Eksperti

Pēdējā iespēja nodokļu ēdienkartē izmēģināt Dubulto Īru!

Jānis Taukačs, SORAINEN partneris, 13.11.2014

Jaunākais izdevums

Parasti, runājot par Īriju, prātā nāk viskijs, lieliska mūzika vai darba un labākas dzīves meklētāji no Latvijas. Arī Dubultais Īru ar Nīderlandes sviestmaizi vairāk izklausās pēc kaut kā no ēdienkartes, kaut arī tās ir nodokļu pasaulē sen pazīstamas frāzes. Jā, Īrija nu jau daudzus gadus gozējas nodokļu pasaules uzmanības lokā. Kādēļ? Salīdzinoši zemā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 12,5% likme te nav galvenais iemesls. Arī manis iepriekš aprakstītais holdingu režīms (1) nav par iemeslu – tas ar dažādām modifikācijām pastāv vairumā ES valstu. Tomēr Īrija ir populāra, it sevišķi ASV biznesa aprindās, citas UIN īpatnības dēļ. To žurnāls The Economist savā š. g. 18. oktobra rakstā sauc par Īrijas lielāko caurumu, t.s. Double Irish (2). Kā strādā šis Dubultais Īru? Kas lācītim vēderā? Kā Latvijas uzņēmumiem tas būtu izmantojams?

Pieņemsim, Latvijā darbojas uzņēmums Krievijas Balzāms (KB). No savas peļņas tas samaksā valsts budžetā Latvijas 15% UIN, kas arī, protams, var nebūt daudz. Lai samazinātu ar UIN apliekamo ienākumu, slēpt ieņēmumus ir pretlikumīgi un tādēļ – bīstami. Tādēļ būtu jāskatās uz legālām izdevumu palielināšanas iespējām (parasti ar zaudējumiem, procentiem, autoratlīdzību u.c.). Tādēļ KB var izveidot meitas uzņēmumu Īrijā (KB IRL, sk zīmējumu zemāk) un šajā meitas uzņēmumā var izveidot patentus, tehnoloģijas, firmas, sistēmas, zinātību u.c. intelektuālo īpašumu, par ko KB maksātu uz KB IRL autoratlīdzību. KB ar Latvijas UIN apliekamā peļņa būtiski samazinātos par šiem autoratlīdzību maksājumiem uz KB IRL. Šādām izmaksām Latvijā nepiemēro arī ieturējuma nodokli.

Savukārt nodokļu ietaupīšanas ideja faktiski slēpās apstāklī, ka Īrijā reģistrēts uzņēmums (KB IRL) vēl nenozīmē, ka tas maksā nodokļus Īrijā. Lai maksātu Īrijas UIN, KB IRL arī jābūt Īrijas nodokļu rezidentam. Tā kā atšķirībā no Latvijas Īrijā un citās valstīs nodokļu rezidencei svarīga ir uzņēmuma vadības atrašanās vieta, KB IRL ar vadību ārzemēs (piemēram, Panamā) parasti nemaz neskaitās Īrijas nodokļu rezidents. Tādēļ KB veiktie autoratlīdzības maksājumi uz KB IRL nav apliekami ar UIN Īrijā. Tie ir apliekami šajā gadījumā – Panamā, kur varat trīs reizes minēt, cik liela ir UIN likme.

Tikai KB jāievēro divus papildu nosacījumus: a) KB IRL jābūt meitas uzņēmumam Īrijā, kas veic komercdarbību Īrijā, tādēļ KB IRL nepieciešams izveidot KB IRL2; un b) pašu KB IRL jākontrolē uzņēmumam no valsts, ar kuru Īrijai ir nodokļu konvencija (un Īrijai ar Latviju tāda ir). Tad atliek vien atrast nodarbošanos KB IRL2, kura peļņai piemērojamā Īrijas likme arī ir zemāka, kā pie mums. Turklāt, arī KB IRL2 var maksāt autoratlīdzību uz KB IRL, tādējādi samazinot savu ar UIN apliekamo ienākumu, šādu maksājumu tirgus cenas ietvaros. Šis Dubultais Īru, protams, ir stipri vienkāršots stāsts. Turklāt pastāv jūra pret-izvairīšanās noteikumu. Taču šī stāsta mērķis ir tikai parādīt dažus pamatprincipus, jo nodokļiem draudzīgas kombinācijas pasaulē pastāv daudz un kaut arī nodokļu pasaule šobrīd mainās, uzdrošinos apgalvot, ka dažādas nodokļu šaha kombinācijas pastāvēs vienmēr.

Protams, nodokļu jautājumos strādāt ar intelektuālo īpašumu ir vieglāk, jo šādus ieņēmumus var bieži gūt no jebkuras pasaules valsts. Turklāt nodokļu pasaule, kas vismaz līdz šim mainījusies smagnēji, netiek līdzi mūsdienu biznesa realitātei, it sevišķi e-komercijas jomā. Ja kādreiz uz seriāla Lielā sprādziena teorija varoņiem līdzīgiem IT un zinātnes guru, un dīvaiņiem kāds, t.sk. slavenais Vorens Baffets, vēl skatījās no augšas, tad tagad neviens vairs nenoliedz, ka šie dīvaiņi arvien vairāk nokļūst pasaules bagātāko cilvēku topos un arvien biežāk nopelna atbilstoši viņu ieguldītajām pūlēm savā izglītībā. Rodas sajūta, ka e-komercijas jomā bieži vien arī biznesi pelna arvien vairāk, bet nodokļu pasaule tam netiek līdz, tādēļ nodokļos šādi biznesi maksā arvien mazāk.

