Jaunākais izdevums

Starptautiskā elektroniskās naudas iestāde “Paysera LT” aizvadījusi finansiāli veiksmīgāko gadu uzņēmuma vēsturē, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pērnā gada laikā kompānijas neauditētā neto peļņa, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, augusi par vairāk nekā 20%, sasniedzot 2,3 miljonus eiro.

“Skatoties uz finanšu rādītājiem, varam teikt, ka pērn bijis veiksmīgākais gads visā "Paysera" vēsturē. Izaugsmi varēja vērot praktiski visos finanšu rādītājos, sākot ar peļņu, ienākumiem un beidzot ar darbinieku skaitu. Ienākumus guvām no praktiski visiem galvenajiem pakalpojumiem - maksājumiem un valūtas maiņas. Tāpat esam spēruši vēl vairākus būtiskus soļus tirgū, piemēram, attīstījušies Baltijas valstīs un Austrumeiropā, tāpat Igaunija pievienojās mūsu partneru tīklam, un vēlāk - arī Rumānija. Mēs visu darām, balstoties uz mūsu ilgtermiņa stratēģiju, un tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ gūstam panākumus,” stāsta "Paysera LT" vadītājs Vītenis Morkūnas.

Aizvadītajā gadā kompānijas ienākumi auga par vairāk nekā 15%, sasniedzot 11,06 miljonus eiro. Aktīvo klientu skaits palielinājies, pārsniedzot 80%, tāpat audzis klientu veikto maksājumu skaits. Pērn ar "Paysera" starpniecību veikti 2,7 miljoni maksājumu, sasniedzot 5,9 miljardus eiro, kas ir pieaugums par 50%.

Patlaban “Paysera” kompānijas ir atvērtas piecās valstīs. Uzņēmums pērn arī iegādājās biroja ēku Viļņā, atverot ēkā arī lielu klientu apkalpošanas centru.

Tiesa gan, neskatoties uz labajiem finanšu rādītājiem, V. Morkūnas uzsver, ka gads bijis izaicinājumiem pilns. Pērn auga konkurence, ieviestas jaunas prasības, tāpat savu artavu deva naudas atmazgāšanas skandāli, taču kompānijai jāmāk pielāgoties jaunajiem tirgus apstākļiem, viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Veidojot produktus, domā, kā tie mainīs tirgu

Žanete Hāka, 10.01.2020

Dalies ar šo rakstu

"Paysera" akcionārs Kostas Noreika (pa kreisi) un "Paysera LT" vadītājs Vītenis Morkūns

Foto: Edijs Pālens/LETA

Starptautiskā elektroniskās naudas iestāde "Paysera" neveido biznesu, lai ienāktu tirgū, piesaistītu maksimāli daudz klientu un dārgi pārdotu kompāniju. Uzņēmums nestrādā ar mērķi piesaistīt jebkuru klientu, arī riskantos, lai tikai strauji audzētu ienākumus, bet cenšas skatīties, kā var mainīt finanšu sektoru.

Tā intervijā žurnālam "Dienas Bizness" stāsta "Paysera" akcionārs Kostas Noreika un "Paysera LT" vadītājs Vītenis Morkūns.

"Kopš kompānijas dibināšanas katrs gads mums ir bijis labāks nekā iepriekšējais, un arī šis gads nav izņēmums," teic V. Morkūns. "Pēdējā gada laikā vērojama īpaši izteikta tendence, ka pie mums pārnāk daudz klientu no Latvijas – gan privātpersonas, gan uzņēmumi, un to var saistīt ar norisēm banku tirgū. Piemēram, oktobrī "Paysera" kontu atvēra aptuveni 400 uzņēmumiem no Latvijas," viņš atklāj.

"Pašlaik "Paysera" vairāk fokusējas uz darbību citās valstīs, nevis Lietuvā, kas ir mūsu mājas tirgus un kur pašreiz aptuveni 90% interneta veikalu sadarbojas ar mums," stāsta K. Noreika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Viļņā notiks viena no lielākajām e-komercijas konferencēm Baltijā “Ecomexpo’22”

Reklāmraksts, 22.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 29. septembrī Viļņā, izstāžu centrā “Litexpo”, jau desmito reizi norisināsies e-komercijas gadatirgus, kas šogad ir atjaunots un mainījis nosaukumu. Šogad konference un izstāde būs vēl plašāka, un dalībniekiem no visām Baltijas valstīm to būs iespējams vērot gan klātienē, gan tiešraidē internetā angļu valodā. Šā gada galvenā pasākuma tēma un fokuss ir e-komercijas eksports.

“E-komercija pandēmijas laikā pacēlās nebijušos augstumos, taču situācija gan pasaulē, gan Baltijas valstīs ir sākusi normalizēties un atgriezties pirmspandēmijas līmenī. Tas nozīmē, ka daudziem tirgotājiem pārdošanas apjomi ir samazinājušies. Šādā situācijā svarīgākais ir meklēt veidus, kā tos atdzīvināt, un viens no instrumentiem ir ģeogrāfiskā paplašināšanās,” stāsta “Ecomexpo’22“ organizators un "All Digital group" uzņēmumu grupas vadītājs Deivids Talijūnas.

