Finanses

Pasaulē lielākais pensiju fonds zaudējis 52 miljardus dolāru

Žanete Hāka, 26.08.2016

Jaunākais izdevums

Šā gada otrajā ceturksnī pasaulē lielākais pensiju fonds zaudējis 52 miljardus ASV dolāru, ko veicināja akciju cenu kritums un Japānas jenas pieaugums, tādējādi dzēšot visus ienākumus no investīcijām, jo fonds nesen pārskatīja savu stratēģiju, palielinot akciju daļu, bet samazinot obligāciju daļu, raksta Bloomberg.

Japan Government Pension Investment Fund šā gada otrajā ceturksnī zaudējis 3,9% jeb 5,2 triljonus jenu (52 miljardus dolāru). Tādējādi dzēsts 4,1 triljona jenu gūtā investīciju atdeve iepriekšējos sešos ceturkšņos kopš 2014.gada oktobra, kad fonds nolēma pusi no saviem ieguldījumiem investēt akcijās.

Kopumā iepriekšējā fiskālā gadā fonds zaudēja 5,3 triljonus jenu, kas ir sliktākais gada rezultāts kopš pasaules finanšu krīzes. Pēc tam, kad fonds spēja pelnīt no Japānas akciju cenu pieauguma un vājās jenas, fonda vērtība kritusies, ņemot vērā vietējo akciju cenu kritumu un valūtas vērtības pieauguma.

Fonda vadītājs Norihiro Takahaši paziņojis, ka nav jāsatraucas par kritumu, jo fonds investē ar ilgtermiņa perspektīvu, un, pat ja akciju cenas īstermiņā svārstās, ilgākā laika periodā tas neiedragās pensiju uzkrājumus. Kompānija patlaban stiprinot riska menedžmentu un turpina nolīgt papildus ekspertus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem spējuši nodrošināt būtisku ieguldījumu atdevi vidēji 3-4% apmērā.

Gada trešajā ceturksnī augstāku ienesīgumu ir nodrošinājuši sabalansētie un aktīvie pensiju plāni, kas vairāk līdzekļu iegulda akciju tirgos, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās, pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, ko nodrošina pensiju pārvadītāji. 2016. gada 3. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 136 miljoniem, no kā 101 miljons eiro ir iemaksas, bet 35 miljoni eiro – tīrais investīciju rezultāts (no kā atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). Kopumā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 2,647 miljardus eiro. No tiem 2,2 miljardus veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 432 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pensiju plānos uzkrāti vairāk nekā 2,5 miljardi eiro

Žanete Hāka, 27.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā palielinās valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi – 2016. gada 2. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 102 miljoniem, kopumā pārsniedzot 2,5 miljardus eiro.

No šiem līdzekļiem aptuveni 2,1 miljardu veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 397 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Savukārt privātajos pensiju fondos uzkrātā kapitāla vērtība šā gada 2. ceturksnī pieaugusi par 8,5 miljoniem eiro, sasniedzot 340,3 miljonus eiro. Pieaugumu nodrošinājušas dalībnieku iemaksas 14,1 miljona eiro apmērā un ieguldījumu peļņa 2,7 miljonu apmērā. Savukārt izmaksas no privātajiem pensiju fondiem trīs mēnešos veiktas 8,3 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Indexo: Līdz šim 2.pensiju līmeņa pārvalde ir bijusi miera osta un pīļu dīķis

LETA, 06.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reālas konkurences pensiju 2.līmeņa pārvaldnieku vidū līdz šim nav bijis un viens no galvenajiem iemesliem ir cilvēku neinformētība par to, kādi ir viņu uzkrājumi fondēto pensiju sistēmā un to atdeve, atzina jaunā pensiju pārvaldnieka Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

«Līdz šim 2.pensiju līmeņa pārvalde ir bijusi pilnīga miera osta un pīļu dīķis,» uzsvēra Siksnis, norādot, ka līdzšinējie tirgus dalībnieki ar esošo situāciju ir samierinājušies un pat necenšas konkurēt pēc būtības - ar komisiju maksām vai atšķirīgām pensiju kapitāla pārvaldes filozofijām.