Tomēr, EK, ASV, OECD BEPS (3) u.c. spiediena rezultātā Īrijas jaunajā budžeta projektā, kas š. g. 15. oktobrī iesniegts parlamentam, šo Dubulto Īru režīmu paredzēts atcelt. No 01.01.2015. visi Īrijā reģistrētie uzņēmumi skaitīsies Īrijas nodokļu rezidenti (jau reģistrētajiem paredzēts vairāku gadu pārejas periods). Tomēr Īrija nevēlas zaudēt savu nodokļu paradīzes imidžu. Tādēļ tā nākamgad ieviesīs vairākus jaunus UIN atvieglojumus, t.sk. zināšanu attīstīšanai un patentu reģistrācijai Īrijā (t.s. patent box), u.c. intelektuālā īpašuma piesaistīšanas mehānismus, arī triju gadu UIN brīvdienas jaunajiem uzņēmumiem, jeb t.s. startapiem.

Arī Latvijas Finanšu ministrijai (FM) tika piedāvātas daudzas idejas, kā paplašināt Latvijas holdinga režīmu un ieviest daudzus citus investīciju piesaistīšanas nodokļu mehānismus (mūsu priekšlikumi vien bija uz 66 lapām). Tomēr līdzšinējā valdības un FM reakcija bijusi konservatīva – noairēts tiek viss, kam ir ‘tūlītējs negatīvs efekts uz valsts budžetu’. Ilgtermiņa labumu neviens neņem vērā, kaut arī citas Eiropas valstis vēl joprojām atzīst daudzas idejas par labām, nepārkāpjot jaunos OECD BEPS uzstādījumus. Latvijā BEPS un potenciālā iestāšanās OECD izskatās kā labs attaisnojums, lai baidītos no vēl nezināmā un nedarītu neko. Varbūt jaunās valdības uzstādījumi būs tomēr tālredzīgāki un Latvijas un globāliem spēlētājiem atvērtāki, nevis tikai noskatīsimies, kā investīciju dūži izvēlas Luksemburgu, Īriju, Nīderlandi, Šveici vai lērumu valstu ārpus Eiropas?

(1) http://www.sorainen.com/lv/Publications/legal-blogs/3930/holdingu-nodoklu-atvieglojumu-salidzinajums-latvija-pret-iriju-%e2%80%93-34

(2) http://www.economist.com/news/finance-and-economics/21625876-irish-government-plans-alter-one-its-more-controversial-tax?frsc=dg%7Ca&fsrc=scn/tw_app_ipad

(3) Base Erosion and Profit Shifting.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīdinājuma izpilde par uzņēmuma izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra tikai pretrunīgi vērtētas jauna auto iegādes vērtības dēļ būtu kliedzošs precedents

Dienas Biznesa aprakstītās SIA Stiga RM domstarpības ar Valsts ieņēmumu dienestu, kura ieskatā uzņēmums iegādājies auto par neatbilstošu cenu un tam ir cita vērtība, tāpēc uzņēmums var tikt pat izslēgts no PVN maksātāju reģistra, raisījis uzņēmējos pamatīgu sašutumu. «Tas būtu kliedzošs precedents ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā, par ko kāds no uzņēmumiem, visticamāk, varētu arī meklēt taisnību Eiropas Komisijā vai caur administratīvo tiesu – ES tiesā,» norāda ZAB Sorainen nodokļu partneris Jānis Taukačs, kurš Auto asociācijas uzdevumā sagatavojis radušās situācijas analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijai jāmācās aizstāvēt savas intereses Eiropā

Rūta Kesnere, 09.05.2019

Zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis (no kreisās, holdinga Repharm direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits un ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā uzņēmumu līmenī nav vērojami būtiski konkurences kropļojumi starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem. Cita lieta, ka daudzas Eiropas Savienības tiesību normas farmācijas jomā ir negodīgas attiecībā pret mazajiem un vidējiem zāļu ražotājiem

Latvijas viens no galvenajiem uzdevumiem ir iemācīties efektīvi piemērot starptautisko nodokļu regulējumu praksē, lai gūtu pārliecību, ka ārvalstu konkurenti to neapiet, tādējādi veidojot negodīgu konkurenci. Tās ir galvenās atziņas no DB rīkotās apaļā galda diskusijas par vietējo un ārvalstu zāļu ražotāju konkurenci. Diskusijā piedalījās holdinga Repharm direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits, zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis un ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs.

Fragments no diskusijas

Cik godīga ir konkurence starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem nodokļu nomaksas jomā? Vai starptautiskām farmācijas firmām priekšrocības nerada tas, ka tās peļņas nodokli var maksāt valstīs, kur ir viszemākie nodokļi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Sorainen: VID auditu mērķis ir uzņēmumu sodīšana

LETA, 25.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veikto auditu mērķis ir tikai un vienīgi sodīšana, nevis palīdzība uzņēmumam sakārtot savu uzņēmējdarbību un nodokļu nomaksu, šodien žurnālistiem sacīja zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneris Jānis Taukačs.

«Līdz labai pārvaldībai VID ir kā līdz Marsam. Auditu mērķis viennozīmīgi ir sodīt, nevis palīdzēt. Tāpat VID audita veicēji nešķiro, vai tas ir ļaunprātīgs nodokļu nemaksātājs, vai normāli strādājošs uzņēmums, kuram gadījusies kāda kļūme,» skaidroja Taukačs.

