Nodokļi

Pēc VID kritikas tiesa nodokļu nemaksātājiem piespriež cietumsodu un apcietina tiesas zālē

LETA, 03.10.2018

Jaunākais izdevums

Tiesa septembra beigās lietā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas piecām personām piespriedusi cietumsodus, apcietinot tiesas zālē, turklāt šāds spriedums sakrīt ar laiku, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) paudis kritiku par tiesu spriedumiem finanšu noziegumu lietās, noskaidroja aģentūra LETA.

Prokuratūras paziņojumā presei rakstīts, ka 21.septembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pasludinājusi spriedumu krimināllietā, kurā divu uzņēmumu amatpersonas apsūdzētas par izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas, bet trīs personas apsūdzētas par izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu.

Saskaņā ar Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras celto apsūdzību, vienam uzņēmumam izvairoties no nodokļu nomaksas, valsts budžetam nodarīts mantisks kaitējums 337 731 eiro apmērā, savukārt otra uzņēmuma šāda pati rīcība radījusi mantisku kaitējumu 521 510 eiro apmērā.

Pirmās instances tiesa apsūdzētās personas atzina par vainīgām izvirzītajās apsūdzībās un noteica brīvības atņemšanas sodus no diviem gadiem septiņiem mēnešiem līdz vienam gadam astoņiem mēnešiem, visas piecas personas apcietinot tiesas zālē.

Ņemot vērā apsūdzēto sistemātiskās noziedzīgās darbības personīgā labuma gūšanai, kas raksturojas kā tendence izdarīt noziedzīgus nodarījumus tautsaimniecības sfērā, personām piemērots arī papildsods, atņemot tiesības uz visu veidu komercdarbību uz pieciem gadiem.

Jau ziņots, ka 19.septembrī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes vadītājs Kaspars Podiņš žurnālistiem paziņoja, ka Latvijas tiesu līdzšinējie spriedumi neveicina finanšu noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu.

Viņš minēja, ka no 2004.gada līdz 2016.gadam tiesa nav piespriedusi nevienu reālu cietumsodu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, lai gan tas tiek uzskatīts par sevišķi smagu noziegumu, par kuru Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz 12 gadiem.

«Tas, ka finanšu noziegumi neiet mazumā, ir tiesu vaina. Saņemot tik vieglus sodus, noziedznieki tūlīt pat atgriežas jau ierastajā rūpalā, tikai ir kļuvuši vēl gudrāki. No 100 personām noziedzīgajā apritē neatgriežas tikai kādi divi vai trīs,» uzsvēra Podiņš.

Pēc viņa teiktā, ja nebūs notiesājošu spriedumu ar reāliem cietumsodiem, nesekmēsies arī finanšu noziegumu apkarošana. «Arī »Moneyval« savā ziņojumā uzsver, ka Latvijā nav notiesājošo spriedumu par sevišķi smagiem finanšu noziegumiem. Pagaidām nekas neliecina, ka tiesu pusē varētu būt kādi uzlabojumi,» sacīja Podiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji

Lelde Petrāne, 15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kuri labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem, bet vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes maijā veiktā iedzīvotāju aptauja.

Ļoti negatīvi vai drīzāk negatīvi uzturlīdzekļu parādniekus vērtē 76% iedzīvotāju, kas ir nenozīmīgs samazinājums par 1% salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad uzturlīdzekļu parādniekus nosodīja 77% iedzīvotāju. Lielāks nosodījums pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem ir sieviešu vidū, kā arī starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību – 79%.

Savukārt attiecībā uz nodokļu un nodevu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa, nemaksāšanu pašvaldībai iedzīvotāju attieksme salīdzinoši biežāk ir neitrāla vai pat pozitīva. Kopumā nodokļu un nodevu nemaksāšanu negatīvi vērtē tikai 54% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir par 2% vairāk nekā pērn. Savukārt gandrīz katrs trešais aptaujātais jeb 29% iedzīvotāju pret nodokļu parādniekiem pauž neitrālu attieksmi. Salīdzinoši mazāks nosodījums pret nodokļu un nodevu parādniekiem ir novērojams starp Latgalē un Rīgā dzīvojošajiem cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kā arī ģimenēs, kurās sarunvaloda ir krievu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesamaksātos uzņēmumu nodokļu parādus varētu piedzīt no tām personām, kuras faktiski rīkojušās juridiskās personas vārdā – prokūristi, komercpilnvarnieki un atsevišķos gadījumos pat dalībnieki.

