājusi kāda iepriekš nezināma, Honkongā bāzēta uzņēmuma plānus būvēt kanālu, kas šķērsotu visu valsti un savienotu Kluso okeānu ar Karību jūru. Kanāla izmaksas tiek lēstas 40 miljardu ASV dolāru apmērā, un tādējādi kanāls Nikaragvā būs viens no visu laiku vērienīgākajiem infrasruktūras projektiem, kādi jebkad radīti, vēsta Associated Press (AP).

Ūdensceļš būs trīs reizes garāks nekā 81,6 kilometrus garais Panamas kanāls, kas savieno Panamas līci Klusajā okeāna ar Atlantijas okeānu.

Honkongas uzņēmums HK Nicaragua Canal Developement Investment Co (HKND Group) neatklāj detaļas par kanāla būvi un nesniedz komentārus par projekta investīcijām un to, kas būs projekta finansētāji.

Zināms, ka jaunais kanāls noteikti šķērsos Nikaragvas ezeru un tādējādi pastāv iespējamība, ka kanāla ūdeņi varētu noārdīt ūdenstilpni.

«Mēs pašlaik stāvam krustcelēs – ir jāizlemj, vai vēlamies izmantot ezeru burāšanai un kuģošanai vai arī, lai iegūtu dzeramo ūdeni. Tomēr mēs nevaram iegūt abas lietas vienlaicīgi,» norādīja Humbolta centra vides organizācijas direktora asistents Viktors Kamposs (Victor Campos).

Komentāri

Pievienot komentāru