Viņš norādīja, ka arī audita lēmumu pamatojumu saturs esot «briesmīgs». «Lēmumu pamatojums tiek sagatavots uz 200 lappusēm, tekstu neviens nevar saprast, bieži vien tajos tiek iekopēti veseli teksta blāķi no citiem materiāliem, lai sajauktu klientiem galvu,» skaidroja Taukačs.

Advokāts norādīja, ka VID varētu mācīties no Eiropas Komisijas, jo tā parasti atsūta vienkārši saprotamu lēmumu uz pāris lappusēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa likumā tiks veiktas izmaiņas, kas skar vairākus šī nodokļa piemērošanas aspektus.

To paredz valdībā izskatītie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā. Lai šīs izmaiņas stātos spēkā, par tām vēl ir jānobalso Saeimas vairākumam. Vienlaikus iecerēts, ka šīs izmaiņas būs spēkā jau no 2020. gada. ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs atzīst, ka izmaiņas skar daudzas jomas – pārrobežu tirdzniecību, darījumu ķēdes, medicīnu, rēķinus, kapitālu.

Direktīva prasa ātrumu

«Ar nosaukumu PVN ātrie labojumi ir zināmi jaunie PVN likuma grozījumi, kas Latvijai jāievieš līdz gada beigām, kā to paredz attiecīgā direktīva. Tās mērķis ir tieši tāds, kā minēts - panākt ātru risinājumu dažu noteikumu, kas regulē pārrobežu darījumus, vienkāršošanai un saskaņošanai ES dalībvalstu starpā,» skaidro J. Taukačs. Tas nepieciešams līdz aptuveni 2022.-23.gadam, kad varētu stāties spēkā jaunā PVN sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējiem darījumiem, kuru summa rēķinā būtu 10 tūkst. eiro vai vairāk, varētu piemērot reverso pievienotās vērtības nodokļa nomaksas kārtību; Latvija šādu iespēju varētu izmantot

Tādu iespēju paredz topošā ES direktīva attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reverso piemērošanu vietējiem darījumiem. «Latvijai šī iespēja noteikti būtu jāizmanto, vienlaikus jāuzstāj uz šī reversā PVN piemērošanas rēķina sliekšņa samazināšanu,» skaidro ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs. Viņš norāda, ka pašlaik var runāt tikai par direktīvas projektu, kurš vēl tiek apspriests, un tajā vēl varot būt arī izmaiņas.

«Viss sākās ar ES gatavoto uzņēmuma ienākuma nodokļa pretizvairīšanās direktīvu, kas paredzēja ieviest dažādas normas visās ES dalībvalstīs, lai nevarētu izvairīties no tiešo nodokļu nomaksas, savukārt Čehija bija gatava šo direktīvu atbalstīt tikai tad, ja tiek atbalstīta ideja par vietējā reversā PVN ieviešanu,» vietējā PVN direktīvas pirmsākumu atceras J. Taukačs. Viņš norāda, ka pašlaik vietējā reversā PVN maksāšanas kārtība ir aprakstīta ES direktīvas projektā, kurš jau ir izvērtēts ES finanšu un ekonomikas ministru (tā dēvētajā EcoFin) sanāksmē. «Nezinu, kāda bija Latvijas valdības pozīcija šajā jautājumā, taču tā būtu laba iespēja mazināt PVN izkrāpšanu,» norāda J. Taukačs. Viņš norāda uz citu ES dalībvalstu vēlmi pagarināt šāda vietējā PVN reversās kārtības darbības sākotnējo termiņu, kas pašlaik tiek plānots līdz 2022. gadam. «Īpaši aktīvas šāda PVN piemērošanā ir Čehija un Austrija,» skaidro J. Taukačs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvija ir PVN izkrāpšanas lielvalsts

Māris Ķirsons, 16.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu PVN izkrāpšanas iespējas un vienlaikus pildītu valsts budžetu, ES dalībvalstis plaši izmanto reverso PVN maksāšanas kārtību, kā arī citus ieročus; Latvijai jāņem vērā citu valstu pieredze, jo Latvija iekasē vien ap 70% no PVN, kas tai būtu jāiekasē

To liecina arī Sorainen pētījums. «Eiropas Komisijas dati par to, cik daudz PVN vajadzēja iekasēt un cik ir iekasēts, rāda, ka šī starpība mūsu valstī ir 721 milj. eiro (pēc šogad publicētajiem datiem par 2013. gadu) jeb 30%, kas ir viens no augstākajiem īpatsvariem visā ES, kas nozīmē, ka Latvija ir PVN izkrāpšanas lielvalsts,» pētījumu par citu ES dalībvalstu darbībām, lai iekasētu maksimāli lielāku PVN apmēru, skaidro Sorainen partneris Jānis Taukačs. Viņš norāda, ka nav nevienas valsts ES, kurā tiktu iekasēts viss PVN, cik būtu jāiekasē, tomēr tikai dažās valstīs neiekasētais apmērs sasniedz trešdaļu, bet labākie rādītāji ES ir virs 95%. «Protams, valstu ekonomiskā jauda ir atšķirīga, tāpēc, piemēram, Zviedrijā neiekasētā PVN apmērs (1,78 miljardi eiro) uz Latvijas fona (721 milj. eiro) šķiet milzīgs, taču procentuālā izteiksmē ir niecīgs – tikai 4,3%, savukārt Latvijā tas ir 29,9%,» pamato J. Taukačs. Viņš arī atgādina, ka, iekasējot tikai pusi no neiekasētā PVN apmēra, tas būtu teju vai visa 2016. g. prognozētā uzņēmuma ienākuma nodokļa (397 milj. eiro) līmenī. Viņš konstatē, ka pērn tika veikti 1088 auditi (rezultatīvi 94%) – tas ir tikai 0,5% no visiem nodokļu maksātājiem, bet kopumā auditos uzrēķinātais PVN ir 107 milj. eiro. «Fakts, ka lielākā daļa ar PVN saistīto strīdu Latvijā attiecas uz PVN izkrāpšanu, norāda, ka PVN izkrāpšanas problēma mērāma krietni virs 107 milj. eiro. Uz šo ciparu fona nožēlojami, ka valsts PVN iekasēšanas krīzes situācijā (pēc 2011. gada EK aprēķiniem Latvijā bija sliktākais PVN iekasējamības rādītājs visā ES) likumdevēju un izpildvaras fokuss aprobežojas vien ar konstitucionāli apšaubāmu solidaritātes nodokli 38 milj. eiro vērtībā,» secina J. Taukačs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Izvairīties no PVN kļuvis grūtāk

