Enerģētika

Pavļuts: praktisku apsvērumu dēļ Latvijai labāk, ja reģionālais LNG terminālis atrastos tuvāk

Nozare.lv, 21.12.2012

Jaunākais izdevums

Raugoties no praktiskiem apsvērumiem, jo tuvāk reģionālais sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis, jo labāk, norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, vaicāts, kura no konsultantu minētajām vietām - Igaunija vai Somija - Latvijai būtu piemērotāka.

Viņš skaidroja, ka mērķis ir pēc iespējas ātrāk panākt, ka ir alternatīvs gāzes apgādes avots. No šī viedokļa projekts, kura gaitā vēl jāizbūvē savienojums zem jūras, viņaprāt, noteikti ir mazāk pievilcīgs nekā projekts, kurā atliek tepat netālu uzbūvēt termināli. Kā ziņots, šāds savienojums BalticConnector starp Igauniju un Somiju būtu nepieciešams, ja terminālis tiktu būvēts Somijā.

«No tehniskā, laika viedokļa izvēle ir vienkārša. Mērķis ir atvērtais gāzes tirgus,» teica ministrs.

Viņš gan piebilda: ja par prioritāti izvirza realizācijas ātrumu un lētumu, Latvijas risinājums būtu pievilcīgāks. «Protams, raugoties uz starptautisku un reģionālu mērogu, ir arī citi apsvērumi. Mums ir mūsu viedoklis, bet negribu diskreditēt kopumā konsultantu padarīto darbu. Esmu ļoti pateicīgs Eiropas Komisijai (EK), ka šis pētījums ir bijis un radīta bāze, par ko varam diskutēt,» norādīja Pavļuts.

Viņš noliedzoši atbildēja uz jautājumu, vai ir saņemta atbilde, kā termināļa projektu varētu īstenot Somijā, ņemot vērā, ka to, visticamāk, darītu Gazprom daļēji piederošs uzņēmums Gasum, lai gan puses ir vienojušās, ka projektā nevajadzētu būt iesaistītam esošajam piegādātājam.

«Šo jautājumu tā vai citādi esam formulējuši, bet patlaban atbildes nav. Taču nav arī nekādas nopietnas oficiālas vai pat neoficiālas sarunas par to, kādā veidā šī projekta dizains, dalībnieki, finansēšana varētu izskatīties. Šādu sarunu vēl nav bijis. Tas ir tas, kas visdrīzākajā laikā jāsāk,» teica ministrs.

Viņš arī uzskata, ka valstīm ir jāvienojas ātrāk, lai būtu lielāka pārliecība par Eiropas Savienības (ES) finansējuma piešķiršanu. Komentējot EK norādīto, ka iesaistīto valstu atbalstītajiem infrastruktūras projektiem tiks piešķirts īpašs statuss, bet tas nenozīmē garantētu finansiālu atbalstu, viņš atzina, ka nekas, kas ir saistīts ar ES naudu, patlaban akmenī nav iecirsts, jo sarunas par daudzgadu finanšu ietvaru, aplūkojot arī lielos enerģētikas kopējās intereses projektus, nav beigušās.

«Pēc tam arī runāsim. Protams, ir daudzkārt runāts par to, ka šis ir ļoti būtisks projekts no Eiropas enerģētikas iekšējā tirgus veidošanās viedokļa, ka enerģētikas sala ir jāizbeidz. Šī ir vienota Eiropas enerģētikas politika. Jo ātrāk kā valstis vienosimies, jo lielāka ticamība, ka ES finansējumu piešķirs, tā ka tas savā ziņā ir pašu rokās. Valstīm jārod saprātīgs kompromiss,» uzskata ministrs.

Kā ziņots, Baltijas valstīm nespējot vienoties par labāko valsti reģionālam ES finansētam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, EK piesaistīja konsultantus Booz&Company. Konsultanti savā ziņojumā norādīja uz virkni priekšrocību, termināli būvējot Igaunijā, kā arī uzsvēra vairāku citu projektu nozīmi gāzes piegādes jomā. Līdzīgi ieguvumi tika minēti arī scenārijam, ja terminālis tiktu būvēts Somijā. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nosūtījis vēstuli EK enerģētikas komisāram Ginteram Etingeram, kurā norāda uz Latvijas identificētajiem trūkumiem konsultantu ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas autoražotājs Volvo Trucks novembrī testa braucienos Spānijā iepazīstināja ar jaunajām kravas automašīnām, kas darbojas ar sašķidrināto dabasgāzi (liquefied natural gas – LNG), kas ļauj pazemināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu atmosfērā par 20–100%. Tādējādi Volvo Trucks ideja ievērojami samazināt smago transportlīdzekļu kaitīgo ietekmi uz klimatu ir kļuvusi par realitāti. Volvo Trucks prezentēja sešas kravas automašīnas, kas darbojas ar dabasgāzi kombinācijā ar dīzeļdegvielu (5%). Jaunie kravas automašīnu modeļi Volvo FH LNG un Volvo FM LNG var strādāt ar biogāzi, samazinot kaitīgo CO2 izmešu emisiju līdz 100%, kā arī ar dabasgāzi, kas samazina izmešu apjomu līdz 20%, salīdzinot ar gāzes un dīzeļa dzinēju. Tāpat salīdzinājumā ar kravas automašīnām, kas strādā ar dīzeļdzinēju, jaunās kravas automašīnas izmanto 15–25% mazāk degvielas, un, izmantojot LNG, salīdzinot ar dīzeļdzinēju, ietaupījums veido 40%. Volvo Trucks pārstāvji uzsver, ka kravas automašīnas, kas izmanto LNG, ar pilnu tvertni var mērot no 550 līdz 1000 kilometriem atkarībā no transportlīdzekļa modeļa un 1 kg LNG rada tikpat daudz enerģijas kā 1,39 litri dīzeļdegvielas.