Šādu scenāriju paredz valdības sēdē izskatītais informatīvais ziņojums Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.–2022. gadam. Finanšu ministrijai jāsagatavo grozījumu projekts likumā Par nodokļiem un nodevām, paredzot pilnveidot juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu, to attiecinot uz arī uz personām, kuras faktiski ir rīkojušās juridiskās personas vārdā. Turklāt paredzēts, ka pārskatīšanai tiks pakļauts nosacījums attiecībā uz to, ka pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiskā persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likuma izpratnē. Tā kā šī ir tikai ideja, tad vairāki DB aptaujātie atteicās to vērtēt, vienlaikus norādot, ka par to varētu spriest, tikai redzot konkrētu grozījumu projektu, kura vēl neesot. Tiesa, paredzēts, ka šie grozījumi būs vienotā paketē ar 2020. gada valsts budžeta projektu. Vienlaikus gan bija jautājumi par to, cik daudz līdz šim nodokļu administrācija esot piedzinusi nesamaksātos parādus no valdes locekļiem, un arī par to, vai potenciālā jauninājuma kontekstā, kad nodokļu parādus varētu piedzīt arī no prokūristiem, pilnvarniekiem, cik daudz naudas un mantas ir šiem cilvēkiem, jo nodokļu parādi ir simtos miljonu eiro mērāmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas sasaiste ar kāda nodokļa nomaksu nav moderna pieeja veselības aprūpē, un jāteic, ka vairums Eiropas Savienības valstu virzās uz vispārēju veselības apdrošināšanu, kuru valsts nodrošina visiem iedzīvotājiem, intervijā DB uzsver veselības ministre Ilze Viņķele, norādot, ka Latvijā nav cilvēku, kuri vispār nemaksātu nodokļus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Sākšu ar jautājumu, ko uzdeva daudzi, kad uzzināja par jūsu izvirzīšanu veselības ministra amatam. Kā cilvēks, kurš Saeimas vēlēšanās guvis tik daudz svītrojumu un nav ievēlēts parlamentā, var būt ministrs?

Vispirms jāteic, ka Satversme nenosaka, ka ministram būtu vispār jāpiedalās Saeimas vēlēšanās, tāpat Satversme neparedz, ka par ministru var būt tikai Saeimā ievēlētie deputāti. Jāpiebilst, ka plusu un mīnusu skaits man bija ļoti līdzīgs. Mana kompetence būs vērtējama pēc maniem darbiem. Ministru kabineta sastāva veidošana nekādā gadījumā nav skaistumkonkurss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ALTUM kā attīstības finanšu institūcija jeb attīstības banka finansē projektus segmentos, kuros komercbankas kādu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas finansēt pietiekamos apjomos. Tik tālu viss ir pareizi, tomēr nepilnīgi.

Nepilnīgi, jo stāstā pietrūkst būtiska mūsu darbības stūrakmens, proti, arī ALTUM finansē tikai dzīvotspējīgus projektus. Drosmīgām, spilgtām un daudzsološām biznesa idejām arī pie mums ir jāiziet cauri nopietnam realitātes pārbaudījumam jeb reality check. Tomēr ar maldīgo uzskatu “banka atteica, tātad ALTUM ir pienākums finansēt manu biznesu” joprojām nereti saskaramies. Patiesība ir cita – lai saņemtu finansējumu, uzņēmējus un aizdevumu pieteikumus arī mēs stingri vērtējam, skatoties gan biznesa ieceres ilgtspēju un attīstības potenciālu, uzņēmuma komandu un pārvaldību, gan uzņēmuma darbības atbilstību likumam, tā finanšu disciplīnu un citus aspektus. Šajā ziņā ALTUM darbība neatšķiras no bankas – mēs vērtējam klientu projektus, nosakām riskus un galu galā – atsakām tiem, kuri neatbilst kritērijiem un nav pietiekami pamatoti. Šo kritēriju vidū ir trīs negrozāmi pamatlikumi un virkne citu, elastīgāku prasību. Šī elastīgākā pieeja noteiktos kritērijos ir iemesls, kāpēc varam finansēt arī tādus projektus, ar kuriem bankas pašreizējā attīstības stadijā nevēlas sadarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ēnu ekonomiku neizskaudīsim ar totālu kontroli