«It kā mums ir seši septiņi pārvaldnieki, bet ar ko viņi atšķiras? Es uz šo jautājumu nevaru atbildēt. Komisijas maksas visiem ir identiskas - likumā atļautajā maksimālajā līmenī. Vai kāds piedāvā atšķirīgu ieguldījumu filozofiju? Atšķirības ir minimālas. Pensiju plāni tiek pārdoti ar iPhone loteriju palīdzību, ar atlaidēm kādiem citiem bankas pakalpojumiem, dažās bankās, pirms jūs varēsiet lietot internetbanku, jums būs jātiek vaļā no agresīva reklāmas bannera «Apstiprini savu dalību 2.pensiju plānā», kur tikai ar brillēm būs saskatāma podziņa Nē. Es domāju, ka tā nav atbildīga pārdošana. Šo darbību rezultātā attiecīgās bankas pensiju pārvaldnieku tirgus daļa gandrīz perfekti korelē ar to, kāda ir bankas klientu bāze kopumā. Savukārt tam nav nekādas korelācijas ar pensiju plānu atdevi. Tas pensiju plānu pārvaldniekus pat nemotivē kaut ko darīt citādāk. Piemēram, vissliktākā atdeve desmit gadu laikā ir Swedbank ieguldījumu plānam Dinamika, bet tam ir dominējošā tirgus daļa,» pauda Siksnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoreiz par to, kā pensiju fondi pieņem lēmumus par investīcijām, kā, visticamāk, attīstīsies pensiju fondi un kā veidot uzkrājumu stratēģiju pensionāriem.

Kā pensiju fondi izvēlas, kur investēt?

Galvenā frāze pensiju uzkrājumu pārvaldīšanā ir “augsta atbildība”. Iedomājieties, ka jums uz desmitiem gadu ir uzticēti tūkstošu cilvēku līdzekļi. Un visus šos gadus jums ir ne tikai jānodrošina līdzekļu aizsargātība, bet arī jānopelna klientu labā, lai nodrošinātu viņiem pienācīgu dzīvi pensijā. Tāpēc pārvaldīšanas uzņēmumi vienlaicīgi dzīvo gan tagadnē, gan nākotnē.

Pensiju uzkrājumu pārvaldīšanas uzņēmumu pirmā prioritāte ir drošība. Pārvaldītājs var uzticēties tikai tiem investīciju projektiem, kuri ir uz 100% droši un nodrošinās līdzekļu aizsardzību un pavairošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Indexo darbosies arī privāto pensiju fondu tirgū

LETA, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" plāno sākt darbību arī privāto pensiju fondu tirgū, pavēstīja kompānijā.

"Pēc veiksmīgas nostiprināšanās otrā pensiju līmeņa tirgū gatavojamies jaunu produktu ieviešanai, tostarp trešajā pensiju līmenī," sacīja "Indexo" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

Savukārt kompānijas jaunieceltais izpilddirektors un valdes loceklis Iļja Arefjevs norādīja, ka piedāvājumu privāto peniju fondu tirgū "Indexo" plāno pieteikt tuvākā gada laikā.

Viņš atzīmēja, ka pensiju trešā līmeņa uzkrājumi Latvijā ļoti strauji aug un jau šobrīd pārsniedz pusmiljardu eiro. Tajā pašā laikā pensiju trešajā līmenī ir iesaistījusies tikai trešā daļa no ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem, kā arī darba samaksa turpina augt.

"Tādēļ (trešajā pensiju līmenī) izaugsmes iespējas vēl ir milzīgas atšķirībā no otrā līmeņa, kas jau sasniedzis brieduma pakāpi ar vairāk nekā miljonu dalībnieku," teica Arefjevs, prognozējot, ka tuvākajos gados pensiju trešais līmenis Latvijā piedzīvos strauju izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Latvijā vajadzētu ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru

LETA, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu lietderīgi ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru, sacīja INVL pensiju fondu vadītājs Andrejs Martinovs.

«2019.gadā likumdošanas jomā būtu lietderīgi ļaut dibināt ieguldījumu plānus ar 100% akciju īpatsvaru. Tas ļautu gados jauniem dalībniekiem uzņemties atbilstošāku riska līmeni un nopelnīt vairāk,» sacīja Martinovs, piebilstot, ka Lietuvā šādi plāni jau eksistē un to ilgtermiņa ienesīgums pārsniedz Latvijā izveidoto aktīvo plānu ienesīgumu.

Viņš minēja, ka šo pašu iemeslu dēļ ir jāmaina arī regulējums un jaunos pensiju sistēmas dalībniekus, kuri, sākot darba ņēmēja gaitas paši neizvēlas ieguldījumu plānu, jānovirza nevis uz konservatīvajiem plāniem, bet uz aktīvajiem ieguldījumu plāniem ar maksimālo akciju īpatsvaru.

Tāpat Martinovs atzina, ka 2019.gada perspektīvas izskatās neviennozīmīgas. «Apstākļos, kad naudas plūsma finanšu tirgus virzienā no monetāras regulēšanas institūcijām tiek pārtraukta, var novest pie finanšu tirgus sabrukuma vai dziļas korekcijas. Pārnestā nozīmē - kad caurule, pa kuru baseinā ieplūst ūdens ir mazāka par cauruli, pa kuru ūdens no baseina izplūst, tad kopējais ūdens līmenis baseinā krītas. Un tikai tad kļūst skaidrs, kas šajā baseinā ir peldējies bez peldkostīma. Gadījumā, ja šādu «peldētāju» bija daudz un viņos ir ieguldīti būtiski līdzekļi, problēma būs arī pensiju uzkrājumiem, bet atkal vienmēr var palielināt ieplūstošās caurules jaudu un ūdens līmenis palielināsies,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privātajos pensiju fondos uzkrātie līdzekļi auguši par 4,7 miljoniem eiro

Žanete Hāka, 19.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi privātajos pensiju fondos gada pirmajos četros mēnešos pieauguši par 4,7 miljoniem eiro jeb 1,4%, kopumā pensiju uzkrājumiem sasniedzot 335 miljonus eiro, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas apkopotie dati.

Pensiju fondi saviem dalībniekiem kopš 2016. gada sākuma vidēji nodrošinājuši 0,12% ienesīgumu. Labāk veicies sabalansētajiem pensiju plāniem, kas piedāvā konservatīvāku ieguldījumu politiku (ienesīgums kopš gada sākuma 0,78%). Taču ilgākā termiņā pensiju plānu dalībniekiem ir nodrošināts samērīgs ienesīgums – vidējais visu privāto pensiju fondu trīs gadu ienesīgums aprīļa beigās bija 2,79%, vidējais piecu gadu ienesīgums – 3,39%, vidējais desmit gadu ienesīgums – 3,19%.

Papildu līdzekļus vecumdienām privātajos pensiju fondos Latvijā krāj 259 863 cilvēki. Pirmajos četros šā gada mēnešos pensiju fondu dalībnieku skaits ir palielinājies par 4851 cilvēku, kas ir 1,9% pieaugums par pret pērnā gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Noteiks minimālo nodarbinātības ilgumu speciālajās profesijās strādājošajiem

Žanete Hāka, 22.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija (LM) noteiks minimāli nepieciešamo nodarbinātības ilgumu speciālajās profesijās strādājošajiem cilvēkiem, lai šajās profesijās strādājošie varētu saņemt privātajā pensiju līmenī uzkrāto papildpensiju pirms 55 gadu vecuma sasniegšanas, informē LM.

Minimālais nodarbinātības ilgums attiecīgajā profesijā būs vismaz 10 gadi. Tas nozīmē - ja cilvēks savā darba mūžā ir strādājis kādā no speciālajām profesijām (Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumi par speciālajām profesijām, kurās privāto pensiju fondu pensiju plānos norādītais strādājošo pensijas vecums var būt mazāks par 55 gadiem Nr.47) kopumā 10 gadus, viņam būs tiesības izņemt privātajā pensiju shēmā uzkrāto papildpensiju atbilstoši pensiju plāna noteikumiem pirms 55 gadu vecuma sasniegšanas.

Speciālās profesijas ir profesijas, kas ir pakļautas kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem, paaugstinātam profesionālo iemaņu zaudēšanas riskam, specifiski veicamā darba raksturam, kaitīgiem, psiholoģiskiem faktoriem, stresam, dzīvības un veselības apdraudējumam (riskam). Piemēram, dzelzceļa, aviācijas, jūrniecības, ražošanas, izglītības u.c. jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privātās pensijas Latvijā krāj nepilni 259 tūkstoši cilvēku

Žanete Hāka, 02.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā privātos uzkrājumus vecumdienām pensiju 3. līmenī veido 258,7 tūkstoši cilvēku, no kuriem lielākā daļa – 79% – ir individuālie dalībnieki, savukārt par 21% iemaksas pensiju fondā veic darba devēji, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Dalībnieku skaits 2016. gada 1. ceturksnī pieaudzis par 3663 personām jeb 1%. Kā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Pensiju fondu apskats par 2016. gada 1. ceturksni, privātos papildu uzkrājumus veido tikai piektā daļa no pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaita.

3. līmeņa jeb privātajos pensiju fondos uz marta beigām bija uzkrāti 331,8 miljoni eiro. Kopējās iemaksas 1. ceturksnī bija 12,7 miljoni eiro, kas ir par 16% zemāks rādītājs nekā 2015. gada 1. ceturksnī, kaut arī pensiju plānos dalībnieku skaits ir palielinājies vairāk par 18 tūkstošiem personu. Kaut arī pieauga pensiju plānu dalībnieku skaits, individuālās iemaksas ir būtiski samazinājušās – vai nu dalībnieku finansiālā situācija ir pasliktinājusies, vai nu zemie ienesīguma rādītāji ir bijuši par pamatu tam, lai dalībnieki samazinātu savu iemaksu apjomus pensiju plānos, norādīts LKA Pensiju fondu apskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Pensiju 2. līmeņa plānu briedums ir būtisks priekšnosacījums, lai varētu samazināt komisijas

Žanete Hāka, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pensiju fondi un pensiju pārvaldītāji 2017. gada pirmajā pusgadā nodrošinājuši stabilu, pozitīvu ienesīgumu – pensiju 2. un 3. līmeņa plānu vidējais ienesīgums kopš gada sākuma bijis attiecīgi 3.5% un 1.75%, bet piecu gadu griezumā - 3.56% un 4.36%, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskata dati.

Savukārt pensiju 2. līmenī uzkrāto līdzekļu apjoms pārsniedzis zīmīgo 3 miljardu eiro atzīmi. No tiem gandrīz 500 miljoni eiro ir pensiju plānu pārvaldītāju gūtā atdeve no ieguldījumiem.

«Pensiju 2. līmenī sasniegtais uzkrājums ir nozīmīgs atskaites punkts, kas apliecina Latvijas pensiju sistēmas brieduma pakāpi. Aktīvu pieaugumu veicinājusi gan stabili pieaugošā iemaksu likme, gan arī atdeve no pensiju plānu pārvaldnieku veiktajām investīcijām. Sasniegtais pensiju 2. līmeņa plānu briedums ir būtisks priekšnosacījums, lai varētu samazināt pārvaldīšanas komisijas,» uzsver LKA valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.

«Lai nodrošinātu efektīvāku valsts fondēto pensiju ieguldījumu politiku un pensiju plānu dalībnieku interešu ievērošanu, Labklājības ministrija izstrādā grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā. Grozījumu mērķis ir veicināt ieguldījumus kapitāla tirgū, pārskatīt pensiju fondu ieguldījumu limitus, plānu maiņas termiņus, pārvaldnieku komisijas maksas, nodrošināt statistikas datu saņemšanu no dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, kā arī veikt tehniskus precizējumus likumā,» informē labklājības ministrs Jānis Reirs saistībā ar gaidāmajām izmaiņām valsts fondēto pensiju jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) šodien nākusi klajā ar piedāvājumu veidot jaunu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu, aģentūru LETA informēja EK priekšsēdētāja vietnieka finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības jautājumos Valda Dombrovska birojā.

Dombrovska birojs apgalvo, ka jaunais priekšlikums sniegšot pensiju pakalpojumu sniedzējiem instrumentus, ar kuru palīdzību piedāvāt "vienkāršu un inovatīvu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu" (PEPP). Šī jaunā veida brīvprātīgās privātās pensijas mērķis būšot sniegt noguldītājiem plašākas izvēles iespējas, kad tie veido uzkrājumus vecumdienām, un piedāvāt viņiem konkurētspējīgākus produktus.

Birojā atzina, ka piedāvājums esot kas līdzīgs Latvijā jau strādājošajam pensiju 3.līmenim, taču sīkāku izklāstu par iespējamām izpausmēm Latvijā nesniedza.

Kā apgalvo Dombrovska birojs, pašlaik Eiropas privāto pensiju tirgus esot sadrumstalots un neviendabīgs, piedāvājumi esot koncentrēti tikai dažās dalībvalstīs, bet citās to gandrīz neesot. Šīs atšķirības esot saistītas ar noteikumu jucekli ES un valstu līmenī, kas kavējot liela un konkurētspējīga ES mēroga privāto pensiju tirgus izveidi. PEPP došot patērētājiem iespēju brīvprātīgi papildināt savus uzkrājumus pensijai, vienlaikus gūstot labumu no stabilas patērētāju aizsardzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pensiju fondi atklātā vēstulē aicina valdību Latvijā attīstīt kapitāla tirgu

LETA, 24.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju fondi atklātā vēstulē aicina valdību Latvijā attīstīt kapitāla tirgu, tostarp paredzot valsts un pašvaldību uzņēmumu daļēju kotāciju biržā, aģentūrai LETA pavēstīja pensiju fondu pārstāvji.

«Attīstīts kapitāla tirgus ir nacionālās ekonomikas brieduma pazīme, kā arī izaugsmes stūrakmens. Kapitāla tirgus sekmē efektīvu resursu izmantošanu un naudas plūsmu savietošanu. Kapitāla tirgus ir vieta, kur satiekas naudas līdzekļu turētāji vai pārvaldītāji, tostarp pensiju fondi ar uzņēmumiem, kuriem nepieciešams kapitāls biznesa attīstībai. Rezultātā palielinās naudas aprite ekonomikā, tā kļūst ilgtspējīgāka, pieaug uzņēmumu konkurētspēja un vairojas iedzīvotāju labklājība,» sacīts vēstulē.

Tajā arī minēts, ka šobrīd Latvijā valsts fondēto pensiju plānos un Latvijā reģistrētajos privātajos pensiju fondos ir uzkrāti līdzekļi vairāk nekā 3,5 miljardu eiro apmērā. Tostarp apmēram viens miljards eiro ir ieguldīts Latvijā, galvenokārt Latvijas valdības obligācijās, tādējādi finansējot valsts budžeta izdevumus. Pensiju plānu ieguldījumu summa Latvijā turpina palielināties daļēji pateicoties valsts uzņēmumu un institūciju, tādu kā «Latvenergo» un «Attīstības finanšu institūcija«Altum» («Altum»), obligāciju emisijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Kopumā pensiju līdzekļu izmantošana infrastruktūras projektu finansēšanā ir atbalstāma

Žanete Hāka, 08.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priekšlikums izmantot pensiju līdzekļus kāda infrastruktūras projekta vai vajadzību finansēšanai, izjaucot pensiju sistēmas darbību, ir vērtējams tikai un vienīgi destruktīvi, portālam db.lv sacīja Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Kopumā pensiju līdzekļu izmantošana infrastruktūras projektu finansēšanā ir atbalstāma, un pasaulē ir daudz piemēru, kad tā dēvētā garā pensiju nauda (ņemot vērā, ka pensiju fondi veic ieguldījumus ilgtermiņā) tikusi veiksmīgi ieguldīta nacionāli svarīgos infrastruktūras projektos, tostarp ceļu projektos.

Šādi pensiju fondu ieguldījumi varētu veidot pat 10% no kopējiem pensiju aktīviem. Taču ir jāatzīmē, ka pensiju līdzekļu ieguldīšana notiek, pensiju fondiem iegādājoties konkrēta projekta vai tā operatora finanšu instrumentus, parasti - ilgtermiņa obligācijas -, daudz retāk - akcijas.

Dažreiz pensiju fondi veic ieguldījumus infrastruktūras fondos, kas tālāk novirza līdzekļus konkrētiem projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā esošie meži audzē Skandināvijas pensionāru ienākumus, savukārt pašmāju pensiju fondi mežos neiegulda.

Latvijā nav maz uzņēmīgu cilvēku, kuri paši privātā kārtā pērk zemes un tās apmežo vai arī iegādājas mežus, kuri būtībā pildīs sava veida pensiju fonda funkciju. To, ka ārzemnieku pensiju nauda tiek ieguldīta Latvijas mežos un tā arī ģenerē labus ienākumus (peļņu), apliecina tikai šā gada vasaras darījums vien, kurā tika pārdotas otras lielākās mežsaimniecības kompānijas (SIA Foran Real Estate) kapitāldaļas un īpašnieku vidū bija Zviedrijas SPP Pension& Forsakring (piederēja 29,37034%), kas šajā kompānijā ienāca akciju kapitāla palielināšanas rezultātā 2008. gadā.

Akciju kapitāla palielinājuma rezultātā iegūtos līdzekļus Foran Real Estate izmantoja atsevišķu meža īpašumu iegādei un nelielu meža īpašumu portfeļu iegūšanai visā Latvijas teritorijā, norādīts uzņēmuma mājaslapā. SIA Foran Real Estate pārziņā bija nedaudz vairāk kā 54,2 tūkst. ha, no kuriem 40,27 tūkst. ha – mežu platība, 10,37 tūkst. ha – lauksaimniecības zeme un 3563 ha – citas zemes. Foran Real Estate piederošajos mežos esošo kokaudžu krājas kopējais apjoms ir vairāk nekā 4,5 milj. m3. Arī iepriekš Latvijā ir bijuši darījumi ar mežiem, to apsaimniekojošajām kompānijām, kuru dalībnieku vidū ir bijuši ārvalstu pensiju fondi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privāto pensiju fondu pensiju plānos deviņos mēnešos iemaksāts par 14,8% vairāk

LETA, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos 2019.gada deviņos mēnešos iemaksāti 56,853 miljoni eiro, kas ir par 14,8% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, tostarp pieaugušas pensiju plānu dalībnieku iemaksas, bet samazinājušās darba devēju iemaksas, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tāpat apkopotie dati liecina, ka samazinājies pensiju plānu aktīvo dalībnieku skaits, bet strauji pieaudzis pasīvo jeb tādu dalībnieku, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā nav veikuši iemaksas, bet vēl nav sasnieguši pensiju plānā noteikto pensijas vecumu, skaits.

Pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2019.gada deviņos mēnešos augušas par 10,2% salīdzinājumā ar 2018.gada deviņiem mēnešiem un veidoja 44,397 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas samazinājušās par 2,7% - līdz 8,524 miljoniem eiro. Vienlaikus vairākkārtīgi pieaugušas pārējās iemaksas, sasniedzot 3,932 miljonus eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla pērn deviņos mēnešos izmaksāti 28,273 miljoni eiro, kas ir par 56,2% vairāk nekā 2018.gada deviņos mēnešos, tostarp 96,2% jeb 27,209 miljoni eiro izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijas valsts fondēto pensiju plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem 2016. gadā spējuši nodrošināt ieguldījumu pieaugumu: gadā ieguldījumi pensiju fondos nopelnījuši vidēji 2-3,5%.

Kopumā pensiju 2.līmenī jau piektā daļa no aktīviem ir peļņas procenti, kas papildina sociālās apdrošināšanas iemaksas, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats par 2016. gadu.

Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās, pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, ko nodrošina pensiju pārvadītāji. 2016. gadā uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 428 miljoniem, no kā 375 miljoni eiro ir sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet 53 miljoni eiro – pensiju fondu dalībnieku iemaksāto līdzekļu peļņa (no kā atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). Kopumā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 2,764 miljardi eiro, no tiem 2,3 miljardus veido dalībnieku veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet 447 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju 2. līmeņa uzkrājumu apmērs veicina jaunu dalībnieku interesi par šo tirgu, nākamajā gadā varam sagaidīt pārvaldīšanas komisiju samazinājumu, kā arī klientiem varētu būt pieejami pensiju plāni, kas akcijās ļautu ieguldīt līdz pat 75% no līdzekļiem

To intervijā DB atklāj Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs. «Informatīvajā telpā aizvien biežāk ir dzirdami tādi izteicieni kā «tuvojas demogrāfiskā katastrofa» un «vecumdienu apokalipse», taču es neesmu šādu epitetu piekritējs,» atzīst I. Arefjevs.

Kā Latvijas pensiju sistēma izskatās, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?

Mūsu sabiedrība nenoliedzami pakāpeniski noveco. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī citur Eiropā, taču Baltijā situāciju pasliktina tas, ka daudzi jaunieši aizbrauc strādāt uz citām valstīm. Jā, objektīvi raugoties, mums ir nepietiekama pensiju kapitāla problēma, bet tas nebūs smagākais brīdis Latvijas vēsturē. Turklāt šāds liktenis draud visai Eiropai – daudzas attīstītās valstis jau ir saskārušās ar to, kamēr mums vēl ir laiks meklēt risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā sācis darbu pirmais konservatīvais privāto pensiju plāns

Lelde Petrāne, 21.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu sācis pirmais konservatīvais privāto pensiju plāns, ko izveidojusi ieguldījumu pārvaldes sabiedrība INVL Asset Management. Līdz šim Latvijā darbojās tikai sabalansētie un aktīvie privāto pensiju plāni.

Privātie pensiju fondi jeb pensiju sistēmas 3. līmenis ir iespēja veidot papildu uzkrājumus savai nākotnes pensijai – iemaksas brīvprātīgi veic pats cilvēks vai viņa darba devējs, tās tiek ieguldītas kādā no privāto pensiju fondu administrētiem pensiju plāniem. Pensiju 3. līmeņa kapitāls tiek uzkrāts un ieguldīts finanšu tirgos.

Uz novembra beigām kopējais uzkrātais privāto pensiju apjoms bija 362 miljoni eiro, un ieguldījumu pārvaldītāji šiem uzkrājumiem kopš gada sākuma nodrošināja 2,21% ienesīgumu. Papildu līdzekļus vecumdienām privātajos pensiju fondos Latvijā krāj 268,8 tūkstoši cilvēku. Latvijā šobrīd darbojas 6 privātie pensiju fondi, piedāvājot 17 dažādus pensiju plānus, kas atšķiras pēc līdzekļu ieguldīšanas stratēģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» izvietoto iniciatīvu par iespēju mantot otrā pensiju līmeņa uzkrājumus savākti vairāk nekā 10 000 parakstu.

Parakstu vākšanu pērn oktobrī iniciējusi ieguldījumu pārvaldes sabiedrība «Indexo», aicinot otrā pensiju līmeņa uzkrājumus nodot šī pensiju līmeņa dalībnieka mantiniekam, ja dalībnieks miris pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

«Indexo» skaidroja, ka seši procenti nodarbinātā algas uzkrājas otrajā pensiju līmenī, lai nākotnē nodarbinātā ģimenei būtu, no kā dzīvot. Taču patlaban, ja pensijas uzkrājējs iet bojā pirms pensijas vecuma, ģimene šo naudu pazaudē, dažos gadījumos izmaksājot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Uzņēmuma ieskatā tas ir netaisnīgi, kā arī tas mazina motivāciju maksāt nodokļus un sekot savam uzkrājumam. «Zaudētā uzticība sistēmai ir ļoti būtiska, bet pienesums speciālajam pensiju budžetam, ko rada nemantojams pensiju kapitāls, ir samērā neliels. Tas pašreiz ir seši septiņi miljoni eiro gadā. Salīdzinājumam - pagājušajā gadā otrā pensiju līmeņa pārvaldīšanas komisijās vien samaksājām 40 miljonus eiro,» pauda «Indexo».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākamgad var gaidīt strauju pensiju 2.līmeņa plānu komisijas maksu samazinājumu

Žanete Hāka, 11.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim pensiju plānu konkurēšana lielākoties notikusi uz ienesīguma rēķina un komisijas maksām nav bijusi izšķiroša nozīme, portālam db.lv sacīja Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Tā atšķirība ienesīguma rādītājos aktīvajiem pensiju plāniem desmit gadu griezumā varēja pārsniegt pat 1,7% gadā, ievērojami pārsniedzot komisijas maksas. Taču, būtiski sarūkot ienesīguma likmēm, it īpaši domājot par drošiem ieguldījumiem, kā arī peļņas iespējām ieguldījumiem akciju tirgos, nākotnē konkurēšana ar komisijas maksām varētu būt izteiktāka nekā līdz šim. Tādēļ Indexo pieteiktā cenu līdera stratēģijas realizācijai pastāv ievērojami riski, proti, ka jaunpiedāvātais produkts var arī nebūt konkurētspējīgs.

Jaunais potenciālais pārvaldītājs Indexo sevi pozicionē kā cenu līderi jeb kā pakalpojumu sniedzēju ar viszemākajām komisijas maksām. Indexo plāno iesaistīties pensiju līdzekļu pārvaldīšanas biznesā Latvijā tieši tad, kad ir sagaidāms ievērojams komisijas maksu samazinājums. Prognozējams, ka 2018. gadā komisijas maksu strauju samazinājumu varētu izraisīt gan esošo pensiju līdzekļu pārvaldītāju pieaugošā konkurence, gan arī izmaiņas normatīvajos aktos. Tādēļ vēl nevar viennozīmīgi apgalvot, ka Indexo spēs nodrošināt viszemākās pensiju līdzekļu pārvaldīšanas komisijas, viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Iemaksas privātajos pensiju fondos sasniegs jaunu rekordu – 80 miljonus eiro

Žanete Hāka, 27.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada cilvēku aktivitāte liecina par to, ka iemaksas privātajos pensiju fondos varētu sasniegt kārtējo gada rekordu – 80 miljonus eiro, stāsta Luminor Latvia Pensions valdes loceklis Iļja Arefjevs.

2016. gadā kopējās iemaksas pensiju 3. līmenī veidoja 71.5 miljonus eiro. Šī gada trīs ceturkšņu statistika rāda, ka pensiju 3. līmenī iemaksāts par pieciem miljoniem eiro jeb 12% vairāk, nekā attiecīgajā periodā pērn.

«Redzam, ka cilvēku izpratne un vēlme ieguldīt pensiju 3. līmenī ar katru gadu aug – tas priecē, jo privātie pensiju fondi pavisam tieši ietekmēs katra ieguldītāja dzīves kvalitāti vecumdienās. Lēmums uzkrāt pensiju 3. līmenī viennozīmīgi ir būtisks papildinājums valsts nodrošinātajai pensijai nākotnē,» norāda Iļja Arefjevs. «Vēl joprojām lielāko daļu iemaksu, aptuveni 85%, veic privātpersonas, pārējo – darba devēji.»

Tradicionāli vislielākās iemaksas ir decembrī, kad tās var pārsniegt vidējās iemaksas gada citos mēnešos pat trīs reizes. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu – to var saņemt par kalendārajā gadā veiktām iemaksām neatkarīgi no tā, vai iemaksas tiek veiktas janvārī vai decembrī. Decembrī ir precīzi zināma cilvēka bruto alga un par iemaksām, kas nepārsniedz 10% no bruto darba samaksas, var atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokli 23% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eksperts: Latvijas otrā pensiju līmeņa uzkrājums nav tik liels, lai sāktu ieguldījumus mežos

LETA, 06.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas otrajā pensiju līmenī līdz šim uzkrāti apmēram trīs miljardi eiro, un tas nav apjoms, pie kura sākt izskatīt ieguldījumu iespējas alternatīvos veidos, piemēram, mežos, šodien žurnālistiem sacīja Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Arefjevs skaidroja, ka ieguldījumu veikšana mežos ir populāra Skandināvijas pensiju fondiem, un tas notiek tapēc, ka šie fondi ir uzkrājuši milzīgas summas un ir spiesti meklēt investīciju iespējas ārpus tradicionālajiem veidiem.

Uzkrājums Latvijas otrajā pensiju līmenī vēl ir nepietiekams, tomēr, tā kā augam, arī mums šāds jautājums kaut kad nonāks darba kārtībā, prognozēja eksperts.

Viņš arī norādīja, ka, pat ja Latvijas pensiju fondi nolemtu ieguldīt mežos, pašlaik to liedz likums.

Pensiju fondu ieguldījumu objekti ir ļoti stingri definēti likumā, un tieši ieguldīt mežos nevaram. Tāpat pašlaik nevaram to darīt arī pastarpināti, sacīja Arefjevs. Viņš arī piebilda, ka pensiju fondiem tieši ieguldīt mežā nebūtu prātīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Laiks rādīs, kā Indexo veiksies ar skaļo, tendenciozo lozungu realizāciju dzīvē

Žanete Hāka, 12.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzas Indexo biznesa projektā iesaistītās personas, kaut arī ir sabiedrībā pazīstamas, taču ir bez nozīmīgas praktiskas pieredzes ieguldījumu portfeļu un pensiju plānu pārvaldīšanā, komentējot jaunās kompānijas plānus, portālam db.lv sacīja Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Uldis Upenieks.

Nespēja korekti salīdzināt uz pastāvīgām iemaksām balstīta portfeļa atdevi ar inflāciju jau daudz par ko liecina. Nepieredzējušam no malas daudzas lietas izskatās vieglas un pašsaprotamas, taču, sākot reāli strādāt, atklājas zemūdens akmeņi, sarežģījumi un šķēršļi. Laiks rādīs, kā jaunajai kompānijai veiksies ar skaļo un tendenciozo lozungu realizāciju dzīvē – gan no sasolītās augstās investīciju atdeves viedokļa, gan tīri no biznesa projekta atdeves viedokļa.

Veidot ieguldījumu portfeļus no tā saucamajiem biržās tirgotajiem jeb indeksa fondiem nav nekas jaunas vai neparasts. Vairāki Latvijā jau eksistējoši 2. līmeņa pensiju plāni portfeļus veido praktiski tikai no indeksa fondiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gadā varētu mantot valsts fondēto pensiju līdzekļus 6-7 miljonu eiro apmērā

LETA, 16.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā darbaspējīgā vecumā mirušo iedzīvotāju skaitu, šobrīd gadā viņu tuvinieki varētu mantot valsts fondēto pensiju līdzekļus sešu līdz septiņu miljonu eiro apmērā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte (LU BVEF) lektore, pētniece Līga Leitāne.

LU BVEF izstrādājusi pētījumu Otrā pensiju līmeņa ieguldījumu mantošanas iespējas Latvijā. Tā laikā veiktajā iedzīvotāju aptaujā secināts, ka 94,6% respondentu ir svarīgi, lai viņu uzkrātais pensiju kapitāls būtu mantojams, bet 42,8% aptaujāto uzskata, ka mantojamība stimulēs maksāt sociālās iemaksas.

Pētniece norādīja, ka gadā Latvijā, nesasniedzot pensijas vecumu, nomirst aptuveni 5000 līdz 6000 darbaspējīgu cilvēku. Summa, ar kuru šobrīd varētu nākties rēķināties, ieviešot otrā pensiju līmeņa ieguldījumu mantošanas iespēju, būtu seši līdz septiņi miljoni gadā, teica Leitāne, gan uzsverot, ka tas ir ļoti mainīgs rādītājs.

Viņa skaidroja, ka gandrīz visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, arī Lietuvā un Igaunijā, otrā pensiju līmeņa ieguldījumu mantošana ir ikdiena. «Eiropa ir gājusi uz priekšu un domā par to, kā stimulēt cilvēkus būt atbildīgiem un domāt par pensiju kapitāla uzkrāšanu,» teica pētniece.

Komentāri

Pievienot komentāru