LNG patlaban lielākoties izmanto ražošanas nozarē, taču tā ir arī ļoti laba iespēja palielināt konkurētspēju degvielas jomā un samazināt apkārtējās vides kaitīgo piesārņojumu, norāda Volvo Trucks pārstāvji. Kā zināms, šā gada maijā Eiropas Komisija pieņēma regulu, kas liek kravas automašīnām samazināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu. Volvo Trucks šajā regulā saskata iespēju, kā paplašināt LNG izmantošanu tirgū. “Mūsu vīzija ir kaitīgo izmešu apjoms nulles līmenī, tiesa gan, tam nederēs viens vienkāršs risinājums, bet gan vesels risinājumu komplekss,” stāsta Volvo Trucks apkārtējās vides un inovāciju direktors Larss Martensons.

“Es uzskatu, ka gāze ir dzīvotspējīgs veids dīzeļdegvielas nomaiņai kravas automašīnām, kas brauc tālajos maršrutos,” norāda Volvo Trucks produktu menedžeris Matss Frenzens. Viņš uzsver, ka, lai arī biogāzi ražo ierobežotā daudzumā, ilgtermiņā dabasgāzes pieejamība ir lieliska perspektīva. Saskaņā ar zinātnieku prognozēm attiecībā uz enerģētikas attīstību 21. gadsimtā dabasgāze kļūs par galveno enerģijas avotu pasaulē. To izmantos dažādās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, komunālo pakalpojumu sektorā un, protams, transporta sektorā, kas ir īpaši perspektīvs virziens starptautisko pārvadājumu izaugsmes dēļ, ņemot vērā šķidrās degvielas pieejamību un nosacījumu samazināt toksisko izmešu apjomu atmosfērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV slānekļa gāzes pieplūdums Eiropā iegrieztu Gazprom, tomēr Krievijai – nosacīti

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) eksports no ASV uz Eiropu, iespējams, liks kristies eiropiešu maksātajai gāzes cenai un ievērojami kaitēs Gazprom biznesam, liecina Financial Times (FT) atsauce uz Kolumbijas Universitātes Globālās enerģētikas politikas centra (GEPC) pētījumu.

Kārts diskusijām

Kā jau par LNG labumiem gan DB, gan daudzviet plašsaziņā komentējuši eksperti, šā resursa pieejamība vien dod spēcīgu trumpi klientam, šai situācijā – ES, sarunās ar cauruļvadu dabasgāzes piegādātāju par cenu. Ņujorkā bāzētās domnīcas aplēses liecina, ka Gazprom gan šā apstākļa, gan reālas piegāžu dažādošanas dēļ sacensībā ar ASV LNG eksportētājiem Eiropas tirgū varētu zaudēt līdz pat 18% ieņēmumu. Eiropiešiem tas paredzami nozīmētu ap 11% dabasgāzes cenas kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dombrovskis: ASV gāzes cena Eiropā varētu būt konkurētspējīgāka nekā Gazprom

Žanete Hāka, 07.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierēķinot gāzes sašķidrināšanas, jūras transporta, un gazifikācijas izmaksas, ASV gāze Eiropā varētu nonākt par cenu, kas ir konkurētspējīgāka par Gazprom piedāvāto, norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš uzsver, ka par vienu no galvenajiem politiskajiem instrumentiem un ieročiem ir kļuvusi enerģētika. Tikai dažu mēnešu laikā Krievija sākotnēji samazināja gāzes cenu Ukrainai par 33%, bet vēlāk paaugstināja to pat par 50%. Šādām cenu svārstībām un neskaidrībai par piegādēm vajadzētu izraisīt katastrofālas ekonomiskās un sociālās sekas.

Ņemot vērā minētos riskus, Latvijai nepieciešams rīkoties pietiekoši izlēmīgi, tomēr tikpat svarīgi saglabāt vēsu galvu. Kā zināms, gāzes cena būtiski ietekmē ne tikai apkures rēķinu apmēru, bet arī tautsaimniecības konkurētspēju kopumā. Kā piemēru ministrs min - pagājušā nedēļā AS Valmieras stikla šķidra paziņoja, ka enerģijas cenas ir galvenais iemesls tam, ka jauno ražotni atvērs nevis Latvijā, bet gan ASV, kur gāzes cena ir vien apmēram trešdaļa no vidējās cenas pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

LNG nostiprina pozīcijas

Didzis Meļķis, 16.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuviešu retorika ir kareivīga, un sašķidrinātās dabasgāzes tirgus to pieļauj, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Sašķidrinātā dabasgāze (LNG), uz kuras kārts Lietuva ir likusi savas enerģētikas neatkarību un spēju diskutēt ar Gazprom, pasaulē kļūst par otro nozīmīgāko tirgoto izejvielu pēc naftas.

Lietuva savu jauniegūto LNG termināli Klaipēdā acīmredzami izmanto pēc pilnas programmas, un enerģētikas ministrs Roks Masļus BBC Krievijas redakcijai izteicies, ka LNG tankkuģa Independence dēļ valsts no 2016. gada varētu atteikties no Krievijas dabasgāzes importa vispār. Lietuvai šogad beidzas desmit gadus ilgušais līgums ar Gazprom.