“Tāpēc šā gada konferenci veltām e-komercijas eksportam. Konferencē pieredzē dalīsies lielie tiešsaistes tirgi, kas eksportē e-komerciju, uzņēmumi un digitālā mārketinga eksperti. Paralēli konferencei notiek arī gadatirgus, kas ar katru gadu piesaista arvien lielāku uzmanību un kļūst arvien veiksmīgāks. Gadatirgus ir lieliska platforma, lai dibinātu jaunus kontaktus un atrastu pakalpojumu sniedzējus, jo dalībnieku vidū ir lielākie e-komercijas uzņēmumi un ar tirdzniecību saistīti Baltijas un Eiropas zīmoli,” piebilst D.Talijūnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairāk nekā 70 pasaules uzņēmumu pārtraukuši sadarbību ar Krieviju

LETA--UNIAN, 03.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 70 pasaules uzņēmumu ir pārtraukuši sadarbību ar Krieviju, protestējot pret tās plašo iebrukumu Ukrainā, paziņoja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs.

No Krievijas "aizgājuši un aiziet: "Apple", "Audi", "Chevrolet", "Cadillac", "Coca Cola", "Danone", "Dell", DHL, "Ericsson", "Ford", HP, "Harley Davidson", "General Motors", "Jaguar", "Lenovo", "LinkedIn", "Maersk" (ardievu, "Ali express" un ASOS), "Nike", "Scania", "Porsche", "Renault", "OnlyFans", AMD, "Adobe", BMW, "Dropbox" (pēc dažām dienām), "FedEx", "Intel", "Mercedes", "Nestle"," teikts paziņojumā.

Krieviju bloķējuši uzņēmumi "Apple Pay", "Amazon", "Cex Io", "Etsy", "Facebook" (slēgti Krievijas mediju konti), "Google Pay", "Google Maps", "Instagram" (Krievijas propagandas bloķēšana), "Paysera", "Samsung pay".

Krievijas dalību dažādos pasākumos atcēluši to rīkotāji "Cannes Festival", "Eurovision", "Formula 1", FIFA, MOK, "Mobile World Congress", NHL, bet uzņēmums "Adidas" atteicies strādāt ar Krievijas futbola izlasi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu sektora “kapitālais remonts” radījis bīstamas plaisas Latvijas ekonomikā

Andris Kulbergs, Saeimas deputāts, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, Ilgtspējīgas attīstības komisija, priekšsēdētāja biedrs, 08.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd mēs esam nonākuši pārspīlētā un birokratizētā finanšu sektora kontrolē, kur dabīgais banku bizness un risku pārvaldība ir transformējusies par noguldījumu un kontu administrēšanu.

Rezultātā jaunā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja primārajam mērķim jābūt situācijas normalizēšanai finanšu sektorā, “nelecot” no viena grāvja otrā.

Cerības jāliek uz Platača FID vadību

Lai izpildītu visas šobrīd spēkā esošās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) prasības, uz uzņēmējiem gulstas pārspīlēts administratīvais slogs, kā rezultātā radīta zināma "pelēkā" zona, paverot iespējas esošās prasības apiet.

Šī gada sākumā Saeimā tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai izvērtētu “kapitālā remonta” ietvaros ieviestās finanšu un kapitāla tirgus stiprināšanas sistēmas samērību ar leģitīmo mērķi – novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu caur Latvijas finanšu sistēmu, kā arī izvērtēt uzraugošo iestāžu darbību pamatotību. Komisija nu savā vērtējumā atzinusi, ka līdz 2018. gadam valsts nepietiekami uzraudzīja ar nerezidentu klientu apkalpošanu saistītos riskus - Latvija ar risku pārvaldību strādāja vāji. Tāpēc likumsakarīgi, ka Eiropas Padomes (EP) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” vērtējumā 2018. gadā Latvija saņēma “sarkano kartīti”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No BaltCap infrastruktūras fonda varētu būt pazuduši apmēram 40 miljoni eiro

LETA--BNS, 14.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" infrastruktūras fonda, kuru pārvaldīja bijušais partneris Šarūns Stepukonis, varētu būt pazuduši apmēram 40 miljoni eiro, paziņojis kompānijas advokāts Darjus Raulušaitiis.

Viņš norādīja, ka Stepukoņa piesavinātā naudas summa būtu mazāka, ja 2022.gadā Lietuvas tiesībsargājošās iestādes nebūtu izbeigušas pirmstiesas izmeklēšanu par iespējamu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

"Ja 2022.gadā šī izmeklēšana nebūtu izbeigta un Šarūns Stepukonis būtu apturēts, iespējams, mēs šodien nerunātu par piesavinātiem 40 miljoniem, varbūt summa būtu mazāka," Raulušaitis teica Lietuvas sabiedriskajam radio.

