Pēc Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla un pieslēgšanās Eiropas vienotajam tīklam, visticamāk, elektroenerģijas biržas cena vienas dienas ietvaros kļūs svārstīgāka, norādīja energokompānijas "Enefit" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vancāns.
Viņš pauda, ka ietekmi, ko uz elektroenerģijas cenām atstās Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas jeb BRELL elektroenerģijas tīkla, precīzi prognozēt nav iespējams, tomēr, visticamāk, elektroenerģijas biržas cenas dienas ietvaros kļūs svārstīgākas.
Vancāns gan skaidroja, ka atslēgšanās no BRELL ir tikai viens no faktoriem, kas veicinās cenu svārstības elektroenerģijas tirgū, turklāt ne ar to lielāko ietekmi. Piemēram, Somijas un Igaunijas elektroenerģijas savienojuma "Estlink 2" sabotāža un pārrāvums enerģijas cenas ietekmē daudz vairāk, nemaz nerunājot par Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošo izejvielu cenu kāpumu, kas 2022.gadā dramatiski palielināja elektrības cenas, vidējai mēneša cenai biržā pārsniedzot pat 50 centu par kilovatstundu (kWh).
Vismazāk svārstības tirgū jutīs klienti, kuriem ir bijusi iespēja uzstādīt saules paneļus un akumulatorus, tādējādi veicinot savas mājsaimniecības energoneatkarību no ārējiem apstākļiem.
"Enefit" vadītājs norādīja, ka atslēgšanos no BRELL iespējams skatīt arī kā unikālu iespēju. Pēc pievienošanās Eiropas elektrotīklam pašiem būs jāatbild par tīkla stabilitāti jeb balansēšanu. Šajā procesā kritiski svarīga ir elastīga iespēja tūlītēji apmierināt pieprasījuma kāpumu un arī uzglabāt lieko enerģiju.
Būtiski, ka šajā procesā varēs piedalīties arī lietotāji - gan mainot savu patēriņu, gan arī izmantojot enerģijas uzkrāšanas iekārtas jeb akumulatorus. Vancāns skaidroja, ka tieši sinerģija starp lietotājiem un sistēmas operatoru būs par pamatu, lai veidotu efektīvu un fleksiblu energosistēmu, vienlaikus samazinot tās uzturēšanas izmaksas, jo viss balansēšanas darbs vairs negulsies tikai uz sistēmas operatora.
Viņš norādīja, ka uzņēmumiem ir paredzēta lielāka loma nekā lielākajiem patērētājiem. Ja līdz šim viens no populārākajiem risinājumiem bija enerģijas ražošana pašu spēkiem ar saules paneļiem, tagad uzņēmumi aktīvi uzstāda arī enerģijas uzglabāšanas risinājumus jeb akumulatorus. Šādā veidā iespējams palielināt pašu saražotās enerģijas patēriņu un samazināt nepieciešamību to pārdot tīklā stundās, kad elektrības cena ir zema. Līdz ar atslēgšanos no BRELL akumulatori iegūs jaunu pievienoto vērtību - uzņēmumi varēs pelnīt, pārdodot savas rezerves jaudas elektrotīkla stabilizēšanai un saņemot papildu kompensācijas maksu par elastīgu patēriņu, bet valsts iegūs elastīgu energosistēmu ar zemākām uzturēšanas izmaksām, kas ir gatava jaunu ražošanas jaudu pievienošanai.
"Enefit" vadītājs norādīja, ka, lai reaģētu uz straujākām enerģijas pieprasījuma izmaiņām, nepieciešama iespēja enerģiju uzglabāt. Tas ļauj saulainās vai vējainās dienās uzglabāt enerģijas pārprodukciju, bet piegādāt to tad, kad ražošanas apjomi kritīs. Šo vajadzību stiprina aktīva zaļās enerģijas ražošanas attīstība - šīs jaudas ir izdevīgas un videi draudzīgas, bet nepastāvīgas. Ja tīklā darbojas gan paša sistēmas operatora veidotas akumulatoru sistēmas, gan lielu lietotāju akumulatori, tas ir būtisks atspaids visai sistēmai.
Vancāns pauda, ka enerģētikas sektors ir viens no galvenajiem uzņēmumu konkurētspējas ietekmes faktoriem. Pateicoties tam, ka Latvijas energosistēma ir samērā kompakta, jebkurš jaunievedums tajā atspoguļojas ļoti ātri. Tas ir pozitīvi un ļauj panākt būtiskas pārmaiņas vien ar dažiem pareiziem lēmumiem. Attiecīgi atslēgšanās no BRELL un šī soļa radītās iespējas var sniegt būtisku attīstības impulsu visam enerģētikas sektoram, vienlaikus paverot jaunas iespējas uzņēmumiem veidot pašpietiekamas un augsti konkurētspējīgas energosaimniecības.
Jau ziņots, ka šogad no 8.februāra līdz 9.februārim plānota Baltijas energosistēmas atslēgšanās no Krievijas apvienotās energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka un pievienošanās Eiropas vienotajam elektrotīklam.
Ņemot vērā, ka kopš 2022.gada Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pieauguši riski arī Baltijas energosistēmai, Baltijas pievienošanās Eiropas elektrotīklam notiks teju gadu agrāk, nekā sākotnēji plānots.
KEM iepriekš skaidroja, ka februāris ir piemērots pārslēgšanās laiks, jo reģionā ir augstāka elektroenerģijas ražošana. Februārī ir arī mazāka iespējamība īpaši nelabvēlīgiem laika apstākļiem.
Lai pieslēgtos Eiropas elektrotīklam, elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms, akcentēja KEM. Baltijas pārvades sistēmas operatori veikuši būtiskas investīcijas pārvades sistēmās, lai maksimāli stiprinātu elektroapgādes drošumu. Tostarp ir izbūvēti un atjaunoti starpsavienojumi un valstu iekšējās līnijas, kā arī tiek uzstādīti sinhronie kompensatori un baterijas, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti un pakalpojuma nepārtrauktību.
Vienlaikus KEM norādīja, ka elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nav iespējams, jo sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu, kā arī elektroapgādes traucējumi ir iespējami jebkuros apstākļos. Tos var izraisīt gan ārēja ietekme, piemēram, vētras, gan tehnoloģiski traucējumi Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades sistēmās.