Ar to vien Klaipēdas termināļa potenciālu lietuvieši neuzskata par izsmeltu. Nesen termināļa apsaimniekotājs Klaipėdos nafta (KN) ziņoja par saprašanās memoranda parakstīšanu ar Vācijas jūras transporta degvielas piegādātāju Bomin Linde LNG par kopēju šīs jomas LNG tirgus apgūšanu. Sevišķi līdz ar ES jaunajiem regulējumiem, kas veicina ekoloģiskas degvielas lietojumu jūras transportā, Baltijas jūras areālā šāda infrastruktūra un pakalpojumi ir aktualizējušies. KN plānos ir Klaipēdā izbūvēt «neliela mēroga LNG pārkraušanas staciju», ziņo kompānija. Bomin Linde plāno rezervēt sev Klaipēdas terminālī noteiktu apjomu LNG pārkraušanai un kravu sadalīšanai Baltijas jūras reģiona vajadzībām. Kopējos plānos ir arī LNG uzpildes tankkuģa projekta attīstīšana jūras transporta vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta ar foto - Lietuvā svinīgi sagaidīts Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa kuģis Independence

Db.lv/ LETA, 27.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Klaipēdā sagaidīts Dienvidkorejā būvētais topošā sašķidrinātās gāzes termināļa jaunais kuģis Independence, ko lietuvieši uzlūko kā savas enerģētiskās neatkarības simbolu. Kā atzīst eksperti, šis kuģis jau labu laiku pirms ierašanās «atvedis Lietuvai zemākas gāzes cenas».

Projekta izmaksas veido aptuveni 100 milj. eiro par infrastruktūras izbūvi Klaipēdas ostā plus ap 50 milj. eiro par LNG kuģa nomu gadā. Refinansēt investīcijas paredzēts, uzliekot lielajām Lietuvas enerģētikas kompānijām pienākumu, iepirkt no jaunā LNG termināļa vismaz 20% no sava kopējā gāzes patēriņa.

Klaipēdas LNG termināls varēs nodrošināt līdz pat 75% no kopējā Baltijas gāzes patēriņa.

Projekts tika īstenots trīs gadu laikā uz publiskās privātās partnerības (PPP) modeļa bāzes, piedaloties kompānijām Klaipedos nafta un Hoegh LNG. Savukārt par LNG piegādēm noslēgts līgums ar norvēģu kompāniju Statoil.

Pēc prezidentes Daļas Grībauskaites teiktā, termināļa darbība «no jauna pārzīmēs visu Baltijas valstu enerģētisko karti», pieliekot punktu Krievijas koncerna Gazprom monopolam. «Mūsu rokās tas dos jaunas sviras un brīvību lēmumu pieņemšanā. (..) Neviens vairs nevarēs mēģināt mūs iebiedēt vai piespiest maksāt [par gāzi] politiski noteiktu cenu,» viņa uzsvērusi intervijā ziņu aģentūrai Reuters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Klaipēdā automātiski nenozīmē zemāku gāzes cenu, taču tā ir enerģētisko drošības sajūtu pastiprinoša infrastruktūra , trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc trīs gadu intensīva darba Lietuva ir tikusi pie sava peldošā LNG termināļa Klaipēdā. Paša projekta infrastruktūras izbūve Klaipēdas ostā izmaksājusi ap 100 milj. eiro, bet peldošā termināļa jeb kuģa noma ir 43 milj. eiro gadā, norādījis Lietuvas enerģētikas ministrs Rokas Masjulis. Tā kā kuģi paredzēts nomāt 10 gadus, tad kopējās termināļa izmaksas pārsniegs 500 milj. eiro. «Terminālis nav ļoti dārga investīcija, un, tā kā tā izbūves dēļ Gazprom Lietuvai ir samazinājis gāzes cenu, tad var teikt, ka terminālis jau ir atmaksājies,» skaidro R. Masjulis, cenšoties noraidīt bažas, ka jaunais terminālis gāzes patērētājiem izmaksās dārgi. Publiskajā telpā daudz spekulēts par tā saucamo gāzes OIK, kas saistībā ar jaunās gāzes infrastruktūras radītajām izmaksām tikšot uzlikts Lietuvas gāzes patērētājiem. Taču pašlaik zināms vien tas, ka regulētajiem lietuviešu enerģētikas uzņēmumiem būs pienākums iepirkt vismaz 20% gāzes no jaunā termināļa. Tiesa, Lietuvas enerģētikas ministrs neapgalvo, ka Klaipēdas LNG terminālis tirgos īpaši lētu gāzi. «Gāzes cenas atbildīs tirgum. Mēs to esam piesaistījuši Lielbritānijas biržas UK NBP cenai, kas pašlaik ir ļoti līdzīga tai, par kādu Gazprom tirgo savu cauruļvada gāzi, proti, 260-290 eiro par tūkstoti kubikmetru,» tā Lietuvas enerģētikas ministrs. Jāpiebilst, ka R. Masjulis, pirms kļuva par Lietuvas enerģētikas ministru, bija Klaipedos Naftas ģenerāldirektors un tieši viņa vadības laikā Klaipedos Nafta uzsāka LNG termināļa projektu, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm pati piesaistot investorus un negaidot uz iespējamu ES līdzfinansējumu. Tas var arī izskaidrot, kāpēc tieši R. Masjuļa uzruna termināļa svinīgajā atklāšanā tika pavadīta ar visskaļākajām ovācijām. «Šis ir ar lielu pacietību un mērķtiecību īstenots projekts, un mēs esam gatavi ar savu neatkarību dalīties arī ar saviem kaimiņiem,» uzsvēra R. Masjulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāze: Reāli par gāzes piegādi no citiem avotiem var runāt tikai pēc 2019. gada

Gunta Kursiša, 06.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reāli runāt par piegādi no citiem avotiem, izņemot Krieviju, varam runāt tikai pēc 2019. gada, tā Db.lv stāstīja a/s Latvijas gāze preses sekretārs Vinsents Makaris.