Arī Lietuvas parlamenta Komisijas cīņai pret korupciju priekšsēdētājs Aļģirds Stončaitis sacīja, ka no fonda pazudusī summa varētu pārsniegt 40 miljonus eiro.

"Vismaz pagaidām runa ir, ka viens cilvēks potenciāli varēja piesavināties un kaut ko no tā pazaudēt, bija 30, un tagad mēs runājam par iespējamiem 40 vai pat vairāk no šiem miljoniem," Stončaitis sacīja sabiedriskajam radio.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #8

Dienas Bizness, 07.01.2020

Dalies ar šo rakstu

Iesaldētās naudas apjoms Latvijā aug no gada uz gadu. 2019. gada pirmajos deviņos mēnešos iesaldēti 212,50 miljoni eiro, 2017. gadā – 35,52 miljoni eiro. Ir skaidrs, ka uzņēmums ar slēgtu kontu ir rīcībnespējīgs. "Dienas Bizness" šajā numurā ieskicē pamatproblēmas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā.

Tēma aktuāla, un par to tiks runāts arī konferencē "Bankas mainīgajā pasaulē", ko šā gada aprīlī rīkos Tiesību zinātņu pētniecības institūts sadarbībā ar Banku Augstskolu, Latvijas Universitāti un žurnālu "Dienas Bizness".

7. janvāra numurā:

*Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības un to izraisītās sekas

*Kontu iesaldēšanas politika Latvijā

*Cik Latvijai varētu izmaksāt ātrgaitas ceļu izveidošana

*Starptautiskās elektroniskās naudas iestādes "Paysera" skatījums uz finanšu sektoru

*10 lielākie naftas ražotāji un patērētāji pasaulē

*Naudas tramplīns sociālo uzņēmumu izaugsmei

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Montonio savāc 2,5 miljonus eiro, lai kļūtu par vienas pieturas aģentūras norēķinu risinājumu ES

DB, 07.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Montonio nepilna pusgada laikā adoptēja 1300 tirgotāju visā Baltijā. Uzņēmums tikko piesaistīja vairāk nekā 2,5 miljonus eiro riska kapitāla finansējumu no lielākajiem riska kapitāla uzņēmumiem reģionā un ir viens no visstraujāk augošajiem fintech uzņēmumiem Baltijā. Bet ko viņi dara?

Montonio ir vienas pieturas aģentūra tiešsaistes uzņēmumiem, kuri vēlas paaugstināt savu e-komercijas līmeni. Uzņēmums izstrādā maksājumu risinājumus, kas var samazināt izmaksas no 10 līdz 40x salīdzinājumā ar tādiem pazīstamiem milžiem kā MakeCommerce, Paysera vai Everypay. Pakalpojumus izmanto tādi klienti kā iDeal un Elisa.

Pakalpojums ļauj e-komercijas veikaliem saņemt maksājumus no Baltijas bankām ar vienkāršu integrāciju. Uzņēmums ir izstrādājis viegli lietojamus spraudņus populārākajām e-komercijas platformām.

Papildus maksājumu produktam, kas jau ir pieejams Latvijas tirgū, uzņēmums plāno vēlāk, tā paša gada laikā, Latvijas tirgū ieviest savu unikālo nopirkt tagad maksā vēlāk produktu, kas ļauj klientam reāli saņemt kredītu piedāvājumus no vairākiem aizdevējiem uzreiz, salīdzināt tos un iegūt to, kas viņiem šķiet vispiemērotākais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sankcijām pakļauto banku klientiem Krievijā nav pieejami Apple Pay un Google Pay

LETA--UNIAN, 26.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajām sankcijām pakļauto Krievijas banku klienti nevarēs izmantot maksājumu pakalpojumu "Google Pay" un "Apple Pay", paziņojusi Krievijas centrālā banka.

Tas attiecas uz starptautiskajām sankcijām pakļauto banku VTB, "Sovkombanka", "Novikombanka", "Promsvjazbanka" un banka "Otkritija" izdotām kartēm.

"Šo banku kartes nevar izmantot pakalpojumus "Apple Pay", "Google Pay", bet standarta kontakta vai bezkontakta maksājumu veikšana ar šīm kartēm ir pilnībā pieejama visā Krievijas teritorijā," skaidroja centrālā banka.

Tajā pašā laikā sankcijām pakļauto banku izdotās kartes nevar izmantot maksājumiem ārvalstīs, tiešsaistes veikalos, kā arī izmantot pakalpojumus, kuru sniedzēji reģistrēti sankcijas noteikušajās valstīs.

Jau vēstīts, ka solidarizējoties ar Ukrainu, Lietuvas kapitāla maksājumu pakalpojumu kompānija "Paysera", kas darbojas arī Latvijā, vairs neapkalpos darījumus Krievijas rubļos, slēgs Krievijas uzņēmumu kontus un ierobežos naudas pārskaitījumus uz un no bankām Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru