Pēdējā laikā novērotais straujais dabasgāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka gāzes cena turpinās kristies un saglabāsies zema visu ziemu, norādīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Bērziņa sacīja, ka dabasgāzes cena Eiropā, pēc straujā kāpuma vasaras otrajā pusē, pēdējā laikā ir tikpat būtiski sarukusi. Tostarp pirmdien, 17.oktobra, tirdzniecības sesijas beigās gāzes cena biržā bija 125 eiro par megavatstundu (MWh).

Viņa skaidroja, ka iemesli gāzes cenu samazinājumam ir vairāki.

Tostarp Bērziņa norādīja, ka valstīm Eiropā ir ļoti veiksmīgi izdevies piepildīt dabasgāzes krātuves, kas sniedz zināmu stabilitāti dabasgāzes apgādei ziemas mēnešiem. It sevišķi Vācijā, kurā industriālā un elektroenerģijas ražošana ir balstīta uz intensīvu gāzes patēriņu, gāzes krātuves uz samazinātu industriālo jaudu rēķina ir piepildītas apmēram par 95%.

Lai Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa izveidei varētu durt zemē lāpstu, vēl ir nepieciešama dažu mājasdarbu izpilde, no kuriem būtiskākie ir tehniskie risinājumi pieaugošo izmaksu samazināšanai, kā arī valdības lēmums par šādas ieceres atbalsta formu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Skulte LNG Terminal ģenerāldirektors Renārs Miķelsons. Viņš atzīst, ka pirmā kuģa ar sašķidrināto gāzi uzņemšanai Skultes ostā 2024. gada rudenī var būt nepieciešams pagaidu risinājums - peldoša barža ar regazifikācijas iekārtām, bet iecerētās platformas piegāde notiks vēlāk.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija tagad - sešus mēnešus pēc valdības lēmuma par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Skultes LNG terminālim?

Lai arī par sašķidrinātās gāzes termināli Latvijā ir runāts jau vairāk nekā 10 gadu, tikai pērn pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, kad bija skaidrs, ka no Krievijas dabasgāzi nepirksim, arī valdībā tika izskatīts mūsu piedāvājums un tas guva atbalstu. Proti, lai terminālis varētu tapt, ir nepieciešami trīs būtiski stūrakmeņi.

Nākotnē Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) varētu nodrošināt ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, iespējams, pat Vācijas un citu valstu dabasgāzes apgādi, domā Aigars Kalvītis, AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs.

Jau šobrīd redzam, ka vairāki mūsu potenciālie sadarbības partneri meklē iespējas gāzi transportēt no Eiropas un uzglabāt Baltijā, DB organizētajā konferencē Enerģētika 2023 atklāja A.Kalvītis, piebilstot, ka šis aspekts varētu pilnībā izmainīt Inčukalna PGK lomu. Vēsturiski krātuve izmantota, lai nodrošinātu reģionālās gāzes apgādes stabilitāti un ļautu sabalansēt dabasgāzes cenas sezonālās svārstības, taču nākotnē šis aktīvs varētu darboties kā noliktava, kur gāze tiek glabāta visu cauru gadu, spriež LG valdes priekšsēdētājs.

Pieprasījums mainās

Līdz šim lielākais apjoms dabasgāzes krātuvē parasti tika iesūknēts vasaras sezonā, kad patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā periodā, bet resursa cena - zemāka. Savukārt ziemas sezonā krātuvē noglabātā gāze tika izņemta, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. A.Kalvītis prognozē, ka drīzumā tas varētu mainīties un nākotnē gāze Inčukalna PGK varētu tikt iesūknēta un uzglabāta visu gadu. “Rietumeiropa arī turpmāk, visticamāk, saskarsies ar gāzes trūkumu, un jau pašlaik mēs redzam indikācijas, ka ārvalstu tirgotājiem varētu būt liela interese savu iegādāto dabasgāzi uzglabāt tieši Baltijā. Pilnīgi iespējams, ka drīz mēs piedzīvosim situāciju, kad Inčukalna PGK tiks izmantota vismaz Polijas, ja ne arī Vācijas apgādei. Šāda informācija man ir, jo mēs esam kontaktā ar daudziem Eiropas gāzes tirgotājiem, kuri šobrīd nopietni apsver šādas iespējas,” atzīmē A.Kalvītis, uzsverot, ka šī brīža situācija nav salīdzināma ar laiku, kad Inčukalns galvenokārt koncentrējās uz cauruļvadu piegādēm.

Energoapgādē Eiropā Savienībā (ES) šogad varētu būt vēl pietiekami nopietnas problēmas, intervijā uzsvēra Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

"Piemēram, pašreiz dabasgāzes krātuves Eiropā kopumā ir pilnas, kas ļauj domāt, ka šajā ziemā būtisku problēmu ar gāzes pieejamību ES nebūs. Tajā pašā laikā ir jāapzinās, ka pašlaik gāzes krātuvēs vēl ir ļoti daudz Krievijas gāzes, kas tika iepumpēta gada pirmajā pusē. 2023.gadā ar to var īpaši nerēķināties. Līdz ar to būs jāmeklē gan papildu gāzes piegādes avoti, gan jāveido infrastruktūra, lai šo gāzi varētu izmantot," sacīja Dombrovskis.

Viņš atgādināja, ka diezgan daudz jau ir izdarīts 2022.gada laikā gan attiecībā uz jauniem sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem, gan dažādiem gāzes vadu starpsavienojumiem, piemēram, uz Norvēģiju, kas pašreiz ir lielākais gāzes piegādātājs ES. Tomēr ir skaidrs, ka būs jāīsteno vēl papildu pasākumi, tādēļ nākamā ziema no šī viedokļa varētu būt pietiekami sarežģīta.

Gāzes patēriņa samazināšanos pērn galvenokārt noteica augstā cena, siltais klimats un bailes par tās deficītu, taču nav pārliecības, ka arī turpmāk patēriņš samazināsies, jo vismaz šobrīd gāzei alternatīvu nav, teica AS "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš pauda viedokli, ja gāzes cena atgrieztos 20 eiro par megavatstundu (MWh) līmenī, arī patēriņš atkal pieaugtu.

"Tas ir skaidrs, jo pie šāda cenas līmeņa neviens cits alternatīvs kurināmais ar gāzi īsti konkurēt nevar ne tikai ērtības ziņā, ne tikai siltuma atdeves ziņā, bet arī tīri ekonomiski," teica Kalvītis, piebilstot, ja gāzes cena nākamajā ziemā atkal būs ap 100 eiro, daudzi citi alternatīvie kurināmie iegūs priekšrocības.

Viņš skaidroja, ka otrs faktors, kas ietekmē gāzes patēriņu, ir klimatiskie apstākļi.

"Mūs šogad ziema ir lutinājusi. Tikai decembris bija nedaudz aukstāks, bet nav bijis perioda, kad 10 dienas pēc kārtas gaisa temperatūra būtu bijusi mīnus 15 grādi un zemāk," teica Kalvītis, skaidrojot, ka tad, kad ir zemas temperatūras, gāzi nav ar ko aizvietot.

Nākamajā apkures sezonā gāzes deficīts mūsu reģionā nav prognozējams, bet cenas, salīdzinot ar 2020.- 2019.gadu, visdrīzāk, būs augstas, intervijā teica AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Komentējot gāzes pieejamību nākotnē, Kalvītis sacīja, ka šīs lietas nevar vispārināt, jo Krievija Eiropas Savienībai (ES) piegādāja 200 līdz 220 miljardu kubikmetru gāzes.

Latvijas gāzes peļņa pieaugusi 12,1 reizi 

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums pērn bija 689,752 miljoni eiro, kas...

"Ir skaidrs, ka tas teorētiski nozīmē, ka Eiropas valstīs būs deficīts, jo šo apjomu nav iespējams ne ar ko aizvietot. Bet situācija dažādos reģionos atšķiras. To, ka būs problēmas nākamajā apkures sezonā, saka Eiropas analītiķi," skaidroja "Latvijas gāzes" vadītājs, piebilstot, ka mūsu reģionā, atveroties Inko terminālim Somijā un esot Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, kurā joprojām ir pietiekami lieli gāzes atlikumi, viņš reģionam nekādas bažas par gāzes pietiekamību nākamajā gadā nesaskata. Kalvītis stāstīja, ka lielākā daļa kuģu jau ir nolīgti, ir skaidrs grafiks, kā tie pienāks gan Klaipēdā, gan Inko terminālī. "Ja matemātiski pieskaita tos atlikumus, kas paliks no iepriekšējās apkures sezonas Inčukalnā, tad mūsu reģionā es nesaskatu deficīta pazīmes nākamajai apkures sezonai," teica uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Viņš gan piebilda, ka cita lieta ir gāzes cena. "Mēs nezinām, cik gāze maksās, jo cena jau neveidojas mūsu reģionā," sacīja Kalvītis.

"Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs piebilda, ka cena veidojas Eiropā, un, ja Eiropa rudenī nonāks deficīta apstākļos vai iztrūkuma apstākļos un būs nedrošības sajūta, atkal var sākties kādas panikas izpausmes, kā tas jau bija periodā no 2022.gada augusta līdz oktobrim, kad tika sasniegtas vēsturiski augstākās gāzes cenas.

"Gāzes deficītu es mūsu reģionā neprognozēju, bet cenas, salīdzinot ar 2020., 2019.gadu, visdrīzāk, būs augstas," pauda Kalvītis.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" koncerna apgrozījums 2022.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 689,752 miljoni eiro, kas ir par 31,3% vairāk nekā 2021.gadā, bet koncerna peļņa pieauga 12,1 reizi - līdz 39,073 miljoniem eiro.

"Latvijas gāzes" lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

Dabasgāzes cena Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) nokritusies līdz līmenim, kāds tika reģistrēts pirms Krievijas sāktā kara Ukrainā.

Trešdien dienas pirmajā pusē dabasgāzes cena nākotnes līgumos bija nedaudz zem 70 eiro par megavatstundu.

Neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā februāra beigās dabasgāzes cena veidoja aptuveni 88 eiro par megavatstundu.

Savukārt augustā, kad Krievija būtiski samazināja gāzes piegādes Eiropai, cena pārsniedza 340 eiro par megavatsundu, bet 1.decembrī tā bija noslīdējusi līdz 140 eiro.

Analītiķi norāda, ka gāzes cenu kritumu veicina gaisa temperatūra, kas ir augstāka par normu, krātuvēs esošās gāzes izmantošana un Krievijas gāzes aizstāšana ar gāzi no citiem pasaules reģioniem.

"Mums šobrīd ir labi apgādāts Eiropas Savienības (ES) gāzes tirgus pat bez Krievijas gāzes," norāda politiskā riska konsultāciju uzņēmuma "Eurasia Group" enerģētikas, klimata un resursu direktors Hennings Gloišteins. "Tas atspoguļojas pašreizējās cenās."

Latvija pagājušajā gadā neizmantoja iespēju iegādāties ASV piedāvāto sašķidrināto dabasgāzi, kas bija būtiski lētāka nekā Eiropas tirgū pieejama, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners.

Viņš norāda, ka 2022.gada aprīļa sākumā toreizējais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) ar ierēdņiem un "Latvenergo" pārstāvjiem darba vizītē apmeklēja ASV, lai "pārrunātu ilgtermiņa sadarbību enerģētikas jomā".

Vizītes laikā Latvijas delegācija saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašķidrināto naftas gāzi (LNG) 10 teravatstundu (TWh) apmērā, slēdzot līgumu uz 10 gadiem. Kušners norāda, ka cena atbilstu ASV biržas "Henry Hub" cenai. Pagājušā gada laikā "Henry Hub" augstākā gāzes cena bija 30 eiro par megavatstundu (MWh), kamēr šobrīd tā ir astoņi eiro par MWh, bet piedāvājuma izteikšanas laikā - apmēram 10 eiro par MWh.

Kušners uzsver, ka, ņemot vērā saspringto situāciju LNG tirgū, tā bija pretimnākšana - dot Latvijai iespēju iegādāties LNG no termināļa ASV.

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums deviņos mēnešos bija 580,268 miljoni eiro, kas ir 2,1 reizi lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn, bet koncerna neto peļņa sasniedza 96,578 miljonus eiro pretēji zaudējumiem gadu iepriekš, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijā informē, ka "Latvijas gāzes" koncerns 2022.gada deviņos mēnešos sasniedzis vēsturiski labākos finanšu rezultātus. Pirmā ceturkšņa finanšu rezultāti ir bijuši galvenais iemesls vēsturiski labākajiem deviņu mēnešu finanšu rezultātiem.