Baltijas valstis un Somija tagad ir tikai iesniegušas savus pieteikumus par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināla būvi un projekta novērtēšana beigsies tikai nākamā gada otrajā pusē. Arī tad, kad lēmumi tiks pieņemti, vēl jārēķinās ar vairāku gadu ilgu gaidīšanu, līdz terminālis tiks izbūvēts, norādīja V. Makaris.

Piegādātāju vidū, kas varētu nodrošināt sašķidrināto dabasgāzi, varētu būt Alžīra, Katara, Norvēģija. Uz to laiku arī ASV varētu būt kļuvusi par nozīmīgu LNG piegādātāju, atzina V. Makaris, sīkāk gan nekomentējot, cik liela ir šāda iespējamība. Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma pauda - dabasgāzes piegādes Latvijai no ASV ir reālas, ja ir privātās kompānijas, kas ir gatavas nodrošināt šādu piegādes pakalpojumu. Sākotnējie aprēķini, kas saņemti no divām ASV kompānijām, ar kurām vizītes laikā ASV tikās L. Straujuma, liecina, ka dabasgāze Latvijai pat būtu lētāka, ja tā tiktu piegādāta no ASV. Premjere raidījumā skaidroja, ka ASV notika tikšanās ar divām kompānijām, kas varētu Latvijai piegādāt gāzi no ASV. Interesi par šādu pakalpojumu izrādījušas arī vēl citas kompānijas, taču laika trūkuma dēļ tikties ar tām premjerei neizdevās. L. Straujuma skaidroja, ka ar citām kompānijām savas vizītes laikā ASV varētu tikties finanšu ministrs Andris Vilks. L. Straujuma arī uzsvēra, ka ASV kompānijām, kas varētu piegādāt dabasgāzi Latvijai, ir svarīgi zināt, vai jāpiegādā tikai Latvijai vai, piemēram, visām Baltijas valstīm, vai kādam citam, lielākam valstu blokam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tallink paraksta līgumus ar LNG piegādātājiem Igaunijā un Somijā

Žanete Hāka, 11.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar AS Tallink Grupp paziņojumu uzņēmums ir parakstījis līgumus ar sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādātajiem Igaunijā un Somijā par LNG piegādi uzņēmuma jaunās paaudzes jaunajam prāmim M/S Megastar, kas maršrutā Tallina–Helsinki uzsāks kursēt nākamā gada sākumā, informē uzņēmums.

Uzņēmuma partneri Igaunijā būs AS Eesti Gaas un Somijā – Finland Skangas.

AS Tallink Grupp kuģu pārvaldības vadītājs Kapteinis Tarvi-Carlos Tuulik pastāstīja, ka kopumā tika atrasti vairāki labi potenciālie sadarbības partneri pilnīgi jaunā nozarē.

«Eesti Gaas ir eksperts dabiskās gāzes biznesā Igaunijā. Mēs esam importējuši un piegādājuši dabisko gāzi vairākas desmitgades. Šodien mēs ieejam jaunā laikmetā, nodrošinot piegādi Tallink jaunajam prāmim M/S Megastar, kas ir mūsu pirmais lielais LNG projekts kuģniecības nozarē,» sacīja Eesti Gaas ģenerāldirektors Ants Nots.

«Katru gadu Ziemeļvalstīs mēs izpildām aptuveni 1000 LNG dabasgāzes uzpildīšanas operācijas. Mūsu sadarbība ar Tallink apliecina mūsu spēju nodrošināt piegādi saskaņā ar kuģniecības prasībām efektīvai, drošai un uzticamai LNG uzpildīšanai,» uzsver Skangas pārdošanas un mārketinga direktors Tommijs Matila.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nav ko kaisīt pelnus uz galvas, jāvirzās uz rīcību

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 20.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai lielajām rūpniecības valstīm no G20 jādomā par ekonomikas stimulēšanu un infrastruktūras izbūvi, tikpat nopietni pie savas nākotnes jāstrādā arī mazajām valstīm

Kamēr Latvijā tika atzīmēta valsts 96. gadadiena, starptautiskajā arēnā norisinājās notikumi, kuru atskaņas globālā un reģionālā līmenī turpinās ietekmēt valstu ekonomikas un līdz ar to arī cilvēku dzīvi vismaz vēl dažus tuvākos gadus. Viens no šādiem notikumiem bija G20 sanāksme Austrālijas pilsētā Brisbenā. Daļai vērotāju šī sanāksme šķita nozīmīga ar to, ka vēl skaidrāk iezīmēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina izolāciju starp pašreizējiem lielo valstu līderiem un līdz ar to viņam savu bārbekjū nācās notiesāt lepnā vientulībā, pasākumu pametot vēl pirms tā oficiālajām beigām. Krievijas vadonis gan atbildi parādā nepalika un starptautiskās publikas kaitināšanai ļāva G20 norises tuvumā pabraukāt dažiem karakuģiem, taču kopumā iespaids bija diezgan skarbs – amerikāņi Putinu neuztvēra nopietni, bet eiropieši no viņa novērsās Ukrainas konflikta dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ekspresintervija: Gāzes iegādes alternatīvas ir pieejamas

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 09.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais, lai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pieņemtajos noteikumos nebūtu zemūdens akmeņu, kas lielajiem dabasgāzes patērētājiem liegtu reālu pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai

To ekspresintervijā DB uzsver a/s Latvenergo valdes loceklis un ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Šī gada 10. septembrī SPRK būtu jāpieņem noteikumi par trešo pušu pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai. Kāpēc jums šie noteikumi ir svarīgi?

Interese par trešās puses pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai ir ļoti augsta. Pirmajā šo noteikumu projektā redzējām, ka Latvijā nav paredzēts tā sauktais exit point (izejas punkts, kur ir iespējams saņemt dabasgāzi), bet gan tikai uz Latvijas–Lietuvas un Latvijas–Igaunijas robežas. Tā rezultātā Latvijā būtu iespējams tikai dabasgāzes tranzīts. Pēdējā noteikumu versijā parādījās arī exit point Latvijā, tomēr bija uzlikti papildu ierobežojumi, ka šis izejas punkts darbojas tikai tad, ja ir pieņemti gāzes lietošanas noteikumi, kas vēl nav pieņemti. Tas praktiski nozīmēja, ka, pat pieņemot šos trešās puses pieejas noteikumus, Latvijas lietotājiem praktiski nebūtu trešās puses pieejas pie dabasgāzes tīkliem. A/s Latvenergo un Ekonomikas ministrija norādīja, ka šie ir tikai tehniskie noteikumi, kā mēs varam tikt klāt pie dabasgāzes infrastruktūras un to izmantot. Savukārt dabasgāzes lietošanas noteikumi paredz to, ja šeit faktiski darbojas brīvais tirgus, kādā veidā tas funkcionē. Tās ir divas nesaistītas lietas, ko nevajadzētu jaukt kopā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dombrovskis: Sašķidrinātās gāzes terminālim ir jābūt Latvijas projektam

LETA, 04.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās gāzes (LNG) terminālim ir jābūt Latvijas projektam, sacīja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

Ministrs stāstīja, ka nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā laika posmā no 2014.gada līdz 2020.gadam gan Lietuvai, gan Igaunijai būs lieli projekti, kas vai nu jau ir saņēmuši, vai saņems finansējumu. "Būtu loģiski, ka arī Latvijā tiek veiktas investīcijas lielā projektā," piebilda Dombrovskis.

Viņš atzina, ka Latvijai ir visas iespējas būvēt LNG termināli, jo mūsu valstij ir atbilstoša infrastruktūra - ostas, Inčukalna pazemes gāzes krātuve u.c. «Šim vajadzētu būt mūsu projektam,» uzsvēra ekonomikas ministrs.

V. Dombrovskis apstiprināja, ka sarunas par LNG termināļa būvniecību Latvijā ir nesen atsākušās, bet šim jautājumam ir ierobežotas pieejamības statuss. Tomēr ministrs atzina, ka tiek vērtēta iespēja arī Latvijā būvēt LNG termināli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallink domā izvērsties arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās

Egons Mudulis, 18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallink liek uzsvaru uz jaunu, efektīvu floti; pamatbiznesu – jūras pārvadājumus – saglabās, bet domā par izvēršanos arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Nogene (Paavo Nõgene). Kompānija šogad atzīmē 30. jubileju, bet Rīgas‒Stokholmas līnijai paliek 13 gadi.

Fragments no intervijas

airBaltic tiek saukts par Latvijas nacionālo lidsabiedrību. Kā Tallink tiek uztverts Igaunijā, kā cilvēki to uzlūko?

Patiesībā Tallink ir lielākā Igaunijas kompānija ar 950 milj. eiro ieņēmumiem pērn. Esam lielākais darba devējs. Kompānijai ir 7500 darbinieku, esam labākais darba devējs privātajā sektorā, kā pērn atklāja (Kantar Emor) pētījums. Pirmo vietu kopumā ieņēma valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia. Tallink ir sava veida nacionālais mantojums. Uzņēmums attīstījās ļoti strauji, 2006. gadā Tallink nopirka Silja Line – somu nacionālo mantojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes patēriņa pieaugums ļautu samazināt sistēmas uzturēšanas izmaksas un paaugstināt tirgus likviditāti, kā rezultātā veidotos izdevīgāks cenu piedāvājums, norāda eksperti

Kopš 2007. gada dabasgāzes patēriņš Latvijā sarucis par 278 miljoniem m3, 2018. gadā sasniedzot 1422 miljonus m3, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis Andrejs Belijs (Andrei Belyi) skaidro, ka patēriņa kritums vērojams ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Lietuvā un citās Eiropas valstīs. Nozares pārstāvji prognozē, ka pieprasījumu pēc gāzes varētu veicināt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) un saspiestās dabasgāzes (CNG) attīstība.

Liels potenciāls

Šobrīd nepietiekamais pieprasījums ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem dabasgāzes piegādes avotu diversificēšanā, uzskata A.Belijs. «Jāsaka, ka kopš 2011. gada dabasgāzes patēriņš Baltijā ir ievērojami samazinājies, sevišķi tas attiecas uz elektroenerģētikas un siltumenerģijas sektoru. Šī iemesla dēļ kļuvis ļoti sarežģīti piesaistīt reģionam jaunus piegādātājus, īpaši - zemo cenu periodā. Viens no veidiem, kā audzēt pieprasījumu, ir gāzes izmantošana sauszemes un jūras transportā. Zināms, ka jau šobrīd gāzi dzinējos veiksmīgi izmanto gan sašķidrinātā, gan saspiestā veidā, un es uzskatu, ka šiem alternatīvās degvielas veidiem ir liels potenciāls arī nākotnē. Viens no veiksmīgākajiem piemēriem CNG izmantošanā transporta sektorā ir Apvienotā Karaliste, taču arī Igaunijā šis sektors ik gadu aug,» stāsta A.Belijs, atgādinot, ka, izmantojot virtuālos cauruļvadus, CNG un LNG iespējams nogādāt uz jebkuru vietu, arī tādu, kas atrodas ārpus tīkla.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunijas lielākais dabasgāzes uzņēmums paplašina darbību Latvijā

Lelde Petrāne, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar dabasgāzes tirgus atvēršanu un vienota Ziemeļu-Baltijas tirgus izveidošanu, Igaunijas lielākais dabasgāzes uzņēmums Eesti Gaas paplašina savu darbību Latvijā, ienākot mazumtirdzniecības tirgū, un sāk izmantot jaunu preču zīmi Elenger.