Māris Ķirsons, 06.09.2019

ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs ir skeptisks par tālāku PVN plaisas samazināšanu

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa plaisa, ko valstij vajadzētu saņemt, bet to nesaņem, ir sarukusi līdz 10,2% salīdzinājumā ar 29,8% 2010. gadā, taču perspektīvā šīs plaisas apmēru iecerēts samazināt līdz 8% līmenim

To liecina Valsts ienēmumu dienesta (VID) pētījums.

Lai arī pašreizējā PVN plaisa faktiskajos ciparos ir izmērīta 238 milj. eiro apmērā, tomēr jārēķinās, ka 2010. gadā tās apmērs sasniedza 539 milj. eiro. Nedaudz pārsteidzoši, ka VID PVN plaisas apmēru nav identificējis pa nozarēm, kaut arī tika norādīts, ka tās jau varētu būt tās pašas, kuras tiek minētas ēnu ekonomikas kontekstā, – tirdzniecība, ēdināšana, būvniecība. VID veiktais PVN plaisas pētījums par 2018. gadu kopumā liecina, ka PVN plaisai ir tendence samazināties jau kopš 2010. gada. Saskaņā ar VID aprēķiniem, 2018. gadā PVN plaisa veidoja 10,2%, kas ir būtiski mazāk nekā iepriekšējos gados. Piemēram, 2017. gadā tā bija 12,1%, bet 2016. gadā – 12,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzās Eiropas valstīs ir paredzēta valdes locekļu atbildība par nodokļu samaksu, tomēr Finanšu ministrijas piedāvājums paplašināt nodokļu administrācijas tiesības nodokļu strīdu gadījumos var likt ciest arī godprātīgo nodokļu maksātāju vadītājiem, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par to liecina ZAB Sorainen pētījums. DB jau 31.10.2014. rakstīja par Finanšu ministrijas ieceri kapitālsabiedrībās, kuru īpašnieki riskē ar nodalītu mantu, valdes locekļus padarīt par personīgi atbildīgiem nodokļu nomaksas jautājumā.

Tas, ka uzņēmējiem ir iebildumi pret ieceri, nepārsteidz, tomēr tādi ir arī Tieslietu ministrijai, kura savā atzinumā norāda, ka «nodokļu parāds nav tiesisks pamats, lai juridiskas personas amatpersonu personīgo atbildību paredzētu selektīvi tikai kapitālsabiedrību gadījumā» un ka «mantiskās atbildības nošķirtība ir juridiskas personas obligāta īpašība, turklāt šāda doktrīna pastāv ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Ja dibinātāji vai dalībnieki atbild par organizācijas saistībām ar savu mantu, tad šāda organizācija nav un nevar būt juridiska persona. Ņemot vērā minēto, likumprojekta anotācijā minētais arguments ir absurds un arī pēc būtības liecina, ka Finanšu ministrijas ieskatā vispār ir jāaizliedz juridisku personu veidošana».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Sorainen partneris: Latvija atkal kļūst pievilcīga NVS pilsoņiem kā nodokļu rezidence

LETA, 25.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kā nodokļu maksāšanas rezidence atkal kļūst interesanta nerezidentiem, sevišķi no NVS valstīm, ceturtdien žurnālistiem sacīja advokātu biroja «Sorainen» partneris, zvērināts advokāts Jānis Taukačs.

«Jāatzīst, ka tā būs politiski jūtīga tēma, tomēr novērojama arvien aktīvāka interese gan no fiziskām personām, gan komercsabiedrībām. Kāpēc tieši tagad? To veicina gan Latvijas nodokļu reforma, gan automātiskā informācijas apmaiņa starp dažādu valstu ieņēmumu dienestiem, kurai jau ir pievienojušās vairāk nekā 50 valstis un šogad pievienosies vēl vairāk nekā 50 valstis,» stāstīja Taukačs.

Viņš norādīja, ka fiziskām personām pievilcīgi ir tas, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek dividendes no ārzemēm, bet juridiskām personām pievilcīga ir jaunā uzņēmuma ienākuma nodokļa sistēma, kā arī holdinga režīms.