Deviņos mēnešos šogad "Latvijas gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 5,975 gigavatstundas (GWh) dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2021.gada periodu pārdošanas apjoms ir par 43,6% mazāks.

Pārdošanas apjomu samazinājums saistīts ar to, ka tirgus dalībnieki izvēlas neiegādāties Krievijas izcelsmes gāzi jau pirms 2023.gada 1.janvāra, kad stāsies spēkā aizliegums dabasgāzes piegādēm no Krievijas, kā arī klienti ir pārskatījuši dabasgāzes izmantošanas jaudas augsto dabasgāzes cenu dēļ.

Aizvadītajā gadā Eiropā esam piedzīvojuši dabasgāzes tirgus pārkārtošanās un pielāgošanās procesu.

Līdz šim Eiropa lielāko daļu no dabasgāzes iepirka no Krievijas, taču tās iebrukums Ukrainā radīja būtiskās izmaiņas dabasgāzes tirgū. Eiropa sāka atteikties no Krievijas gāzes importa, savukārt Krievija ierobežoja gāzes piegādes, tādēļ Eiropa jaunu bilances līdzsvaru iegūst ar SDG piegādēm un vienlaicīgi arī mazinot gāzes patēriņu.

2023. gads būs pirmais gads, kad Baltija, Polija un arī Somija pilnībā izslēgušas dabasgāzes piegādes no Krievijas. Šī ir pilnīga jauna tirgus konfigurācija, kurā dalībniekiem būs daudz jāmācās. Būtisks priekšnosacījums tam ir gan Norvēģijas - Polijas dabasgāzes starpsavienojuma (Baltic Pipe) darbības uzsākšana 2022. gada septembrī, gan Inko SDG termināļa nodošana ekspluatācijā 2023. gada janvārī (regazifikācijas jauda – ap 40 TWh), kas kopā ar Klaipēdas SDG termināli Lietuvā un Svinoujsces (Świnoujście) SDG termināli Polijā ļauj pilnībā nodrošināt reģionam nepieciešamo dabasgāzes apjomu.

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

AS "Latvijas gāze" lauzusi ilgtermiņa gāzes piegādes līgumu ar viesnīcu "Boutique Hotel & Restaurant MaMa", atklāja uzņēmuma līdzīpašniece Ilze Kikste.

Viņa skaidroja, ka aizvakar saņemts "Latvijas gāzes" lēmums, kurā teikts, ka 1.novembrī tiks lauzts ilgtermiņa gāzes piegādes līgums, kas pamatots ar ierobežotu dabasgāzes pieejamību reģionā, ar ierobežotām tiesiskām un tehniskām iespējām dabasgāzes piegādei, kā arī pēdējā laikā pieņemtajiem normatīviem attiecībā uz gāzes piegādes iespējām un noteiktiem ierobežojumiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

"Viņi ["Latvijas gāze"] raksta, ka ir spiesti izvērtēt iespējas turpināt noslēgtos ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līgumus. Mums bija noslēgts ilgtermiņa piegādes līgums līdz 28.novembrim," skaidroja Kikste.

Viņa arī uzsvēra, ka šis "Latvijas gāzes" paziņojums nācis bez brīdinājuma, turklāt gāzes piegāde ir būtiska ne tikai uzņēmuma darbībai, bet arī Kikstes ģimenei, kuru vienīgais mājoklis ir viens no viesnīcas spārniem.

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22.2%. Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās. "Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamat tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā," prognozē D.Gašpuitis.

Turpinot Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) modernizāciju Eiropas kopējās nozīmes investīciju projekta ietvaros, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (Conexus) uzstādīs jaunu gāzes pārsūknēšanas agregātu krātuves tehniskās jaudas palielināšanai, tajā ieguldot 21,65 miljonus eiro.

Tiesības piegādāt iekārtu kompleksu atklātas iepirkuma procedūras rezultātā ieguva uzņēmums “Solar Turbines Europe SA” no Beļģijas.

Šī gada martā Conexus izsludinātais iepirkums paredz, ka tā uzvarētājs nodrošinās gāzes pārsūknēšanas agregāta kompleksa piegādi Inčukalna PGK kompresoru cehā, kā arī veiks gāzes pārsūknēšanas agregāta komplekta ražošanai nepieciešamās tehniskās dokumentācijas izstrādi, jaunās iekārtas uzstādīšanu, palaišanu, nodošanas ekspluatācijā uzraudzīšanu un darbinieku apmācības.

“Pateicoties dalībai Eiropas projektos, turpinās Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācija, lai ilgtermiņā stiprinātu dabasgāzes infrastruktūras drošību un veiktspēju. Šogad pilnībā tiks pabeigta trīs gāzes pārsūknēšanas kompresoru modernizācija, būtiski uzlabojot krātuves darbību. Vienlaikus ar pārsūknēšanas jaudas palielināšanu gāzes pārsūknēšanas agregātiem, modernizācija ļauj samazināt atmosfērā nonākošo izmešu apjomu, kā arī samazināt degvielas gāzes patēriņu,” norāda Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs Rinalds Dimiņš.

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums pērn bija 689,752 miljoni eiro, kas ir par 31,3% vairāk nekā 2021.gadā, bet koncerna neto peļņa pieauga 12,1 reizi - līdz 39,073 miljoniem eiro, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Latvijas gāzes" apgrozījuma pieaugums saistīts ar augstākām dabasgāzes pārdošanas cenām.

Pērn "Latvijas gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 6,993 gigavatstundas (GWh) dabasgāzes. Salīdzinājumā ar 2021.gadu pārdošanas apjoms ir par 53% mazāks.

Pārdošanas apjomu samazinājums saistīts ar to, ka tirgus dalībnieki izvēlējās neiegādāties Krievijas izcelsmes gāzi jau pirms 2023.gada 1.janvāra, kad stājās spēkā aizliegums dabasgāzes piegādēm no Krievijas, kā arī klienti ir pārskatījuši dabasgāzes izmantošanas jaudas augsto dabasgāzes cenu dēļ, tai skaitā izvēlējušies pāriet uz alternatīviem energoresursiem.

Mājsaimniecību segments 2022.gada pirmajā pusgadā radīja zaudējumus, jo tarifs bija zemāks par dabasgāzes izmaksām un tirdzniecības izdevumiem. Neskatoties uz to, ka 2022.gada 1.jūlijā mājsaimniecību tarifs tika paaugstināts nākamajam tarifu periodam, dabasgāzes iepirkuma cena trešajā un ceturtajā ceturksnī bija ievērojami augstāka nekā tarifā noteiktā pārdošanas cena, kā rezultātā mājsaimniecību klientu segments turpināja radīt zaudējumus. Saistībā ar izmaiņām "Energoresursu cenu ārkārtas pieauguma samazināšanas pasākumu likumā" līdz 2022.gada 31.decembrim Ekonomikas ministrijai bija jāveic kompensācijas maksājumu par starpību starp regulēto tarifu un faktisko dabasgāzes cenu 2022.gada otrajam pusgadam, tādējādi kompensējot iepriekš radušos zaudējumus no mājsaimniecību segmenta.

Gāzes cenu griestu ieviešana Eiropas Savienībā, pabeigtais gāzes cauruļvads starp Poliju un Norvēģiju, kā arī vairāki pabeigtie sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļi nozīmē, ka spekulatīvais spiediens uz gāzes cenām ir beidzies, stāstīja AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

"Iepriekšējā gadā, godīgi sakot, bija mēneši, kad mēs nezinājām, vai vispār varēsim nopirkt jebkādu gāzi," teica Čakste, piebilstot, ka gāzes apgāde Latvijas, un, visticamāk, arī Baltijas gadījumā vairs nebūs tik kritiska.

Viņš skaidroja, ka Eiropas Savienībā (ES) tiks ieviesti arī gāzes cenu griesti. Arī apgādes tīkli ir labāki, jo ir pabeigts gāzes cauruļvads, kas savieno Poliju un Norvēģiju, un tas ir nopietns uzlabojums. Tāpat ir pabeigti arī daudzi sašķidrinātās dabasgāzes termināļi, tostarp terminālis Inko Somijā. "Tas viss nozīmē to, ka spekulatīvs spiediens uz gāzes cenām ir mazinājies," uzsvēra Čakste.

Kā norādīja "Latvenergo" vadītājs, izaicinājums ir tas, ka pagājušajā gadā gāze no Krievijas vēl plūda, bet šogad, visticamāk, tā vispār vairs neplūdīs.

Baltijas valstīm noteikti ir vajadzīgs trešais saspiestās dabasgāzes (LNG) terminālis Latvijā, jo ziemā ar esošajām jaudām nav iespējams apmierināt pieprasījumu, intervijā teica viens no "Skulte LNG Terminal" akcionāriem un projekta īstenotājiem Pēteris Ragaušs.

Šobrīd LNG terminālis ir Lietuvā un gada beigās tāds būs arī Igaunijā. Uz jautājumu, vai, ņemot vērā straujo atjaunojamo energoresursu izmantošanas attīstību, trešo gāzes termināli Baltijas valstīs vispār vajag, Ragaušs atbildēja, ka pilnīgi noteikti Baltijas valstīm ir vajadzīgs trešais terminālis.

"Ziemā, aukstajā laikā, ar esošajām jaudām nav iespējams apmierināt pieprasījumu. Arī Somijā, Polijā tagad ir gāzes deficīts bez Krievijas gāzes, tās arī paļausies uz šiem termināļiem. Tādējādi sanāk jau piecas valstis, ne tikai triju Baltijas valstu reģions," teica "Skulte LNG Terminal" akcionārs, piebilstot, ka Polija un Somija ir daudz lielākas valstis ar daudz lielāku pieprasījumu.

Gan elektroenerģijas un gāzes tirgotāji, gan siltumuzņēmumi prognozē, ka tuvākajā laikā klientu parādu apjoms varētu palielināties, jo līdz ar ievērojamu cenu pieaugumu klientu maksātspēja pasliktinās un patērētāji arvien biežāk lūdz atlikt maksājumus.

Pēdējā gada laikā elektroenerģijas un dabasgāzes cenas piedzīvojušas ievērojamu pieaugumu, liecina Nordpool un GetBaltic dati. Elektrība septembra pirmajās 15 dienās šogad maksāja teju trīs reizes dārgāk nekā gadu iepriekš, savukārt gāzes cenu pieaugums sasniedza gandrīz piecas reizes. Likumsakarīgi, ka daļā Latvijas pašvaldību pieaudzis arī siltumenerģijas tarifs, piemēram, Rēzeknē šī gada septembrī siltums maksā pat sešas reizes vairāk nekā pērn oktobrī.

Nesamaksāti rēķini un ieilguši parādi. Ar kādām sekām jārēķinās? 

Arvien pieaugošā inflācija un straujais energoresursu sadārdzinājums ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam...

Nozares pārstāvji atzīst – šobrīd novērojams neliels parādu pieaugums, taču prognozēt, kā situācija attīstīsies ziemā, pagaidām ir pāragri. Konkrētus parādu apjomus apkures sezonas priekšvakarā aptaujātie uzņēmumi atklāt nevēlējās.

Kavē maksājumus

Kopējo parādu apjomu var ietekmēt dažādi faktori, tajā skaitā ziemas bargums un garums, klientu ieviestie energoefektivitātes pasākumi, kā arī citi aspekti, norāda AS Latvijas Gāze (LG). “Pašlaik nav novērojamas būtiskas izmaiņas mājsaimniecību klientu parādu apmēru pieaugumā, taču tirgus klientu vidū situācija ir dažāda. Komersantiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei, vasaras periodā patēriņš ir krietni mazāks, turklāt lielā dabasgāzes cenas kāpuma dēļ lietotāji cenšas vēl rūpīgāk plānot patēriņu un taupīt dabasgāzi. Līdz ar to šajā segmentā jūtamas izmaiņas parādu pieaugumā vēl nav novērojamas. Tajā pašā laikā manāma tendence, ka arvien lielāks skaits uzņēmumu kavē pielīgtos samaksas termiņus un nespēj pilnībā norēķināties par patērēto dabasgāzi. Šī iemesla dēļ prognozējam, ka parādu apjomi tuvākajā laikā pieaugs, jo summas par patērēto dabasgāzi būs lielākas nekā finansiālās iespējas savlaicīgi samaksāt par saņemto dabasgāzi un sistēmas pakalpojumiem,” atzīmē LG, aicinot klientus rūpīgi izvērtēt savus dabasgāzes patēriņa paradumus.

Uldis Mucinieks, AS Latvenergo Pārdošanas direktors, savukārt norāda, ka ne klients, ne pakalpojuma sniedzējs nav ieinteresēts parādu uzkrājumā. “Šobrīd elektrības cenu kāpuma dēļ rēķini ir pieauguši, un atlikt maksājumu uz nākamo mēnesi, kad tas faktiski dubultojas, ir finansiāli ļoti sāpīgs lēmums. Pašlaik novērojam nelielu parādu pieaugumu, taču situācija nav kritiska, un satraucošas tendences pagaidām nav manāmas,” atzīmē U. Mucinieks. Jāizvērtē patēriņš Saprotot, ka ziema būs sarežģīta, parādu pieaugumu tirgotāji monitorē pastiprināti. U. Mucinieks uzskata, ka ziemā rēķini, visticamāk, turpinās pieaugt, taču pagaidām nav skaidrs, kā šis faktors ietekmēs kopējo parādu apjomu. “Mēs nevaram paredzēt ne vispārējo cenu situāciju un klientu patēriņa izmaiņas, ne potenciālo valsts atbalsta pasākumu ietekmi. Tāpat jāņem vērā fakts, ka arī situācija klientu vidū ir dažāda – lielai daļai beidzas vecie līgumi, un jaunie jau tiek slēgti par aktuālajām cenām. Papildus jāņem vērā, ka katram klientam līguma un cenu izmaiņu cikls ir individuāls. Tiem, kas līgumus jau ir noslēguši, cena ir paredzama, savukārt tiem, kuriem līgumi drīz beigsies, jārēķinās, ka cena būs ievērojami augstāka. Tajā pašā laikā vienmēr jāatceras, ka rēķins ir atkarīgs ne tikai no resursa cenas, bet arī no patēriņa, un daļa klientu jau ir sākuši tam pievērst pastiprinātu uzmanību,” norāda Latvenergo pārstāvis, piebilstot, ka pozitīvi vērtē valdības iniciatīvu par atbalsta pasākumiem patērētājiem izmaksu kāpuma radītā efekta mazināšanai.

Visu rakstu lasiet 20.septembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Gāzei uz laiku nosakot cenas griestus, kā arī vienojoties par cenām ar gāzes piegādātājiem un veicot kopīgus iepirkumus, būtu iespējams panākt enerģijas cenu kritumu Eiropas Savienībā (ES), trešdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Gāzes cenas griestu ieviešana ir pagaidu risinājums un tas būtu paredzēts, lai panāktu piegāžu drošību," Eiropas Parlamentā sacīja Leiena.

Iesākumā cenas griesti varētu tikt noteikti gāzei, kas tiek izmantota elektroenerģijas ražošanā, skaidro Leiena. "Bet, manuprāt, mums vajadzētu arī paskatīties uz gāzes cenām ārpus elektroenerģijas tirgus," uzskata EK prezidente.

Tāpat Leiena cer arī uz sarunām par gāzes cenu samazināšanu ar tādiem piegādātājiem kā Norvēģiju un ES valstu kopīgiem gāzes iepirkumiem, lai samazinātu enerģijas cenas.

Jau ziņots, ka Vācijas valdība nolēmusi ieviest gāzes cenas griestus, lai pasargātu patērētājus no enerģijas cenu kāpuma, ko veicina Krievijas Ukrainā sāktais karš.

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

"Esmu ļoti sarūgtināts, ka tikko Ministru kabineta apstiprinātajā likumprojektā par atbalstu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku mazināšanai no atbalsta saņēmēju loka ir izslēgti visi Latvijas alus ražotāji, tostarp arī mazās alus darītavas. Valdība ar šo lēmumu pasaka, ka mazajiem alus darītājiem Latvijā šajā grūtajā laikā nepalīdzēs, tā pakļaujot viņus iznīcībai".

Tā paziņojumā presei norāda “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

"Alus darīšana ir energoietilpīga, jo alus ir gan jāvāra, gan jādzesē. Pērn "Valmiermuižas alus" elektrības patēriņš sasniedza 600 MWh, un tās izmaksas bija 64 000 eiro, bet gāzes izmaksas sasniedza 108 000 eiro par 2500 MWh. Šogad elektrības un gāzes kopējās izmaksas pieaugušas vairāk kā trīs reizes un sasniegs 526 000 eiro. Tādēļ pilnībā atbilstam energoietilpīga ražotāja kritērijiem, kas nosaka, ka pērn jābūt patērējušam vairāk nekā 500 MWh gāzes, lai saņemtu valsts atbalstu. Mūsu gāzes patēriņš ir piecas reizes lielāks nekā minimālais slieksnis, kas nosaka, vai uzņēmums ir energoietilpīgs," norāda A.Ruņģis.

Igaunijas valdība nolēmusi ieviest juridiski saistošas nacionālās sankcijas, no 1.janvāra valstī aizliedzot Krievijas gāzi, ceturtdien paziņoja ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Viņš žurnālistiem sacīja, ka jau pavasarī iepriekšējā Kajas Kallasas valdība pauda politisko gribu atteikties no Krievijas gāzes izmantošanas, bet tagad tas kļūs par juridiski saistošu pasākumu.

"No 1.janvāra Igaunija ieviesīs tā dēvētās juridiski saistošās sankcijas, nacionālās sankcijas Krievijas gāzei," klāstīja ārlietu ministrs.

Ārlietu ministrijā informēja, ka sankcijas vispirms un galvenokārt ietekmēs Igaunijas gāzes kompānijas, kurām ir tiesības importēt dabasgāzi vai sniegt pārvades pakalpojumus. Savukārt Ekonomikas un sakaru ministrijā apstiprināja, ka Igaunijā ir deviņi uzņēmumi, kuriem ir spēkā esošas tiesības importēt gāzi, un vienai kompānijai ir tiesības sniegt pārvades pakalpojumus.

Pie Spānijas krastiem vairāki desmiti sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) tankkuģu gaida iespēju tikt izkrautiem, bet Spānijas gāzes pārvades tīklu operatori brīdinājuši, ka varētu apturēt izkraušanu, kamēr tiek atrisināta "ārkārtējā situācija".

Ja drīzumā netiks novērsts LNG kuģu sastrēgums pie Spānijas, tie varētu sākt meklēt alternatīvas ostas ārpus Eiropas, kur izkraut kravu.Pie Spānijas krastiem iespēju tikt izkrautiem gaida vairāk nekā 35 LNG kuģi, no kuriem vismaz astoņi ir noenkurojušies Kadisas līča rajonā, pirmdien atklāja mākleri, analītiķi un anonīmi avoti LNG termināļos.

Šonedēļ Spānijā ir pieejamas tikai sešas vietas regazifikācijas termināļos, atklājis kāds anonīms avots gāzes sektorā.

Spānijas, kurai ir seši LNG termināļi, nacionālais gāzes pārvades tīklu operators "Enagas" pirmdien paziņoja, ka tiek "izsludināta ārkārtējā operatīvā situācija", kurā varētu tikt atteikta LNG kuģu izkraušana termināļu pārslodzes dēļ.

Saskaņā ar Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoru novērtējumu, Baltijas un Skandināvijas reģionā 14., 15. un 16. decembrī elektroenerģijas ražošanas jaudu rezerves būs ļoti mazas, informē AS "Augstsprieguma tīkls".

Tas var izsaukt elektroenerģijas cenu pieaugumu biržā. Elektroapgādes ierobežojumi ir maz ticami, tomēr to iespējamība pilnībā nav izslēdzama, ja energosistēmā notiktu neplānoti incidenti - elektrostaciju vai starpsavienojumu neplānotas atteices.

Patērētāji tiek aicināti iespēju robežās taupīt elektroenerģiju pīķa patēriņa stundās, kas parasti ir no 8:00 līdz 12:00 un no 15:00 līdz 19:00.

"Šonedēļ Ziemeļeiropā kļūst aukstāks un tas būs pirmais ziemas izaicinājums energosistēmai. Saspringta situācija izveidojusies Zviedrijas dienvidos un Somijā, kur pieaugošs patēriņš mijas ar atsevišķu atomelektrostaciju nepieejamību. Situācija Baltijā ir salīdzinoši laba, tomēr elektroapgādes jaudu iespējamais deficīts Zviedrijā un Somijā, no kurām Baltijas valstis saņem elektroenerģiju, var ietekmēt Baltijas energosistēmu", norāda AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Gatis Junghāns, atsaucoties uz Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoru kopīgā reģionālā koordinācijas centra sniegto analīzi.