«Savas organizācijas veidošanu Latvijā uzsākām pirms pusotra gada. Turpmāk, papildu lielajiem klientiem, arvien aktīvāk fokusēsimies uz mazo uzņēmumu un mājsaimniecību klientu segmentu,» norādīja Elenger Latvija valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

«Ziemeļu-Baltijas gāzes tirgus pārsniedz 6 miljardus m3 un, vadoties no mūsu pieredzes, esam uzstādījuši mērķi iegūt vismaz sesto daļu no tā,» uzsvēra D. Skulte.

Papildu cauruļvadu dabasgāzes pārdošanai Elenger plāno nostiprināties LNG (sašķidrinātās dabasgāzes) segmentā. «Tallink ātrgaitas prāmja Megastar bunkurēšana un unikāls LNG bunkerkuģis, kura būvniecību pabeigs nākamajā gadā, nodrošina, ka tuvākajā reģionā esam kļuvuši par uzņēmumu ar lielāko LNG kompetenci,» uzskata D. Skulte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Konsultanti saskata priekšrocības, būvējot reģionālo LNG termināli Igaunijā

Nozare.lv, 23.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) piesaistītie konsultanti Booz&Company gala ziņojumā norāda uz virkni priekšrocību, būvējot reģionālo sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Igaunijā, kā arī norāda, ka terminālis Somijā nodrošinātu līdzīgas priekšrocības.

Tā liecina publicētais ziņojums.

Pieņemot, ka visām Baltijas valstīm jāsasniedz vienādi diversifikācijas mērķi un jāizpilda drošības prasības, turpmāk nepieciešamo tīkla uzlabošanas pasākumu nepieciešamību minimizētu un gāzes plūsmas optimizētu termināļa izvietošana Igaunijā, norāda konsultanti.

Tāpat konsultanti norāda, ka arī no nepieciešamo investīciju viedokļa terminālis Igaunijā, konkrētāk, Paldisku ostā, ļautu minimizēt papildu investīcijas, kas nepieciešams, lai termināli pievienotu pārvades sistēmām un ieguvumi no piegādes diversifikācijas būtu līdzīgi.

Pēc saņemtā uzdevuma izvērtēt arī iespēju termināli būvēt Somijā, konsultanti secinājuši, ka šāds variants izpildītu EK izvirzītos mērķus un dotu tādus pašus ieguvumus kā terminālis Igaunijā. Konsultanti norāda, ka šāds terminālis būtu tuvāk gāzes patēriņa centram reģionā. Tiesa, vienlaikus tiek atzīts, ka patlaban patēriņu pilnībā sedz Gazprom, tādēļ nav reāli sagaidīt nepieciešamību pēc LNG Somijā līdz 2025.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Vēsturisks pavērsiens, kas maksās dārgi

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 26.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Krievijas un Ķīnas noslēgtā «gadsimta gāzes līguma» viennozīmīgi ieguvēji ir ķīnieši, pārējiem jākoncentrējas uz diversifikāciju, rēķinoties ar izmaksu pieaugumu.

Ukrainas krīzes dēļ radies saspīlējums Krievijas un Rietumvalstu attiecībās novedis pie likumsakarīga iznākuma– vairāk nekā desmit gadus ilgušās Krievijas un Ķīnas sarunas par gāzes piegādēm rezultējušās ar parakstītu līgumu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins panākto darījumu izcēlis kā lielu ģeopolitisku uzvaru, kura finansiālo apmēru dažādu valstu eksperti novērtējuši uz 400 miljardiem ASV dolāru.

Putina motivācija ir skaidra – ir slikti būt atkarīgam no viena gāzes noņēmēja, šajā gadījumā Eiropas, uz kurieni Krievija līdz šim eksportēja vairāk nekā 70% no savas dabasgāzes. Īpaši gadījumā, ja šis lielākais klients arvien noteiktāk izrāda pretošanos līdzšinējam sadarbības modelim. Ķīnas motivācija arī ir skaidra – līdz šim ķīnieši par gāzi bija spiesti maksāt gandrīz divreiz augstāku cenu nekā Eiropa, kamēr Krievijas gāzes līgums ķīniešiem nodrošinās, iespējams, pat nedaudz zemāku gāzes cenu nekā pašlaik Eiropā. Tiesa, Krievijas gāzi ķīnieši varēs reāli izbaudīt tikai pēc gadiem pieciem – vispirms vēl jāizbūvē ap 70 miljardu dolāru vērts gāzes vads, kur lauvas tiesu no izmaksām apņēmusies segt Krievija. Tiek lēsts, ka Krievijai šis Ķīnas līgums nesīs ne tikai lielus izdevumus, bet var radīt pat zaudējumus, ko paaugstinātu tarifu veidā nāktos segt Krievijas iedzīvotājiem. Tam savukārt var sekot pieaugoša iedzīvotāju neapmierinātība, kuras apmēru un sekas pagaidām ir grūti prognozēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija un Somija piektdienas vakarā parakstījušas kopīgo nodomu memorandu par dabasgāzes cauruļvadu BalticConnector, kas savienos abas valstis, un divu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļu būvniecību, vēsta raidorganizācija ERR.

Vienošanās paredz, ka Igaunijas un Somijas LNG termināļu attīstītāji sāks sadarbību ar mērķi uzbūvēt LNG termināļus abos Somijas līča krastos. Sākotnējie plāni paredzēja, ka tiks izveidots viens liels reģionālais terminālis, taču Igaunija un Somija nespēja vienoties par tā atrašanās vietu.

Igaunijas ekonomikas un komunikāciju ministrs Juhans Parts norādīja, ka šī vienošanās ir ilgu pārrunu rezultāts un tā bija nepieciešama abām partnervalstīm.

Memorands nosaka, ka projekta attīstītājiem Somijā un Igaunijā līdz maijam beigām regulatoriem un Eiropas Komisijai jāiesniedz krietni detalizētāki šī kopprojekta tehniskie un ekonomiskie parametri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, ka sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināli ar ES līdzfinansējumu būvēs Somija nevis kāda no Baltijas valstīm, šodien raksta Dienas Bizness.

Par to DB informēja kāds labi informēts gāzes biznesa pārstāvis. Arī Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis pēc tikšanās ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vadītājiem pauda, ka Latvija, visticamāk, nebūs tā valsts, kur atradīsies SDG terminālis – ap 500 milj. eiro vērts, ES līdzfinansēts infrastruktūras objekts, par kura būvēšanas tiesībām trīs Baltijas valstis savstarpēji cīnījās vairākus gadus.

«Nevajag atbilstoši mūsu nacionālajam raksturam kaisīt sev pelnus uz galvas un sacīt, ka mēs esam zaudējuši kaut ko, ko īstenībā nekad nebijām ieguvuši. Šobrīd notiek tikai spekulācijas,» DB sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš norāda, ka EK veiktā pētījuma laikā šajā projektā ļoti nopietni iesaistījusies Somija, kas radikāli mainījusi projekta uzsvarus un ekonomiskos parametrus. «Šādā situācijā parādās loģika par labu Igaunijai. Taču pats svarīgākais ir, ka mums rezultātā būs pieejama alternatīva gāze par konkurētspējīgu cenu, kas ļaus radīt reāli funkcionējošu gāzes tirgu un ja arī tas nenodrošinās patērētājiem zemāku cenu, tad vismaz izbeigs atkarību no viena gāzes piegādātāja,» uzsver D. Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka pieejamības un prasmju attīstībai, industriālajai infrastruktūrai, inovācijas veicināšanai, finanšu pieejamībai un energoresursu izmaksu samazināšanai - tās ir galvenās nozares, kurām periodā līdz 2020. gadam sola novirzīt pusmiljardu latu.

Nacionālās industriālās politikas īstenošanai un modernas rūpniecības un pakalpojumu industrijas attīstībai Latvijā plānots piešķirt vismaz 540 miljoni latu, no kuriem būtiskāko daļu veidos Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums, šodien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Nacionālās industriālās politikas ietvaros Ekonomikas ministrijas īstenotajām aktivitātēm plānots novirzīt aptuveni 370 miljonus latu.

Tāpat caur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īstenotajām aktivitātēm vismaz 170 miljonus latu plānots investēt industriālo zonu izveidē un atjaunošanā Latvijas reģionos, sacīja D. Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) un nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītajām valdības veidošanas sarunām. Par šādu solu šodien lems arī partiju apvienība «Jaunā Vienotība» (JV).

AP aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nominēt citu premjera kandidātu.

Kā liecina AP līdera Daniela Pavļuta vēstule apvienības biedriem, AP informējusi JKP līderi Jāni Bordānu, ka apvienība ir nolēmusi apturēt sarunas par dalību Bordāna valdībā.

Vēstulē biedriem AP politiķis norāda, ka aicina Valsts prezidentu pēc valsts svētkiem 18.novembrī un konsultācijām ar partijām nominēt citu premjera kandidātu. Savstarpējas uzticēšanas un cieņas deficīts ir pirmais valdības koalīcijas sarunu izbeigšanās iemesls, pauž Pavļuts.

Viņš norāda, ka situācijā, kurā četras partijas ir ieguvušas ļoti līdzīgu vēlētāju atbalstu, valdības veidotājam ir jābūt vienlaikus izlēmīgam un diplomātiskam, spējot aktīvi vadīt sarunas un neapvainot partnerus un medijus. AP politiķis akcentē, ka valdība šādā situācijā nav un nevar būt vienas partijas mērķu un vajadzību instruments.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visā visumā jaunās valdības aprises jau ir diezgan skaidras, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Viņš teica, ka patiesībā esot tikai viens diskutabls jautājums - «cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai kāds pārskatītu vai nepārskatītu ultimātus un sarkanās līnijas».

Kopumā partijas esot vienisprātis par jaunās valdības darba programmu - «virsrakstiem». Vienlaikus sešos jautājumos esot vēlme iedziļināties vairāk.

Un tādēļ tiek rosināts organizēt ekspertu grupas, kas diskutētu par sešām tēmām - veselības aprūpes reformu, izglītības jomu, tiesiskuma un drošības jautājumiem, transporta un infrastruktūras tēmu, obligātā iepirkuma komponentes problēmas risinājumu un reģionālo reformu.

AP līdzpriekšsēdētājs skaidroja, ka ir piedāvājums AP, Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) un «KPV LV» katrai uzņemties pa divām no šīm tēmām. «KPV LV» tam esot piekritusi, bet JKP vēl nav sniegusi atbildi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts: Bordāna piedāvātais darbu plāns būtiski pārsniedz budžeta iespējas

LETA, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna piedāvātais topošās valdības darbu plāns būtiski pārsniedz budžeta iespējas, šorīt LTV «Rīta panorāmā» vērtēja apvienības «Attīstībai/Par» (AP) viens no līderiem Daniels Pavļuts.

Pavļuts vērtēja, ka JKP potenciālajiem partneriem piedāvātā papildinātā valdības darbu programma noteikti esot solis uz priekšu, jo tajā ņemti vērā atsevišķi citu partiju ierosinājumi, tomēr tajā esot lietas, par kurām visas partijas vienoties nevarēšot.

Politiķis paziņoja, ka AP esot svarīgi, lai pirms valdības izveides būtu skaidra partiju vienošanās par to, ko un kā tā noteikti izdarīs. No šādas vienošanās viedokļa ļoti svarīgas būšot šodienas vairāku partiju sarunas.

Pavļuts uzsvēra, ka AP būšot ļoti svarīgi runāt par darbu plānu ietekmi uz valsts budžetu, jo pirms vēlēšanām izteikto solījumu ietekme uz budžetu sagaidāma ļoti liela un arī pašlaik «ar neapbruņotu aci» esot redzams, ka daļa solījumu pārsniedz budžeta iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Būvniecības uzraudzībā sola reformas

Vēsma Lēvalde, Māris Ķirsons, 26.11.2013

D. Pavļuts uzskata, ka Būvniecības likums, kas stāsies spēkā 2014. gada 1. februārī, ir solis uz priekšu.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko ēku drošības audits, augstāki būvniecības procesa standarti un valsts reālas uzraudzības atjaunošana. Tie ir galvenie Ekonomikas ministrijā topošā rīcības plāna stūrakmeņi, Tiesa tie top vien pēc Zolitūdē notikušās traģēdijas. Plānots, ka rīcības plāns tiks iesniegts izskatīšanai nākamajā valdības sēdē.

Tehniskā apskate

«Jau notiek ārkārtas pārbaudes sabiedriskajās vietās, it īpaši tajās, kuras uzceltas pēdējos gados vai notiek kādi būvdarbi,» uzsvēra ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. DB jau rakstījis, ka ekonomikas ministrs uzdevis nodrošināt, lai pašvaldību atbildīgās būvvaldes un būvinspektori veic ārkārtas pārbaudes visās sabiedriski nozīmīgajās ēkās par būvnormatīvu ievērošanu, prioritāri tajās celtnēs, kur notiek vai ir plānoti būvdarbi. Līdzās tam Ekonomikas ministrija sola veidot iespējamo riskanto objektu sarakstu un karti, kur tiks veiktas neatkarīgas ārkārtas pārbaudes. «Tiks ņemti vērā arī anonīmie būvniecības speciālistu ziņojumi, kuri jau ir publicēti sociālajos tīklos un internetā. Pārbaudes neveiks pašvaldību būvvaldes, un tā būs neatkarīga pārbaude ne tikai par normatīvu izpildi, bet arī par šo ēku reālo drošību,» skaidroja D. Pavļuts. Tiesa, viens no uzņēmējiem norādīja, ka ekspertu pārbaudes nevar prasīt augstākus standartus, kā paredz esošie būvnormatīvi. DB jau rakstījis, ka Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolājevs uzskata – ideja par to, ka arī sabiedriskajām ēkām ik pēc kāda laika būtu nepieciešama sava veida tehniskā pārbaude, tāpat kā automašīnām, ir loģiska. «Tāda ideja ir, un tā ir apsverama,» tā tehniskās apskates ideju vērtē D. Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts: Sagaidot simtgadi, vajadzētu būt skaidrām koalīcijas aprisēm un veicamajiem darbiem

LETA, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja arī, sagaidot Latvijas simtgadi, vēl nebūs pilnībā noslēgusies valdības veidošana, tad valsts jubilejā jau vajadzētu būt skaidrām koalīcijas aprisēm un veicamajiem darbiem, aģentūrai LETA sacīja partiju apvienības «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Politiķis norādīja, ka politiskais spēks vēlas veiktspējīgas, dinamiskas un stabilas koalīcijas un valdības izveidošanu. Viņš skaidroja, ka jaunajā koalīcijā būtu jādominē Saeimā jaunievēlētajām partijām. Pašreizējā situācijā nav tik izšķiroši, kura no partijām uzņemas iniciatīvu, aicinot uz sarunām, jo no tā dēvēto centrisko jeb latvisko partiju spārna «visiem jārunā ar visiem», akcentēja politiķis.

Vaicāts par darāmajiem darbiem, ko «Attīstībai/Par!» ieskatā vajadzētu veikt nākamajai valdībai, Pavļuts norādīja, ka tā ir pieejamas veselības aprūpes nodrošināšana, kur radikāli jāmaina pašreizējais modelis, likvidējot, viņaprāt, gaidāmo diskrimināciju pakalpojumu saņemšanā cilvēkiem, kas ir samaksājuši nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallink jaunā ātrgaitas LNG prāmja vārds būs Megastar

Lelde Petrāne, 22.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallink jaunais LNG ātrgaitas prāmja, kas tiks piegādāts 2017.gadā, vārds būs Megastar.

Šis prāmja vārds izvēlēts no 21 550 iesniegtajiem priekšlikumiem, kas saņemti publiskā konkursā par jaunā LNG prāmja vārdu. 2016.gada 9.februārī tiks ielikts prāmja ķīlis Meyer Turku kuģu būvētavā, aizsākot kuģa būves procesu sausajā dokā.

Tallink Grupp pārstāvis Janeks Stalmeisters skaidro: «Tā kā Megastar būs viens no lielākajiem šāda tipa prāmjiem pasaulē, vārds perfekti izsaka prāmja īpašības un būtību. To ir arī viegli izrunāt igauņu, somu, zviedru, latviešu un citās valodās. Tā kā daudzi konkursa dalībnieki bija minējuši tieši šo vārdu, tad mēs to saskatām arī kā mūsu pasažieru vēlēšanos.»

Komentāri

Pievienot komentāru