«Daudzi no tiem Krievijas iedzīvotājiem, kas savu biznesu veidoja ārpus Krievijas, tagad pamazām pieņem lēmumus kļūt par citu valstu nodokļu rezidentiem. Latvijai tas būs izdevīgi, ja spēsim piesaistīt uzņēmumus ar labu biznesa potenciālu. Tikai būs jāspēj atšķirt graudus no pelavām, lai novērstu situācijas, ka par Latvijas nodokļu rezidentiem kļūst tie, kas korporatīvās struktūras izmantoja ne pārāk godīgiem mērķiem,» stāstīja Taukačs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Juristi: būtiski saprast, kam pieder ss.lv saistītie aktīvi un intelektuālais īpašums

Elīna Pankovska, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā ir grūti komentēt situāciju, kas šobrīd ir izveidojusies saistībā ar sludinājumu portālu ss.lv bez iepazīšanās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un konkrētā komersanta iepriekšējo saraksti, kā arī VID pieņemto lēmumu. Katrā ziņā no publiski pieejamās informācijas var secināt, ka komersants mērķtiecīgi izvairās no VID pieņemtā lēmuma izpildes, DB norāda zvērinātu advokātu biroja Fort advokāts un partneris Sandis Bērtaitis.

Tāpat viņš atzīmē, ka VID lēmums par saimnieciskās darbības apturēšanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi un adresātam saskaņā ar likumu ir pienākums to izpildīt labprātīgi. Līdz ar lēmuma pieņemšanu komersantam aizliegts pildīt maksājumu saistības un veikt darījumus. Izņēmums ir tāda darījumu pabeigšana, arī maksājumu saistību izpildīšana, kas nav veikti, lai izvestu, atsavinātu vai slēptu mantu vai citus ienākuma avotus vai citādā veidā izvairītos no nodokļu saistību izpildes, skaidro advokāts.

Tomēr, ja mājaslapas uzturēšanu īsteno cits komersants un citā domēna adresē, tad šāds gadījums ir strīdīgs. Formāli raugoties, VID lēmums nerada aizliegumu turpināt saimniecisko darbību citiem saistītiem komersantiem. «Ja portāls turpina darbu citā domēna adresē (piemēram, ss.com) un no cita komersanta puses, tad VID būtu grūti panākt, ka šādu darbību veikšana tiktu aizliegta ar sākotnēji pieņemto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu. Vienlaikus neizslēdzu, ka varētu būt dažādi nozīmīgi blakus apstākļi, kuriem ir ietekme uz situācijas galīgo juridisko risinājumu,» piebilst S. Bērtaitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: ss.lv spēlē ļoti nopietnu lomu pelēkās ekonomikas uzturēšanā

Andris Kulbergs, Auto asociācijas prezidents (viedoklis publicēts A. Kulberga <i>Facebook</i> profilā), 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sludinājumu portāls ss.lv ir Latvijas ekonomikas, realitātes un sabiedrības spogulis.

Statistika rāda vidējās algas auto pārdošanas un servisa nozarē 80, 120, 200 eur (brutto!) apmēros, bet realitāte ir pavisam cita, kur ss.lv kā platforma spēlē ļoti nopietnu lomu pelēkās ekonomikas uzturēšanā! Es nerunāju par krāmu vai privāto mantu tirgoņiem. Es runāju par sistemātiskiem «biznesmeņiem» - dārgu regulāru preču jeb pakalpojumu sniedzējiem, kas nemaksā ne kapeiku nodokļos. Ar šiem ir jākonkurē legālam biznesam, kas maksā valsts budžetā nodokļus. Spēles noteikumi ir ļoti izkropļoti.

Visiem kliedzējiem, kas saka - pensijas par mazu, ārstu algas par mazu, policisti korumpēti, skolotāju algas un, protams, ceļu finansējums nepietiek. Visam šim ir nepieciešama nodokļu nauda. Ja lielākā daļa nemaksā, tad tai arī nav tiesības kliegt. Kaut kad jau ir jāķeras klāt visa bardaka sakārtošanai, protams metodes ir diskutējams jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā to, ka tiesa maija beigās ir pieņēmusi SIA Internet prasību pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID), visām pret Internet vērstajām darbībām patlaban nav pamata, šodien žurnālistiem sacīja Internet jurists Māris Ruķers.

«Uzņēmums līdz šim ir sniedzis visu pieprasīto informāciju gan no VID, gan Valsts policijas, jo pieprasījumi bija individuāli, samērīgi un par konkrētām personām,» skaidroja Ruķers.

Viņš norādīja, ka patlaban ir runa par likuma Par nodokļiem un nodevām 15.panta 6.daļu, kas iebalsota budžeta likumos steidzamības kārtībā, tā netika saskaņota starp ministrijām.

«Internet nepiekrīt šādai situācijai, likuma norma nesaka, ka informācijas pieprasījums jāizpilda nekavējoties, pārsūdzēšana tiesā aptur šo lēmumu. Attiecīgi visas VID darbības patlaban nav pamatotas, jo patlaban Internet nav pienākuma izpildīt VID pieprasījumu,»

skaidroja Ruķers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«SS.LV domēna vārds ir atslēgts,» savā Twitter kontā ziņo Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa (NIC).

Vienlaikus NIC norāda, ka, «pateicoties kešatmiņai, daudziem portāla apmeklētājiem vēl kādu laiku tas būs pieejams, izmantojot ss.lv».

«NIC.LV nav tiesīgs pieņemt lēmumu par VID [Valsts ieņēmumu dienests] pieprasījuma nepildīšanu, to nosaka likums par nodokļiem un nodevām 34.4.panta desmitā daļa,» teikts citā tvītā.

VID nolēma apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla ss.lv darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem.

VID apturēja arī ar ss.lv īpašniekiem saistītā uzņēmuma SIA Internet saimniecisko darbību. Internet 1.augustā pieņemto VID lēmumu par Internet saimnieciskās darbības apturēšanu 3.augustā ir pārsūdzējusi VID ģenerāldirektorei Ilzei Cīrulei, ziņoja LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kā jauna dzīvokļa īre ar izpirkuma nosacījumu izskatās no nodokļu nomaksas puses?

Lelde Petrāne, 18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno daudzdzīvokļu projektu attīstītāji Latvijā piedāvā iespēju potenciālajiem pircējiem dažus gadus dzīvot dzīvokļos, tos īrējot, ar nosacījumu, ka dzīvokļi konkrētā periodā tiks izpirkti. Advokātu biroja «Sorainen» partneris, zvērināts advokāts Jānis Taukačs biznesa portālam db.lv komentē, kā šāds piedāvājums izskatās no nodokļu nomaksas viedokļa.

Komentē Jānis Taukačs:

«Daudz kas var būt atkarīgs no attiecīgo līgumu satura, bet jebkurā gadījumā šī izskatās kā samērā agresīva nodokļu plānošana.

Nodokļu tiesībās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rokās ir samērā spēcīgs ierocis – viņi drīkst skatīties uz darījumu ekonomisko būtību, nevis juridisko formu.

Nelietota nekustamā īpašuma pārdošana apliekas ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet lietota – neapliekas. Minētajā situācijā par nelietotu dzīvokli (ar PVN apliekamu) jāuzskata tādu, ko izīrē un pirmo reizi pārdod gada laikā pēc nodošanas ekspluatācijā. Tas nozīmē, ka attīstītājam jābūt loģiskam skaidrojumam, kādēļ cilvēki no sākuma īrē, bet pēc 2 gadiem pērk, nevis tikai īrē vai tikai pērk. Pretējā gadījumā pastāv samērā reāls PVN uzrēķina risks. Uzrēķina sekas attīstītājs parasti nevarēs pārlikt uz pircēja pleciem. Patērētājiem cenas jānorāda ar PVN, kur tas ir piemērojams (respektīvi, patērētājiem vienmēr jāredz gala cipars, ieskaitot PVN).»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiem uzņēmējiem, kuri importē preces no trešajām valstīm, kuras neievēro Eiropas Savienībai līdzvērtīgus CO2 emisijas ierobežojumus (nosacījumus), no 2026. gada būs jāmaksā attiecīgs nodoklis, kurš papildinās ES maku, pagaidām tikai jāiesniedz attiecīgs pārskats.

To paredz pērn spēkā stājusies Eiropas Savienības CBAM (Carbon Border Adjustment Mechanism) regula. „Tā ir ļoti būtiska līdzšinējo spēles nosacījumu maiņa, kuras reālo ietekmi varēs novērtēt tikai pēc 2026. gada, kad stāsies spēkā prasība veikt attiecīgos maksājumus (tehniski - jāpērk importēto preču ražošanas procesam atbilstošo izmešu atļaujas),” regulas nozīmi skaidro Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs.

Viņš skaidro, ka regulas galvenā ideja ir aplikt ar papildu maksājumiem to preču importu, kuras ES CO2 izmešu ierobežošanas nosacījumu dēļ ir izdevīgāk ražot ārpus ES. Būtībā šādā veidā ES cenšas līdzsvarot spēles noteikumus tiem, kas ražo ES, ar ražotājiem ārpus ES, arī atturot ES ražotājus no idejas pārcelt ražošanu uz valstīm ārpus ES ar relaksētākiem izmešu ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nodokļu režīms mainīsies – droši vien tie augs

Jānis Šķupelis, Māris Ķirsons, 22.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules vadošie politikas noteicēji pagaidām vēl atrodas ekonomikas balstīšanas stadijā, un sagaidāms, ka tas tā būs vēl kādu laiku. Pamata pieņēmums ir, ka riski no pāragras ekonomikas apkures atslēgšanas ir krietni lielāki un noteikti arī daudz tuvāki nekā riski no tā, ka šāda kurināšana tiek turpināta pārāk ilgi

Kādā brīdī gan aktīvā kara posmam ar pandēmiju pie nāks gals. Attiecīgi valdībām tad būs jāsāk lauzīt galva par savu uzblīdušo budžeta deficītu caurumu lāpīšanu. Šajā ziņā ideālais variants, protams, būtu, ja varētu ātri un viegli palielināt budžeta ieņēmumus. Realitāte gan pārsvarā parasti mēdz būt tāda, ka budžeta sabalansēšana – turklāt uz ļoti lielu un ar vien augošu saistību fona – notiek uz kādu jaunu nodokļu vai to palielināšanas rēķina. Līdz ar to pēcpandēmijas laikmetu, ja nenotiks brīnumi, daudzviet pasaulē, visticamāk, iezīmēs nodokļu palielināšanas vētra. Atsevišķās vietās valdības jau sākušas iesildīt savas sabiedrības, ka plašs nodokļu kāpums būs neizbēgams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija ir ne tikai likusi sarauties kopējai Latvijas tautsaimniecībai, kā rezultātā pieaudzis bezdarbnieku skaits, bet arī transformējusi ēnu ekonomiku, it īpaši tajās sfērās, kurām tika liegtas legālas darba iespējas

Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie uzņēmēji. Latvijā un Eiropā koronavīrusa izplatības ierobežošanai noteiktie aizliegumi ar pārtraukumu pagājušajā vasarā ir spēkā jau vairāk nekā gadu, un to ietekme uz ēnu ekonomiku vēl tiek pētīta. 2020. gads tiek marķēts ar Covid-19, un arī pērnā gada 12. martā un atkārtoti no 9. novembra Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi vairākām tautsaimniecības jomām būtiski lika ierobežot vai pat pilnībā apturēt savu biznesu, tādējādi ne tikai atstājot bez iespējām legāli strādāt, bet pieprasījums tirgū pēc attiecīgajām precēm un pakalpojumiem bija sava veida injekcija ēnu ekonomikai.

Lai arī Latvijā tika ieviests bezprecedenta risinājums – dīkstāves pabalsti, tomēr tie nespēja apturēt darba ņēmēju skaita (par kuriem tiek maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) samazināšanos. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka 2021. gada februārī šādu darbinieku bija 797 034, bet 2020. gada februārī, kad Covid-19 vēl nebija sasniedzis Latviju, – 813 879. Daudz lielāku starpību var ieraudzīt 2020. gada maijā, kad šādu darba ņēmēju skaits bija 792 568, bet 2019. gadā (pirms pandēmijas) maijā 822 925. Tas nozīmē, ka darba ņēmēju, par kuriem tiek maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bija par vairāk nekā 30 000 mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gadā radikālu nodokļu pārmaiņu nebūs, taču dārgāki kļūs tabakas izstrādājumi un cukurūdeņi, vienlaikus būs ievērojami lielāks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums.

Tādu 2022. gadu nodokļu sfērā redz nodokļu eksperti un uzņēmēji. Attālinātā darba veicēji arī 2022. gadā būs atbrīvoti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas par darba devēja izmaksāto attālinātā darba kompensāciju 30 eiro mēnesī apmērā. Vienlaikus ar algas nodokli varēs neaplikt ne tikai izdevumus darbinieku ēdināšanai, bet arī darba devēja segtos ārstniecības izdevumus (līdz 480 eiro gadā, ar noteiktiem nosacījumiem).

Vairāk naudas

ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs atzīst, ka kopumā 2022. gadā nenotiks ļoti krasas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā. “Tiešus un daudziem iedzīvotājiem jūtamus labumus nesīs neapliekamā minimuma palielinājums un attālinātā darba izmaksu neaplikšana ar nodokļiem arī 2022. gadā,” secina J. Taukačs. Jāņem vērā, ka 2022. gadā iecerēts pat veselas divas reizes paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu pašam šī nodokļa maksātājam no 300 eiro 2021. gadā līdz 350 eiro jau 2022. gada janvārī un pat līdz 500 eiro no 2022. gada 1. jūlija. Tiek prognozēts, ka šāds valdības solis daudziem mazo algu un ienākumu saņēmējiem ļaus makā ieraudzīt vairāk eiro, bet vienlaikus citi izmaksu posteņi jau ir būtiski lielāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Grozījumi PVN krāpnieku apkarošanai vai tās imitācijai

Māris Ķirsons, 18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienestam būs iespēja uzsākt PVN maksātāju reģistrā esošo sijāšanu; šaubas par efektivitāti, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Saeimas akceptētie grozījumi pievienotās vērtības nodokļa likumā, kuri būs spēkā jau no 2016. gada, dod tiesības VID no PVN maksātāju reģistra izslēgt arī nodokļu maksātājus, kas snieguši nepatiesu informāciju par materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt saimniecisko darbību vai arī šīs iespējas neatbilst nevienam no norādītajiem saimnieciskās darbības veidiem. Bez tam VID varēs atteikt reģistrēt vai arī izslēgt no nodokļu maksātāju PVN reģistra, ja fiziskā persona būs iekļauta riska personu sarakstā. No PVN maksātāju reģistra varēs izslēgt arī tad, ja uzņēmums būs apturējis savu darbību.

«Izslēgšana no PVN reģistra, atsaucoties uz materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām, ir it kā korekta: drīkstēs izslēgt, ja reģistrēts PVN maksātājs sniedz nepamatotu vai nepatiesu informāciju par materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt saimniecisko darbību. Vienkāršiem vārdiem – nevajag melot, un viss būs kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nodokļu reforma nav mazinājusi aplokšņu algas

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 14.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme medijos izteikusies, ka situācija saistībā ar algas nodokļu plaisas jeb «aplokšņu» apmēru ir dramatiska un steidzami ir nepieciešama koordinēta rīcība, lai šo plaisu samazinātu.

Kopumā nodokļu zaudējumi saistībā ar “aplokšņu” algām pērn lēšami 1,07 miljardu eiro apmērā, kas ir pat vairāk nekā gadu iepriekš, kad šāda veida nodokļu zaudējumi sasniedza 927,01 miljonu eiro, aprēķinājis VID. Vislielākais aplokšņu algu īpatsvars reģistrēts Rīgas reģionā, un negatīvajos līderos ir tādas nozares kā būvniecība, taksometru pārvadājumi un apsardzes pakalpojumi. Tas, ka nemazinās aplokšņu algu īpatsvars, ir krasā pretstatā bijušās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas solītajam, ka nodokļu reforma palīdzēs izskaust ēnu ekonomiku. Vismaz pagaidām, kā redzams, skaitļi un fakti par to neliecina. Tas nozīmē, ka nodokļu reforma līdztekus citām negatīvajām blaknēm nav bijis pietiekams stimuls uzņēmējiem atteikties no šīs negatīvās prakses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs: ss.lv/VID lietā varētu būt tiesas spriedums, kas būs precedents pārējiem

Lelde Petrāne, 04.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sludinājumu portāla ss.lv strīds ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir par jauno likuma normu likumā Par nodokļiem un nodevām: 15.panta 6.daļu: (6) Interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojuma sniedzējam pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt tā rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri, izmantojot interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojumus, izvietojuši sludinājumus, un par to izvietotajiem sludinājumiem.

«Vienkāršiem vārdiem, jāsniedz informācija par to, kurš sniedz sludinājumu un kāds ir sludinājuma saturs.

Šie ir dažādi interpretējami jēdzieni, un diez vai šis strīds beigsies ātrāk par attiecīgu tiesas spriedumu, kas būs precedents visiem pārējiem,» biznesa portālam db.lv sacīja ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs.

«Šobrīd nodokļu pasaule mainās un pat banku noslēpums vairs nav svēts, arī pārrobežu situācijās. No otras puses, nešķiet korekti, ka VID prasa kopēt pilnas datu bāzes, nepasakot, kas tieši viņiem nepieciešams,» viņš piebilst.

Kā ziņots, VID nolēmis apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla ss.lv darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem. VID apturējis arī ar ss.lv īpašniekiem saistītā uzņēmuma SIA Internet saimniecisko darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Elektronikas preču tirgu ārstēs reversais PVN

Elīna Pankovska, Māris Ķirsons, 24.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerētā reversā pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtība datortehnikai, mobilo tālruņu, spēļu konsoļu un visas elektronikas ierīču tirdziecībai valstij dos papildu nodokļus; pircējiem mazākas iespējas nopirkt šīs preces bez PVN

Tā iespējamo jaunievedumu vērtē Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas biedra a/s Capital valdes priekšsēdētājs Ivars Putniņš. Viņš uzsver, ka Latvijas Datortehnoloģiju asociācija bija iniciators tam, lai arī Latvija 1:1 pārņemtu ES direktīvas piedāvātās iespējas. Reversā pievienotās vērtības (PVN) maksāšanas kārtība nozīmē to, ka pircējs, iegādājoties preci, par to samaksā pārdevējam, bet PVN samaksā valstij. Pašlaik šāda kārtība pastāv darījumos ar kokmateriāliem, metāllūžņiem, kā arī būvniecības pakalpojumiem.

Savukārt parastā PVN maksāšanas kārtībā pircējs pārdevējam samaksā gan preces cenu, gan atbilstošu PVN, bet pārdevējs veic norēķinus ar valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Mīda skudras, bet lāci neredz

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 11.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu apkarošanā līdz šim labākā likusies stratēģija skaitīt kapeikas, nevis miljonus. Iemesli – tajās pašās ēnās tīti

Intensīva un mērķtiecīga ēnu apkarošana valsts maku varētu piepildīt ar vairāk nekā 1,5 miljardiem eiro nodokļu maksājumos, kas pašlaik sagulst nevis publiska, bet privāta rakstura interešu kabatās. Aplēses par šo summu paliks tikai aplēses līdz brīdim, kad politiskā ieinteresētība šo naudu pārbērt valsts makā būs nobriedusi tiktāl, ka vairs neizskatīsies pēc ēnu apkarošanas plānu zīmēšanas tikai zīmēšanas pēc.

Gadu no gada par vienu no lielākajiem ēnu ekonomikas iemesliem tiek piesaukta sabiedrības lielā iecietība pret šo sērgu. Tā teikt, roka nepastiepjas prasīt čeku no friziera vai auto mazgātāja. Tomēr tie ir sīkumi. Tāda pati tolerance, tikai efektā daudzkārt spēcīgāka, ir kliķes politiķiem. Tiem pie varas esošajiem, kurus, acīmredzot, iespējams raustīt un grūstīt pēc sirds patikas, lai mēs kā valsts mīdītu ēnu ekonomikas skudras, bet lāčus izliktos nemanām, kaut nāsīs jau sistos dvaka no lāča mutes zobainā dobuma. Kurš kuru te spoguļo – sabiedrība varu vai tomēr otrādi?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Augoni neārstē, bet audzē lielāku

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 20.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsvērt pamatlikmes celšanu varētu vien tad, kad izdotos likvidēt ikgadējo PVN noplūdi pusmiljarda eiro apmērā

Iespēja celt PVN likmi varbūt ir vilinoša no tuvredzīgu valsts pārvaldītāju viedokļa, bet, skatoties no iedzīvotāju un uzņēmēju skatupunkta, aina ir absolūti pretēja. Piemēram, palielinot PVN likmi pārtikai, zem sitiena tiek palikti gan vietējie ražotāji, gan viņu produkcijas pircēji.

Turklāt tā būtu neticami liela ačgārnība apstākļos, kad pie eglītes vienu gadumiju pēc otras arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs skaitījis pantiņu par to, ka, ejot pēdās citām Eiropas Savienības valstīm (turklāt no pārtikušo gala), kur šis slogs ir ievērojami mazāks, PVN augoni gatava pārdurt arī Latvija. No «ierakumu» otras puses Finanšu ministrija gan argumentēja, ka likmes samazināšana praktiski neietekmētu pārtikas preču cenu un līdz ar to nedotu vēlamo efektu iedzīvotāju maksātspējas uzlabošanā. Papildināt šo argumentāciju ar iespēju likmi nevis samazināt, bet pat celt, ir, mazākais, savādi. Var strīdēties, kādu ietekmi uz cenām un pirktspēju atstātu likmes samazināšana, bet par to, kādas būs likmes pacelšanas sekas, lielu šaubu nav. Vietējiem pārtikas rūpniekiem šāds solis, maigi sakot, vieglas dienas nesola. Ar valdības lēmumu var viens un divi padarīt vietējo ražotāju vēl konkurētnespējīgāku pret importa ražotāju. Bet – kā vārdā?

Komentāri

Pievienot komentāru