Juris Stinka, biedrības BASE (Business Against Shadow Economy) eksperts, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut pētījumu dati liecina, ka ēnu ekonomikas apjomi Latvijā ietiepīgi nesamazinās, uzņemtais kurss ir pareizs un progress desmit gadu nogrieznī ir ievērojams. Tiesa, joprojām valsts maks pelēkās ekonomikas dēļ zaudē miljonus, iespējams, pat ap miljardu eiro. Daļa no šīs naudas varētu papildināt stratēģiski tik svarīgo veselības budžetu, bet nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste.

Viens no tautsaimniecības pamatresursiem ir cilvēks, vesels darbinieks, kas atrodas darba attiecībās, iekļaujas ekonomikas apritē, rada pievienoto vērtību un maksā nodokļus. Jo vairāk ir cilvēku darbspējas vecumā, jo augstāks būs valsts iekšzemes kopprodukts un straujāka ekonomikas izaugsme.

Diemžēl Latvijā cilvēku resursi pēdējos gados ir samazinājušies par simtiem tūkstošu. Turklāt ir liela sabiedrības novecošanās, augsti nabadzības riski un negatīvas prognozes par iedzīvotāju skaita izmaiņām. Šādā situācijā ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku resursus saglabātu, un kvalitatīva un ilgtspējīga veselības aprūpe ir atslēgas risinājums.

Ēnu ekonomikā slēpjas simtiem miljonu

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Vienojas par krīzes laika hipotekāro parādsaistību dzēšanas pamatprincipiem

Lelde Petrāne, 11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka un Finanšu nozares asociācija ir vienojušās par krīzes laika hipotekāro parādsaistību dzēšanas priekšlikuma īstenošanas pamatprincipiem.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks nāca klajā ar ideju par ekonomikas pārkaršanas laikā ņemto un šobrīd bezcerīgi neatgūstamo parādu dzēšanu, proti, tādu mehānismu, kā kredītiestādes varētu dzēst līdz 2008.gada nogalei izsniegtos hipotekāros kredītus, kuru atgūšana ir bezcerīga un kuri ir jau norakstīti, bet nevar tikt vienpusēji dzēsti.

Latvijas Banka un asociācija aicinās ar risinājuma pamatprincipiem iepazīties atbildīgo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

Risinājuma pamatprincipi ir šādi:

• Kreditori (kredītiestādes) labprātīgi dzēš parādus pilnībā vai daļēji, balstoties uz kredītiestādes apstiprinātu caurredzamu un publicētu politiku, izvērtējot arī parādnieka līdzšinējās rīcības labticību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvijas realitāte: Vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu nemaksātāji

Laura Mazbērziņa, 05.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kas labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem un nesamaksā kompensāciju cietušajiem krimināllietā. Savukārt, vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji, liecina pētījuma centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes veiktā iedzīvotāju aptauja.

«Aptaujas dati liek secināt, ka sabiedrība daudz asāk uztver situācijas un ir nosodošāka pret parādniekiem, kuri labprātīgi nepilda savas saistības pret mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, kurām atbalsts nepieciešams visvairāk. Savukārt, gadījumos, kad piedzinējs ir valsts, novērojama salīdzinoši mazāk nosodoša attieksme pret parādniekiem. Tostarp interesantas atšķirības ir vērojamas arī dažādās vecuma grupās, piemēram, nodokļu parādu atgūšanas jomā salīdzinoši neitrālāku attieksmi pauž jaunieši, bet vecāka gadagājuma iedzīvotāji pret nodokļu parādniekiem ir noskaņoti daudz negatīvāk,» skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nododot svinīgo zvērestu, Valsts prezidenta amata pilnvaras no 8.jūlija uzsāk pildīt jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš solījis, ka iedzīvotājiem neliks vilties, jo koncentrēsies uz darāmajiem darbiem, nevis savu reitingu. E.Levits apņēmies būt aktīvs un rūpīgs Saeimas pieņemto likumu vērtētājs, kā arī nākt klajā ar savām likumdošanas iniciatīvām.

Valsts prezidenta amatā stājoties Levitam, pilnvaras noslēgušās līdzšinējai valsts pirmajai amatpersonai Raimondam Vējonim.

Atgādinām, ka, 61 deputātam balsojot par, E.Levits Valsts prezidenta amatā tika ievēlēts 29.maijā.

«Mana vīzija par Latviju kā modernu, ilgtspējīgu valsti - un tā ir reāla vīzija! – vispirms nozīmē, ka ir izlēmīgi jānovērš, jāmazina jau visiem zināmie pastāvošie trūkumi. Ir jāņem rokās slota un jāizmēž māja. No tiem mēsliem, kas ir sakrājušies trīsdesmit gados, kas velkas mums līdz, un kas mūs šodien šķir no augsti attīstītas, tiesiskas demokrātijas, piemēram, krāpšanās iepirkumos, partiju atkarība no ziedotājiem, korupcija, nodokļu nemaksātāji, kur blēži saņem daļu no kopējā labuma, bet nepiedalās tā vairošanā, ēnu lobijs un tamlīdzīgi. Šādas visiem sen jau apnikušas nejēdzības ir apnikušas un godprātīgos pilsoņos rada rūgtumu pret valsti. Un principā ir arī sen jau zināms, kā šādas problēmas ar tiesiskiem līdzekļiem var risināt. Tiesiskumā nav iespējams kompromiss. Protams, šīs problēmas pilnībā izskaust diez vai varēs. Taču ievērojami mazināt to traucējošo ietekmi uz mūsu sabiedrību, tas noteikti ir iespējams. Šeit mums vajag tik vien kā politisko gribu. Es aicinu visus kopā šo politisko gribu radīt un īstenot to dzīvē, lai pēc pāris gadiem šie jautājumi vairs nebūtu mūsu sabiedrības dienaskārtības augšgalā,» teica prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tehnisku problēmu gadījumā valsts veselības aprūpi apmaksās arī neapdrošinātām personām

LETA, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja nākamgad radīsies kādas tehniskas problēmas, kuru dēļ nebūs iespējams noskaidrot personas apdrošināšanas statusu, valsts visa veida veselības aprūpi šai personai apmaksās neatkarīgi no tā, vai viņa ir vai nav apdrošināta, piektdien žurnālistiem sacīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktore Inga Milaševiča.

Pēc viņas paustā, gadījumos, kad rodas kādas tehniskas problēmas saistībā ar personas apdrošināšanas statusa noskaidrošanu, ārstniecības iestādei pakalpojums jāsniedz atbilstoši patlaban spēkā esošajai kārtībai, proti, valsts šai iestādei veiks apmaksu par pacienta aprūpi neatkarīgi no tā, vai persona ir apdrošināta.

Milašēviča uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā ārstam nebūšot jāveic nodokļu inspektora darbs, jo tādā gadījumā pakalpojuma sniegšana tiks nodrošināta tāpat kā šogad.

NVD direktore skaidroja, ka slimnīcas un citas ārstniecības iestādes patlaban ir informētas par jauno kārtību, kā arī to, ka tehnisku sarežģījumu gadījumā atbildību par to būs jāuzņemas nevis ārstniecības iestādei, bet gan valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru